Adhikarana garBavyApadvidhiradhyAyaH (2) · Śloka 2
garbhāvakrāntiśārīrādanantaraṁ garbhavyāpadaṁ śārīramārabhyatē|
garbhasya vyāpatpratīkāravijñānārthamāha athātō garbhavyāpadaṁ śārīraṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ|
gadyasūtrē|2|
View original
गर्भावक्रान्तिशारीरादनन्तरं गर्भव्यापदं शारीरमारभ्यते|
गर्भस्य व्यापत्प्रतीकारविज्ञानार्थमाह अथातो गर्भव्यापदं शारीरं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः|
गद्यसूत्रे|२|
garbhasya vyāpat garbhavyāpat, sā vidyatē yasminniti dhaḥ, tasya "adhyāyānuvākayōrluk" iti luk| yadyapi cātra garbhavyāpadaścikitsā'pyuktā na kēvalaṁ vyāpat, tathā'pi bāhulyādidamuktamiti vēdyam| athādīnāṁ pūrvavadvyākhyā|
Adhikarana garBiNyAH puShpe dRuShTe kartavyam (1-2) · Śloka 2
garbhiṇyāḥ parihāryāṇāṁ sēvayā rōgatō'tha vā|
puṣpēdr̥ṣṭē'thavā śūlē bāhyāntaḥ snigdhaśītalam||1||
sēvyāmbhōjahimakṣīrivalkakalkājyalēpitān|
dhārayēdyōnibastibhyāmārdrārdrān picunaktakān||2||
View original
गर्भिण्याः परिहार्याणां सेवया रोगतोऽथ वा|
पुष्पेदृष्टेऽथवा शूले बाह्यान्तः स्निग्धशीतलम्||१||
सेव्याम्भोजहिमक्षीरिवल्ककल्काज्यलेपितान्|
धारयेद्योनिबस्तिभ्यामार्द्रार्द्रान् पिचुनक्तकान्||२||
garbhiṇyāḥ parihāryāṇāṁ-āhāravihārāṇāṁ pūrvōktānāmativyavāyādīnāṁ, sēvanēna puṣpē dr̥ṣṭē, athavā rōgataḥ puṣpē dr̥ṣṭē, rōgasya ca svabhāvāpathyasarṣapaśākamandakadadhyādērāhārānmātrādēśakālādivaśādvā sambhavaḥ, garbhākhyaphalahētutvādraktaṁ puṣpamucyatē, tasmin dr̥ṣṭē-cakṣurgōcaraṁ prāptē, athavā śūlē-dr̥ṣṭē-praśnādinōpalabdhē sati, dr̥śiratrōpalābdhivacanaḥ, bāhyāntaḥ snigdhaśītalaṁ sādhanaṁ-annapānapradēhapariṣēkādi, kāryam| bahiḥ-snānāvagāhādau, antaścabhōjanānupānādāvityartthaḥ| rōgata iti tr̥tīyārthē tasiḥ| tathā, strī yōnibastibhyāṁ picunaktakān dhārayēt| kimbhūtān ? sēvyādibhirlēpitān| sēvyaṁ-uśīram| ambhōjaṁ-padmam| himaṁ candanam| kṣīraṁ vidyatē yēṣāṁ tē kṣīriṇō vr̥kṣāḥ-pippalādayaḥ, yēṣāṁ śastrādicchinnānāṁ kṣīraṁ dr̥śyatē| valkaṁ-valkalam| sēvyaṁ cāmbhōjaṁ ca himaṁ ca kṣīrivalkaṁ ca, tēṣāṁ kalkaścājyaṁ ca , tairlēpitān| tathā ca kimbhūtān ? ārdrārdrān-atiśayēnārdrīkr̥tān| picuśabdēna vikēśikāsadr̥śaḥ kārpāsamayaḥ| naktakaḥ-cailakhaṇḍaḥ|
Adhikarana shatadhautaghRutAktastriyAH snAnAdi (3-6) · Śloka 6
śatadhautaghr̥tāktāṁ strīṁ tadambhasyavagāhayēt|
sasitākṣaudrakumudakamalōtpalakēsaram||3||
lihyāt kṣīraghr̥taṁ khādēcchr̥ṅgāṭakakasērukam|
pibētkāntābjaśālūkabālōdumbaravatpayaḥ||4||
śr̥tēna śālikākōlīdvibalāmadhukēkṣubhiḥ|
payasā raktaśālyannamadyātsamadhuśarkaram||5||
rasairvā jāṅgalaiḥ|
|6|
View original
शतधौतघृताक्तां स्त्रीं तदम्भस्यवगाहयेत्|
ससिताक्षौद्रकुमुदकमलोत्पलकेसरम्||३||
लिह्यात् क्षीरघृतं खादेच्छृङ्गाटककसेरुकम्|
पिबेत्कान्ताब्जशालूकबालोदुम्बरवत्पयः||४||
शृतेन शालिकाकोलीद्विबलामधुकेक्षुभिः|
पयसा रक्तशाल्यन्नमद्यात्समधुशर्करम्||५||
रसैर्वा जाङ्गलैः|
|६|
śataśabdō bahuvāraparyāyaḥ, na saṅkhyāvācītyarthaḥ| tathā ca saṅgrahē'dhītam (śā. a. 4)- sahasradhautasarpiṣā'dhōnābhēḥ sarvataḥ pradihyāt|" iti| śatādhautēna-bahudhā prakṣālitēna ghr̥tēna, aktāṁ-abhyaktāṁ, strīṁ tadambhasyavagāhayēt-tatra tāṁ nimajjanaṁ kārayēt| tadityanēna hi sēvyādidravyaparāmarśaḥ| strīmiti vāmśasōritīyaṅvikalpātpūrvarūpam| tathā kṣīraṁ ghr̥taṁ ca lihyāt| kimbhūtam ? sasitētyādi| saha sitayā tathā kṣaudrēṇa tathā kumudakamalōtpalānāṁ kēsarēṇa-kiñjalkēna sahitam| anyē tu kṣīrāhr̥taṁ kṣīrōdbhavaṁ ghr̥taṁ kṣīraghr̥tamiti vyācakṣatē| tathā, khādēcchr̥ṅgāṭakaṁ kasērukaṁ ca| tathā, payaḥ-kṣīraṁ, pibēt| kimbhūtam ? kāntētyādi| kāntā-gandhapriyaṅguḥ| apsu jātaṁ-abjam, kamalādi| śālūkaṁ-utpalamūlam| bālamudumbaraṁ-apakvamudumbaraphalam| kāntā cābjaṁ ca śālūkaṁ ca balōdumbaraṁ ca tāni vidyantē yasya payasastadēvam, taiḥ śr̥taṁ kṣīraṁ pibēdityarthaḥ| yairhi tatpayaḥ śr̥taṁ tāni tatrāvaśyaṁ vidyantē| kṣīraśrapaṇavidhiścātīsāracikitsōktaḥ (hr̥. ci. a. 9/39)- "payasyutkvāthya mustānāṁ viṁśatiṁ" ityādyanusārēṇātra kalpyaḥ| tantrāntarē tvēvamuktam-"dravyādaṣṭaguṇaṁ kṣīraṁ kṣīrāttōyaṁ caturguṇam| kṣīrāvaśēṣaḥ kartavyaḥ kṣīrapākē tvayaṁ vidhiḥ||" iti| anyē tu kāntādidravyāṇāṁ cūrṇēna yuktaṁ kalkēna vā yuktaṁ payaḥ pibēdityāhuḥ| payasā raktaśālyannaṁ samadhuśarkaraṁ suśītaṁ bhuñjīta| kimbhūtēna kṣīrēṇa ? śālyādibhiḥ śr̥tēna-siddhēna| dēśasātmyādyanurōdhājjāṅgalairvā rasaiḥ śālyannamadyāt|
Adhikarana SuddhivarjamasroktAcaraNam (6) · Śloka 6
śuddhivarjaṁ cāsrōktamācarēt|
|6|
View original
शुद्धिवर्जं चास्रोक्तमाचरेत्|
|६|
śuddhiṁ varjayitvā, asrōktaṁ-raktapittābhihitaṁ, yatsādhanaṁ tadvāhyāntarācarēt-sēvēta| asraśabdasyōpalakṣaṇārthatvādraktapittaṁ gamyatē|
Adhikarana asaMpUrNatrimAsAyAH puShpadarSane kartavyam (6-7) · Śloka 7
|
asampūrṇatrimāsāyāḥ pratyākhyāya prasādhayēt||6||
āmānvayē ca|
|7|
View original
|
असम्पूर्णत्रिमासायाः प्रत्याख़्याय प्रसाधयेत्||६||
आमान्वये च|
|७|
asampūrṇāstrayō māsā yasyāḥ garbhiṇyāḥ saivam| tasyāḥ puṣpadarśanē sati garbhaḥ prāyō na tiṣṭhati, asañjātasāratvāt| tasmāt pratyākhyāya-pratyākhyānaṁ kr̥tvā, prasādhayēt-prakarṣēṇa yatnēna sādhayēt| āmānvayē ca| atrāpi pratyākhyāya prasādhayēdityanuvartatē| āmānugatē raktadarśanē sampūrṇatricaturādimāsāyā api sañjātasārē'pi garbhē sati viruddhōpakramatvāt pratyākhyāya sādhanaṁ kārayēt| tathā hi,-rūkṣatīkṣṇōṣṇakaṭuprāyamāmaghnaṁ garbhiṇyā viruddham, śītasnigdhaprāyaṁ cāmasya|
Adhikarana AmaraktayoraviruddhasyopadeSaH (7-9) · Śloka 9
ēvamapyāmaraktayōrdvayōryadaviruddhaṁ tadupadēṣṭumāha tatrēṣṭaṁ śītaṁ rūkṣōpasaṁhitam|
upavāsō ghanōśīraguḍūcyaraludhānyakāḥ||7||
durālabhāparpaṭakacandanātiviṣābalāḥ|
kvathitāḥ salilē pānaṁ tr̥ṇadhānyāni bhōjanam||8||
mudgādiyūṣairāmē tu jitē snigdhādi pūrvavat|
|9|
View original
एवमप्यामरक्तयोर्द्वयोर्यदविरुद्धं तदुपदेष्टुमाह तत्रेष्टं शीतं रूक्षोपसंहितम्|
उपवासो घनोशीरगुडूच्यरलुधान्यकाः||७||
दुरालभापर्पटकचन्दनातिविषाबलाः|
क्वथिताः सलिले पानं तृणधान्यानि भोजनम्||८||
मुद्गादियूषैरामे तु जिते स्निग्धादि पूर्ववत्|
|९|
tatra-āmānvayē sāmatāyāṁ satyāṁ, śītaṁ yadannapānādi, tatsarvaṁ bāhyatō'ntaśca hitam| śītaṁ raktasya pathyaṁ, āmasya viruddhatvādapathyaṁ, ityāśaṅkyāha-rūkṣōpasaṁhitam,-rūkṣēṇa-tiktakaṣāyādinā, yuktam| tathā, dēśasatvādyanurōdhādupavāsō hitaḥ, na kēvalaṁ śītaṁ rūkṣōpasaṁhitam| tathā ghanādayō dravyaviśēṣāḥ salilē kvathitāḥ pānaṁ hitam| ghanō-mustaḥ| araluḥ-syōnākaḥ| tathā, tr̥ṇadhānyāni-nīvārakōdravaśyāmākādīni, bhōjanaṁ-āhāraḥ, tatra-āmānvayē, hitam| kaiḥ saha ? mudgādiyūṣaiḥ| ādigrahaṇēna makuṣṭamasūrādayaḥ śimbīdhānyaviśēṣāḥ pittaślēṣmaharā gr̥hyantē| sāmatāyāmēvōtpannāyāmayamupakramaḥ| āmē tu jitē snigdhādi pūrvavat| pūrvasminniva pūrvavat| saptamyantādvatiḥ| yathā prathamaṁ raktadarśanē snidhaśītalādi hitaṁ, tathā'trāpi pūrvanirdiṣṭaṁ snigdhādi hitamityarthaḥ| snigdhaśītāni bāhyāntarupayōjyāni|
Adhikarana garBenipatite tIkShNamadyapAnAdi (9-12) · Śloka 12
|
garbhē nipatitē tīkṣṇaṁ madyaṁ sāmarthyataḥ pibēt||9||
garbhakōṣṭhaviśuddyarthamartivismaraṇāya ca|
laghunā pañcamūlēna rūkṣāṁ pēyāṁ tataḥ pibēt||10||
pēyāmamadyapā kalkē sādhitāṁ pāñcakaulikē|
bilvādipañcakakvāthē tilōddālakataṇḍulaiḥ||11||
māsatulyadinānyēvaṁ pēyādiḥ patitē kramaḥ|
laghurasnēhalavaṇō dīpanīyayutō hitaḥ||12||
View original
|
गर्भे निपतिते तीक्ष्णं मद्यं सामर्थ्यतः पिबेत्||९||
गर्भकोष्ठविशुद्द्यर्थमर्तिविस्मरणाय च|
लग़ुना पञ्चमूलेन रूक्षां पेयां ततः पिबेत्||१०||
पेयाममद्यपा कल्के साधितां पाञ्चकौलिके|
बिल्वादिपञ्चकक्वाथे तिलोद्दालकतण्डुलैः||११||
मासतुल्यदिनान्येवं पेयादिः पतिते क्रमः|
लग़ुरस्नेहलवणो दीपनीययुतो हितः||१२||
garbhiṇyā ēvamāsēvamānāyā apyadr̥ṣṭavaśādgarbhē nipatitē-niḥśēṣēṇa patitē sati, tikṣṇaṁ-karkaśaṁ, madyaṁ sāmarthyēna pibēt,-bahu pibēdityarthaḥ| kimartham ? ityāha-garbhakōṣṭhētyādi| garbhakōṣṭhaviśuddhyarthamartēḥ-pīḍāyāḥ, vismr̥tyarthaṁ ca| tatō-madyapariṇāmādanantaraṁ, rūkṣāṁ pēyāṁ pibēt| kimbhūtām ? laghunā pañcamūlēna-br̥hatyādinā (hr̥.sū.a.6/168), kr̥tām| amadyapā tu yā strī sā garbhē nipatitē pēyāṁ pibēt, na tu madyam| kva sādhitāṁ ? kalkē| kiṁ sambandhini ? pāñcakaulikē,-pañcakōlasyāyaṁ pāñcakaulikaḥ, tasmin| pañcakōlakaṁ kalkīkr̥tya tatra pēyāṁ sādhitāmityarthaḥ| tathā, bilvādipañcakakvāthē-mahatpañcamūlakaṣāyē (hr̥. sū. a. 6/167) , sādhitāṁ pēyāṁ pibēditi yōjyam| kaiḥ sādhitām ? tilōddālakataṇḍulaiḥ| uddālakōvrīhiviśēṣaḥ| māsaistulyani dināni-māsasaṅkhyā vāsarāḥ| yāvantō māsā garbhasya tāvantyahāni garbhē nipatitē sati, ēvaṁ-pūrvōktēna prakārēṇa, pēyādiḥ kramaḥ kāryaḥ| kimbhūtaḥ ? laghurasnēhalavaṇaḥ| na vidyētē snēhalavaṇē yasya| tatha, dīpanīyaiḥ-agnikr̥dbhirmaricacitrakādibhirdravyairyutaḥ| saḥ-tathāvidhaḥ, tatra kramō hitaḥ|
Adhikarana doShAdInAM kledaSoShArtho~ayaM vidhiH (13) · Śloka 13
kimartham ? dōṣadhātupariklēdaśōṣārthaṁ vidhirityayam|
|13|
View original
किमर्थम् ? दोषधातुपरिक्लेदशोषार्थं विधिरित्ययम्|
|१३|
dōṣau-pittakaphāvatra gr̥hyētē| vātasya klēdāsambhavāt| dōṣau ca dhātavaśca, tēṣāṁ pariklēdaḥ, tasya śōṣārthaṁ-śōṣāṇāya, ayaṁ vidhiriti|
Adhikarana anantaraM snehAdayo hitAH (13) · Śloka 13
|
snēhānnabastayaścōrdhvaṁ balyadīpanajīvanāḥ||13||
View original
|
स्नेहान्नबस्तयश्चोर्ध्वं बल्यदीपनजीवनाः||१३||
ūrdhvaṁ-atō dōṣadhādupariklēdaśōṣādanantaraṁ, snēhānnabastayōhitāḥ| snēhaścaturvidhaḥ pānādau hitaḥ| tathā, annaṁ snigdhaṁ na rūkṣaṁ, hitam| bastayō'pi snigdhā ēva-na rūkṣā hitāḥ, vātakōpabhayāt| kimbhūtāḥ snēhānnabastayaḥ ? balyadīpanajīvanāḥ| balyāḥ-balāya hitāḥ| dīpanāḥ-vahnēḥ sandhukṣaṇakr̥taḥ| tathā, jīvanāḥ-ōjōvr̥ddhikarāḥ|
Adhikarana upaviShTakagarBasya lakShaNAdi (14-15) · Śloka 15
idānīmupaviṣṭakanāgōdarayōrgarbhayōrhētuliṅgauṣadhāni vitānayitumāha sañjātasārē mahati garbhē yōniparisravāt|
vr̥ddhimaprāprāpnuvan garbhaḥ kōṣṭhē tiṣṭhati sasphuraḥ||14||
upaviṣṭakamāhustaṁ, varddhatē tēna nōdaram|
|15|
View original
इदानीमुपविष्टकनागोदरयोर्गर्भयोर्हेतुलिङ्गौषधानि वितानयितुमाह सञ्जातसारे महति गर्भे योनिपरिस्रवात्|
वृद्धिमप्राप्राप्नुवन् गर्भः कोष्ठे तिष्ठति सस्फुरः||१४||
उपविष्टकमाहुस्तं, वर्द्धते तेन नोदरम्|
|१५|
sañjātaḥ sārō-balaṁ, yasyāsau sañjātasārō-balavān garbhaḥ, tasmin| tathā, mahati-pravr̥ddhē sati| garbhiṇyāḥ parihāryāparihāradyō'sau yōnēḥ parisravaḥ-parisravaṇaṁ, tasmāt| parisrava iti ca sāmānyēna nirdēśāt kadācidraktarūpaḥ kadācidanyādr̥śō'pi garbhātsravati| parisravācca kāraṇāt vr̥ddhimaprāpnuvan-agacchan, kōṣṭha ēva-garbhādhāra ēva, tiṣṭhati garbhaḥ| yatō yōniparisravātkāraṇāt vāyuḥ kupitaḥ pittaślēṣmāṇau parigr̥hya garbhasya rasavahāṁ nāḍīm pratipīḍyāvatiṣṭhatē| tatō nāḍyāṁ dōṣaiḥ kulyāyāmiva tr̥ṇapatrādibhiḥ praticchannāyāṁ rasasyāsamyagvahanānnāḍīrōdhāddr̥ddhyābhāvō garbhasya| kimbhūtaḥ kōṣṭhē tiṣṭhati ? sasphuraḥ| sphuraṇaṁsphuraḥ| ajvidhau bhayādīnāmupasaṅkhyānamityac| gāṅkuṭādibhyō ñṇiṅiditi ṅittvādguṇābhāvaḥ| saha sphurēṇa-calanēna, vartata iti sasphuraḥ| ētāvanmātraviśēṣāvasthaḥ kōṣṭhē tiṣṭhati| taṁ-tathāvidhaṁ garbhaṁ, upaviṣṭakasaṁjñamāhuḥ| 'munayaḥ' iti śēṣaḥ| tēna-tathābhūtēna garbhēṇa kōṣṭhasthitēna, tasyā udaraṁ na varddhatē-na vr̥ddhiṁ yāti, garbhasyaivāvr̥ddhēḥ| na hi yadyasya vr̥ddhau varddhatē tadavr̥ddhau tasya vr̥ddhiḥ syāt| tathā hi,-candravr̥ddhāvēva samudravēlāyā vr̥ddhiḥ| upaviṣṭakāvasthaśca garbhō na varddhatē| atastatkāraṇābhavādudarasyāpyavr̥ddhiḥ|
Adhikarana nAgodarAKyasya lakShaNAdi (15-16) · Śloka 16
ēvamupaviṣṭakamuktvā nāgōdarākhyaṁ vaktumāha śōkōpavāsarūkṣādyairathavā yōnyatisravāt||15||
vātē kruddhē kr̥śaḥ śuṣyēdgarbhō nāgōdaraṁ tu tam|
udaraṁ vr̥ddhamapyatra hīyatē sphuraṇaṁ cirāt||16||
View original
एवमुपविष्टकमुक्त्वा नागोदराख्यं वक्तुमाह शोकोपवासरूक्षाद्यैरथवा योन्यतिस्रवात्||१५||
वाते क्रुद्धे कृशः शुष्येद्गर्भो नागोदरं तु तम्|
उदरं वृद्धमप्यत्र हीयते स्फुरणं चिरात्||१६||
śōkōpavāsarūkṣādyaiḥ-garbhagarbhiṇyapacayakāribhiḥ pavanaprakōpakāribhirhētubhiḥ, vātē kruddhē-kupitē, athavā garbhagarbhiṇyōrupacayapradairāhāravihārairupacitayōrgarbhagarbhiṇyōrapi kadācidatyarthaṁ raktasrutikāraṇānyāsēvēta strī, tadānīṁ tasyā yōnyatisravō jāyatē| tasmādyōnyatisravātkāraṇādapi pavanē kupitē, kr̥śō garbhaḥ sampadyatē| śuṣyēdityatra caśabdō luptanirdiṣṭō draṣṭavyaḥ| na kēvalaṁ kr̥śō bhavati śuṣyēccētyarthaḥ| taṁ-tathābhūtaṁ garbhaṁ, nāgōdarasaṁjñakaṁ kēṣāṁcinmatē cōpaśuṣkakasaṁjñakaṁ vidyāt| atra-nāgōdarasaṁjñakē garbhē'ntaḥsthitē, udaraṁ vr̥ddhamapi-mahadapi sat, hīyatē-hāniṁ yāti| sphuraṇaṁ ca cirāt-cirēṇa bhavati| upaviṣṭakē tu kēvalamavr̥ddhirna tu hāniḥ|
Adhikarana tayoScikitsA (17-18) · Śloka 18
tayōrbr̥ṁhaṇavātaghnamadhuradravyasaṁskr̥taiḥ|
ghr̥takṣīrarasaistr̥ptirāmagarbhāṁśca khādayēt||17||
tairēva ca subhikṣāyāḥ kṣōbhaṇaṁ yānavāhanaiḥ|
|18|
View original
तयोर्बृंहणवातघ्नमधुरद्रव्यसंस्कृतैः|
ग़ृतक्षीररसैस्तृप्तिरामगर्भांश्च ख़ादयेत्||१७||
तैरेव च सुभिक्षायाः क्षोभणं यानवाहनैः|
|१८|
tayōḥ-upaviṣṭakanāgōdarākhyayōrgarbhayōḥ, ghr̥takṣīrarasaistr̥ptirgabhiṇyāḥ kāryēti śēṣaḥ| kimbhūtaistaiḥ ? br̥ṁhaṇavātaghnamadhuradravya saṁskr̥taiḥ-siddhaiḥ| br̥ṁhaṇāni ca tāni vātaghnāni ca madhurāṇi ca, ēvaṁbhūtāni yāni dravyāṇi drākṣāśarkarādīni, na tu vyastāni br̥ṁhaṇāni vātaghnāni madhurāṇi ca| tatra kēvalaṁ br̥ṁhaṇāni-priyaṅguprabhr̥tīni, na tu vātaghnāni| vātaghnāni ca br̥ṁhaṇāni, na tu madhurarasāni, yathā-nāgarādīni| madhurāṇi na vātaghnāni nāpi br̥ṁhaṇāni, yathā-taṇḍulīyamasūrādīni| tadētairvyastaguṇairdravyaiḥ saṁskr̥tēna ghr̥tādinā tr̥ptirna kāryā, kiṁ tarhi ? samastabr̥ṁhaṇādiguṇayuktairdravyaiḥ saṁskr̥tairiti bōdhyam| tathā ca saṅgrahē'dhijagē (śā.a.4)-'tayōrjīvanīyabr̥ṁhaṇīyamadhurauṣadhasiddhānāṁ sarpiṣāmupayōgaḥ|" ityādi| tathā, tadgarbhapuṣṭayē tāṁ garbhiṇīmāmagarbhāṁśca khādayēt, vaidya iti śēṣaḥ| āamagarbhān svādantyāḥ kadācidgarbhiṇyā jugupsā syāt, atō garbhagarbhiṇyōrdvayōrapi vyāpadō bhavēyuriti ṇyantō'tra khādirnirdiṣṭaḥ| vaidyō hi tāṁ tathā yuktyā khādayēt, yathā'sau na jugupsēta| āmagarbhā aparipūrṇagarbhā ucyantē| tathā, tairēvabr̥ṁhaṇādidravyasaṁskr̥tairghr̥takṣīrarasairāmagarbhaiśca, subhikṣāyāḥ-tr̥ptiṁ prāptāyāḥ, kṣōbhaṇaṁ kāryam| kaiḥ ? yānaiḥ-rathādibhiḥ, vāhanaiḥ gajaturagādibhiḥ| tatrārōpya tāṁ garbhiṇīṁ vēgēna nayēdityarthaḥ|
Adhikarana lInAKyagarBasya cikitsA (18-20) · Śloka 20
atha līnākhyasya garbhasya cikitsāmāha |
līnākhyē nisphurē śyēnagōmatsyōtkrōśabarhijāḥ||18||
rasā bahughr̥tā dēyā māṣamūlakajā api|
bālabilvaṁtilānmāṣānsaktūṁśca payasā pibēt||19||
samēdyamāṁsaṁ madhu vā kaṭyabhyaṅgaṁ ca śīlayēt|
|20|
View original
अथ लीनाख्यस्य गर्भस्य चिकित्सामाह |
लीनाख्ये निस्फुरे श्येनगोमत्स्योत्क्रोशबर्हिजाः||१८||
रसा बहुघृता देया माषमूलकजा अपि|
बालबिल्वंतिलान्माषान्सक्तूंश्च पयसा पिबेत्||१९||
समेद्यमांसं मधु वा कट्यभ्यङ्गं च शीलयेत्|
|२०|
asyōpiviṣṭakanāgōdarābhyāmēva hētulakṣaṇayōruktatvāt yadēva nisphuraṇatvādi viśēṣāntaraṁ tadēvēha tantrakr̥tōktam| saṅgrahē tu papāṭha (śā. a. 4)- "yasyāḥ punarvātōpasr̥ṣṭhasrōtasō līnō garbhaḥ prasuptō na spandatē taṁ līnamityāhuḥ|" iti| tatra līnākhyē garbhē sati garbhiṇyāḥ śyēnādijā rasā bahughr̥tā dēyāḥ| ādiśabdēna (upalakṣaṇatvēna) [ saṅgrahōktānāṁ ] tittirikukkuṭādīnāṁ grahaṇam| tathā, māṣamūlakajā rasā bahughr̥tā dēyāḥ| tathā, sātmyādivaśāt bālavilbādīn samastānaikadhyaṁ kr̥tvā kṣīrēṇa pibēt| tathā saha mēduramāsēna mārdvīkaṁ vā pibēt| kaṭyāṁ cābhyaṅgaṁ śīlayēt-abhyasēt|
Adhikarana tasyA AnandakaraNAdi (20) · Śloka 20
|
harṣayētsatataṁ caināmēvaṁ garbhaḥ pravarddhatē||20||
View original
|
हर्षयेत्सततं चैनामेवं गर्भः प्रवर्द्धते||२०||
satataṁ-muhurmuhuśca, ēnāṁ-garbhiṇīmupaviṣṭakanāgōdaralīnākhyagarbhōdarasthāṁ, harṣayēt-muditāṁ kuryāt| ēvaṁ-anayētikartavyatayā kr̥tayā, garbhaḥ pravarddhatē-vr̥ddhiṁ yāti|
Adhikarana anyathA vaiparItyam (21) · Śloka 21
puṣṭō'nyathā varṣagaṇaiḥ kr̥cchrājjāyēta, naiva vā|
|21|
View original
पुष्टोऽन्यथा वर्षगणैः कृच्छ्राज्जायेत, नैव वा|
|२१|
anyathā-anyēna prakārēṇa pūrvōktaviparyayēṇa rūkṣātmanā sēvitēna māturāhārarasēnālpēna, puṣṭaḥ-cētanāmātrāvaśēṣa ēva, vatsarasandōhaiḥ kr̥cchrājjāyēta-kaṣṭēna yōnitō niṣkrāmēt| naiva vēti| athavā yāvajjīvaṁ garbhīṇyāḥ kukṣāvēvāvasīdēt na tatō niṣkrāmēt kukṣāvēvāvatiṣṭhēta|
Adhikarana garBiNyA udAvartAKye vyAdhAvupAyAdi (21-22) · Śloka 22
|
udāvartaṁ tu garbhīṇyāḥ snēhairāśutarāṁ jayēt||21||
yōgyaiśca bastibhirhanyātsagarbhāṁ sa hi garbhīṇīm|
|22|
View original
|
उदावर्तं तु गर्भीण्याः स्नेहैराशुतरां जयेत्||२१||
योग्यैश्च बस्तिभिर्हन्यात्सगर्भां स हि गर्भीणीम्|
|२२|
garbhiṇyā yadyudāvartākhyō vyādhiḥ syāt, taṁ snēhaiḥ-caturbhiryathāyōgyauṣadhasādhitaiḥ pānādinā sēvitaiḥ, āśutarāṁ-atitvaritaṁ, jayēt| tathā, yōgyaiḥ-tatkālōcitaiḥ, bastibhiḥ-anuvāsanaiḥ, jayēt| nanu, garbhiṇyā varjyēṣu "bastimāmāsatō'ṣṭamāt" iti prāguktam (hr̥. śā. a. 1/47)| tatkathamiha sāmānyēnānuvāsanaṁ tantrakr̥dupādikṣat ? ityāha-hanyādityādi| sa yasmādudāvartō garbhēṇa saha garbhiṇīṁ hanyāt, atastamāśutarāṁ jayēt|
Adhikarana udara eva garBe mRute lakShNAni (22-24) · Śloka 24
|
garbhē'tidōṣōpacayādapathyairdaivatō'pi vā||22||
mr̥tē'ntarudaraṁ śītaṁ stabdhaṁ dhmātaṁ bhr̥śavyatham|
garbhāspandō bhramatr̥ṣṇā kr̥cchrāducchvasanaṁ klamaḥ||23||
aratiḥ srastanētratvamāvīnāmasamudbhavaḥ|
||24||
View original
|
गर्भेऽतिदोषोपचयादपथ्यैर्दैवतोऽपि वा||२२||
मृतेऽन्तरुदरं शीतं स्तब्धं ध्मातं भृशव्यथम्|
गर्भास्पन्दो भ्रमतृष्णा कृच्छ्रादुच्छ्वसनं क्लमः||२३||
अरतिः स्रस्तनेत्रत्वमावीनामसमुद्भवः|
||२४||
dōṣāṇāṁ-vātādīnāṁ, upacayaḥ-pravr̥ddhatvam, atiśayēna dōṣōpacayō'tidōṣōpacayaḥ, tasmāddhētōḥ, antaḥ-udaramadhyē, garbhē mr̥tē sati, apathyaiḥ-svabhāvamātrākālādiviruddhasvabhāvairvā, antarmr̥tē, athavā daivāt (daivataḥ)-anyajanmārjitaśubhāśubharmavaśāt, antarmr̥tē garbhē sati, garbhīṇyā udaraṁ śītaṁ-ūṣmarahitaṁ, bhavati| tathā, stabdhaṁ-niścalaṁ, bhavati| tathā, dhmātaṁdr̥tivadvātapūritam| tathā, bhr̥śavyathaṁ-ativēdanaṁ, bhavati| tathā, garbhāspandō-garbhasyāsphuraṇaṁ, bhramastr̥ṣṇā ca bhavati| tathā, kr̥cchrāt-kr̥cchrēṇa, garbhīṇyā ucchvasanaṁ-ūrdhvaśvasanam| tathā klamō-glāniḥ| tathā, aratiḥ-sthānāsanaśayanādiṣvanavasthitatvaṁ cētasaḥ| tathā, srastē ca tē nētrē ca, tayōrbhāvaḥ srastanētratvam, srastē-sthānāccyutē iva| tathā, āvīnāṁ-āsannaprasavakālajaśūlaviśēṣāṇāṁ, asamudbhavaḥ-anutpādaḥ|
Adhikarana antarmRutagarBAyAupacArAH (25-27) · Śloka 27
tasyāḥ kōṣṇāmbusiktāyāḥ piṣṭvā yōniṁ pralēpayēt|
guḍaṁ kiṇvaṁ salavaṇaṁ tathāntaḥ pūrayēnmuhuḥ|
ghr̥tēna kalkīkr̥tayā śālmalyatasipicchayā||25||
mantrairyōgairjarāyūktairmūḍhagarbhō na cētpatēt|
athāpr̥cchayēśvaraṁ vaidyō yatnēnāśu tamāharēt||26||
hastamabhyajya yōniṁ ca sājyaśālmalipicchayā|
hastēna śakyaṁ tēnaiva|27|
View original
तस्याः कोष्णाम्बुसिक्तायाः पिष्ट्वा योनिं प्रलेपयेत्|
गुडं किण्वं सलवणं तथान्तः पूरयेन्मुहुः|
ग़ृतेन कल्कीकृतया शाल्मल्यतसिपिच्छया||२५||
मन्त्रैर्योगैर्जरायूक्तैर्मूढगर्भो न चेत्पतेत्|
अथापृच्छयेश्वरं वैद्यो यत्नेनाशु तमाहरेत्||२६||
हस्तमभ्यज्य योनिं च साज्यशाल्मलिपिच्छया|
हस्तेन शक्यं तेनैव|२७|
tasyāḥ-antarmr̥tagarbhāyāḥ īṣaduṣṇajalasiktāyā yōniṁ pralēpayēt-pradēhayēt| guḍādikaṁ piṣṭvā sāmarthyādguḍādikēnaiva lēpayēditi yōjyam| tathā'ntaḥ pūrayēt, śālmalyatasipicchayēti sambandhanīyam| yōnēḥ prakr̥tatvāttasyā antaḥ-abhyantaraṁ, antarbahiśca| kīdr̥śyā picchayā ? ghr̥tēna kalkīkr̥tayā,-piṣṭayā| ēvaṁ yōnērmuhurmuhurabhyantaraṁ pūrayitvā'nantaraṁ mūḍhagarbhapātanārthaṁ mantrān siddhān prayōjayēt| tathā, jarāyūktāḥ-jarāyvapatanē kathitāḥ tāṁśca yōgān prayōjayēt| mantraiḥ-saṅgrahōktaiḥ (śā. a.3)-"kṣitirjalaṁ" ityādibhiḥ, atharvavōdōktaiśca mantrairjarāyōḥ pātanārthamuktaiḥ| ēvamanuṣṭhīyamānē'pi mūḍhagarbhō yadi na patati, atha-anantaraṁ, īśvaraṁ-nr̥paṁ, āpr̥cchaya-tadājñāṁ gr̥hītvā, taṁ-mūḍhagarbhaṁ, āśu garbhiṇyā āharēt-ākarṣēt| katham ? hastamabhyajya-lēpayitvā, tathā yōnimabhyajya| kēna ? sājyētyādi| śālmatyāḥ picchā śālmalipicchā-niryāsaḥ, sahājyēna vartata iti sājyā, sājyā śāsau śālmalipicchā ca tayā, hastaṁyōniṁ cābhyajya yatnēna garbhamāharēt| hastēna śakyamākraṣṭuṁ tēnaiva-hastēna sājyaśālmalipicchāktēna, taṁ-garbhaṁ, samākarṣēt|
Adhikarana antarmRutagarBasyAkarShaNAdi (27-28) · Śloka 28
|
gātraṁ ca viṣamaṁ sthitam||27||
āñchanōtpīḍasampīḍavikṣēpōtkṣēpaṇādibhiḥ|
ānulōmya samākarṣēdyōniṁ pratyārjavāgatam||28||
View original
|
गात्रं च विषमं स्थितम्||२७||
आञ्छनोत्पीडसम्पीडविक्षेपोत्क्षेपणादिभिः|
आनुलोम्य समाकर्षेद्योनिं प्रत्यार्जवागतम्||२८||
gātraṁ ca garbhasya viṣamaṁ kr̥tvā sthitaṁ-ayathāmārgēṇa sthitaṁ, āñchanādibhirānulōmya-spaṣṭatvaṁ prāptē gātrē sati, yōnyabhimukhamārjavēna-r̥jumārgēṇāgataṁ santaṁ, āharēt| āñchanēna-āyāmēna dīrghatayā sthāpanēna, tathōtpīḍanēna-ūrdhvaṁ pīḍanēna, tathāsamantātpīḍanēna, tathā vikṣēpēṇa-viśēṣaprēraṇēna, tathā utkarṣēṇa kṣēpaṇaṁ-utkṣēpaṇaṁ tēna, ādigrahaṇādēvaṁprāyairanyairapi svabuddhiparikalpitaiḥ, spaṣṭatvaṁ prāptē sati|
Adhikarana SastropAyasAdhyA mUDhagarBacikitsA (29-30) · Śloka 30
idānīm śastrōpāyasādhyāṁ mūḍhagarbhacikitsāmāha hastapādaśirōbhiryō yōniṁ bhugnaḥ prapadyatē|
pādēna yōnimēkēna bhugnō'nyēna gudaṁ ca yaḥ||29||
viṣkambhau nāma tau mūḍhau śastradāraṇamarhataḥ|
|30|
View original
इदानीम् शस्त्रोपायसाध्यां मूढगर्भचिकित्सामाह हस्तपादशिरोभिर्यो योनिं भुग्नः प्रपद्यते|
पादेन योनिमेकेन भुग्नोऽन्येन गुदं च यः||२९||
विष्कम्भौ नाम तौ मूढौ शस्त्रदारणमर्हतः|
|३०|
hastēna pādēna śirasā, atulyakālaṁ-kadāciddhastēna kadācitpādēna kadācicchirasā, yōniṁ prati bhugnaḥ-kuṭilaḥ, prapadyatēāyāti, yaḥ sa ēkō viṣkambhō nāma mūḍhagarbhaḥ| tathā, pādēnaikēna yōniṁ tathā dvitīyapādēna gudaṁ-pāyuṁ, bhugnaḥ san yō mūḍhagarbhaḥ prapadyatē, sō'parō viṣkambhaḥ| tau-ētau dvau, viṣkambhau nāma mūḍhau-mūḍhagarbhau, śastradāraṇamarhataḥ| hastēnākraṣṭumaśakyatvāttayōḥ śastradāraṇaṁ kāryamityarthaḥ|
Adhikarana maNDalA~gguliSastrAByAM dAraNam (30) · Śloka 30
ata ēvāha |
maṇḍalāṅguliśastrābhyāṁ tatra karma praśasyatē||30||
View original
अत एवाह |
मण्डलाङ्गुलिशस्त्राभ्यां तत्र कर्म प्रशस्यते||३०||
maṇḍalaṁ cāṅguliśca maṇḍalāṅgulī| maṇḍalaśabdēna maṇḍalāgraṁ śastramupalakṣyatē, aṅguliśabdēna cāṅguliśastram| tē nāmanī yayōḥ śastrayōstē maṇḍalāṅguliśastrē śastravidhyadhyāyōktē (hr̥. sū. a. 26/5-13) , tābhyāṁ maṇḍalāṅguliśastrābhyāṁ [ tatra- ] tayōrviṣkambhākhyayōrmūḍhagarbhayōḥ, karma praśasyatē| tābhyāṁ śastrābhyāṁ dāraṇamētayōḥ kāryamityarthaḥ|
Adhikarana vRuddhipatraSastrasya niShedhaH (31) · Śloka 31
vr̥ddhipatraṁ hi tīkṣṇāgraṁ na yōnāvavacārayēt|
|31|
View original
वृद्धिपत्रं हि तीक्ष्णाग्रं न योनाववचारयेत्|
|३१|
vr̥ddhipatrasaṁjñaṁ śastraṁ yasmāttīkṣṇāgramatastadyōnau nāvacārayēt-tēna tatra vidāraṇaṁ na vidhēyam, pratyavāyabhayāt|
Adhikarana pUrvaM kapAladAraNAdi (31-33) · Śloka 33
daaraṇaṁ ca yathaa vidhēyaṁ tathaa ''ha |
pūrvaṁ śiraḥkapālāni dārayitvā viśōdhayēt||31||
kakṣōrastālucibukapradēśē'nyatamē tataḥ|
samālambya dr̥ḍhaṁ karṣētkuśalō garbhaśaṅkunā||32||
abhinnaśirasaṁ tvakṣikūṭayōrgaṇḍayōrapi|
|33|
View original
दारणं च यथा विधेयं तथा ऽऽह |
पूर्वं शिरःकपालानि दारयित्वा विशोधयेत्||३१||
कक्षोरस्तालुचिबुकप्रदेशेऽन्यतमे ततः|
समालम्ब्य दृढं कर्षेत्कुशलो गर्भशङ्कुना||३२||
अभिन्नशिरसं त्वक्षिकूटयोर्गण्डयोरपि|
|३३|
pūrvaṁ śiraḥsambandhīni kapālāni viśōdhayēt| kiṁ kr̥tvā ? śastrēṇa dārayitvā,-chitvā| ēvaṁ śiraḥkapālāni śōdhayitvāgarbhiṇīkōṣṭhabāhyāni kr̥tvā, tataḥ-anantaraṁ, kakṣōrastālucibukapradēśē'nyatamē-tadviṣayē, samālambya-taṁ garbhaṁ gr̥hītvā, dr̥ḍhaṁ kr̥tvā ākarṣēt| kēna ? garbhaśaṅkunā| kaḥ ? kuśalaḥ,-abhyastakarmā vaidyaḥ| abhinnaśirasaṁ-avidāritōttamāṅgaṁ punargarbhaṁ, akṣikūṭayōstathā gaṇḍayōstadviṣayē'nyatamē pradēśē-kadācidakṣikūṭapradēśē kadācidgaṇḍapradēśē, samālambya taṁ garbhaṁ dr̥ḍhaṁ garbhaśaṅkunā gr̥hītvā karṣēt|
Adhikarana bAhucCedanAdi (33-34) · Śloka 34
|
bāhuṁ cchitvāṁ'sasaktasya vātādhmātōdarasya tu||33||
vidārya kōṣṭhamantrāṇi bahirvā sannirasya ca|
|34|
View original
|
बाहुं च्छित्वांऽससक्तस्य वाताध्मातोदरस्य तु||३३||
विदार्य कोष्ठमन्त्राणि बहिर्वा सन्निरस्य च|
|३४|
aṁsābhyāṁ saktōṁ'sasaktaḥ, tasya bāhuṁ cchitvā''karṣaṇaṁ kuryāt| vāmēnāṁsēna saktasya vāmaṁ bāhuṁ dakṣiṇēnāṁsēna saktasya dakṣiṇaṁ bāhuṁ cchitvētyarthaḥ| vātēnādhmātaṁ-dr̥tivatpūritaṁ, udaraṁ yasya mūḍhagarbhasyā'sau vātādhmātōdaraḥ, tasya tu kōṣṭhaṁ-āmapakvāśayāśrayaṁ, vidārya-pāṭayitvā, antrāṇī ca bahiḥ samyaṅkṣirasya-bāhyataḥ prakṣipya, ākarṣēt|
Adhikarana kaTIsaktasya dAraNAdi (34) · Śloka 34
|
kaṭīsaktasya tadvacca tatkapālāni dārayēt||34||
View original
|
कटीसक्तस्य तद्वच्च तत्कपालानि दारयेत्||३४||
kaṭīsaktasyēti tr̥tiyā samāsaḥ| kaṭyā saktasya-kakudmatyā līnasya, tadvaccēti tēna-vātādhmātōdarēṇa, tulyaṁ karma dāraṇātmakaṁ kr̥tvā, tatkapālāni tasyāḥ-kaṭyāḥ, kapālāni-khaṇḍani, vidārayēt|
Adhikarana sAmAnyena mUDhagarBacikitsA (35) · Śloka 35
iti viśēṣēṇa garbhasyākarṣaṇamuktvā, sāmānyēna mūḍhagarbhacikitsāmāha yadyadvāyuvaśādaṅgaṁ sajjēdgarbhasya khaṇḍaśaḥ|
tattacchittvā''harētsamyagrakṣēnnārīṁ ca yatnataḥ||35||
View original
इति विशेषेण गर्भस्याकर्षणमुक्त्वा, सामान्येन मूढगर्भचिकित्सामाह यद्यद्वायुवशादङ्गं सज्जेद्गर्भस्य खण्डशः|
तत्तच्छित्त्वाऽऽहरेत्सम्यग्रक्षेन्नारीं च यत्नतः||३५||
yadyadaṅgaṁ mūḍhagarbhasya vāyuvaśāt sajjēt-saṁśliṣyēt, tattadaṅgaṁ khaṇḍaśō-lavaśaḥ, cchitvā-dārayitvā, samyagāharēt| kilaikavēlayā sakalagarbhaśarīracchēdanādantasthitamūḍhagarbhāyā nāryā api balavacchastranipātanādvighātaḥ sambhāvyata iti khaṇḍaśa ityuktam| ata ēvāha-rakṣēdityādi| nārīṁ ca yatnēna-tātparyaṁ kr̥tvā, rakṣēt| yathā nāryā aṅgaṁ kiñcidapi na cidyatē tathā vidhēyamityarthaḥ|
Adhikarana tatra BiShajA svamatyA yatnaH kAryaH (36) · Śloka 36
garbhasya hi gatiṁ citrāṁ karōti viguṇō'nilaḥ|
tatrānalpamatistasmādavasthāpēkṣamācarēt||36||
View original
गर्भस्य हि गतिं चित्रां करोति विगुणोऽनिलः|
तत्रानल्पमतिस्तस्मादवस्थापेक्षमाचरेत्||३६||
yasmādgarbhasya citrāṁ-nānārūpāṁ, gatiṁ-avasthitiṁ, viguṇaḥ prakupitaḥ, prabhañjanaḥ karōti, tasmādyō'nalpamatiḥ-mahābuddhirvaidyaḥ, sa tatra-tasyāṁ gatau, avasthāpēkṣamācarēt,-mūḍhagarbhaṁ pratyanuktamapyavasthitaṁ karma kuryādityarthaḥ|
Adhikarana jIvato garbhasya chedananiShedhaadi (37) · Śloka 37
chindyādgarbhaṁ na jīvantaṁ mātaraṁ sa hi mārayēt|
sahātmanā, na cōpēkṣyaḥ kṣaṇamapyastajīvitaḥ||37||
View original
छिन्द्याद्गर्भं न जीवन्तं मातरं स हि मारयेत्|
सहात्मना, न चोपेक्ष्यः क्षणमप्यस्तजीवितः||३७||
jīvantaṁ garbhaṁ garbhiṇyantarmr̥tagarbhalakṣaṇānabhijñō vaidyābhimānī yaḥ sa taṁ garbhaṁ na dārayēt| kutō hētōḥ ? ityāha-yasmātsamātaraṁ mārayēt| katham ? sahātmanā,- mātaramātmānaṁ ca, sa chinnō garbhō vyāpādayēdityarthaḥ| na cāstajīvitō-garbhiṇyā antarmr̥tō garbhaḥ, kṣaṇamapi-muhūrtamātramapi, upēkṣyaḥ| api tu tasya drāgēva pratikriyāṁ kuryāt|
Adhikarana mUDhagarBastriyA asAdhyatvam (38) · Śloka 38
idānīmupēkṣyāṁ mūḍhagarbhā striyamāha yōnisaṁvaraṇabhraṁśamakkallaśvāsapīḍitām|
pūtyudgārāṁ himāṅgī ca mūḍhagarbhāṁ parityajēt||38||
View original
इदानीमुपेक्ष्यां मूढगर्भा स्त्रियमाह योनिसंवरणभ्रंशमक्कल्लश्वासपीडिताम्|
पूत्युद्गारां हिमाङ्गी च मूढगर्भां परित्यजेत्||३८||
yōnēḥ saṁvaraṇaṁ-saṁvr̥tayōnitvam, tathā tasyā ēva yōnērbhraśaḥ svasthānāccyavanam, tathā makkallaḥ-śirōbastikōṣṭhaśūlalakṣaṇaḥ prāguktō vyādhiḥ, tairyōnisaṁvaraṇādibhiḥ pīḍitām| tathā, pūtyudgārām| tathā, himāṅgīm| ēvaṁvidhāṁ mūḍhagarbhāṁ tyajēt-nōpakramēt|
Adhikarana aparApAtanam (39-40) · Śloka 40
athāpatantīmaparāṁ pātayētpūrvavadbhiṣak|
ēvaṁ nirhr̥taśalyāṁ tu siñcēduṣṇēna vāriṇā||39||
dadyādabhyaktadēhāyai yōnau snēhapicuṁ tataḥ|
yōnirmr̥durbhavēttēna śūlaṁ cāsyāḥ praśāmyati||40||
View original
अथापतन्तीमपरां पातयेत्पूर्ववद्भिषक्|
एवं निर्हृतशल्यां तु सिञ्चेदुष्णेन वारिणा||३९||
दद्यादभ्यक्तदेहायै योनौ स्नेहपिचुं ततः|
योनिर्मृदुर्भवेत्तेन शूलं चास्याः प्रशाम्यति||४०||
atha-mūḍhagarbhāharaṇādanantaraṁ, aparāṁ-jarāyusaṁjñāṁ, apatantīmaniṣkrāmantīṁ, pūrvavatpātayēt| pūrvēṇa tulyaṁ-pūrvavat, pūrvōktēnāparāpātanōktavidhinā "hiraṇyapuṣpīmūlaṁ ca" (hr̥.śā. a. 1/83) ityādinētyarthaḥ| ēvaṁ-anantarōktēna vidhinā, nirhr̥taṁ śalyaṁ-garbhajarāyusaṁjñaṁ, yasyāstāṁ tu striyamuṣṇēna jalēna siñcēt| tataḥ-snānādanantaraṁ, abhyaktaśarīrāyai striyai yōnau snēhapicuṁ dadyāt| tēna-snēhapicunā, asyāḥ-yōṣitaḥ, yōnirmr̥durbhavēt| śūlaṁ-rujā ca, praśamyati|
Adhikarana nirhRutaSalyAyA upacAraH (41-46) · Śloka 46
dīpyakātiviṣārāsnāhiṅgvēlāpañcakōlakāt|
cūrṇaṁ snēhēna kalkaṁ vā kvāthaṁ vā(tāṁ)pāyayēttataḥ||41||
kaṭukātiviṣāpāṭhāśākatvagghiṅgutējinīḥ|
tadvacca dōṣasyandārthaṁ vēdanōpaśamāya ca||42||
trirātramēvaṁ, saptāhaṁ snēhamēva tataḥ pibēt|
sāyaṁ pibēdariṣṭaṁ ca tathā sukr̥tamāsavam||43||
śirīṣakakubhakvāthapicūn yōnau vinikṣipēt|
upadravāśca yē'nyē syustān yathāsvamupācarēt||44||
payō vātaharaiḥ siddhaṁ daśāhaṁ bhōjanē hitam|
rasō daśāhaṁ ca paraṁ laghupathyālpabhōjanā||45||
svēdābhyaṅgaparā snēhān balātailādikān bhajēt|
ūrdhvaṁ caturbhyō māsēbhyaḥ sā kramēṇa sukhāni ca||46||
View original
दीप्यकातिविषारास्नाहिङ्ग्वेलापञ्चकोलकात्|
चूर्णं स्नेहेन कल्कं वा क्वाथं वा(तां)पाययेत्ततः||४१||
कटुकातिविषापाठाशाकत्वग्घिङ्गुतेजिनीः|
तद्वच्च दोषस्यन्दार्थं वेदनोपशमाय च||४२||
त्रिरात्रमेवं, सप्ताहं स्नेहमेव ततः पिबेत्|
सायं पिबेदरिष्टं च तथा सुकृतमासवम्||४३||
शिरीषककुभक्वाथपिचून् योनौ विनिक्षिपेत्|
उपद्रवाश्च येऽन्ये स्युस्तान् यथास्वमुपाचरेत्||४४||
पयो वातहरैः सिद्धं दशाहं भोजने हितम्|
रसो दशाहं च परं लघुपथ्याल्पभोजना||४५||
स्वेदाभ्यङ्गपरा स्नेहान् बलातैलादिकान् भजेत्|
ऊर्ध्वं चतुर्भ्यो मासेभ्यः सा क्रमेण सुखानि च||४६||
tataḥ-snānābhyaṅgādanantaraṁ, dīpyakādēścūrṇa snēhēna-ghr̥tādinā prakr̥tyādivaśāt yathāyōgyēna,, tāṁ-striyaṁ, pāyayēt| kalkaṁ vādīpyakādērjalēna piṣṭvā, snēhēna tāṁ pāyayēt| kvāthaṁ vā dīpyakādēstāṁ pāyayēt| tathā, kaṭukādīni tadvat tāṁ striyaṁ pāyayēt| ētāni dravyāṇi cūrṇīkr̥tya snēhēna kalkīkr̥tya kvāthīkr̥tya vā pāyayēt| śākaṁ-kharacchadam| tvak-tvacam| tējinī-tējōvatī| kimarthaṁ pāyayēt ? dōṣasyandārtham| dōṣasya-raktādēḥ, syandaḥ-sravaṇaṁ, tadarthaṁ pāyayēt| tathā, vēdanāyāḥ-pīḍāyāḥ, upaśāntyarthaṁ ca| trirātramēvaṁ mūḍhagarbhākarṣaṇadinātprabhr̥ti kāryam| tataḥ-trirātrādanantaraṁ, sā mūḍhagarbhā, saptāhaṁ snēhamēva pibēt, na tu rūkṣauṣadham, ityēvakārō'vadhāraṇārthō dyōtayati| sāyaṁ-dināntē, ariṣṭaṁ-pūrvōktalakṣaṇaṁ, pibēt| tathā, śōbhanaṁ kr̥tvā kr̥taṁ-niṣpāditaṁ, āsavaṁ-madyaviśēṣaṁ, tathā śirīṣakakubhakvāthāktān picūn-vikēśikāprāyān kārpāsādimayān, yōnau vinikṣipēt| upadravā jvarādayaścānyē yē bhavēyuḥ, tān-upadravān, yathāsvamupācarēt,-yasya jvarādērya ātmīya upakramaḥ, tēna tamupakramēdityarthaḥ| ētacca pūrvōktamāsēvya, anantaraṁ yatkartavyaṁ mūḍhagarbhāyāḥ striyāstadāha- payaḥ-kṣīraṁ, anantaraṁ tasyai daśāhaṁ bhōjanē hitam| kimbhūtam ? vātaharaiḥ-rāsnādibhirdravyaiḥ, siddhaṁ-śr̥tam| daśāhādanantaraṁ dvitīyaṁ ca daśāhaṁ rasō bhōjanē hitaḥ| paraṁ-atō dinaviṁśatēranantaraṁ, sā-strī, laghupathyālpabhōjanā satī, tathā svēdābhyaṅgaparātatpradhānā satī, snēhān-balātailādikān, bhajēt| ūrdhvaṁ-anantaraṁ caturbhyō māsēbhyaḥ pañcamamāsātprabhr̥ti, sā-niṣkrāntamūḍhagarbhā strī, kramēṇa-na tu sahasā, sukhāni-annapānāhāravihārarūpāṇi, bhajēt|
Adhikarana balAtailam (47-52) · Śloka 52
atha balātailaṁ nirūpayati balāmūlakaṣāyasya bhāgāḥ ṣaṭ payasastathā|
yavakōlakulatthānāṁ daśamūlasya caikataḥ||47||
niṣkvāthabhāgō bhāgaśca tailasya tu caturdaśaḥ|
dvimēdādārumañjiṣṭhākākōlīdvayacandanaiḥ||48||
sārivākuṣṭhatagarajīvakarṣabhasandhavaiḥ|
kālānusāryāśailēyavacāgurupunarnavaiḥ||49||
aśvagandhāvarīkṣīraśuklāyaṣṭīvarārasaiḥ|
śatāhvāśūrpaparṇyēlātvakpatraiḥ ślakṣṇakalkitaiḥ||50||
pakvaṁ mr̥dvagninā tailaṁ sarvavātavikārajit|
sūtikābālamarmāsthihatakṣīṇēṣu pūjitam||51||
jvaragulmagrahōnmādamūtrāghātāntravr̥ddhijit|
dhanvantarērabhimataṁ yōnirōgakṣayāpaham||52||
View original
अथ बलातैलं निरूपयति बलामूलकषायस्य भागाः षट् पयसस्तथा|
यवकोलकुलत्थानां दशमूलस्य चैकतः||४७||
निष्क्वाथभागो भागश्च तैलस्य तु चतुर्दशः|
द्विमेदादारुमञ्जिष्ठाकाकोलीद्वयचन्दनैः||४८||
सारिवाकुष्ठतगरजीवकर्षभसन्धवैः|
कालानुसार्याशैलेयवचागुरुपुनर्नवैः||४९||
अश्वगन्धावरीक्षीरशुक्लायष्टीवरारसैः|
शताह्वाशूर्पपर्ण्येलात्वक्पत्रैः श्लक्ष्णकल्कितैः||५०||
पक्वं मृद्वग्निना तैलं सर्ववातविकारजित्|
सूतिकाबालमर्मास्थिहतक्षीणेषु पूजितम्||५१||
ज्वरगुल्मग्रहोन्मादमूत्राघातान्त्रवृद्धिजित्|
धन्वन्तरेरभिमतं योनिरोगक्षयापहम्||५२||
balāyā mūlāni, tēṣāṁ kaṣāyaḥ-kvāthaḥ, tasya bhāgāḥ ṣaṭ| tailaikabhāgāpēkṣayaitadbōdhyam| payasastathā-kṣīrasya ṣaḍēva bhāgāḥ| yavakōlakulatthānāṁ daśamūlasya caikataḥ-ēkatra kvathitānāṁ niṣkvāthabhāgaḥ| yavādīnāṁ tailasamō niṣkvāthabhāga ēka ityarthaḥ| ēvaṁ trayōdaśa bhāgā bhavanti| tailasya tu caturdaśō bhāgaḥ| caturdaśānāṁ pūraṇaḥ "tasya pūraṇē ḍaṭ" iti ḍaṭ| ētadēva spaṣṭīkriyatē śiṣyahitārtham| tatra yadā ṣōḍaśapalāni tailasya śrapayitavyāni tadā balāmūlapalāni caturviśatirbhavanti, jalapalaśatāni trīṇi caturaśītyadhikāni, tataścaturthāśēna ṣaṇṇavatiḥ kvāthapalāni| kṣīrapalāni ṣaṇṇavatiḥ| yavādīnāṁ palāni catvāri, pānīyapalāni catuḥṣaṣṭiḥ, ṣōḍaśapalāni kaṣāyasya| dvimēdādīni dravyāṇipratyēkamardhakarṣapramāṇāni raktikayā pañcamabhāgasahitayā sadhānakayā'dhikānīti| kālānusāryā-utpalasārivā| kṣīraśuklākṣīravidārī| varā-triphalā| rasō-bōlaḥ| yō'yaṁ yavakōlakulatthadaśamūlairēkō bhāgaḥ parikalpitaḥ, tatra yavakōlakulatthānāṁ trayōṁ'śā daśamūlasya daśāṁśā iti vyākhyēyam| "kalpayētsadr̥śānbhāgān pramāṇaṁ yatra nōditam|" (hr̥. ka. a. 6/24) iti vacanāt| saṅgrahē'pyuktam (śā. a. 4)- "yavakōlakulatthadaśamūlakaṣāyasya bhāgaḥ" iti| yē tu yavakōlakulatthānāṁ trayōṁ'śā daśamūlasya caturthōṁ'śa iti bhāgō'yaṁ kalpya ityāhuḥ, tē tu paurvāparyaṁ na paryālōcayantyēva| yataḥ "kalpayēt" ityādikayā paribhāṣayā dravyāṇāmēṣāṁ samāṁśatvaṁ niyamitamēva| pr̥thak ṣaṣṭhyā'tra yō nirdēśaḥ sa candōnurōdhādēva bōdhyaḥ| tathā cānēnaiva tantrakr̥tā saṅgrahē samastānyēvaitāni dravyāṇi nirdiṣṭāni| api ca, daśamūlasyādhikyēna vātarōgahantr̥tvaṁ yathā'sya tailasya, na tathā yavādibhiriti sarvathā pūrvaṁ vyākhyānaṁ śrēyaḥ| mr̥dvagninēti mr̥duśabdō'gniviśēṣaṇāya prayuktaḥ| kila kharataradahanasamparkāt kṣīrabāhulyēnāsya tailasya jhaṭiti pākātikrāntatā'pi kiñcitsambhāvyatē| ētacca tailamaśēṣavātarōgahantr̥| tathā, sūtikādiṣu praśastam| tathā, jvarādijit| tathā, bhagavatō dhanvantarērabhimatam, atiśayaguṇavatvāt| tathā, yōnirōgaṁ kṣayaṁ cāpahanti|
Adhikarana mRutagarBiNyA jIvadgarBaniShkAsanAdi (53) · Śloka 53
bastidvārē vipannāyāḥ kukṣiḥ praspandatē yadi|
janmakālē tataḥ śīghraṁ pāṭayitvōddharēcchiśum||53||
View original
बस्तिद्वारे विपन्नायाः कुक्षिः प्रस्पन्दते यदि|
जन्मकाले ततः शीघ्रं पाटयित्वोद्धरेच्छिशुम्||५३||
vipannāyāḥ-mr̥tāyā garbhiṇyāḥ, yadi kukṣiḥ praspandatē-atyantaṁ calati| kva pradēśē ? bastidvārē,-tatsamīpē| kadā ? janmakālē,-garbhaprasavōnmukhē kālē| tadā kuśalō vaidyaḥ śīghraṁ [ tataḥ-] kukṣipraspandanādanantaraṁ, pāṭayitvā śiśuṁ-bālaṁ, uddharēt|
Adhikarana garBe sravati saptasu mAseShu saptayogAH (54-58) · Śloka 58
madhukaṁ śākabījaṁ ca payasyā suradāru ca|
aśmantakaḥ kr̥ṣṇatilāstāmravallī śatāvarī||54||
vr̥kṣādanī payasyā ca latā sōtpalasārivā|
anantā sārivā rāsnā padmā ca madhuyaṣṭikā||55||
br̥hatīdvayakāśmaryakṣīriśuṅgatvacā ghr̥tam|
pr̥śniparṇī balā śigruḥ śvadaṁṣṭrā madhuparṇikā||56||
śr̥ṅgāṭakaṁ bisaṁ drākṣā kasēru madhukaṁ sitā|
saptaitān payasā yōgānarddhaślōkasamāpanān||57||
kramātsaptasu māsēṣu garbhē sravati yōjayēt|
|58|
View original
मधुकं शाकबीजं च पयस्या सुरदारु च|
अश्मन्तकः कृष्णतिलास्ताम्रवल्ली शतावरी||५४||
वृक्षादनी पयस्या च लता सोत्पलसारिवा|
अनन्ता सारिवा रास्ना पद्मा च मधुयष्टिका||५५||
बृहतीद्वयकाश्मर्यक्षीरिशुङ्गत्वचा घृतम्|
पृश्निपर्णी बला शिग्रुः श्वदंष्ट्रा मधुपर्णिका||५६||
शृङ्गाटकं बिसं द्राक्षा कसेरु मधुकं सिता|
सप्तैतान् पयसा योगानर्द्धश्लोकसमापनान्||५७||
क्रमात्सप्तसु मासेषु गर्भे स्रवति योजयेत्|
|५८|
madhukādidravyōpalakṣitān sapta yōgān kramāt-yathākramanirdiṣṭānatikramēṇa, saptasu māsēṣu garbhē sravati tadrakṣārthaṁ tān yōjayēt| kīdr̥śān yōgān ? arddhaślōkēna samāpanaṁ-samāptiḥ, yēṣāṁ tānarddhaślōkasamāpanān| aśmantakō-yamalapatrakaḥ| tāmravallī-rāmataruṇī, mañjiṣṭhētyēkē| latā-gandhapriyaṅguḥ, gaurasārivētyanyē| utpalasārivā-kr̥ṣṇasārivā| kṣīriṇāṁ-nyagrōdhādīnāṁ, śuṅgāḥ, tathā tēṣāmēva tvak cēti dvandvaḥ| "dvandvāccudaṣahāntāt" iti ṭac|
Adhikarana aShTamanavamadaSamamAseShu yogAH (58-60) · Śloka 60
|
kapitthabilvabr̥hatīpaṭōlēkṣunidigdhikāt||58||
mūlaiḥ śr̥taṁ prayuñjīta kṣīraṁ māsē tathā'ṣṭamē|
navamē sārivānantāpayasyāmadhuyaṣṭibhiḥ||59||
yōjayēddaśamē māsi siddhaṁ kṣīraṁ payasyayā|
athavā yaṣṭimadhukanāgarāmaradārubhiḥ||60||
View original
|
कपित्थबिल्वबृहतीपटोलेक्षुनिदिग्धिकात्||५८||
मूलैः शृतं प्रयुञ्जीत क्षीरं मासे तथाऽष्टमे|
नवमे सारिवानन्तापयस्यामधुयष्टिभिः||५९||
योजयेद्दशमे मासि सिद्धं क्षीरं पयस्यया|
अथवा यष्टिमधुकनागरामरदारुभिः||६०||
kapitthādīnāṁ samāhāradvandvaḥ| kapitthādērdravyānmūlaiḥ śr̥taṁ kṣīramaṣṭamē māsi prayuñjīta| navamē māsi sārivādibhiḥ siddhaṁ kṣīraṁ prayuñjīta| daśamē māsi kākōlyādisiddhaṁ kṣīramathavā yaṣṭyādibhiḥ siddhaṁ yōjayēt|
Adhikarana garBaviShaye~aj~jAnAM mativiBramaH (2) · Śloka 2
avasthitaṁ lōhitamaṅganāyā vātēna garbhaṁ bruvatē'nabhijñāḥ|
garbhākr̥titvātkaṭukōṣṇatīkṣṇaiḥ srutē punaḥ kēvala ēva raktē||61||
garbhaṁ jaḍā bhūtahr̥taṁ vadanti mūrtēna dr̥ṣṭaṁ haraṇaṁ yatastaiḥ|
ōjōśanatvādathavā'vyavasthai- rbhūtairupēkṣyēta na garbhamātā||62||
iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasūnuśrīmadvāgbhaṭaviracitā- yāmaṣṭāṅgahr̥dayasaṁhitāyāṁ dvitīyē śārīrasthānē garbhavyāpannāma dvitīyō'dhyāyaḥ||2||
View original
अवस्थितं लोहितमङ्गनाया वातेन गर्भं ब्रुवतेऽनभिज्ञाः|
गर्भाकृतित्वात्कटुकोष्णतीक्ष्णैः स्रुते पुनः केवल एव रक्ते||६१||
गर्भं जडा भूतहृतं वदन्ति मूर्तेन दृष्टं हरणं यतस्तैः|
ओजोशनत्वादथवाऽव्यवस्थै- र्भूतैरुपेक्ष्येत न गर्भमाता||६२||
इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तसूनुश्रीमद्वाग्भटविरचिता- यामष्टाङ्गहृदयसंहितायां द्वितीये शारीरस्थाने गर्भव्यापन्नाम द्वितीयोऽध्यायः||२||
lōhitaṁ vātēna hētunā'vasthitaṁ-kukṣau pavanēna ruddhaṁ, garbhaṁ bruvatē'nabhijñāḥ| nañatra paryudāsē, abhijñasaddr̥śā ityarthaḥ| kutastēṣāṁ bhrāntiḥ ? iti tadvījamāha-garbhākr̥titvāditi| garbhasyākr̥tiḥ-saṁsthānamunnatyādikam, tathā "hr̥llāsadaurhr̥da" (hr̥. ni. a. 11/51) ityādi raktagulmanidānōktaṁ lakṣaṇaṁ, vātaruddhalōhitāvasthitau garbhasthitau cōbhayatra samānam| atō'lpabuddhitvādavasthitaṁ lōhitaṁ garbhaṁ bruvatē| kaṭukōṣṇādibhiḥ-avasthitalōhitasrutihētubhiḥ, srutē kēvala ēva raktē-garbharahitē, jaḍāḥ nirbuddhayō, bhūtahr̥tamiti garbhaṁ vadanti| punaḥśabdaḥ śirasaḥ kampaṁ kr̥tvā tēṣāmasambhāvyāṅgīkārēṇa sarvajanaprathitēna jaḍatvaṁ sahētukaṁ pratipādayati| ata ēvāha-yatō,-yasmāt, mūrtēḥ-śarīrasya, haraṇaṁ taiḥ-bhūtaiḥ, na ddr̥ṣṭaṁ-na kvacidupalabdham, ataḥ-asambhāvyavastupratijñānāt, tēṣāṁ jaḍatvamityarthaḥ| nanu, ētadapi kathamucyatē ? ityāha-ōjōśanatvāt| yasmāttē bhūtā ōjōśanāḥ-ōjōbhakṣaṇamaryādāḥ| athavā kadācittē-bhūtā ullaṅghitamaryādāḥsyuḥ| taiḥ-tathābhūtaiḥ, avyavasthaiḥ-avyavasthāvasthitaiḥ, bhūtairgarbhasya mātā nōpēkṣyēta, api tu hriyētaiva| tathā hi-yathā garbhamātōpacitaśarīrā na tathā garbha iti| upajātīndravajrākhyē vr̥ttē| iti śrīmr̥gāṅkadattaputraśrīmadaruṇadattaviracitāyāmaṣṭaṅgahr̥daya- ṭīkāyāṁ sarvāṅgasundarākhyāyāṁ dvitīyē śārīrasthānē garbha vyāpannāma dvitīyō'dhyāyaḥ samāptaḥ|| 2||