Adhikarana adhyAyopakramaH · Śloka
aṅgavibhāgādantaraṁ marmavibhāgaṁ śārīraṁ prārabhyatē| marmaṇāmaṅgāśritatvāt| yatō marmāṇyaṅgapratyaṅgasamāśritāni, atastatraiva vyākhyātuṁ yuktāni, bahuvaktavyatvātpr̥thagucyantē| tasmādasyaivādhyāyasyārambhō yukta ityāha-
Adhikarana marmaviBAgaSArIro~adhyAyaH (2) · Śloka 2
athātō marmavibhāgaṁ śārīraṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ|
gadyasūtrē||2||
View original
अथातो मर्मविभागं शारीरं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः|
गद्यसूत्रे||२||
mriyatē'sminnaṅga upahata iti marma| vibhajanaṁ-vibhāgaḥ, marmaṇāṁ vibhāgō marmavibhāgaḥ| sō'sminnadhyāyē'stīti marmavibhāgaḥ| arśāditvādac| śārīrasthāna pratibaddhatvācca śārīraḥ| śēṣaṁ pūrvavat|
Adhikarana marmaNAM saMKyA (1) · Śloka 1
sukhagrahaṇādyarthaṁ ca pūrvaṁ marmaṇāṁ saṅkhyāṁ baktumāha saptōttaraṁ marmaśatam|
|1|
View original
सुखग्रहणाद्यर्थं च पूर्वं मर्मणां सङ्ख्यां बक्तुमाह सप्तोत्तरं मर्मशतम्|
|१|
saptōttarāṇi-adhikāni, yasmin-śatē, tadēvam|
Adhikarana teShAM sthAnAni (1-2) · Śloka 2
tēṣāmēkādaśādiśēt|
pr̥thaksakthnōstathā bāhvōstrīṇi kōṣṭhē navōrasi||1||
pr̥ṣṭhē caturdaśōrdhvaṁ tu jatrōstriṁśacca sapta ca|
|2|
View original
तेषामेकादशादिशेत्|
पृथक्सक्थ्नोस्तथा बाह्वोस्त्रीणि कोष्ठे नवोरसि||१||
पृष्ठे चतुर्दशोर्ध्वं तु जत्रोस्त्रिंशच्च सप्त च|
|२|
tēṣāṁ-marmaṇāṁ madhyē, pr̥thak-pratyēkaṁ kr̥tvā, sakthnōrdvayōrbāhṇōśca dvayōrēkādaśādiśēt, ēvaṁ catuścatvāriṁśanmarmāṇi śākāsu vidyāt| kōṣṭhē-jaṭharē, trīṇi marmāṇi| urasi-vakṣasi, navasaṅkhyāni| pr̥ṣṭhē caturdaśa| jatrōrūrdhvaṁ-jatruṇa upariṣṭāt, triṁśattathā sapta, ēvaṁ saptatriṁśadityarthaḥ| jatrōriti puṁstvamatra cintyam| athavā 'anityamāgamaśāsanam' ityatra num na kr̥taḥ|
Adhikarana talahRunmarmaNaH sthAnaM karma ca (2-3) · Śloka 3
idānīmēṣāṁ marmaṇāmāpādatalānmastakaṁ yāvadviśiṣṭadēśasamāśrayēṇa viśiṣṭasaṁjñāntarāṇi viśiṣṭakarmāṇi marmāṇi darśayitumāha |
madhyē pādatalasyāhurabhitō madhyamāṅgulim||2||
talahr̥nnāma rujayā tatra viddhasya pañcatā|
|3|
View original
इदानीमेषां मर्मणामापादतलान्मस्तकं यावद्विशिष्टदेशसमाश्रयेण विशिष्टसंज्ञान्तराणि विशिष्टकर्माणि मर्माणि दर्शयितुमाह |
मध्ये पादतलस्याहुरभितो मध्यमाङ्गुलिम्||२||
तलहृन्नाम रुजया तत्र विद्धस्य पञ्चता|
|३|
pādatalasya madhyē-madhyapradēśē, madhyamāṅgulimabhitō-madhyamāṅgulēḥ pādasambandhinyā ābhimukhyēna, yatpādatalaṁ-pādapr̥ṣṭhaṁ, tatra talahr̥nnāma marmāhuḥ, pūrvācāryā iti śēṣaḥ| madhyamāṅgulimiti "ābitaḥ [ paritaḥ samayānikaṣāhāpratiyōgē'pi" iti ] śabdaprayōgē dvitīyā| tatra-tasmin, viddhasya-āhatasya, pañcatā-maraṇaṁ, bhavati| kayā? rujayā,-vēdanayā|
Adhikarana kShiprasya sthAnaM karma ca (3) · Śloka 3
|
aṅguṣṭhāṅgulimadhyasthaṁ kṣipramākṣēpamāraṇam||3||
View original
|
अङ्गुष्ठाङ्गुलिमध्यस्थं क्षिप्रमाक्षेपमारणम्||३||
aṅguṣṭhaścāṅguliśca, tayōrmadhyasthaṁ-aṅguṣṭhāṅgulimadhyasthitaṁ, kṣipraṁnāma marma| tadviddhamākṣēpamāraṇaṁ-ākṣēpakākhyēna vātavyādhinā mārayati|
Adhikarana kUrcasya sthAnaM karma ca (4) · Śloka 4
tasyōrdhvaṁ dvyaṅgulē kūrcaḥ pādabhramaṇakampakr̥t|
|4|
View original
तस्योर्ध्वं द्व्यङ्गुले कूर्चः पादभ्रमणकम्पकृत्|
|४|
tasyōrdhvaṁ-tasya kṣiprākhyasya marmaṇa upariṣṭāt, dvyaṅgulē-dvyaṅgulaṁ vimucya, kūrcō nāma marma| tadviddhaṁ pādasya bhramaṇaṁ kampaṁ ca karōti|
Adhikarana kUrchaSirasaH sthAnaM karma ca (4) · Śloka 4
|
gulphasandhēradhaḥ kūrcaśiraḥśōpharujākaram||4||
View original
|
गुल्फसन्धेरधः कूर्चशिरःशोफरुजाकरम्||४||
gulphasandhēradhaḥ kūrcaśirō nāma marma| tadviddhaṁ śōpharujākaram|
Adhikarana gulPasya sthAnaM karma ca (5) · Śloka 5
jaṅghācaraṇayōḥ sandhau gulphō rukstambhamāndyakr̥t|
|5|
View original
जङ्घाचरणयोः सन्धौ गुल्फो रुक्स्तम्भमान्द्यकृत्|
|५|
jaṅghācaraṇayōḥ sandhau-sandhipradēśē, gulphō nāma marma| tadviddhaṁ ruk ca stambhaśca māndyaṁ ca, tāni karōti| stambhaḥ stabdhatvamivāṅgasya|
Adhikarana indrabasteH sthAnaM karma ca (5) · Śloka 5
|
jaṅghāntarē tvindrabastirmārayatyasr̥jaḥ kṣayāt||5||
View original
|
जङ्घान्तरे त्विन्द्रबस्तिर्मारयत्यसृजः क्षयात्||५||
jaṅghantarē-jaṅghāmadhyē pārṣṇiprabhr̥tidvādaśabhiraṅgulaiḥ, indrabastirnāma marma| tadviddhaṁ raktakṣayānmārayati, nānyathā| tasmādraktastambhanē yatitavyamiti pratipādanārthamasr̥kkṣayāditi hēturupanyastaḥ| ēṣa ēva nyāyō'nyatrāpyanusartavyaḥ| tēna yatra yaddhētukaṁ māraṇādikaṁ karma vyadhē kathitaṁ, tatra taccikitsāyāṁ yatitavyamiti|
Adhikarana jAnunaH sthAnaM karma ca (6) · Śloka 6
jaṅhghōrvōḥ saṅgamē jānu khañjatā tatra jīvataḥ|
|6|
View original
जङ्ह्घोर्वोः सङ्गमे जानु खञ्जता तत्र जीवतः|
|६|
jaṅghōrvōḥ saṅgamē-sandhau, jānunāma marma| tatra-jānuni viddhē, puruṣō mriyata ēva| atha jīvati tatō'sya jīvataḥ puṁsaḥ khañjatā syāditi| arthāt prāyēṇa maraṇaṁ puruṣasyēti bōdhayati|
Adhikarana ANImarmaNaH sthAnaM karma ca (6) · Śloka 6
|
jānunastryaṅgulādūrdhvamāṇyūstambhaśōphakr̥t||6||
View original
|
जानुनस्त्र्यङ्गुलादूर्ध्वमाण्यूस्तम्भशोफकृत्||६||
jānunaḥ-jānusandhēḥ, tryaṅgulādūrdhvamāṇīnāma marma| tadviddhamūrustambhaśōphakaram|
Adhikarana urvImarmaNaH sthAnaM karma ca (7) · Śloka 7
urvyūrumadhyē tadvēdhātsakthiśōṣō'srasaṅkṣayāt|
|7|
View original
उर्व्यूरुमध्ये तद्वेधात्सक्थिशोषोऽस्रसङ्क्षयात्|
|७|
urvī nāma marma ūrumadhyē| tadvēdhāt-tadabhighātāt, sakthiśōṣaḥ-ūrukārśyam| sakthiśōṣō'srasaṅkṣayāt,syāt nānyathā vyadhē satyapi|
Adhikarana lohitAkShasya sthAnaM karma ca (7) · Śloka 7
|
ūrumūlē lōhitākṣaṁ hanti pakṣamasr̥kkṣayāt||7||
View original
|
ऊरुमूले लोहिताक्षं हन्ति पक्षमसृक्क्षयात्||७||
ūrumūlē- urvyāstūrdhvaṁ vaṅkṣaṇasandhēradhastāllōhitākṣaṁ nāma marma| tadviddhaṁ pakṣaṁ hatyasr̥kkṣayāt vyadhē satyapi|
Adhikarana viTapasya sthAnaM karma ca (8) · Śloka 8
muṣkavaṅkṣaṇayōrmadhyē viṭapaṁ ṣaṇḍhatākaram|
|8|
View original
मुष्कवङ्क्षणयोर्मध्ये विटपं षण्ढताकरम्|
|८|
muṣkavaṅkṣaṇayōrmadhyē viṭapaṁ nāma marma| tadviddhaṁ puṁsaḥ ṣaṇḍhatākaraṁ-nirapatyatākaram|
Adhikarana iti sakthnoH pratyekamekAdaSa marmANi ,tathA bAhvoH pratyekamekAdaSa ,atra maNibandha kUrparakakShAdhRu~gmarmaNAM sthAnaM karma , (8-9) · Śloka 9
|
iti sakthnōstathā bāhṇōrmaṇibandhō'tra gulphavat||8||
kūrparaṁ jānuvatkauṇyaṁ tayōrviṭapavatpunaḥ|
kakṣākṣamadhyē kakṣādhr̥k kuṇitvaṁ tatra jāyatē||9||
View original
|
इति सक्थ्नोस्तथा बाह्णोर्मणिबन्धोऽत्र गुल्फवत्||८||
कूर्परं जानुवत्कौण्यं तयोर्विटपवत्पुनः|
कक्षाक्षमध्ये कक्षाधृक् कुणित्वं तत्र जायते||९||
iti-ēvamanēna prakārēṇa, sakthnōrdvayōḥ pratyēkamēkādaśa marmāṇi bhavanti| tathā bāhvōḥ-tēnaiva prakārēṇa bāhvōḥ, talahr̥dādīnyēkādaśa marmāṇi bhavanti| atha kiñcinmātramatra viśēṣamāhamaṇītyādi| atra-bāhumarmasu, gulphēna tulyō maṇibandhaḥ, saṁjñāmātrabhēdaḥ, jānutulyaṁ kūrparam| tayōḥ-maṇibandhakūrparākhyayōrbāhumarmaṇōḥ, viddhayōḥ kauṇyaṁ-pāṇipāṇyaṅgulīkubjatvam| viṭapētyādi| kakṣā cākṣaśca kakṣākṣau, tayōrmadhyē viṭapēna tulyaṁ kakṣādhr̥ksaṁjñaṁ marma| tatra viddhē sati kuṇitvaṁ-bāhupāṇyaṅgulikubjatā, jāyatē|
Adhikarana gudamarmaNaH sthAnaM karma ca (10) · Śloka 10
iti śākhāsu marmāṇi catuścatvāriṁśaduktvā, antarādhau kathayati sthūlāntrabaddhaḥ sadyōghnō viḍvātavamanō gudaḥ|
|10|
View original
इति शाखासु मर्माणि चतुश्चत्वारिंशदुक्त्वा, अन्तराधौ कथयति स्थूलान्त्रबद्धः सद्योघ्नो विड्वातवमनो गुदः|
|१०|
sthūlāntrasūkṣmāntrabhēdāt dvidhā'ntram| tatra sthūlāntrabaddhō gudō nāma marmaviśēṣaḥ| sa ca viḍvātau-vātavarcasī, vamatiudgirati, iti viḍvātavamanaḥ| bāhulakātkartari lyuṭ| sa gudaḥ sadyaḥ-tatkṣaṇādēva, hanti| sadyōghna iti "amanuṣyakartr̥kē ca" iti ṭhak| gudaśabdasyātra puṁstvaṁ cintyam, na cārdharcādiṣvayamasti|
Adhikarana bastimarmaNaH sthAnaM karma ca (10-12) · Śloka 12
adhunā bastyākhyamāha |
mūtrāśayō dhanurvakrō bastiralpāsramāṁsagaḥ||10||
ēkādhōvadanō madhyē kaṭyāḥ sadyō nihantyasūn|
r̥tē'śmarīvraṇādviddhastatrāpyubhayataśca saḥ||11||
mūtrasnāvyēkatō bhinnē vraṇō rōhēcca yatnataḥ|
|12|
View original
अधुना बस्त्याख्यमाह |
मूत्राशयो धनुर्वक्रो बस्तिरल्पास्रमांसगः||१०||
एकाधोवदनो मध्ये कट्याः सद्यो निहन्त्यसून्|
ऋतेऽश्मरीव्रणाद्विद्धस्तत्राप्युभयतश्च सः||११||
मूत्रस्नाव्येकतो भिन्ने व्रणो रोहेच्च यत्नतः|
|१२|
mūtrasyāśaya ādhārō mūtrāśayō-yatra mūtraṁ tiṣṭhati, sa dhanurvakraḥ-cāpavat kuṭilaḥ| anēnāsya saṁsthānamuktam| sa ca bastināma marmaviśēṣaḥ| asraṁ ca māṁsaṁ cāsramāṁsē, alpē asramāṁsē gacchati| "anyēbhyō'pi dr̥śyatē" iti ḍaḥ| tatrāsthō na bahuraktamāṁsapradēśa ityarthaḥ| tathā, ēkamadhōvadanaṁ yasyāsāvēkādhōvadanaḥ| kaṭyā madhya iti sthānanirdēśaḥ| kaṭyā madhyapradēśē'sāvavatiṣṭhatē| sa viddhaḥ sadyaḥ-tatkṣaṇādēva, asūn-prāṇān, nihanti| r̥tē'śmarīvraṇāt-aśmaryāharaṇārthaṁ yō vraṇaḥ kriyatē taṁ vraṇaṁ varjayitvā| tatrāpi-aśmarīvraṇē, ubhayataḥ-ubhayapārśvataśca, sa viddhastadā'sau sadyō'sūnnihanti| tasmin bastāvēka [taḥ-ēka]pārśvatō, bhinnē-viddhē sati, mūtrasrāvī vraṇaḥ syāt| sa ca yatnataḥ-ādarēṇōpakrāntō, rōhati nānyathā|
Adhikarana nABimarmaNaH sthAnaM karma ca (12-13) · Śloka 13
|
dēhāmapakvasthānānāṁ madhyē sarvasirāśrayaḥ||12||
nābhiḥ sō'pi hi sadyōghnō|
|13|
View original
|
देहामपक्वस्थानानां मध्ये सर्वसिराश्रयः||१२||
नाभिः सोऽपि हि सद्योघ्नो|
|१३|
āmaṁ ca pakvaṁ cāmapakvē, sthānaṁ ca sthānaṁ ca sthānē, āmapakvayōḥ sthānē āmapakvasthānē, dēhaścāmapakvasthānē ca dēhāmapakvasthānāni, tēṣāṁ madhyē| tatraikatvāddēhasya dēhamadhyapradēśē, tathōbhayōrāmapakvāśayayōrmadhyē-antarālē, nābhirnāma marma| sa sarvāsāṁ sirāṇāṁ-sakalaśarīragānāṁ āśrayaḥ-ādhāraḥ| sō'pi hi sadyōghnaḥ| apiḥ samuccayē| hiryasmādarthē| na kēvalaṁ gudabastī sadyōghnau yāvannābhirapi viddhaḥ sadyōghnaḥ| nābhiśabdasya puṁstavaṁ cintyam|
Adhikarana hRudayamarmaNaH sthAnaM karma ca (13) · Śloka 13
dvāramāmāśyasya ca|
satvādidhāma hr̥dayam stanōraḥ kōṣṭhamadhyagam||13||
View original
द्वारमामाश्यस्य च|
सत्वादिधाम हृदयम् स्तनोरः कोष्ठमध्यगम्||१३||
hr̥dayaṁ nāma yanmarma tadapi sadyōghnam| taccāmāśayasya dvāraṁmukham| tēna hi dvārēṇānnapānamāmāśayē praviśati| tacca satvādīnāṁ-satvarajastamasāṁ, tathā vijñānasya-indriyāṇāṁ cārthapañcakasya, tathā''tmanaḥ-cētasaḥ, dhāma-sthānam| tacca stanōraḥ kōṣṭhamadhyagam| stanau cōraśca kōṣṭhaśca stanōraḥkōṣṭhaṁ, tasya madhyaṁ tatra gacchati-sthitiṁ badhnāti, kōṣṭhavakṣasōḥ stanayōśca madhyē sthitamityarthaḥ|
Adhikarana stanarohitasya sthAnaM karma ca,stanamUlasya sthAnaM karma ca (14) · Śloka 14
stanarōhitamūlākhyē dvyaṅgulē stanayōrvadēt|
ūrdhvādhō'srakaphāpūrṇakōṣṭhō naśyēttayōḥkramāt||14||
View original
स्तनरोहितमूलाख्ये द्व्यङ्गुले स्तनयोर्वदेत्|
ऊर्ध्वाधोऽस्रकफापूर्णकोष्ठो नश्येत्तयोःक्रमात्||१४||
stanarōhitaṁ ca mūlaṁ ca prakr̥tatvātstanasyaiva, tē| stanarōhitastanamūlē ākhyē-saṁjñē, yayōstē stanarōhitamūlākhyē dvē marmaṇī vadēt| kva pradēśē ? stanayōḥ| kramāditi vakṣyamāṇamihāpi sambadhyatē| tēna stanayōrūrdhvaṁ dvyaṅgulē stanarōhitē| stanayōradhō dvyaṅgulē stanamūlē| tayōḥ-stanarōhitastanamūlākhyayōrmarmaṇōrviddhayōḥ, puruśō'srakaphāpūrṇakōṣṭhaḥ kramāt-yathākramaṁ, naśyēt| tēna stanarōhitē viddhē satyasr̥jā pūrṇakōṣṭhē narō naśyēt, stanamūlē viddhē kaphēna pūrṇakōṣṭhō naśyēt|
Adhikarana apastamBamarmaNoH sthAnaM karma ca (15) · Śloka 15
apastambhāvuraḥpārśvē nāḍyāvanilavāhinī|
raktēna pūrṇakōṣṭhō'tra śvāsātkāsācca naśyati||15||
View original
अपस्तम्भावुरःपार्श्वे नाड्यावनिलवाहिनी|
रक्तेन पूर्णकोष्ठोऽत्र श्वासात्कासाच्च नश्यति||१५||
urasaḥ pārśvē dvē nāḍyāvapastambhākhyē marmaṇī| anilavāhinī-vātavahē| atra marmadvayē viddhē raktēna pūrṇakōṣṭhaḥ śvāsakāsābhyāṁ vipadyatē|
Adhikarana apalApamarmaNoH sthAnaM karma ca (16-17) · Śloka 17
pr̥ṣṭhavaṁśōrasōrmadhyē tayōrēva ca pārśvayōḥ|
adhōṁ'sakūṭayōrvidyādapālāpākhyamarmaṇī||16||
tayōḥ kōṣṭhē'sr̥jā pūrṇē naśyēdyātēna pūyatām|
|17|
View original
पृष्ठवंशोरसोर्मध्ये तयोरेव च पार्श्वयोः|
अधोंऽसकूटयोर्विद्यादपालापाख्यमर्मणी||१६||
तयोः कोष्ठेऽसृजा पूर्णे नश्येद्यातेन पूयताम्|
|१७|
pr̥ṣṭhavaṁśasya tathōrasaḥ, anayōrmadhyē-antarālē, tayōrēva capr̥ṣṭōrasōḥ, yē pārśvē, tayōruparibhāgayōraṁsakūṭayōradhaḥ, apālāpākhyē dvē marmaṇī vidyāt| tayōrviddhayō raktēna kōṣṭhē pūrṇē, pūyatāṁ yātēna-gatēna, lōhitēna naśyēt| yāvadraktaṁ pūyatāṁ na yātaṁ tāvajjīvati| na tu raktakōṣṭhapūraṇamātrādēva mriyata iti bhāvaḥ|
Adhikarana kaTIkataruNayoHsthAnaM karma ca (17-18) · Śloka 18
idānīṁ pr̥ṣṭhē vakti |
pārśvayōḥ pr̥ṣṭhavaṁśasya śrōṇīkarṇau prati sthitē||17||
vaṁśāśritē sphijōrūrdhvaṁ kaṭīkataruṇō smr̥tē|
tatra raktakṣayātpāṇḍurhīnarūpō vinaśyati||18||
View original
इदानीं पृष्ठे वक्ति |
पार्श्वयोः पृष्ठवंशस्य श्रोणीकर्णौ प्रति स्थिते||१७||
वंशाश्रिते स्फिजोरूर्ध्वं कटीकतरुणो स्मृते|
तत्र रक्तक्षयात्पाण्डुर्हीनरूपो विनश्यति||१८||
pr̥ṣṭhavaṁśasya pārśvayōḥ-ubhayataḥ, pratiśrōṇīkarṇau sthitē| vaṁśāśritē-vaṁśaprativaddhē, sphijōrūrdhvaṁ-upariṣṭāt, dvē'sthinī kaṭīkataruṇē-ētatsaṁjñē dvē marmaṇī, smr̥tē-uktē| tatra-tasminmarmadvayē viddhē, raktakṣyātpāṇḍurhīnarūpō-vigatakāntiḥ san, narō vinaśyati|
Adhikarana kukundarayoH sthAnaM karma ca (19-20) · Śloka 20
pr̥ṣṭhavaṁśaṁ hyubhayatō yau sandhī kaṭīpārśvayōḥ|
jaghanasya bahirbhāgē marmaṇī tau kukundarau||19||
cēṣṭāhāniraghaḥkāyē sparśājñānaṁ ca tadvyadhāt|
|20|
View original
पृष्ठवंशं ह्युभयतो यौ सन्धी कटीपार्श्वयोः|
जघनस्य बहिर्भागे मर्मणी तौ कुकुन्दरौ||१९||
चेष्टाहानिरघःकाये स्पर्शाज्ञानं च तद्व्यधात्|
|२०|
pr̥ṣṭhavaṁśasyōbhayōḥ kaṭipārśvayōryau sandhī jaghanasya bahirbhāgēnāntaḥ, tau kukundarau nimrākārau sandhimamarṇī| tadvyadhāt-tayōrvyadhāt, adhaḥśarīrē cēṣṭāhāniḥ-gamanākuñcanaprasāraṇādāvadhaḥkāyō'śaktaḥ sampadyata ityarthaḥ| tathā, sparśājñānaṁ-sparśāsaṁvittirbhavati| pr̥ṣṭhavaṁśamubhayata iti "ubhasarvatasōḥ" ityādinādvitīyā|
Adhikarana nitambamarmaNoH sthAnaM karma ca (20-21) · Śloka 21
|
pārśvāntaranibaddhau yāvupari śrōṇikarṇayōḥ||20||
āśayaccādanau tau tu nitambau taruṇāsthigau|
adhaḥśarīrē śōphō'tra daurbalyaṁ maraṇaṁ tataḥ||21||
View original
|
पार्श्वान्तरनिबद्धौ यावुपरि श्रोणिकर्णयोः||२०||
आशयच्चादनौ तौ तु नितम्बौ तरुणास्थिगौ|
अधःशरीरे शोफोऽत्र दौर्बल्यं मरणं ततः||२१||
pārśvāntarē-pārśvamadhyē, nibaddhau-prativaddhau lagnau, pārśvāntaranibaddhau yau, tathā śrōṇikarṇayōrupari-upariṣṭāt, mūtrādīnāṁ ya āśayāḥ-adhārā bastyādayaḥ, tēṣāṁ chādanau, nitambau-nitambasaṁjñau marmaviśēṣau| tau ca taruṇāsthigau-taruṇasaṁjñē'sthni sthitāvityarthaḥ| atra-asminmarmadvayē viddhē sati, adhaḥkāyē śōphō bhavati| tathā, daurbalyaṁ prakr̥tatvādadhaḥśarīra ēva| daurbalyaṁ-alpabalatvaṁ svavyāpārākṣamatvam| tatō-daurbalyādanantaraṁ, maraṇaṁ bhavati|
Adhikarana pArSvasandhimarmaNoH sthAnaM karma ca (22-23) · Śloka 23
pārśvāntaranibaddhau ca madhyē jaghanapārśvayōḥ|
tiryagūrdhvaṁ ca nirdiṣṭau pārśvasandhī tayōryadhāt||22||
raktapūritakōṣṭhasya śarīrāntarasambhavaḥ|
|23|
View original
पार्श्वान्तरनिबद्धौ च मध्ये जघनपार्श्वयोः|
तिर्यगूर्ध्वं च निर्दिष्टौ पार्श्वसन्धी तयोर्यधात्||२२||
रक्तपूरितकोष्ठस्य शरीरान्तरसम्भवः|
|२३|
pārśvayōrantaraṁ-madhyaṁ, tatra nibaddhau-saṁśliṣṭau, sandhī marmaviśēṣau pārśvasandhī iti nirdiṣṭau| tataścaikasmin pārśvāntara ēkaḥ sandhirdvitīyasmin pārśvāntarē dvitīyaḥ sandhiḥ| kva sthitau katham ? jaghanasya pārśvē jaghanapārśvē, tayōrmadhyē tiryagūrdhvaṁ ca| ēvamēkasmin jaghanapārśvamadhya ēkaḥ sandhirdvitīyasmin dvitīyaḥ sthita iti| tayōrvyadhāt puṁsō raktapūritakōṣṭhasya śarīrāntarasambhavaḥ-aparaśarīrōtpattiḥ, maraṇamityarthaḥ|
Adhikarana bRuhatImarmaNoH sthAnaM karma ca (23-24) · Śloka 24
|
stanamūlārjavē bhāgē pr̥ṣṭhavaṁśāśrayē sirē||23||
br̥hatyau, tatra viddhasya maraṇaṁ raktasaṅkṣayāt|
|24|
View original
|
स्तनमूलार्जवे भागे पृष्ठवंशाश्रये सिरे||२३||
बृहत्यौ, तत्र विद्धस्य मरणं रक्तसङ्क्षयात्|
|२४|
stanayōrmūlaṁ-stanamūlaṁ tasyārjavē bhāgē-spaṣṭa uddēśē, pr̥ṣṭhavaṁśāśrayē sirē-pr̥ṣṭhavaṁśasyōbhayapārśvapratibaddhē sirē, br̥hatyau-ētatsaṁjñē marmaṇī| tatra-marmadvayē, viddhasya maraṇaṁ bhavati raktasaṅkṣayāt, nānyathā|
Adhikarana aMsaPalakamarmaNoH sthAnaM karma ca (24-25) · Śloka 25
|
bāhumūlābhisambaddhē pr̥ṣṭhavaṁśasya pārśvayōḥ||24||
aṁsayōḥ phalakē bāhusvāpaśauṣau tayōrvyadhāt|
|25|
View original
|
बाहुमूलाभिसम्बद्धे पृष्ठवंशस्य पार्श्वयोः||२४||
अंसयोः फलके बाहुस्वापशौषौ तयोर्व्यधात्|
|२५|
bāhvōrmūlē bāhumūlē,-yatra bāhū pratiṣṭhitau| mūlē hi pratiṣṭhā, vr̥kṣamūlavat| pr̥ṣṭhavaṁśasya pārśvadvayē bāhumūlayōrābhimukhyēna sambaddhē-saṁśliṣṭē| kē tē ? aṁsayōḥ phalakē| asamāsanirdēśaścandōnurōdhāt| phalakasya ca napuṁsakatvaṁ lōkāśrayatvālliṅgasyēti| aṁsaphalakākhyē dvē marmaṇī| tayōrvyadhāt bāhusvāpaśōṣau bhavataḥ| svāpa iva svāpaḥ, yathā suptasya niścētanamaṅgaṁ bhavati tathā bāhū aṁsaphalakē viddhē bhavataḥ|
Adhikarana aMsamarmaNoH sthAnaM karma ca (25-26) · Śloka 26
|
grīvāmubhayataḥ snāvnī grīvābāhuśirōntarē||25||
skandhāṁsapīṭhasambandhāvaṁsau bāhukriyāharau|
|26|
View original
|
ग्रीवामुभयतः स्नाव्नी ग्रीवाबाहुशिरोन्तरे||२५||
स्कन्धांसपीठसम्बन्धावंसौ बाहुक्रियाहरौ|
|२६|
grīvāyā ubhayōḥ pārśvayōḥ snāvnī dvē aṁsāvucyētē| kva sthitau ? grīvābāhuśirōntarē| grīvāyāstathā bāhnōḥ śirasaśca madhyē tēṣāmantarālē sthitau| kiṁ prayōjanau? skandhētyādi| aṁsayōḥ pīṭha iva pīṭhē,-pratiṣṭhānē, yatrāṁsau tiṣṭhataḥ| skandhē cāṁsapīṭhē ca, tēṣāṁ sambandhaḥ-prayōjanaṁ, yayōstāvēvāṁsau viddhau bāhvōḥ kriyā-ākuccanaprasāraṇādikā, tāṁ harataḥ, tau bāhukriyāharau|
Adhikarana nIlAmarmaNoH sthAnaM karma ca,manyAmarmaNoH sthAnaM karma ca (26-27) · Śloka 27
|
kaṇṭhanāḍīmubhayataḥ sirā hanusamāśritāḥ||26||
catasrastāsu nīlē dvē manyē dvē marmaṇī smr̥tē|
svarapraṇāśavakr̥tyaṁ rasājñānaṁ ca tadvyadhē||27||
View original
|
कण्ठनाडीमुभयतः सिरा हनुसमाश्रिताः||२६||
चतस्रस्तासु नीले द्वे मन्ये द्वे मर्मणी स्मृते|
स्वरप्रणाशवकृत्यं रसाज्ञानं च तद्व्यधे||२७||
kaṇṭhanāḍyāḥ pārśvayōrdvayōḥ sirā yāścatasrō hanvōḥ samāśritāḥ, tāsu madhyē dvē sirē nīlē nāma dvē marmaṇī, manyē nāma dvē marmaṇi smr̥tē, tantrakr̥dbhiriti śēṣaḥ| tāsāṁ vyadhastadvayadhaḥ, tasmin tadvyadhē svarapraṇāśādayō jāyantē| svarasya praṇāśaḥ svaraprāṇāśaḥ,-svarahāniḥ| athavā vaikr̥tyam, tacca prakr̥ttvātsvarasyaiva, svarabhāvānyathātvamityarthaḥ| rasājñānaṁ-rasānavabōdhaḥ|
Adhikarana mAtRukAmarmaNAM sthAnaM karma ca (28) · Śloka 28
kaṇṭhanāḍīmubhayatō jihvānāsāgatāḥ sirāḥ|
pr̥thak catasrastāḥ sadyō ghnantyasūnmātr̥kāhvayāḥ||28||
View original
कण्ठनाडीमुभयतो जिह्वानासागताः सिराः|
पृथक् चतस्रस्ताः सद्यो घ्नन्त्यसून्मातृकाह्वयाः||२८||
kaṇṭhanāḍyā ubhayapārśvayōḥ sirā jihvāgatāstathā nāsāgatāḥ pr̥thak-pratyēkaṁ, ēkasmin pārśvē catasraḥ dvitīyē pārśvē catasraḥ| tā mātr̥kāhvayāḥ-mātr̥kāsaṁjñāḥ, viddhāḥ sadyō'sūn ghnanti| ētāni mātr̥kākhyāni sirāmarmāṇi|
Adhikarana kRukATikAmarmaNoH sthAnaM karma ca (29) · Śloka 29
kr̥kāṭikē śirōgrīvāsandhau, tatra calaṁ śiraḥ|
|29|
View original
कृकाटिके शिरोग्रीवासन्धौ, तत्र चलं शिरः|
|२९|
śiraśca grīvā ca, tayōḥ sandhānē yau sandhī pārśvadvayē kr̥kāṭikākhyē tē dvē marmaṇī| tatra-tasminmarmadvayē viddhē, calaṁ-sakampaṁ, śirō bhavati|
Adhikarana vidhuramarmaNoH sthAnaM karma ca (29) · Śloka 29
|
adhastātkarṇayōrnimnē vidhurē śrutihāriṇī||29||
View original
|
अधस्तात्कर्णयोर्निम्ने विधुरे श्रुतिहारिणी||२९||
adhastātkarṇayōḥ-karṇapr̥ṣṭhayōradhō, nimnē-nōnnatē, vidhurākhyē dvē marmaṇī| tē ca viddhē satī śrutiṁ-śabdaśravaṇaṁ, harataḥ, śrutihāriṇī|
Adhikarana PaNamarmaNoH sthAnaM karma ca (30) · Śloka 30
phaṇāvubhayatō ghrāṇamārgaṁ śrōtrapathānugau|
antargalasthitau vēdhādgandhavijñānahāriṇau||30||
View original
फणावुभयतो घ्राणमार्गं श्रोत्रपथानुगौ|
अन्तर्गलस्थितौ वेधाद्गन्धविज्ञानहारिणौ||३०||
phaṇau nāma marmaviśēṣau ghrāṇamārgasyōbhayōḥ pāRśvayōḥ śrōtrapathānugau-śrōtramārgaprāptau| antargalasthitau-galābhyantarē sthitau| phaṇāviva saṁsthānaṁ rūpamanayōḥ phaṇāviti nāma| tau vēdhādgandha vijñānaṁ-gandhōpalabdhiḥ, taddharatastau gandhavijñānahāriṇau|
Adhikarana apA~ggamarmaNoH sthAnaM karma ca (31) · Śloka 31
nētrayōrbāhyatō'pāṅgau bhruvōḥ pucchāntayōradhaḥ|
tathōpari bhruvōrnimnāvāvartāvāndhyamēṣu tu||31||
View original
नेत्रयोर्बाह्यतोऽपाङ्गौ भ्रुवोः पुच्छान्तयोरधः|
तथोपरि भ्रुवोर्निम्नावावर्तावान्ध्यमेषु तु||३१||
nētrēyōrdvayōrbāhyataḥ-bahirbhāgē, bhruvōḥ pucchāntayōḥ-avasānayōḥ, adhaḥ, apāṅgau nāma marmaviśēṣau prasiddhāvēva| tathōparīti tēnaivāpāṅgōddiṣṭēna nyāyēna bhruvōḥ pucchāntayōrupari nimrāvāvartasaṁjñau| ēṣu tu-apāṅgāvartākhyēṣu caturṣu, viddhasya narasyāndhyaṁ bhavati|
Adhikarana Sa~gKamarmaNoH sthAnaM karma ca (32) · Śloka 32
anukarṇaṁ lalāṭāntē śaṅkhau sadyōvināśanau|
|32|
View original
अनुकर्णं ललाटान्ते शङ्खौ सद्योविनाशनौ|
|३२|
atrāpi bhruvōḥ pucchāntayōrupati lalāṭāvasānē'nukarṇaṁkarṇasamīpē, śaṅkhau marmaviśēṣau| tau viddhau puruṣasya sadyōvināśanau bhavataḥ|
Adhikarana utkShepamarmaNoH sthAnaM karma ca ,sthapanImarmaNaH sthAnaM karma ca (32-33) · Śloka 33
|
kēśāntē śaṅkhayōrūrdhvamutkṣēpau, sthapanī punaḥ||32||
bhruvōrmadhyē, trayē'pyatra śalyē jīvēdanuddhr̥tē|
svayaṁ vā patitē pākātsadyō naśyati tūddhr̥tē||33||
View original
|
केशान्ते शङ्खयोरूर्ध्वमुत्क्षेपौ, स्थपनी पुनः||३२||
भ्रुवोर्मध्ये, त्रयेऽप्यत्र शल्ये जीवेदनुद्धृते|
स्वयं वा पतिते पाकात्सद्यो नश्यति तूद्धृते||३३||
kēśāvasānē śaṅkhayōrūrdhvaṁ-upari, utkṣēpau marmaṇī| sthapanī punarmarma bhruvōrmadhyē| trayē'pyatra-asmin marmatrayē dvāvutkṣēpāvēkā sthapanī ēvaṁbhūtē, viddhē puruṣō'nuddhr̥tē śalyē jīvēt| kālāntarēṇa pākāt-pākēna hētunā, svayaṁ vā patitē śalyē sati,-na tūddharaṇahētunā, jīvēt puruṣaḥ| sadya ityādi| uddhr̥tē tu śalyē sadya ēva narō naśyati, vāyukōpāditi bhāvaḥ|
Adhikarana SRu~ggATakamarmaNAM sthAnaM karma ca (34-35) · Śloka 35
jihvākṣināsikāśrōtrakhacatuṣṭayasaṅgamē|
tālunyāsyāni catvāri srōtasāṁ, tēṣu marmasu||34||
viddhaḥ śr̥̄ṅgāṭakākhyēṣu sadyastyajati jīvitam|
|35|
View original
जिह्वाक्षिनासिकाश्रोत्रखचतुष्टयसङ्गमे|
तालुन्यास्यानि चत्वारि स्रोतसां, तेषु मर्मसु||३४||
विद्धः शॄङ्गाटकाख्येषु सद्यस्त्यजति जीवितम्|
|३५|
jihvā cākṣiṇī ca nāsikā ca śrōtrē ca tadēvam| tasya khāni, tēṣāṁ catuṣṭayaṁ-catvāri srōtāṁsi, tēṣāṁ saṅgamaḥ-sannipātaḥ, tasmiṁstāluni-yatra jihvādīnāṁ tarpaṇāni srōtāṁsi sannipatyāvatiṣṭhantē, jihvādisrōtasāṁ catvāryāsyāni śr̥ṅgāṭakākhyāni| tēṣu marmasu viddhaḥ puruṣaḥ sadyastyajati jīvitaṁ-viddhamātra ēva prāṇairviyujyatē|
Adhikarana sImantamarmaNAM sthAnaM karma ca (35-36) · Śloka 36
|
kapālē sandhayaḥ pañca sīmantāstiryagūrdhvagāḥ||35||
bhramōnmādamanōnāśaistēṣu viddhēṣu naśyati|
|36|
View original
|
कपाले सन्धयः पञ्च सीमन्तास्तिर्यगूर्ध्वगाः||३५||
भ्रमोन्मादमनोनाशैस्तेषु विद्धेषु नश्यति|
|३६|
śiraḥ sambandhinaḥ pañca sandhayaḥ| pañcānāṁ kapālakhaṇḍānāṁ saṁślēṣā yē śirasyavatiṣṭhantē tiryagūrdhvagāḥ, ta ēva sīmantākhyā marmaviśēṣāḥ| tēṣu-sīmantākhyēṣu, viddhēṣu bhramēṇa tathōnmādēna tathā manōnāśēna-cittavismr̥tyā ca, naśyati|
Adhikarana AdhipamarmaNAM sthAnaM karma ca (36-37) · Śloka 37
|
āntarō mastakasyōrdhvaṁ sirāsandhisamāgamaḥ||36||
rōmāvartō'dhipō nāma marma sadyō haratyasūn|
|37|
View original
|
आन्तरो मस्तकस्योर्ध्वं सिरासन्धिसमागमः||३६||
रोमावर्तोऽधिपो नाम मर्म सद्यो हरत्यसून्|
|३७|
mastakasyābhyantaratō yaḥ sthitaḥ, tathōrdhvaṁ-prakr̥tatvānmastakasyaivōpari, sirāsandhisamāgamaḥ-sirāsandhīnāṁ sannipātō, rōmāvartalakṣaṇaḥ sō'dhipō nāma marmaviśēṣaḥ| marmaṇāmadhipō yathārthanāmā, tadāyattāni hi sarvāṇi marmāṇītyarthaḥ| sō'dhipō viddhō narasya sadyō'sūn harati-puruṣaṁ mārayatītyarthaḥ|
Adhikarana sAmAnyaM marmalakShaNam (37) · Śloka 37
iti saptōttarasya marmaśatasya lakṣaṇānyuktvā, sāmānyēna yanmarmalakṣaṇaṁ tadākhyātumāha |
viṣamaṁ spandanaṁ yatra pīḍitē ruk ca marma tat||37||
View original
इति सप्तोत्तरस्य मर्मशतस्य लक्षणान्युक्त्वा, सामान्येन यन्मर्मलक्षणं तदाख्यातुमाह |
विषमं स्पन्दनं यत्र पीडिते रुक् च मर्म तत्||३७||
yatra-yasmin dēhadēśē, viṣamaṁ spandanaṁ-sphuraṇaṁ, tanmarma| yatra ca dēhadēśē pīḍitē sati ruk ca viṣamā bhavati, tacca marma| atrāpi viṣamamiti sambadhyatē| viṣamaṁ ca viṣamā ca viṣamam, "napuṁsakamanapuṁsakēnaikavacca" iti napuṁsakaśēṣaḥ| tadēvaṁ marmalakṣaṇaṁ dvidhā mantavyam,-kasyacinmarmaṇaḥ sirādhamanyādikasya viṣamaṁ spandanaṁ prāyō lakṣaṇam, māṁsāsthijātīyasya marmaṇaḥ pīḍanāt prāyaḥ pīḍōtpattirlakṣaṇamiti| saṅgrahē ca marmaviddhasya lakṣaṇamuktam| yathā (śā. a. 7)- "dēhaprasuptirgurutā sammōhaḥ śītakāmitā| svēdō mūrcchā vamiḥ śvāsō marmaviddhasya lakṣaṇam||" iti| maraṇakāritvānmarma, maraṇāsadr̥śaduḥkhadāyitvādvā| idānīṁ marmaṇāṁ suprabhēdaṁ lakṣaṇaṁ ṣaṭprakāramāha-
Adhikarana mAMsadInAM ShaNNAM samAgamo marma (38) · Śloka 38
māṁsāsthisnāyudhamanīsirāsandhisamāgamaḥ|
syānmarmēti ca tēnātra sutarāṁ jīvitaṁ sthitam||38||
View original
मांसास्थिस्नायुधमनीसिरासन्धिसमागमः|
स्यान्मर्मेति च तेनात्र सुतरां जीवितं स्थितम्||३८||
māṁsādīnāṁ sandhyantānāṁ svajātyapēkṣō yaḥ samāgamaḥ-sannipātaḥ, sa marmākhyaḥ, tanmarmēti tasyaiva nāma| tadēvaṁ māṁsapēśīsamāgamō māṁsamarma, asthnāṁ samāgamō'sthimarma, snāyūnāṁ samāgamaḥ snāyumarma, dhamanīnāṁ samāgamō dhamanīmarma, sirāṇāṁ samāgamaḥ sirāmarma, sandhīnāṁ samāgamaḥ sandhimarmēti| yatō māṁsādīnāṁ yaḥ samāgamaḥ sa ēva marmētyucyatē, tēna hētunā, atra sutarāṁ jīvitaṁ sthitaṁ-prāṇā vyavasthitāḥ| nanu, yadi māṁsādīnāṁ samāgamō marmētyabhidhīyatē, tadānīmanēkasaṅkhyākāni marmāṇi śarīrē sambhavyēran| māṁsapēśyādibhāvānāmanēkasaṅkhyāśrayatvāt| tathā ca,-māṁsapēśīśatāni pañca puṁsāmuktāni strīṇāṁ tu viśatyadhikāni (hr̥. śā. a. 3/17)| ēvamasthyādīnyapyanēkānyuktāni| tataśca marmaṇāmasaṅkhyēyatvaṁ prāpnōti| ēvaṁ ca "saptōttaraṁ marmaśatam" (ślō 1) iti virudhyata ityāha-
Adhikarana evaM marmakalpanA ShoDhA,ekaiva vA marmakalpanA (39) · Śloka 39
bāhulyēna tu nirdēśaḥ ṣōḍhaivaṁ marmakalpanā|
prāṇāyatanasāmānyadaikyaṁ vā marmaṇāṁ matam||39||
View original
बाहुल्येन तु निर्देशः षोढैवं मर्मकल्पना|
प्राणायतनसामान्यदैक्यं वा मर्मणां मतम्||३९||
saptōttaramēva marmaṇāṁ śatamityēva na| kiṁ tarhi ? pūrvōktēna nyāyēna bahūni marmāṇi| "saptōttaraṁ marmaśatam" ityayaṁ tu yō nirdēśaḥ sa bāhulyēna-bhūyasā, yēṣāṁ marmaṇāṁ marmatvēna prasiddhistadviṣaya ēva| ēvaṁ-anēna prakārēṇa māṁsāsthyādīnāṁ samāgamō marmēti, marmaṇāṁ-ṣōḍhā-ṣaḍvidhā, kalpanā bhavati| kalpanāśabdēnaitatprati pādayati,-tadēvaṁ manuṣyasya prasiddhitō jīvitadhāmatvēna marmaṇāṁ kalpanā-nirūpaṇā| prāṇētyādi| athavā na marmaṇāṁ ṣōḍhā kalpanā| kiṁ tarhi ? prāṇāyatanasāmānyāt-jīvitasyādhiṣṭhānamityēvaṁlakṣaṇāt, aikyaṁ-ēkatvaṁ, marmaṇāṁ mataṁ-na ṣaṭtvam| ēvamēkaiva marmakalpanā| ēvaṁ saṅkṣēpavistarakauśalaṁ marmasu darśitam| māṁsādīnāṁ sandhyantānāṁ yathāsvaṁ pratiniyatani marmāṇi saṅkhyayā'bhidhātumāha-
Adhikarana mAMsAdInAM marmaNAM saMKyayA~aBidhAnam ,mAMsajAni daSamarmANi asthnyaShTau (40) · Śloka 40
māṁsādīnāṁ sandhyantānāṁ yathāsvaṁ pratiniyatani marmāṇi saṅkhyayā'bhidhātumāha māṁsajāni daśēndrākhyatalahr̥tstanarōhitāḥ|
|40|
View original
मांसादीनां सन्ध्यन्तानां यथास्वं प्रतिनियतनि मर्माणि सङ्ख्ययाऽभिधातुमाह मांसजानि दशेन्द्राख्यतलहृत्स्तनरोहिताः|
|४०|
jaṅghayōrindrākhyē dvē marmaṇī, bāhvōrdvē ēva, talahr̥dākhyāni catvāri-pādayōrdvē hastayōrdvē iti, stanarōhitē dvē-pratyēkaṁ stanē ēkaikam, ēvaṁ daśa maṁsajāni|
Adhikarana mAMsajAni daSamarmANi asthnyaShTau (40-41) · Śloka 41
|
śaṅkhau kaṭīkataruṇē nitambāvaṁsayōḥ phalē||40||
asthnyaṣṭau|
|41|
View original
|
शङ्खौ कटीकतरुणे नितम्बावंसयोः फले||४०||
अस्थ्न्यष्टौ|
|४१|
asthnyaṣṭau marmāṇi| śaṅkhau dvē marmaṇī, kaṭīkataruṇē dvē, nitambau dvē, aṁsayōḥ phalakē dvē, ityēvamaṣṭau marmāṇi|
Adhikarana snAvamarmANi trayoviMSatiH (41) · Śloka 41
snāvamarmāṇi trayōviṁśatirāṇayaḥ|
kūrcakūrcaśirō'pāṅgakṣiprōtkṣēpāṁsabastayaḥ||41||
View original
स्नावमर्माणि त्रयोविंशतिराणयः|
कूर्चकूर्चशिरोऽपाङ्गक्षिप्रोत्क्षेपांसबस्तयः||४१||
snāvamarmāṇi trayōviṁśatiḥ| katham ? āṇayaścatvāri-pratyēkamūrumadhyē ēkaikaṁ bāhvōḥ pratyēkamēkaikam, ēvaṁ catvāryāṇayaḥ kūrcākhyāni catvāri-hastaryōdvē pādayōrdvē| kūrcaśiraḥsaṁjñāni catvāri-pādayōrdvē hastayōrdvē iti catvāri| apāṅgākhyē dvē-"nētrayōrbāhyataḥ (ślō.31) ityādinā nirdiṣṭē dvē| kṣiprākhyāni catvāri-"aṅguṣṭhāṅgulimadhyasthaṁ kṣipraṁ" (ślō.3) iti, tacca pādadvayē dvividhaṁ hastadvayē ca| utkṣōpaudvau-"kēśāntē śaṅkhayōrūrdhvamutkṣēpau" (ślō.32) iti| aṁsākhyē dvē-"skandhāṁsapīṭhasambandhāvaṁsau" (ślō 26) iti| bastirēkō-"mūtrāśayō" (ślō.10) ityādinōktaḥ| ēvaṁ snāvamarmāṇi trayōviṁśatiḥ|
Adhikarana dhamanyASritAni nava (42) · Śloka 42
gudāpastambhavidhuraśr̥ṅgāṭāni navādiśēt|
marmāṇi dhamanīsthāni|42|
View original
गुदापस्तम्भविधुरशृङ्गाटानि नवादिशेत्|
मर्माणि धमनीस्थानि|४२|
gudaḥ-sthūlāntrabaddha ēkaḥ| apastambhākhyē dvē-"apastambhāvuraḥpārśvē nāḍyāvanilavāhinī|" (ślō.15)iti, vidhurākhyē dvē-"adhastātkarṇayōrnimnē vidhurē" (ślō.29) iti| śr̥ṅgāṭakākhyāni catvāri-"jihvākṣināsikā" (ślō.34) ityādinōktāni| ēvaṁ dhamanīsthāni-dhamanyāśritāni, nava marmāṇi|
Adhikarana sirASritAni saptatriMSat (42-44) · Śloka 44
|
saptatriṁśatsirāśrayāḥ||42||
br̥hatyau mātr̥kā nīlē manyē kakṣādharau phaṇau|
viṭapē hr̥dayaṁ nābhiḥ pārśvasandhī stanādharē||43||
apālāpau sthapanyurvyaścatasrō lōhitāni ca|
|44|
View original
|
सप्तत्रिंशत्सिराश्रयाः||४२||
बृहत्यौ मातृका नीले मन्ये कक्षाधरौ फणौ|
विटपे हृदयं नाभिः पार्श्वसन्धी स्तनाधरे||४३||
अपालापौ स्थपन्युर्व्यश्चतस्रो लोहितानि च|
|४४|
sirāśrayā marmaviśēṣāḥ saptatriṁśat| katham ? ityāha-br̥hatyāvityādi| br̥hatyau dvē-"stanamūlārjavē bhāgē" (ślō 23) ityādinōktē| mātr̥kākhyāni-"kaṇṭhanāḍīmubhayatō jihvānāsāgatāḥ" (ślō.28) ityādinōktānyaṣṭau| nīlākhyē dvē sirē manyākhyē [ca] dvē-"kaṇṭhanāḍīmubhayataḥ sirāhanusamāśritāḥ| catasraḥ (ślō.26) ityādinōktāni| kakṣādharau dvau-yathōktam (ślō.9) "kakṣākṣamadhyē kakṣādhr̥k" ityādi| phaṇau dvau-"phaṇāvubhayatō" (ślō.30) ityādinā kr̥talakṣaṇau| viṭapē dvē-"muṣkavaṅkṣaṇayōrmadhyē (ślō.8) pratyēkaṁ sakthnyēkam, dvitīyē'pyēvam| hr̥dayamēkamēva, tasya lakṣaṇam (ślō.13)-"dvāramāmāśayasya ca" ityādi| nābhirēka ēva, tallakṣaṇam (ślō.12)- "dēhāmapakvasthānānāṁ" ityādi| pārśvasandhī dbau-"pārśvāntaranibaddhau ca" (ślō.22) ityādinōktau| stanādharē-stanayōradhō, dvē| apālāpau dvāvēva-"pr̥ṣṭhavaṁśōrasōḥ (ślō.16) ityādinōktau| sthapanī ēkaiva, tallakṣaṇam, (ślō.33)-"bhruvōrmadhyē" iti| urvyaścatasraḥ-ūrvōrdvayōrdvē bāhvōśca, "urvyūrumadhyē" (ślō.7) iti tasyā lakṣaṇam, iti sakthnōstathā bāhvōḥ (ślō.8) iti cātidēśaḥ| lōhitānīti lōhitākṣanāmāni catvāri, "ūrumūlē lōhitākṣaṁ" sakthivadbāhvōḥ" (ślō.7-8) iti tallakṣaṇam| samprati sandhimarmāṇyāha-
Adhikarana sandhimarmANi viMSati (44-45) · Śloka 45
|
sandhau viṁśatirāvartau maṇibandhau kukundarau||44||
sīmantāḥ kūrparau gulphau kr̥kāṭyau jānunī patiḥ|
|45|
View original
|
सन्धौ विंशतिरावर्तौ मणिबन्धौ कुकुन्दरौ||४४||
सीमन्ताः कूर्परौ गुल्फौ कृकाट्यौ जानुनी पतिः|
|४५|
sandhau viṁśatirmarmāṇi| āvartākhyē dvē, tayōrlakṣaṇam (ślō. 31)-"tathōpari bhruvōrnimnāvāvartau" iti| maṇibandhau dvau, tallakṣaṇam (ślō.8)-maṇibandhō'tra gulphavat" iti| kukundarau dvau, tallakṣaṇam (ślō.19)-"jaghanasya bahirbhāgē marmaṇī tau kukundarau|" iti| sīmantākhyāni pañca, tallakṣaṇam (ślō.35)-"kapālasandhayaḥ pañca sīmantāḥ" iti| kūrparau dvau, tallakṣaṇam (ślō.9)-"kūrparaṁ jānuvat" iti| kūrparaśabda ubhayaliṅgaḥ| gulphau dvē marmaṇī, tayōrlakṣaṇam (ślō.5)-"jaṅghācaraṇayōḥ sandhau gulphaḥ" iti| kr̥kāṭyau dvē, tallakṣaṇam (ślō.29)-"kr̥kāṭikē śirōgrīvāsandhī" iti| jānunī dvē, tayōrlakṣaṇam (ślō.6)-"jaṅghōrvōḥ saṅgamē jānu" iti| patiḥ-adhipatirmarmaṇām, taccaikam, tallakṣaṇam (ślō.36)-"āntarō mastakasyōrdhvaṁ" ityādinōktam| ēvaṁ saptōttaraṁ marmaśataṁ māṁsādiparikalpanayā kalpitam|
Adhikarana gudakakShAdharAdau anyeShAM matam (45-46) · Śloka 46
|
māṁsamarma gudō'nyēṣāṁ,snāvni kakṣādharau tathā||45||
viṭapau vidhurākhyē ca, śr̥ṅgāṭāni sirāsu tu|
apastambhāvapāṅgau ca, dhamanīsthaṁ na taiḥ smr̥tam||46||
View original
|
मांसमर्म गुदोऽन्येषां,स्नाव्नि कक्षाधरौ तथा||४५||
विटपौ विधुराख्ये च, शृङ्गाटानि सिरासु तु|
अपस्तम्भावपाङ्गौ च, धमनीस्थं न तैः स्मृतम्||४६||
anyēṣāmācāryāṇaṁ matēna gudō māṁsamarma-na dhamanīmarma| snāvnītyādi| tēṣāmēva matēna kakṣādharau snāvāśritau na tu sirāśrayau| viṭapau vidhurākhyē ca snāvāśritau| pūrvamatēna tu viṭapau sirāśritau, vidhurē ca dhamanyāśritē| śr̥ṅgāṭakāni catvāryapi sirāsvēva, turavadhāraṇē, na tu dhamanīsthāni, apastambhau tathāpāṅgau ca| ētaddhamanīsthamanyairācaryairna smr̥tam, api tu snāvā[dyā]śritamabhihitam|
Adhikarana mAMsAdijAnAM marmaNAM vyadhalakShaNam, mAMsaje marmaNi viddhe lakShaNAni (47) · Śloka 47
idānīṁ māṁsādijānāṁ marmaṇāṁ vyadhalakṣaṇamāha viddhē'jasramasr̥ksrāvō māṁsadhāvanavattanuḥ|
pāṇḍutvamindriyājñānaṁ maraṇaṁ cāśu māṁsajē||47||
View original
इदानीं मांसादिजानां मर्मणां व्यधलक्षणमाह विद्धेऽजस्रमसृक्स्रावो मांसधावनवत्तनुः|
पाण्डुत्वमिन्द्रियाज्ञानं मरणं चाशु मांसजे||४७||
māṁsajē marmaṇi viddhē sati,[ajasraṁ] anavarataṁ, asr̥ksrāvō bhavati māṁsadhāvanavat-māṁsadhāvanōdakēna tulyaḥ| tathā, tanuḥ-acchō bhavati, na bahalaḥ| pāṇḍutvaṁ-pītābhatvaṁ śarīrasya| indriyaiḥ-cakṣurādibhiḥ, svaviṣayājñānaṁ-anavabōdhaḥ| maraṇaṁcāśu-śīghraṁ, bhavati| tadēvamindrabastyādimāṁsajamarmavyadhē nirantarasrāvādisarvaliṅgadarśanānumānēna maraṇamanumīyamānaṁ budhvā vaidyaḥ pratyākhyāya cikitsāṁ prayōjayēt| niyatāyuṣāṁ kvacinmaraṇasya vyabhicārāditi|
Adhikarana asthimarmaNi viddhe lakShaNAni (48) · Śloka 48
majjānvitō'cchō vicchinnaḥ srāvō ruk cāsthimarmaṇī|
|48|
View original
मज्जान्वितोऽच्छो विच्छिन्नः स्रावो रुक् चास्थिमर्मणी|
|४८|
asthimarmaṇi-śaṅkhādikē, viddhē majjānvitaḥ srāvaḥ tathā'cchō-na ghanaḥ, vicchnnō-na māṁsamarmavyadha iva nirantarō, bhavati| rukcētyanēnātyantaṁ pīḍā bhavatīti pratipādayati| ruṅmātrasya sarvamarmasvapi sadbhāvāt|
Adhikarana snAvaje marmaNi viddhe lakShaNAni (48-49) · Śloka 49
|
āyāmākṣēpakastambhāḥ snāvajē'bhyadhikaṁ rujā||48||
yānasthānāsanāśaktirvaikalyamathavā'ntakaḥ|
|49|
View original
|
आयामाक्षेपकस्तम्भाः स्नावजेऽभ्यधिकं रुजा||४८||
यानस्थानासनाशक्तिर्वैकल्यमथवाऽन्तकः|
|४९|
snāvajē-kūrcā(āṇyā)dikē marmaṇi, viddhē āyāmādayō bhavanti| ākṣēpakaḥ-ākṣēpaḥ, stambhō-yathāsvamaṅgānām, atirujā ca| tathā, yānasthānāsanāśaktiḥ-yātuṁ sthātumāsituṁ cāsāmarthyam| vaikalyaṁ cāṅgānām| athavā'ntakō-maraṇaṁ, bhavati|
Adhikarana dhamanIsthe viddhe lakShaNAni (49) · Śloka 49
|
raktaṁ saśabdaphēnōṣṇaṁ dhamanīsthē vicētasaḥ||49||
View original
|
रक्तं सशब्दफेनोष्णं धमनीस्थे विचेतसः||४९||
dhamanīsthē-[gudā]pastambhādau marmaṇi, viddhē sati vicētasō-mūrcchitasya satō, raktaṁ sravēt| kīdr̥śam ? saśabdaphēnōṣṇam| saśabdasyātra pratyēkaṁ sambandhaḥ|
Adhikarana sirAmarmavyadhe lakShaNAni (50) · Śloka 50
sirāmarmavyadhē sāndramajasraṁ bahvasr̥ksravēt|
tatkṣayāttr̥ḍbhramaśvāsamōhahidhmābhirantakaḥ||50||
View original
सिरामर्मव्यधे सान्द्रमजस्रं बह्वसृक्स्रवेत्|
तत्क्षयात्तृड्भ्रमश्वासमोहहिध्माभिरन्तकः||५०||
sirāmarmaṇō-br̥hatyādērvyadhē sati, asr̥k sāndraṁ-ghanaṁ, ajasraṁ-nirantaraṁ, bahu-prabhūtaṁ, sravati| tatkṣyāt-tasyāsr̥jaḥ kṣayāt, tr̥ḍbhramādibhirantakō-jīvitanāśaḥ|
Adhikarana sandhije viddhe lakShaNAni (51) · Śloka 51
vastu śūkairivākīrṇaṁ rūḍhē ca kuṇikhañjatā|
balacēṣṭākṣayaḥ śōṣaḥ parvaśōphaśca sandhijē||51||
View original
वस्तु शूकैरिवाकीर्णं रूढे च कुणिखञ्जता|
बलचेष्टाक्षयः शोषः पर्वशोफश्च सन्धिजे||५१||
sandhijēmarmaṇi-āvartādau, viddhē vastu śūkairivākīrṇaṁ bhavati| vastuśabdēnādhiṣṭhānaṁ viddhadēśa ucyatē| tacchūkaiḥ-śāliyavādisambandhibhiḥ kiṁśārubhiḥ, vyāptamiva bhavati| rūḍhē ca sati tasminmarmavyadhē kuṇitā khañjatā vā bhavati| tathā balacēṣṭayōḥ kṣayaḥ, tathā śōṣō'ṅgasya, parvasu śōphaḥ-śvayathuśca, sandhijē bhavati| idānīmēṣāmēva marmaṇāṁ vyadhē jīvitanāśē kālaṁ niyanayati-
Adhikarana sadyaH prANaharANyekonaviMSatirmarmANi (52-53) · Śloka 53
nābhiśaṅkhādhipāpānahr̥cchr̥ṅgāṭakabastayaḥ|
āṣṭau ca mātr̥kāḥ sadyō nighnatyēkānnaviṁśatiḥ||52||
saptāhaḥ paramastēṣāṁ kālaḥ kālasya karṣaṇē|
|53|
View original
नाभिशङ्खाधिपापानहृच्छृङ्गाटकबस्तयः|
आष्टौ च मातृकाः सद्यो निघ्नत्येकान्नविंशतिः||५२||
सप्ताहः परमस्तेषां कालः कालस्य कर्षणे|
|५३|
nābhiśaṅkhādīni marmāṇyēkānnaviṁśatiḥ sadyō ghnanti| nābhirēkaḥ, śaṅkhau dvau, adhipa ēkaḥ, apānō'pyēkaḥ, hr̥dēkam, śr̥ṅgāṭakāni catvāri, bastirēkaḥ, āṣṭau mātr̥kāḥ ēkānnaviṁśatirētāni sadyaḥprāṇaharāṇi| tēṣāṁ-marmaṇāṁ, kālasya-mr̥tyōḥ karṣaṇē-ākarṣaṇē, saptāhaḥ paramaḥ kālaḥ-prakr̥ṣṭō'vadhiḥ| ēkānnaviṁśatiriti na viṁśatiriti supsupēti samāsaḥ, tata ēkēna na viṁśatiriti tr̥tīyēti yōgavibhāgātsamāsaḥ, tataḥ "ēkādiścaikasya" ityādinā nañaḥ prakr̥tibhāva ēkasyādugāgamaśca, ūnārthē'tra nañ, ēkōnaviṁśatirityarthaḥ|
Adhikarana kAlAntaraprANaharANi trayastriMSat (53-55) · Śloka 55
|
trayastriṁśadapastambhatalahr̥tpārśvasandhayaḥ||53||
kaṭītaruṇasīmantastanamūlēndrabastayaḥ|
kṣiprāpālāpabr̥hatīnitambastanarōhitāḥ||54||
kālāntaraprāṇaharā māsamāsārddhajīvitāḥ|
|55|
View original
|
त्रयस्त्रिंशदपस्तम्भतलहृत्पार्श्वसन्धयः||५३||
कटीतरुणसीमन्तस्तनमूलेन्द्रबस्तयः|
क्षिप्रापालापबृहतीनितम्बस्तनरोहिताः||५४||
कालान्तरप्राणहरा मासमासार्द्धजीविताः|
|५५|
trayastriṁśadapastambhādayaḥ kālāntaraprāṇaharāḥ| māsaṁ māsārddhaṁ vā jīvitaṁ yēṣu viddhēṣviti māsamāsārddhajīvitāḥ, māsēna prāṇān haranti māsārddhēna vētyarthaḥ| saṅgrahē tūktam (śā. a. 7)-"saumyāgrēyatvāttēṣāṁ pakṣābhyantaraṁ kālaḥ|" iti| trayastriṁśaditi "trēstrayaḥ" iti trayasādēśaḥ| tatra, apastambhau dau, talahr̥nti catvāri, pārśvasandhī dbau, kaṭīkataruṇē dvē, sīmāntāḥ pañca, stanamūlē dvē, indravastayaścatvārō-jaṅghāmadhyayōrdvēbāhumadhyayōrdvē, kṣiprāṇi catvāri-hastayōrdvē pādayōrdvē, apālāpabr̥hatīnitambastanarōhitāḥ pratyēkaṁ dvau dvāviti|
Adhikarana viSalyaghnAni trINi ,tatra hetuH (55-56) · Śloka 56
|
utkṣēpau sthapanī trīṇi viśalyaghnāni, tatra hi||55||
vāyurmāṁsavasāmajjamastuluṅgāni śōṣayan|
śalyāpāyē vinirgacchan śvāsātkāsācca hantyasūn||56||
View original
|
उत्क्षेपौ स्थपनी त्रीणि विशल्यघ्नानि, तत्र हि||५५||
वायुर्मांसवसामज्जमस्तुलुङ्गानि शोषयन्|
शल्यापाये विनिर्गच्छन् श्वासात्कासाच्च हन्त्यसून्||५६||
utkṣēpau dvau sthapanyēkā, ityētāni trīṇi viśalyaghnāni| kō'tra hētuḥ ? ityāha-tatra hītyādi| hi-yasmāt, tatra-vyadhē, śalyāpāyē vāyurvinirgacchan-niryān, māṁsādīn śōṣayan śvāsa kāsābhyāṁ prāṇān hanti| tatra ca hētau śatr̥pratyyaaḥ| nirgamēna hi hētunā māṁsādīnāṁ śōṣaṇaṁ bhavati|
Adhikarana vaikalyakarANi catuScatvAriMSat (57-59) · Śloka 59
phaṇāvapāṅgau vidhurē nīlē manyē kr̥kāṭikē|
aṁsāṁsaphalakāvartaviṭapōrvīkukundarāḥ||57||
sajānulōhitākṣāṇikakṣādhr̥kkūrcakūrparāḥ|
vaikalyamiti catvāri catvāriṁśacca kurvatē||58||
haranti tānyapi prāṇān kadācidabhighātataḥ|
|59|
View original
फणावपाङ्गौ विधुरे नीले मन्ये कृकाटिके|
अंसांसफलकावर्तविटपोर्वीकुकुन्दराः||५७||
सजानुलोहिताक्षाणिकक्षाधृक्कूर्चकूर्पराः|
वैकल्यमिति चत्वारि चत्वारिंशच्च कुर्वते||५८||
हरन्ति तान्यपि प्राणान् कदाचिदभिघाततः|
|५९|
phaṇādīni viṭapāntāni pratyēkaṁ dvau dvau, urvyaścatasraḥ, kukundarau dvau, jānunī dvē, lōhitākṣāṇi catvāri, āṇayaścatvāraḥ, kakṣādharau dvau, kūrcāścatvārō-hastayōrdvau pādayōrdvau, kūrparau dvau, ityēvaṁ catvāri catvāriṁśaccēti catuśctvāriṁśanmarmāṇi vaikalyamaṅgasya kurvatē| kadācittvabhighātāt tānyapicatuścatvāriṁśat, prāṇān haranti|
Adhikarana rujAkarANyaShTau (59) · Śloka 59
|
aṣṭau kūrcaśirōgulphamaṇibandhā rujākarāḥ||59||
View original
|
अष्टौ कूर्चशिरोगुल्फमणिबन्धा रुजाकराः||५९||
aṣṭau kūrcadayō marmaviśēṣā rujākarāḥ| "agnivāyusōmaguṇabāhulyāt| agnivāyū hi viśēṣēṇa śūlakarau| sōmastu prāṇāvalambakaḥ (saṁ.śā. a.7)|" iti naitāni prāṇahantr̥̄ṇi| tatra kūrcaśirāṁsi hastapādēṣu catvāri, gulphau dvau, maṇibandhau dvau, ityaṣṭau| idānīm marmaṇāṁ yathāyathaṁ pramāṇamabhidhātumāha-
Adhikarana marmaNAM pramANenABidhAnam ,a~ggulamAnAni dvAdaSamarmANi (60) · Śloka 60
tēṣāṁ viṭapakakṣādhr̥gurvyaḥ kūrcaśirāṁsi ca|
dvādaśāṅgulamānāni|60|
View original
तेषां विटपकक्षाधृगुर्व्यः कूर्चशिरांसि च|
द्वादशाङ्गुलमानानि|६०|
tēṣāṁ-marmaṇāṁ madhyē, viṭapādīni dvādaśa marmāṇyaṅgulamānāni-aṅgulapramāṇāni|
Adhikarana dvya~ggulAni ShaT marmANi (60-61) · Śloka 61
|
dvyaṅgulē maṇibandhanē||60||
gulphau ca stanamūlē ca|
|61|
View original
|
द्व्यङ्गुले मणिबन्धने||६०||
गुल्फौ च स्तनमूले च|
|६१|
maṇibandhanē-maṇibandhau, dvyaṅgulapramāṇau| gulphau stanamūlē ca dvyaṅgulē pratyēkam| ēkaścaśabdaḥ samuccayārthō dvitīyaḥ pādapūraṇē|
Adhikarana trya~ggulAni catvAri marmANi (61) · Śloka 61
tryaṅgulaṁ jānukūrparam|
|61|
View original
त्र्यङ्गुलं जानुकूर्परम्|
|६१|
tryaṅgulapramāṇau jānū kūrparau ca|
Adhikarana hastatalamAnAnyekonatriMSat (61-62) · Śloka 62
|
apānabastihr̥nnābhinīlāḥ sīmantamātr̥kāḥ||61||
kūrcaśr̥ṅgāṭamanyāśca triṁśadēkēna varjitāḥ|
ātmapāṇitalōnmānāḥ|62|
View original
|
अपानबस्तिहृन्नाभिनीलाः सीमन्तमातृकाः||६१||
कूर्चशृङ्गाटमन्याश्च त्रिंशदेकेन वर्जिताः|
आत्मपाणितलोन्मानाः|६२|
apānabastyādayastriṁśadēkēna varjitāḥ ēkōnatriṁśat, ātmapāṇitalōnmānāḥ-svahastatalaparimāṇāḥ|
Adhikarana ardhA~ggulAni ShaT pa~jcASat ,anyeShAM mate tilavrIhimAnAni , (62-63) · Śloka 63
|
śēṣāṇyarddhāṅgulaṁ vadēt||62||
pañcāśatṣaṭ ca marmāṇi, tilavrīhisamānyapi|
iṣṭāni marmāṇyanyēṣām|63|
View original
|
शेषाण्यर्द्धाङ्गुलं वदेत्||६२||
पञ्चाशत्षट् च मर्माणि, तिलव्रीहिसमान्यपि|
इष्टानि मर्माण्यन्येषाम्|६३|
śēṣāṇi ṣaṭpañcāśanmarmāṇī svēnāṅgulaprimāṇōnārddhaṅgulapramāṇānyādiśēt| anyēṣāṁ tantrakr̥tāṁ tilapramāṇāni vrīhipramāṇāni vā marmāṇīṣṭāni-ābhimatāni| "paramataṁmapratiṣiddhamanumatamēva" ityasyāpi granthakr̥ta ētadēva matamiti bōdhyam|
Adhikarana marmABiGAtamaraNe kAraNam (63-66) · Śloka 66
idānīṁ yathā marmābhighātē maraṇaṁ sampadyatē tathā darśayati |
caturddhōktāḥ sirāstu yāḥ||63||
tarpayanti vapuḥ kr̥tsnaṁ tā marmāṇyāśritāstataḥ|
tatkṣatātkṣatajātyarthapravr̥ttērdhātusaṅkṣayē||64||
vr̥ddhaścalō rujastīvrāḥ pratanōti samīrayan|
tējastaduddhr̥taṁ dhattē tr̥ṣṇāśōṣamadabhramān||65||
svinnasrastaślathatanuṁ haratyēnaṁ tatō'ntakaḥ|
|66|
View original
इदानीं यथा मर्माभिघाते मरणं सम्पद्यते तथा दर्शयति |
चतुर्द्धोक्ताः सिरास्तु याः||६३||
तर्पयन्ति वपुः कृत्स्नं ता मर्माण्याश्रितास्ततः|
तत्क्षतात्क्षतजात्यर्थप्रवृत्तेर्धातुसङ्क्षये||६४||
वृद्धश्चलो रुजस्तीव्राः प्रतनोति समीरयन्|
तेजस्तदुद्धृतं धत्ते तृष्णाशोषमदभ्रमान्||६५||
स्विन्नस्रस्तश्लथतनुं हरत्येनं ततोऽन्तकः|
|६६|
yāḥ sirāścaturddhā uktāḥ-prāṅkṣirdiṣṭā vātapittakaphajuṣṭaśuddharaktavāhinyaḥ saptasaṅkhyāḥ, kr̥tsnaṁ-aśēṣaṁ, śarīraṁ tarpayanti prīṇayanti, tā marmāṇyāśritāḥ-gatāḥ prāptāḥ| tatkṣatādityādi| yata ēvaṁ sarvāḥ sirā marmāṇi prāptāḥ, tataḥ kāraṇāt-marmāśrayalakṣaṇāt, tatkṣatāt-tēṣāṁ marmaṇāṁ kṣataṁ tatkṣataṁ, tasmānmarmakṣatātkāraṇāt, kṣatajasya-raktasya, atipravr̥ttiḥ| tasmātkṣatajātyarthapravr̥ttēḥ kāraṇāt, yō dhātusaṅkṣayaḥ-paramparākramāyātō māṁsādidhātvapacayaḥ, tasmin dhātukṣayē sati yō vr̥ddhaścalō-vāyuḥ, sa tīvrāḥ-atyantaduḥkhadāyinīḥ, rujaḥ-śūlaviśēṣān, pratanōti-karōti| kiṁ kurvan ? tējaḥ-pittaṁ, samīrayan-udīrayan vr̥ddhiṁ nayan, tat-tējaḥ, uddhr̥taṁ- br̥hatsampannaṁ, tr̥ṣṇādīn dhattēkarōti| tataḥ-anantaraṁ tr̥ṣṇādibhyaḥ, ēnaṁ-puruṣaṁ marmaviddhaṁ, antakō harati| kimbhūtam ? svinnā srastā ślathā tanuryasya tam| tadayamarthaḥ,-marmābhighatē raktavāhinīnāṁ sirāṇāṁ mukhavikāsō jāyatē| tadvikāsājjīvitādhiṣṭhānasyāsr̥jō'tyarthaṁ yā niḥsr̥tiryāvattasya kṣayaḥ, tatkṣayācca jīvitanāśaḥ, aśrayābhavāt|
Adhikarana marmABiGAte cikitsA (66-67) · Śloka 67
|
vardhayētsandhitō gātraṁ marmaṇyabhihatē drutam||66||
chēdanātsandhidēśasya saṅkucanti sirā hyataḥ|
jīvitaṁ prāṇināṁ tatra raktē tiṣṭhati tiṣṭhati||67||
View original
|
वर्धयेत्सन्धितो गात्रं मर्मण्यभिहते द्रुतम्||६६||
छेदनात्सन्धिदेशस्य सङ्कुचन्ति सिरा ह्यतः|
जीवितं प्राणिनां तत्र रक्ते तिष्ठति तिष्ठति||६७||
adhunā marmābhighātē cikitsāmāha- marmaṇyabhihatē sati, gātraṁ-śarīraṁ, āśvēva cēdayēt| kutaḥ ? sandhitaḥ,-sandhipradēśāt| hi-yasmāt, sandhidēśasya cēdanātsirāḥ saṅkucanti-saṁvr̥tamukhā bhavanti| varddhayēditi varddhachēdanādāviti caurādikaḥ| ataḥ-sirāsaṅkōcātkāraṇāt, raktaṁ na bahirnissarati| tatra raktē tiṣṭhati-bahiravahati sati, jīvitaṁ tiṣṭhati|
Adhikarana amarmaNi viddhasya jIvanAdi ,marmasu kShArAdIn varjayet (68-69) · Śloka 69
tadanēna prakārēṇa marmābhighātakṣatānmaraṇam, na tvamarmābhighātakṣatāt|
ata idamāha suvikṣatō'pyatō jīvēdamarmaṇi na marmaṇi|
prāṇaghātini jīvēttu kaścidvaidyaguṇēna cēt||68||
asamagrābhighātācca sō'pi vaikalyamaśnutē|
tasmatkṣāraviṣāgnyādīn yatnānmarmasu varjayēt||69||
View original
तदनेन प्रकारेण मर्माभिघातक्षतान्मरणम्, न त्वमर्माभिघातक्षतात्|
अत इदमाह सुविक्षतोऽप्यतो जीवेदमर्मणि न मर्मणि|
प्राणघातिनि जीवेत्तु कश्चिद्वैद्यगुणेन चेत्||६८||
असमग्राभिघाताच्च सोऽपि वैकल्यमश्नुते|
तस्मत्क्षारविषाग्न्यादीन् यत्नान्मर्मसु वर्जयेत्||६९||
yatō marmābhighātakṣatāt prāṇī mriyatē, nānyathā kṣatamātrāt| ataḥ-asmātkāraṇāt, suṣṭhu kr̥tvā viśēṣēṇa kṣatō'piparaśatairviddhō'pi, amarmaṇi viddhō jīvēt, na tu marmaṇī viddhō jīvēt| kimbhūtē ? prāṇaghātini| dvividhaṁ hi marma-prāṇaghātyēkamaparaṁ vaikalyakaram| tatra prāṇaghātini marmaṇi kuśāgrēṇāpi viddhō na jīvati| atha puṇyavānniyatāyuśca prāṇaghātinyapi marmaṇi viddhō vaidyaguṇēnāsamagrasya-asakalasya, marmaṇō'bhighātāśca kaścidyadi viddhō jīvēt, sō'pi vaikalyamaśnutē-vikalatāṁ prāpya jīvatītyarthaḥ| vaidyaśabdaḥ prādhānyādravyādipādatrayamupalakṣayati| vaidyaguṇēna-pādatrayasampattyētyarthaḥ| yataścaivaṁ marmābhighātaḥ sāpāyaḥ prāṇōparōdhakr̥t, tasmātkāraṇāt marmasu kṣārādīn yatnāt-tātparyēṇa, varjayēt-pariharēt agnyādīnatrādiśabdēna bhallātakarasakapikacchuśūkādīnāṁ grahaṇam|
Adhikarana svalpo~api marmAghAto~ati pIDAkaraH ,marmAshrayA rogA api tadvat (4) · Śloka 4
marmābhighātaḥ svalpō'pi prāyaśō bādhatētarām|
rōgā marmāśrayāstadvatprakrāntā yatnatō'pi ca||70||
iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasūnuśrīmadvāgbhaṭaviracitā yāmaṣṭāṅgahr̥dayasaṁhitāyāṁ dvitīyē śārīrasthānē marmavibhāgō nāma caturthō'dhyāyaḥ||4||
View original
मर्माभिघातः स्वल्पोऽपि प्रायशो बाधतेतराम्|
रोगा मर्माश्रयास्तद्वत्प्रक्रान्ता यत्नतोऽपि च||७०||
इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तसूनुश्रीमद्वाग्भटविरचिता यामष्टाङ्गहृदयसंहितायां द्वितीये शारीरस्थाने मर्मविभागो नाम चतुर्थोऽध्यायः||४||
ēvaṁ marmābhighātō rakṣyaḥ| yasmānmarmābhighātaḥ suṣṭvatiśayēnālpō'pi prāyaśō-bāhulyēna, bādhatētarāṁ-atiśayēna pīḍayati| na kēvalaṁ marmābhighātō bādhatē yāvadrōgā api marmāśrayāstadvadbādhantē| yatnatō'pi-ādarēṇāpi, prakrāntāḥ-upakrāntāḥ, iti| iti śrīmr̥gāṅkadattaputraśrīmadaruṇadattaviracitāyāmaṣṭaṅgahr̥daya- ṭīkāyāṁ sarvāṅgasundarākhyāyāṁ dvitīyē śārīrasthānē marma- vibhāgō nāma caturthō'dhyāyaḥ samāptaḥ|| 4||
Adhikarana atha garBavyApannAma caturtho~adhyAyaH --pratij~jA (1) · Śloka 1
athātō garbhavyāpadaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातो गर्भव्यापदं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
atha prakaraṇāyātagarbhavyāpaccikitsitapradarśanārthamadhyāyārambhaḥ|| 1||
Adhikarana garBiNyAH sashUle puShpadarshane cikitsAkramaH (2) · Śloka 2
strī cēdāpannagarbhā parihāryyāṇyāsēvēta|
tataśca yasyāḥ bastipārśvaśrōṇiyōnimukhēṣu śūlaṁ puṣpadarśanaṁ ca syāt tāṁ mr̥dusukhaśiśirāstaraṇaśayanasthāmīṣadavanataśirasaṁ śītapradēhapariṣēkādibhirupācarēt||2||
View original
स्त्री चेदापन्नगर्भा परिहार्य्याण्यासेवेत|
ततश्च यस्याः बस्तिपार्श्वश्रोणियोनिमुख़ेषु शूलं पुष्पदर्शनं च स्यात् तां मृदुसुख़शिशिरास्तरणशयनस्थामीषदवनतशिरसं शीतप्रदेहपरिषेकादिभिरुपाचरेत्||२||
āpannagarbhā samprāptagarbhā strī parihāryyāṇyāsēvēta cēt tataśca yadyasyāḥ śūlaṁ puṣpadarśanaṁ ca syāt tatastāṁ mr̥dutvādiguṇayuktaśayanasthāṁ śītaiḥ pradēhābhirupācarēt|| 2||
Adhikarana cikitsAvisheShAH (3) · Śloka 3
tadyathā-sahasradhautēna sarpiṣā'dhōnābhēḥ sarvataḥ pradihyāt|
madhukasiddhasarpiṣā suśītēna picumāplāvya yōnisamīpē sthāpayēt|
gavyēna payasā madhukāmbunā nyagrōdhādikaṣāyēṇa va pariṣēcayēt|
paripītatatsvarasāni ca tailāni yōnau nidhāpayēt|
tacchr̥ṅgasiddhasya vā kṣīrasarpiṣaḥ picum||3||
View original
तद्यथा-सहस्रधौतेन सर्पिषाऽधोनाभेः सर्वतः प्रदिह्यात्|
मधुकसिद्धसर्पिषा सुशीतेन पिचुमाप्लाव्य योनिसमीपे स्थापयेत्|
गव्येन पयसा मधुकाम्बुना न्यग्रोधादिकषायेण व परिषेचयेत्|
परिपीततत्स्वरसानि च तैलानि योनौ निधापयेत्|
तच्छृङ्गसिद्धस्य वा क्षीरसर्पिषः पिचुम्||३||
sahasradhautaṁ sarpiryadanēkaśō'gnau vilāpya śītōdakē prakṣipya styānīkriyatē| madhukēna siddhaṁ sarpistathōktam| tacchr̥ṅgairnyagrōdhādiśr̥ṅgaiḥ siddhasya kṣīrasarpiṣaḥ picuṁ yōnau dadyāt| kṣīramēva pramathya sampāditaṁ sarpiḥ kṣīraghr̥tam|| 3||
Adhikarana garBiNyAH raktAtisrAve cikitsA (4) · Śloka 4
atisravati tu raktē tata ēva akṣamātraṁ prāśayēt|
kēva- lādēva vā kṣīrasarpiṣaḥ|
padmōtpalakumudakiñjalkaṁ ca samadhuśarkaraṁ lēhayēt|
dhātakīgairikisarjarasāñjanacūrṇaṁ vā madhunā|
nyagrōdhā- ditvakpravālakalkaṁ vā|
śaśaiṇahariṇarudhiraṁ vā sakṣaudraṁ pāyayēt|
r̥ddhividārījīvantīrvā payasā|
nīlōtpala- sitāpakvalōṣṭhacandanādi vā|
taṇḍulāmbuvāsārasānya- tarēṇa|
gandhapriyaṅgusitōtpalaśālūkōdumbaraśalāṭunya- grōdhaśr̥ṅgāni vā''jēna payasā|
kaśērukamr̥ṇālakaśr̥ṅgāṭakakāśmaryaparuṣakadrākṣāsāri- vāprapauṇḍarīkānantōtpalakadambabījakvāthēna vā śarka- rāmadhumadhurēṇa śālicūrṇam|
jīvanīyaśr̥taṁ vā kṣīram|
balātibalāśāliṣaṣṭikēkṣumūlakākōlīśr̥tēna payasā samadhuśarkarēṇa raktaśālyōdanaṁ suśītaṁ bhōjayēt|
śīta- vīryyajāṅgalarasēna vā|
raktapittakriyāśca śōdhanavarjyāḥ prayuñjīta|
saumyāśca manō'nukūlāḥ kathāḥ||4||
View original
अतिस्रवति तु रक्ते तत एव अक्षमात्रं प्राशयेत्|
केव- लादेव वा क्षीरसर्पिषः|
पद्मोत्पलकुमुदकिञ्जल्कं च समधुशर्करं लेहयेत्|
धातकीगैरिकिसर्जरसाञ्जनचूर्णं वा मधुना|
न्यग्रोधा- दित्वक्प्रवालकल्कं वा|
शशैणहरिणरुधिरं वा सक्षौद्रं पाययेत्|
ऋद्धिविदारीजीवन्तीर्वा पयसा|
नीलोत्पल- सितापक्वलोष्ठचन्दनादि वा|
तण्डुलाम्बुवासारसान्य- तरेण|
गन्धप्रियङ्गुसितोत्पलशालूकोदुम्बरशलाटुन्य- ग्रोधशृङ्गानि वाऽऽजेन पयसा|
कशेरुकमृणालकशृङ्गाटककाश्मर्यपरुषकद्राक्षासारि- वाप्रपौण्डरीकानन्तोत्पलकदम्बबीजक्वाथेन वा शर्क- रामधुमधुरेण शालिचूर्णम्|
जीवनीयशृतं वा क्षीरम्|
बलातिबलाशालिषष्टिकेक्षुमूलकाकोलीशृतेन पयसा समधुशर्करेण रक्तशाल्योदनं सुशीतं भोजयेत्|
शीत- वीर्य्यजाङ्गलरसेन वा|
रक्तपित्तक्रियाश्च शोधनवर्ज्याः प्रयुञ्जीत|
सौम्याश्च मनोऽनुकूलाः कथाः||४||
raktē tvatisravati tata ēva nyagrōdhādisiddhāt kṣīrasarpiṣō'kṣamātraṁ prāśayēt| kēvalādēva vā kṣīrasarpiṣō'kṣamātraṁ na tu nyagrōdhādiśr̥ṅgasiddhāt kṣīrasarpiṣaḥ| padmādikiñjalkaṁ ca madhuśarkarābhyāṁ yuktaṁ lēhayēt| madhunā vā dhātakyādicūrṇam| madhunaiva nyagrōdhāditvacāṁ śr̥ṅgāṇāṁ ca kalkam| sakṣaudraṁ va śaśādyanyatamarudhiram| r̥ddhyādikaṁ ca payasa nīlōtpalādīni taṇḍalāmbuvāsārasayōranyatarēṇa| pakvō mr̥llōṣṭhastathōktaḥ| ājēna payasa gandhapriyaṅvādīni| kaśērukādīnāṁ kaṣāyēṇa mādhuryyasampādanamātrābhyāṁ śarkarāmadhubhyāṁ miśrēṇa śālicūrṇaṁ pāyayēt| jīvanīyauṣadhaśr̥taṁ kṣīraṁ vā pāyayēt| balātibalādiśr̥takṣīrēṇa madhuśarkarāsaṁyuktēna suśītaṁ raktaśālyōdanaṁ bhōjayēt| śītavīryyāṇāṁ ca jāṅgalānāṁ rasēna vā suśītaṁ raktaśālyōdanaṁ bhōjayēt| śōdhanavarjyāśca sarvā raktapittōktāḥ kriyāḥ yathāvasaraṁ kurvīta|| 4||
Adhikarana shoNitasrAvaM vinA bastyAdi- shUle cikitsA (5) · Śloka 5
adr̥ṣṭaśōṇitāṁ tu madhukapayasyāsuradārubhiḥ siddhaṁ payaḥ pāyayēt|
tāmravalyaśmantakaśatāvarīpayasyābhirvā|
vidāryyādigaṇēna vā|
śvadaṁṣṭrāsvarasakṣīrasiddhaṁ vā sarpiḥ|
palāṇḍurasasiddhaṁ vā sakṣaudram||5||
View original
अदृष्टशोणितां तु मधुकपयस्यासुरदारुभिः सिद्धं पयः पाययेत्|
ताम्रवल्यश्मन्तकशतावरीपयस्याभिर्वा|
विदार्य्यादिगणेन वा|
श्वदंष्ट्रास्वरसक्षीरसिद्धं वा सर्पिः|
पलाण्डुरससिद्धं वा सक्षौद्रम्||५||
yadā tu śōṇitadarśanaṁ vinaiva bastyādau śūlaṁ kēvalaṁ bhavati| garbhiṇyāstathā tāṁ madhukādisiddhaṁ payaḥ pāyayēt| tāmravalyādisiddhaṁ vā payaḥ| vidāryyādigaṇasiddhaṁ vā| śvadaṁṣṭrāsvarasakṣīrābhyāṁ vā siddhaṁ sarpiḥ pāyayēt| palāṇḍurasasiddhaṁ vā kṣaudrayuktaṁ sarpiḥ|| 5||
Adhikarana trimAsaM yAvadasrasrutau garBasyAsAdhyatvam (6) · Śloka 6
asampūrṇatrimāsāyāstu puṣpadarśanē garbhaḥ prāyō na tiṣṭha- tyasañjātasāratvāt||6||
View original
असम्पूर्णत्रिमासायास्तु पुष्पदर्शने गर्भः प्रायो न तिष्ठ- त्यसञ्जातसारत्वात्||६||
prathamānmāsādārabhya māsatrayaṁ puṣpadarśanē samyak cikitsitō'pi garbhaḥ kōṣṭhē na tiṣṭhatyasañjātasāratvāt| sravatyēvētyarthaḥ| tēna prathamamāsatrayaṁ puṣpadarśanē prāyō garbhaścikitsayāpi kōṣṭhē na tiṣṭhati| māsatrayādūrdhvamapi caturthādiṣvapi māsēṣvakāṭhinyāt|
Adhikarana AmAnvaye puShpadarshane cikitsopakramaH (7) · Śloka 7
āmānvayē cōrdhvamapi viruddhōpakramatvāt|
tatra rūkṣaśī- tāni prayuñjīta||7||
View original
आमान्वये चोर्ध्वमपि विरुद्धोपक्रमत्वात्|
तत्र रूक्षशी- तानि प्रयुञ्जीत||७||
āmānvayē puṣpadarśanē viruddhōpakramatvādgarbhaḥ kōṣṭhē na tiṣṭhati| āmē hyuṣṇatīkṣṇādikā kriyā| sā tu garbhē viparītā| atō viruddhōpakramatvam| yatra caturthādiṣvapi māsēṣvāmānvayō nāsti, tatra puṣpadarśanē'pi garbhō vidhārayituṁ suśakyatē| tatra tvāmānvayē rūkṣaśītānyauṣadhāni prayuñjīta|| 7||
Adhikarana tatra cikitsAvidhiH (8) · Śloka 8
tadyathā-prāgupavāsaṁ tatō durālabhāmr̥tōśīraparpaṭaka- ghanacandanātiviṣābalākaṭvaṅgadhānyākakvāthapānam|
tr̥ṇadhānyaśāliṣaṣṭikapēyāmaśanaṁ ca mudgādiyūṣaiḥ|
jitē tvāmē snigdhaśītāni pūrvavat||8||
View original
तद्यथा-प्रागुपवासं ततो दुरालभामृतोशीरपर्पटक- ग़नचन्दनातिविषाबलाकट्वङ्गधान्याकक्वाथपानम्|
तृणधान्यशालिषष्टिकपेयामशनं च मुद्गादियूषैः|
जिते त्वामे स्निग्धशीतानि पूर्ववत्||८||
tadyathētyādinā tēṣāmēvōpayōgaviśēṣaṁ darśayati| auṣadhāt pūrvamupavāsaḥ durālabhādikvāthasya pānam| tr̥ṇadhānyādipēyā mudgādiyūṣaiścāśanaṁ prayuñjītēti sambadhyatē| ēvamāmē jitē prathamapuṣpadarśanavat snigdhādīnyupayuñjīta|| 8||
Adhikarana AmagarBapAte cikitsA (9) · Śloka 9
āmagarbhē tu patitē madyānāmanyatamaṁ sāmarthyataḥ pāyayēt|
garbhakōṣṭhaviśuddhyarthamartivismaraṇārthañca|
amadyapāṁ pāca- nīyadravyōpahitābhiḥ snēhalavaṇavarjyābhiḥ satilābhi- ruddālakādiyavāgūbhirupācarēd yāvantō māsāstāvantya- hānīti|
tataḥ prīṇanairbalānurakṣibhirasnēhairāhārairādōṣadhātuklēda- śuddhēḥ|
āmagarbhaśēṣēṇa hi punaḥ punarakuśalamanuṣajyēta|
tasmāt tīkṣṇairanavaśēṣayannupācarēt|
tataḥ paraṁ snēhapānai- rbastibhirāhāraiśca dīpanīyapācanīyajīvanīyabr̥ṁhaṇīya- madhuravātaharairiti||9||
View original
आमगर्भे तु पतिते मद्यानामन्यतमं सामर्थ्यतः पाययेत्|
गर्भकोष्ठविशुद्ध्यर्थमर्तिविस्मरणार्थञ्च|
अमद्यपां पाच- नीयद्रव्योपहिताभिः स्नेहलवणवर्ज्याभिः सतिलाभि- रुद्दालकादियवागूभिरुपाचरेद् यावन्तो मासास्तावन्त्य- हानीति|
ततः प्रीणनैर्बलानुरक्षिभिरस्नेहैराहारैरादोषधातुक्लेद- शुद्धेः|
आमगर्भशेषेण हि पुनः पुनरकुशलमनुषज्येत|
तस्मात् तीक्ष्णैरनवशेषयन्नुपाचरेत्|
ततः परं स्नेहपानै- र्बस्तिभिराहारैश्च दीपनीयपाचनीयजीवनीयबृंहणीय- मधुरवातहरैरिति||९||
āmagarbhapātē madyānāmanyatamaṁ garbhiṇīṁ pāyayēt| prayōjananirdēśastadguṇamanyat pradarśayitum| amadyapā yā kēnacit kāraṇēna madyaṁ na pibati tāṁ pācanīyadravyasammiśrābhirasnēhalavaṇābhiḥ satilābhiḥ tuṇadhānyayavāgūbhirupācarēt| yāvat saṅkhyē māsi garbha pātastāvat saṅkhyānyahāni ayaṁ kramaḥ| tatō'nantaramēvādōṣādiśuddhēḥ prīṇanādiguṇairāhārairupācarēt| kuta ityāha-āmagarbhaśēṣēṇētyādi| tadanu ca snēhapānairbastibhistathā dīpanīyādiyuktairāhārairiti|| 9||
Adhikarana garBasyopaviShTakopashuShkakasamBavahetuH (10) · Śloka 10
yasyāḥ punarmahati jātasārē garbhē varjyānāmavarjanāt puṣpa- darśanaṁ syādanyadvā yōnisravaṇam|
tasyāstannimittaṁ vāyuḥ prakupitaḥ pittaślēṣmāṇau parigr̥hya garbhasya rasavahāṁ nāḍīṁ pratipīḍyāvatiṣṭhatē|
tatō nāḍyāṁ dōṣaiḥ kulyāyāmiva vahanādgarbhō vr̥ddhimanāpnuvannupaviśatyupaśuṣyati vā||10||
View original
यस्याः पुनर्महति जातसारे गर्भे वर्ज्यानामवर्जनात् पुष्प- दर्शनं स्यादन्यद्वा योनिस्रवणम्|
तस्यास्तन्निमित्तं वायुः प्रकुपितः पित्तश्लेष्माणौ परिगृह्य गर्भस्य रसवहां नाडीं प्रतिपीड्यावतिष्ठते|
ततो नाड्यां दोषैः कुल्यायामिव वहनाद्गर्भो वृद्धिमनाप्नुवन्नुपविशत्युपशुष्यति वा||१०||
mahati jātasārē varjyāvarjanādyōnirārttavamanyadvā kiñcit sravati| tasyā yōnisrutinimittaṁ vāyuḥ kupitaḥ san pittaślēṣmāṇau parigr̥hya yā tu nāḍī māturāhārasāraṁ rasaṁ garbhasya vahati tāṁ nāḍīṁ pratipīḍya tiṣṭhati| tatastayā tadvr̥ddhayā nāḍyā kulyayēva tr̥ṇādicchannayā kēdārō garbhō vr̥ddhimaprāpnuvannupaviśatyupaśuṣyati vā|| 10||
Adhikarana upaviShTakagarBalakShaNam (11) · Śloka 11
tatra yasyāḥ kādācitkārttavaparisrāvāvalpau ca dr̥śyētē satataṁ ca garbhaḥ prāptāt parimāṇādaparihīyamāna ēva sphurati|
na ca kukṣirvivardhatē, tamupaviṣṭakamityā- cakṣatē||11||
View original
तत्र यस्याः कादाचित्कार्त्तवपरिस्रावावल्पौ च दृश्येते सततं च गर्भः प्राप्तात् परिमाणादपरिहीयमान एव स्फुरति|
न च कुक्षिर्विवर्धते, तमुपविष्टकमित्या- चक्षते||११||
tatra dvau bhēdau| ēkō vr̥ddhyaprāptiḥ dvitīya upaśōṣaḥ| prathamē kādācitkēna srāvēṇa garbhō na parihīyatē| nāpi vardhatē| sphurati ca tamupaviṣṭakamityācakṣata ācāRyyāḥ|| 11||
Adhikarana upashuShkakagarBalakShaNam (12) · Śloka 12
yadā tu pratimāsamārttavaṁ pratyahaṁ vā parisravaṇaṁ nātyalpaṁ ca tathā parihīyamāṇō garbhaścirāt kiñcit spandatē|
kukṣiśca vr̥ddhō'pi parihīyatē|
tadupaśuṣkakaṁ nāgōdaraṁ ca||12||
View original
यदा तु प्रतिमासमार्त्तवं प्रत्यहं वा परिस्रवणं नात्यल्पं च तथा परिहीयमाणो गर्भश्चिरात् किञ्चित् स्पन्दते|
कुक्षिश्च वृद्धोऽपि परिहीयते|
तदुपशुष्ककं नागोदरं च||१२||
dvitīyē tvatisrāvāddr̥ddhō'pi parihīyatē| cirāt stōkaṁ ca spandatē| kukṣiśca vr̥ddhō'pi parihīyatē| taṁ garbhamupaśuṣkakanāgōdaraśabdābhyāmācakṣatē|| 12|
Adhikarana upaviShTakanAgodarayoH prasavakAlanishcayaH (13) · Śloka 13
tau tu māturāhāratējasā'lpēnāpyāyyamānau yadā puṣṭau syātāṁ kēśadaśanādiyuktau|
tadā varṣagaṇairapi pramadā prasūyēta ēva||13||
View original
तौ तु मातुराहारतेजसाऽल्पेनाप्याय्यमानौ यदा पुष्टौ स्यातां केशदशनादियुक्तौ|
तदा वर्षगणैरपि प्रमदा प्रसूयेत एव||१३||
tau cōpaviṣṭakōpaśuṣkakau māturāhāratējasa svalpēnāpyāyyamānau kramēṇa yada puṣṭau syātāṁ tada kēśadaśanādiyuktau bahubhirapi varṣaiḥ pramadā prasūyēt|| 13||
Adhikarana vAtikopaviShTakanAgodarayorlakShaNAni (14) · Śloka 14
tatra vātēnōpaviṣṭakōpaśuṣkakayōrvāyuḥ pratihanyatē|
saśabdaṁ phēnilaṁ vicchinnaṁ śakr̥dupavēśyatē|
mūtramuparudhyatē|
kaṭīpr̥ṣṭhahr̥dayēṣu vēdanā|
jr̥mbhā, nidrānāśō'bhīkṣṇaṁ pratiśyāyaḥ, śuṣkakāsaḥ, sādaḥ, kṣvēḍētē iva karṇau, tudyētē iva śaṅkhau|
pipīlikābhiriva saṁsr̥jyatē śarīraṁ parir̥ntanniva vāyurbhramati kukṣau tama iva pravēśyatē|
duḥkhēnānnasya jaraṇam|
aharahaḥ parihāniḥ|
sphuṭitavivarṇaparuṣatvaktvaṁ ca bhavati||14||
View original
तत्र वातेनोपविष्टकोपशुष्ककयोर्वायुः प्रतिहन्यते|
सशब्दं फेनिलं विच्छिन्नं शकृदुपवेश्यते|
मूत्रमुपरुध्यते|
कटीपृष्ठहृदयेषु वेदना|
जृम्भा, निद्रानाशोऽभीक्ष्णं प्रतिश्यायः, शुष्ककासः, सादः, क्ष्वेडेते इव कर्णौ, तुद्येते इव शङ्ख़ौ|
पिपीलिकाभिरिव संसृज्यते शरीरं परिऋन्तन्निव वायुर्भ्रमति कुक्षौ तम इव प्रवेश्यते|
दुःख़ेनान्नस्य जरणम्|
अहरहः परिहानिः|
स्फुटितविवर्णपरुषत्वक्त्वं च भवति||१४||
tatrētyādinā dōṣaviśēṣēṇa tayōrlakṣaṇamucyatē| tatrāpathyaviśēṣasēvayā yadōpaviṣṭakōpaśuṣkakayōrvāyōrādhikyaṁ bhavati tadā tatra vātahētukayōrupaviṣṭakōpaśuṣkakayōḥ kōṣṭhacarō vāyustābhyāṁ pratihanyatē| saśabdatādiyuktaṁ ca sakr̥t garbhiṇyupavēśyatē| subōdhamanyat|| 14||
Adhikarana paittikopaviShTakanAgodararyorlakShaNAni (15) · Śloka 15
pittēna tāmraharitamupavēśyatē|
dhūmakō'mlakaśchardimūrcchākṣihr̥dayadāhaḥ|
pītaraktagōmūtrābhanētramūtranakhatvaktvaṁ kālī durbalā nityaśūnā ca nārī bhavati||15||
View original
पित्तेन ताम्रहरितमुपवेश्यते|
धूमकोऽम्लकश्छर्दिमूर्च्छाक्षिहृदयदाहः|
पीतरक्तगोमूत्राभनेत्रमूत्रनख़त्वक्त्वं काली दुर्बला नित्यशूना च नारी भवति||१५||
pittēnōbhayōrgarbhiṇyāstāmraharitaśakr̥dupavēśanādi subōdham| gōmūtravat pītaraktanētrāditvam|| 15||
Adhikarana shlaiShmikopaviShTakanAgodarayorlakShaNAni (16) · Śloka 16
ślēṣmaṇā madhurāsyatvamutklēśaḥ ślēṣmōdvamanaṁ bhaktadvēṣaḥ śvētahastapādanētratā kāsaḥ śvāsaśca||16||
View original
श्लेष्मणा मधुरास्यत्वमुत्क्लेशः श्लेष्मोद्वमनं भक्तद्वेषः श्वेतहस्तपादनेत्रता कासः श्वासश्च||१६||
ślēṣmaṇā tayōrgarbhiṇyā madhurāsyatvādikaṁ bhavatīti dōṣaviśēṣalakṣaṇam|| 16||
Adhikarana upaviShTakanAgodarayoH sAmAnyA cikitsA (17) · Śloka 17
tayōrjīvanīyabr̥ṁhaṇīyamadhurauṣasiddhānāṁ sarpiṣāmupayōgaḥ|
tathā payasāṁ rasānāmāmagarbhāṇāṁ ca garbhavr̥ddhikaraḥ|
tathā sambhōjanamētairēva ca ghr̥tādibhiḥ|
subhikṣāyā abhīkṣṇaṁ yānavāhanāpavarjjanabr̥ṁhaṇairupapādanam||17||
View original
तयोर्जीवनीयबृंहणीयमधुरौषसिद्धानां सर्पिषामुपयोगः|
तथा पयसां रसानामामगर्भाणां च गर्भवृद्धिकरः|
तथा सम्भोजनमेतैरेव च ग़ृतादिभिः|
सुभिक्षाया अभीक्ष्णं यानवाहनापवर्ज्जनबृंहणैरुपपादनम्||१७||
cikitsā tūbhayōḥ sāmānyēna jīvanīyādiśr̥tasarpirādikā| ēṣāmupayōgō garbhavr̥ddhikara ityarthaḥ| tathā ētairēva sarpirādibhih sambhōjanaṁ saha bhōjanam| tairēva ca subhikṣāyāstr̥ptāyā garbhiṇyā yānavāhanādibhirapavarjanam| upapādanamupaskāraḥ dānam| iti sāmānyēnōpaviṣṭakōpaśuṣkakayōrvivaddhanārthaṁ cikitsitam|| 17||
Adhikarana vAtikopaviShTakanAgodara- yoshcikitsA (18) · Śloka 18
atha viśēṣēṇa vātē pūrvamēva saindhavōpahitaṁ kṣīrabastiṁ dattvā śītōdakasnātāṁ mr̥du śālyōdanaṁ bhōjayēt|
tatō vidāryyādigaṇasādhitēna sarpiṣā'nuvāsayēt|
nivātaṁ ca sēvēta||18||
View original
अथ विशेषेण वाते पूर्वमेव सैन्धवोपहितं क्षीरबस्तिं दत्त्वा शीतोदकस्नातां मृदु शाल्योदनं भोजयेत्|
ततो विदार्य्यादिगणसाधितेन सर्पिषाऽनुवासयेत्|
निवातं च सेवेत||१८||
vātādidōṣē viśēṣēṇa athētyādinā kathayati-bastidānādanubhōjanam| tatō'nuvāsanam| subōdham|| 18||
Adhikarana paittikopaviShTakanAgodarayoshcikitsA (19) · Śloka 19
pittē madhukavidārīniryyūhasiddhaṁ payaḥ pibēt|
tisraḥ sthūlakukkuṭīrnistuṣamāṣāḍhakaṁ ca kṣīrōdakēnōlūkhalē saṁkṣudya tadrasēna sarpiṣā ca tittirikapiñjalānyatararasaṁ sādhayitvā pāyayēdupaviṣṭakavivardhanārthamupaśuṣkakabr̥ṁhaṇārthaṁ ca|
ajāsarpiṣā kṣīrēṇa jīvanīyaiśca saṁskr̥tāṁ yavāgūṁ pibēt|
payasyā kākōlīdvayasuniṣaṇḍakakalkēna payasā ca sarpirvipācayēt|
tatkālyaṁ kṣīrānupānamupayuñjīta|
āma- garbharasēna cāśnīyāt|
tānēva ca tatra bhr̥ṣṭān bhakṣayēt|
jalacaramāṁsāni ca||19||
View original
पित्ते मधुकविदारीनिर्य्यूहसिद्धं पयः पिबेत्|
तिस्रः स्थूलकुक्कुटीर्निस्तुषमाषाढकं च क्षीरोदकेनोलूख़ले संक्षुद्य तद्रसेन सर्पिषा च तित्तिरिकपिञ्जलान्यतररसं साधयित्वा पाययेदुपविष्टकविवर्धनार्थमुपशुष्ककबृंहणार्थं च|
अजासर्पिषा क्षीरेण जीवनीयैश्च संस्कृतां यवागूं पिबेत्|
पयस्या काकोलीद्वयसुनिषण्डककल्केन पयसा च सर्पिर्विपाचयेत्|
तत्काल्यं क्षीरानुपानमुपयुञ्जीत|
आम- गर्भरसेन चाश्नीयात्|
तानेव च तत्र भृष्टान् भक्षयेत्|
जलचरमांसानि च||१९||
sthūlāśca tāḥ kukkuṭyastathōktāḥ tēna māṣakukkuṭīrasēna sarpiṣā miśritēna saha tittirēḥ kapiñjalasya vā rasaṁ sādhayitvā upaviṣṭakavivardhanārthamupaśuṣkakabr̥ṁhaṇārthañca pāyayēditi sambandhaḥ | jīvanīyānāṁ yathāsaṁskāraṁ mātrā| payasyādīnāṁ caturṇāṁ kalkēna taccaturguṇaṁ sarpiḥ payasā snēhasamēna vipacēt| payasyā kṣīravidārī| kālyaṁ prātaḥ| tasmina kṣīrānupānē prayuktē bhōjanakālē āmagarbhāṇāṁ tvacirakālajātānāṁ prāṇināṁ rasēnāvamaśnīyāt| tānēvāmagarbhāṁstatraiva rasē bhr̥ṣṭānnistālitān bhakṣayēt tattajjalacāriṇāṁ haṁsādīnāṁ māṁsāni ca|
Adhikarana shlaiShmikopaviShTakanA- godarayoshcikitsA (20) · Śloka 20
kaphē tvānūpaudakapiśitōpadaṁśāmacchasurāṁ trirātraṁ pañcarātraṁ saptarātraṁ vā pibēt|
tilamudgamāṣalavaṇabilvapātraiḥ|
pañcabhirghr̥tapātraṁ saṁyōjya svanuguptaṁ nidhāpayēt|
tataḥ prātaḥ piṇḍaṁ bilvamātraṁ śr̥taśītacchāgadugdhanupānaṁ vā'śnīyāt|
atraiva vā badara- cūrṇapātramapi nidadhyāt||20||
View original
कफे त्वानूपौदकपिशितोपदंशामच्छसुरां त्रिरात्रं पञ्चरात्रं सप्तरात्रं वा पिबेत्|
तिलमुद्गमाषलवणबिल्वपात्रैः|
पञ्चभिर्ग़ृतपात्रं संयोज्य स्वनुगुप्तं निधापयेत्|
ततः प्रातः पिण्डं बिल्वमात्रं शृतशीतच्छागदुग्धनुपानं वाऽश्नीयात्|
अत्रैव वा बदर- चूर्णपात्रमपि निदध्यात्||२०||
piśitamupadaṁśaḥ pānōpāyabhōjanaṁ yasyāḥ surāyāstām| tilādīnāṁ pañcānāmēkīkr̥tya cūrṇasya pañcapātraṁ ghr̥tasya pātrēṇa saṁyōjya nidhāpayēt| svanuguptaṁ kr̥tvaiṣa tataḥ prayōgaḥ| atraiva badaracūrṇapātraprakṣēpō dvitīyaḥ| pātraṁ śuṣkadravyasya catuṣṣaṣṭipalāni| ghr̥tasyāṣṭāviṁśatyadhikaṁ palaśatam||20||
Adhikarana garBasya sarvathA avRuddhau tatpAtanam (21) · Śloka 21
ēvamavr̥ddhau tīkṣṇairvirēcayēdaparāpātanīyaiśca pātayēt||21||
View original
एवमवृद्धौ तीक्ष्णैर्विरेचयेदपरापातनीयैश्च पातयेत्||२१||
ēvaṁ garbhō na vardhatē tadā garbhiṇīṁ tīkṣṇairdravyairvirēcayēt aparāpātanīyairvā prayōgairgabhaṁ pātayēt|| 21||
Adhikarana lInagarBalakShaNam (22) · Śloka 22
yasyāḥ punarvātōpasr̥ṣṭasrōtasi līnō garbhaḥ prasuptō na spandatē taṁ līnamityāhuḥ||22||
View original
यस्याः पुनर्वातोपसृष्टस्रोतसि लीनो गर्भः प्रसुप्तो न स्पन्दते तं लीनमित्याहुः||२२||
līnō nāma garbhō yō garbhiṇyā vātōpasr̥ṣṭasrōtasi līnō na spandatē|| 22||
Adhikarana lInagarBacikitsA (23) · Śloka 23
tatra śyēnōtkrōśagōmatsyagōdhāśikhikukkuṭatittirīṇāmanyatamasya rasēna bhūrisarpiṣkēṇa māṣayūṣēṇa vā ghr̥tāḍhyēna raktaśālyōdanaṁ bhōjayēt|
saktūn vā tilamāṣabilvaśalāṭuyuktān payasa pāyayēt mēdyamāṁsōpadaṁśaṁ vā mārdvīkam|
tailēna cābhīkṣṇamudaravaṅkṣaṇōrukaṭīpārśvapr̥ṣṭhānyabhyajyāt|
muhurmuhuścaināṁ harṣayēt|
pūrvōktaṁ cēkṣēta||23||
View original
तत्र श्येनोत्क्रोशगोमत्स्यगोधाशिख़िकुक्कुटतित्तिरीणामन्यतमस्य रसेन भूरिसर्पिष्केण माषयूषेण वा ग़ृताढ्येन रक्तशाल्योदनं भोजयेत्|
सक्तून् वा तिलमाषबिल्वशलाटुयुक्तान् पयस पाययेत् मेद्यमांसोपदंशं वा मार्द्वीकम्|
तैलेन चाभीक्ष्णमुदरवङ्क्षणोरुकटीपार्श्वपृष्ठान्यभ्यज्यात्|
मुहुर्मुहुश्चैनां हर्षयेत्|
पूर्वोक्तं चेक्षेत||२३||
tatra līnē garbhē śyēnādīnāmanyatamasya rasēna bahusarpiṣkēṇāthavā māṣayūṣēṇa ghr̥tāḍyēna mūlakayūṣēṇa vā ghr̥tāḍhyēna raktaśālyōdanaṁ bhōjayēt| saktūn vā tilādisaṁyuktān kṣīrēṇa pāyayēt| bilvaśalāṭu bālabilvam| mēdyaṁ mēduram| subōdham| pūrvōktaṁ garbhavr̥ddhikarōktam|| 23||
Adhikarana udAvartacikitsA (24) · Śloka 24
yasyāḥ punarudāvartavibandhaḥ syāttāṁ vātaharasnigdhānnapānairupācarēt|
aṣṭamē tu māsē madhukasiddhēna tailēnānuvāsayēt|
tadasiddhau vīraṇaśālikuśakāśēkṣubālikāvētasaparivyādhamūlānāṁ bhūtīkānantākāśmaryaparūṣakamadhūkamadhukamr̥dvīkānāṁ ca payasā'rdhōdakēnōdgr̥hya rasaṁ tēna priyālabibhītakamajjatilakalkayuktēnēṣallavaṇōṣṇēna nirūhayēt|
vigatavibandhāṁ ca snātāśitāṁ sāyaṁ tēnaiva tailēnānuvāsayēt||24||
View original
यस्याः पुनरुदावर्तविबन्धः स्यात्तां वातहरस्निग्धान्नपानैरुपाचरेत्|
अष्टमे तु मासे मधुकसिद्धेन तैलेनानुवासयेत्|
तदसिद्धौ वीरणशालिकुशकाशेक्षुबालिकावेतसपरिव्याधमूलानां भूतीकानन्ताकाश्मर्यपरूषकमधूकमधुकमृद्वीकानां च पयसाऽर्धोदकेनोद्गृह्य रसं तेन प्रियालबिभीतकमज्जतिलकल्कयुक्तेनेषल्लवणोष्णेन निरूहयेत्|
विगतविबन्धां च स्नाताशितां सायं तेनैव तैलेनानुवासयेत्||२४||
yasyā ityādi subōdham| aṣṭamē māsē tvanuvāsanaṁ tēnānuvāsanēnāsiddhau vīraṇādīnāṁ saptānāṁ mūlānāṁ bhūtīkādīnāṁ yathāsambhavaṁ mūlānāṁ phalānāṁ ca kṣīrōdakābhyāṁ anukvāthanēna cūrṇamēlanēna rasamudgr̥hya tēna rasēna priyālādikalkamiśrēṇa īṣallavaṇēnēṣaduṣṇēna ca nirūhayēt| vīraṇaṁ tr̥ṇaviśēṣaḥ| ikṣubālikā karaṅkaśālirikṣuḥ parivyādhō jalavētasaḥ| vigatōdāvartavibandhāṁ cānuvāsayēt| tēnaiva madhukasiddhēna tailēna|| 24||
Adhikarana udAvartepekShAyAM vyApat (25) · Śloka 25
udāvartō hi samupēkṣitaḥ sahasā sagarbhāṁ garbhiṇīmatipātayēt||25||
View original
उदावर्तो हि समुपेक्षितः सहसा सगर्भां गर्भिणीमतिपातयेत्||२५||
avaśyaṁ cōdāvarttē cikitsāṁ kuryāt| yat udāvarta upēkṣitaḥ sahasa śīghramēva sagarbhāṁ garbhiṇīṁ hanyāt|| 25||
Adhikarana AmagarBasrAvahetavaH (26) · Śloka 26
yasyāḥ punaratimātradōṣōpacayādyathōktairvā vyavāyādibhiranyairvā vyādhibhiḥ pūrvōpacitēna vā jananyapatyayōḥ karmaṇā bandhanānmucyatē garbhaḥ phalamiva vr̥ntātsamuktabandhanō garbhaśayyāmatikramya kr̥taplīhāntravivarairavasraṁsamānaḥ kōṣṭhasaṁkṣōbhamāpādayati|
tataḥ kōṣṭhasaṁkṣōbhādvāyurapānō mūḍhaḥ kukṣibastipārśvōdarayōniśūlānāhaviṇmūtrasaṅgānāpādya garbhaṁ cyāvayati taruṇaṁ śōṇitabhāvēna|
sō'bhihitaḥ prāk||26||
View original
यस्याः पुनरतिमात्रदोषोपचयाद्यथोक्तैर्वा व्यवायादिभिरन्यैर्वा व्याधिभिः पूर्वोपचितेन वा जनन्यपत्ययोः कर्मणा बन्धनान्मुच्यते गर्भः फलमिव वृन्तात्समुक्तबन्धनो गर्भशय्यामतिक्रम्य कृतप्लीहान्त्रविवरैरवस्रंसमानः कोष्ठसंक्षोभमापादयति|
ततः कोष्ठसंक्षोभाद्वायुरपानो मूढः कुक्षिबस्तिपार्श्वोदरयोनिशूलानाहविण्मूत्रसङ्गानापाद्य गर्भं च्यावयति तरुणं शोणितभावेन|
सोऽभिहितः प्राक्||२६||
yasyā ityādi subōdham| garbhasya bandhanaṁ yatra tatra māturanubandhō bhavati paripōṣārtham| vr̥ntādyēna śākhāyāṁ nibadhyatē phalam| sa vyāpannō garbha āmaḥ san śōṇitabhāvēnāpi prasūyatē| tatra ca vidhēyamuktam|| 26||
Adhikarana mRutagarBAyA lakShaNam (27) · Śloka 27
vivr̥ddhē tu garbhē stabdhaṁ stimitaṁ śītamaśmagarbhamivōdaramābhāti|
śūlamadhikamupajāyatē|
na ca spandatē garbhō nā''vyaḥ prādurbhavanti|
na sravati yōnirakṣiṇī cāsyāḥ sraṁsyētē|
tathā bhr̥śamaratiparītā vyathatē'nyathā cēṣṭatē tāmyati bhrāmyati rōdityaharniśam|
na svapiti|
pūtyucchvāsā kr̥cchrācchvasityatikaṣṭaṁ prāṇiti|
jakṣitītyēvaṁvidhāṁ striyaṁ mr̥tagarbhāṁ vidyāt||27||
View original
विवृद्धे तु गर्भे स्तब्धं स्तिमितं शीतमश्मगर्भमिवोदरमाभाति|
शूलमधिकमुपजायते|
न च स्पन्दते गर्भो नाऽऽव्यः प्रादुर्भवन्ति|
न स्रवति योनिरक्षिणी चास्याः स्रंस्येते|
तथा भृशमरतिपरीता व्यथतेऽन्यथा चेष्टते ताम्यति भ्राम्यति रोदित्यहर्निशम्|
न स्वपिति|
पूत्युच्छ्वासा कृच्छ्राच्छ्वसित्यतिकष्टं प्राणिति|
जक्षितीत्येवंविधां स्त्रियं मृतगर्भां विद्यात्||२७||
yadā tu vr̥ddhō vyāpadyatē tadā garbhiṇyāḥ stabdhōdaratvādikaṁ karōti| āvyō garbhaprasavavēdanāḥ| akṣṇōḥ sraṁsō bandhaḥ bhraṁśaḥ| pūtirucchvāsō yasyāḥ sā tathōktā| atikaṣṭaṁ prāṇiti| kathamapi cēṣṭāsu prabhavati| jīvati vā kaṣṭaṁ ca jakṣitibhakṣayati| svapiti vā ityēvaṁvidhalakṣaṇayuktāṁ striyaṁ mr̥tagarbhāṁ vidyāt|
Adhikarana mUDhagarBalakShaNam (28) · Śloka 28
taṁ tu garbhaṁ kadācidasamyagapatyapathamanēkadhā pratipannaṁ viguṇēnēva vāyunā pīḍitaṁ mōhitaṁ ca mūḍhagarbhamityāhuḥ|
viguṇānilapratipīḍanavaicitryādasaṅkhyagatiṁ ca||28||
View original
तं तु गर्भं कदाचिदसम्यगपत्यपथमनेकधा प्रतिपन्नं विगुणेनेव वायुना पीडितं मोहितं च मूढगर्भमित्याहुः|
विगुणानिलप्रतिपीडनवैचित्र्यादसङ्ख़्यगतिं च||२८||
taṁ garbhaṁ kadācidvātavaśādasamyaganārjavēnāpatyapathaṁ yōnimārgaṁ pravr̥ttaṁ vāyunā pīḍitaṁ mōhitamaspandaṁ mūḍhagarbhamityāhurācāryyāḥ| vāyupīḍanavaicitryācca tasya garbhasyāsaṅkhyagatitvam|| 28||
Adhikarana mUDhagarBagatayaH sthAnAni ca (29) · Śloka 29
samāsatastu trividhā gatirurdhvā, tiryyaṅ, nyubjā ca|
saṁsthānāni punaraṣṭau|
tānyatraivōttaratra vakṣyantē||29||
View original
समासतस्तु त्रिविधा गतिरुर्ध्वा, तिर्य्यङ्, न्युब्जा च|
संस्थानानि पुनरष्टौ|
तान्यत्रैवोत्तरत्र वक्ष्यन्ते||२९||
saṁkṣēpēṇa trividhā gatirūrdhvādibhēdēna| ūrdhvā yasyāmutthitō garbha āyāti| tiraścīnā garbhiṇīpārśvayōḥ kr̥tapādaśirasaḥ| nyubjā adhaśśirasa ūrdhvapādasya| tasya ca garbhasyāṣṭau saṁsthānāni| tāni ca vakṣyantē- 1. sakthibhyāmāgamanamēkam| 2. ēkēna sakthnā dvitīyam| 3. sphiṅmūlēna tr̥tīyam| 4. tiryyak caturtham| 5. pārśvavr̥ttaśirasaḥ pañcamam| 6. bāhudvayēna ṣaṣṭham| 7. vakrēṇa pr̥ṣṭhēna pāṇipādaśirasā yōnimukhāgamanaṁ saptamam| 8. ēkēna pādēna yōniṁ dvitīyēna gudamityaṣṭamam|| 29||
Adhikarana asAdhyamUDhagarBAlakShaNam (30) · Śloka 30
tēṣu sarvēṣvapi viparītēndriyārthāmākṣēpayōnibhraṁśasaṁvaraṇamakkalaśvāsabhramābhipannāṁ śītagātrāṁ pūtyudgārāṁ ca varjayēt||30||
View original
तेषु सर्वेष्वपि विपरीतेन्द्रियार्थामाक्षेपयोनिभ्रंशसंवरणमक्कलश्वासभ्रमाभिपन्नां शीतगात्रां पूत्युद्गारां च वर्जयेत्||३०||
tēṣu sarvēṣvapi mūḍhagarbhēṣu viparītēndriyārthatvādiyuktāṁ garbhiṇīṁ varjayēt| na cikitsēdityarthaḥ|| 30||
Adhikarana mRutagarBashalyopekShAyAM vyApat (31) · Śloka 31
na tu kṣaṇamapyupēkṣēta garbhaśalyam|
tadvinirucchavāsīkr̥tyā''śu jananīṁ hanyāt||31||
View original
न तु क्षणमप्युपेक्षेत गर्भशल्यम्|
तद्विनिरुच्छवासीकृत्याऽऽशु जननीं हन्यात्||३१||
śalyabhūtaṁ garbhaṁ mr̥taṁ santaṁ kṣaṇamapi bhiṣaṅnōpēkṣēta| taddhi garbhaśalyaṁ jananyā ucchvāsarōdhaṁ kr̥tva tāṁ hanyāt|| 31||
Adhikarana sacetanamUDhagarBasya Cedane vyApattatrAnuShTheya~jca (32) · Śloka 32
sacētanaśca garbhaḥ śastrēṇa vidāryyamāṇō viṣayamaṅgāni vikṣipēt|
tasmāt tatsaṅgē sūtyaḥ prayatēran purvōktāni ca mantrauṣadhāni prayuñjīta||32||
View original
सचेतनश्च गर्भः शस्त्रेण विदार्य्यमाणो विषयमङ्गानि विक्षिपेत्|
तस्मात् तत्सङ्गे सूत्यः प्रयतेरन् पुर्वोक्तानि च मन्त्रौषधानि प्रयुञ्जीत||३२||
avijñānācca sacētanō'pi garbhaḥ śastrēṇa vidāryyamāṇō viṣamaṁ kr̥tvāṅgāni vikṣipan nirucchvāsīkr̥tya jananīṁ hanyāditi sambandhaḥ| tasmāttasya jivatō garbhasya saṅgē aprasavē sūtyō yā anubhūtānēkaprasavāstāḥ| prasavāya nānāvidhairupāyaiḥ prayatēran|| 32||
Adhikarana garBasa~ggasya traividhyam (33) · Śloka 33
trividhastu saṅgō bhavati|
śirasyaṁsē jaghanē vā|
tasya hi saṅgastrividhō bhavati|
mūḍhagarbhanirharaṇantatra matāntarāṇi mūḍhagarbhasya tu jarāyupātanasāmānyaṁ karmētyēkē|
mantrādika- rmātharvavēdavihitamityēkē|
dr̥ṣṭakarmaṇā śalyahartrā śalyā- haraṇamityēkē||33||
View original
त्रिविधस्तु सङ्गो भवति|
शिरस्यंसे जग़ने वा|
तस्य हि सङ्गस्त्रिविधो भवति|
मूढगर्भनिर्हरणन्तत्र मतान्तराणि मूढगर्भस्य तु जरायुपातनसामान्यं कर्मेत्येके|
मन्त्रादिक- र्माथर्ववेदविहितमित्येके|
दृष्टकर्मणा शल्यहर्त्रा शल्या- हरणमित्येके||३३||
yaḥ punarmūḍhagarbhastasyaikē ācāryyāḥ acētanasāmānyājjarāyupātanasadr̥śaṁ karmēti kathayanti| anyē mantrādikaṁ daivēhētōḥ| kēcidā''haraṇamāśukāritvātpratyakṣōpāyatvācca|
Adhikarana garBashastrakarmaNaH kaShTatamatvam (34) · Śloka 34
na tvataḥ kaṣṭatamamasti śastrakarma|
yatō yōniyakr̥tplīhāntragarbhāśayādīnāṁ madhyē tānanupahiṁsatā'sparśavatā śastramavacāryyamutkarṣaṇavyāvartanōtkartanacchēdanabhēdanapīḍanarjūkaraṇāni caikēna pāṇinā kāryyāṇi||34||
View original
न त्वतः कष्टतममस्ति शस्त्रकर्म|
यतो योनियकृत्प्लीहान्त्रगर्भाशयादीनां मध्ये ताननुपहिंसताऽस्पर्शवता शस्त्रमवचार्य्यमुत्कर्षणव्यावर्तनोत्कर्तनच्छेदनभेदनपीडनर्जूकरणानि चैकेन पाणिना कार्य्याणि||३४||
atō garbhaśastrakarmaṇō'nyacchastrakarma kaṣṭatamaṁ nāsti| yatō yōnyādīni rakṣyāṇi sparśanēnaiva śastramavacāryyamadr̥ṣṭigōcaratvāt| ēkēnaiva pāṇinōtkarṣaṇādīni kāryyāṇītyatikaṣṭam|| 34||
Adhikarana mUDhagarBe prANasaMshayerAshu shastramavacAryam (35) · Śloka 35
tasmādīśvaramāpr̥cchya paraṁ ca yatnamāsthāya tadvidyasahitastamupakramēt|
akriyāyāṁ dhruvaṁ maraṇam|
upakramē saṁśayaḥ|
tathōdarā'śmarīprabhr̥tīnapi||35||
View original
तस्मादीश्वरमापृच्छ्य परं च यत्नमास्थाय तद्विद्यसहितस्तमुपक्रमेत्|
अक्रियायां ध्रुवं मरणम्|
उपक्रमे संशयः|
तथोदराऽश्मरीप्रभृतीनपि||३५||
tasmādbhiṣagīśvaramāpr̥cchya yathā mr̥tāyāmayaśasā yōgō na bhavatīti| paraṁ ca yatnamāsthāya kr̥tābhyāsaiśca bhiṣagbhiḥ śastrēṇōpakramēta| yasmādanāharaṇē garbhasya garbhiṇyāśca dhruvamavaśyaṁ mr̥tyurbhavati| upakramē tu saṁśayaḥ| prasaṅgādudarādīnāmapyēvaṁ vijñēyam|
Adhikarana mUDhagarBAharaNavidhiH (36) · Śloka 36
athōttānāyā vyābhugnasakthyā vastracumbalānnamitakaṭipradēśāyāśca dhanvanāgavr̥ntikāśālmalīpicchāghr̥tairabhyajya hastaṁ yōniṁ ca garbhamāharēt||36||
View original
अथोत्तानाया व्याभुग्नसक्थ्या वस्त्रचुम्बलान्नमितकटिप्रदेशायाश्च धन्वनागवृन्तिकाशाल्मलीपिच्छाग़ृतैरभ्यज्य हस्तं योनिं च गर्भमाहरेत्||३६||
vyābhugnē saṅkucitē sakthinī| vastracumbalaṁ paṭṭamayaḥ kōmalapiṇḍaḥ| nāgavr̥ntikā sallakī svanāmikā| vā nāgamr̥ttikēti pāṭhaḥ| hastaṁ bhiṣajaḥ| ityuttānāyā garbhamāharēt|| 36||
Adhikarana tatra prakArAntaranirdeshaH (37) · Śloka 37
tatra sakthibhyāmāgatasyānulōmamāñchanamēva|
ēkasakthiprapannasyētaraṁ sakthiṁ prasāryya|
sphigdēśāgatasya sphigdēśaṁ pratiṣidhyōrdhvamutkṣipya sakthinī prasāryya|
tiryyagāgatasya parighasyēvāparārdhamutkṣipya pūrvārdhamapatyapathaṁ pratyārjavamānīya|
pārśvāpavr̥ttaśirasōṁ'saṁ pratipīḍyōrdhvamutkṣipya śirō'patyapathamānīya|
bāhudvayaprapannasyōrdhvamutpīḍyā'sau śirōmūlamānīya nirharēt||37||
View original
तत्र सक्थिभ्यामागतस्यानुलोममाञ्छनमेव|
एकसक्थिप्रपन्नस्येतरं सक्थिं प्रसार्य्य|
स्फिग्देशागतस्य स्फिग्देशं प्रतिषिध्योर्ध्वमुत्क्षिप्य सक्थिनी प्रसार्य्य|
तिर्य्यगागतस्य परिग़स्येवापरार्धमुत्क्षिप्य पूर्वार्धमपत्यपथं प्रत्यार्जवमानीय|
पार्श्वापवृत्तशिरसोंऽसं प्रतिपीड्योर्ध्वमुत्क्षिप्य शिरोऽपत्यपथमानीय|
बाहुद्वयप्रपन्नस्योर्ध्वमुत्पीड्याऽसौ शिरोमूलमानीय निर्हरेत्||३७||
tatrētyādi ācchānamātmadikkarṣaṇam| sakthinī prasāryya tannirharēditi sambandhaḥ| sphigdēśaṁ yōnimukhādantairnītvā pādau yōnimukhamānīya| sakthinī prasārya garbhasya| parighō daṇḍākāra āyudhō yōnimadhyē hi tatparivartanē chinattīti| pūrvārdhaṁ śirōbhāgaḥ| pārśvē vakraṁ śirō yasya| tasyāṁ sampratipīḍya śira apatyapathamānīya nirharēt|| 37||
Adhikarana shastradAraNArhamUDhagarBalakShaNam (38) · Śloka 38
yastvābhugnamadhyaḥ pāṇipādaśirōbhiryōniṁ pratipadyatē|
yaścābhugna ēkēna pādēna yōniṁ dvitīyēna pāyum|
tau mūḍhau hastēnāhartumaśakyāviti śastramavacārayēt||38||
View original
यस्त्वाभुग्नमध्यः पाणिपादशिरोभिर्योनिं प्रतिपद्यते|
यश्चाभुग्न एकेन पादेन योनिं द्वितीयेन पायुम्|
तौ मूढौ हस्तेनाहर्तुमशक्याविति शस्त्रमवचारयेत्||३८||
yau vā tābhyāṁ saṁsthānābhyāṁ mūḍhagarbhau tau dvāvēva hastēnāharttumaśakyatvāt śastradāraṇamarhataḥ|| 38||
Adhikarana tatra shastrAvadAraNavidhiH (39) · Śloka 39
atha striyamāśvāsya maṇḍalāgrēṇāṅguliśastrēṇa vā (śirō) vidāryya śirāḥ kapālānyāhr̥tya garbhaśaṅkunā gr̥hītvā cibukē tālunyurasi kakṣyāyāṁ vā'paharēt|
abhinnaśirasaṁ cākṣikūṭē gaṇḍē vā|
tathāsaṁsaktasyāṁsadēśē bāhuṁ chitvā|
dr̥tērivādhmātasya vātapūrṇamudaramavadāryya nirasyāntrāṇi śithilībhūtamāharēt|
jaghanasaktasya jaghanakapālāni dārayitvēti||39||
View original
अथ स्त्रियमाश्वास्य मण्डलाग्रेणाङ्गुलिशस्त्रेण वा (शिरो) विदार्य्य शिराः कपालान्याहृत्य गर्भशङ्कुना गृहीत्वा चिबुके तालुन्युरसि कक्ष्यायां वाऽपहरेत्|
अभिन्नशिरसं चाक्षिकूटे गण्डे वा|
तथासंसक्तस्यांसदेशे बाहुं छित्वा|
दृतेरिवाध्मातस्य वातपूर्णमुदरमवदार्य्य निरस्यान्त्राणि शिथिलीभूतमाहरेत्|
जग़नसक्तस्य जग़नकपालानि दारयित्वेति||३९||
athētyādi subōdham| garbhaśaṅkuḥ pūrvōktaṁ vakravaktraṁ yantram| garbhasya hi kakṣyādyāsajjanē baḍiśavat| yasya tu yuktivaśāt kapālānyavidāritāni tasyākṣikūṭē gaṇḍē vā śaṅkvā baḍiśavat sakthiḥ|| 39||
Adhikarana api ca- (40) · Śloka 40
yadyadvāyuvaśādaṅgaṁ sajjēdgarbhasya khaṇḍaśaḥ|
tattacchitvā harētsamyagrakṣētrārīṁ ca yatnataḥ||40||
View original
यद्यद्वायुवशादङ्गं सज्जेद्गर्भस्य ख़ण्डशः|
तत्तच्छित्वा हरेत्सम्यग्रक्षेत्रारीं च यत्नतः||४०||
api cēti samuccayē| yadityādi subōdham|| 40||
Adhikarana vyapagatagarBashalyAyA upacArAH (41) · Śloka 41
athāpatantīmaparāṁ pātayētpūrvavadbhiṣak|
ēvaṁ nirhr̥taśalyāntu siñcēduṣṇēna vāriṇā|
dadyādabhyaktadēhāyai yōnau snēhapicuṁ tataḥ|
yōnirmr̥durbhavattēna śūlaṁ cāsyāḥ praśāmyati|
dīpyakātiviṣārāsnāhiṁgvēlāpañcakōlakāt|
cūrṇaṁ snēhēna kalkaṁ vā kvāthaṁ vā pāyayēttaḥ|
kaṭukātiviṣāpāṭhāśākatvaghiṅgutaijanīḥ|
tadvacca dōṣasyandārthaṁ vēdanōpaśamāya ca|
trirātramēvaṁ saptāhaṁ snēhamēva tataḥ pibēt|
sāyaṁ pibēdariṣṭaṁ ca tathā sukr̥tamāsavam|
śirīṣakakubhakvāthapicūnyōnau ca nikṣipēt|
upadravāśca yē'nyē syustānyathāsvamupācarēt|
payō vātaharaiḥ siddhaṁ daśāhaṁ bhōjanē hitam|
rasō daśāhaṁ ca paraṁ laghupathyālpabhōjanā|
snēhābhyaṅgaparā snēhān balātailādikān bhajēt|
ūrdhvañcaturbhyō māsēbhyaḥ sa kramēṇa sukhāni ca||41||
View original
अथापतन्तीमपरां पातयेत्पूर्ववद्भिषक्|
एवं निर्हृतशल्यान्तु सिञ्चेदुष्णेन वारिणा|
दद्यादभ्यक्तदेहायै योनौ स्नेहपिचुं ततः|
योनिर्मृदुर्भवत्तेन शूलं चास्याः प्रशाम्यति|
दीप्यकातिविषारास्नाहिंग्वेलापञ्चकोलकात्|
चूर्णं स्नेहेन कल्कं वा क्वाथं वा पाययेत्तः|
कटुकातिविषापाठाशाकत्वघिङ्गुतैजनीः|
तद्वच्च दोषस्यन्दार्थं वेदनोपशमाय च|
त्रिरात्रमेवं सप्ताहं स्नेहमेव ततः पिबेत्|
सायं पिबेदरिष्टं च तथा सुकृतमासवम्|
शिरीषककुभक्वाथपिचून्योनौ च निक्षिपेत्|
उपद्रवाश्च येऽन्ये स्युस्तान्यथास्वमुपाचरेत्|
पयो वातहरैः सिद्धं दशाहं भोजने हितम्|
रसो दशाहं च परं लग़ुपथ्याल्पभोजना|
स्नेहाभ्यङ्गपरा स्नेहान् बलातैलादिकान् भजेत्|
ऊर्ध्वञ्चतुर्भ्यो मासेभ्यः स क्रमेण सुख़ानि च||४१||
mr̥tagarbha āhatē yā'vaśiṣṭa'parā sa pūrvōktā| dīpyakādīnāṁ samānāṁ cūrṇaṁ snēhēna ghr̥tādyanyatamēna yathāyōgyaṁ pāyayēt| tēṣāmēva kalkaṁ va| kalkō jalapiṣṭadravyam| dīpyakādivat kaṭukādīni| ēvamēvauṣadhēna trirātramāsīta dōṣasrāvāya vēdanōpaśamāya ca| dōṣō na vātādiḥ| apitu raktapicchādiḥ| tryahādūrdhvaṁ snēhamēva saptarātraṁ pibēt| auṣadhapratiṣēdhārthamēvakāraḥ| ēvaṁ sāyamariṣṭaṁ prātaḥ snēhē pītē| upadravā jvarādayō vyādhayaḥ| ēvaṁ tryahamauṣadham| snēhaḥ saptarātram| daśāhaṁ payaḥ| daśāhaṁ māṁsarasa iti kramaḥ| tatō'nantaraṁ snēhābhyaṅgaparā satī vātavyādhinirdiṣṭān balātailādikān bhajēt| ādiśabdēna tatsvarūpāṇāmanyēṣāṁ grahaṇam| tataścaturthamāsāntaṁ yāvallaghubhōjanatvādiyuktā, pañcamānmāsādārabhya kramēṇa na sahasa yathēṣṭāni sukhāni bhajēt|| 41||
Adhikarana balAtailam (42) · Śloka 42
atha balātailamupadēkṣyāmaḥ|
balāmūlākaṣāyasya bhāgāḥ ṣaṭ|
tāvanta ēva payasō yavakōlakulatthadaśamūlaka- ṣāyasya bhāgō bhāgaścaturdaśastailasya|
tatsarvamaikadhyaṁ kr̥tva ślakṣṇapiṣṭāni cāvāpya kākōlīkṣīrakākōlī- jīvakarṣabhakamudgaparṇīmāṣaparṇīmēdākṣīraśuklāmadhu- kadēvadārumañjiṣṭhācandanaśārivātagarakuṣṭhaśatāvaryyaśva- gandhāpunarnavāśatapuṣpāvarāpatrarasasaralaśailēyailāvacā- 'garukālānusārisaindhavāni śanairmr̥dvagninā sādhayitvā subhājanē'nuguptaṁ nidadhyāt|
ēṣa bhagavatō dhanvantarē- rabhimatastailarājō rājñāṁ rājamātrāṇāṁ sūtikānāṁ kr̥śānāṁ śiśūnāmatītavayasāṁ sukumārāṇāṁ śūlināṁ mahāgraha- gr̥hītānāṁ dīrgharōgakṣapitavapuṣāṁ marmaviddhapatitābhihata- bhagnaviśliṣṭadēhānāṁ daivōpaghātātabhiśaptamanōjvaraparī- tānāṁ pānanāvanābhyaṅgabastiṣu prayōjyaḥ|
tēna bala- pauruṣasmr̥timatimēdhāgnivīryyaujāṁsi vivardhantē|
pakṣā- ghātākṣēpakārdditādivividhavātavikāragulmahikkāśvāsa- kāsā nivartantē|
aharahaścōpayujyamānē ṣaṇmāsādantra- vr̥ddhiḥ praśāmyati ca|
vandhyā ca putraṁ guṇavantamicchayā labhata iti||42||
View original
अथ बलातैलमुपदेक्ष्यामः|
बलामूलाकषायस्य भागाः षट्|
तावन्त एव पयसो यवकोलकुलत्थदशमूलक- षायस्य भागो भागश्चतुर्दशस्तैलस्य|
तत्सर्वमैकध्यं कृत्व श्लक्ष्णपिष्टानि चावाप्य काकोलीक्षीरकाकोली- जीवकर्षभकमुद्गपर्णीमाषपर्णीमेदाक्षीरशुक्लामधु- कदेवदारुमञ्जिष्ठाचन्दनशारिवातगरकुष्ठशतावर्य्यश्व- गन्धापुनर्नवाशतपुष्पावरापत्ररससरलशैलेयैलावचा- ऽगरुकालानुसारिसैन्धवानि शनैर्मृद्वग्निना साधयित्वा सुभाजनेऽनुगुप्तं निदध्यात्|
एष भगवतो धन्वन्तरे- रभिमतस्तैलराजो राज्ञां राजमात्राणां सूतिकानां कृशानां शिशूनामतीतवयसां सुकुमाराणां शूलिनां महाग्रह- गृहीतानां दीर्ग़रोगक्षपितवपुषां मर्मविद्धपतिताभिहत- भग्नविश्लिष्टदेहानां दैवोपग़ातातभिशप्तमनोज्वरपरी- तानां पाननावनाभ्यङ्गबस्तिषु प्रयोज्यः|
तेन बल- पौरुषस्मृतिमतिमेधाग्निवीर्य्यौजांसि विवर्धन्ते|
पक्षा- ग़ाताक्षेपकार्द्दितादिविविधवातविकारगुल्महिक्काश्वास- कासा निवर्तन्ते|
अहरहश्चोपयुज्यमाने षण्मासादन्त्र- वृद्धिः प्रशाम्यति च|
वन्ध्या च पुत्रं गुणवन्तमिच्छया लभत इति||४२||
snēhān bhajēdityuktiprasaṅgēna balātailamēkamucyatē| dvitīyaṁ tu balāśataṁ chinnaruhāpādamityādiśabdayuktaṁ vakṣyatē| athēti maṅgalārthaḥ| balāmūlakvāthasya ṣaḍ bhāgāḥ| kṣīrasya ṣaḍēvaṁ dvādaśa| yavādīnāṁ trayāṇāṁ caturthasya daśamūlasya caikīkr̥tya kvāthasyaikō bhāgaḥ| ēvaṁ trayōdaśa bhāgāḥ kvāthasya| caturdaśō bhāgastailasya| tailāccaturthabhāgēnāvāpanam| kvāthyadravyāṇāṁ jalāt ṣōḍaśāṁśaṁ mānam| kvāthadravyāccaturguṇaḥ kvāthaśēṣaḥ| daśamūlasamudāyasya yavādyanyatamasamatvam| kākōlyādīnāṁ parasparasamatvam| kṣīraśuklā kṣīrakākōlī| patraṁ gandhapatram| rasō bōlaḥ| kālānusāryyamuśīram| ēvaṁ dvātriṁśadāvāpanadravyāṇi|| subōdham|| 42||
Adhikarana mRutagarBiNyA jIvadgarBaniShkAsanam (43) · Śloka 43
bhavanti cātra- bastidvārē vipannāyāḥ kukṣiḥ praspandatē yadi|
janmakālē tataḥ śīghraṁ pāṭayitvōddharēcchiśum||43||
View original
भवन्ति चात्र- बस्तिद्वारे विपन्नायाः कुक्षिः प्रस्पन्दते यदि|
जन्मकाले ततः शीग़्रं पाटयित्वोद्धरेच्छिशुम्||४३||
bhavanti cātrēti tantrarītiḥ| garbhasya janmakālē jīvatō yadi mātā vipannā syāttataḥ kukṣipraspandanēna jīvantaṁ garbhaṁ viditvā tatō bastidvārē vipāṭya tamuddharēt|| 43||
Adhikarana garBasrAve mAsAnusAraM garBasthA- pakAH yogAH (44) · Śloka 44
madhukaṁ śākabījaṁ ca payasyā suradāru ca|
aśmantakaḥ kr̥ṣṇatilāstāmravallī śatāvarī|
vr̥kṣādanī payasyā ca latā cōtpalaśārivā|
anantā śārivā rāsnā padmā ca madhuyaṣṭikā|
br̥hatīdvayakāśmaryyakṣīriśr̥ṅgatvacō ghr̥tam|
pr̥śniparṇībalāśigruḥ śvadaṁṣṭrāmadhuparṇikā|
śr̥ṅgāṭakaṁ bisaṁ drākṣā kaśērumadhukaṁ balā|
saptaitān payasa yōgānardhaślōkasamāpanān|
kramāt saptasu māsēṣu garbhē sravati yōjayēt||44||
View original
मधुकं शाकबीजं च पयस्या सुरदारु च|
अश्मन्तकः कृष्णतिलास्ताम्रवल्ली शतावरी|
वृक्षादनी पयस्या च लता चोत्पलशारिवा|
अनन्ता शारिवा रास्ना पद्मा च मधुयष्टिका|
बृहतीद्वयकाश्मर्य्यक्षीरिशृङ्गत्वचो ग़ृतम्|
पृश्निपर्णीबलाशिग्रुः श्वदंष्ट्रामधुपर्णिका|
शृङ्गाटकं बिसं द्राक्षा कशेरुमधुकं बला|
सप्तैतान् पयस योगानर्धश्लोकसमापनान्|
क्रमात् सप्तसु मासेषु गर्भे स्रवति योजयेत्||४४||
madhukādīni catvāri prathamē māsē garbhaṁ sravati yōjayēdyathāyōgyakalpanayā aśmantakādīni dvitīyē| aśmantakō bhālukaparṇaḥ| tāmravallī rāmataruṇī mañjiṣṭhā vā| vr̥kṣādanyādīni pañca tr̥tīyē| vr̥kṣādanī drumavyādhiḥ| saiva vandākaḥ| latā priyaṅguḥ| anantādīni pañca caturthē māsi yōjayēt| anantā dūrvā| padmā padmacāriṇī| ghr̥taṁ yathōpayōgam| kṣīrivr̥kṣāṇāṁ śr̥ṅgatvacō yathālābhaṁ pañcamē| śr̥ṅgamaṅkuram| pr̥śniparṇyādīni ṣaḍ ṣaṣṭhē| śvadaṁṣṭrā gōkṣurakaḥ| madhuparṇikā jīvantī| śr̥ṅgāṭakādīni saptamē|| 44||
Adhikarana aShTamamAsAtpraBRutigarBasyApyAyanAyogAH (45) · Śloka 45
kapitthabilvabr̥hatīpaṭōlēkṣunidigdhakāt|
mūlaiḥ śr̥taṁ prayuñjīta kṣīraṁ māsē tathā'ṣṭamē|
navamē sārivānantāpayasyāmadhuyaṣṭibhiḥ|
yōjayēddaśamē māsi siddhaṁ kṣīraṁ payasyayā|
athavā yaṣṭimadhukanāgarāmaradārubhiḥ||45||
View original
कपित्थबिल्वबृहतीपटोलेक्षुनिदिग्धकात्|
मूलैः शृतं प्रयुञ्जीत क्षीरं मासे तथाऽष्टमे|
नवमे सारिवानन्तापयस्यामधुयष्टिभिः|
योजयेद्दशमे मासि सिद्धं क्षीरं पयस्यया|
अथवा यष्टिमधुकनागरामरदारुभिः||४५||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tau aṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ śārīrasthānē garbha- vyāpannāma caturthō'dhyāyaḥ kapitthādīnāṁ ṣaṇṇāṁ mūlaiḥ śr̥taṁ kṣīramaṣṭamē| śārivādicatuṣṭayēna navamē| payasyayā daśamē| athavā yaṣṭimadhukāditrayēṇa daśamē| sarvaṁ br̥ṁhaṇamāmānvayaṁ vinā jñēyam|| 45|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyā- maṣṭāṅgasaṁgrahavyākhyāyāṁ śaśilēkhāyāṁ śarīrasthānē caturthō'dhyāyaḥ