1. āyuṣkāmīyādhyāyaḥ

Adhikarana adhyAyopakramaH · Śloka

sa0 - śrī mahāgaṇapatayē kurutē namaḥ| śrīānandinīmaṭhāya namaḥ| dīptyā yasyēndranīlōpalaśakalarajōnīlayā nīlitābhāṁ lakṣmīmuttaptabhāsvatkanakarucimapi sparśarōmāñcitāṅgīm| kālītyāśaṅkamānaḥ sphuradadharapuṭaścakrapāṇiḥ kilābhūdbhartā lōkasya śaśvatsa bhavatu bhavatāṁ bhūtayē padmanābhaḥ|| 1|| kō matsariṇi lōkē'sminvidvānkiñciccikīrṣati| kintu kaścidbhavētsādhustatō'yaṁ matpariśramaḥ|| 2|| śrīmanmr̥gāṅkatanayaṣṭīkāmaṣṭāṅgahr̥dayasya| śrīmānaruṇaḥ kē samyagdraṣṭuḥ padārthabōdhāya|| 3|| iha hi śāstrārambhē śāstraparisamāptayē sarva ēva sabhābhūṣaṇabhūtā nikhilajanajanitapramōdasaṁdōhā ruciraruciracitavacanacaṁdanacarcitaprabaṁdhāḥ prabaṁdhaviracanapravarā iṣṭadēvatānamaskāraṁ tantrakārā vidadhuḥ| tadayamapi tantrakārō'bhīṣṭadēvatānamaskārapuraḥsaraṁ tantramāriripsuridamāha-

Adhikarana ma~ggalAcaraNam (1) · Śloka 1

rāgādirōgān satatānuṣaktānaśēṣakāyaprasr̥tānaśēṣān| autsukyamōhāratidāñjaghāna yō'pūrvavaidyāya namōstu tasmai|1|

sa0 - rāga ādiryēṣāṁ tē rāgādayaḥ| ādiśabdēna dvēṣalōbhādiparigrahaḥ| rujantīti rōgāḥ| dēhamanasī santāpayantītyarthaḥ| nanu manaḥsthitatvānmana ēva tē rujantīti vaktuṁ yuktam| maivam| dēhamanōlakṣaṇayōrvastunōrādhārādhēyabhāvēna sthitatvāddvayōrapi santāpō yuktaḥ| yathā ādhēyēnāyōgōlakēna santaptēna tadādhārasya kaṭāhādēḥ santāpaḥ| ādhārēṇa ca kaṭāhādinā santaptēnādhēyasya ghr̥tādēḥ santāpaḥ| tadēvaṁ rāgādayō dvayaṁ rujantīti nyāyyamētat| tathā satatānuṣaktāḥ sarvakālaṁ prasr̥tāḥ, sahajā ityarthaḥ| aśēṣakāyaprasr̥tā aśēṣaścāsau kāyaścāśēṣakāyaḥ| tatra prasr̥tā anugatāḥ| yadvā'śēṣāśca tē kāyāścāśēṣakāyāḥ| sarvāṇi śarīrāṇi gajaturagōragādisambamdhīni tāni prakarṣēṇa sr̥tā gatāḥ| tathā aśēṣāḥ na vidyatē śēṣō yēṣāṁ tē'śēṣāḥ sarvē samūlāḥ| sabījā ityarthaḥ| tathautsukyamōhāratidāḥ| autsukyaṁ viṣayōtkaṇṭhā gatō'bhilāṣaḥ| mōhaḥ kāryākāryānabhijñatvam| aratiranavasthitiḥ| sthānāsanādiṣu| autsukyaṁ ca mōhaścāratiśca tā dadati yē rāgādayasta ēvam| tānēvaṁvidhān yō bhagavān jaghāna tasmai tathābhūtāyāpūrvavaidyāya namō'stu| taṁ pūjayāmītyarthaḥ| ata ēvāsāvapūrva āścaryabhūtō vaidyaḥ| anyō hi yō vaidyaḥ sa jvarādīnapyacirōtthitān rōgānētadviśēṣaṇaiuraparāmr̥ṣṭānna tathā hartuṁ samarthaḥ| kimuta rāgādīnasādhyalakṣaṇalakṣitān| tathā cāsādhyalakṣaṇam|(asminnēvādhyāyē ślō. 32)"anupakrama ēva syāt sthitō'tyantaviparyayē| autsukyamōhāratikr̥d" iti| yadvā na vidyatē pūrvō yasmādasāvapūrvaḥ| pūrvēbhyaḥ prathama ityarthaḥ| apūrvaścāsau vaidyō'pūrvavaidya ityarthaḥ| ēvaṁvidhaṁ cābhimatanamaskāraślōkaṁ viracayan granthakr̥dgranthasya rōgōpaśāṁtiḥ prayōjanamiti pratipādayati| tathā cāha carakamuniḥ (sū. a. 1|52)"dhātusāmyakriyā cōktā tantrasyāsya prayōjanam" iti| ēvaṁ ca dhātusāmyēna prayōjanēna prayōjanavadidaṁ tantram| tathā tatpāṭhāttadarthāvabōdhāttadvidhyanuṣṭhānācca ārōgyākhyasyōpēyasya tathābhimatasyāyuṣaḥ parasya puruṣārthasya mōkṣākhyasya ca paramārthata idamēva tantramupāyaḥ| asmāccōpāyōpēyalakṣaṇasambadhāt sambandhavadidaṁ tantram| tathā hētuliṅgauṣadhyākhyaskandhatrayamasyābhidhēyaṁ tēnābhidhēyēnābhidhēyavattantram| ēvaṁ ca granthakr̥tātra prayōjanasanbandhābhidhēyā yuktyaivōktāḥ| indravajrōpēndravajrāviracitatvādupajātivr̥ttam| yathā, "anantarāpāditalakṣmaśōbhau pādau bhavētāṁ vividhairvikalpaiḥ| yāsāmimāvanyayatiprapañcau smr̥tāḥ smr̥tijñairupajātayastāḥ||" iti| sarvatraiva cātra tantrē'nuṣṭubhā samānīpramāṇīvitānādibhēdabhinnatayā viracanam| yatpunaravasarāntarē vr̥ttāntaraviracanamiha tatsalakṣaṇaṁ vyañjayiṣyāmaḥ|

Adhikarana AyuShkAmIyAdhyAyaH prathamaH (1-2) · Śloka 2

idānīmiṣṭadēvatāṁ namaskr̥tya śāstrakārastantramāriripsuridamāha athāta āyuṣkāmīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ| (gadyasūtram)||1|| iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ| (gadyasūtram)|2|

sa0- athēti| athaśabdō'sminmaṅgalādhikārānantaryēṣu draṣṭavyaḥ| maṅgalādīnāṁ hi śāstrāṇāṁ tadadhyētr̥̄ṇāṁ niṣpratibandhā pravr̥ttirabhiprētārthasādhanāya jāyatē| athaśabdaścāyaṁ maṅgalārthaḥ| tathā cōktam-"ōṅkāraścāthaśabdaśca dvāvētau brahmaṇaḥ purā| kaṇṭhaṁ bhitvā viniryātau tēnēmau maṅgalau smr̥tau||"iti| atō'dhikārē| āyuṣkāmīyaṁ śāstramadhikriyatē yāvadata ūrdhvaṁ pratanyatē ātantraparisamāptēstatsarvamāyuṣkāmīyaṁ vēditavyam| ata ānantaryē ca| namaskārādanantaramāyuṣkāmahitaṁ vyākhyāsyāma iti| kathaṁ punarēkasyaiva tantrakārasya vyākhyāsyāma iti bahuvacanaṁ yujyatē| brūmaḥ| "asmadō dvayōśca" ityēkatvē'pi bahuvacanavidhānādabhilaṣantīti| yuktamēvātraikasminnapi bahuvacanam| āyuḥ śarīrēndriyasatvātmasaṁyōgaḥ| tathā ca muniḥ (ca. sū. a. 1|41)-| "śarīrēndriyasattvātmasaṁyōgō dhāri jīvitam| nityagaṁ cānubaddhaṁ ca paryāyairāyurucyatē||" iti| ētītyāyuḥ| santataṁ yātītyarthaḥ| ēvaṁvidhaṁ gatvarasvabhāvamapi hitāhāravihārasēvādibhirahitavarjanēna ca kathamētat sthirībhavēdityēvaṁ kāmayantē yē tē āyuṣkāmāḥ| tēbhyō hita āyuṣkāmīyaḥ| sa punarāyurvēdāgamādiprakaraṇasamudāya āyuṣkāmayamānēnētyādikaḥ| āyuṣkāmīya iti isusōḥ sāmarthyē iti ṣādēśaḥ| tasmai hitamiti chaḥ| āyuṣkāmīyaśabdō'dhyāyaviśēṣaṇārthō nīlōtpaladalavat| bahuṣvadhyāyēṣu satsu katamamadhyāyaṁ vyākhyāsyāma āyuṣkāmīyamiti| adhikr̥tō'dhyāyanāyētyadhyāyastaṁ vyākhyāsyāmaḥ vividhaprakārēṇa viśēṣēṇa vā kathayiṣyāmaḥ| āyuṣkāmaiḥ pūrvaṁ dr̥ṣṭatvādasyādhyāyasyāyuṣkāma iti saṁjñā| arthagatimadhikr̥tyādhyāya iti nāma| tathā cōktam| (ca. sū. a. 30|65)- "adhikr̥tyēyamadhyāyanāmasaṁjñā pratiṣṭhitā" iti| tatra padasamudāyō vākyaṁ vākyasamudāyaḥ prakaraṇaṁ, prakaraṇasamudāyō yaḥ, sō'dhyāyaḥ, adhyāyasamudāyaḥ sthānaṁ, sthānasamudāyastantramiti| viśabdō nānārthaḥ| āṅabhividhau| uttarākhyaścāyamalaṅkāraḥ| tasya hi lakṣaṇam| (kāvyālaṅkārē a, 7|93)- "uttaravacanaśravaṇādunnayanaṁ yatra pūrvavacanānāṁ kriyatē taduttaraṁ syāt" ityādi| tatō'nēna vākyēna śiṣyavacanamīdr̥śamunnīyatē| saṁsārē'sminnamī prāṇinō nānārōgānīkābhibhūtāstrātāramalabhamānāścaturvargād bhraśyantē| tatkō nu bhagavannatrōpāyaḥ syāditi kr̥tapraśnō guruḥ pratijajñē, athāta āyuṣkāmīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāma iti| atha śiṣyavacanānantaram| atō hētōryasmādayaṁ śiṣyaḥ śrutakulaśīlādisaṁpannō dhīmēdhāguṇabhūṣaṇabhūtaśca| vi vividhaiḥ prakāraiḥ ā śiṣyabōdhōtpattēḥ| āyuṣkāmīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmō varṇayiṣyāmaḥ| nanu kīdr̥śaṁ tadvividhaprakāramākhyānam| brūmaḥ| padataḥ, tadarthataḥ, prayōjanataḥ, cōdyataḥ, parihārataḥ, sambandhābhidhēyataśca| padatō yathā, āyuritīdaṁ padam| tadarthatō yathā ētītyāyuḥ| prayōjanatō yathā, atraiva dharmārthasukhasādhanam| cōdyatō yathā, nanu kathamētatkēvalaṁ dharmārthasukhasādhanamiti vaktuṁ pāryatē| yatō'syāyuṣaḥ karmaiva kēvalaṁ dharmasādhanamiti vaktuṁ nō pāryatē| yatō'syāyuṣaḥ paripālanārthaṁ viśastāḥ kākagr̥dhrabhāsādayō rājayakṣmacikitsitē bhōjyā ityuktam| abhakṣyāścaitē| śrutismr̥tyōrabhakṣyatvēnōktatvāt| ēvamabhakṣyabhakṣaṇāddhiṁsayā ca pāpayōgaḥ| tadyōgāccādharmasādhanaṁ na dharmasādhanamiti| parihāratō yathā, atraivaṁ parihārō yajñādhikāriśarīranimittaṁ kākādīnāṁ viśasanaṁ bhakṣaṇaṁ vidhīyamānaṁ nādharmāya| itarathā krīḍārthaṁ kriyamāṇamadharmāyaiva| tathā ca kākādayō'pi tatsādhanōpayōgāddharmēṇa tatphalēna sambadhyantē yajñiyā iva paśavaḥ| tadēvamāyuṣō dharmasādhanatvaṁ sthitam| sambandhābhidhēyau tūktāvēva| nanu santyēvānyānyapi maharṣipraṇītānyāyurvēdatantrāṇi, kimanēna tantrēṇa kr̥tēnēti| atra brūmaḥ| aparatantrāṇāṁ sāvadyatvādidamucyatē| anyāni hi tantrāṇi sadōṣāṇi| tathā hi| yadētattāvadbhagavatā carakamuninā praṇītaṁ tantraṁ ratnākara iva ganbhīryātiśayayōgāddurbōdham| tasyāpi sadōṣatāṁ prakaṭayanti vācāṭāḥ| tathā hyādau tatsūtram| athātō dīrghañjīvitīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāma iti| atra dīrghañjīvitīya iti śāstrādāvayuktam| yatō (ca. sū. a. 1 ślō. 3) dīrghaṁ jīvitamanvicchannityasyānukaraṇaṁ dīrghañjīvitamiti| sō'sminnadhyāyē'stīti chaḥ| tasyādhyāyānuvākayōrluki sati dīrghañjīvitamiti prāpnōti| tadidamaviditaparamārthaśabdasvarūpāṇāṁ vacanam| tathāhi| adhyāyānuvākayōrityādau sūtrē vikalpēna cāyaṁ lugiṣyata iti jagāda jayādityaḥ| tēna lukaḥ pākṣikatvādatra luk na bhavatītyēvaṁ yuktamuktamidam| dīrghaśabdēna guṇō'bhidhīyatē jīvitaśabdēnāpi guṇa ēva| tasmāddvayōrapi guṇatvādādhārādhēyabhāvō na yuktaḥ, yatō guṇāśrayō nōkta iti| tathā ca vaiśēṣikāḥ| nirguṇā guṇā iti| atha kālaśabdaṁ luptasvarūpaṁ nirdiśya dīrghajīvitīyaśabdō nirdiśyatē tadā yuktamēvaitat| tathā indriyōpakramaṇīyē'dhyāyē chapratyayōtpattiḥ kathamēvaṁ vidhīyatāṁ yatō'sminnadhyāya indriyōpakramaṇaśabdō nāstyēva| ēvamapāmārgataṇḍulīyē'pāmārgataṇḍulaśabdasyābhāvācca pratyayōtpattirdurlabhā| tathā divyāmbhasō gāṅgasamudrabhēdaḥ parīkṣā ca nōktā| pratyuta tatra paṭhyatē| (ca. sū. a. 27|191)- "jalamēkavidhaṁ sarvaṁ patatyaindraṁ nabhastalāt| tatpatatpatitaṁ caiva dēśakālāvapēkṣatē" iti| tathā nālikērōdakasya guṇā nōktāḥ| tathā, apakvakvathitakṣīrasya svarūpaviśēṣō nōktaḥ| tathā kaṣāyē kiyadauṣadhaṁ kimavaśēṣaṁ kvathanīyamityādi ca nōktam| miśrakē snēha ēvamabhyadhādasau| "trivr̥ttāṁ triphalāṁ dantīṁ daśamūlaṁ palōnmitam| caturguṇaṁ jalaṁ dattvā" ityādi| tadēṣāmauṣadhānāṁ kiyanmānamapi salilēnaitāvatā kīdr̥śaṁ kimuta kvāthaniryāsāviti| tathā kvathitaśītatōyamapi kiyatā pākēna pathyaṁ bhavatīti nōktam| mudgō grāhīti ca nōktam| tathā ca tatpāṭhaḥ (ca. sū. a. 27|22)-"kaṣāyamadhurō rūkṣaḥ śītaḥ pākē kaṭurlaghuḥ| viśadaḥ ślēṣmapittaghnō mudgāḥ sūpyōttamō mataḥ||" iti| tathā vāstukādīnāṁ laghutvaṁ nōktam| tathāca tatpāṭhaḥ (ca. sū. a. 27|85)- "pāṭhāsuṣāsaṭhīśākaṁ vāstukaṁ suniṣaṇṇakam| vidyādgrāhi tridōṣaghnaṁ bhinnavarcastu vāstukam||" iti| tathēkṣuvargē, (ca. sū. a. 27|234)- " śaityātmasādānmādhuryātpauṇḍrakādvāṁśikō varaḥ" ityasāvabhyadhāt| pauṇḍrakaśca vāṁśikādvara iti suprasiddhamētat| atra mativaibhavādbhaṭṭārakahariścandrau vyākhyāviśēṣamavōcatām| yathā pauṇḍrakādvāṁśikō'vara iti| ēvaṁ caitadupapannamēva| tadēvamātrēyasyāpi tantrē yatō bahavō dōṣā udbhāvyantē, tataḥ kā gaṇanā tantrāntarāṇām| tathā vēdōtpattiriti saṁjñā tantrē'sminsadōṣatvānna kr̥tā| tathā hi| āyuṣō vēda āyurvēdaḥ, tasyōtpattirāyurvēdōtpattiriti bhavitavyam| atra kēcidāhuḥ| āyuḥśabdalōpaṁ kr̥tvēha nirdēśaḥ kr̥taḥ| ēvamapi sati lōpastāvadamaṅgalaḥ| sō'pyāyuṣaḥ sa ca śāstrādau| ityanyāyyaivaiṣā saṁjñā| kiṁca vēdōtpattirityētadapi tāvadvaktuṁ na yujyatē, nityatvādasya vēdasya| nityō hyayamāyurvēdaḥ| āyuḥsantānādinityatvāt| tathā hyāyuḥsaṁtānaḥ| sarvaprāṇisaṁvēdyaśarīrāparaśarīragō manaḥprabandhanityatayā nityaḥ| asya nityatvādāyurvēdō'pi nityaḥ| nityatvāccāsyōtpattimattvaṁ vaktumayuktam| nanvavabōdhōpadēśābhyāmutpattirasyōpalabhyatē| yataḥ prāgupadēśānnāsāvupalabhyatē| ata upadēśānantaramupadēśadvārēṇōpalabhyatē| tasmādavabōdhōpadēśāvasyōtpattikāraṇatvēna kalpayitvōtpattimattvamasyōcyata iti kaiścidūcē| naitadyuktam| yataḥ satō bōdhōpadēśau stō nāsataḥ| tathā cācaṣṭē lōkaḥ| amunā guruṇā chātrāyōpadiṣṭaṁ śāstramidamiti| sata ēvōpadēśāvabōdhau staḥ| tasmānnāvabōdhōpadēśāvasyōtpattikāraṇamityatō'pi hētōrvēdōtpattisaṁjñētyayuktā| iti saṁjñānāṁ sāvadyatvaṁ nirūpya niravadyāyuṣkāmīyasaṁjñā hi tantrē kr̥tā| yayōccāritamātrayaivā'śēṣastantrārthaḥ prakāśyatē| pratisthānaṁ ca yō'dhyāyaḥ prathamastatsaṁjñayā sthānārthaḥ| anyē ca yē'dhyāyāstantrē'smiṁstatsaṁjñābhiryathāsvatantramarthajātaṁ prakāśayanta iti| idamidānīṁ pr̥chyatē tantrakāraḥ| yadasmiṁstantrē kiṁciducyatē sma bhavadbhistatsvabuddhiparikalpitamuta nētyāha| sa0 - itiśabda ēvamarthē| yathā iti ha sma, tānāha| haśabdō'nukampāyām| brūdhātōḥ sma upapadē bhūtānadyatanaparōkṣē 'laṭ smē' iti laṭa āhādēśaḥ| atrērapatyamātrēyaḥ| 'itaścāniñaḥ' iti ḍhak| ātrēya ādiryēṣāṁ dhanvantariprabhr̥tīnāṁ ta ēvam| mahāntaśca tē r̥ṣayaśca maharṣayaḥ| mahatvaṁ tajjñānātiśayayōgāt| tēnāyamarthō'nēna kāraṇēnānukampayā, na tu phalākāṅkṣayā, bhagavanta ātrēyādayō maharṣayō'bruvan| nāsmābhiḥ svamatiparikalpitaṁ kiñcidapyatrōktam| kēvalaṁ dūtasandēśavacananyāyēna yugānurūpaḥ kramamātrō'nyathā kr̥ta ityarthaḥ| tathā cāsyaivasaṅgrahē- (sū. a. 1) "na mātrāmātramapyatra kiñcidāgamavarjitam| tē'rthāḥ sa granthasandarbhaḥ saṁkṣēpāya kramō'nyathā" iti| tadēvamāgamaprāmāṇyamasya tantrasyētyuktaṁ bhavati|

Adhikarana AyurvedotpattiH (2) · Śloka 2

āyuḥkāmāyamānēna dharmārthasukhasādhanam| āyurvēdōpadēśēṣu vidhēyaḥ paramādaraḥ||2||

sa0- āyurvēdayati jñāpayati prakr̥tijñānarasāyanadūtāriṣṭādyupadēśādityāyurvēdaḥ| tasyōpadēśā āyurvēdōpadēśāḥ| upadiśyanta āyurvēdārthā upapattibhirityupadēśā āyurvēdatantrāṇi| tēṣu paramādaraḥ pāṭhāvabōdhānuṣṭhānarūpa utkr̥ṣṭō yatnaḥ kāryaḥ| āyurvēdōpadēśēṣviti bahuvacananirdēśādayamarthō bōdhyatē| bahuṣvāyurvēdatantrēṣu yatnaḥ kāryaḥ| anēkāyurvēdāvalōkanāddhi cikitsāyāṁ vaidyasya na manāgapi sandēhō jāyatē| kiṁ kurvatā puruṣēṇa-āyuḥ kāmayamānēna jīvitamabhilaṣatā| kimbhūtamāyuḥ, dharmārthasukhasādhanam| dhriyatē lōkō'nēnēti dharmaḥ| arthyatē yācyata ityarthaḥ| sukhaṁ dvividham, tādāttvikamātyantikaṁ ca| tādātvikaṁ kiyatkālāntarāsthāyitvātsukhāvabhāsaṁ, na paramārthataḥ sukham| tathā cōktam- (ca. sū. a. 28/37) 'tādātvasukhasaṁjñēṣu bhāvēṣvajñō'nurajyatē'| iti| tadētatsaṁjñāmātrēṇa sukhaṁ na tvatyantamiti pradarśayituṁ sukhasaṁjñēṣviti muninōktam| ātyantikaṁ sukhaṁ mōkṣākhyaṁ, yatra na duḥkhānāṁ ślēṣaḥ| tēṣāṁ sādhanamupāyō dharmārthasukhasādhanam|

Adhikarana AgamashuddhiH (3-4) · Śloka 4

athāsyāyurvēdasya gauravōtpādanāyāgamaśuddhiṁ darśayati brahmā smr̥tvā''yuṣō vēdaṁ prajāpatimajigrahat| sō'śvinau tau sahasrākṣaṁ sō'triputrādikānmunīn||3|| tē'gnivēśādikāṁstē tu pr̥thak tantrāṇi tēnirē| |4|

sa0- brahmētyādi| brahmā āyuṣō vēdaṁ smr̥tvā prajāpatiṁ dakṣamajigrahad avābōdhayat| smr̥tvētyanēnaitadgamayati brahmaṇaḥ smartr̥tvamēvātra na kartr̥tvam| nityatvādāyurvēdasya| nityatvaṁ cāsya prāk pratyapādi| grahērṇyantasyātra buddhyarthatvāt prajāpatiśabdasya gatibuddhītyādinā karmasaṁjñā| sa prajāpatiraśvināvajigrahat| tau sahasrākṣamindramajigrahatāmiti vacanavipariṇāmēna sambandhaḥ| sa śakrō'triputrādikān munīn bōdhayāmāsa| atriputra ātrēya ādiryēṣāṁ dhanvantarinimikāśyapādīnāṁ ta ēvam| tē cātrēyādayō'gnivēśādikānajigrahan| tē tvagnivēśādayaḥ ṣaṭ pr̥thak pratyēkaṁ tantrāṇi śāstrāṇyagnivēśabhēḍajātūkarṇaparāśarahārītakṣārapāṇināmābhidhēyāni tantrāṇi tēnirē vistāritavantaścakruḥ| tantryantē dhāryanta āyurvēdārthā ēbhiriti tantrāṇi|

Adhikarana aShTA~ggahRudayopayogaH (4-5) · Śloka 5

nanu yadi taistantrāṇi punaryugānurūpasandarbhaiḥ saṅgr̥hītāni| tatkimidānīmanēna śāstrēṇa kr̥tēnētyāha | tēbhyō'tiviprakīrṇēbhyaḥ prāyaḥ sāratarōccayaḥ||4|| kriyatē'ṣṭāṅgahr̥dayaṁ nātisaṁkṣēpavistaram| |5|

sa0- tēbhya iti| tēbhyō granthēbhyō'tiviprakīrṇēbhyō vikṣiptēbhya uccāvacōktārthatayaivētaścētaśca gatēbhyaḥ| ata ēva kaścidēvārthaḥ kasmādēva tantrāntarājjñāyatē| yathā śalyacikitsā suśrutapraṇītāttantrādēvāvagamyatē na tathāgnivēśādikāt| ūrdhvāṅgacikitsā ca janakapraṇītāttantrādyathāvagamyatē na tathā suśrutapraṇītāt| ataḥ prāyō bāhulyēna sāratarōccayaḥ kriyatē| uccīyantē saṅgr̥hyantē vikṣiptāḥ padārthā anēnētyuccayaḥ| yathā vā yavādīnāṁ bahukṣētrajātānāmēkasmin sthānē uccayō rāśīkr̥tya sthāpanaṁ vidhīyatē tathēha sāratarāṇāmuccayaḥ| sārataragrahaṇēnaitaddyōtayati, saṅgrahēṇaiva sārāṇāmuccayaḥ kr̥taḥ| anēna tathā sāratarāṇāṁ pradēśānāmuccayaḥ kriyata iti| kiṁ nāma aṣṭāṅgahr̥dayam| ētacca sānvayārthamasya nāma| yathā śarīrasya sarvāvayavēbhyaḥ pradhānadēśō hi hr̥dayam, tathēdamaṣṭāṅgāyurvēdasya pradhānabhūtatvād hr̥dayamiva hr̥dayam| tathā ca tantrāntē vakṣyati (u. a. 40|88)- hr̥dayamiva hr̥dayamētadityādi| aṣṭau ca tānyaṅgānyaṣṭāṅgāni, tēṣāṁ pratyēkaṁ hr̥dayaṁ, sāratarasaṅgrahaṇāt| kīdr̥śamaṣṭāṅgahr̥dayam| nātisaṁkṣēpavistaram| saṁkṣēpaśca vistaraśca saṁkṣēpavistarau, atiśayēna saṁkṣēpavistarau yatra na, tannātisaṁkṣēpavistaram| atiśabdasyātra pratyēkaṁ sambandhaḥ| atisaṁkṣēpaṁ kiñcittantraṁ yathā siddhasārādi, kiñciccātivistaraṁ yathā saṅgrahādi| idaṁ tu tantraṁ nātisaṁkṣēpavistaram| atisaṁkṣēpōktaṁ svalpadhiyāṁ nōpakr̥tayē| tēṣāṁ hi yathōktāgamamātraṁ śrēyaḥ, na tu vākyārthaparyālōcanādadhikaḥ parāmarśaḥ| ativistīrṇaṁ tu pāṭhāvabōdhānuṣṭhānaistēṣāṁ duḥśakyaṁ syāt| tasmādalpamadhyōttkr̥ṣṭabuddhiśiṣyahitārthaṁ tantramētaduddiṣṭam|

Adhikarana aShTA~ggAni (5-6) · Śloka 6

kāni punastānyaṣṭāṅgānītyāha | kāyabālagrahōrdhvāṅgaśalyadaṁṣṭrājarāvr̥ṣān||5|| aṣṭāvaṅgāni tasyāhuścikitsā yēṣu saṁśritā| |6|

sa0- kāyēti| kāyaśca bālaśca grahaścōrdhvāṅgaṁ ca śalyaṁ ca daṁṣṭrā ca jarā ca vr̥ṣaścētītarētaradvandvaḥ| nanu sarvasyāścikitsāyāḥ kāyāśritatvāt kāyaśabdō'rthādākṣipta ēva| tatkimarthaṁ kāyaśabda upādīyatē| brūmaḥ| prakarṣārtham| yathā puruṣāya abhirūpāya kanyā dēyētyatrābhirūpagrahaṇādabhirūpatamāyēti pratipādyatē, tathēhāpi prakr̥ṣṭō yaḥ kāyaḥ sampūrṇadhātuḥ prakr̥ṣṭā ca yāvasthā, tathā yuktaḥ| tatsaṅgrahārthaḥ kāyaśabda upāttaḥ| tathā 'ciñ cayanē' ityasmāddhātōrvyutpāditaḥ kāyaśabdaḥ| cīyatē praśastadōṣadhātumalairiti kāyaḥ| tadēvaṁ sarvaśarīrōpatāpakānāmāmapakvāśayasthanōdbhavānāṁ jvararaktapittātisārādīnāṁ rōgāṇāṁ yatrōpaśamayōgō nigadyatē, tatkāyacikitsānāmāṅgam| balasattvasampūrṇadhātutvād yauvanāvasthakāyasya prathamanirdēśaḥ| bāladēhē'sampūrṇabaladhātutvādaprakr̥ṣṭavayōvasthāprabhāvāt taccikitsāṅgaṁ pr̥thaṅnirdiṣṭam| tathā bālaupayikabhēṣajaṁ dhātrīdugdhalakṣaṇaṁ dugdhōdbhavavyādhipraśamādinirdēśācca| nanvēvaṁ vr̥ddhasya prakr̥ṣṭavayōvasthāyā abhāvāttaddēhē kāyacikitsēti kathaṁ vyapadēśaḥ syāt| atra brūmaḥ| bhūtapūrvagatyā vr̥ddhadēhēna hi prakr̥ṣṭavayōvasthā pūrvamanubhūtā| atō bhūtapūrvagatyā tatra kāyacikitsōpadēśō yuktaḥ| ēvaṁ grahacikitsā nāma, yatra dēvādigrahagr̥hītānāṁ prāṇināṁ śāntikarma vidhīyatē| yatrōrdhvajatrugatānāṁ rōgāṇāṁnētrakarṇaghrāṇādisaṁśritānāmāścōtanaśalākādinōpaśamō varṇyatē tadūrdhvāṅgacikitsānāmāṅgam| atra ca janmanaḥ prabhr̥ti vicārōpadēśādbālacikitsaiva prāgvaktuṁ yuktā| kintu kāyacikitsā prādhānyātprāgupanyastā| tatō'nantaraṁ bālacikitsā| bālasya ca grahasambandhād grahacikitsā| tataḥ śarīrasya mūlarakṣārthamūrdhvāṅgacikitsā śālākyaṁ nāma| tataḥ śastrasādhanasāmānyēna śalyacikitsā| pīḍākaraṇasamānatvāt daṁṣṭrācikitsā| daṁṣṭrā viṣātmikā| viṣēṇāśu ca maraṇē sambhāvyamānē rasāyanōpayōgō yukta iti rasāyanacikitsā| athavā viṣasya rasāyanajēyatvādrasāyanakathanaprastāvaḥ| tatō'nantaraṁ vājīkaraṇasya bharaṇēna prastāvaḥ| tathā cādhītē granthakr̥t (u.a.40|1)- "vājīkaraṇamanvicchētsatataṁ viṣayī pumān " iti| rasāyanasya paścādityarthaḥ| yatrālpaduṣṭarētasāṁ tadāpyāyanaprasādōpajananarūpā cikitsā kriyatē tadvājīkaraṇam| ēvamētāni kāyādīni, tasyāyurvēdasya, aṣṭāvaṅgānyāhurvadanti| brahmā''trēyādaya iti śēṣaḥ| yēṣu kāyādiṣu cikitsā saṁśritā vyavasthitā| (ca.sū.a.9|5)- " caturṇāṁ bhiṣagādīnāṁ śastānāṁ dhātuvaikr̥tē| pravr̥ttirdhātusāmyārthā cikitsētyabhidhīyatē|" iti muniprōktalakṣaṇaṁ nēha tantrakr̥dvyadhatta| cikitsāśabdādēvāsyārthasya labdhatvāt| tathā ca nirdēṣṭumāha| nindākṣamāvyādhipratīkāravicāraṇāsu sā niṣpadyata iti| kitērdhātōrvyādhipratīkāra ēvāsya vyutpāditatvāt|

Adhikarana doShAH (6) · Śloka 6

kāyasya dōṣadhātumalasamudāyatvāttānēva dōṣādīn nirdidikṣurāha | vāyuḥ pittaṁ kaphaścēti trayō dōṣāḥ samāsataḥ||6||

sa0- vāyuriti| ca samuccayē| kaphō dōṣamadhyē samuccīyatē| ityanēna prakārēṇa, samāsataḥ saṁkṣēpāt, trayō dōṣāḥ| nanu prastutatvādiha dhātusaṁjñayā vātādayō nirdēṣṭuṁ nyāyyāḥ, na dōṣasaṁjñayā| astyēvaitat| kintu rasādidūṣaṇapūrvakamēṣāṁ vikārakaraṇē sāmarthyamiti pradarśanārthaṁ dōṣasaṁjñayā tē nirdiṣṭāḥ , na dhātusaṁjñayā| na hyētē dhāturūpā jātu viruddhatvaṁ kurvatē dēhadhāraṇavardhakatvāt| ētē munināpi carakēṇa pūrvaṁ dōṣasaṁjñayaiva nirdiṣṭāḥ| tathā ca tadgranthaḥ (sū.a.1/56)- "vāyuḥ pittaṁ kaphaścōktaḥ śārīrō dōṣasaṅgrahaḥ " iti| 'vātapittakaphā dōṣāstraya ēva samāsataḥ ' ityēvaṁ nirdēśē kartavyē yadēṣāṁ pr̥thagvibhaktyā nirdēśaḥ kr̥taḥ , sa pradhānatvakhyāpanārthaḥ| bahuvacanādēva tritvē labdhē trigrahaṇaṁ niyamārtham| traya ēva dōṣāḥ , na caturthō'stīti| tantrāntarīyā hi caturthaṁ dōṣamīhantē| tēṣāṁ hyayamabhiprāyaḥ| yathā dōṣāṇāṁ sthānalakṣaṇakāryavikāracikitsādyupadēśastathā raktasyāpi| tatra sthānaṁ , sarvadēhavyāpitvē'pi plīhayakr̥tī| lakṣaṇaṁ ca, padmēndragōpahēmādītyādi| kāryaṁ, dēhasyōtpattisthitī| vikāraḥ, visarpaplīhādi| cikitsā, sirāvyadhādikaṁ karmēti| tadētadasāram| vātādayō hyasya dūṣyasya sataḥ kathaṁ dōṣatvaṁ kartuṁ pārayanti| yataḥ prādhānyādanvarthanāmatvācca vātādīnāmēva dōṣatvaṁ, na rasādīnām| vātādayō hi svātantryātpradhānāḥ| dūṣayantīti dōṣā iti tēṣāmēva cānugatārthā saṁjñā pravr̥ttā| rasādyāstu pāratantryādapradhānāḥ| tē ca vātādibhirdūṣyanta iti dūṣyāḥ| tasmādraktasya dūṣyatvam, na dōṣatvam| yadyēvaṁ vātādīnāmanyōnyadūṣaṇād dūṣyatvaṁ syāt| pittēna hi ślēṣmā dūṣyata iti dr̥śyatē| yathā pāṇḍurōganidānē (ni.a.13) pittapradhānā ityārabhya yāvat ślēṣmatvagraktamāṁsāni pradūṣyētyādi| tadatra ślēṣmā pittēna dūṣyatē| tathā ślēṣmavadraktasyāpi dōṣatvaprasaṅga iti yō manyēta, taṁ prati brūmaḥ| viṣama upanyāsaḥ| vātādayō hi sarvadaiva rasādīn dūṣayanti, na tu rasādayaḥ kadācidapi vātādīn dūṣyanti| vātādīnāṁ tu madhyādyadi kaściddūṣyatē, sa tēṣāmanyatamēna| tathā ca prakr̥tilakṣaṇē vātaprakr̥tēḥ pittaprakr̥tēḥ, ślēṣmaprakr̥tēśca yathā lakṣaṇaṁ dr̥śyatē, naivaṁ raktaprakr̥tēḥ| tathā ca tantrakārēṇa jvarādayō vātādiviśēṣaṇaviśiṣṭā ēvōktāḥ| yathā vātajvarō'yaṁ pittajvarō'yaṁ ślēṣmajvarō'yam, na tu raktajvarō'yamiti nirdiṣṭaḥ| yē'pi raktajā vikārā visarpādayastēṣvapi ghr̥tadagdhanyāyēna vyapadēśō bōdhyaḥ| yathā ghr̥tasyāntarhitēnāgninā dagdhō ghr̥tadagdha ityucyatē, tadvadraktasthairvātādibhirdōṣairjātō raktajō'yamityucyatē| yatra kvacidraktasya dōṣasaṁjñā kuṣṭhacikitsitādau dr̥śyatē, sā saṁjñāmātrēṇaiva, nāsāvanugatārthā| tasya dūṣyatvēnaiva pravr̥ttēḥ| tathā caivaṁ purīṣādīnāmapi saṁjñāmātrēṇa vyavahārō dr̥śyatē| yathā (hr̥.ci.a.18|38)- "na ghr̥taṁ bahudōṣāya dēyaṁ yanna virēcanam| tēna dōṣō hyupastabdhaḥ" ityādi| atra purīṣasya dōṣatvamuktam| tathōdaracikitsitē carakasya, jvaracikitsitē vā asya, (hr̥.ci.a.1|10)- "dōṣēṇa bhasmanēvāgnau channē'nnaṁ na vipacyatē| tasmādādōṣapacanājjvaritānupavāsayēt||" iti| atra āmasyāpi dōṣatvamuktam| tadēvaṁ vātādayastraya ēva dōṣāḥ, na raktamiti sthitamētat samāsataḥ| vistaratastu saṁsargasannipātakṣayasamatābhēdabhinnāstāratamyaparikalpanayā ca kalpyamānā ānantyaṁ yānti|

Adhikarana doShAvasthAdvayam (7) · Śloka 7

vikr̥tāvikr̥tā dēhaṁ ghnanti tē vartayanti ca| |7|

sa0-vikr̥tāḥ svabhāvapracyutāḥ, dēhaṁ ghnanti| dēhapadamatra jīvitōpalakṣaṇārtham| jīvitēna vinā kurvantītyarthaḥ| avikr̥tāḥ punardēhaṁ vartayanti yāpayanti| vikr̥tānāṁ dōṣāṇāṁ prāgupanyāsaḥ, tēṣāṁ prakr̥tyavasthānē nityaṁ bhiṣajā yatnavatā bhāvyamiti sūcanārtham| anyathā mahānpratyavāyaḥ syāt|

Adhikarana doShasthAnAni (7) · Śloka 7

idānīmēṣāṁ vyāpināmapi viśiṣṭasthānaṁ vivakṣurāha | tē vyāpinō'pi hr̥nnābhyōradhōmadhyōrdhvasaṁśrayāḥ||7||

sa0- adhaśca madhyaścōrdhvaṁ cādhōmadhyōrdhvāni, tāni saṁśraya āśrayō yēṣāṁ tē'dhōmadhyōrdhvasaṁśrayāḥ| hr̥cca nābhiśca hr̥nnābhī, tayōrhr̥nnābhyōḥ| tē vātādayō yāpinō'pi sarvaśarīracarā api hr̥nnābhyōradhōmadhyōrdhvasaṁśrayāḥ| viśēṣēṇēti vākyaśēṣaḥ| nanu kimidaṁ vākyaśēṣatvaṁ nāma| ucyatē| yasmin khalu padē'nuccāryamāṇē'rthagatiṁ paśyantyācāryāḥ, tacchēṣamiti| uccāraṇakālē tēna vinā'bhidhēyasiddhēḥ| vyākhyākālē tu mandabuddhivyutpattayē vyācakṣatē| tatra nābhēradhō vāyōḥ sthānam| hr̥nnābhyōrmadhyē pittasya| hr̥dayādūrdhvaṁ kaphasya| nanu hr̥nnābhyōriti kathaṁ nirdēśō yāvatā prāṇyaṅgatvādēkavadbhāvē sanapuṁsakamiti napuṁsakatvē hr̥nnābhi iti prāpnōti| atra brūmaḥ| prāṇyaṅgānāṁ samāhāra ēva dvandva ityasya prāyikatvānnaikavadbhāvaḥ| tadabhāvācca tadāśrayaṁ napuṁsakatvaṁ na bhavati| tathā cōktam| sarvō'pi dvandvō vibhāṣaikavadbhavatīti| dr̥śyatē cānyatrāpi| tathā ca rudrabhaṭṭaḥ (rudraṭaḥ kāvyālaṅkārē a.7/81)- - "kauṭilyaṁ kacanicayē karacaraṇādharadalēṣu rāgastē" ityādi| tathā, asyaiva granthakr̥taḥ (ni.a.7/19) "śiraḥpr̥ṣṭhōrasāṁ śūlaṁ" iti| tathā, (ni.a.16|6) "jānujaṅghōrukaṭyaṁsahastapādāṅgasandhiṣu" iti| tathā, "vāyuḥ sandhyasthimajjasu" ityādi| tasmāddhr̥nnābhyōriti prayōgō nyāyya ēva|

Adhikarana doShakAlAH (8) · Śloka 8

athaiṣāṁ sakalakālavyāpināmapi niyatakālatvaṁ darśayannāha vayōhōrātribhuktānāṁ tē'ntamadhyādigāḥ kramāt| |8|

sa0-vayaśca ahaśca rātriśca bhuktaṁ ca vayōhōrātribhuktāni tēṣāṁ, kramādyathāsaṁkhyaṁ, tē vātādayaḥ, antamadhyādigā bhavanti| antaśca madhyaścādiścāntamadhyādayastēṣu gacchantītyantamadhyādigāḥ| anyatrāpi dr̥śyata iti ḍaḥ| tēnāyamarthaḥ, vayasaḥ manuṣyāyuṣaḥ, antaḥ paścimō bhāgaḥ, vāyōḥ kōpakālaḥ| madhyō bhāgaḥ pittasya| ādyō bhāgaḥ kaphasya| ēvamahnō rātrēśca yōjyam| bhuktamāhāraḥ, tasyāntē jaṭharāgnisaṁyōgavaśādrasānāṁ jīrṇaprāyāvasthā, vāyōḥ kōpakālaḥ| madhyō vidāhāvasthā, pittasya| ādyāvasthā tu yasyāṁ madhurībhāva āhārasya, tatra kaphasya kōpakālaḥ| yadyapi cāhārasya jaṭharāgnisaṁyōgavaśādbahvyō'pi sūkṣmā avasthāḥ sambhāvyantē, tathāpyētāsāmēva sutarāmupayōgitvādiha nirdēśaḥ| tathā ētā ēva tisrō'vasthāḥ svakarma darśayanti| vakṣyati hi (śā.a.3/57)- - "ādau ṣaḍrasamapyannaṁ madhurībhūtamīrayēt| phēnībhūtaṁ kaphaṁ, yātaṁ vidāhādamlatāṁ tataḥ| pittamāmāśayātkuryāccyavamānaṁ, cyutaṁ punaḥ| agninā śōṣitaṁ pakvaṁ piṇḍitaṁ kaṭu mārutam" iti|

Adhikarana agnisvarUpam (8) · Śloka 8

adhunā'gnisvarūpaṁ prastauti | tairbhavēdviṣamastīkṣṇō mandaścāgniḥ samaiḥ samaḥ||8||

sa0- taiśca vātādibhiḥ puṁsō yathākramēṇāgnirviṣamastīkṣṇō mandaśca bhavēt| vātādayaśca samuditā ēva śarīrajananē samarthāḥ, ityavaśyaṁ sarvairēva bhavitavyam| iha tu ya ēkasya vyapadēśastatrōtkarṣō draṣṭavyaḥ| vātōtkarṣēṇa viṣamaḥ, pittōtkarṣēṇa tīkṣṇaḥ, kaphōtkarṣēṇa manda iti| samairhānyutkarṣavarjitaiḥ samaḥ| lakṣaṇamēṣāmaṅgavibhāgē śārīrē vakṣyati (śā. a. 3/74)- yaḥ pacētsamyagēvānnamityārabhya yāvaccirātpacēditi| yatra tu dvayōrdōṣayōrutkarṣatvaṁ, tatra sadvaidyēna svadhiyā kalpyam| yathā, vātapittayōrutkarṣē vāyōryōgavāhitvāttīkṣṇaḥ| ēvaṁ vātakaphayōrutkarṣē mandaḥ| kaphapittayōstūtkarṣē āhāraviśēṣavaśātkadācittīkṣṇaḥ kadācinmanda iti|

Adhikarana koShThacAturvidhyam (9) · Śloka 9

agnicāturvidhyamuktvā tadāśrayasya kōṣṭhasya cāturvidhyaṁ vivakṣurāha kōṣṭhaḥ krūrō mr̥durmadhyō madhyaḥ syāttaiḥ samairapi| |9|

sa0-tairvātādibhiḥ, yathākramaṁ krūramr̥dumadhyalakṣaṇaḥ kōṣṭhō bhavati| vātōtkarṣēṇa krūraḥ| pittōtkarṣēṇa mr̥duḥ| kaphōtkarṣēṇa madhyaḥ| samaiḥ punarētairhānyutkarṣavarjitairmadhya ēva kōṣṭhaḥ| krūrādīnāṁ tu lakṣaṇaṁ vamanavirēcanavidhau (sū.a.18/34) vakṣyati| nanu samairvātādibhiḥ kathaṁ madhyakōṣṭhatā syāditi| brūmaḥ| samānāṁ vātādīnāṁ madhyē dvayōrvātapittayōḥ svaṁ svaṁ krūrakōṣṭhatvamr̥dukōṣṭhatvalakṣaṇākhyaṁ ca viruddhaṁ karma yugapatkartuṁ na ghaṭatē| tr̥tīyastu sama ēva kaphaḥ| sō'nayōrmadhyē madhyamāṁ vr̥ttimāśritya sthitō naikēnāpi saha virudhyatē| ata ēva tatkāryaṁ madhyakōṣṭhatālakṣaṇaṁ tē vātapittē niṣēddhuṁ naiva ghaṭētē| ēvaṁ ca tēnāvaśyamātmīyaṁ madhyakōṣṭhatālakṣaṇaṁ karma kartavyam, yatō vātakarmaṇaḥ krūrakōṣṭhatālakṣaṇasya pittakarmaṇō mr̥dukōṣṭhatālakṣaṇasya ca viruddhatvāt| atō madhyakōṣṭhataiva samairvātādibhirnyāyyā| ityāṁstu viśēṣaḥ| pūrvō yō madhyakōṣṭhaḥ sō'vaśyaṁ pramāṇādhikēna kaphēna janyatē| madhyaḥ syāttaiḥ samairapīti samagrahaṇaliṅgāt| itarastu madhyakōṣṭhaḥ samadōṣamadhyasthitēna samēnaiva svapramāṇasthitēna ślēṣmaṇā bhavatītyanayā rītyā hētubhēdādanyatvam| tathā madhyakōṣṭhayōrlakṣaṇabhēdō'pi dr̥śyatē| yathā (ca.si.a.1/8)- "ślēṣmādhikaśchardayatē hyaduḥkhaṁ viricyatē mandakaphastu samyak" iti| tadayamatrārthaḥ| ślēṣmādhikē madhyakōṣṭhē na samyag virēcitvaṁ, samakaphē tu madhyakōṣṭhē suvirēcitvamiti|

Adhikarana dehajanma prakRutisvarUpam (9-10) · Śloka 10

idānīṁ prakr̥tisvarūpaṁ prastauti śukrārtavasthairjanmādau viṣēṇēva viṣakrimēḥ||9|| taiśca tisraḥ prakr̥tayō hīnamadhyōttamāḥ pr̥thak| samadhātuḥ samastāsu śrēṣṭhā nindyā dvidōṣajāḥ||10||

sa0-taiśca vātādibhistisraḥ prakr̥tayaḥ pr̥thagbhavēyurhīnamadhyōttamāḥ| prakr̥tiḥ śarīrasvarūpam| śukrārtavasthairiti, śukraṁ piturdvitribindukāvasthaṁ rētaḥ| r̥tau bhavamārtavam, māturdvitribindukāvasthaṁ śōṇitam| śukraṁ cārtavaṁ ca śukrārtavē, tatra tiṣṭhantīti śukrārtavasthāḥ, taistathāvidhairjanmādau garbhādhānakālē janmaprārambhē garbhādāvityarthaḥ| nanu ca yadā vātādayō'dhikāḥ śukrārtavē tiṣṭhanti, tadā kutaḥ śarīrasya niṣpattirbhavatīti| yataśca yō dōṣāṇāmadhikō bhāvaḥ saiva vikr̥tiḥ| tatkathaṁ dōṣā ādhikyaṁ prāptāḥ prakr̥tēḥ kāraṇatāmutsahantē, vikr̥tatvāt| na hi vikr̥tiḥ kadācitprakr̥tēḥ kāraṇamiti vaktuṁ yujyatē| kāraṇasadr̥śēna ca kāryēṇa bhavitavyamityāśaṁkya saparihāraṁ dr̥ṣṭāntamāha| viṣēṇēva viṣakrimēriti| yathā viṣēṇa jīvitanāśahētunāsya viṣakrimērjanma prakr̥tēḥ sambhavō dr̥śyatē| tathā ētairdūṣaṇasvabhāvairapi pramāṇādhikairdōṣaiḥ śukrārtavasthairēva janmādau śarīrasya niṣpattirbhavatīti| vātōtkarṣēṇa hīnā| pittōtkarṣēṇa madhyamā| kaphōtkarṣēṇōttamā| sarvāsu prakr̥tiṣu madhyē yā samadhātuḥ prakr̥tiḥ, sā samā śrēṣṭhōttamā caturthī| samā dhātavō yasyāḥ| dhātuśabdō'tra dōṣaparyāyaḥ, "dhāraṇāddhātavaḥ" iti (saṁ.sū.a.20) vacanāt| yā vātapittajā vātaślēṣmajā pittaślēṣmajā iti miśradōṣajāstisraḥ prakr̥tayastā nindyā garhaṇīyāḥ, anārōgyāspadatvāt|

Adhikarana tridoShaguNAH (11-12) · Śloka 12

tatra rūkṣō laghuḥ śītaḥ kharaḥ sūkṣmaścalō'nilaḥ| pittaṁ sasnēhatīkṣṇōṣṇaṁ laghu visraṁ saraṁ dravam||11|| snigdhaḥ śītō gururmandaḥ ślakṣṇō mr̥tsnaḥ sthiraḥ kaphaḥ|12|

sa0-tatrēti nirdhāraṇē| tatra tēṣu dōṣēṣu madhyē, anilō vāyuḥ, rūkṣō, laghuḥ, śītaḥ, kharō'mr̥duḥ, sūkṣmaḥ srōtaḥpracāritvāt, calō gamanaśīlō naikatra tiṣṭhatīti| nanvanuṣṇāśītō vāyuḥ kāṇādaiḥ paṭhitaḥ| ihāpi yōgavāhyanujñānādanuṣṇāśīta ēvēṣyata iti| tathā cōktam (ca.ci.a.3/38)- "yōgavāhī paraṁ vāyuḥ saṁyōgādubhayārthakr̥t| dāhakr̥ttējasā yuktaḥ śītakr̥tsōmasaṁśrayā" iti| tathā (hr̥.ni.a.2/48)- "pavanē yōgavāhitvācchītaṁ ślēṣmayutē bhavēt| dāhaḥ pittayutē" iti| ucyatē| satyamētadanuṣṇāśīta ēva vāyuḥ| tasya yōgavāhitvē'pi tāvanmātrāddāhōdayācchaityaṁ svābhāvikaṁ na vinaśyati| śītaguṇavyāvarṇanē cēdaṁ prayōjanamuṣṇēnāyamupaśāmyatīti pratipattyartham| sa0-sasnēhamīṣatsnigdham| saśabda īṣadarthē| yathā (ca.sū.a.27/237)- "satiktā yā saśarkarā"| ēvamīṣatsnēhō yasya tatsasnēham| tīkṣṇaṁ śīghrakāri mandaviparītaṁ sūcīva bhinatti| uṣṇam| laghu| visraṁ durgandhi matsyāmagandhi| saraṁ vyāptiśīlaṁ saraṇaśīlamūrdhvādhaḥ pravartatē na sthiramāstē, śakr̥dvisraṁsi vā| dravaṁ ca| sa0-snigdhaguṇayōgātsnigdhaḥ| śītō'nuṣṇaḥ| gururlaghurna bhavati| mandaścirakārī, tīkṣṇaviparītaḥ| ślakṣṇō'paruṣaḥ| mr̥tsnō mr̥dyamānō'ṅguligrāhī picchilaguṇayuktaḥ cakacakāyamānaḥ| sthirō'vyāptiśīlaḥ| ēvaṁ tadguṇayōgāt guṇaguṇinōrabhēdōpacārādvātādayō guṇatō nirdiṣṭāḥ|

Adhikarana saMsargaH sannipAtashca (12) · Śloka 12

ēṣāṁ ca miśrībhūtānāṁ tantravyavahārārthaṁ saṁjñādvayamāha | saṁsargaḥ sannipātaśca taddvitrikṣayakōpataḥ||12||

sa0-ētaduktaṁ bhavati| dvayōḥ svapramāṇādhikayōḥ kṣīṇayōrvā saṁyōgaḥ saṁsargaḥ| trayāṇāṁ dōṣāṇāṁ vr̥ddhānāṁ kṣīṇānāṁ vā saṁyōgaḥ sannipātaḥ|

Adhikarana dhAtavaH (13) · Śloka 13

dōṣānuktvā dhātava ucyantē rasāsr̥ṅmāṁsamēdō'sthimajjaśukrāṇi dhātavaḥ| sapta dūṣyāḥ|13|

sa0-rasādayaḥ sapta dhātusaṁjñāḥ śarīradhāraṇāddhātavaḥ| tē ca dūṣyāḥ, vātādibhirdūṣyanta iti dūṣyāḥ| yasmādvātādīnāṁ dūṣaṇasvabhāvatvādyā dōṣasaṁjñā, sānvarthasaṁjñā| dūṣayantīti dōṣāḥ| atō'vaśyaṁ tē dūṣyamapēkṣantē| karma vinā kartuḥ kriyāyā asambhavāt| kartāraṁ vinā karmaṇō na karmatvam| ēvaṁ dōṣairvinā rasādīnāṁ dūṣyanāma na ghaṭatē| tairvinā'pi vātādīnāṁ dōṣanāma| tasmātparasparāpēkṣatvādanayōrdūṣyadōṣayōrdūṣyatvēna dōṣatvēna ca saṁjñālābhaḥ|

Adhikarana malAH (13) · Śloka 13

malā mūtraśakr̥tsvēdādayō'pi ca||13||

sa0- mūtraśakr̥dādayō malā ucyantē| apicētiśabdād dūṣyāścēti| na kēvalaṁ rasādaya ēva dūṣyāḥ, yāvanmalāstē'pi vātādibhirdūṣyanta iti dūṣyāḥ| ēvaṁ ca rasādīnāṁ dūṣyasaṁjñā dhātusaṁjñā ca| tathā viṇmūtrādīnāṁ malasaṁjñā dūṣyasaṁjñā ca| iti dōṣadhātumalanirdēśēna dēhō vyākhyātaḥ| tathā cōttaragranthē (sū.a.11/1)- "dōṣadhātumalā mūlaṁ sadā dēhasya" iti| tasya ca dēhasya yathā santataṁ kēnacidupāyēna paripālanaṁ niṣpadyatē, tamupāyaṁ darśayitumāha-

Adhikarana sarveShAM vRuddikShayau (14) · Śloka 14

vr̥ddhiḥ samānaiḥ sarvēṣāṁ viparītairviparyayaḥ| |14|

sa0- sarvēṣāṁ dōṣadhātumalādīnāṁ śarīrāśritānāṁ, samānaistulyasadbhāvaiḥ, vr̥ddhiḥ svapramāṇādhikyam| viparītairviśiṣṭatayā vyavasthitaiḥ, viparyayaḥ kṣayaḥ| ayanaṁ ayaḥ gatiḥ, viparītā gatirviparyayō'pacayaḥ| sāmānyaviśēṣairdravyaguṇakarmabhēdēna triprakārō'dhigacchati| tathā cāhuḥ- "sarvēṣāṁ sarvadā vr̥ddhistulyadravyaguṇakriyaiḥ| bhāvairbhavati bhāvānāṁ viparītairviparyayaḥ"| dravyatō yathōktam (saṁ.sū.a.19)- "raktamāpyāyyatē raktēna, māṁsaṁ māṁsēna, mēdō mēdasā, asthi taruṇāsthnā, majjā majnā, śukraṁ śukrēṇa, tathā garbhaścāmagarbhēṇa"| tatra raktēna raktamityubhayamapyaudakam| māṁsēna māṁsamiti pārthivam| tathā, salilātmakaṁ payastadātmakamēva ślēṣmāṇamabhivardhayati| tadvatkṣīrajātaṁ ghr̥taṁ śukram| tathā jīvantīkākōlyādayaḥ sōmātmānō dravyaviśēṣāḥ saumyadhātvēkakāraṇāni snēhabalapuṁstvaujāṁsi| marīcapañcakōlabhallātakādayō buddhimēdhāgnyādīn saṁvardhayanti| guṇataḥ- cōcamōcakharjūrāṇi pārthivāni dravyatō nirdiṣṭānyapi ślēṣmāṇamudakātmakamabhivardhayanti, snigdhaguruśītādiguṇasāmānyāt| karmāpi trividhaṁ kāyavāṅmanōvyāpārātmakam| tatra kāyikāni- dhāvanalaṅghanaplavanādīni calatvasāmānyādvāyōrvr̥ddhayē| vācikāni--bhāṣyādhyayanagēyādīni, mānasāni-manōvyāpārāścintākāmaśōkabhayāni, tānyapi manasaḥ kṣōbhaṇahētutvādvāyōrvr̥ddhikarāṇi| tathā santāpakr̥ttvasāmānyātkrōdhērṣyādi pittasya| svapnālasyaśayyāsukhādīni sthairyasāmānyātkaphasyēti| viparyayastu kṣayāya| yathāha| dravyataḥ (saṁ.sū.a.14, ca.sū.a.25)- "gavēdhukānnaṁ karśanīyānām"| tatra vātātmikayā gavēdhukayā pārthivānāṁ māṁsādīnāṁ kraśimā kriyatē| tathā taijasēna kṣārēṇa ślēṣmaṇaḥ| guṇatō yathā- āranālamaudakaṁ ślēṣmāṇaṁ tadviparītairlaghurūkṣōṣṇatīkṣṇaviśadaguṇaiḥ kṣapayati| karmataḥ- nidrālasyasaumanasyāni saparispandaṁ vātamaparispandasvabhāvatayā'pacinvanti| tathā parispandarūpāścintāvyavāyavyāyāmā mandaparispandavaiparītyātkaphamiti|

Adhikarana rasAH (14-15) · Śloka 15

varṇitamēva vr̥ddhiḥ samānaiḥ, kṣayō viparītairiti| tau tu vr̥ddhikṣayau yatō vāyvādīnāṁ bhavataḥ, tatprakhyāpanārthamāha rasāḥ svādvamlalavaṇatiktōṣaṇakaṣāyakāḥ||14|| ṣaḍ dravyamāśritāstē ca yathāpūrvaṁbalāvahāḥ| |15|

sa0- svādvādayaḥ ṣaḍrasāḥ, rasanēndriyagrāhyatvādrasāḥ| tē ca rasā dravyaṁ pañcabhūtātmakamāśritāḥ, yathāpūrvaṁ ca balāvahāḥ| yō yaḥ pūrvō yathāpūrvaṁ, balāvahā balaprāpakāḥ| balamāvahanti prāpayantīti yāvat| tasmātsarvēbhyō rasēbhyō madhurō rasaḥ prakarṣēṇa dēhināṁ balakaraḥ| kaṣāyastu sarvēbhyō jaghanyabalāvahaḥ| tatra svādurmadhurō ghr̥taguḍādiḥ| amlō'mlikāmātuluṅgādiḥ| lavaṇaḥ saindhavādiḥ| tiktō bhūnimbādiḥ| ūṣaṇaḥ kaṭukō marīcādiḥ| kaṣāyō harītakyādiḥ| svādurmadhuraparyāyaḥ| ūṣaṇaḥ kaṭukaparyāyaḥ| yathā tryūṣaṇaṁ trikaṭukamucyatē| kaṣāya ēva kaṣāyakaḥ, yathā kaṭurēva kaṭukaḥ| ṣaḍiti ṣaḍēva, na nyūnā adhikā vā| yadyapi tē rasā guṇāḥ svādvādibhēdatastathā saṁsargatastathā'nurasatastāratamyaparikalpanāvaśatō'pi bhidyamānarūpā api ṣaṭtvaṁ nātivartantē|

Adhikarana rasAnAM guNAH (15-16) · Śloka 16

| tatrādyā mārutaṁ ghnanti trayastiktādayaḥ kapham||15|| kaṣāyatiktamadhurāḥ pittamanyē tu kurvatē| |16|

sa0- tatra tēṣu rasēṣu madhyē, ādyāstrayaḥ svādvamlalavaṇāḥ, mārutaṁ ghnanti śamayanti| anyē tu tiktōṣaṇakaṣāyāstamēva cānilaṁ kurvatē kōpayanti| tiktādayastrayastiktōṣaṇakaṣāyāḥ kaphaṁ ghnanti praśamayanti| anyē tu madhurāmlalavaṇāstamēva kaphaṁ kurvatē| kaṣāyatiktamadhurāḥ pittaṁ ghnanti| anyē tvamlalavaṇakaṭukāstadēva pittaṁ kurvatē| ētēnēdamuktaṁ bhavati| madhurō vātapittaghnaḥ ślēṣmakaraḥ| amlō vātaṁ hanti, kaphapittē tu janayati| lavaṇō mārutaṁ hanti, kaphapittē tu kurutē| tiktaḥ kaphapittē nāśayati, vātaṁ tu janayati| ūṣaṇaḥ kaphaṁ nāśayati, vātapittē tu janayati| kaṣāyaḥ kaphapittē hanti, vātaṁ tu karōtīti|

Adhikarana rasAshrayadravyasya triprakAratvam prabhAvabhedAH (16) · Śloka 16

ēṣāṁ ca rasānāmāśrayō dravyaṁ, tacca triprakāramityāha śamanaṁ kōpanaṁ svasthahitaṁ dravyamiti tridhā||16||

sa0- iti anēna prakārēṇa śamanādibhēdēna, tridhā triprakāraṁ, dravyam| anyēna prakārēṇa dvidhā athavā anēkadhā| itiśabdaḥ prakārārthē'bhihitaḥ| yat kupitān vātādīn dōṣān śamayati, tacchamanam| yathā- tailaṁ ghr̥taṁ mākṣikam| tatra tailaṁ snēhauṣṇyagauravayōgādvātaṁ tadviparītaguṇaṁ śamayati| sarpirmādhuryaśaityamāndyaguṇayōgāttadviparītaguṇaṁ pittam| madhu ca raukṣyataikṣṇyakaṣāyayōgāttadviparītaguṇaṁ kapham| yadvātādīn dōṣān rasādīndhātūn mūtrādīnmalāṁśca kōpayati, tatkōpanam| yathā- yavakapāṭalabhāṣamatsyāmamūlakasārṣapamandakadadhikilāṭaviruddhamatsyapayaḥ prabhr̥ti| dōṣādīnāṁ malaparyantānāṁ svapramāṇasthitānāṁ sāmyānuvr̥ttihēturyaddravyaṁ tat svasthēbhyō hitam| yacca svāsthyānuvr̥ttiṁ karōti, r̥tucaryādhyāyē sēvyatvēnōktam| tathā mātrāśitīyādhyāyē raktaśāliṣaṣṭikayavagōdhūmajāṅgalamāṁsajīvantīśākadivyōdakakṣīrādi| tathā yadūrjaskaraṁ rasāyanavājīkaraṇaṁ sarvadā śīlanīyatvēna nirdiṣṭam|

Adhikarana vIryadvaividhyam (17) · Śloka 17

tasya vīryamāha uṣṇaśītaguṇōtkarṣāttatra vīryaṁ dvidhā smr̥tam| |17|

sa0- tatra tasmin dravyē, vīryaṁ dvividham| viṁśatērguṇānāṁ madhyāddvāvuṣṇaśītau, tadutkarṣādvīryamiti sarvāyurvēdaprasiddhau, dvāvēva guṇau śītōṣṇau vīryakaraṇahētū| vīryaṁ śaktiḥ| uṣṇaguṇōtkarṣa uṣṇaguṇātiśaya ēva kaściduṣṇavīryākhyāṁ labhatē| tathā śītaguṇōtkarṣaḥ śītaguṇātiśaya ēva śītavīryākhyām| yadyapi nānātmakamapi dravyaṁ, tathāpyagnīṣōmātmakatvājjagatō dvidhaiva vīryam|

Adhikarana vipAkatraividhyam (17) · Śloka 17

dravyavipākamāha | tridhā vipākō dravyasya svādvamlakaṭukātmakaḥ||17||

sa0- vipākastrividhaḥ, sarvadravyāṇāṁ pariṇāmakālabhāvī kāryānumēyō jāṭharāgnisambandhādrasasya svarūpāntaraprādurbhāvaḥ| sa tridhaiva, rasaṣaṭtvē'pi na ṣōḍhā| tēna kiñcitsvādupākaṁ, kiñcidamlavipākaṁ, kiñcitkaṭuvipākaṁ, dravyam| tatra madhuralavaṇayōrmadhurō vipākaḥ| amlasyāmlaḥ| tiktakaṭukaṣāyāṇāṁ kaṭukaḥ| sa ca kāryānumēyaḥ| tathā ca vakṣyati (sū.a.9/20)- 'jāṭharēṇāgninā yōgādyadudēti rasāntaram| rasānāṁ pariṇāmāntē sa vipāka iti smr̥taḥ' iti| ata ēva sōpasargaḥ pākaśabda upāttaḥ| viśiṣṭaḥ pākō vipākaḥ, na pākamātrasvarūpaḥ| tathā ca bhaṭṭārakacarakamunī (ca.sū.a.26/68)-'rasō nipātē dravyāṇāṁ vipākaḥ karmaniṣṭhayā| vīryaṁ yāvadadhīvāsānnipātāccōpalabhyatē' iti| ēvaṁ karmaniṣṭhānumita ēkarūpāvasthō jāṭharāgnisaṁyōgādyō rasānāṁ rasāntarōdbhavaḥ, sa ēva vipākaḥ| na tu yō jāṭharāgnisaṁyōgamātrādrasānāmanēkāvasthaḥ, prāṅmadhurō'nantaraṁ sa ēva pacyamānō'mlastatō vipacyamānaḥ sa ēva kaṭurvipākaḥ|

Adhikarana guNAH viMshatiH (18) · Śloka 18

dravyasya guṇānāha gurumandahimasnigdhaślakṣṇasāndramr̥dusthirāḥ| guṇāḥ sasūkṣmaviśadā viṁśatiḥ saviparyayāḥ||18||

sa0- tatra dravyē gurvādayō daśa guṇāḥ saviparyayā viṁśatirvējñēyāḥ| ēṣāṁ kramādviparītā laghutīkṣṇōṣṇarūkṣakharadravakaṭhinasarasthūlapicchilāḥ| gurustadviparyayō laghuḥ| mandastadviparyayastīkṣṇaḥ| himastadviparyaya uṣṇaḥ| snigdhastadviparyayō rūkṣaḥ| ślakṣṇastadviparyayaḥ kharaḥ| sāndrastadviparyayō dravaḥ| mr̥dustadviparyayaḥ kaṭhinaḥ| sthirastadviparyayaḥ saraḥ| sūkṣmastadviparyayaḥ sthūlaḥ| viśadastadviparyayaḥ picchilaḥ|

Adhikarana rogArogyakAraNam (19) · Śloka 19

rōgakāraṇamāha kālārthakarmaṇāṁ yōgō hīnamithyātimātrakaḥ| samyagyōgaśca vijñēyō rōgārōgyaikakāraṇam||19||

sa0- kālaḥ śītōṣṇavarṣalakṣaṇastrividhaḥ| arthāḥ śabdasparśarūparasagandhā mahābhūtaguṇāḥ| tathā cāgamaḥ (ca.śā.a.1/29)- "arthāḥ śabdādayō jñēyā gōcarā viṣayā guṇāḥ" iti| karma kriyā, kāyavāṅmanaścēṣṭā| kālaścārthaśca karma ca tāni kālārthakarmāṇi, tēṣāṁ yōgaḥ sambandhaḥ, kālārthakarmaṇāṁ yōgaḥ| kimbhūtaḥ, hīnamithyātimātrakastathā samyagyōgaścēti| yē kālādīnāṁ yōgā hīnamithyātimātrakāḥ, tē rōgaikakāraṇam| tēṣāmēva yaḥ samyagyōgaḥ, sa ārōgyaikakāraṇaṁ pradhānakāraṇamiti| ēkaśabdaḥ pradhānavacanaḥ| yathā- 'ēkaḥ pārthō dhanurdharaḥ' iti| kālasya hīnayōgaḥ svarūpahāniḥ| mithyāyōgaḥ svarūpādvaiparītyam| atiyōgaḥ svarūpātiśayaḥ| yathā- hīnaśītatā hīnōṣṇatā hīnavarṣatā hīnayōgē| śītakālāvasarē'tyauṣṇyamuṣṇakālāvasarē śītaṁ varṣākālē'vr̥ṣṭirmithyāyōgē| atiśaityamatyauṣṇyamativarṣaṇamatiyōgē| ētadyōgatrayaṁ rōgakāraṇam| samyagyōgō yathāsvarūpasthitirārōgyakāraṇam| arthānāṁ punaḥ svēna svēnārthēnēndriyasya hīnaḥ saṁyōgō hīnayōgaḥ| puruṣānabhimatādinārthajātēnēndriyasya yōgō mithyāyōgaḥ| atyantasaṁyōgō'tiyōgaḥ| ētē trayō rōgakāraṇam| yathāsvaṁ samyagyōga ārōgyakāraṇam| kāyādikarmaṇō hīnapravr̥ttirhīnayōgaḥ| vēgōdīraṇādikaṁ sāmibhuktabhāṣaṇādikaṁ rāgadvēṣādikaṁ ca yathāsvamuttaratra (sū.a.12/40) vakṣyamāṇaṁ mithyāyōgaḥ| atipravr̥ttiratiyōgaḥ| sarvēṣāṁ samā pravr̥ttiḥ samayōgaḥ| tēna hīnādayō yōgāstrayō rōgakāraṇam| samyagyōgastvārōgyakāraṇam|

Adhikarana rogArogyayoH svarUpam (20) · Śloka 20

rōgārōgyē kē ucyētē ityāha rōgāstu dōṣavaiṣamyaṁ, dōṣasāmyamarōgatā| |20|

sa0- dōṣāṇāṁ vātādīnāṁ, vaiṣamyaṁ svapramāṇādēkasya dvayōstrayāṇāṁ vā vr̥ddhiḥ kṣayō vā, rujākaratvādrōga ēva| vaiṣamyaṁ viṣamatā svarūpāccyāvaḥ| tataḥ kāryakāraṇayōrabhēdēna paṭhitō rōga iti| dōṣāṇāṁ sāmyaṁ svarūpādapracyutiḥ samabhāvō'rōgatā ārōgyaṁ, svāsthyamiti yāvat|

Adhikarana rogadvaividhyam (20) · Śloka 20

| nijāgantuvibhāgēna tatra rōgā dvidhā smr̥tāḥ||20||

sa0- tatra tayō rōgārōgyayōḥ, rōgā dvidhā nijāgantubhēdēna| nijā vātādidōṣajanmānaḥ| āgantavō bāhyahētavaḥ| tathā cācāryavacanam (saṁ.sū.a.22)- "nijāstridōṣōtthāḥ| bāhyahētujāstvāgantavaḥ"| anayōriyānviśēṣaḥ| nijē rōgē vātādayaḥ pūrvaṁ vaiṣamyaṁ gatvā paścādvyathāmabhinirvartayanti| āgantavaḥ punaḥ vyathāpūrvamēvōtpadyantē, anantaraṁ tatra vātādayaḥ kupyantīti| anēnōbhayasya nijāgantubhēdabhinnasya vyādhēścētaḥ santāpakatvaṁ bōddhavyam|

Adhikarana rogAdhiShThAnadvaividhyam (21) · Śloka 21

yata ēvaṁ dēhamanasī rōgādhiṣṭhānatvēna sthitē, na kēvalō dēhō nāpi kēvalaṁ manaḥ| tasmādatō'nantaramidamāha- tēṣāṁ kāyamanōbhēdādadhiṣṭhānamapi dvidhā| |21|

sa0- tēṣāṁ nijāgantukānāṁ vikārāṇāṁ rōgāṇāṁ, kāyamanōbhēdēna dvividhamadhiṣṭhānaṁ sthānam| jvarāsrapittakāsādīnāṁ kāyaḥ| madamūrchāsannyāsagrahabhūtōnmādāpasmārarāgadvēṣādīnāṁ manaḥ| adhitiṣṭhantyasminnityadhiṣṭhānam| kāyaḥ śarīram| manaścētaḥ|

Adhikarana manaso dvau doShau (21) · Śloka 21

nanu kāyikānāṁ rōgāṇāmutpattau hētavō vātādayō dōṣāḥ prakupitā uktāḥ| mānasānāṁ ca rōgāṇāṁ kō hētuḥ, tadarthamāha | rajastamaśca manasō dvau ca dōṣāvudāhr̥tau||21||

sa0- manaścētaḥ, tasya rajastamasī dōṣau, upaplavāvavidyāsambhavau| atra ca prādhānyādādau rajō nikṣiptam| caśabdaḥ pavanādīnāmapyupasaṅgrahārthaḥ| yasmāttē'pi manaḥ saṁśritya vikurvatē| saṅgrahē hyuktam (u.a.9)- "ṣaḍunmādā bhavanti vātapittakaphasannipātā''dhiviṣanimittāḥ" ityādi| udāhr̥tau ityudāharaṇamātramuddēśamātraṁ vacanamātram| atrāyurvēdaśāstrē, rajastamasōrna sākalyēna vyākaraṇamanilādīnāmiva| tē khalvatra svabhāvasthānādibhiḥ prakārairaśēṣamuktāḥ, na tu rajastamasī|

Adhikarana rogiparIkShaNam (22) · Śloka 22

rōgōpahataśarīrajñānōpāyamāha darśanasparśanapraśnaiḥ parīkṣēta ca rōgiṇam| |22|

sa0- rōgō'syāstīti rōgī vyādhitaḥ, taṁ darśanādibhiḥ parīkṣēta| darśanēna dr̥ṣṭyā, kāsamēhādyārtēṣu pītaśuklavarṇasaṁsthānapramāṇōpacayacchāyāviṇmūtraccharditādikam| sparśanēna hastakāyasparśēna, jvaragulmavidradhyādyārtam, tathā śītōṣṇastabdhaspandaślakṣṇakharasparśādikaṁ ca| praśnēna pr̥cchayā, śūlārōcakacchardihr̥dardatvaṁ succhandaduśchandatvaṁ mr̥dukrūrakōṣṭhatāṁ svapnadarśanamabhiprāyaṁ janmāmayapravr̥ttinakṣatradviṣṭēṣṭasukhaduḥkhāni ca, ityāturamukhātparīkṣēta|

Adhikarana rogavisheShAdhigamopAyaH (22) · Śloka 22

rōgaviśēṣādhigamōpāyamāha | rōgaṁ nidānaprāgrūpalakṣaṇōpaśayāptibhiḥ||22||

sa0- rōgaṁ nidānādibhiḥ pañcabhiḥ parīkṣēta| nidānaṁ kāraṇaṁ hēturityanarthāntaram| taccāsannaviprakr̥ṣṭabhēdēna dvidhā| āsannamapi dvividham, āsannātyāsannabhēdēna| āsannaṁ rūkṣalaghuśītādidravyōpayōgaḥ| atyāsannaṁ tu yataḥ samanantaramēva rōgōtpattiḥ| yathā vātādayō dōṣāḥ kruddhāḥ| viprakr̥ṣṭaṁ yat ādikālē rudrakōpādi jvarādīnām| tathā haviḥprāśādi mēhakuṣṭhādīnām| tēnaivaṁvidhamarthajātamēvaṁvidhasya rōgasya hētutvēnōpadiṣṭam, ēvaṁvidhaścōtpannō'tō nidānājñjñāyatē rōgaḥ| prāgrūpaṁ pūrvarūpaṁ bhaviṣyatō vyādhēraprakāśitadōṣaviśēṣādhiṣṭhitasya lakṣaṇam, udbubhūṣurjvarādirāmayō vātādidōṣaviśēṣēṇāliṅgitarūpābhāsō yēnāvabhāsyatē, yathāyathamalpatvādyadavyaktamasphuṭaṁ liṅgaṁ tatprāgrūpam| lakṣaṇaṁ punastadēva prāgrūpādvilakṣaṇam, yēna sakaladōṣaviśēṣāliṅgitaḥ sphuṭaliṅgō vyādhirdr̥śyatē lakṣyatē| upaśayaḥ sukhānubandhyāhārādyupayōgaḥ| ēvaṁvidhēnāhārādikēna hi tasya pīḍā nābhūt, ēvaṁvidhēna cābhūt, ata upaśayājñjñāyatē'yaṁ rōga iti| sa vyādhisātmyaḥ svāsthyahētuḥ sukhāvahaḥ| āptirnirvr̥ttiḥ samprāptirāgatirjātirityanarthāntaram| ēvaṁ duṣṭēnaivaṁ sthānasthitēnaivamanugatēnānayā kalpanayaivaṁmārgēṇa dōṣēṇēti parikalpanam, ata āptyā jñāyatē'yaṁ rōga iti|

Adhikarana deshadvaividhyam (23) · Śloka 23

upaśayādiprasaṅgē ca dēśakālāvapyupayujyētē| atastāvapi paṭhati bhūmidēhaprabhēdēna dēśamāhuriha dvidhā| |23|

sa0- ihāsminnāyurvēdaśāstrē, ācāryā dvidhā dviprakāraṁ, dēśamāhuḥ kathayanti| bhūmibhēdēna dēhabhēdēna ca|

Adhikarana BUdeshatraividhyam (23-24) · Śloka 24

dēhadēśaḥ śiraḥpāṇyādilakṣaṇaḥ prasiddhaḥ| bhūmidēśa ucyatē jāṅgalaṁ vātabhūyiṣṭhamanūpaṁ tu kaphōlbaṇam||23|| sādhāraṇaṁ samamalaṁ tridhā bhūdēśamādiśēt| |24|

sa0- bhūdēśaṁ punastridhā triprakāram, ādiśēt vadēt| tatra jāṅgalō dēśō'lpōdakataruparvatatvēna vakṣyamāṇalakṣaṇaḥ, vātabhūyiṣṭhō vātapracuraḥ| tatra jātā ōṣadhikhagapuruṣamr̥gādayō vātapradhānā bhavanti| pracurōdakavr̥kṣō yō nirvātō durlabhātapaḥ sō'nūpa iti| sa ca kaphapradhānaḥ| tajjāścauṣadhyādayaḥ snigdhā bhavanti| sādhāraṇaḥ punarubhayalakṣaṇō madhyapatitō vyāmiśrarūpaḥ| sa ca samamalō vātādisamadōṣaḥ| atra dōṣā ēva malaśabdēnōktāḥ| vakṣyati hi (saṅgrahē sū.a.20)| "dēhasya malinīkaraṇādāhāramalatvācca malāḥ|"

Adhikarana BeShajakAlaH (24) · Śloka 24

bhēṣajasya samyagyōgahētuṁ kālamāha kṣaṇādirvyādhyavasthā ca kālō bhēṣajayōgakr̥t||24||

sa0- kālō dvividhaḥ, kṣaṇādilakṣaṇō vyādhyavasthālakṣaṇaśca| bhēṣajasyauṣadhasya, yōgaṁ karōti| tadarthasampādanasāmarthyaṁ karōtītyarthaḥ| bhēṣajasya yōgō bhēṣajayōgaḥ, taṁ karōti| kṣaṇādiḥ prasiddhaḥ| ādigrahaṇāllavatruṭimuhūrtayāmāhōrātrapakṣamāsartvayanasaṁvatsarāṇāṁ parigrahaḥ| kṣaṇādikālasyōdāharaṇam| yathā- "pūrvāhṇē vamanaṁ dēyaṁ madhyāhnē tu virēcanam| madhyāhnē kiñcidāvr̥ttē bastiṁ dadyādvicakṣaṇaḥ||" vyādhyavasthā sāmanirāmamr̥dumadhyatīkṣṇatvāttattadyōgyauṣadhavisr̥ṣṭiḥ| yathā (ca,ci.a.3/140 , hr̥.ci.a.1/21)- "laṅghanaṁ svēdanaṁ kālō yavāgvastiktakō rasaḥ| malānāṁ pācanāni syuryathāvasthaṁ kramēṇa vā||" yathā (ca.ci.a.30/287)- "jvarē pēyāḥ kaṣāyāśca sarpiḥ kṣīraṁ virēcanam| tryahaṁ vā ṣaḍahaṁ yuṁjyādvīkṣya dōṣabalābalam||" yathā (hr̥.ci.a.1/44)- "mr̥durjvarō laghurdēhaścalitāśca malā yadā| acirajvaritasyāpi bhēṣajaṁ yōjayēttadā||" asyāmavasthāyāṁ dattamauṣadhamārōgyāya bhavati|

Adhikarana dviprakArakamauShadham (25) · Śloka 25

taccauṣadhaṁ dviprakāramāha śōdhanaṁ śamanaṁ cēti samāsādauṣadhaṁ dvidhā| |25|

sa0- samāsātsaṁkṣēpataḥ, yatkiñcijjagatyauṣadhaṁ sambhavati, tadanēkaprakāraṁ sambhavadapi dvairūpyānatikramācchōdhanaśamanalakṣaṇāt dvidhētyuktam| ēkaṁ śōdhanarūpamaparaṁ śamanarūpamiti| śōdhanaṁ yat kupitān dōṣān bahirniḥsārya rōgōpaśamanaṁ karōti| śamanaṁ yatsvasthānasthitānāmēva sāmyahētuḥ|

Adhikarana auShadhaviShayaviBAgaH (25-26) · Śloka 26

auṣadhamuktam| tasya viṣayamāha | śarīrajānāṁ dōṣāṇāṁ kramēṇa paramauṣadham||25|| bastirvirēkō vamanaṁ tathā tailaṁ ghr̥taṁ madhu| |26|

sa0- śarīrajānāṁ vātādīnāṁ, kramēṇa yathāsaṁkhyēna paripāṭhyōddēśanirdēśēna, paramauṣadhaṁ pradhānauṣadhaṁ, bastyādivamanāntaṁ śōdhanarūpaṁ, tailādimadhvantaṁ śamanarūpam| tēna vātasya bastirgudapraṇidhēyasnēhakvāthādi paramauṣadham| pittasya virēkō mukhapītaṁ gudamārgēṇāntaḥsthitasya dōṣasya niḥsāraṇaṁ paramauṣadham| kaphasya vamanaṁ mukhēna pītaṁ tēnaiva dōṣasya niḥsāraṇaṁ paramauṣadham| iti śōdhanarūpēṇa dōṣāṇāmauṣadham| tailādi tu śamanasvarūpēṇauṣadham| tathēti kramēṇaiva| vātasya tailaṁ, pittasya ghr̥taṁ, kaphasya mākṣikaṁ paramauṣadham| pradhānamauṣadhamiti yāvat|

Adhikarana manodoShauShadham (26) · Śloka 26

kāyādidēśamāśritya sarvatra sarvamēva śarīrajātānāṁ dōṣāṇāṁ kramēṇa paramauṣadhamuktam| atha mānasayōrdōṣayōḥ kiṁ tatparamauṣadhaṁ syāditi, tadarthamāha | dhīdhairyātmādivijñānaṁ manōdōṣauṣadhaṁ param||26||

sa0- manōdōṣayō rajastamasōḥ, rōgavighnakāri dhīdhairyādikaṁ, paramauṣadham| dhīśca dhairyaṁ cātmādivijñānaṁ ca tattathāvidham| tatra dhīrbuddhirbāhyādhyātmikānāṁ bhāvānāṁ hitāhitaparicchēdavibhāgakāriṇī| dhairyaṁ dhr̥tiścētasaḥ sthiratvamacāpalam, yēna pratiṣiddhēṣu na pravartatē, hitēṣu ca na sīdati| ātmavijñānaṁ yōgābhyāsasamādhinā paramātmasvarūpavijñānam| ādigrahaṇājjñānavijñānasmr̥tidēśakālādīnāṁ parigrahaḥ| manōdōṣasamutthakāmādijarōgārthaḥ paraśabdō viśēṣaṇatvēna nirdiṣṭaḥ|

Adhikarana pAdacatuShTayasvarUpam (27) · Śloka 27

ēvaṁ tāvadanēna sakalacikitsitamuktam| tacca pādacatuṣṭayayuktaṁ kāryakaraṁ, tadarthamāha bhiṣak dravyāṇyupasthātā rōgī pādacatuṣṭayam| cikitsitasya nirdiṣṭaṁ, pratyēkaṁ taccaturguṇam||27||

sa0- cikitsitasya rōgōpaśamalakṣaṇasya, pādacatuṣṭayamaṅgacatuṣṭayamuktam| pratyēkaṁ taccaturguṇamēvaṁ ṣōḍaśaguṇaṁ cikitsitaṁ bhēṣajaṁ bhiṣajō bhāṣantē| bhiṣagvaidyaḥ, tasya prādhānyādagrē nirdēśaḥ| tathā cāgamaḥ (carakē sū.a.9/10)- "yōktā prayōktā śāstā ca pradhānō bhiṣagatra tu||" tathā saṅgrahē'pi (sū.a.2)- "yadvaidyē viguṇē pādā guṇavantō'pyanarthakāḥ| sa pādahīnānapyārtān guṇavān yacca yāpayēt|| cikitsāyāstamēvātaḥ pradhānaṁ kāraṇaṁ viduḥ|" dravyāṇyauṣadhāni| upasthātā paricārakaḥ| rōgī āturaḥ| ētatpādacatuṣṭayaṁ nirdiṣṭamācāryēṇa|

Adhikarana BiShakcaturguNAH (28) · Śloka 28

uddēśakramēṇa tēṣāṁ guṇānāha dakṣastīrthāttaśāstrārthō dr̥ṣṭakarmā śucirbhiṣak| |28|

sa0- dakṣaḥ- karmaṇi caturaḥ| tīrthādupādhyāyādviditāgamādāttō gr̥hītaḥ śāstrārthō yēna sa tīrthāttaśāstrārthaḥ, "anēkamanyapadārthē" iti tr̥tīyārthē bahuvrīhiḥ, āgamaprāptaśāstrasvarūpaḥ| bahuśō dr̥ṣṭaṁ karma yēna cikitsālakṣaṇaṁ sa dr̥ṣṭakarmā-abhyastakarmā śataśaścikitsitarōgaḥ| śuciḥ- kāyavāṅmanōvyāpārairmalīmasairaparāmr̥ṣṭaḥ, alipsāvān arthōpajīvikāhētōrna karōti paraṁ dharmōpārjanēnēti śuciḥ|

Adhikarana auShadhacaturguNAH (28) · Śloka 28

| bahukalpaṁ bahuguṇaṁ sampannaṁ yōgyamauṣadham||28||

sa0- bahavaḥ kalpāḥ yasmin sambhavanti svarasakvāthacūrṇādyāstadbahukalpaṁ-vyādhīnāṁ nivāraṇakṣamaṁ na tu lavaṇavadēkakalpam| taddhi sukhamupayujyatē| nānāśaktayō hi sattvāḥ| bahavō guṇā yasya gurumandādayastadbahuguṇam, athavā yadanēkarōgavināśanasamartham| sampannaṁ-sampattiyuktaṁ, na vipannam, praśastabhūmidēśajātādiguṇayuktam| tathā ca granthaḥ (hr̥dayē ka.a.1/1)- "dhanvē sādhāraṇē dēśē samē sanmr̥ttikē śucau| śmaśānacaityāyatanaśvabhravalmīkavarjitē|" iti| athavā pākasaṁskārādiyuktam| yōgyaṁ-dātuṁ yadyatrārhati tacca tatra yōgyam| vyādhidēśakāladōṣadūṣyadēhavayōbalādīn jñātvā, yujyatē dīyata iti tadyōgyaṁ, rōgasya rōgiṇaśca|

Adhikarana upasthAtRucaturguNAH (29) · Śloka 29

upasthātāpi caturvidhaḥ- anuraktaḥ śucirdakṣō buddhimān paricārakaḥ| |29|

sa0- anuraktō-dr̥ḍhabhakta āturasya| śuciḥ- kāyavāṅmanōvyāpārairduṣṭairaparāmr̥ṣṭaḥ| dakṣaḥ- sarvacēṣṭāsu caturaḥ| buddhimān- viśiṣṭayā buddhyā yuktaḥ, pravīṇa iti yāvat|

Adhikarana rogicaturguNAH (29) · Śloka 29

rōgyapi caturvidhaḥ | āḍhyō rōgī bhiṣagvaśyō jñāpakaḥ sattvavānapi||29||

sa0- āḍhyō-dhanavān| bhiṣagvaśyō-vaidyāyattaḥ, taduktakārī| jñāpakō-nidānāvasthādīnāmāvēdakaḥ, vaidyaṁ rōgāhāravihārādīnāmanvayavyatirēkaṁ bōdhayituṁ samarthaḥ| sattvavān-dhairyayutō mōhavarjitaḥ, dhairyēṇa prāyaścittavaccikitsāṁ karōti| api samuccayē|

Adhikarana sukhasAdhyavyAdhilakShaNam (19) · Śloka 31

sukhasādhyādikasya vyādhicatuṣṭayasya lakṣaṇamucyatē (sādhyō'sādhya iti vyādhirdvidhā, tau tu punardvidhā| susādhyaḥ kr̥cchrasādhyaśca, yāpyō yaścānupakramaḥ||1|| ) sarvauṣadhakṣamē dēhē yūnaḥ puṁsō jitātmanaḥ| amarmagō'lpahētvagrarūparūpō'nupadravaḥ||30|| atulyadūṣyadēśartuprakr̥tiḥ pādasampadi| grahēṣvanuguṇē'ṣvēkadōṣamārgō navaḥ sukhaḥ||31||

sa0- sarvauṣadhakṣamē dēha utpannō vyādhiḥ sukhasādhyaḥ sukhōpāyaḥ, tathā kālēnālpēna sādhyatē| sarvāṇyauṣadhāni yaḥ kṣamatē sahatē tīkṣṇmadhyamr̥durūpāṇi nānādēśajāni śamanāni tathā śōdhanarūpāṇi tathā viṣakṣārādīni| yūnaḥ- vayasyasya, taruṇasyētyarthaḥ| puṁsō- na striyāḥ| puṁgrahaṇaṁ strīnivr̥ttyartham| yatastasyāḥ sarvadā bhīrutvamabuddhimattvaṁ ca, atō yathōktānurūpaguṇābhāvaḥ| sā tu yasmāttīkṣṇōṣṇauṣadhāni na sahatē, saukumāryādiyōgāt| jitātmanō'lōlupasya, jita ātmā yēna, viṣayābhilāṣaṁ pariharataḥ| amarmagō- na marmasthaḥ, marmāṇi- śirōhr̥dayabastiprabhr̥tīni, tēṣu gacchatīti marmagaḥ, na marmagō'marmagaḥ, hr̥tkaṇṭhādipīḍākaraṇāsamarthaḥ| alpahētvagrarūparūpa iti| hētuścāgrarūpaṁ ca rūpaṁ ca tāni hētvagrarūparūpāṇi, alpāni hētvagrarūparūpāṇi yasya sa tathāvidhaḥ| hēturnidānam, agrarūpaṁ- pūrvarūpam, rūpaṁ- lakṣaṇam, ētānyalpāni yasya| anupadrava iti| na vidyatē upadravō yasya, utpannasya vyādhēranantaraṁ jāyatē yō'nyō vyādhiḥ, na tallakṣaṇabhūtō'pradhānaḥ, na yathāsvalakṣaṇaḥ, tadupakramanirōdhakaḥ, sa upadravaḥ| tathā cāgamaḥ- "vyādhērupari yō vyādhirbhavatyuttarakālajaḥ| upakramavighātī ca sa hyupadrava ucyatē||" iti| atulyadūṣyadēśartuprakr̥tiriti| dūṣyaśca dēśaśca r̥tuśca prakr̥tiśca tā dūṣyadēśartuprakr̥tayaḥ, atulyā dūṣyadēśartuprakr̥tayō yasya| atulyāḥ- na sadr̥śāḥ| yathā- dūṣyē mēdōmajjādau, anūpadēśē, śītartau, āturō vātaprakr̥tiḥ, tasya kupitaṁ pittaṁ sukhasādhyamiti| atulyadūṣyō yathā- ślēṣmaṇā śītēna raktamuṣṇaṁ dūṣitam| atulyadēśō vyādhiryathā- anūpadēśē pittasambhūtaḥ| atulyarturyathā- śaradi kaphōdbhavaḥ| atulyaprakr̥tiryathā- pittaprakr̥tēḥ ślēṣmōdbhavō vyādhiḥ| nanvatulyadūṣyadēśartuprakr̥titvādasau kr̥cchrasādhyō yāpyō vā prāptaḥ, na sukhasādhyaḥ, anēkasukhōpakramasādhyatvāt| yatō dūṣyādīnāmatulyatvātparasparamanya ēvōpakramaḥ| ēkasukhōpakramaḥ sukhasādhyō vyādhiḥ| ata ēva sādhyayāpyaparityājyā mēhāḥ ślēṣmapittavātōtthāḥ (hr̥.ni.a.10/6)- "samāsamakriyatayā mahātyayatayāpi ca" ityēvaṁ nirdiśati| atrōcyatē| tathāprabhāvatvātpramēhākhyasya vyādhēḥ, yaduta ślēṣmapramēhaḥ samakriyatvātsādhyaḥ, pittapramēhō viṣamakriyatvādyāpyaḥ, mahātyayatvācca vātapramēhaḥ pratyākhyēyaḥ| kiñca tulyadūṣyadēśartuprakr̥titvānmahārambhō niṣpratyanīkō vyādhirjāyatē, atō'sau na sukhasādhyaḥ| kutracidvyādhau tulyadūṣyādirapi sukhasādhyatvēna jyāyān| tathā ca granthaḥ- "jvarē tulyartudōṣatvaṁ pramēhē tulyadūṣyatā| raktagulmē purāṇatvaṁ sukhasādhyatvahētavaḥ||" pādasampadīti| bhiṣagādīnāṁ caturṇāṁ pādānāṁ sampatsamr̥ddhiḥ, tasyāṁ satyāṁ, aṅgacatuṣṭayē paripūrṇē sati| grahēṣvanuguṇēṣviti| grahāḥ- sūryādayaḥ, tēṣvanuguṇēṣvanukūlarāśisthitēṣu śōbhanasthānagatēṣu satsu| ēkadōṣamārga iti| dōṣaśca mārgaśca dōṣamārgam, ēkaṁ dōṣamārgaṁ yasya sa tathōktaḥ| dōṣō- vātādiḥ| mārgastrividhaḥ śākhādirvakṣyamāṇō bāhyābhyantaramadhyabhēdēna| tēnaikēna vātādīnāmanyatamēna dōṣēṇa yō jātō na dvābhyāṁ tribhirvā, tathaikēnāpi mārgēṇa bāhyēna madhyēnābhyantarēṇa vā jātaḥ| navō- na jaraṭhaḥ, acirōtpanna ityarthaḥ| yasmādvatsarātītā vyādhayō'sādhyāḥ| sa tathāvidhō vyādhiḥ sukhaḥ- sukhēna sādhyatē| tathā ca granthaḥ (saṁ.sū.a.2, ca.ni.a.8)- "sukhasādhyaḥ sukhōpāyaḥ kālēnālpēna sādhyatē" iti|

Adhikarana kRucCrasAdhyo vyAdhiH (32) · Śloka 32

kr̥cchrasādhyaṁ vyādhimāha śastrādisādhanaḥ kr̥cchraḥ saṅkarē ca tatō gadaḥ| |32|

sa0- yō gadō rōgaḥ, śastrādisādhanaḥ śastrādibhiḥ sādhyatē, sa kr̥cchrasādhyaḥ kr̥cchrapratīkārō mahadbhirupāyaiḥ sādhyatē tathā cirēṇa| tathā ca granthaḥ (saṁ.sū.a.2)- "kr̥cchrairupāyaiḥ kr̥cchrastu mahadbhiśca cirēṇa ca||" ādigrahaṇēna kṣārāgnikarmaviṣalēpādayō gr̥hyantē| tathā, saṅkarē ca- tataḥ pūrvōktātsādhyaliṅgātsaṅkīrṇatvē sati- yō gada uptannaḥ, sō'pi kr̥cchrasādhyaḥ| caśabdaḥ samuccayē| tatastasmāduktasādhyalakṣaṇādyaḥ saṅkarē dvitriviparyayē sati sthitaḥ| tathā ca- yuvā āturaḥ kintu na vijitātmā| vijitātmā vā kintu rōgō marmasthānagaḥ| sarvauṣadhakṣamē dēhē jātaḥ kintu vr̥ddhaḥ| kadācidyuvā na sarvauṣadhakṣamō dēhaḥ| ēvamanayā diśā sarvamapyūhyam|

Adhikarana yApyo vyAdhiH (32) · Śloka 32

yāpyō'ta ucyatē | śēṣatvādāyuṣō yāpyaḥ pathyābhyāsādviparyayē||32||

sa0- bāhulyēna viparyayē sādhyalakṣaṇaviparītatvē satyāyuṣō jīvitasya śēṣatvādakṣīṇatvānmārayitumasamarthaḥ, pathyairāhāravihārairyāpyō yāpanīyaḥ, nāsau pratyākhyēyaḥ| ētāvānēvāsya pratyākhyēyādvyādhērviśēṣō yadāyuḥśēṣatvaṁ, yāpyasya vyādhērāyuḥśēṣamātraṁ varjayitvā yadanyattatsarvaṁ samānaṁ prāyēṇāsya ca pratyākhyēyasya vyādhēḥ| kasya viparyayē sati ? prakr̥tatvātsukhasādhyasya| pathyairāhāravihārairabhyasanamabhyāsaḥ punaḥ punaḥ karaṇam, tasmāddhitāhāravihārasēvanādyāpyaḥ| sa ca cikitsāyāmalpaṁ sukhaṁ dattvā punaḥ sō'lpēnaiva hētunā pratanyatē| tathā ca granthaḥ (saṁ.sū.a.2)- "dattvālpaṁ sukhamalpēna hētunā sa pratanyatē| yāti nāśēṣatāṁ rōgaḥ karmajō niyatāyuṣaḥ| prapatanniva viṣkambhairdhāryatē'trāturō hitaiḥ"|

Adhikarana pratyAkhyeyo vyAdhiH (33) · Śloka 33

pratyākhyēya ucyatē anupakrama ēva syātsthitō'tyantaviparyayē| autsukyamōhāratikr̥d dr̥ṣṭariṣṭō'kṣanāśanaḥ||33||

sa0- na vidyata upakramaḥ pratīkārō yasya sō'nupakramō'cikitsyaḥ, pratyākhyēya iti yāvat| kō'sāvanupakramaḥ ? yō'tyantaviparyayē sthitaḥ| yō gadō'rthādyāpyalakṣaṇādavaśiṣṭāyuḥ śēṣarūpādatyantaviparyayē sthitaḥ, sarvakriyāpathātikrāntaḥ, majjaśukrādigambhīradhātugataḥ, marmasandhisamāśritaḥ, sō'nupakrama ēvācikitsyaḥ, sādhayitumaśakyatvāt| tathautsukyādikr̥diti| autsukyaṁ ca mōhaścāratiśca tāḥ karōtītyautsukyamōhāratikr̥t| autsukyaṁ viṣayōtkaṇṭhā, mōhō- vaicityaṁ cittanāśō'jñānam, aratirasukhaṁ na kutracidavasthitiḥ sthānāsanādiṣvanirvr̥tiścētasaḥ, ētāvatō yaḥ karōti sō'nupakramaḥ| tathā dr̥ṣṭariṣṭa iti| dr̥ṣṭaṁ riṣṭaṁ maraṇakhyāpakaṁ cihnaṁ yasmin sa dr̥ṣṭariṣṭaḥ, dr̥ṣṭamaraṇakhyāpakalakṣaṇō'nupakrama ēva| tathā'kṣanāśana iti| akṣāṇīndriyāṇyucyantē| cakṣurādīnyapi nāśayati sō'kṣanāśanaḥ, indriyōparōdhī rōgō'nupakramō yaḥ śīghramindriyavighātakr̥t| ēvaṁ purā parīkṣya vyādhicikitsāmārabhēta| anyathā'vaśyaṁ svārthādihānimavāpnuyādvaidyaḥ| tathā ca granthaḥ (saṁ.sū.a.2)- "vyādhiṁ purā parīkṣyaivamārabhēta tataḥ kriyām| svārthavidyāyaśōhānimanyathā dhruvamāpnuyāt" iti|

Adhikarana anupakramaNIyAturasya lakShaNam (34-35) · Śloka 35

sādhyalakṣaṇayuktō'pyāturō nōpakramaṇīya iti darśayati tyajēdārtaṁ bhiṣagbhūpairdviṣṭaṁ tēṣāṁ dviṣaṁ dviṣam| hīnōpakaraṇaṁ vyagramavidhēyaṁ gatāyuṣam||34|| caṇḍaṁ śōkāturaṁ bhīruṁ kr̥taghnaṁ vaidyamāninam| |35|

sa0- ēvaṁvidhamārtamāturamupakramyamapi tyajētpariharēt| bhiṣagbhūpairdviṣṭaṁ- bhiṣagbhistathā bhūpai rājabhirdviṣṭam, vaidyā rājānaśca yaṁ dviṣanti| tathā, tēṣāṁ dviṣaṁ-śatruṁ, bhiṣagbhūpānyō dvēṣṭi, tamapi tyajēt| dviṣṭaṁ-śatruṁ cātmanaḥ| hīnōpakaraṇamiti upakaraṇavikalaṁ hīnacikitsāṅgam| vyagraṁ- kāryabahulamanyakāryāpēkṣiṇaṁ kāryāntarāsaktacētasam| avidhēyaṁ- bhiṣajaḥ, tadājñāṁ yō na karōti, tamapi tyajēt| gatāyuṣaṁ- parikṣīṇajīvitam| caṇḍaṁ- sahasāpakārakaraṇabuddhiṁ krūrakarmāṇam| śōkāturaṁ- stryādivirahōtthēna śōkēna śucārtam| bhīruṁ- sabhayam| kr̥taghnaṁ- yaḥ kr̥tōpakārō'pyapakāraṁ karōti| vaidyamāninaṁ- avaidyō'pi yō vaidyamivātmānaṁ manyatē svamatēnaivauṣadhaṁ karōti mūḍhaḥ, tamapi tyajēt|

Adhikarana sUtrasthAnAntargatAdhyAyAH (35-39) · Śloka 39

ēvaṁ ca prathamē'dhyāyē sakalatantrārṇavasya tātparyaṁ vyākhyātam| anantaraṁ sukhasmaraṇārthamadhyāyasaṅgrahaṁ vivakṣuridamāha | tantrasyāsya paraṁ cātō vakṣyatē'dhyāyasaṅgrahaḥ||35|| āyuṣkāmadinartvīhārōgānutpādanadravāḥ| annajñānānnasaṁrakṣāmātrādravyarasāśrayāḥ||36|| dōṣādijñānatadbhēdataccikitsādyupakramāḥ| śuddhyādisnēhanasvēdarēkāsthāpananāvanam||37|| dhūmagaṇḍūṣadr̥ksēkatr̥ptiyantrakaśastrakam| śirāvidhiḥ śalyavidhiḥ śastrakṣārāgnikarmikau||38|| sūtrasthānamimē'dhyāyāstriṁśat|39|

sa0- asya- aṣṭāṅgahr̥dayākhyasya, tantrasya- tantryantē dhāryantē'nēnāyurvēdārthā iti tantram tasya, adhyāyasaṅgrahaḥ- adhyāyānāṁ saṅgrahaḥ saṁkṣēpa ēkatra rāśīkaraṇam, ataḥ paraṁ- asmādūrdhvam, sukhasmaraṇāya mayā vakṣyatē| sa0-imē pūrvōktāstriṁśadadhyāyāḥ, sūtrasthānamuktam| āyuṣkāmaśca dinartvīhē ca rōgānutpādanaṁ ca dravaścēti dvandvaḥ| īhā caryā cēṣṭētyēkō'rthaḥ| tēna āyuṣkāmīyō dinacaryā r̥tucaryā rōgānutpādanīyō dravadravyavijñānīyō'nnasvarūpavijñānīyō'nnasaṁrakṣā mātrāśitīyō dravyādivijñānīyō rasabhēdīyō dōṣādivijñānīyō dōṣabhēdīyō dōṣōpakramaṇīyō dvividhōpakramaṇīyaḥ śōdhanādigaṇasaṅgrahaḥ snēhavidhiḥ svēdavidhirvamanavirēcanavidhirbastividhirnasyavidhirdhūmavidhirgaṇḍūṣādividhi rāścōtanāñjanavidhistarpaṇapuṭapākavidhiryantravidhiḥ śastravidhiḥ śirāvyadhavidhiḥ śalyāharaṇavidhiḥ śastrakarmavidhiḥ kṣārāgnikarmavidhiḥ| sūcanātsūtram, sūcyatē'nēna sakalatantrārtha iti sūtrasthānam, sakalasya tantrasya śiraḥsthānīyam|

Adhikarana shArIrasthAnAdhyAyAH (39-40) · Śloka 40

adhunā śārīramucyatē śārīramucyatē| garbhāvakrāntitadvyāpadaṅgamarmavibhāgikam||39|| vikr̥tirdūtajaṁ ṣaṣṭham|40|

sa0- śārīraṁ śārīrasthānamucyatē| kiṁsthānamadhyāyasaṅgrahaḥ| kē punastē ? tānāha| tatra garbhāvakrāntiśārīram| tasya vyāpat tadvyāpat , tasyēti garbhaparāmarśaḥ, garbhavyāpacchārīram| aṅgavibhāgaṁ śārīram| marmavibhāgaṁ śārīram| vikr̥tivijñānīyaṁ śārīram| dūtādivijñānīyaṁ śārīram| ēvamētē ṣaḍadhyāyāḥ, śārīrasthānam|

Adhikarana nidAnasthAnAdhyAyAH (40-41) · Śloka 41

nidānamucyatē nidānaṁ sārvarōgikam| jvarāsr̥kśvāsayakṣmādimadādyarśōtisāriṇām||40|| mūtrāghātapramēhāṇāṁ vidradhyādyudarasya ca| pāṇḍukuṣṭhānilārtānāṁ vātāsrasya ca ṣōḍaśa||41||

sa0- sarvarōganidānam| jvaranidānam| raktapittakāsanidānam| śvāsahikkānidānam| rājayakṣmādinidānam| madātyayādinidānam| arśōnidānam| atīsāragrahaṇīdōṣanidānam| mūtrāghātanidānam| pramēhanidānam| vidradhivr̥ddhigulmanidānam| udaranidānam| pāṇḍuśōphavisarpanidānam| kuṣṭhaśvitrakr̥minidānam| vātavyādhinidānam| vātaśōṇitanidānam| ityēvaṁ ṣōḍaśādhyāyāḥ, nidānasthānam|

Adhikarana cikistitasthanAdhyAyAH (42-44) · Śloka 44

cikitsitamucyatē cikitsitaṁ jvarē raktē kāsē śvāsē ca yakṣmaṇi| vamau madātyayē'rśaḥsu, viśi dvau, dvau ca mūtritē||42|| vidradhau gulmajaṭharapāṇḍuśōphavisarpiṣu| kuṣṭhaśvitrānilavyādhivātāsrēṣu cikitsitam||43|| dvāviṁśatirimē'dhyāyāḥ|44|

sa0- cikitsitasthānaṁ dvāviṁśatiradhyāyāḥ| jvaracikitsitam| raktapittacikitsitam| kāsacikitsitam| śvāsahikkācikitsitam| rājayakṣmacikitsitam| chardihr̥drōgatr̥ṣṇācikitsitam| madātyayacikitsitam| arśaścikitsitam| atīsāracikitsitam| grahaṇīdōṣacikitsitam| mūtrāghātacikitsitam| pramēhacikitsitam| vidradhivr̥ddhicikitsitam| gulmacikitsitam| udaracikitsitam| pāṇḍurōgacikitsitam| śvayathucikitsitam| visarpacikitsitam| kuṣṭhacikitsitam| śvitrakr̥micikitsitam| vātavyādhicikitsitam| vātaśōṇitacikitsitam| imē dvāviṁśatiradhyāyāścikitsitasthānam|

Adhikarana kalpasiddhisthanAdhyAyAH (44-45) · Śloka 45

kalpasiddhirataḥ param| kalpō vamērvirēkasya tatsiddhirbastikalpanā||44|| siddhirbastyāpadāṁ ṣaṣṭhō dravyakalpaḥ| |45|

sa0- ata ūrdhvaṁ kalpasthānam| atra kalpē vamanakalpaḥ| virēcanakalpaḥ| vamanavirēcanavyāpatsiddhiḥ| bastikalpaḥ| bastivyāpatsiddhiḥ| ṣaṣṭhō bhēṣajakalpaḥ| ityēvaṁ ṣaḍadhyāyāḥ, kalpasiddhisthānam|

Adhikarana uttaratantrAdhyAyAH (1) · Śloka 1

ata uttaram| bālōpacārē tadvyādhau tadgrahē, dvau ca bhūtagē||45|| janmādē'tha smr̥tibhraṁśē, dvau dvau vartmasu sandhiṣu| dr̥ktamōliṅganāśēṣu trayō, dvau dvau ca sarvagē||46|| karṇanāsāmukhaśirōvraṇē, bhaṅgē bhagandarē| granthyādau kṣudrarōgēṣu guhyarōgē pr̥thagdvayam||47|| viṣē bhujaṅgē kīṭēṣu mūṣakēṣu rasāyanē| catvāriṁśō'napatyānāmadhyāyō bījapōṣaṇaḥ||48|| ityadhyāyaśataṁ viṁśaṁ ṣaḍbhiḥ sthānairudīritam| 48 1/2| iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasūnuvāgbhaṭaviracitāyāmaṣṭāṅgahr̥dayasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē āyuṣkāmīyō nāma prathamō'dhyāyaḥ||1||

sa0- ata uttaraṁ, atō'smātkalpasiddhisthānādūrdhvamuttaratantram| bālōpacaraṇīyaḥ| bālāmayapratiṣēdhaḥ| bālagrahapratiṣēdhaḥ| bhūtavijñānīyaḥ| bhūtapratiṣēdhaḥ| unmādapratiṣēdhaḥ| apasmārapratiṣēdhaḥ| vartmarōgavijñānīyaḥ| vartmarōgapratiṣēdhaḥ| sandhisitāsitarōgavijñānīyaḥ| timirapratiṣēdhaḥ| liṅganāśapratiṣēdhaḥ| sarvākṣirōgavijñānīyaḥ| sarvākṣirōgapratiṣēdhaḥ| karṇarōgavijñānīyaḥ| karṇarōgapratiṣēdhaḥ| nāsārōgavijñānīyaḥ| nāsārōgapratiṣēdhaḥ| mukharōgavijñānīyaḥ| mukharōgapratiṣēdhaḥ| śirōrōgavijñānīyaḥ| śirōrōgapratiṣēdhaḥ| vraṇavijñānīyapratiṣēdhaḥ| sadyōvraṇapratiṣēdhaḥ| bhaṅgapratiṣēdhaḥ| bhagandarapratiṣēdhaḥ| granthyarbudaślīpadādivijñānīyaḥ| granthyarbudādipratiṣēdhaḥ| kṣudrarōgavijñānīyaḥ| kṣudrarōgapratiṣēdhaḥ| guhyarōgavijñānīyaḥ| guhyarōgapratiṣēdhaḥ| viṣapratiṣēdhaḥ| sarvaviṣapratiṣēdhaḥ| kīṭalūtādiviṣapratiṣēdhaḥ| mūṣikālarkaviṣapratiṣēdhaḥ| rasāyanādhyāyaḥ| vājīkaraṇādhyāya iti| ēvamētē catvāriṁśadadhyāyā uttaratantram| taditi bālasya parāmarśaḥ| dvau dvāviti vartmani dvau, sandhau dvau, yathāsaṁkhyēna| traya iti dr̥ktamōliṅganāśēṣu pratyēkamēkaikaḥ| granthyādikṣudrarōgaguhyarōgēṣu pr̥thagdvayaṁ pratyēkaṁ dvau dvau| anapatyānāmaprajānāṁ puṁsāṁ catvāriṁśō'dhyāyō bījapōṣaṇaḥ śukravr̥ddhihēturiti| ityēvamanēna prakārēṇa, saviṁśamadhyāyaśataṁ ṣaḍbhiḥ sthānaiḥ sūtraśārīranidānacikitsākalpasiddhyuttaratantrairudīritamiti bhadram| iti śrīmr̥gāṅkadattaputraśrīmadaruṇadattaviracitāyāmaṣṭāṅgahr̥dayaṭīkāyāṁ sarvāṅgasundarākhyāyāṁ sūtrasthāna āyuṣkāmīyō'dhyāyaḥ prathamaḥ|| 1||