Adhikarana ma~ggalAcaraNam (1) · Śloka 1
rāgādirōgān satatānuṣaktānaśēṣakāyaprasr̥tānaśēṣān|
autsukyamōhāratidāñjaghāna yō'pūrvavaidyāya namōstu tasmai|1|
View original
रागादिरोगान् सततानुषक्तानशेषकायप्रसृतानशेषान्|
औत्सुक्यमोहारतिदाञ्जघान योऽपूर्ववैद्याय नमोस्तु तस्मै|१|
Adhikarana AyuShkAmIyAdhyAyaH prathamaH (1-2) · Śloka 2
idānīmiṣṭadēvatāṁ namaskr̥tya śāstrakārastantramāriripsuridamāha athāta āyuṣkāmīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
(gadyasūtram)||1||
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ|
(gadyasūtram)|2|
View original
इदानीमिष्टदेवतां नमस्कृत्य शास्त्रकारस्तन्त्रमारिरिप्सुरिदमाह अथात आयुष्कामीयमध्यायं व्याख्यास्यामः|
(गद्यसूत्रम्)||१||
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः|
(गद्यसूत्रम्)|२|
Adhikarana AyurvedotpattiH (2) · Śloka 2
āyuḥkāmāyamānēna dharmārthasukhasādhanam|
āyurvēdōpadēśēṣu vidhēyaḥ paramādaraḥ||2||
View original
आयुःकामायमानेन धर्मार्थसुखसाधनम्|
आयुर्वेदोपदेशेषु विधेयः परमादरः||२||
Adhikarana AgamashuddhiH (3-4) · Śloka 4
athāsyāyurvēdasya gauravōtpādanāyāgamaśuddhiṁ darśayati brahmā smr̥tvā''yuṣō vēdaṁ prajāpatimajigrahat|
sō'śvinau tau sahasrākṣaṁ sō'triputrādikānmunīn||3||
tē'gnivēśādikāṁstē tu pr̥thak tantrāṇi tēnirē|
|4|
View original
अथास्यायुर्वेदस्य गौरवोत्पादनायागमशुद्धिं दर्शयति ब्रह्मा स्मृत्वाऽऽयुषो वेदं प्रजापतिमजिग्रहत्|
सोऽश्विनौ तौ सहस्राक्षं सोऽत्रिपुत्रादिकान्मुनीन्||३||
तेऽग्निवेशादिकांस्ते तु पृथक् तन्त्राणि तेनिरे|
|४|
Adhikarana aShTA~ggahRudayopayogaH (4-5) · Śloka 5
nanu yadi taistantrāṇi punaryugānurūpasandarbhaiḥ saṅgr̥hītāni|
tatkimidānīmanēna śāstrēṇa kr̥tēnētyāha |
tēbhyō'tiviprakīrṇēbhyaḥ prāyaḥ sāratarōccayaḥ||4||
kriyatē'ṣṭāṅgahr̥dayaṁ nātisaṁkṣēpavistaram|
|5|
View original
ननु यदि तैस्तन्त्राणि पुनर्युगानुरूपसन्दर्भैः सङ्गृहीतानि|
तत्किमिदानीमनेन शास्त्रेण कृतेनेत्याह |
तेभ्योऽतिविप्रकीर्णेभ्यः प्रायः सारतरोच्चयः||४||
क्रियतेऽष्टाङ्गहृदयं नातिसंक्षेपविस्तरम्|
|५|
Adhikarana aShTA~ggAni (5-6) · Śloka 6
kāni punastānyaṣṭāṅgānītyāha |
kāyabālagrahōrdhvāṅgaśalyadaṁṣṭrājarāvr̥ṣān||5||
aṣṭāvaṅgāni tasyāhuścikitsā yēṣu saṁśritā|
|6|
View original
कानि पुनस्तान्यष्टाङ्गानीत्याह |
कायबालग्रहोर्ध्वाङ्गशल्यदंष्ट्राजरावृषान्||५||
अष्टावङ्गानि तस्याहुश्चिकित्सा येषु संश्रिता|
|६|
Adhikarana doShAH (6) · Śloka 6
kāyasya dōṣadhātumalasamudāyatvāttānēva dōṣādīn nirdidikṣurāha |
vāyuḥ pittaṁ kaphaścēti trayō dōṣāḥ samāsataḥ||6||
View original
कायस्य दोषधातुमलसमुदायत्वात्तानेव दोषादीन् निर्दिदिक्षुराह |
वायुः पित्तं कफश्चेति त्रयो दोषाः समासतः||६||
Adhikarana doShAvasthAdvayam (7) · Śloka 7
vikr̥tāvikr̥tā dēhaṁ ghnanti tē vartayanti ca|
|7|
View original
विकृताविकृता देहं घ्नन्ति ते वर्तयन्ति च|
|७|
Adhikarana doShasthAnAni (7) · Śloka 7
idānīmēṣāṁ vyāpināmapi viśiṣṭasthānaṁ vivakṣurāha |
tē vyāpinō'pi hr̥nnābhyōradhōmadhyōrdhvasaṁśrayāḥ||7||
View original
इदानीमेषां व्यापिनामपि विशिष्टस्थानं विवक्षुराह |
ते व्यापिनोऽपि हृन्नाभ्योरधोमध्योर्ध्वसंश्रयाः||७||
Adhikarana doShakAlAH (8) · Śloka 8
athaiṣāṁ sakalakālavyāpināmapi niyatakālatvaṁ darśayannāha vayōhōrātribhuktānāṁ tē'ntamadhyādigāḥ kramāt|
|8|
View original
अथैषां सकलकालव्यापिनामपि नियतकालत्वं दर्शयन्नाह वयोहोरात्रिभुक्तानां तेऽन्तमध्यादिगाः क्रमात्|
|८|
Adhikarana agnisvarUpam (8) · Śloka 8
adhunā'gnisvarūpaṁ prastauti |
tairbhavēdviṣamastīkṣṇō mandaścāgniḥ samaiḥ samaḥ||8||
View original
अधुनाऽग्निस्वरूपं प्रस्तौति |
तैर्भवेद्विषमस्तीक्ष्णो मन्दश्चाग्निः समैः समः||८||
Adhikarana koShThacAturvidhyam (9) · Śloka 9
agnicāturvidhyamuktvā tadāśrayasya kōṣṭhasya cāturvidhyaṁ vivakṣurāha kōṣṭhaḥ krūrō mr̥durmadhyō madhyaḥ syāttaiḥ samairapi|
|9|
View original
अग्निचातुर्विध्यमुक्त्वा तदाश्रयस्य कोष्ठस्य चातुर्विध्यं विवक्षुराह कोष्ठः क्रूरो मृदुर्मध्यो मध्यः स्यात्तैः समैरपि|
|९|
Adhikarana dehajanma prakRutisvarUpam (9-10) · Śloka 10
idānīṁ prakr̥tisvarūpaṁ prastauti śukrārtavasthairjanmādau viṣēṇēva viṣakrimēḥ||9||
taiśca tisraḥ prakr̥tayō hīnamadhyōttamāḥ pr̥thak|
samadhātuḥ samastāsu śrēṣṭhā nindyā dvidōṣajāḥ||10||
View original
इदानीं प्रकृतिस्वरूपं प्रस्तौति शुक्रार्तवस्थैर्जन्मादौ विषेणेव विषक्रिमेः||९||
तैश्च तिस्रः प्रकृतयो हीनमध्योत्तमाः पृथक्|
समधातुः समस्तासु श्रेष्ठा निन्द्या द्विदोषजाः||१०||
Adhikarana tridoShaguNAH (11-12) · Śloka 12
tatra rūkṣō laghuḥ śītaḥ kharaḥ sūkṣmaścalō'nilaḥ|
pittaṁ sasnēhatīkṣṇōṣṇaṁ laghu visraṁ saraṁ dravam||11||
snigdhaḥ śītō gururmandaḥ ślakṣṇō mr̥tsnaḥ sthiraḥ kaphaḥ|12|
View original
तत्र रूक्षो लघुः शीतः खरः सूक्ष्मश्चलोऽनिलः|
पित्तं सस्नेहतीक्ष्णोष्णं लघु विस्रं सरं द्रवम्||११||
स्निग्धः शीतो गुरुर्मन्दः श्लक्ष्णो मृत्स्नः स्थिरः कफः|१२|
Adhikarana saMsargaH sannipAtashca (12) · Śloka 12
ēṣāṁ ca miśrībhūtānāṁ tantravyavahārārthaṁ saṁjñādvayamāha |
saṁsargaḥ sannipātaśca taddvitrikṣayakōpataḥ||12||
View original
एषां च मिश्रीभूतानां तन्त्रव्यवहारार्थं संज्ञाद्वयमाह |
संसर्गः सन्निपातश्च तद्द्वित्रिक्षयकोपतः||१२||
Adhikarana dhAtavaH (13) · Śloka 13
dōṣānuktvā dhātava ucyantē rasāsr̥ṅmāṁsamēdō'sthimajjaśukrāṇi dhātavaḥ|
sapta dūṣyāḥ|13|
View original
दोषानुक्त्वा धातव उच्यन्ते रसासृङ्मांसमेदोऽस्थिमज्जशुक्राणि धातवः|
सप्त दूष्याः|१३|
Adhikarana malAH (13) · Śloka 13
malā mūtraśakr̥tsvēdādayō'pi ca||13||
View original
मला मूत्रशकृत्स्वेदादयोऽपि च||१३||
Adhikarana sarveShAM vRuddikShayau (14) · Śloka 14
vr̥ddhiḥ samānaiḥ sarvēṣāṁ viparītairviparyayaḥ|
|14|
View original
वृद्धिः समानैः सर्वेषां विपरीतैर्विपर्ययः|
|१४|
Adhikarana rasAH (14-15) · Śloka 15
varṇitamēva vr̥ddhiḥ samānaiḥ, kṣayō viparītairiti|
tau tu vr̥ddhikṣayau yatō vāyvādīnāṁ bhavataḥ, tatprakhyāpanārthamāha rasāḥ svādvamlalavaṇatiktōṣaṇakaṣāyakāḥ||14||
ṣaḍ dravyamāśritāstē ca yathāpūrvaṁbalāvahāḥ|
|15|
View original
वर्णितमेव वृद्धिः समानैः, क्षयो विपरीतैरिति|
तौ तु वृद्धिक्षयौ यतो वाय्वादीनां भवतः, तत्प्रख्यापनार्थमाह रसाः स्वाद्वम्ललवणतिक्तोषणकषायकाः||१४||
षड् द्रव्यमाश्रितास्ते च यथापूर्वंबलावहाः|
|१५|
Adhikarana rasAnAM guNAH (15-16) · Śloka 16
|
tatrādyā mārutaṁ ghnanti trayastiktādayaḥ kapham||15||
kaṣāyatiktamadhurāḥ pittamanyē tu kurvatē|
|16|
View original
|
तत्राद्या मारुतं घ्नन्ति त्रयस्तिक्तादयः कफम्||१५||
कषायतिक्तमधुराः पित्तमन्ये तु कुर्वते|
|१६|
Adhikarana rasAshrayadravyasya triprakAratvam prabhAvabhedAH (16) · Śloka 16
ēṣāṁ ca rasānāmāśrayō dravyaṁ, tacca triprakāramityāha śamanaṁ kōpanaṁ svasthahitaṁ dravyamiti tridhā||16||
View original
एषां च रसानामाश्रयो द्रव्यं, तच्च त्रिप्रकारमित्याह शमनं कोपनं स्वस्थहितं द्रव्यमिति त्रिधा||१६||
Adhikarana vIryadvaividhyam (17) · Śloka 17
tasya vīryamāha uṣṇaśītaguṇōtkarṣāttatra vīryaṁ dvidhā smr̥tam|
|17|
View original
तस्य वीर्यमाह उष्णशीतगुणोत्कर्षात्तत्र वीर्यं द्विधा स्मृतम्|
|१७|
Adhikarana vipAkatraividhyam (17) · Śloka 17
dravyavipākamāha |
tridhā vipākō dravyasya svādvamlakaṭukātmakaḥ||17||
View original
द्रव्यविपाकमाह |
त्रिधा विपाको द्रव्यस्य स्वाद्वम्लकटुकात्मकः||१७||
Adhikarana guNAH viMshatiH (18) · Śloka 18
dravyasya guṇānāha gurumandahimasnigdhaślakṣṇasāndramr̥dusthirāḥ|
guṇāḥ sasūkṣmaviśadā viṁśatiḥ saviparyayāḥ||18||
View original
द्रव्यस्य गुणानाह गुरुमन्दहिमस्निग्धश्लक्ष्णसान्द्रमृदुस्थिराः|
गुणाः ससूक्ष्मविशदा विंशतिः सविपर्ययाः||१८||
Adhikarana rogArogyakAraNam (19) · Śloka 19
rōgakāraṇamāha kālārthakarmaṇāṁ yōgō hīnamithyātimātrakaḥ|
samyagyōgaśca vijñēyō rōgārōgyaikakāraṇam||19||
View original
रोगकारणमाह कालार्थकर्मणां योगो हीनमिथ्यातिमात्रकः|
सम्यग्योगश्च विज्ञेयो रोगारोग्यैककारणम्||१९||
Adhikarana rogArogyayoH svarUpam (20) · Śloka 20
rōgārōgyē kē ucyētē ityāha rōgāstu dōṣavaiṣamyaṁ, dōṣasāmyamarōgatā|
|20|
View original
रोगारोग्ये के उच्येते इत्याह रोगास्तु दोषवैषम्यं, दोषसाम्यमरोगता|
|२०|
Adhikarana rogadvaividhyam (20) · Śloka 20
|
nijāgantuvibhāgēna tatra rōgā dvidhā smr̥tāḥ||20||
View original
|
निजागन्तुविभागेन तत्र रोगा द्विधा स्मृताः||२०||
Adhikarana rogAdhiShThAnadvaividhyam (21) · Śloka 21
yata ēvaṁ dēhamanasī rōgādhiṣṭhānatvēna sthitē, na kēvalō dēhō nāpi kēvalaṁ manaḥ|
tasmādatō'nantaramidamāha- tēṣāṁ kāyamanōbhēdādadhiṣṭhānamapi dvidhā|
|21|
View original
यत एवं देहमनसी रोगाधिष्ठानत्वेन स्थिते, न केवलो देहो नापि केवलं मनः|
तस्मादतोऽनन्तरमिदमाह- तेषां कायमनोभेदादधिष्ठानमपि द्विधा|
|२१|
Adhikarana manaso dvau doShau (21) · Śloka 21
nanu kāyikānāṁ rōgāṇāmutpattau hētavō vātādayō dōṣāḥ prakupitā uktāḥ|
mānasānāṁ ca rōgāṇāṁ kō hētuḥ, tadarthamāha |
rajastamaśca manasō dvau ca dōṣāvudāhr̥tau||21||
View original
ननु कायिकानां रोगाणामुत्पत्तौ हेतवो वातादयो दोषाः प्रकुपिता उक्ताः|
मानसानां च रोगाणां को हेतुः, तदर्थमाह |
रजस्तमश्च मनसो द्वौ च दोषावुदाहृतौ||२१||
Adhikarana rogiparIkShaNam (22) · Śloka 22
rōgōpahataśarīrajñānōpāyamāha darśanasparśanapraśnaiḥ parīkṣēta ca rōgiṇam|
|22|
View original
रोगोपहतशरीरज्ञानोपायमाह दर्शनस्पर्शनप्रश्नैः परीक्षेत च रोगिणम्|
|२२|
Adhikarana rogavisheShAdhigamopAyaH (22) · Śloka 22
rōgaviśēṣādhigamōpāyamāha |
rōgaṁ nidānaprāgrūpalakṣaṇōpaśayāptibhiḥ||22||
View original
रोगविशेषाधिगमोपायमाह |
रोगं निदानप्राग्रूपलक्षणोपशयाप्तिभिः||२२||
Adhikarana deshadvaividhyam (23) · Śloka 23
upaśayādiprasaṅgē ca dēśakālāvapyupayujyētē|
atastāvapi paṭhati bhūmidēhaprabhēdēna dēśamāhuriha dvidhā|
|23|
View original
उपशयादिप्रसङ्गे च देशकालावप्युपयुज्येते|
अतस्तावपि पठति भूमिदेहप्रभेदेन देशमाहुरिह द्विधा|
|२३|
Adhikarana BUdeshatraividhyam (23-24) · Śloka 24
dēhadēśaḥ śiraḥpāṇyādilakṣaṇaḥ prasiddhaḥ|
bhūmidēśa ucyatē jāṅgalaṁ vātabhūyiṣṭhamanūpaṁ tu kaphōlbaṇam||23||
sādhāraṇaṁ samamalaṁ tridhā bhūdēśamādiśēt|
|24|
View original
देहदेशः शिरःपाण्यादिलक्षणः प्रसिद्धः|
भूमिदेश उच्यते जाङ्गलं वातभूयिष्ठमनूपं तु कफोल्बणम्||२३||
साधारणं सममलं त्रिधा भूदेशमादिशेत्|
|२४|
Adhikarana BeShajakAlaH (24) · Śloka 24
bhēṣajasya samyagyōgahētuṁ kālamāha kṣaṇādirvyādhyavasthā ca kālō bhēṣajayōgakr̥t||24||
View original
भेषजस्य सम्यग्योगहेतुं कालमाह क्षणादिर्व्याध्यवस्था च कालो भेषजयोगकृत्||२४||
Adhikarana dviprakArakamauShadham (25) · Śloka 25
taccauṣadhaṁ dviprakāramāha śōdhanaṁ śamanaṁ cēti samāsādauṣadhaṁ dvidhā|
|25|
View original
तच्चौषधं द्विप्रकारमाह शोधनं शमनं चेति समासादौषधं द्विधा|
|२५|
Adhikarana auShadhaviShayaviBAgaH (25-26) · Śloka 26
auṣadhamuktam|
tasya viṣayamāha |
śarīrajānāṁ dōṣāṇāṁ kramēṇa paramauṣadham||25||
bastirvirēkō vamanaṁ tathā tailaṁ ghr̥taṁ madhu|
|26|
View original
औषधमुक्तम्|
तस्य विषयमाह |
शरीरजानां दोषाणां क्रमेण परमौषधम्||२५||
बस्तिर्विरेको वमनं तथा तैलं घृतं मधु|
|२६|
Adhikarana manodoShauShadham (26) · Śloka 26
kāyādidēśamāśritya sarvatra sarvamēva śarīrajātānāṁ dōṣāṇāṁ kramēṇa paramauṣadhamuktam|
atha mānasayōrdōṣayōḥ kiṁ tatparamauṣadhaṁ syāditi, tadarthamāha |
dhīdhairyātmādivijñānaṁ manōdōṣauṣadhaṁ param||26||
View original
कायादिदेशमाश्रित्य सर्वत्र सर्वमेव शरीरजातानां दोषाणां क्रमेण परमौषधमुक्तम्|
अथ मानसयोर्दोषयोः किं तत्परमौषधं स्यादिति, तदर्थमाह |
धीधैर्यात्मादिविज्ञानं मनोदोषौषधं परम्||२६||
Adhikarana pAdacatuShTayasvarUpam (27) · Śloka 27
ēvaṁ tāvadanēna sakalacikitsitamuktam|
tacca pādacatuṣṭayayuktaṁ kāryakaraṁ, tadarthamāha bhiṣak dravyāṇyupasthātā rōgī pādacatuṣṭayam|
cikitsitasya nirdiṣṭaṁ, pratyēkaṁ taccaturguṇam||27||
View original
एवं तावदनेन सकलचिकित्सितमुक्तम्|
तच्च पादचतुष्टययुक्तं कार्यकरं, तदर्थमाह भिषक् द्रव्याण्युपस्थाता रोगी पादचतुष्टयम्|
चिकित्सितस्य निर्दिष्टं, प्रत्येकं तच्चतुर्गुणम्||२७||
Adhikarana BiShakcaturguNAH (28) · Śloka 28
uddēśakramēṇa tēṣāṁ guṇānāha dakṣastīrthāttaśāstrārthō dr̥ṣṭakarmā śucirbhiṣak|
|28|
View original
उद्देशक्रमेण तेषां गुणानाह दक्षस्तीर्थात्तशास्त्रार्थो दृष्टकर्मा शुचिर्भिषक्|
|२८|
Adhikarana auShadhacaturguNAH (28) · Śloka 28
|
bahukalpaṁ bahuguṇaṁ sampannaṁ yōgyamauṣadham||28||
View original
|
बहुकल्पं बहुगुणं सम्पन्नं योग्यमौषधम्||२८||
Adhikarana upasthAtRucaturguNAH (29) · Śloka 29
upasthātāpi caturvidhaḥ- anuraktaḥ śucirdakṣō buddhimān paricārakaḥ|
|29|
View original
उपस्थातापि चतुर्विधः- अनुरक्तः शुचिर्दक्षो बुद्धिमान् परिचारकः|
|२९|
Adhikarana rogicaturguNAH (29) · Śloka 29
rōgyapi caturvidhaḥ |
āḍhyō rōgī bhiṣagvaśyō jñāpakaḥ sattvavānapi||29||
View original
रोग्यपि चतुर्विधः |
आढ्यो रोगी भिषग्वश्यो ज्ञापकः सत्त्ववानपि||२९||
Adhikarana sukhasAdhyavyAdhilakShaNam (19) · Śloka 31
sukhasādhyādikasya vyādhicatuṣṭayasya lakṣaṇamucyatē (sādhyō'sādhya iti vyādhirdvidhā, tau tu punardvidhā|
susādhyaḥ kr̥cchrasādhyaśca, yāpyō yaścānupakramaḥ||1||
) sarvauṣadhakṣamē dēhē yūnaḥ puṁsō jitātmanaḥ|
amarmagō'lpahētvagrarūparūpō'nupadravaḥ||30||
atulyadūṣyadēśartuprakr̥tiḥ pādasampadi|
grahēṣvanuguṇē'ṣvēkadōṣamārgō navaḥ sukhaḥ||31||
View original
सुखसाध्यादिकस्य व्याधिचतुष्टयस्य लक्षणमुच्यते (साध्योऽसाध्य इति व्याधिर्द्विधा, तौ तु पुनर्द्विधा|
सुसाध्यः कृच्छ्रसाध्यश्च, याप्यो यश्चानुपक्रमः||१||
) सर्वौषधक्षमे देहे यूनः पुंसो जितात्मनः|
अमर्मगोऽल्पहेत्वग्ररूपरूपोऽनुपद्रवः||३०||
अतुल्यदूष्यदेशर्तुप्रकृतिः पादसम्पदि|
ग्रहेष्वनुगुणेऽष्वेकदोषमार्गो नवः सुखः||३१||
Adhikarana kRucCrasAdhyo vyAdhiH (32) · Śloka 32
kr̥cchrasādhyaṁ vyādhimāha śastrādisādhanaḥ kr̥cchraḥ saṅkarē ca tatō gadaḥ|
|32|
View original
कृच्छ्रसाध्यं व्याधिमाह शस्त्रादिसाधनः कृच्छ्रः सङ्करे च ततो गदः|
|३२|
Adhikarana yApyo vyAdhiH (32) · Śloka 32
yāpyō'ta ucyatē |
śēṣatvādāyuṣō yāpyaḥ pathyābhyāsādviparyayē||32||
View original
याप्योऽत उच्यते |
शेषत्वादायुषो याप्यः पथ्याभ्यासाद्विपर्यये||३२||
Adhikarana pratyAkhyeyo vyAdhiH (33) · Śloka 33
pratyākhyēya ucyatē anupakrama ēva syātsthitō'tyantaviparyayē|
autsukyamōhāratikr̥d dr̥ṣṭariṣṭō'kṣanāśanaḥ||33||
View original
प्रत्याख्येय उच्यते अनुपक्रम एव स्यात्स्थितोऽत्यन्तविपर्यये|
औत्सुक्यमोहारतिकृद् दृष्टरिष्टोऽक्षनाशनः||३३||
Adhikarana anupakramaNIyAturasya lakShaNam (34-35) · Śloka 35
sādhyalakṣaṇayuktō'pyāturō nōpakramaṇīya iti darśayati tyajēdārtaṁ bhiṣagbhūpairdviṣṭaṁ tēṣāṁ dviṣaṁ dviṣam|
hīnōpakaraṇaṁ vyagramavidhēyaṁ gatāyuṣam||34||
caṇḍaṁ śōkāturaṁ bhīruṁ kr̥taghnaṁ vaidyamāninam|
|35|
View original
साध्यलक्षणयुक्तोऽप्यातुरो नोपक्रमणीय इति दर्शयति त्यजेदार्तं भिषग्भूपैर्द्विष्टं तेषां द्विषं द्विषम्|
हीनोपकरणं व्यग्रमविधेयं गतायुषम्||३४||
चण्डं शोकातुरं भीरुं कृतघ्नं वैद्यमानिनम्|
|३५|
Adhikarana sUtrasthAnAntargatAdhyAyAH (35-39) · Śloka 39
ēvaṁ ca prathamē'dhyāyē sakalatantrārṇavasya tātparyaṁ vyākhyātam|
anantaraṁ sukhasmaraṇārthamadhyāyasaṅgrahaṁ vivakṣuridamāha |
tantrasyāsya paraṁ cātō vakṣyatē'dhyāyasaṅgrahaḥ||35||
āyuṣkāmadinartvīhārōgānutpādanadravāḥ|
annajñānānnasaṁrakṣāmātrādravyarasāśrayāḥ||36||
dōṣādijñānatadbhēdataccikitsādyupakramāḥ|
śuddhyādisnēhanasvēdarēkāsthāpananāvanam||37||
dhūmagaṇḍūṣadr̥ksēkatr̥ptiyantrakaśastrakam|
śirāvidhiḥ śalyavidhiḥ śastrakṣārāgnikarmikau||38||
sūtrasthānamimē'dhyāyāstriṁśat|39|
View original
एवं च प्रथमेऽध्याये सकलतन्त्रार्णवस्य तात्पर्यं व्याख्यातम्|
अनन्तरं सुखस्मरणार्थमध्यायसङ्ग्रहं विवक्षुरिदमाह |
तन्त्रस्यास्य परं चातो वक्ष्यतेऽध्यायसङ्ग्रहः||३५||
आयुष्कामदिनर्त्वीहारोगानुत्पादनद्रवाः|
अन्नज्ञानान्नसंरक्षामात्राद्रव्यरसाश्रयाः||३६||
दोषादिज्ञानतद्भेदतच्चिकित्साद्युपक्रमाः|
शुद्ध्यादिस्नेहनस्वेदरेकास्थापननावनम्||३७||
धूमगण्डूषदृक्सेकतृप्तियन्त्रकशस्त्रकम्|
शिराविधिः शल्यविधिः शस्त्रक्षाराग्निकर्मिकौ||३८||
सूत्रस्थानमिमेऽध्यायास्त्रिंशत्|३९|
Adhikarana shArIrasthAnAdhyAyAH (39-40) · Śloka 40
adhunā śārīramucyatē śārīramucyatē|
garbhāvakrāntitadvyāpadaṅgamarmavibhāgikam||39||
vikr̥tirdūtajaṁ ṣaṣṭham|40|
View original
अधुना शारीरमुच्यते शारीरमुच्यते|
गर्भावक्रान्तितद्व्यापदङ्गमर्मविभागिकम्||३९||
विकृतिर्दूतजं षष्ठम्|४०|
Adhikarana nidAnasthAnAdhyAyAH (40-41) · Śloka 41
nidānamucyatē nidānaṁ sārvarōgikam|
jvarāsr̥kśvāsayakṣmādimadādyarśōtisāriṇām||40||
mūtrāghātapramēhāṇāṁ vidradhyādyudarasya ca|
pāṇḍukuṣṭhānilārtānāṁ vātāsrasya ca ṣōḍaśa||41||
View original
निदानमुच्यते निदानं सार्वरोगिकम्|
ज्वरासृक्श्वासयक्ष्मादिमदाद्यर्शोतिसारिणाम्||४०||
मूत्राघातप्रमेहाणां विद्रध्याद्युदरस्य च|
पाण्डुकुष्ठानिलार्तानां वातास्रस्य च षोडश||४१||
Adhikarana cikistitasthanAdhyAyAH (42-44) · Śloka 44
cikitsitamucyatē cikitsitaṁ jvarē raktē kāsē śvāsē ca yakṣmaṇi|
vamau madātyayē'rśaḥsu, viśi dvau, dvau ca mūtritē||42||
vidradhau gulmajaṭharapāṇḍuśōphavisarpiṣu|
kuṣṭhaśvitrānilavyādhivātāsrēṣu cikitsitam||43||
dvāviṁśatirimē'dhyāyāḥ|44|
View original
चिकित्सितमुच्यते चिकित्सितं ज्वरे रक्ते कासे श्वासे च यक्ष्मणि|
वमौ मदात्ययेऽर्शःसु, विशि द्वौ, द्वौ च मूत्रिते||४२||
विद्रधौ गुल्मजठरपाण्डुशोफविसर्पिषु|
कुष्ठश्वित्रानिलव्याधिवातास्रेषु चिकित्सितम्||४३||
द्वाविंशतिरिमेऽध्यायाः|४४|
Adhikarana kalpasiddhisthanAdhyAyAH (44-45) · Śloka 45
kalpasiddhirataḥ param|
kalpō vamērvirēkasya tatsiddhirbastikalpanā||44||
siddhirbastyāpadāṁ ṣaṣṭhō dravyakalpaḥ|
|45|
View original
कल्पसिद्धिरतः परम्|
कल्पो वमेर्विरेकस्य तत्सिद्धिर्बस्तिकल्पना||४४||
सिद्धिर्बस्त्यापदां षष्ठो द्रव्यकल्पः|
|४५|
Adhikarana uttaratantrAdhyAyAH (1) · Śloka 1
ata uttaram|
bālōpacārē tadvyādhau tadgrahē, dvau ca bhūtagē||45||
janmādē'tha smr̥tibhraṁśē, dvau dvau vartmasu sandhiṣu|
dr̥ktamōliṅganāśēṣu trayō, dvau dvau ca sarvagē||46||
karṇanāsāmukhaśirōvraṇē, bhaṅgē bhagandarē|
granthyādau kṣudrarōgēṣu guhyarōgē pr̥thagdvayam||47||
viṣē bhujaṅgē kīṭēṣu mūṣakēṣu rasāyanē|
catvāriṁśō'napatyānāmadhyāyō bījapōṣaṇaḥ||48||
ityadhyāyaśataṁ viṁśaṁ ṣaḍbhiḥ sthānairudīritam|
48 1/2|
iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasūnuvāgbhaṭaviracitāyāmaṣṭāṅgahr̥dayasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē āyuṣkāmīyō nāma prathamō'dhyāyaḥ||1||
View original
अत उत्तरम्|
बालोपचारे तद्व्याधौ तद्ग्रहे, द्वौ च भूतगे||४५||
जन्मादेऽथ स्मृतिभ्रंशे, द्वौ द्वौ वर्त्मसु सन्धिषु|
दृक्तमोलिङ्गनाशेषु त्रयो, द्वौ द्वौ च सर्वगे||४६||
कर्णनासामुखशिरोव्रणे, भङ्गे भगन्दरे|
ग्रन्थ्यादौ क्षुद्ररोगेषु गुह्यरोगे पृथग्द्वयम्||४७||
विषे भुजङ्गे कीटेषु मूषकेषु रसायने|
चत्वारिंशोऽनपत्यानामध्यायो बीजपोषणः||४८||
इत्यध्यायशतं विंशं षड्भिः स्थानैरुदीरितम्|
४८ १/२|
इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तसूनुवाग्भटविरचितायामष्टाङ्गहृदयसंहितायां सूत्रस्थाने आयुष्कामीयो नाम प्रथमोऽध्यायः||१||