Adhikarana adhyAyopakramaH · Śloka
🔊 Audio coming soon
dōṣādivijñānīyādanantaraṁ dōṣabhēdīyādhyāyārambhaḥ| yatō dōṣabhēdamantarēṇa dōṣavijñānaṁ samyaṅnōktaṁ syāt|
Adhikarana adhyAyopakramaH · Śloka
🔊 Audio coming soon
dōṣādivijñānīyādanantaraṁ dōṣabhēdīyādhyāyārambhaḥ| yatō dōṣabhēdamantarēṇa dōṣavijñānaṁ samyaṅnōktaṁ syāt|
Adhikarana doShabhedIyAdyAyaH (2) · Śloka 2
pūrvasminnadhyāyē bahuvaktavyatvāddōṣabhēdō nōkta ityāha - - - - athātō dōṣabhēdīyādhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ| iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ| (gadyasūtrē||2||
पूर्वस्मिन्नध्याये बहुवक्तव्यत्वाद्दोषभेदो नोक्त इत्याह - - - - अथातो दोषभेदीयाध्यायं व्याख्यास्यामः| इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः| (गद्यसूत्रे||२||
🔊 Audio coming soon
sa0-dōṣāṇāṁ bhēdō-dōṣabhēdaḥ, sthānanāmavibhāgādibhiḥ| tasmai hitō dōṣabhēdīyaḥ| śēṣaṁ pūrvavat|
Adhikarana vAtasya sthAnam (1) · Śloka 1
pakvāśayakaṭīsakthiśrōtrāsthisparśanēndriyam| sthānaṁ vātasya, tatrāpi pakvādhānaṁ viśēṣataḥ||1||
पक्वाशयकटीसक्थिश्रोत्रास्थिस्पर्शनेन्द्रियम्| स्थानं वातस्य, तत्रापि पक्वाधानं विशेषतः||१||
🔊 Audio coming soon
sa0-pakvāśayādi vātasya sthānam| tatrāpi ṣaḍvidhē sthānē viśēṣēṇa pakvādhānaṁ syāt| annaṁ pakvamādhīyatē-sthāpyatē'sminniti pakvādhānaṁ,-pakvāśayaḥ| ata ēva vātē bastirupakramaḥ pradhāna uktaḥ, mūlāpakarṣaṇāt| sakalaśarīravyāpitvē'pyēṣāmidaṁ viśēṣēṇōktam| tathā ca prāgadhyagīṣṭa (hr̥. sū. a. 1|7) - "tē vyāpinō'pi hr̥nnābhyōḥ" iti| vicitragatitvāccaiṣāṁ vakṣyamāṇaprāṇādibhēdēna pr̥thak sthānakarmanirdēśaḥ|
Adhikarana pittasya sthAnam (2) · Śloka 2
nābhirāmāśayaḥ svēdō lasīkā rudhiraṁ rasaḥ| dr̥k sparśanaṁ ca pittasya, nābhiratra viśēṣataḥ||2||
नाभिरामाशयः स्वेदो लसीका रुधिरं रसः| दृक् स्पर्शनं च पित्तस्य, नाभिरत्र विशेषतः||२||
🔊 Audio coming soon
sa0-pittasya nābhyādīni sthānāni| lasīkā-jalasadr̥śī| dr̥k-cakṣuḥ| sparśanaṁ-tvak| nanu, sparśanēndriyaṁ vāyōḥ sthānamuddiṣṭam| tadēva kathaṁ pittasyāpi syāt| brūmaḥ| vātasakhitvādagnēḥ| vātasakhō hyagniḥ, pittaṁ ca vahniriti vacanāt| tasmādubhayōrapyētadyuktaṁ sthānam| viśēṣata iti| atra-ēṣu sthānēṣu madhyē, pittasya viśēṣēṇa nābhiḥ sthānam|
Adhikarana kaphasya sthAnam (3) · Śloka 3
uraḥkaṇṭhaśiraḥklōmaparvāṇyāmāśayō rasaḥ| mēdō ghrāṇaṁ ca jihvā ca kaphasya, sutrāmuraḥ||3||
उरःकण्ठशिरःक्लोमपर्वाण्यामाशयो रसः| मेदो घ्राणं च जिह्वा च कफस्य, सुत्रामुरः||३||
🔊 Audio coming soon
sa0-kaphasyōraḥ prabhr̥tīni jihvāntāni sthānāni| sutarāṁ-suṣṭhu sthānamurō-vakṣaḥ|
Adhikarana vAyoH pa~jcAtmakatvam (4) · Śloka 4
atha pratyēkamētēṣāṁ dōṣāṇāṁ viśiṣṭasthānāśrayēṇa kriyābhēdāt pañca pañca bhēdānāha - - - - prāṇādibhēdātpañcātmā vāyuḥ| |4|
अथ प्रत्येकमेतेषां दोषाणां विशिष्टस्थानाश्रयेण क्रियाभेदात् पञ्च पञ्च भेदानाह - - - - प्राणादिभेदात्पञ्चात्मा वायुः| |४|
🔊 Audio coming soon
sa0-vāyurēka ēva calanasvabhāvaḥ san prāṇādibhiḥ-prāṇōdānavyānasamānāpānaiḥ, bhēdāt-viśēṣāt, pañcātmā-pañcasvabhāvaḥ| yathaikō'pi dēvadattō yāṁ yāṁ kriyāṁ karōti tadanurūpāmēva saṁjñāṁ lāvakapācakādikāṁ labhatē, tadvadvātādayaḥ|
Adhikarana prANasya sthAnakarmANi (4-5) · Śloka 5
prāṇō'tra mūrdhagaḥ| uraḥkaṇṭhacarō buddhihr̥dayēndriyacittadhr̥k||4|| ṣṭhīvanakṣavathūdgāraniḥśvāsānnapravēśakr̥t| |5|
प्राणोऽत्र मूर्धगः| उरःकण्ठचरो बुद्धिहृदयेन्द्रियचित्तधृक्||४|| ष्ठीवनक्षवथूद्गारनिःश्वासान्नप्रवेशकृत्| |५|
🔊 Audio coming soon
sa0-atra-ēṣu madhyē, prāṇō vāyurmūrdhagaḥ-śirasi sthitaḥ, uraḥ kaṇṭhaṁ ca carati| tathā, buddhyādīnāṁ dhārakaḥ| tathā, ṣṭhīvanādikriyaḥ| ṣṭhīvanaṁ- mukhasrāvōdgāraḥ| ṣṭhīvanamiti "ṣṭhīvērlyuṭi ṣṭhīvisivyōrdīrghaśca" iti pr̥ṣōdarādipāṭhāddīrghaḥ|
Adhikarana udAnasya sthAnakarmANi (5-6) · Śloka 6
| uraḥ sthānamudānasya nāsānābhigalāṁścarēt||5|| vākpravr̥ttiprayatnōrjābalavarṇasmr̥tikriyaḥ| |6|
| उरः स्थानमुदानस्य नासानाभिगलांश्चरेत्||५|| वाक्प्रवृत्तिप्रयत्नोर्जाबलवर्णस्मृतिक्रियः| |६|
🔊 Audio coming soon
sa0-udānasya pradhānamuraḥ sthānam, nāsādīṁśca carati| vākpravr̥ttyādikriyaḥ| prayatnaḥ-kāryēṣu padārthagrahaṇādiṣūdyamaḥ|
Adhikarana vyAnasya sthAnakarmANi (6-7) · Śloka 7
| vyānō hr̥di sthitaḥ kr̥tsnadēhacārī mahājavaḥ||6|| gatyapakṣēpaṇōtkṣēpanimēṣōnmēṣaṇādikāḥ| prāyaḥ sarvāḥ kriyāstasmin pratibaddhāḥ śarīriṇām||7||
| व्यानो हृदि स्थितः कृत्स्नदेहचारी महाजवः||६|| गत्यपक्षेपणोत्क्षेपनिमेषोन्मेषणादिकाः| प्रायः सर्वाः क्रियास्तस्मिन् प्रतिबद्धाः शरीरिणाम्||७||
🔊 Audio coming soon
sa0-vyānō hr̥dayē sthitaḥ prādhānyēna kr̥tsnē-sarvasmin, śarīrē carati| tathā, mahājavaḥ-śīghragatiḥ, prāṇādyapēkṣayā| tathā, gatyādikāḥ kriyāḥ prāyaḥ sarvadēhināṁ tasmin-vyānē, pratibaddhāḥ-tadāyattāḥ| gatiḥ-caṅkramaṇam| apakṣēpaṇaṁ-aṅgasyādhōanayanam| utkṣēpaḥ- aṅgasyōrdhvanayanam| nimēṣaḥ-akṣṇōrnimīlanam| unmēṣaḥ-tayōrvikāsaḥ| ādigrahaṇēna jr̥mbhaṇānnāsvādanaviśōdhanādiparigrahaḥ|
Adhikarana samAnasya sthAnakarmANi (8) · Śloka 8
samānō'gnisamīpasthaḥ kōṣṭhō carati sarvataḥ| annaṁ gr̥hṇāti pacati vivēcayati muñcati||8||
समानोऽग्निसमीपस्थः कोष्ठो चरति सर्वतः| अन्नं गृह्णाति पचति विवेचयति मुञ्चति||८||
🔊 Audio coming soon
sa0-samānō vāyuragnisamīpasthaḥ| sāmānyōktāvapi prādhānyātpācakō'gnirgr̥hyatē| ata ēvāha-kōṣṭhē carati sarvata ityādi| sarvasmin kōṣṭhē carati| sa cānnaṁ gr̥hṇāti-apakvamāmāśayē dhārayatītyarthaḥ| pacati-agnisandhukṣaṇādbhaktakāra iva| vivēcayati-saṁhatamannaṁ pākāya vibhajatē| muñcati-śakr̥nmūtrādirūpamadhaḥ|
Adhikarana apAnasya sthAnakarmANi (9) · Śloka 9
apānō'pānagaḥ śrōṇibastimēḍhrōrugōcaraḥ| śukrārtavaśakr̥nmūtragarbhaniṣkramaṇakriyaḥ||9||
अपानोऽपानगः श्रोणिबस्तिमेढ्रोरुगोचरः| शुक्रार्तवशकृन्मूत्रगर्भनिष्क्रमणक्रियः||९||
🔊 Audio coming soon
sa0-apānō vāyurapānaṁ prādhānyēnāśritaḥ, śrōṇyādicaraḥ, śukrādiniṣkramaṇakriyaḥ| iti vātabhēdāḥ pañca|
Adhikarana pittaM pa~jcAtmakam (10) · Śloka 10
pañca pittabhēdānāha - - - - pittaṁ pañcātmakam| |10|
पञ्च पित्तभेदानाह - - - - पित्तं पञ्चात्मकम्| |१०|
🔊 Audio coming soon
sa0-pācakarañjakasādhakālōcakabhrājakabhēdāḥ pañca pittasya|
Adhikarana pAcakasya sthAnakarmANi (10-12) · Śloka 12
tatra pakvāmāśayamadhyagam| pañcabhūtātmakatvē'pi yattaijasaguṇōdayāt||10|| tyaktadravatvaṁ pākādikarmaṇā'nalaśabditam| pacatyannaṁ vibhajatē sārakiṭṭau pr̥thak tathā||11|| tatrasthamēva pittānāṁ śēṣāṇāmapyanugraham| karōti baladānēna pācakaṁ nāma tatsmr̥tam||12||
तत्र पक्वामाशयमध्यगम्| पञ्चभूतात्मकत्वेऽपि यत्तैजसगुणोदयात्||१०|| त्यक्तद्रवत्वं पाकादिकर्मणाऽनलशब्दितम्| पचत्यन्नं विभजते सारकिट्टौ पृथक् तथा||११|| तत्रस्थमेव पित्तानां शेषाणामप्यनुग्रहम्| करोति बलदानेन पाचकं नाम तत्स्मृतम्||१२||
🔊 Audio coming soon
sa0-tatra-tēṣu pañcasu madhyē, pakvāmāśayayōrmadhyasthaṁ yatpittaṁ tathā pañcabhūtātmakatvē'pi sati yattaijasaguṇōdayāt-āgnēyaguṇōtkarṣāt, kṣapitasōmaguṇatvēna tyaktadravatvaṁ-sañjātakāṭhinyam, tathā sahakārikāraṇaiḥ pācanakriyāṁ prati savyāpārairvāyvādibhiranugrahādupakārāt yataḥ pākadāhādikriyayā'nalaśabditaṁ-agniśabdavācyaṁ yatpittaṁ tatpācakamucyatē| taccānnaṁ pacati| sārakiṭṭau pr̥thag vibhajatē-vibhāgīkarōti| kiṭṭaśabdasya lōkāśrayatvālliṅgasyēti puṁstvam| tatrasthamēva-pakvāmāśayamadhyagamēva, śēṣāṇāṁ-rañjakādīnāṁ dhātusthānāṁ ca, anugrahaṁ-upakāraṁ karōti| baladānēna-sāmarthyādhānēna, svasthānasthamēva tēṣūpakuruta ityarthaḥ|
Adhikarana ra~jjakasya sthAnakarmANi (13) · Śloka 13
āmāśayāśrayaṁ pittaṁ rañjakaṁ rasarañjanāt| |13|
आमाशयाश्रयं पित्तं रञ्जकं रसरञ्जनात्| |१३|
🔊 Audio coming soon
sa0-yattvāmāśayasthaṁ pittaṁ tadrasākhyadhātō rañjanātrāganiṣpādanāt, rañjakamucyatē|
Adhikarana sAdhakasya sthAnakarmANi (13-14) · Śloka 14
| buddhimēdhābhimānādyairabhiprētārthasādhanāt||13|| sādhakaṁ hr̥dgataṁ pittaṁ| |14|
| बुद्धिमेधाभिमानाद्यैरभिप्रेतार्थसाधनात्||१३|| साधकं हृद्गतं पित्तं| |१४|
🔊 Audio coming soon
sa0-yattu hr̥dgataṁ-hr̥dayasthaṁ pittaṁ tadbuddhyādibhiḥ karaṇbhūtairabhiprētasyārthasya bāhyagrahaṇasmaraṇādirūpēṇa sādhanāt sādhakamucyatē| vartamānakālē yā manōrthasaṁśayasya niścayaṁ kartuṁ tadarthādhyavasāyōpārūḍhā sā-buddhiḥ| buddhiviśēṣō-mēdhā|
Adhikarana Alocakasya sthAnakarmANi (14) · Śloka 14
rūpālōcanataḥ smr̥tam| dr̥ksthamālōcakaṁ|14|
रूपालोचनतः स्मृतम्| दृक्स्थमालोचकं|१४|
🔊 Audio coming soon
sa0-dr̥ṣṭisthaṁ pittaṁ rūpālōcanāt (nataḥ)-antastārakayōḥ sthitaṁ tadāyattarūpagrahaṇaśaktitvāt, ālōcakamucyatē|
Adhikarana bhrAjakasya sthAnakarmANi (14) · Śloka 14
| tvaksthaṁ bhrājakaṁ bhrājanāttvacaḥ||14||
| त्वक्स्थं भ्राजकं भ्राजनात्त्वचः||१४||
🔊 Audio coming soon
sa0-tvacō bhrājanāt-dīpanāt, bhrājakaṁ nāma pittam| ētacca pittamabhyaṅgalēpapariṣēkādīn pācayati|
Adhikarana shleShmA pa~jcavidhaH (15) · Śloka 15
ślēṣmā tu pañcadhā| |15|
श्लेष्मा तु पञ्चधा| |१५|
🔊 Audio coming soon
sa0-ślēṣmā tu pañcadhā,-pañcaprakāraḥ|
Adhikarana avalambakasya sthAnakarmANi (15-16) · Śloka 16
tadēva pañcaprakāratvamāha - - - - uraḥsthaḥ sa trikasya svavīryataḥ| hr̥dayasyānnavīryācca tatstha ēvāmbukarmaṇā||15|| kaphadhāmnāṁ ca śēṣāṇāṁ yatkarōtyabalambanam| atō'valambakaḥ ślēṣmā|16|
तदेव पञ्चप्रकारत्वमाह - - - - उरःस्थः स त्रिकस्य स्ववीर्यतः| हृदयस्यान्नवीर्याच्च तत्स्थ एवाम्बुकर्मणा||१५|| कफधाम्नां च शेषाणां यत्करोत्यबलम्बनम्| अतोऽवलम्बकः श्लेष्मा|१६|
🔊 Audio coming soon
sa0-saḥ-ślēṣmā, urasi tiṣṭhatītyuraḥsthaḥ, trikasya-pr̥ṣṭhādhā(dha)rākhyasya, svavīryataḥ-svaprabhāvāt, yat-yasmāt, avalambanaṁ karōti-svakarmaṇi tasya sāmarthyamutpādayati| hr̥dayasyānnavīryāt-annavīryēṇābhyavahr̥tādannādrasarūpatāpariṇatāt tadvīryēṇa-tadbalēnāvalambanaṁ karōti| caśabdāt svavīryēṇāpi hr̥dayasyāvalambanaṁ karōti| kintvannavīryādatiśayēna yathā'valambanaṁ hr̥dayasya karōti na tathā svavīryataḥ| yatō'nnarasaḥ pūrvaṁ hr̥di sthitiṁ kr̥tvā tatō vyānavikṣiptaḥ sarvaṁ śarīraṁ yāti, tasmādviśēṣēṇa hr̥dayasyānnavīryādavalambanaṁ yuktam| āgamō'pi-"hr̥dayaṁ manasaḥ sthānamōjasāścintitasya ca| māṁsapēśīcayō raktapadmākāramadhōmukham|| yōginō yatra paśyanti samyag jyōtiḥ samāhitāḥ| rasō yaḥ svacchatāṁ yātaḥ sa tatraivāvatiṣṭhatē|| tatō vyānēna vikṣiptaḥ kr̥tsnaṁ dēhaḥ prapadyatē|" iti| tathā, tatstha ēva-uraḥstha ēva, ēṣa ślēṣmā śēṣāṇāṁ kaphasthānānāmambukarmaṇā-klēdasaṁślēṣādilakṣaṇēna jalavyāpārēṇa, avalambanaṁ karōti| ataḥ-asmādyathōktāddhētōḥ, avalambakaḥ ślēṣmētyucyatē|
Adhikarana kledakasya sthAnakarmANi (16-17) · Śloka 17
yastvāmāśayasaṁsthitaḥ||16|| klēdakaḥ sō'nnasaṅghātaklēdanāt| |17|
यस्त्वामाशयसंस्थितः||१६|| क्लेदकः सोऽन्नसङ्घातक्लेदनात्| |१७|
🔊 Audio coming soon
sa0-yaḥ punaḥ ślēṣmā āmāśayē sthitaḥ, sa klēdaka ityucyatē| kutaḥ ? annasaṅghātaklēdanātkāraṇāt|
Adhikarana bodhakasya sthAnakarmANi (17) · Śloka 17
rasabōdhanāt| bōdhakō rasanāsthāyī|17|
रसबोधनात्| बोधको रसनास्थायी|१७|
🔊 Audio coming soon
sa0-rasanāsthāyī-jihvāsthō, bōdhaka ityucyatē, rasabōdhanāt kāraṇāt|
Adhikarana tarpakasya sthAnakarmANi (17-18) · Śloka 18
| śiraḥsaṁsthō'kṣatarpaṇāt||17|| tarpakaḥ| |18|
| शिरःसंस्थोऽक्षतर्पणात्||१७|| तर्पकः| |१८|
🔊 Audio coming soon
sa0-śiraḥsthastarpaka ityucyatē, akṣatarpaṇādvētōḥ|
Adhikarana shleShakasya sthAnakarmANi (18) · Śloka 18
sandhisaṁślēṣācchlēṣakaḥ sandhiṣu sthitaḥ| |18|
सन्धिसंश्लेषाच्छ्लेषकः सन्धिषु स्थितः| |१८|
🔊 Audio coming soon
sa0-sandhiṣu sthitaḥ ślēṣmā ślēṣaka ityucyatē, sandhisaṁślēṣāt kāraṇāt|
Adhikarana doShasthAnakarmaupasaMhAraH (18-19) · Śloka 19
ēvaṁ dōṣāṇāṁ sthānānyuktvōpasaṁharannāha - - - - | iti prāyēṇa dōṣāṇāṁ sthānānyavikr̥tātmanām||18|| vyāpināmapi jānīyātkarmāṇi ca pr̥thakpr̥thak| |19|
एवं दोषाणां स्थानान्युक्त्वोपसंहरन्नाह - - - - | इति प्रायेण दोषाणां स्थानान्यविकृतात्मनाम्||१८|| व्यापिनामपि जानीयात्कर्माणि च पृथक्पृथक्| |१९|
🔊 Audio coming soon
sa0-prāyēṇa-bāhulyēna, dōṣāṇāmavikr̥tātmanāṁ-apracyutasvabhāvānām, iti-uktaprakārāṇi, sthānāni vyāpināmapi-sakalaśarīracarāṇāmapi, jānīyāt| vaidya iti śēṣaḥ| tathā, karmāṇi pr̥thakpr̥thak-pratyēkaṁ kr̥tvā, jānīyāt|
Adhikarana vAyucayakopayornidAnam (19-20) · Śloka 20
vikr̥tirēṣāṁ vr̥ddhiḥ kṣayaśca| vr̥ddhirapi dvividhā,-cayaprakōpabhēdēna| dōṣādivijñānīyē sāmānyēna vr̥ddhikṣayalakṣaṇamuktam| samprati cayaprakōparūpaṁ vr̥ddhinidānaṁ saṅkṣēpēṇa sūcayannāha - - - - - | uṣṇēna yuktā rūkṣādyā vāyōḥ kurvanti sañcayam||19|| śītēna kōpamuṣṇēna śamaṁ snigdhādayō guṇāḥ| |20|
विकृतिरेषां वृद्धिः क्षयश्च| वृद्धिरपि द्विविधा,-चयप्रकोपभेदेन| दोषादिविज्ञानीये सामान्येन वृद्धिक्षयलक्षणमुक्तम्| सम्प्रति चयप्रकोपरूपं वृद्धिनिदानं सङ्क्षेपेण सूचयन्नाह - - - - - | उष्णेन युक्ता रूक्षाद्या वायोः कुर्वन्ति सञ्चयम्||१९|| शीतेन कोपमुष्णेन शमं स्निग्धादयो गुणाः| |२०|
🔊 Audio coming soon
sa0-uṣṇēna guṇēna viruddhēnōpahitā rūkṣādayaḥ-prathamādhyāyōktāḥ (ślō. 11) ṣaḍvātaguṇāḥ, vāyōścayaṁ kurvanti, na kōpamuṣṇasya viruddhatvāt| ta ēva ca rūkṣādayaḥ śītaguṇōpahitāstatsadr̥śatvādvāyōḥ kōpaṁ kurvanti| uṣṇēna yuktāḥ snigdhādayō guṇā vāyōḥ śamaṁ kurvanti, viparītatvāt|
Adhikarana pittacayakopayornidAnam (20-21) · Śloka 21
| śītēna yuktāstīkṣṇādyāścayaṁ pittasya kurvatē||20|| uṣṇēna kōpaṁ, mandādyāḥ śamaṁ śītōpasaṁhitāḥ| |21|
| शीतेन युक्तास्तीक्ष्णाद्याश्चयं पित्तस्य कुर्वते||२०|| उष्णेन कोपं, मन्दाद्याः शमं शीतोपसंहिताः| |२१|
🔊 Audio coming soon
sa0-ēvaṁ pittasya śītēna guṇēna yuktāstīkṣṇādayō guṇāścayaṁ kurvanti| ta ēva tīkṣṇādayō guṇā uṣṇēna sahitāḥ kōpaṁ kurvanti| mandādayō guṇāḥ śītaguṇayuktāḥ śamaṁ kurvanti, viparītatvāt|
Adhikarana shleShmacayakopayornidAnam (21-22) · Śloka 22
| śītēna yuktāḥ snigdhādyāḥ kurvatē ślēṣmaṇaścayam||21|| uṣṇēna kōpaṁ, tēnaiva guṇā rūkṣādayaḥ śamam| |22|
| शीतेन युक्ताः स्निग्धाद्याः कुर्वते श्लेष्मणश्चयम्||२१|| उष्णेन कोपं, तेनैव गुणा रूक्षादयः शमम्| |२२|
🔊 Audio coming soon
sa0-śītaguṇōpahitāḥ snigdhādayaḥ kaphasya cayaṁ kurvatē| uṣṇēna yuktāsta ēva snigdhādayaḥ kaphasya kōpaṁ kurvatē| tēnaiva-uṣṇēna, yuktā rūkṣādayaḥ kaphasya ca śamaṁ kurvanti| kaphasya hi śītaguṇēna sadr̥śēnāpi snigdhādiguṇayuktēna styānatvāccayaḥ syāt| viparītēnōṣṇēna vilayanāt kōpaḥ| sa ēvōṣṇō yadā rūkṣādiyuktō bhavati tadā viparītatvāt śamō bhavati|
Adhikarana cayalakShaNam (22-23) · Śloka 23
idānīṁ cayādīnāṁ lakṣaṇānyāha - - - - | cayō vr̥ddhiḥ svadhāmnyēva pradvēṣō vr̥ddhihētuṣu||22|| viparītaguṇēcchā ca| |23|
इदानीं चयादीनां लक्षणान्याह - - - - | चयो वृद्धिः स्वधाम्न्येव प्रद्वेषो वृद्धिहेतुषु||२२|| विपरीतगुणेच्छा च| |२३|
🔊 Audio coming soon
sa0-svadhāmnīyē sthānē dōṣasya yā vr̥ddhiḥ sa caya ucyatē| citasya dōṣasya liṅgamāha-pradvēṣa ityādi| yadā hi vātaścitō bhavati tadā rūkṣādiṣu tadguṇasāmānyēṣu pradvēṣaḥ syāt| tadviparītaguṇēṣu snigdhādiṣvabhilāṣaḥ syāt| ēvaṁ kaphapittayōścitayōrvyākhyēyam| nanu, "pradvēṣō vr̥ddhihētuṣu" ityēkamēva lakṣaṇaṁ dōṣacayasattānumāpakaṁ kartuṁ nyāyyam| yadi vā "viparītaguṇēcchā ca" ityētat| kiṁ dvayōrūpādānēna ? atrōcyatē| kadācidacitō'pi dōṣō vātākhyaḥ svapramāṇasthaḥ kṣīṇō vā yasya sa vātavr̥ddhihētūn rūkṣādīnna dvēṣṭi, api tu tānicchati, sātmyavaśāt| yathā,-garbhiṇī strī dōhadavaśāt| tadēvaṁ vyabhicāradarśanāt| pradōṣō vr̥ddhihētuṣu" "viparītaguṇēcchā ca" iti dvayamapi kartavyam| tēna yadā tulyakālaṁ puruṣasya vātasamānaguṇēṣu tadvr̥ddhihētuṣu pradvēṣō jāyatē, vātaguṇapratipakṣēṣu tatkṣapaṇahētuṣu cābhilāṣaḥ, tadā samyak niścīyatē vātasyōpacitiḥ, iti dvayamapyētaduktam|
Adhikarana kopalakShaNam (23-24) · Śloka 24
kōpastūnmārgagāmitā| liṅgānāṁ darśanaṁ svēṣāmasvāsthyaṁ rōgasambhavaḥ||23|| svasthānasthasya samatā vikārāsambhavaḥ śamaḥ| |24|
कोपस्तून्मार्गगामिता| लिङ्गानां दर्शनं स्वेषामस्वास्थ्यं रोगसम्भवः||२३|| स्वस्थानस्थस्य समता विकारासम्भवः शमः| |२४|
🔊 Audio coming soon
sa0-unmārgagāmitā-svasthānaṁ tyaktvā dōṣasya yat punarmārgāntaragamanam, sa kōpa ityucyatē| kōpasya tu liṅgamāha-liṅgānāṁ svēṣāṁ yathāyathaṁ darśanaṁ-udbhavaḥ| vātādīnāṁ kupitānāṁ yāni liṅgāni dōṣādivijñānīyē'bhihitāni vātavyādhinidānē ca vakṣyantē, tēṣāṁ lakṣaṇānāmupalabdhiḥ, [ vaidyēnāturēṇa ca| yattat kōpasya liṅgam| tathā, asvāsthyaṁ-utpitsurōgēcchayā sāmānyēna dēhamanōbhibhūtatvam| tathā, rōgasya-jvarādēḥ, sambhavō-janma| nanu, "liṅgānāṁ darśanaṁ svēṣām" "asvāsthyam" "rōgasambhavaḥ" iti kiṁ tritayamuddiṣṭam ? ēkēnaiva dōṣakōpāvagamādēkamēvōpadēṣṭuṁ yuktam| naivam| vyabhicāradarśanāt| tathā hi vakṣyati pāṇḍurōgacikitsitē (ślō. 46)- "rūkṣaśītagurusvāduvyāyāmabalanigrahaiḥ| kaphasammūrcchitō vāyuryadā pittaṁ bahiḥ kṣipēt||" ityārabhya yāvat "pittē śākhāsamāśritē|" iti| tadēvamēṣaḥ kāmalākhyō rōgaḥ pittaliṅgadarśanādapi na pittasya kōpamanupayāti| ata ēva pittaprakōpakaraṁ bhr̥śāmlatīkṣṇakaṭukādi cikitsitamatra nirdiṣṭam| asvāsthyamityētadapi na dōṣakōpasya niścitaṁ liṅgam| tathā hi-mānasēnāpi bhayaśōkādinā'svāsthyaṁ dr̥śyatē| tathā, āgantavō'pi rōgā dōṣakōpamantarēṇaivōtpadyamānā dr̥śyantē| tasmādrōgasambhavādapi dōṣakōpō'yamaniścitaḥ| tadēvaṁ lakṣaṇatritayēnaivānēna dōṣakōpō niścētuṁ śakyata iti tritayamapyētadvaktavyam| svasthānasthasyētyādi| svasthānaṁ-yathōddiṣṭaṁ pakvāśayādi| svasthānāvasthitasyaiva vātādidōṣasya yā samatā-svapramāṇatvam, vikārasya-rōgasya, asambhavaḥ-anutpattiḥ, sa śama ucyatē|
Adhikarana vAtAdeshcayaprakopaprashamakAlaH (24-25) · Śloka 25
|idānīṁ vātādīnāṁ cayaprakōpapraśamā yasmin kālē jāyantē taṁ darśayannāha -] | cayaprakōpapraśamā vāyōrgrīṣmādiṣu triṣu||24|| varṣādiṣu tu pittasya, ślēṣmaṇaḥ śiśirādiṣu| |25|
|इदानीं वातादीनां चयप्रकोपप्रशमा यस्मिन् काले जायन्ते तं दर्शयन्नाह -] | चयप्रकोपप्रशमा वायोर्ग्रीष्मादिषु त्रिषु||२४|| वर्षादिषु तु पित्तस्य, श्लेष्मणः शिशिरादिषु| |२५|
🔊 Audio coming soon
sa0-vātasya grīṣmādiṣu triṣu yathāsaṅkhyaṁ cayaprakōpapraśamā jāyantē| grīṣmē vāyōścayaḥ, varṣāsu prakōpaḥ, śaradi praśama iti| ēvamagrē'pi yōjyam| varṣādiṣvityādi| atrāpi triṣviti vartatē| varśāśaraddhēmantēṣu triṣu pittasya cayaprakōpapraśamā bhavanti| tathā, śiśirādiṣu triṣu-śiśiravasantagrīṣmēṣu, ślēṣmaṇaścayaprakōpapraśamā bhavanti|
Adhikarana kAlaniyame yuktiH (25-28) · Śloka 28
nanu marutō grīṣmē cayō na yuktaḥ, yatastasminkālē laghurūkṣā ōṣadhayō bhavanti| tathā, varṣāsu pittacayō na yuktaḥ, jalānāmōṣadhīnāṁ cāmlapākatvāt| tathā, ślēṣmaṇaḥ śiśirē cayō na yuktaḥ, tadā hyāpa ōṣadhayaśca snigdhā bhavanti kālaśca śītaḥ| iti kōpa ēvōpapannaḥ| ityasmin paryanuyōga idamāha - - - - | cīyatē laghurūkṣābhirōṣadhībhiḥ samīraṇaḥ||25|| tadvidhastadvidhē dēhē kālasyauṣṇyānna kupyati| adbhiramlavipākābhirōṣadhībhiśca tādr̥śam||26|| pittaṁ yāti cayaṁ kōpaṁ na tu kālasya śaityataḥ| cīyatē snigdhaśītābhirudakauṣadhibhiḥ kaphaḥ||27|| tulyē'pi kālē dēhē ca skannatvānna prakupyati| |28|
ननु मरुतो ग्रीष्मे चयो न युक्तः, यतस्तस्मिन्काले लघुरूक्षा ओषधयो भवन्ति| तथा, वर्षासु पित्तचयो न युक्तः, जलानामोषधीनां चाम्लपाकत्वात्| तथा, श्लेष्मणः शिशिरे चयो न युक्तः, तदा ह्याप ओषधयश्च स्निग्धा भवन्ति कालश्च शीतः| इति कोप एवोपपन्नः| इत्यस्मिन् पर्यनुयोग इदमाह - - - - | चीयते लघुरूक्षाभिरोषधीभिः समीरणः||२५|| तद्विधस्तद्विधे देहे कालस्यौष्ण्यान्न कुप्यति| अद्भिरम्लविपाकाभिरोषधीभिश्च तादृशम्||२६|| पित्तं याति चयं कोपं न तु कालस्य शैत्यतः| चीयते स्निग्धशीताभिरुदकौषधिभिः कफः||२७|| तुल्येऽपि काले देहे च स्कन्नत्वान्न प्रकुप्यति| |२८|
🔊 Audio coming soon
sa0-grīṣmakālē vātō laghurūkṣābhirōṣadhībhirdēhē cādānakālasvābhāvyāttadvidhē-laghurūkṣē, tadvidhō-laghurūkṣaḥ, samīraṇa iti samānaguṇatvāt pavanasya kōpaḥ prāptaḥ, sa niṣidhyatē "kālasyauṣṇyāt" ityanēna ēvaṁ pittasya varṣāsu kōpaḥ, "na tu kālasya śaityaḥ" ityanēna niṣidhyatē |
Adhikarana kAlAdAhArAdInAM balavatvam (28-29) · Śloka 29
| iti kālasvabhāvō'yamāhārādivaśātpunaḥ||28|| cayādīn yānti sadyō'pi dōṣāḥ kālē'pi vā na tu| |29|
| इति कालस्वभावोऽयमाहारादिवशात्पुनः||२८|| चयादीन् यान्ति सद्योऽपि दोषाः कालेऽपि वा न तु| |२९|
🔊 Audio coming soon
sa0-iti-pūrvōktaḥ, ayaṁ-vāyvādicayādiḥ, kālasya svabhāvaḥ| āhārādivaśāt-annapānasāmarthyāt, punardōṣāḥ sadyō'pi-tatkṣaṇādēva kālamanapēkṣyaiva, cayādīn-cayaprakōpapraśamān yānti| tasmādēva cāhārādivaśāt yathāsvaṁ cayādikālē'pi vā dōṣā na tu cayādīn yānti| tasmāt kālādāhārādīnāṁ prādhānyamityarthaḥ|āhārādītyatrādiśabdēna rasāyanavājīkaraṇavamanavirēcanādayō gr̥hyantē|
Adhikarana prakopaprashamayoH kShipraciraniShpAdyatvam (29-30) · Śloka 30
ēvaṁ dōṣāṇāṁ cayādīn pradarśya, vyāptinivr̥ttivaicitryaṁ kōpajaṁ darśayitumāha - - - - | vyāpnōti sahasā dēhamāpādatalamastakam||29|| nivartatē tu kupitō malō'lpālpaṁ jalaughavat| |30|
एवं दोषाणां चयादीन् प्रदर्श्य, व्याप्तिनिवृत्तिवैचित्र्यं कोपजं दर्शयितुमाह - - - - | व्याप्नोति सहसा देहमापादतलमस्तकम्||२९|| निवर्तते तु कुपितो मलोऽल्पाल्पं जलौघवत्| |३०|
🔊 Audio coming soon
sa0-malaḥ kupitaḥ sahasā-śīghhramēva, āpādatalamastakaṁ vyāpnōti,-pādatalādārabhya yāvanmastakamityarthaḥ| āṅmaryādābhividhyōrbibhaktyarthē'vyayībhāvaḥ| nivartatē punaralpālpaṁ-stōkaṁ stōkamiti| jalaughavat-yathā girinadyādīnāṁ jalapūraḥ samaviṣamaṁ sahasaiva vyāpnōti, nivartatē tu stōkaṁ stōkamiti|
Adhikarana vikArasya sAmAnyena hetvAdikam (30-31) · Śloka 31
nanu, pratirōgaṁ nidānalakṣaṇacikitsitamānantyādvaktumaśakyam| taccāvidanna kaścidatra tathā yatnaṁ kuryādityāśaṅkyāha - - - - | nānārūpairasaṅkhyēyairvikāraiḥ kupitā malāḥ||30|| tāpayanti tanuṁ tasmāttaddhētvākr̥tisādhanam| śakyaṁ naikaikaśō vaktumataḥ sāmānyamucyatē||31||
ननु, प्रतिरोगं निदानलक्षणचिकित्सितमानन्त्याद्वक्तुमशक्यम्| तच्चाविदन्न कश्चिदत्र तथा यत्नं कुर्यादित्याशङ्क्याह - - - - | नानारूपैरसङ्ख्येयैर्विकारैः कुपिता मलाः||३०|| तापयन्ति तनुं तस्मात्तद्धेत्वाकृतिसाधनम्| शक्यं नैकैकशो वक्तुमतः सामान्यमुच्यते||३१||
🔊 Audio coming soon
sa0-yattadōrnityasambandhāt yasmāditi labhyatē| yasmānnānārūpaiḥ-anēkaprakāraiḥ, asaṅkhyēyaiḥ-gaṇanāṁ samatītaiḥ, vikāraiḥ-jvarādibhiḥ, malā-vātapittaślēṣmāṇaḥ, kupitāstanuṁ-dēhaṁ, tāpayanti-duḥkhayanti| tasmāttaddhētvākr̥tisādhanaṁ śakyaṁ naikaikaśō vaktuṁ-ayamasya vikārasya hēturiyamākr̥tiridaṁ lakṣaṇamidamasya sādhanaṁ-cikitsitamiti| ataḥ sāmānyamucyatē|
Adhikarana doShANAM rogahetutve yuktiH (32-34) · Śloka 34
atraiva hētvantaramāha - - - - dōṣā ēva hi sarvēṣāṁ rōgāṇāmēkakāraṇam| yathā pakṣī paripatan sarvataḥ sarvamapyahaḥ||32|| chāyāmatyēti nātmīyāṁ yathā vā kr̥tsnamapyadaḥ| vikārajātaṁ vividhaṁ trīn guṇānnātivartatē||33|| tathā svadhātuvaiṣamyanimittamapi sarvadā| vikārajātaṁ trīndōṣāṇ|34|
अत्रैव हेत्वन्तरमाह - - - - दोषा एव हि सर्वेषां रोगाणामेककारणम्| यथा पक्षी परिपतन् सर्वतः सर्वमप्यहः||३२|| छायामत्येति नात्मीयां यथा वा कृत्स्नमप्यदः| विकारजातं विविधं त्रीन् गुणान्नातिवर्तते||३३|| तथा स्वधातुवैषम्यनिमित्तमपि सर्वदा| विकारजातं त्रीन्दोषाण्|३४|
🔊 Audio coming soon
sa0-sarvēṣāṁ rōgāṇāṁ yasmāddōṣā ēvaikakāraṇam| ēkaṁ-pradhānaṁ ca tatkāraṇaṁ-nimittamēkakāraṇam| yadi vā sarvēṣāṁ rōgāṇāṁ dōṣā ēkaṁ-tulyaṁ kāraṇam, samānaṁ kāraṇamityarthaḥ| ēvaśabdō'vadhāraṇārthaḥ| dōṣā ēva kāraṇam, nāparaṁ kiñcidvastujātam| atra dr̥ṣṭāntamāha-yathētyādi| pakṣī-prācikādiḥ, yathā sarvataḥ-samantāt, paripatan-bhraman, sarvamapyahaḥ-sakalamapi divasam, ātmīyāṁ chāyāṁ nātyēti-nātikrāmati, tayā vinā kṣaṇamapyasau nōpalabhyata ityarthaḥ| tathā anyadapi nidarśanamāha-yathā vētyādi| yathā vā kr̥tsnaṁ-niravaśēṣam, ētadvikārajātaṁ-sthāvarajaṅgamādibhēdabhinnaṁ jarāyujāṇḍajādibhēdabhinnaṁ vā, vividhaṁ-nānāprakāraṁ, trīn guṇān-sattvarajastamaḥsaṁjñān, nātivartatē-nātyēti, tribhirētairvirahitaṁ na jātucidbhavatītyarthaḥ| tathā svadhātvityādi| dhātavō-dōṣadhātumalāḥ śarīradhāraṇasāmānyāt, tēṣāṁ vaiṣamyaṁ-svalakṣaṇatō'nyathātvam, svadhātuvaiṣamyaṁ nimittaṁ yasya tadvikārajātaṁ trīn dōṣānātikrāmati, tridōṣarahitaṁ na sambhavatītyarthaḥ| dhātuvaiṣamyaṁ ca pratirōgamanyādr̥śatvānnānāvidham| yattu yēna dhātuvaiṣamyēṇa janyatē, tattasya svaṁ-svīyaṁ bhavati| yēṣāṁ tu rōgāṇāṁ dēvagrahādi nimittaṁ na tēṣu tathā dōṣānubandhaḥ, āgantukatvāt| āgantukanijayōrhyayamēva bhēdaḥ,-yadāgantukēṣu prathamaṁ rōgōdbhūtiḥ paścāddōṣānubandhaḥ, nijēṣu prāgdōṣānubandha iti| yē tu vyācakṣatē,-svē ca tē dhātavaśca tēṣāṁ vaiṣamyamiti| tēṣāṁ nāyamarthaḥ pratipāditaḥ syāt| svagrahaṇaṁ cātiricyatē| yataḥ śarīrāntarāvasthāyinō dōṣā vātādayaḥ śarīrāntarē rōgaṁ janayituṁ nālam| tasmātpūrvamēva vyākhyānaṁ śrēyaḥ|
Adhikarana asAtmyaviShayasevA duShkAlo duShkarma ceti doShakopahetuH (34-35) · Śloka 35
| tēṣāṁ kōpē tu kāraṇam||34|| arthairasātmyaiḥ saṁyōgaḥ kālaḥ karma ca duṣkr̥tam| hīnātimithyāyōgēna bhidyatē tatpunastridhā||35||
| तेषां कोपे तु कारणम्||३४|| अर्थैरसात्म्यैः संयोगः कालः कर्म च दुष्कृतम्| हीनातिमिथ्यायोगेन भिद्यते तत्पुनस्त्रिधा||३५||
🔊 Audio coming soon
sa0-tēṣāṁ-vātādīnāṁ, kōpē kāraṇam,-asātmyaiḥ-anucitaiḥ, arthaiḥ-śabdasparśarūparasagandhākhyaiḥ, śrōtratvakcakṣūrasanaghhrāṇākhyānāmindriyāṇāṁ yaḥ saṁyōgaḥ, tathā kālaḥ-śītōṣṇavarṣālakṣaṇō duṣṭaḥ, tathā karma-caihikamanyajanmajaṁ ca, yad duṣkr̥taṁ-aśubham, ētattrayaṁ tēṣāṁ dōṣāṇāṁ kōpē hētuḥ| tuśabdaḥ samuccayē| na kēvalaṁ rūkṣādayō vātādīnāṁ kōpē kāraṇam, yāvadasātmyēndriyārthasaṁyōgādirapi| ētacca (tat)- pūrvōktaṁ dōṣakōpakāraṇamasātmyēndriyārthasaṁyōgādibhēdēna tridhā bhinnamapi, punaḥ-bhūyaḥ, tridhā-triprakāraṁ, bhidyatē| katham ? hīnātimithyāyōgabhēdēna|
Adhikarana asAtmyaviShayasevAyA hInamithyAtiyogAH (36-38) · Śloka 38
tānēva hīnātimithyāyōgān darśayannāha - - - - hīnō'rthēnēndriyasyālpaḥ saṁyōgaḥ svēna naiva vā| atiyōgō'tisaṁsargaḥ, sūkṣmabhāsurabhairavam||36|| atyāsannātidūrasthaṁ vipriyaṁ vikr̥tādi ca| yadakṣṇā vīkṣyatē rūpaṁ mithyāyōgaḥ sa dāruṇaḥ||37|| ēvamatyuccapūtyādīnindriyārthān yathāyatham| vidyāt|38|
तानेव हीनातिमिथ्यायोगान् दर्शयन्नाह - - - - हीनोऽर्थेनेन्द्रियस्याल्पः संयोगः स्वेन नैव वा| अतियोगोऽतिसंसर्गः, सूक्ष्मभासुरभैरवम्||३६|| अत्यासन्नातिदूरस्थं विप्रियं विकृतादि च| यदक्ष्णा वीक्ष्यते रूपं मिथ्यायोगः स दारुणः||३७|| एवमत्युच्चपूत्यादीनिन्द्रियार्थान् यथायथम्| विद्यात्|३८|
🔊 Audio coming soon
sa0-arthēna-śabdādinā, svēnēndriyasya-śrōtrādēḥ, alpō yaḥ saṁyōgaḥ sa hīnaḥ-hīnayōgaḥ| naiva vēti| athavā sarvasarvikayā tēnārthēna na saṁyōgaḥ, sō'pi hīnayōgaḥ| tasyaivēndriyasya svēnārthēna yō'tisaṁsargaḥ-atisēvālakṣaṇaḥ, sa tasya svēnārthēnātiyōgaḥ| tathā, sūkṣmabhāsurabhairavamityādi yadakṣṇā vīkṣyatē-nayanēnālōkyatē, sa tasya cakṣurindriyasya svēnārthēna mithyāyōgaḥ| ēvamanayā diśā sūkṣmabhāsurabhairavam, tathā atyāsannātidūrasthaṁ vipriyaṁ vikr̥tādi ca yadakṣṇā rūpaṁ vīkṣyatē, sa dāruṇō mithyāyōgaḥ, timirādihētutvāt| ēvaṁ-anayā cakṣuṣō rītyā, anyānapīndriyārthān yathāsvamindriyāṇāmatyuccapūtyādīn mithyāyōgarūpān vidyāt| yadā'tyuccaparuṣēṣṭavināśabhīṣaṇādyaniṣṭaḥ śabdaḥ śrōtrēndriyēṇa gr̥hyatē, tadā śrōtrēndriyasya svēnārthēna śabdākhyēna mithyāyōgaḥ| yadā pūtiviṣṭhādyaniṣṭō gandhō ghrāṇēndriyēṇa gr̥hyatē, tadā ghrāṇēndriyasya svēnārthēna gandhākhyēna mithyāyōgaḥ| yadā snānānulēpanādīnāṁ śītōṣṇādīnāṁ ca spr̥śyānāmakramasēvanēna sparśaḥ sparśanēndriyēṇa gr̥hyatē, tadā sparśanēndriyasya svēnārthēna sparśākhyēna mithyāyōgaḥ| tathā, rasanēndriyēṇa yō rasō'paripāṭyā yujyatē, tathā'pathyadravyaniviṣṭō'pi yō rasō rasanēndriyēṇa gr̥hyatē, sa tasya rasanēndriyasya svēna rasākhyēnārthēna mithyāyōgaḥ|
Adhikarana kAlasya traividhyam (38-39) · Śloka 39
kālastu śītōṣṇavarṣābhēdāttridhā mataḥ||38|| sa hīnō hīnaśītādiratiyōgō'tilakṣaṇaḥ| mithyāyōgastu nirdiṣṭō viparītasvalakṣaṇaḥ| ||39||
कालस्तु शीतोष्णवर्षाभेदात्त्रिधा मतः||३८|| स हीनो हीनशीतादिरतियोगोऽतिलक्षणः| मिथ्यायोगस्तु निर्दिष्टो विपरीतस्वलक्षणः| ||३९||
🔊 Audio coming soon
sa0-kālaḥ punaḥ śītōṣṇavarṣābhēdēna tridhā-triprakārō matō munīnām| tatra hēmantaśiśiralakṣaṇaḥ-śītaḥ| uṣṇō-vasantagrīṣmalakṣaṇaḥ| prāvr̥ṭśarallakṣaṇō-varṣākhyaḥ| sa ca kālō hīnaśītādirhinayōgalakṣaṇaḥ| atiyōgō'timātrayōgalakṣaṇaḥ| viparītaṁ svaṁ-śītōṣṇavarṣākhyaṁ, lakṣaṇaṁ yasya kālasya, sa viparītasvalakṣaṇō mithyāyōgaḥ| guṇaguṇinōrabhēdōpacārāt kāla ēvamucyatē| tatra yathā,-hēmantē śītasyālpatvaṁ hīnō yōgaḥ, tasminnēva hēmantē'tiśaityamatiyōgaḥ, tasminnēva hēmanta auṣṇyaṁ mithyāyōgaḥ| upalakṣaṇaṁ cēdam| ēvaṁ śaradvasantayōrapi yanmandavarṣōṣṇatvaṁ svalakṣaṇaṁ tadyadā hīnataraṁ syāt, sō'pi hīnayōgaḥ| ēvamatiyōgā (gamithyā) yōgayōrapi yōjyam|
Adhikarana karmaNo~api traividhyam (40-43) · Śloka 43
kāyavākcittabhēdēna karmāpi vibhajēttridhā| kāyādikarmaṇō hīnā pravr̥ttirhīnasaṁjñakaḥ||40|| atiyōgō'tivr̥ttistu, vēgōdīraṇadhāraṇam| viṣamāṅgakriyārambhapatanaskhalanādikam||41|| bhāṣaṇaṁ sāmibhuktasya rāgadvēṣabhayādi ca| karma prāṇātipātādi daśadhā yacca ninditam||42|| mithyāyōgaḥ samastō'sāviha vā'mutra vā kr̥tam| |43|
कायवाक्चित्तभेदेन कर्मापि विभजेत्त्रिधा| कायादिकर्मणो हीना प्रवृत्तिर्हीनसंज्ञकः||४०|| अतियोगोऽतिवृत्तिस्तु, वेगोदीरणधारणम्| विषमाङ्गक्रियारम्भपतनस्खलनादिकम्||४१|| भाषणं सामिभुक्तस्य रागद्वेषभयादि च| कर्म प्राणातिपातादि दशधा यच्च निन्दितम्||४२|| मिथ्यायोगः समस्तोऽसाविह वाऽमुत्र वा कृतम्| |४३|
🔊 Audio coming soon
sa0-yathā kālastridhā nirūpitaḥ, tathā karmāpi kāyavākcittabhēdēna triprakāraṁ vibhajēt| tatra kāyakarmaṇastathā vākkarmaṇastathā cittakarmaṇō hīnā yā pravr̥ttiḥ sa hīnasaṁjñakō yōgaḥ| atipravr̥ttistvatiyōgaḥ| kāyādikarmaṇō mithyāyōgamadhikr̥tyāha-vēgōdīraṇētyādi| "vēgōdīraṇadhāraṇam" ityārabhya yāvat "patanaskhalanādikam" yadētat kāyikaṁ karma, tasya karmaṇa ēvaṁrūpasya yā pravr̥ttiḥ sa kāyakarmaṇō mithyāyōgaḥ| viṣamāṅgaiḥ kriyā-karma, viṣama ārambhaḥ-ubhayalōkaviruddhaḥ, tathā, viṣamapatanam, viṣamaskhalanam, ādiśabdēna viṣamagamanādīnāṁ grahaṇam| sāmibhuktasya-ardhabhuktasya, yadbhāṣaṇaṁ-jalpanam, ēvaṁrūpā yā pravr̥ttiḥ sa vākkarmaṇō mithyāyōgaḥ| rāgadvēṣabhayādi yadētanmānasaṁ karma, tasya karmaṇa ēvaṁrūpā yā pravr̥ttiḥ sa cittakarmaṇō mithyāyōgaḥ| tathā, dinacaryādhyāyōktaṁ yatprāṇātipātādi daśadhā-daśaprakāraṁ, karma ninditaṁ-aśubhaṁ nirdiṣṭaṁ "hiṁsāstēya" ityādinā granthēna, tacca yathāyathaṁ kāyavākcittānāṁ karmaṇāṁ mithyāyōgaḥ| samastō'sāviha vā'mutra vā kr̥taṁ-asmin lōkē kr̥tamanyatra vā lōkē kr̥taṁ-ācaritaṁ sarvamēvaṁ mithyāyōgaḥ|
Adhikarana doShahetorupasaMhAraH, doShaheto rogahetutvam (43-44) · Śloka 44
| nidānamētaddōṣāṇāṁ, kupitāstēna naikadhā||43|| kurvanti vividhān vyādhīn śākhākōṣṭhāsthisandhiṣu| |44|
| निदानमेतद्दोषाणां, कुपितास्तेन नैकधा||४३|| कुर्वन्ति विविधान् व्याधीन् शाखाकोष्ठास्थिसन्धिषु| |४४|
🔊 Audio coming soon
sa0-nidānamētaddōṣāṇāṁ 'kōpē' iti vākyaśēṣaḥ| kupitāstēna-nidānēna, naikadhā| kiṁ tarhi ? anēkaprakārēṇa, vyādhīn vividhān-nānāprakārān kurvanti| kupitā dōṣā iti vacana (vibhakti) vipariṇāmēna sambandhaḥ| kva vyādhīn kurvanti ? ityāha-śākhētyādi| śākhāśca kōṣṭhaścāsthīni ca sandhayaśca tēṣu|
Adhikarana shAkhAH, bAhyo rogamArgaH (44-45) · Śloka 45
śākhēti kimucyatē| ityāha - - - - | śākhā raktādayastvak ca bāhyarōgāyanaṁ hi tat||44|| tadāśrayā maṣavyaṅgagaṇḍālajyarbudādayaḥ| bahirbhāgāśca durnāmagulmaśōphādayō gadāḥ||45||
शाखेति किमुच्यते| इत्याह - - - - | शाखा रक्तादयस्त्वक् च बाह्यरोगायनं हि तत्||४४|| तदाश्रया मषव्यङ्गगण्डालज्यर्बुदादयः| बहिर्भागाश्च दुर्नामगुल्मशोफादयो गदाः||४५||
🔊 Audio coming soon
sa0-śākhā raktādayaḥ ṣaḍdhātavastvak ca| tadbāhyarōgāyanaṁ,-bāhyānāṁ rōgāṇāmayanaṁ-sthānam| hiśabdō yasmādarthē| yasmādbāhyānāṁ rōgāṇāmayanam, atastadāśrayā maṣavyaṅgādayō rōgā bahirbhāgā ucyatē| ādiśabdēna visarpavidradhyādīnāṁ parigrahaḥ| durnāmētyādi| bahirbhāgāścētyatra ca śabdō bhinnakramaḥ, śōphādaya ityasmādanantaraṁ draṣṭavyaḥ| durnāmagulmaśōphādayaśca bahirbhāgā ityarthaḥ|
Adhikarana koShThaH, Antaro rogamArgaH (46-47) · Śloka 47
antaḥkōṣṭhō mahāsrōta āmapakvāśayāśrayaḥ| tatsthānāḥ cchardyatīsārakāsaśvāsōdarajvarāḥ||46|| antarbhāgaṁ ca śōphārśōgulmavīsarpavidradhi| |47|
अन्तःकोष्ठो महास्रोत आमपक्वाशयाश्रयः| तत्स्थानाः च्छर्द्यतीसारकासश्वासोदरज्वराः||४६|| अन्तर्भागं च शोफार्शोगुल्मवीसर्पविद्रधि| |४७|
🔊 Audio coming soon
sa0-kōṣṭhaḥ kathyatē antaḥ, tathā mahāsrōtaḥ, tathā āmapakvāśayāśrayaḥ| tatsthānāḥ-antarbhāgāśrayāḥ cchardyādayō rōgāḥ| na kēvalamētē ēva chardyādayō'ntarbhāgāśrayā yāvacchōphārśōgulmavīsarpavidradhyādīnāṁ antarbhāgatvaṁ ca| śōphādīnāṁ vidradhyantānāṁ samāhāradvandvanirdēśēnaiva sambandhaḥ|
Adhikarana asthisandhayaH, madhyamo rogamArgaH (47-49) · Śloka 49
idānīṁ madhyamaṁ rōgamārgaṁ vakti - - - - | śirōhr̥dayabastyādimarmāṇyasthnāṁ ca sandhayaḥ||47|| tannibaddhāḥ śirāsnāyukaṇḍarādyāśca madhyamaḥ| rōgamārgaḥ sthitāstatra yakṣmapakṣavadhārditāḥ||48|| mūrdhādirōgāḥ sandhyasthitrikaśūlagrahādayaḥ| |49|
इदानीं मध्यमं रोगमार्गं वक्ति - - - - | शिरोहृदयबस्त्यादिमर्माण्यस्थ्नां च सन्धयः||४७|| तन्निबद्धाः शिरास्नायुकण्डराद्याश्च मध्यमः| रोगमार्गः स्थितास्तत्र यक्ष्मपक्षवधार्दिताः||४८|| मूर्धादिरोगाः सन्ध्यस्थित्रिकशूलग्रहादयः| |४९|
🔊 Audio coming soon
sa0-śirōhr̥dayādīni madhyamō rōgamārgaḥ| asthnāṁ ca sandhaya ityēvaṁ nirdēśēnēdaṁ bōdhayati,-nātra dvayaṁ vivakṣitamasthīni ca sandhayaścēti, kiṁ tarhi ? asthnāṁ sambandhinaḥ sandhaya iti| sandhayō hyanyē'pi santi| tathā ca vakṣyati (hr̥. śā. a. 4|38) - "māṁsāsthisnāyudhamanīsirāsandhisamāgamaḥ|" iti| tannibaddhāḥ,-tēṣu-asthisandhiṣu, nibaddhāḥ, saṁlagnā ityarthaḥ| śirāḥ snāyavaḥ kaṇḍarāśca ādayō (ādyā) yēṣāṁ dhamanīkūrcādīnāṁ tē| ca śabdāt pūrvōktāśca| tatra-madhyamē rōgamārgē, yakṣmādayō gadāstrikaśūlagrahādyantāḥ| mūrdhādītyatrādiśabdēna hr̥dayabastyādiparigrahaḥ| sandhyasthitrikē śūlāni, sandhyasthitrikē grahā iti yōjyam| ādiśabdēna pakṣagrahādayō vātavikārā gr̥hyantē| yakṣmaṇō'tra marmāsthisandhyadhiṣṭhānatvātpūrvaṁ nirdēśaḥ| vakṣyati hi (hr̥. ni. a. 5|5) - "tairudīrṇō'nilaḥ pittaṁ kaphaṁ cōdīrya sarvataḥ| śarīrasandhīnāviśya tān śirāśca prapīḍayan||" ityādi|
Adhikarana vAyoH karmANi (49-51) · Śloka 51
idānīṁ vāyōḥ karmāṇyāha - - - - | sraṁsavyāsavyadhasvāpasādaruktōdabhēdanam||49|| saṅgāṅgabhaṅgasaṅkōcavartaharṣaṇatarṣaṇam| kampapāruṣyasauṣiryaśōṣaspandanavēṣṭanam||50|| stambhaḥ kaṣāyarasatā varṇaḥ śyāvō'ruṇō'pi vā| karmāṇi vāyōḥ|51|
इदानीं वायोः कर्माण्याह - - - - | स्रंसव्यासव्यधस्वापसादरुक्तोदभेदनम्||४९|| सङ्गाङ्गभङ्गसङ्कोचवर्तहर्षणतर्षणम्| कम्पपारुष्यसौषिर्यशोषस्पन्दनवेष्टनम्||५०|| स्तम्भः कषायरसता वर्णः श्यावोऽरुणोऽपि वा| कर्माणि वायोः|५१|
🔊 Audio coming soon
sa0-sraṁsō-hanvādisandhērbhraṁśaḥ| vyasanaṁ-vyāsō, vikṣēpaṇamaṅgapratyaṅgādēryathā''kṣēpakādiṣu| vyadhaḥ-tāḍanamiva mudgarādinā| svāpaḥ-suptiḥ karmaṇyacaitanyam| sadanaṁ-sādaḥ, aṅgānāṁ kriyāsvasāmarthyam| ruk-satataṁ śūlam| tōdō-vicchinnaṁ śūlam| bhēdanaṁ-bhēdō, vidāraṇamivāṅgasya| saṅgō-mūtrapurīṣādēḥ svāśayēbhyō'niḥsārō vāksaṅgādayaśca| aṅgānām-jaṅghōruprabhr̥tīnāṁ, bhaṅga iva bhaṅgaḥ-cūrṇanamiva,-aṅgabhaṅgaḥ| saṅkōcanaṁ-saṅkōcaḥ, śirādīnām| vartanaṁ-vartaḥ, purīṣādīnāṁ piṇḍīkaraṇam| harṣaṇaṁ-rōmṇāmūrdhvībhāvaḥ| tarṣaṇaṁ-tarṣaḥ, tr̥ṭ| kampaḥ-ativēpanam| spandanaṁ hi-kiñciccalanam| pāruṣyaṁ-paruṣatvam| sauṣiryaṁ-asthnām| śōṣaḥ-śōṣaṇam| vēṣṭanaṁ-grathanamivāṅgasya| stambhō-bāhūrujaṅghādīnāṁ saṅkuñcanādyabhāvaḥ| kaṣāyarasatā-kaṣāyarasāsvādatvam| varṇaḥ śyāvō'ruṇō'pi vā-śyāvāruṇau varṇāvityarthaḥ| ētāni vāyōḥ karmāṇi|
Adhikarana pittasya karmANi (51-52) · Śloka 52
atha pittasyāha - - - - | pittasya dāharāgōṣmapākitāḥ||51|| svēdaḥ klēdaḥ srutiḥ kōthaḥ sadanaṁ mūrcchanaṁ madaḥ| kaṭukāmlau rasau varṇaḥ pāṇḍurāruṇavarjitaḥ||52||
अथ पित्तस्याह - - - - | पित्तस्य दाहरागोष्मपाकिताः||५१|| स्वेदः क्लेदः स्रुतिः कोथः सदनं मूर्च्छनं मदः| कटुकाम्लौ रसौ वर्णः पाण्डुरारुणवर्जितः||५२||
🔊 Audio coming soon
sa0-dāhādīni pittasya karmāṇi| sarvāṅgīṇastāpō-dāhaḥ| rāgō-lauhityam| ūṣmā-auṣṇyam| pākitā-pākakartr̥tvam, ajīrṇēṣu vraṇēṣvannē ca| svēdanaṁ-svēdaḥ| klēdaḥ-śōṇitādivikāraḥ| srutiḥ-srāvaḥ| kōthaḥ-klēdasyātiśayaḥ, avicchinnatvam| sadanaṁ-sādaḥ| mūrcchanaṁ-bhramaḥ| madō-vakṣyamāṇō rōgaviśēṣaḥ| rasau-āsvādau, kaṭukāmlau| varṇaḥ pāṇḍurāruṇābhyāmanyaḥ-śuklalōhitavarṇaniṣēdhēna tacchēṣanānāvarṇasambhavaḥ sūcyatē|
Adhikarana shleShmaNaH karmANi (25) · Śloka 54
ślēṣmakarmāṇyāha - - - - ślēṣmaṇaḥ snēhakāṭhinyakaṇḍūśītatvagauravam| bandhōpalēpastaimityaśōphāpaktyatinidratāḥ||53|| varṇaḥ śvētō rasau svādulavaṇau cirakāritā| |54|
श्लेष्मकर्माण्याह - - - - श्लेष्मणः स्नेहकाठिन्यकण्डूशीतत्वगौरवम्| बन्धोपलेपस्तैमित्यशोफापक्त्यतिनिद्रताः||५३|| वर्णः श्वेतो रसौ स्वादुलवणौ चिरकारिता| |५४|
🔊 Audio coming soon
sa0-kaphasya snēhādīni karmāṇi| snēhaḥ-snaigdhyam| kāṭhinyaṁ-amr̥dutvam| kaṇḍūḥ-kharjūḥ| śītatvaṁ-śītasadbhāvaḥ| gauravaṁ-gurutvam| bandhaḥ-srōtasām| asthyādīnāmupalēpaḥ| staimityaṁ-gātrāṇāmapaṭutvam| kāyē varṇaḥ śuklaḥ| rasau ca madhurapaṭū| cirakāritā-kāryādau viśrabdhatvam| nanu, vāyōramūrtatvādvarṇarasatvōpalabdhiranupapannā| amūrtasya hi varṇarasau dūrōtsāritau| naitadasti| na hi sarvāṇi kāryāṇi kāraṇasadr̥śānyēva bhavanti| tathā cēndriyēbhyō jaḍēbhyō buddhērajaḍāyā utpattirdr̥ṣṭā| tasmāt kāraṇasadr̥śāni kāryāṇīti prāyikamētat, acintyatvācca dravyaprabhāvasya| vāyōḥ sakāśāt kaṣāyarasatā śyāvāruṇavarṇōtpattiścānvayavyatirēkasiddhā kathamiva nivāryatām| ityēvaṁ dōṣāṇāṁ karmāṇyupadiṣṭāni| tadvikārāśca saṅgraha uktāḥ| tathā ca tadgranthaḥ (?) (sū. a. 20) -"aśītirvātajā rōgāścatvāriṁśacca pittajāḥ| viṁśatiḥ ślēṣmajāścaiva sthūlā nānātmajā matāḥ|| 1|| nakhabhēdaḥ pādaśūlaṁ suptirbhraṁśō vipādikā| khuḍō gulphagrahō jānuviślēṣō jānukuñcanam|| 2|| piṇḍikōdvēṣṭanaṁ sādaścōrvōḥ stambhaśca gr̥dhrasī| pāṅgulyaṁ bhraṁśaśūlaṁ ca gudē stambhastu mēhanē|| 3|| muṣkākṣēpaḥ śrōṇibhēdō vaṅkṣaṇānāha ēva ca| udāvartō'tha viḍmēdaḥ pārśvapr̥ṣṭhatrikagrahāḥ|| 4|| khañjavāmanakubjatvaṁ hr̥ddravōdaravēṣṭakau| hr̥nmōhō vakṣanistōdaḥ śōṣōdvātau tathōrasaḥ|| 5|| bāhuśōṣō hanugrīvāmanyāstambhauṣṭhabhēdanam| dantabhēdō'tha śaithilyaṁ kaṇṭhōdhvaṁsō'tha vāggrahaḥ|| 6|| kaṣāyāsyatvamūkatvē mukhaśōṣō rasājñatā| ghrāṇānāhō'jñatā gandhē'śabdōccaiḥśravaṇaṁ tathā|| 7|| bādhiryaṁ karṇaśūlaṁ ca vartmastambhanakuñcanam| timiraṁ cākṣiśūlaṁ ca bhrūvyudāsō'tha nētrayōḥ|| 8|| lalāṭaśaṅkhabhēdau ca kēśabhrūsphuṭanaṁ tathā| śirōrujā'rditaṁ jr̥mbhā pralāpō vēpathurbhramaḥ|| 9|| ēkāṅgavyādhirāyāmaḥ pakṣāghātō'patantrakaḥ| daṇḍakaḥ svapnanāśaśca glāniḥ paruṣarūkṣatā|| 10|| viṣādō'thānavasthānamaruṇaśyāmavarṇatā| ityaśītiḥ samākhyātā rōgā vātasamudbhavāḥ|| 11|| antardāhō vidāhaśca plōṣauṣau davathurdavaḥ| atyūṣmā cāṁsadāhaśca svēdō'tyamlakadhūmakau|| 12|| raktaklēdō'ṅgagandhaśca gātrāvayavaśātanam| tvaḍmāṁsadaraṇaṁ māṁsaklēdaścarmadalaṁ tathā|| 13|| raktavisphōṭakaḥ kōṭhaḥ pittāsr̥graktamaṇḍalē| nīlikā kāmalā kakṣyā gātrē haritapītatā|| 14|| pūtitiktāsyatā tr̥ṣṇā lōhagandhāsyatā tathā| jīvādānamatr̥ptiśca pravēśastamasastathā|| 15|| galāsyagudamēḍhrākṣipākō hāridratā'pi ca| nakhākṣimūtraśakr̥tāṁ, catvāriṁśattu pittajāḥ|| 16|| staimityaṁ gauravaṁ tr̥ptirālasyamatinidratā| tandrā''syasrāvamādhuryē pralōpō hr̥dayasya ca|| 17|| sādaḥ kaṇṭhapralēpaśca ślēṣmōdgiraṇamēva ca| malādhikyamatisthaulyaṁ dhamanī pratisañcayam|| 18|| udardō galagaṇḍaśca śaityaṁ śvētāvabhāsatā| viṇmūtranakhanētrāṇāṁ śuklatā ca kaphāmayāḥ|| 19|| yathāsthūlaṁ vikārāṇāṁ catvāriṁśamidaṁ śatam| hr̥dādau śūlavaddāhō yō'ntardāhaḥ sa kīrtitaḥ|| 20|| pāṇipādāṁsamūlēṣu santāpō vividhastu yaḥ| sa vidāha iti prōktō, dāhaḥ prādēśikastu yaḥ|| 21|| agnyarciṣēva niḥsvēdaḥ sa plōṣaḥ parikīrtitaḥ| ōṣaḥ sarvāṅgikastīvrō dāhaḥ svēdāratipradaḥ|| 22|| davathuścakṣurādibhyastīvra ūṣmā pravartatē| mukhauṣṭhatāluṣu davaścāmlōdgiraṇamamlakaḥ|| 23|| dhūmāyanaṁ śirōghhrāṇakaṇṭhatāluṣu dhūmakaḥ| pramīlakastu staimityaṁ gurutā'ṅgasya gauravam|| 24|| āhārānabhilāṣastu tr̥ptiḥ syādviṣayāgrahaḥ| nidrārtasyēva tandrā syācchēṣāḥ prathitanāmakāḥ|| 25||
Adhikarana lakShaNaj~jAne sAvadhAnatA (54-55) · Śloka 55
dōṣāṇāṁ karmāṇyupadiśya nirdēśaprayōjanamāha - - - - | ityaśēṣamayavyāpi yaduktaṁ dōṣalakṣaṇam||54|| darśanādyairavahitastatsamyagupalakṣayēt| vyādhyavasthāvibhāgajñaḥ paśyannārtān pratikṣaṇam||55||
दोषाणां कर्माण्युपदिश्य निर्देशप्रयोजनमाह - - - - | इत्यशेषमयव्यापि यदुक्तं दोषलक्षणम्||५४|| दर्शनाद्यैरवहितस्तत्सम्यगुपलक्षयेत्| व्याध्यवस्थाविभागज्ञः पश्यन्नार्तान् प्रतिक्षणम्||५५||
🔊 Audio coming soon
sa0-iti-prakārē| dōṣāṇāṁ lakṣaṇaṁ dōṣalakṣaṇaṁ,-yathāyathaṁ liṅgam| iti-pūrvōktēna prakārēṇa, yaddōṣalakṣaṇamuktam, taddarśanādyaiḥ samyagupalakṣayēt-jānīyāt| vaidya iti śēṣaḥ| darśanādyairityādi(dya)śabdēna sparśanapraśnau gr̥hyētē| kimbhūtaṁ dōṣalakṣaṇaṁ tat ? aśēṣāmayavyāpi,-aśēṣāśca ta āmayāścāśēṣāmayāstān,-sarvāmayān, sādhu vyāpnōtīti| kimbhūtō vaidyaḥ ? avahitō,-dattāvadhānaḥ| tathā, vyādhyavasthāvibhāgajñaḥ,-vyādhēravasthāḥ-kālakr̥tā daśāḥ, tāsāṁ vibhāgaḥ-pr̥thaktvam, yathā,-iyamasya vyādhēravasthēyamanyāvasthēti| avasthābhēdāccōpakramabhēdaḥ| tathā hi,-ēkasyaiva jvarasya navasyānya upakramō jīrṇasyānyaḥ| tadēvaṁ vibhāgaṁ yō jānāti sa vyādhyavasthāvibhāgajñaḥ| tathā, ārtān-vyādhitān, pratikṣaṇaṁ-muhūrtē muhūrtē, paśyan-ālōkayan|
Adhikarana lakShaNadarshanAbhyAsaH karmasiddhidaH (56) · Śloka 56
kimiti punaḥ punarvyādhitadarśanaṁ kriyatē ? ityāha - - - - abhyāsātprāpyatē dr̥ṣṭiḥ karmasiddhiprakāśinī| ratnādisadasajjñānaṁ na śāstrādēva jāyatē||56||
किमिति पुनः पुनर्व्याधितदर्शनं क्रियते ? इत्याह - - - - अभ्यासात्प्राप्यते दृष्टिः कर्मसिद्धिप्रकाशिनी| रत्नादिसदसज्ज्ञानं न शास्त्रादेव जायते||५६||
🔊 Audio coming soon
sa0-abhyāsāt-muhurmuhuścikitsitakarmaṇi pravartanāt, dr̥ṣṭiḥ-darśanaṁ cikitsāvijñānaṁ jāyatē, na kēvalaṁ-kēvalaccikitsāśāstrāvagamāt| kimbhūtā dr̥ṣṭiḥ ? karmaṇi siddhistāṁ prakāśayituṁ śīlaṁ yasyāḥ sā karmasiddhiprakāśinī| atra dr̥ṣṭāntamāha-ratnādītyādi| ādiśabdēna suvarṇarūpyādīnāṁ grahaṇam| tēṣāṁ yatsadasajjñānaṁ-idaṁ śōbhanamidaṁ na śōbhanamityavagamaḥ tanna śāstrādēva jāyatē| kiṁ tarhi ? abhyāsācca| ēvakārō'vadhāraṇārthaḥ| na śāstrāvabōdhānna ca kēvalādabhyāsādityēvakārēṇa bōdhayati| kila yathā ratnaparīkṣā tacchāstrāvabōdhadarśanābhyāsābhyāṁ samyagjāyatē, tathaiva cikitsā śāstrāvabōdhānnityamāturadarśanāccāvagamyata ityarthaḥ|
Adhikarana vyAdhestraividhyam (57) · Śloka 57
dr̥ṣṭāpacārajaḥ kaścitkaścitpūrvāparādhajaḥ| tatsaṅkarādbhavatyanyō vyādhirēvaṁ tridhā smr̥taḥ||57||
दृष्टापचारजः कश्चित्कश्चित्पूर्वापराधजः| तत्सङ्कराद्भवत्यन्यो व्याधिरेवं त्रिधा स्मृतः||५७||
🔊 Audio coming soon
sa0-dr̥ṣṭaścāsāvapacāraśca, tasmājjātō dr̥ṣṭāpacārajaḥ| apacārō-vyādhihētuḥ| aihikalaukikādvyādhikāraṇājjātō dr̥ṣṭāpacārajaḥ| kaścidātmakr̥tātpūrvāparādhāt-aśubhakarmākhyājjātaḥ pūrvāparādhajaḥ| aparaḥ kaścittatsaṅkarādbhavati| tayōḥ saṅkarastatsaṅkarō-miśratvaṁ, tasmāt| na kēvalātpūrvāparādhānna ca kēvalāddr̥ṣṭāparādhāt, api tu dvayōḥ saṁsargājjāta ityarthaḥ| ēvaṁ-anēna prakārēṇa, vyādhistridhā-triprakāraḥ, smr̥taḥ|
Adhikarana trayANAM lakShaNam (58) · Śloka 58
atha triprakāravyādhilakṣaṇārthamāha - - - - yathānidānaṁ dōṣōtthaḥ karmajō hētubhirvinā| mahārambhō'lpakē hētāvātaṅkō dōṣakarmajaḥ||58||
अथ त्रिप्रकारव्याधिलक्षणार्थमाह - - - - यथानिदानं दोषोत्थः कर्मजो हेतुभिर्विना| महारम्भोऽल्पके हेतावातङ्को दोषकर्मजः||५८||
🔊 Audio coming soon
sa0-yathānidānaṁ dōṣōttha iti| yadyasya dōṣasya vātādērlaghurūkṣādi nidānaṁ, tēna kupitāddōṣāt ya utthitō vyādhiḥ sa dōṣōtthō jñēyaḥ| yō dr̥ṣṭāpacāraja ukta ityarthaḥ| hētubhiḥ-vātādinidānairlaghurūkṣādibhirvinā yō bhavati sa karmajaḥ| yastvalpē nidānē sēvitē mahārambhaḥ syāt, sa dōṣakarmajō rōgō jñēyaḥ| mahānārambhō yasya saḥ, pūrvarūparūpairbalavadbhiryukta ityarthaḥ|
Adhikarana trividhavyAdheshcikitsA (59) · Śloka 59
atha trividhasyāpi vyādhēścikitsāmāha - - - - vipakṣaśīlanātpūrvaḥ karmajaḥ karmasaṅkṣayāt| gacchatyubhayajanmā tu dōṣakarmakṣayātkṣayam||59||
अथ त्रिविधस्यापि व्याधेश्चिकित्सामाह - - - - विपक्षशीलनात्पूर्वः कर्मजः कर्मसङ्क्षयात्| गच्छत्युभयजन्मा तु दोषकर्मक्षयात्क्षयम्||५९||
🔊 Audio coming soon
sa0-vipakṣaśīlanātpūrva iti| pūrvaḥ-pūrvamuktō yaḥ kēvalaṁ dōṣajō vyādhiḥ saḥ, vipakṣaśīlanāt-yathōktavipakṣādisēvanāt, kṣayaṁ yāti| karmajō rōgaḥ karmasaṅkṣayāt kṣayaṁ yāti| ubhayajanmā-dōṣakarmōtthō, dōṣakarmaṇōrubhayōrapi kṣayāt kṣayaṁ yāti|
Adhikarana trayANAM pRuthagdvaividhyam (60) · Śloka 60
vyādhīnāṁ traividhyamuktvā dvaividhyamāha - - - - dvidhā svaparatantratvādvyādhayō'ntyāḥ punardvidhā| |60|
व्याधीनां त्रैविध्यमुक्त्वा द्वैविध्यमाह - - - - द्विधा स्वपरतन्त्रत्वाद्व्याधयोऽन्त्याः पुनर्द्विधा| |६०|
🔊 Audio coming soon
sa0-svatantraśca paratantraśca svatantraparatantrau, tayōrbhāvaḥ svatantraparatantratvam, tasmāddhētōrdvidhā vyādhayaḥ| ēkē svatantrā anyē paratantrā ityarthaḥ| antē bhavā antyāḥ,--paratantrāḥ| tē punaḥ-bhūyō, dvidhā|
Adhikarana paratantrasya dvaividhyam (60) · Śloka 60
tadēva dvaividhyaṁ darśayitumāha - - - - | pūrvajāḥ purvarūpākhyā, jātāḥ paścādupadravāḥ||60||
तदेव द्वैविध्यं दर्शयितुमाह - - - - | पूर्वजाः पुर्वरूपाख्या, जाताः पश्चादुपद्रवाः||६०||
🔊 Audio coming soon
sa0-pūrvaṁ jātāḥ pūrvajāḥ| "anyēṣvapi dr̥śyatē" iti ḍaḥ| pūrvajāḥ-pūrvarūpasaṁjñā rōgāḥ| yē ca paścājjātāgadāstē vyādhīnāmupadravāḥ| ityantyā dvidhā|
Adhikarana svatantralakShaNam (61) · Śloka 61
atha svatantrān lakṣayati - - - - yathāsvajanmōpaśayāḥ svatantrāḥ spaṣṭalakṣaṇāḥ| |61|
अथ स्वतन्त्रान् लक्षयति - - - - यथास्वजन्मोपशयाः स्वतन्त्राः स्पष्टलक्षणाः| |६१|
🔊 Audio coming soon
sa0-janma cōpaśayaśca janmōpaśayau| janma- utpattiḥ| upaśayaḥ-sukhānubandhaḥ| yō yaḥ svaṁ svaṁ-yathāsvam| yasya jvarādēryāvātmīyau śāstranirdiṣṭau tau yathāsvaśabdēna sūcyētē| yathāsvaṁ janmōpaśayau yēṣāṁ tē yathāsvajanmōpaśayā vyādhayaḥ svatantrā ucyantē| cikitsāgurulāghavapratipattyarthaṁ ca svatantrādisaṁjñākaraṇam| svagrahaṇādyē'nyajanmani jāyantē'nyasya ca vyādhēryata upaśayaḥ-sukhānubandhastata ētatparivārasyāpi, tē tu na svatantrāḥ| tathā cōktam-"pūrvarūparūpādikramēṇa jvarādāvutpannē tatparivārā yē śvāsādaya utpadyantē tadupaśayē cōpaśēratē na tē svatantrāḥ| jvarādaya ēva tu mūlavyādhirūpatvātsvatantrā ucyatē|" iti|
Adhikarana paratantralakShaNam (61) · Śloka 61
| viparītāstatō'nyē tu|61|
| विपरीतास्ततोऽन्ये तु|६१|
🔊 Audio coming soon
sa0-tataḥ-svatantrēbhyō rōgēbhyō, yē'nyē-paratantrāḥ, pūrvarūpākhyāstathōpadravasaṁjñāśca, tē viparītāḥ,-viparītasvarūpāḥ, na yathāsvajanmōpaśayā na ca spaṣṭalakṣaṇāḥ|
Adhikarana doShANAmapi svatantraparatantratA (61) · Śloka 61
ēvaṁ vyādhīnāṁ svatantraparatantratvaṁ pratipādya, dōṣāṇāṁ pratipādayannāha - - - - | vidyādēvaṁ malānapi||61||
एवं व्याधीनां स्वतन्त्रपरतन्त्रत्वं प्रतिपाद्य, दोषाणां प्रतिपादयन्नाह - - - - | विद्यादेवं मलानपि||६१||
🔊 Audio coming soon
sa0-na kēvalaṁ rōgān svatantraparatantrabhēdairvidyādvaidyaḥ, yāvanmalān-dōṣānapi vātādīn, ēvaṁ-svatantraparatantrabhēdairjānīyāt|
Adhikarana bhiShajA pratirogaM svatantraparatantratvena te lakShyAH (62) · Śloka 62
tāṁllakṣayēdavahitō vikurvāṇān pratijvaram| |62|
तांल्लक्षयेदवहितो विकुर्वाणान् प्रतिज्वरम्| |६२|
🔊 Audio coming soon
sa0-tān-vātapittakaphān yathāsvajanmōpaśayalakṣaṇāvacchinnasvarūpān, pratijvaraṁ-prativikāraṁ, vikurvāṇān-vikr̥tiṁkōpaṁ gacchatō, jānīyāt| vaidya iti śēṣaḥ| kīdr̥k ? avahitō-dattacittaḥ|
Adhikarana paratantrANAM prashamopAyaH (62-63) · Śloka 63
ēvaṁ svatantrāṇāṁ vyādhīnāṁ yathāsvōpaśaya ēva bhēṣajamuktam| paratantrāṇāṁ tu vyādhīnāṁ kaḥ praśamōpāyaḥ ? ityāha - - - - | tēṣāṁ pradhānapraśamē praśamō'śāmyatastathā||62|| paścāccikitsēttūrṇaṁ vā balavantamupadravam| |63|
एवं स्वतन्त्राणां व्याधीनां यथास्वोपशय एव भेषजमुक्तम्| परतन्त्राणां तु व्याधीनां कः प्रशमोपायः ? इत्याह - - - - | तेषां प्रधानप्रशमे प्रशमोऽशाम्यतस्तथा||६२|| पश्चाच्चिकित्सेत्तूर्णं वा बलवन्तमुपद्रवम्| |६३|
🔊 Audio coming soon
tēṣāṁ-paratantrāṇāṁ rōgāṇāmapradhānānām, pradhānapraśamē-svatantravyādhipraśamē, praśamō bhavati,-na tu tēṣāṁ pr̥thagupakramō vidhēya ityarthaḥ| aśāmyataḥ-tathā śamamagacchataḥ paratantrān vyādhīn dōṣān vā, tathā-tēna prakārēṇa pradhāna cikitsālakṣaṇēna, paścāt-pradhānacikitsāta uttarakālaṁ, cikitsēt| acikitsyamānō hyasādhyatāṁ yāyāt| tūrṇaṁ vēti| upadravaścēdbalavān syāttadā tamēvōpadravaṁ tūrṇamēva cikitsēt-, na paścāt|
Adhikarana balavadupadravasyAdau cikitsA (63) · Śloka 63
nanu, kutō'pradhānaṁ śīghraṁ cikitsēt ? ityāha - - - - | vyādhikliṣṭaśarīrasya pīḍākaratarō hi saḥ||63||
ननु, कुतोऽप्रधानं शीघ्रं चिकित्सेत् ? इत्याह - - - - | व्याधिक्लिष्टशरीरस्य पीडाकरतरो हि सः||६३||
🔊 Audio coming soon
sa0-hi-yasmāt, vyādhikliṣṭaśarīrasya puṁsaḥ sō'tiśayēna pīḍākaraḥ| prāgutpannō'pi rōgaḥ pīḍākaraḥ| upadravastu paścājjāyamānō vyādhikliṣṭaśarīrōtpannatvātpīḍākarataraḥ| tadayamatrārthaḥ,-paratantrō vyādhirhīnabalaḥ pradhānōpakramēṇaivōpaśāmyati| yastu paratantraḥ paścādutpadyamānō'pi svatantravyādhyupakramēṇa śamaṁ na yāti taṁ paścādupakramēt| yastu balavān paratantrastamādāvēva cikitsēt, atipīḍākaratvāt|
Adhikarana shAstre~anuktaM vikAranAma svayamUhanIyam (64) · Śloka 64
nanu, yēṣāṁ vikārāṇāṁ nāmagrāhaṁ cikitsā |ca] nōktā| tēṣāṁ nāmākuśalō vaidyaḥ kiṁ cikitsēnna ? ityāśaṅkyāha - - - - vikāranāmākuśalō na jihrīyāt kadācana| na hi sarvavikārāṇāṁ nāmatō'sti dhruvā sthitiḥ||64||
ननु, येषां विकाराणां नामग्राहं चिकित्सा |च] नोक्ता| तेषां नामाकुशलो वैद्यः किं चिकित्सेन्न ? इत्याशङ्क्याह - - - - विकारनामाकुशलो न जिह्रीयात् कदाचन| न हि सर्वविकाराणां नामतोऽस्ति ध्रुवा स्थितिः||६४||
🔊 Audio coming soon
sa0-vikārāḥ-rōgāḥ, tēṣāṁ nāmāni, tēṣvakuśalō vaidyō na jātucijjihrīyāt-rōgasaṁjñānabhijñō'hamiti lajjāṁ na kuryāt, cikitsāmēva vidadhyādityarthaḥ| kutō hētōḥ ? ityāha-na hītyādi| yasmātsarvavikārāṇāṁ nāmataḥ-saṁjñātō, dhruvā-niścitā, sthitiḥ-avasthānaṁ, nāsti|
Adhikarana lakShaNasya durbodhatvam (65-66) · Śloka 66
nanu, kutō'śēṣarōgāṇāṁ nāmatō nāsti sthitiḥ ? ityāśaṅkyāha - - - - sa ēva kupitō dōṣaḥ samutthānaviśēṣataḥ| sthānāntarāṇi ca prāpya vikārān kurutē bahūn||65|| tasmādvikāraprakr̥tīradhiṣṭhānāntarāṇi ca| buddhvā hētuviśēṣāṁśca śīghhraṁ kuryādupakramam||66||
ननु, कुतोऽशेषरोगाणां नामतो नास्ति स्थितिः ? इत्याशङ्क्याह - - - - स एव कुपितो दोषः समुत्थानविशेषतः| स्थानान्तराणि च प्राप्य विकारान् कुरुते बहून्||६५|| तस्माद्विकारप्रकृतीरधिष्ठानान्तराणि च| बुद्ध्वा हेतुविशेषांश्च शीघ्ह्रं कुर्यादुपक्रमम्||६६||
🔊 Audio coming soon
sa0-yasmātsaḥ-ēka ēva, dōṣō-vātādyanyatamaḥ, samutthānaviśēṣatō-hētubhēdāt, tathā sthānāntarāṇi-svasthānaṁ hitvā parāṇi sthānāni, prāpya-gatvā, bahūn-anantān, vikārān kurutē| tathā cōktaṁ tantrāntarē-"yō dōṣaḥ śarīrasandhīnāviśati, tēna jr̥mbhā jvaraścōpajāyatē| yastvāmāśayamabhyupaiti, tēna rōgā bhavantyurasi, arōcakaśca| yaḥ kaṇṭhamabhiprapadyatē kaṇṭhastatō dhvaṁsatē svaraścāvasīdati| yaḥ prāṇavahāni srōtāṁsyāsyādīni upaiti, śvāsaḥ pratiśyāyaśca tēnōpajāyatē|" iti| vikārasya-jvarādēḥ, prakr̥tayaḥ-upādānakāraṇāni vātādidōṣāḥ, tā vikāraprakr̥tī:-rōgahētuviśēṣān, buddhvā,- jñātvā, tathā'dhiṣṭhānāntarāṇi sthānaviśēṣāṁśca, buddhvā,tathā hētuviśēṣān-nidānabhēdāṁśca, buddhvā-yathā kimayaṁ kupitaḥ pavanō rūkṣēṇa hētunā laghunā śītēna vētyādi jñātvā, śīghhramēvōpakramēt-cikitsēt| na tu vikārānabhijña iti na cikitsēt|
Adhikarana dUShyAdij~jAne~avyabhicAricikitsA (67-68) · Śloka 68
nanu, buddhvā'pi vikāraprakr̥tyādikamupakramaṁ kurvantaḥ kadācitsiddhimāpnuvantō dr̥śyantē bhiṣajaḥ kadācinnēti| tadatra saṁśayaskhalitē karmaṇi kathaṁ niyujyatē vaidya iti kathamuktam ? "śīghraṁ kuryādupakramam" ityāśaṅkyāha - - - - dūṣyaṁ dēśaṁ balaṁ kālamanalaṁ prakr̥tiṁ vayaḥ| sattvaṁ sātmyaṁ tathā''hāramavasthāśca pr̥thagvidhāḥ||67|| sūkṣmasūkṣmāḥ samīkṣyaiṣāṁ dōṣauṣadhanirūpaṇē| yō vartatē cikitsāyāṁ na sa skhalati jātucit||68||
ननु, बुद्ध्वाऽपि विकारप्रकृत्यादिकमुपक्रमं कुर्वन्तः कदाचित्सिद्धिमाप्नुवन्तो दृश्यन्ते भिषजः कदाचिन्नेति| तदत्र संशयस्खलिते कर्मणि कथं नियुज्यते वैद्य इति कथमुक्तम् ? "शीघ्रं कुर्यादुपक्रमम्" इत्याशङ्क्याह - - - - दूष्यं देशं बलं कालमनलं प्रकृतिं वयः| सत्त्वं सात्म्यं तथाऽऽहारमवस्थाश्च पृथग्विधाः||६७|| सूक्ष्मसूक्ष्माः समीक्ष्यैषां दोषौषधनिरूपणे| यो वर्तते चिकित्सायां न स स्खलति जातुचित्||६८||
🔊 Audio coming soon
sa0-dōṣauṣadhanirūpaṇē sati dūṣyādīn daśa samīkṣya samyagvilōkya, yaścikitsāyāṁ vartatē-yatnaṁ karōti, saḥ-vaidyō, na kadācit skhalati-nāparādhī syāt| dōṣō-vātādiḥ, auṣadhaṁ-harītakyādi, tayōrnirūpaṇaṁ-paryālōcanam, tasmin dōṣauṣadhanirūpaṇē| dūṣyādīnāṁ samastānāmupādānaṁ sarvēṣāmēvāvagamē cikitsākaraṇaṁ prati yatnātiśayadyōtanārtham, na punarēṣāṁ dvau vā trīn vā caturō vā pañca vā samīkṣya| kiṁ tārhi ? sarvānētān samīkṣya,-samyagavabudhyēti| atha dūṣyādīnēva samīkṣya ? nētyāha- avasthāśca pr̥thagvidhāḥ| ēṣāmēva dūṣyādīnāmavasthāḥ sūkṣmasūkṣmāḥ-atiśayēna sūkṣmāḥ, tāśca samīkṣya-yathāvadbuddhvēti|
Adhikarana satvadehabale~avahinatvam (69) · Śloka 69
na ca dūṣyādyēva parīkṣyam| kiṁ tārhi ? vyādhirapi gurulaghutvēna ēvaṁ parīkṣya ēvētyāha - - - - gurvalpavyādhisaṁsthānaṁ sattvadēhabalābalāt| dr̥śyatē'pyanyathākāraṁ tasminnavahitō bhavēt||69||
न च दूष्याद्येव परीक्ष्यम्| किं तार्हि ? व्याधिरपि गुरुलघुत्वेन एवं परीक्ष्य एवेत्याह - - - - गुर्वल्पव्याधिसंस्थानं सत्त्वदेहबलाबलात्| दृश्यतेऽप्यन्यथाकारं तस्मिन्नवहितो भवेत्||६९||
🔊 Audio coming soon
sa0-guruścālpaśca gurvalpau, gurvalpau ca tau vyādhī ca gurvalpavyādhī, tayōḥ saṁsthānaṁ-ākr̥tiḥ| apiśabdō bhinnakramē| tadgurvalpavyādhisaṁsthānamanyathākāramapi dr̥śyatē-viparītamiti lakṣyatē| apiśabdātkvacit gurvalpavyādhisaṁsthānaṁ yathātattvaṁ dr̥śyatē kvacinnēti vyādhilakṣaṇasya gamakatvābhāvaḥ prasajyēta| tataśca "rōgaṁ nidānaprāgrūpalakṣaṇōpaśayāptibhiḥ|" (hr̥. sū. a. 1|22) iti dūṣyēta| tasmādapiśabdō'tra gurvalpasaṁsthānasya yathātattva darśanaṁ kvacidbhavatyēvēti sūcanārthaḥ kr̥taḥ| kutō hētōḥ ? ityāha-sattvētyādi| sattvaṁ-dhairyam| dēhō-mahadalpasthūlakr̥śādiḥ| sattvaṁ ca dēhaśca sattvadēhau| balaṁ cābalaṁ ca balābalē| tasmātsattvadēhabalābalāddhētōrgurvalpavyādhisaṁsthānē'vahitō bhavēt| adhikasattvē tathōtkr̥ṣṭadēhabalē ca guruḥ-mahānapi vyādhirutpannō'lpasaṁsthānō-hīnabala iva lakṣyatē, sattvadēhabalayōrutkr̥ṣṭatvāt| tathā, hīnasatvē hīnadēhabalē cōtpannō laghurapi mahāniva lakṣyatē, hīnasattvadēhabalatvāt| tasmāda(tta)smin-vyādhisaṁsthānē'rthē, dattāvadhānēna bhāvyam|
Adhikarana anavahitatve doShaH (70) · Śloka 70
guruṁ laghumiti vyādhiṁ kalpayaṁstu bhiṣagbruvaḥ| alpadōṣākalanayā pathyē vipratipadyatē||70||
गुरुं लघुमिति व्याधिं कल्पयंस्तु भिषग्ब्रुवः| अल्पदोषाकलनया पथ्ये विप्रतिपद्यते||७०||
🔊 Audio coming soon
sa0-guruṁ laghumityādi| yaśca bhiṣagbruvaḥ-kutsitō vaidyaḥ, sa vyādhisaṁsthānamātrāvalōkanāt guruṁ vyādhiṁ laghumiti kalpayan-niścinvan, alpadōṣākalanayā-hīnamātradōṣaniścayēna, pathyē vipratipadyatē-cikitsitē mōhaṁ gacchati, guruvyādhāvalpavyādhiyōgyaṁ bhēṣajaṁ dadāti| ēvaṁ laghuvyādhiṁ gurumiti kalpayan bahudōṣākalanayā pathyē vipratipadyatē, bhiṣagbruvattvāt| anyatrāpi bruvāntasya kutsitatvamēva prasiddham| yathā''ha manuḥ (a. 8|20) -"jātimātrōpajīvī vā kāmaṁ syādbrāhmaṇabruvaḥ| dharmapravaktā nr̥patērna tu śūdraḥ kathañcana||" iti| kēcit "bhiṣagdhruvam" iti pēṭhuḥ| bhiṣak-vaidyō, guruṁ laghumiti vyādhiṁ kalpayan dhruvaṁ-niścitaṁ pathyē vipratipadyata iti ca vyācakṣatē|
Adhikarana viparyayaj~jAne doShaH (71-72) · Śloka 72
yasmāccaivam - - - - tatō''lpamalpavīryaṁ vā guruvyādhau prayōjitam| udīrayēttarāṁ rōgān saṁśōdhanamayōgataḥ||71|| śōdhanaṁ tvatiyōgēna viparītaṁ viparyayē| kṣiṇuyānna malānēva kēvalaṁ vapurasyati||72||
यस्माच्चैवम् - - - - ततोऽऽल्पमल्पवीर्यं वा गुरुव्याधौ प्रयोजितम्| उदीरयेत्तरां रोगान् संशोधनमयोगतः||७१|| शोधनं त्वतियोगेन विपरीतं विपर्यये| क्षिणुयान्न मलानेव केवलं वपुरस्यति||७२||
🔊 Audio coming soon
sa0-tatō'lpaṁ-alpamātram, alpavīryaṁ vā-anutkr̥ṣṭaśaktikaṁ vā, bhēṣajaṁ guruvyādhau prayōjitaṁ-dattaṁ, saṁśōdhanaṁ rōgānudīrayēttarāṁ-atiśayēnōtklēśayēt| kutaḥ ? ayōgataḥ,,-hīnayōgāt| ayōgō hi hīnayōga ucyatē| yathā,-putrakāryākaraṇādaputra ityucyatē| viparyayē ca-laghuvyādhau, viparītaṁ śōdhanaṁ tu prayōjitam, kasmādviparītam ? alpavīryātsaṁśōdhanāt, atimātramutkr̥ṣṭavīryaṁ ca bahudōṣākalanayā, atiyōgēna prayōjitaṁ na kēvalaṁ malān kṣiṇuyāt-kṣapayēt, yāvadvapurasyati-śarīramapi hiṁsyāt| atra ca saṁśōdhanaṁ yat dr̥ṣṭāntatvēnōpanyastaṁ tadayōgātiyōgābhyāṁ rōgōtklēśaṁ śarīrakṣapaṇaṁ [ca] jhaṭiti nirvartayatīti| kharanādēnāpyuktaṁ ca-"alpamutklēśayēddōṣaṁ bahu prāṇānnihanti ca| tasmānnirūpya bhiṣajā dēyaṁ yuktaṁ virēcanam||" iti| tathā, jvaragulmādīnāṁ ca tatpratīkārārthaṁ yaddīyatē bhēṣajaṁ tatrāpi mahārambhē'lpamalpavīryaṁ cauṣadhaṁ na dēyam, ityasmādēva dr̥ṣṭāntībhūtādarthādavagantavyam|
Adhikarana abhiyuktaH san bhaiShajyaM yu~jjIta (73) · Śloka 73
atō'bhiyuktaḥ satataṁ sarvamālōcya sarvathā| tathā yuñjīta bhaiṣajyamārōgyāya yathā dhruvam||73||
अतोऽभियुक्तः सततं सर्वमालोच्य सर्वथा| तथा युञ्जीत भैषज्यमारोग्याय यथा ध्रुवम्||७३||
🔊 Audio coming soon
sa0-yasmāccaivaṁ rōgāṇāṁ durvijñēyā gatiḥ, ataḥ-asmāddhētōḥ, satatamabhiyuktaḥ-sadā''yurvēdapāṭhāvabōdhānuṣṭhānaparō vaidyaḥ, sarvaṁ-dūṣyādivastujātam, ālōcya sarvathā-sarvēṇa prakārēṇā''yurvēdānusāriṇyā svabuddhyā tadvidyasambhāṣāsambhavayā ca tathā karmābhyāsatō'pi nipuṇaṁ nirūpya, tathā-tēna prakārēṇa dōṣadūṣyadēśādyanuguṇēna, bhaiṣajyaṁ yuñjīta-bhēṣajaṁ yuñjyāt| yathā''rōgyāya dhruvaṁ-yēna prakārēṇā''rōgyārthamavaśyaṁ syāt|
Adhikarana doShasaMyogabhedAstriShaShTiH (74-78) · Śloka 78
pūrvamuktam (ślō. 32) - "dōṣā ēva hi sarvēṣāṁ rōgāṇāmēkakāraṇam| " atastānēva dōṣān vr̥ddhikṣayavibhēdēnāha - - - - vakṣyantē'taḥparaṁ dōṣā vr̥ddhikṣayavibhēdataḥ| pr̥thak trīn viddhi saṁsargabhēdānadhunā vakti - - - - saṁsargastridhā, tatra tu tānnava||74|| kathaṁ nava bhēdān ? ityāha - - - - trīnēva samayā vr̥ddhyā, ṣaḍēkasyātiśāyanē| trayōdaśa samastēṣu katham ? ityāha - - - - ṣaḍ dvyēkātiśayēna tu||75|| ēkaṁ tulyādhikaiḥ ṣaṭ ca tāratamyavikalpanāt| pañcaviṁśatimityēvaṁ vr̥ddhaiḥ kṣīṇaiśca tāvataḥ||76|| ēkaikavr̥ddhisamatākṣayaiḥ ṣaṭ tē punaśca ṣaṭ| ēkakṣayadvandvavr̥ddhyā saviparyayayā'pi tē||77|| bhēdā dviṣaṣṭirnirdiṣṭāḥ triṣaṣṭaḥ svāsthyakāraṇam| |78|
पूर्वमुक्तम् (श्लो. ३२) - "दोषा एव हि सर्वेषां रोगाणामेककारणम्| " अतस्तानेव दोषान् वृद्धिक्षयविभेदेनाह - - - - वक्ष्यन्तेऽतःपरं दोषा वृद्धिक्षयविभेदतः| पृथक् त्रीन् विद्धि संसर्गभेदानधुना वक्ति - - - - संसर्गस्त्रिधा, तत्र तु तान्नव||७४|| कथं नव भेदान् ? इत्याह - - - - त्रीनेव समया वृद्ध्या, षडेकस्यातिशायने| त्रयोदश समस्तेषु कथम् ? इत्याह - - - - षड् द्व्येकातिशयेन तु||७५|| एकं तुल्याधिकैः षट् च तारतम्यविकल्पनात्| पञ्चविंशतिमित्येवं वृद्धैः क्षीणैश्च तावतः||७६|| एकैकवृद्धिसमताक्षयैः षट् ते पुनश्च षट्| एकक्षयद्वन्द्ववृद्ध्या सविपर्यययाऽपि ते||७७|| भेदा द्विषष्टिर्निर्दिष्टाः त्रिषष्टः स्वास्थ्यकारणम्| |७८|
🔊 Audio coming soon
sa0-vr̥ddhiśca kṣayaśca vr̥ddhikṣayau, vr̥ddhikṣayayōrvibhēdō vr̥ddhikṣayavibhēdaḥ, vividhō viśiṣṭō bhēdō-vibhēdaḥ, tasmādvr̥ddhikṣayavibhēdataḥ| ataḥparaṁ-atō'nantaram, dōṣāḥ-vātādayō, vakṣyantē-bhaṇiṣyantē| sa0-pr̥thak-vyastān svapramāṇādhikān, trīn dōṣān rōgahētūn, viddhi-avēhi| vātō vr̥ddhaḥ| 1| pittaṁ vr̥ddham| 2| ślēṣmā vr̥ddhaḥ| 3| ēvaṁ trayō dōṣāḥ| sa0-saṁsargastridhā-triprakāraḥ| tatra-saṁsargē, nava dōṣabhēdān svapramāṇādhikān, "viddhi" ityētadanuvr̥ttikr̥tēna sambandhēna sarvatra yōjyam| sa0-samayā vr̥ddhyā-tulyayā vr̥dhdyā, trīnēva-anyūnādhikān, saṁsargadōṣabhēdān viddhi| ēkō vātapittābhyāmadhikābhyām, dvitīyō vātakaphābhyāmadhikābhyām, tr̥tīyaḥ pittaślēṣmabhyāmadhikābhyām, iti| saṁsargasthayōrdōṣayōrēkasya dōṣasyātiśāyanē-adhikatarayā vr̥ddhyā, ṣaṭ saṁsargadōṣabhēdān viddhi| atiśayō-atiśāyanam| atiśāyanē "tamabiṣṭhanau" iti nipātanāddīrghaḥ| dōṣadvayavr̥ddhēścintyamānatvādaparadōṣacintānāstyatra| vātō vr̥ddhaḥ pittaṁ vr̥ddhataram||1|| pittaṁ vr̥ddhaṁ vātō vr̥ddhataraḥ||2|| kaphō vr̥ddhaḥ pittaṁ vr̥ddhataram||3|| pittaṁ vr̥ddhaṁ kaphō vr̥ddhataraḥ||4|| kaphō vr̥ddhō, vātō vr̥ddhataraḥ||5|| vātō vr̥ddhaḥ kaphō vr̥ddhataraḥ||6|| ēvaṁ ṣaṭ saṁsargadōṣabhēdān viddhi| sa0-samastēṣu-sannipatitēṣu triṣvapi dōṣēṣu vr̥ddhēṣu, trayōdaśa dōṣabhēdān viddhi| sa0-dvau caikaśca dvyēkē, tēṣāṁ dvyēkēṣāmatiśayō-adhikatvam, tēna dvyēkātiśayēna| tatō dvayātiśayēna trayō bhēdāḥ, tathā dōṣaikasyātiśayēna trayaḥ, iti ṣaṭ bhēdāḥ| yathā,-kaphō vr̥ddhō vātapittē'dhikaṁ vr̥ddhē| 1| pittaṁ vr̥ddhaṁ vātakaphāvativr̥ddhau| 2| vātō vr̥ddhaḥ pittakaphāvativr̥ddhau| 3| pittakaphau vr̥ddhau vātō'tivr̥ddhaḥ| 4| vātakaphau vr̥ddhau pittamativr̥ddham| 5| vātapittē vr̥ddhē kaphō'tivr̥ddhaḥ| 6| iti ṣaḍbhēdān dvyēkātiśayēna sannipātē viddhi| sa0-tulyaṁ kr̥tvā-samaṁ kr̥tvā, vr̥ddhairdōṣairēkaṁ sannipātadōṣabhēdaṁ viddhi| sa0-taratamayōrbhāvastāratamyam| kasya tāratamyam ? prakr̥tatvātsannipātasthadōṣāṇām| tāratamyasya vikalpanaṁ-bhēdaḥ, tāratamyavikalpanam, tasmāt| sannipātasthadōṣāṇāṁ vr̥ddhirūpāṇāṁ ṣaḍbhēdān viddhi| yathā,-vātō vr̥ddhaḥ pittaṁ vr̥ddhataraṁ kaphō vr̥ddhatamaḥ| 1| vātō vr̥ddhaḥ kaphō vr̥ddhataraḥ pittaṁ vr̥ddhatamam| 2| pittaṁ vr̥ddhaṁ kaphō vr̥ddhatarō vātō vr̥ddhatamaḥ| 3| pittaṁ vr̥ddhaṁ vātō vr̥ddhataraḥ kaphō vr̥ddhatamaḥ| 4| kaphō vr̥ddhō vātō vr̥ddhataraḥ pittaṁ vr̥ddhatamam| 5| kaphō vr̥ddhaḥ pittaṁ vr̥ddhataraṁ vātō vr̥ddhatamaḥ| 6| ētēṣāṁ ca lakṣaṇaṁ muniradhyagīṣṭa| tathā ca tadgranthaḥ (ca. ci. a. 3|88)- "sannipātajvarasyōrdhvaṁ trayōdaśavidhasya hi| prāk sūtritasya vakṣyāmi lakṣaṇaṁ vai pr̥thak pr̥thak|| bhramaḥ pipāsā dāhaśca gauravaṁ śirasō'tiruk| vātapittōlbaṇē vidyālliṅgaṁ mandakaphē jvarē|| śaityaṁ kāsō'rucistandrā pipāsā dāharugvyathāḥ| vātaślēṣmōlbaṇē vyādhau liṅgaṁ pittāvarē viduḥ|| chardiḥ śaityaṁ muhurdāhastr̥ṣṇā mōhō'sthivēdanā| mandavātē vyavasyanti liṅgaṁ pittakaphōlbaṇē|| sandhyasthiśirasaḥ śūlaṁ pralāpō gauravaṁ bhramaḥ| vātōlbaṇē syād hyanugē tr̥ṣṇā kaṇṭhāsyaśuṣkatā|| raktaviṇmūtratā dāhaḥ svēdastr̥ḍbalasaṅkṣayaḥ| mūrcchā cēti tridōṣē syālliṅgaṁ pittagarīyasi|| ālasyārucihr̥llāsadāhavamyaratibhramaiḥ| kaphōlbaṇaṁ sannipātaṁ tandrākāsēna cādiśēt|| samaṁ dōṣaistribhirvr̥ddhaiḥ sannipātasya lakṣaṇam| muhurdāhō muhuḥ śītaṁ karṇakṣvēḍanapārśvaruk|| mōhaḥ cchardirdivā nidrā rātrau jāgaraṇaṁ tathā| pratiśyā chardirālasyāṁ tandrārucyagnimārdavam|| hīnavātē pittamadhyē cihnaṁ ślēṣmādhikē matam| hāridramūtranētratvagdāhastr̥ṣṇā bhramō'ruciḥ|| hīnavātē madhyakaphē liṅgaṁ pittādhikē matam| śirōrugvēpathuḥ śvāsaḥ pralāpaḥ cchardyarōcakau|| hīnapittē madhyakaphē liṅgaṁ vātādhikē matam| śītakaṁ gauravaṁ tandrā pralāpō'sthiśirōtiruk|| hīnapittē vātamadhyē liṅgaṁ ślēṣmādhikē viduḥ| varcōbhēdō'gnidaurbalyaṁ tr̥ṣṇā dāhō'rucirbhramaḥ|| kaphahīnē vātamadhyē liṅgaṁ pittādhikē matam| śvāsaḥ kāsaḥ pratiśyāyō mukhaśōṣō'tipārśvaruk|| kaphahīnē pittamadhyē liṅgaṁ vātādhikē smr̥tam|" iti| sa0-ēvaṁ-pūrvōktēna prakārēṇa, pañcaviṁśatisaṅkhyāparimāṇān vr̥ddhān dōṣabhēdān vr̥ddhairdōṣairviddhi| sa0-kṣīṇaiḥ-kṣayāvasthairdōṣaiḥ, tāvataḥ-tatparimāṇān pañcaviṁśatisaṅkhyākān dōṣabhēdān viddhi| yathā,-vr̥ddhaiḥ pr̥thak trīn dōṣabhēdān, tathā kṣīṇaiḥ| "pr̥thak trīn" ityādigranthē vr̥ddhiśabdasthānē kṣīṇaśabdē nipātyaḥ| tadyathā,-vātaḥ kṣīṇaḥ| 1| pittaṁ kṣīṇam| 2| kaphaḥ kṣīṇaḥ| 3| tadēvaṁ saṁsargē navadōṣabhēdān viddhi| katham ? trīnēva samakṣīṇatvēna,-kṣīṇavātapittasaṁsargaḥ| 1| kṣīṇapittakaphasaṁsargaḥ| 2| kṣīṇavātakaphasaṁsargaḥ| 3| ṣaḍēkasyātiśāyanē| atiśāyanē-anyadōṣāpēkṣayā kṣīṇatvātirēkē,-vātaḥ kṣīṇaḥ pittaṁ kṣīṇataram| 1| pittaṁ kṣīṇaṁ vātaḥ kṣīṇataraḥ| 2| vātaḥ kṣīṇaḥ kaphaḥ kṣīṇataraḥ| 3| kaphaḥ kṣīṇō vātaḥ kṣīṇataraḥ| 4| kaphaḥ kṣīṇaḥ pittaṁ kṣīṇataram| 5| pittaṁ kṣīṇaṁ kaphaḥ kṣīṇataraḥ| 6| ēvaṁ ṣaṭ dōṣabhēdān viddhi| trayōdaśa samastēṣu-sannipatitēṣu kṣīṇēṣu dōṣēṣu dōṣabhēdāṁstrayōdaśa viddhi| katham ? ṣaḍ dvyēkātiśayēna tu| dōṣadvayasyātiśayēna-atikṣīṇatvēna, tathā dōṣaikaśayēna tu| tathā dōṣaikasyātikṣīṇatvēna, paryāyataḥ ṣaṭ kṣīṇasannipātadōṣabhēdān viddhi| yathā,-vātaḥ kṣīṇaḥ pittakaphāvatikṣīṇau| 1| pittaṁ kṣīṇaṁ vātakaphāvatikṣīṇau| 2| kaphaḥ kṣīṇaḥ pittavātāvatikṣīṇau| 3| vātapittē kṣīṇē kaphō'tikṣīṇaḥ| 4| pittakaphau kṣīṇau vātō'tikṣīṇaḥ| 5| vātakaphau kṣīṇau pittamatikṣīṇam| 6| ēkaṁ tulyakṣīṇairbhēdaṁ viddhi| 1| ṣaṭ ca tāratamyavikalpanāt,-kaphaḥ kṣīṇaḥ pittaṁ kṣīṇataraṁ vātaḥ kṣīṇatamaḥ| 1| vātaḥ kṣīṇaḥ kaphaḥ kṣīṇataraḥ pittaṁ kṣīṇatamam| 2| pittaṁ kṣīṇaṁ kaphaḥ kṣīṇatarō vātaḥ kṣīṇatamaḥ| 3| kaphaḥ kṣīṇō vātaḥ kṣīṇataraḥ pittaṁ kṣīṇatamam| 4| vātaḥ kṣīṇaḥ pittaṁ kṣīṇataraṁ kaphaḥ kṣīṇatamaḥ| 5| pittaṁ kṣīṇaṁ vātaḥ kṣīṇataraḥ kaphaḥ kṣīṇatamaḥ| 6| ēvaṁ pañcaviṁśatidōṣabhēdān kṣīṇairdōṣairviddhi| sa0-tē-sannipātasthadōṣāstrayaḥ, ṣōḍhā bhavanti| katham ? ityāha-ēkaikētyādi| vr̥ddhiśca samatā ca kṣayaśca vr̥ddhisamatākṣayāḥ| ēkaikasya-vātādyanyatamasya, vr̥ddhisamatākṣayā ēkaikavr̥ddhisamatākṣayāḥ, tairēkaikavr̥ddhisamatākṣayaiḥ ṣaṭ| yathā,-vātō vr̥ddhaḥ pittaṁ samaṁ kaphaḥ kṣīṇaḥ| 1| pittaṁ vr̥ddhaṁ vātaḥ samaḥ kaphaḥ kṣīṇaḥ| 2| kaphō vr̥ddhaḥ pittaṁ samaṁ vātaḥ kṣīṇaḥ| 3| kaphō vr̥ddhō vātaḥ samaḥ pittaṁ kṣīṇam| 4| vātō vr̥ddhaḥ kaphaḥ samaḥ pittaṁ kṣīṇam| 5| pittaṁ vr̥ddhaṁ kaphaḥ samō vātaḥ kṣīṇaḥ| 6| ēvamēkaikavr̥ddhisamatākṣayaiḥ ṣaṭ| sa0-ēkasya kṣaya ēkakṣayaḥ, dvandvasya vr̥ddhirdvandvavr̥ddhiḥ, ēkakṣayasahitā dvandvavr̥ddhirēkakṣayadvandvavr̥ddhiḥ, tayā| kimbhūtayā ? saviparyayayā,-saha viparyayēṇa-vaiparītyēna vartatē yā saivam, tayā| ēkakṣayadvandvavr̥ddhyā punarēva ṣaṭ dōṣabhēdāḥ| vātaḥ kṣīṇaḥ pittakaphau vr̥ddhau| 1| pittaṁ kṣīṇaṁ vātakaphau vr̥ddhau| 2| kaphaḥ kṣīṇō vātapittē vr̥ddhē| 3| ēvamēkakṣayadvandvavr̥ddhyā trayō bhēdāḥ| saviparyayayā ca vr̥ddhyā trayō dōṣabhēdāḥ| dvandvakṣayaikadōṣavr̥ddhyā-dvandvakṣayasahitaikadōṣavr̥ddhiḥ, tayā| yathā,-vātapittakṣīṇē ślēṣmā vr̥ddhaḥ| 1| vātakaphau kṣīṇau pittaṁ vr̥ddham| 2| pittakaphau kṣīṇau vātō vr̥ddhaḥ| 3| iti saviparyayayā vr̥ddhyā trayō dōṣabhēdāḥ| ēvaṁ sannipātabhēdā dvirūpayā vr̥ddhyā ṣaḍētē jñēyāḥ| sa0-ēvaṁ bhēdagaṇanayā dōṣāṇāṁ bhēdā dviṣaṣṭirnirdiṣṭāḥ-uktāḥ| sa0-triṣaṣṭīnāṁ pūraṇō yō dōṣabhēdaḥ, sa svāsthyakāraṇaṁ-ārōgyahētuḥ, dhātusāmyāt| atra hi svapramāṇasthā vātapittakaphāḥ| yē ca dōṣabhēdā dviṣaṣṭiḥ, tē ca rōgakāraṇamityarthāduktaṁ bhavati| atra ca rōgahētutvē dōṣavaiṣamyaṁ kāraṇam| triṣaṣṭa iti " tasya pūraṇē ḍaṭ" iti ḍaṭ|
Adhikarana doShabhedAnAM rasAdisaMyogAdAnantyam (12) · Śloka 12
adhunā rasādibhēdādānantyaṁ dōṣabhēdānāṁ darśayannāha - - - - | saṁsargādrasarudhirādibhistathaiṣāṁ dōṣāṁstu kṣayasamatāvivr̥ddhibhēdaiḥ||78|| ānantyaṁ taratamayōgataśca yātān jānīyādavahitamānasō yathāsvam| 78 -1/2| iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasūnuśrīmadvāgbhaṭaviracitāyāmaṣṭāṅgahr̥dayasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē dōṣabhēdīyō nāma dvādaśō'dhyāyaḥ||12||
अधुना रसादिभेदादानन्त्यं दोषभेदानां दर्शयन्नाह - - - - | संसर्गाद्रसरुधिरादिभिस्तथैषां दोषांस्तु क्षयसमताविवृद्धिभेदैः||७८|| आनन्त्यं तरतमयोगतश्च यातान् जानीयादवहितमानसो यथास्वम्| ७८ -१/२| इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तसूनुश्रीमद्वाग्भटविरचितायामष्टाङ्गहृदयसंहितायां सूत्रस्थाने दोषभेदीयो नाम द्वादशोऽध्यायः||१२||
🔊 Audio coming soon
sa0-na kēvalaṁ dviṣaṣṭibhēdabhinnān dōṣān jānīyāt| ānantyaṁ ca gatān vidyāt| kathamānantyam ? ityāha-ēṣāṁ dōṣabhēdānāṁ, yathāsvaṁ-rasaraktādibhirdhātubhiḥ saṁyōgāt, tathaiṣāmēva kṣayādibhēdaistaratamayōgāccānantyaṁ gatān vidyāt| tatra diṅmātraṁ śiṣyavyutpattayē pradarśayatē| tatra rasē vātapittakaphānāṁ pr̥thak trayō bhēdā bhavanti, "pr̥thak trīn viddhi" ityanusārēṇa| saṁsargastridhā| "tatra tu tān" rasamēvādhikr̥tya nava viddhi| katham ? pūrvavat "trīnēva samayā vr̥ddhyā ṣaḍēkasyātiśāyēnē|" ēvaṁ pūrvōktanyāyēna rasamadhikr̥tya saṁsargaṁ yōjayitvā sannipātō yōjanīyaḥ| yathā,-trayōdaśa samastēṣu| katham ? "ṣaḍdvyēkātiśayēna tu| ēkaṁ tulyādhikaiḥ ṣaṭ ca tāratamyavikalpanāt||" iti samānaṁ pūrvēṇa, rasākhyaṁ sthānaṁ kēvalamadhikam| "pañcaviṁśatimityēvaṁ vr̥ddhaiḥ kṣīṇaiśca tāvataḥ|" rasamadhikr̥tya bhēdān viddhi| ityēvaṁ rudhiramāṁsādibhiryōjyam| ēkaikōpakramēṇētyēvaṁ dviṣaṣṭibhēdabhinnānāṁ dōṣāṇāṁ rasādibhiḥ saptabhiḥ saṁyōgāt catvāri śatānyēkacatvāriṁśadadhikāni syuḥ| śakr̥dādisaṁsargāt kṣīṇatarakṣīṇatamādibhēdairvr̥ddhataravr̥ddhatamādibhēdaiśca cintyamānā dōṣā ānantyaṁ yāntīti| rasabhēdē dōṣabhēdē cāvagatē vaidyasya hētulakṣaṇōpakramēṣu mōhō na bhavati| tathā ca muniḥ (ca. sū. a. 26|25)- "yaḥ syādrasavikalpajñaḥ syācca dōṣavikalpavit| na sa muhyēdvikārāṇāṁ hētuliṅgōpapattiṣu||" iti| mnaujraugastridaśabhavāpraharṣiṇī syāt| iti śrīmr̥gāṅkadattaputraśrīmadaruṇadattaviracitāyāmaṣṭāṅgahr̥dayaṭīkāyāṁ sarvāṅgasundarākhyāyāṁ sūtrasthānē dōṣabhēdīyādhyāyō dvādaśaḥ samāptaḥ|| 12||