Adhikarana adhyAyopakramaH · Śloka
sa0-atha dravadravyavijñānīyaḥ| tasyāyaṁ sambandhaḥ "nityaṁ hitāhāravihārasēvī " ityuktam| tau cāhāravihārau dinacaryurtucaryayōryadyapi niyamitau, tathāpi na bhavatyalaṁ hitāhitasvarūpavijñānam| ēvaṁ hi tatrāvādīt (hr̥.sū.a.3|26)-'guruśītadivāsvapnasnigdhāmlamadhurāṁstyajēt"| tathā (hr̥.sū.a.3|47)-vyaktāmlalavaṇasnēhaṁ saṁśuṣkaṁ kṣaudravallaghu"| tathā, anantarātītē'pyadhyāyē jagāda (sū.a. 4|6)-"annapānaṁ ca viḍbhēdi iti| tadiyatā vākyēna na jñāyatē kiṁ punastat guruśītam? kiṁ laghu ? kiṁ snigdhāmlam ? kiṁ śakr̥dbhēdanam? iti| tasmādāhāradravyaswarūpamataḥparaṁ pratanyatē| tatrāpi pañcavargaswabhāvatvēnālpavaktavyatvāt prāgdravadravyavijñānīyasvarūpaṁ nirdēṣṭuṁ yuktam, annasya saptavargasvabhāvatvēna bhūyastvādityāha-
Adhikarana dravadravyavij~jAnIyAdhyAyaH pa~jcamaH (2) · Śloka 2
athātō dravadravyavijñānīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ|
(gadyasūtrē|2|
View original
अथातो द्रवद्रव्यविज्ञानीयमध्यायं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः|
(गद्यसूत्रे|२|
sa0-apāmēvāyaṁ svābhāvikō guṇō yat dravatvam| atō yāni kānicit dravarūpāṇi dravyāṇi tāni sarvāṇi āpyānyēva kṣīradadhyādīni| tadarthaṁ dravadravyaśabdaḥ sāmānyēna sarvadravavyaktiparigrahārthaḥ śāstrakr̥tā prayuktaḥ| dravāṇi ca tāni dravyāṇi ca dravadravyāṇi, tēṣāṁ vijñānaṁ-avabōdhaḥ, tasmai hitō dravadravyavijñānīyō'dhyāyaḥ, taṁ vyākhyāsyāmaḥ-prathayiṣyāmaḥ|
Adhikarana toyavargaH ga~ggAjalaguNAH (1-2) · Śloka 2
prādhānyācca pānīyasya prāgupadēśaḥ|
tathā cāṣṭāṅgasaṅgrahē'nnapānaprakaraṇē'dhyagīṣṭa (sū.a.10) "anupānē tu salilamēva śrēṣṭham, sarvarasayōnitvātsarvabhūtasātmyājjīvanādiguṇayōgācca"|
tathā, tatraivādhyaiṣṭa (saṁ.sū.a.6)_"pānīyaṁ prāṇināṁ prāṇā viśvamēva ca tanmayam" ityādi|
tathā, cātraivāpyasaṅgrahē'pi tadēva prāgupanītam (saṁ.sū.a.13)- "śrēṣṭhamudakamāśvāsanastambhanaklēdanānām" iti|
bahuguṇatvāccāntarikṣasya jalasya prāgupanyāsō yukta ityāha atha tōyavargaḥ|
jīvanaṁ tarpaṇaṁ hr̥dyaṁ hlādi buddhiprabōdhanam|
tanvavyaktarasaṁ mr̥ṣṭaṁ śītaṁ laghvamr̥tōpamam||1||
gaṅgāmbu nabhasō bhraṣṭaṁ spr̥ṣṭaṁ tvarkēndumārutaiḥ|
hitāhitatvē tadbhūyō dēśakālāvapēkṣatē||2||
View original
प्राधान्याच्च पानीयस्य प्रागुपदेशः|
तथा चाष्टाङ्गसङ्ग्रहेऽन्नपानप्रकरणेऽध्यगीष्ट (सू.अ.१०) "अनुपाने तु सलिलमेव श्रेष्ठम्, सर्वरसयोनित्वात्सर्वभूतसात्म्याज्जीवनादिगुणयोगाच्च"|
तथा, तत्रैवाध्यैष्ट (सं.सू.अ.६)_"पानीयं प्राणिनां प्राणा विश्वमेव च तन्मयम्" इत्यादि|
तथा, चात्रैवाप्यसङ्ग्रहेऽपि तदेव प्रागुपनीतम् (सं.सू.अ.१३)- "श्रेष्ठमुदकमाश्वासनस्तम्भनक्लेदनानाम्" इति|
बहुगुणत्वाच्चान्तरिक्षस्य जलस्य प्रागुपन्यासो युक्त इत्याह अथ तोयवर्गः|
जीवनं तर्पणं हृद्यं ह्लादि बुद्धिप्रबोधनम्|
तन्वव्यक्तरसं मृष्टं शीतं लघ्वमृतोपमम्||१||
गङ्गाम्बु नभसो भ्रष्टं स्पृष्टं त्वर्केन्दुमारुतैः|
हिताहितत्वे तद्भूयो देशकालावपेक्षते||२||
sa0-jīvanaṁ-ōjōvivr̥ddhikaram, saumyadhātuvardhanamityanyē| tarpaṇaṁ-klamahr̥t, [tr̥ptikr̥dityanyē]| hr̥dyaṁ-hr̥dayāya hitam, na tu hr̥dayasya priyaṁ hr̥dyamiti vyākhyēyam| ēvaṁ hi vyākhyāyamānē, "amlaṁ hr̥dyānām" (ca.sū.a.25|39) ityāgryāṇāṁ madhyē tatpāṭhaṁ munirnaivākariṣyat| yasmātkiñcit dravyaṁ kasyacitpriyaṁ bhavati, na sarvaṁ sarvasya| tasmāddhr̥dayāya hitaṁ hr̥dyamiti bōdhyam| tathā, hlādi-āhlādakaram| tathā, buddhēḥ prabōdhanam, yāvanmātrā yasya śēmuṣī sā tasya sphuṭapratibhāsā tadyōgādbhavatītyarthaḥ| tanu-svaccham| avyaktarasaṁ-anabhivyaktaṣaḍrasamityarthaḥ| mr̥ṣṭaṁ-atyāsvādasukham| santi hi bhūrirasakvāthacūrṇavaṭakādīnyapyavyaktarasāni, na tu kārtsnyēna tānīndriyaprasādāsvādaprītikarāṇi| tathā, anurasabāhulyātpr̥thagapi dravyāṇyabhayāmalakādīnyavyaktarasāni, na tu punastāni tathā manaḥprīṇanāni| pānīyasya cāvyaktarasasyāpyāśrayavaśāt kaṣāyatvasvādutvādi bhavatyēva| tathā cāṣṭāṅgasaṅgrahē'paṭhat(sū.a.6)- "śvētē kaṣāyaṁ, tatsvādu kr̥ṣṇē, tiktaṁ ca pāṇḍurē" ityādi| mr̥ṣṭaṁ-śuddhamiti na vyākhyēyam| tathā ca muniḥ (ca.sū.a.27|193)- śītaṁ śuci śivaṁ mr̥ṣṭaṁ vimalaṁ laghu ṣaḍguṇam| prakr̥tyā divyamudakam" iti| atra hi mr̥ṣṭavimalayōrdvayōrupādānē paunaruktyaṁ syāt| tasmānmr̥ṣṭaśabdō'tra manaḥprīṇanārthaḥ| tathā, śītaṁ-vīryēṇa ca sparśēna ca| tathā, laghu-laghuguṇayuktam| tathā,amr̥tōpamaṁ-yathā kilāmr̥taṁ tridōṣaghnatvadhātusāmyakr̥ttvaviṣārtijittvādiguṇairaśēṣairyuktaṁ tathaivaitajjalamapītyarthaḥ| tathā cōktaṁ saṅgrahē (sū.a.6)- "sūryōddhr̥tapramuktatvāllaghu vātakaphāpaham| śaityajīvanasaumyatvaiḥ pittaraktaviṣārtijit||" iti| tathā, nabhasō bhraṣṭaṁ-antarikṣātpatitamātraṁ, vastrādigr̥hītaṁ gāṅgaṁ jalamīdr̥gguṇaṁ bhavati| tuśabdaḥ punararthē| arkēndumārutaiḥ-ravicandrānilaiḥ, spr̥ṣṭaṁ-sambaddhaṁ sat, punaḥ hitāhitatvē-pathyāpathyatvē, dēśakālāvapēkṣatē-dēśakālāvanuvartatē| dēśō viṣayaḥ pātramāśraya iti paryāyāḥ| tatra kimanūpadēśē jāṅgalē vā tatpatitam? tathā, kimasitaśvētādyanyatamē vā? iti dēśānuvartanam| tathā, śītē kimutōṣṇē'thavā varṣākhyē patitam? iti kālānuvartanam| ravicandrānilairiti samastanirdēśō yadā samastairētaiḥ spr̥ṣṭaṁ na tu vyastaiḥ, tadā hitāhitatvē dēśādyapēkṣata iti dyōtayati| sadyō vastrādigr̥hītasya jalasya tu na sarvairētairyōgaḥ sambhavatīti tatprāyēṇa hitamēva|
Adhikarana ga~ggAjalalakShaNam (3) · Śloka 3
nanvākāśātpatat lakṣaṇamantarēṇa gāṅgamidamiti na jñāyata ityāha yēnābhivr̥ṣṭamamalaṁ śālyannaṁ rājatē sthitam|
aklinnamavivarṇaṁ ca tatpēyaṁ gāṅgam|3|
View original
नन्वाकाशात्पतत् लक्षणमन्तरेण गाङ्गमिदमिति न ज्ञायत इत्याह येनाभिवृष्टममलं शाल्यन्नं राजते स्थितम्|
अक्लिन्नमविवर्णं च तत्पेयं गाङ्गम्|३|
sa0-yēna-ambunā, abhivr̥ṣṭaṁ-ābhimukhyataḥ siktaṁ, śālyannaṁ rājatasthitamaklinnaṁ-aklēdayutaṁ, avivarṇaṁ ca bhavati, tadgāṅgaṁ jalaṁ pēyam| pēyamityupalakṣaṇārtham, snānāvagāhayōrapi tatpathyamēva| rajatasya rūpasya vikārō rājatam| prāṇirajatādibhyō'ñ|
Adhikarana sAmudrajalalakShaNam, sAmudrajalapAnaniShedhaH (3-4) · Śloka 4
|
anyathā||3||
sāmudraṁ, tanna pātavyaṁ māsādāśvayujādvinā|
|4|
View original
|
अन्यथा||३||
सामुद्रं, तन्न पातव्यं मासादाश्वयुजाद्विना|
|४|
sa0-anyathā sāmudramiti| ētallakṣaṇaviparyayēṇa yēnāmbunā siktaṁ śālyannaṁ vivarṇaṁ malinaṁ klinnaṁ bhavēt, tatsāmudram| tacca na pātavyam| atrāpi pānaniṣēdha upalakṣaṇārtha:| snānāvagāhāvapi hi nānēna kāryau| sāmudrasya kṣārānvayatvāt klēdanādiyōgaḥ| nanu, sāmudramityayuktam| yataḥ samudraśabdasya dhūmādipāṭhāt dhūmādibhyaścēti vuñā bhavitavyamiti kēcit| maivam| dhūmādibhyaścētyatraiva gaṇē paṭhyatē, samudrānnāvi manuṣyē ca vuñ| sāmudrikī nauḥ sāmudrikō manuṣyaḥ| anyatra tvaṇēva, sāmudraṁ jalamiti| tasmānnyāyyamēvaitat| ēvaṁ sāmudrō maṇirityādayō vaidyāḥ| atha kiṁ sadaivaitanna pātavyam ? nētyāha-māsādityādi| āśvayujamantarēṇaitanna pātavyam| āśvayujē tu māsi kālasvābhāvyāt pathyamēvēti bhāvaḥ| suśrutastvadhītē (sū.a.45| 7)- "gāṅgamāśvayujē māsi prāyō varṣati mādhavaḥ| tadupādadīta" ityādi|
Adhikarana AntarikShaM jalaM peyam, tadabhAve bhaumam (4-5) · Śloka 5
|
aindramambu supātrasthamavipannaṁ sadā pibēt||4||
tadabhāvē ca bhūmiṣṭhamāntarikṣānukāri yat|
śucipr̥thvasitaśvētē dēśē'rkapavanāhatam||5||
View original
|
ऐन्द्रमम्बु सुपात्रस्थमविपन्नं सदा पिबेत्||४||
तदभावे च भूमिष्ठमान्तरिक्षानुकारि यत्|
शुचिपृथ्वसितश्वेते देशेऽर्कपवनाहतम्||५||
sa0-aindraṁ-āntarikṣam, ambu-jalaṁ gāṅgam, supātrasthaṁ śōbhanē bhājanē rājatādau sthitam, avipannaṁ-adūṣitamavinaṣṭaṁ, pibēt| na malināśucijugupsitapātrastham| tadabhāvē-tasyaindrasyābhāvē sati, bhūyiṣṭhaṁ-bāhulyēna, āntarikṣānukāri-āntarikṣamaindraṁ jalaṁ yadanukarōti svacchādiguṇaiḥ sadr̥śaṁ, tatpibēt| tadēvāha-śucītyādi| śuciścāsau pr̥thvasitaśvētaśca śucipr̥thvasitaśvēta:, tasmin dēśē yajjalaṁ sthitam| tathā, arkapavanābhyāmāhataṁ-āsamantāt krāntam| īdr̥śamāntarikṣānukāri syāditi bhāvaḥ|
Adhikarana pAnAyogyaM jalam,AntarikShamapi pAne~ayogyam (6-8) · Śloka 8
idānīṁ yādr̥śaṁ jalaṁ na pēyam, taddarśayati na pibētpaṅkaśaivālatr̥ṇaparṇāvilāstr̥tam|
sūryēndupavanādr̥ṣṭamabhivr̥ṣṭaṁ ghanaṁ guru||6||
phēnilaṁ jantumattaptaṁ dantagrāhyatiśaityataḥ|
anārtavaṁ ca yaddivyamārtavaṁ prathamaṁ ca yat||7||
lūtāditantuviṇmūtraviṣasaṁślēṣadūṣitam|
|8|
View original
इदानीं यादृशं जलं न पेयम्, तद्दर्शयति न पिबेत्पङ्कशैवालतृणपर्णाविलास्तृतम्|
सूर्येन्दुपवनादृष्टमभिवृष्टं घनं गुरु||६||
फेनिलं जन्तुमत्तप्तं दन्तग्राह्यतिशैत्यतः|
अनार्तवं च यद्दिव्यमार्तवं प्रथमं च यत्||७||
लूतादितन्तुविण्मूत्रविषसंश्लेषदूषितम्|
|८|
sa0-paṅka-kardamaḥ| śaivālaḥ-śaivalam| tr̥ṇaṁ-khaṭaḥ| parṇaṁ-patram| āvilaṁ cāstr̥taṁ cāvilāstr̥tam, paṅkādibhirāvilāstr̥taṁ paṅkādyāvilāstr̥tam| yathāsambhavamatra sambandhaḥ, tēna paṅkēnāvilaṁ-kaluṣaṁ, śaivālādibhirāstr̥taṁ-sañchāditamiti bōdhyam| tathā, sūryēndupavanairadr̥ṣṭaṁ-anāsēvitaṁ, na pibēt| tathā, abhivr̥ṣṭaṁ-tatkālapatitānyavarṣamiśrībhūtaṁ kālāntarāśritam| kharanādē tvēvamuktam- "vārṣikaṁ tadaharvr̥ṣṭaṁ bhūmiṣṭhamahitaṁ jalam| vyuṣṭaṁ dvirātraṁ taccaiva prasannamamr̥tōpamam||" iti| tathā, ghanaṁ-asvaccham| tathā, guru-guruguṇam| tathā, phēnilaṁ phēnavat| tathā, jantumat-kīṭayuktam| tathā, taptaṁ-uṣṇam| tathā, atiśaityataḥ-atijāḍyāt, dantagrāhi-dantān gr̥hṇāti kāryākṣamān karōti, tacchīlam| na pibēditi pratipadaṁ yōjyam| ityayaṁ prāyō bhūmiṣṭhatōyasya niṣēdhaḥ| adhunā āntarikṣaṁ yanna pēyaṁ tadāha-anārtavamityādi| yaddivyaṁ jalamārtavaṁ na bhavati, tacca na pibēt| nanu, sarvamēva divyaṁ jalamārtavam, kālasya r̥turūpatvāt| r̥tau ca bhavamārtavam| ēvaṁ ca na kiñcidanārtavaṁ sambhavati| ucyatē| anārtavaṁ na pibēt| arthādārtavaṁ pibēdityuktaṁ bhavati| tadatra sāmānyōktāvapi viśiṣṭō divyasya jalasya kāla r̥turūpō bōdhyō varṣākhyaḥ, yasmin kālē divyaṁ jalaṁ pēyatvēnābhyanujñāyatē| yathā-"varṣāsu divyanādēyē" ityādi| anyartubhavaṁ tvanārtavatvānna pēyam| atra ca varṣākhya r̥tuścāturmāsikō'bhiprētaḥ| ata ēvāśvayujē māsi divyaṁ jalaṁ pēyatvēnānujajñē| anyathā hyanārtavatvāttadapēyamēva syāt| ārtavaṁ prathamaṁ ca yatna kēvalamanārtavaṁ na pibēt yāvadārtavamapi prathamaṁ na pibēt| kutō hētō: ? ityāha-lūtādītyādi| lūtā ādiryēṣāṁ tē lūtādayaḥ,-kṣudrajantavaḥ prāṇiviśēṣāḥ, tēṣāṁ tantuviṇmūtraviṣāṇi| tantuḥ-sūtrākāraviśēṣō, lālētyanyē| tēṣāṁ lūtāditantuviṇmūtraviṣāṇāṁ saṁślēṣaḥ-samparkaḥ, tēna dūṣitaṁ yataḥ, tatastadārtavamapi na pēyam| kēcittvēvaṁ vyākhyānayanti-ārtavaṁ prathamaṁ ca yattanna pēyam, lūtāditantvādidūṣitaṁ ca na pēyamiti| saṅgrahē cādhyagīṣṭa (sū.a.6)- "tatkuryātsnānapānābhyāṁ tr̥ṣṇādhmānōdarajvarān| kāsāgnisādābhiṣyandakaṇḍūgaṇḍādikānataḥ|| tadvarjayēdabhāvē vā tōyasyānyasya śasyatē| ghanavastraparisrāvaiḥ kṣudrajantvabhirakṣaṇam|| vyāpannasyāsya tapanamagnyarkāyasapiṇḍakaiḥ| parṇīṁmūlabisagranthimuktākatakaśaivalaiḥ|| vastragōmēdakābhyāṁ vā kārayēttatprasādanam| pāṭalākaravīrādikusumairgandhanāśanam||' iti|
Adhikarana nadInirupaNam (8-9) · Śloka 9
idānīṁ nadīrnirūpayannāha |
paścimōdadhigāḥ śīghravahā yāścāmalōdakāḥ||8||
pathyāḥ samāsāttā nadyō viparītāstvatō'nyathā|
|9|
View original
इदानीं नदीर्निरूपयन्नाह |
पश्चिमोदधिगाः शीघ्रवहा याश्चामलोदकाः||८||
पथ्याः समासात्ता नद्यो विपरीतास्त्वतोऽन्यथा|
|९|
sa0- nadyaḥ samāsāt-saṁkṣēpataḥ, pathyāḥ-hitā:| kāḥ ? ityāha-yāḥ paścimamudadhiṁ-samudraṁ gacchantīti paścimōdadhigāḥ| anyēbhyō'pi dr̥śyata iti ḍaḥ| tathā, śīghravahāḥ-vēgavatyaḥ| tathā, amalōdakāḥ-nirmalasalilāḥ| ēvaṁ triviśēṣaṇaviśiṣṭāḥ pathyāḥ| ataḥ-ābhyō, yāḥ punaranyathā-viparītalakṣaṇāḥ, tā viparītāḥ- apathyāḥ|
Adhikarana nadyaH pathyApathyAH himavanmalayanadIguNAH (9-10) · Śloka 10
|
upalāsphālanākṣēpavicchēdaiḥ khēditōdakāḥ||9||
himavanmalayōdbhūtāḥ pathyāstā ēva ca sthirāḥ|
kr̥miślīpadahr̥tkaṇṭhaśirōrōgān prakurvatē||10||
View original
|
उपलास्फालनाक्षेपविच्छेदैः खेदितोदकाः||९||
हिमवन्मलयोद्भूताः पथ्यास्ता एव च स्थिराः|
कृमिश्लीपदहृत्कण्ठशिरोरोगान् प्रकुर्वते||१०||
sa0-himavāṁśca malayaśca himavanmalayau, tābhyāmudbhūtāḥ-sañjātāḥ pathyāḥ| kiṁ sarvā ēva ? nētyāha-upalētyādi| upalānāmāsphālanaṁ-ullālanaṁ, tēnākṣēpaḥ-kṣōbhaḥ, tēna vicchēdāḥ-viślēṣāḥ, upalāsphālanākṣēpavicchēdāḥ taiḥ| khēditaṁ-jātakṣōbhamudakaṁ yāsāṁ tāḥ khēditōdakāḥ, yā himavanmalayōdbhūtāstā ēva pathyā:| yāstvēvaṁbhūtā na bhavanti tā apathyāḥ| sthirā iti| tā ēvā'vahantyaḥ satyaḥ kr̥myādīn kurvatē| hr̥cca kaṇṭhaśca śiraśca tēṣāṁ rōgāḥ, kr̥mayaśca ślīpadaṁ ca hr̥tkaṇṭhaśirōrōgāścēti dvandvaḥ| munirapi himavatprabhavānāṁ pathyatvamāha| kr̥ṣṇātrēyasuśrutau tvapathyatvamāhatuḥ| ata ēvāyaṁ granthakārō yuktyā matadvayamapi saṅgiramāṇō viśēṣaṇamupanyastavān- 'upalāsphālanākṣēpavicchēdai: khēditōdakā:' iti| tēna yā ēvaṁvidhā na bhavanti, tā na pathyā iti|
Adhikarana avantinadiguNAH mahendraparvatanadIguNAH sahrAvindyanadIguNAH pAriyAtranadIguNAH samudrodakaguNAH (11-12) · Śloka 12
prācyāvantyaparāntōtthā durnāmāni, mahēndrajāḥ|
udaraślīpadātaṅkān, sahyavindhyōdbhavā: punaḥ||11||
kuṣṭhapāṇḍuśirōrōgān, dōṣaghnyaḥ pāriyātrajāḥ|
bala pauruṣakāriṇyaḥ, sāgarāmbhastridōṣakr̥t||12||
View original
प्राच्यावन्त्यपरान्तोत्था दुर्नामानि, महेन्द्रजाः|
उदरश्लीपदातङ्कान्, सह्यविन्ध्योद्भवा: पुनः||११||
कुष्ठपाण्डुशिरोरोगान्, दोषघ्न्यः पारियात्रजाः|
बल पौरुषकारिण्यः, सागराम्भस्त्रिदोषकृत्||१२||
sa0-prācyādijā nadyō durnāmāni-arśāsi kurvatē| prācyāḥ-gauḍāḥ| avantayō-mālavāḥ| aparāntāḥ-kauṅkaṇāḥ| mahēndrajā nadya udarādīn kurvatē| sahyavindhyaparvatōtthāśca punaḥ kuṣṭhādīn kurvatē| pāriyātrāt sañjātā dōṣaghnyō bhavanti| sāgarāmbhaḥ-samudrōdakaṁ, dōṣatrayakāri|
Adhikarana kUpataDAgAdiguNAH (13) · Śloka 13
vidyātkūpataḍāgādīn jāṅgalānūpaśailataḥ|
|13|
View original
विद्यात्कूपतडागादीन् जाङ्गलानूपशैलतः|
|१३|
sa0-ādiśabdēna saṅgrahōktā (sū.a.6) gr̥hyantē| yathā-"kaupasārasatāḍāgacauṇḍyaprāsravaṇaudbhidam| vāpīnadītōyamiti tatpunaḥ smr̥tamaṣṭadhā|| [kaupaṁ svādu tridōṣaghnaṁ laghu pathyaṁ ca sarvadā| kṣāraṁ tu kaphavātaghnaṁ dīpanaṁ pittakr̥tparam|| kaṣāyabahulaṁ ślēṣmapittaghnaṁ vātakr̥cca tat| tr̥ṣṇāghnaṁ sārasaṁ balyaṁ kaṣāyamadhuraṁ laghu|| vātalaṁ laghu tāḍāgaṁ, cauṇḍyaṁ pittakaraṁ smr̥tam| laghuśītāmalaṁ svādu prōktaṁ prāsravaṇaṁ jalam|| audbhidaṁ svādu pittaghnaṁ dīpanaṁ guru kiñcana| sakṣāraṁ kaṭu vāpyambu pittalaṁ kaphavātajit|| laghvalpadōṣaṁ susvādu navavāpīṣvavārṣikam| anabhiṣyandi nādēyaṁ kaṭukaṁ kaphapittajit|| viśadaṁ vātalaṁ rūkṣamanavasthitalāghavam|"] iti| suśrutē (?) caiṣāṁ lakṣaṇamuktam| yathā-"bhūmyutkhātasamudbhūtamindranīlasamaprabham| vimalaṁ madhurāsvādaṁ kaupaṁ jalamudāhr̥tam|| nadyāḥ śailavarādvāpi srutamēkāntasaṁsthitam| kumudāmbhōjasañchannaṁ vāri sārasamucyatē|| praśastabhūmibhāgasthaṁ naikasaṁvatsarōṣitam| kaṣāyamadhurāsvādaṁ tāḍāgaṁ salilaṁ smr̥tam|| svayaṁśīrṇaśilāśvabhrē nīlōtpalanibhaṁ jalam| latāvitānasañchnnaṁ budhaiścauṇḍēyamucyatē|| śailasānusamudbhūtaṁ spr̥ṣṭaṁ vātahimātapaiḥ| laghu śītāmalaṁ svādu smr̥taṁ prāsravaṇaṁ jalam|| vidārya bhūmimudbhūtaṁ mahatyā dhārayā sravēt| yajjalaṁ vēditavyaṁ tadaudbhidaṁ svādu śītalam|| pāṣāṇairiṣṭakābhirvā baddhā syādyā tu kūpavat| vāpi sā khalu vijñēyā kr̥tasōpānapaṅktikā|| nadyāṁ śailaprasūtāyāṁ gōmēdakamaṇiprabham| praśastabhūmibhāgasthaṁ jalaṁ nādēyamucyatē||" iti| "pauṣādidvitayēṣviṣṭaṁ viśēṣēṇa kramājjalam| sarastaḍāgayōḥ kūpacuṇḍayōḥ prasravaṇōdbhidōḥ|| kūpēndrayōḥ kūpacuṇḍayōḥ sarvaṁ pathyaṁ tataḥ param|" tadētān kūpādīn jāṅgalānūpaśailān samāśritya jātān vidyāt| jāṅgalādidēśajān yathāyōgaṁ laghūn gurūṁśca jānīyādityarthaḥ| tatra jāṅgaladēśē kūpādīnāṁ saptānāṁ bahūdakasambandhābhāvāllaghutvaṁ vēdyam| ānūpē tu bahūdakasambandhādgurutvaṁ vēdyam|śailē tūdakālpatayā laghutaratvaṁ vēdyam| tathā ca saṅgrahē (sū.a.6)- "dhanvānūpamahīdhrāṇāṁ sāmīpyādgurulāghavam|" iti|
Adhikarana keShA~jcijjalapAnaniShedhaH (13-14) · Śloka 14
idānīṁ kēṣāñcijjalapānaniṣēdhamāha |
nāmbu pēyamaśaktyā vā svalpamalpāgnigulmibhiḥ||13||
pāṇḍūdarātisārārśōgrahaṇīśōṣaśōthibhiḥ|
r̥tē śarannidāghābhyāṁ pibētsvasthō'pi cālpaśaḥ||14||
View original
इदानीं केषाञ्चिज्जलपाननिषेधमाह |
नाम्बु पेयमशक्त्या वा स्वल्पमल्पाग्निगुल्मिभिः||१३||
पाण्डूदरातिसारार्शोग्रहणीशोषशोथिभिः|
ऋते शरन्निदाघाभ्यां पिबेत्स्वस्थोऽपि चाल्पशः||१४||
sa0-alpāgnyādibhirambu na pēyam| sarvathaiṣāṁ jalapānaniṣēdhapratyapāyamāśaṅkamāna idamāha-aśaktyā vā,-pipāsāmasahiṣṇubhiḥ, svalpaṁ-atyalpaṁ pēyam| yāvanmātrēṇa pratyapāyō na bhavati tāvadēva pēyamityarthaḥ| alpāgnayaśca gulminaścēti dvandvaḥ| pāṇḍvādīnāṁ saptānāṁ dvandvaḥ, tatō matvarthīya iniḥ| śarannidāghābhyāmantarēṇa svasthō'pyalpaśaḥ pibēt| kiṁ punarāturaḥ| saṅgrahē tvēvamuvāca (sū.a.6)- "kāmamalpamaśaktau tu pēyamauṣadhasaṁskr̥tam| pāṣāṇarūpyamr̥dbhēmajatutāpārkatāpitam|| pānīyamuṣṇaṁ śītaṁ vā tridōṣaghnaṁ tr̥ḍartijit|" iti|
Adhikarana Bojane~ambupAnaprakAraH (15) · Śloka 15
samasthūlakr̥śā bhuktamadhyāntaprathamāmbupāḥ|
|15|
View original
समस्थूलकृशा भुक्तमध्यान्तप्रथमाम्बुपाः|
|१५|
sa0-samāśca sthūlāśca kr̥śāśca samasthūlakr̥śāḥ| madhyaśca antaśca prathamaśca madhyāntaprathamāḥ| bhaktasya madhyāntaprathamāḥ bhaktamadhyāntaprathamāḥ| tēṣu kālēṣu yē'mbu pibanti, tē bhaktamadhyāntaprathamāmbupāḥ, yathākramaṁ samāḥ sthūlāḥ kr̥śāśca bhavantītyarthaḥ| bhaktamadhyē'mbu pītaṁ dhātusāmyaṁ samānatāṁ karōti| bhaktāntē tu pītamāmāśayē kaphavr̥ddhiṁ vidadhatsthaulyamādhattē| bhaktādau ca pītaṁ nirindhanamagniṁ tējaḥpratipakṣatayā'vaśyamavasādayati, mandō'gniśca samyagāhāraṁ paktumaśaktō bhavati, āhārasya cāsamyagpākānna tathāpuṣṭiḥ, iti kr̥śatvē yuktiḥ| tathā ca saṅgrahē (sū.a.6)-"bhaktasyādau jalaṁ pītamagnisādaṁ kr̥śāṅgatām| antē karōti sthūlatvamūrdhvaṁ cāmāśayātkapham|| madhyē madhyāṅgatāṁ sāmyaṁ dhātūnāṁ jaraṇaṁ sukham|" iti|
Adhikarana shItAmbuguNAH (15-16) · Śloka 16
|
śītaṁ madātyayaglānimūrcchācchardiśramabhramān||15||
tr̥ṣṇōṣṇadāhapittāsraviṣāṇyambu niyacchati|
|16|
View original
|
शीतं मदात्ययग्लानिमूर्च्छाच्छर्दिश्रमभ्रमान्||१५||
तृष्णोष्णदाहपित्तास्रविषाण्यम्बु नियच्छति|
|१६|
sa0-śītamambu madātyayādīn niyacchati-parākarōti| madātyayō-madyōtthō rōgaḥ| glāniḥ-klāntiḥ| mūrcchā-mōhaḥ| chardiḥ-vamiḥ| śramaḥ-khēdaḥ| bhramaḥ-anavasthitiḥ| tathā, tr̥ṣṇādīni niyacchati| ēvaṁguṇamapyāmaṁ kvacinnēṣyatē| tathā cōktaṁ saṅgrahē (sū.a.6)-"anavasthitadōṣāgnērvyādhikṣīṇabalasya ca| nālpamapyāmamudakaṁ hitaṁ, taddhi tridōṣakr̥t|" iti|
Adhikarana uShNAmbuguNAH (16-17) · Śloka 17
adhunōṣṇāmbuguṇānāha |
dīpanaṁ pācanaṁ kaṇṭhyaṁ laghūṣṇaṁ bastiśōdhanam||16||
hidhmādhmānānilaślēṣmasadyaḥśuddhinavajvarē|
kāsāmapīnasaśvāsapārśvarukṣu ca śasyatē||17||
View original
अधुनोष्णाम्बुगुणानाह |
दीपनं पाचनं कण्ठ्यं लघूष्णं बस्तिशोधनम्||१६||
हिध्माध्मानानिलश्लेष्मसद्यःशुद्धिनवज्वरे|
कासामपीनसश्वासपार्श्वरुक्षु च शस्यते||१७||
sa0-dīpanādiguṇayuktamuṣṇamambu bhavati| bastiśabdēna tātsthyānmūtraṁ gr̥hyatē| tēna mūtraśōdhanamityatrārthō bōdhyaḥ| hidhmādhmānādiṣu ca śasyatē| kāsaśca āmaśca pīnasaśca śvāsaśca pārśvaruk ca, tāsu ca śasyatē| āmō-apakvaḥ, āhāra ityarthaḥ| kēcittvāmapīnasa iti pīnasaviśēṣaṇamāmaśabdamāhuḥ| tairajīrṇa uṣṇāmbu nōktaṁ syāt| ajīrṇē cālasakādirūpē jalamuṣṇamiṣyata ēva|
Adhikarana kvathitashItalAmbuguNAH vyuShitakvathitashItalambuguNAH (18) · Śloka 18
adhunā kvathitaśītalaṁ nirdidikṣurāha anabhiṣyandi laghu ca tōyaṁ kvathitaśītalam|
pittayuktē hitaṁ dōṣē, vyuṣitaṁ tattridōṣakr̥t||18||
View original
अधुना क्वथितशीतलं निर्दिदिक्षुराह अनभिष्यन्दि लघु च तोयं क्वथितशीतलम्|
पित्तयुक्ते हितं दोषे, व्युषितं तत्त्रिदोषकृत्||१८||
sa0-anabhiṣyandi-na ślēṣmakāri| laghuguṇayōgō'mbhasō'styēva, punarlaghutvakathanamagnisaṁskāravaśāllaghutaratvapratipattyartham| athavā, ādhārādivaśādakvathitamambhō laghvāpi yadguru sampannam, tadapi kvathitaśītalaṁ laghu bhavati| śītalatvādabhiṣyanditvaṁ yattōyasya prāptam, tatkvathitaśītalatvēnāsya niṣiddham| madātyayādihantr̥tvaṁ tu yacchītalatvasāmānyāttadasyāstyēva, na kēnacinniṣēddhuṁ sambhāvyatē| pittayukta ityēkavacanamavivakṣitam, tēna vātapittē pittaślēṣmaṇi sannipātē ca yatra pittayōgaḥ-pittādhikatvaṁ dr̥śyatē, tatraitat kvathitaśītalaṁ jalaṁ hitam| saṅgrahōktaṁ (sū.a.6) tatkvathanalakṣaṇaṁ saṅkṣēpābhiprāyēṇēha nōktam| yathā-"kṣīṇapādatribhāgārdhaṁ dēśartugurulāghavāt| kvathitaṁ phēnarahitamavēgamamalaṁ hitam||" iti| asyārthaḥ śiṣyavyutpattyai darśyatē-dhanvasādhāraṇānūpēṣu dēśēṣu kramaśaḥ kṣapitacaturbhāgātribhāgārdhaṁ salilamadhiśrapēt| jāṅgalō hi dēśō'nilānalābhyāṁ bhūyiṣṭhamadhiṣṭhitaḥ, tēnātra tōyaṁ lāghavādāśu viśuddhiṁ prāpnōti| ānūpastu bhūmisōmaguṇabahulaḥ, tatra gurutvādiguṇayōgāccirēṇa viśuddhimaśnutē| ēvaṁ sādhāraṇō dēśaścintyaḥ| tathā, r̥tuṣvapi yathāyōgamayamēva kramō bōdhyaḥ| suśrutē tūktam (sū.a.45|40)- "yatkvāthyamānaṁ nirvēgaṁ niṣphēnaṁ nirmalaṁ laghu| caturbhāgāvaśiṣṭaṁ tu tattōyaṁ kapharōganut|| tatpādahīnaṁ pittaghnaṁ, hīnamardhēna vātanut|" iti| saṅgrahōktamēva (sū.a.6) granthamimaṁ kēcidatrā'pi paṭhanti| yathā_ "pānīyaṁ na tu pānīyaṁ pānīyē'nyapradēśajē| ajīrṇē kvathitaṁ cāmē pakvē jīrṇē'pi nētarat|| śītē vidhirayaṁ, taptē tvajīrṇē śiśiraṁ tyajēt| atiyōgēna salilaṁ tr̥ṣyatō'pi prayōjitam|| prayāti ślēṣmapittatvaṁ jvaritasya viśēṣataḥ|" iti| anyapradēśajē pītē pānīyē ajīrṇē pānīyaṁ-jalaṁ, na pānīyaṁ-na pēyam| ētaduktaṁ bhavati-pānīyē pītē tajjaraṇāntaṁ yāvat vijātīyaṁ jalaṁ na pēyamiti| anyapradēśaja iti kō'rthaḥ? kaupē pītē tāḍāgaṁ na pēyam, tāḍāgē pītē kaupaṁ na pēyam, ēvaṁ sarvatra cintyam| tathā, āmē-apakvē jalē, ajīrṇē kvathitaṁ ca jalaṁ na pēyam| pakvē-kvathitē, pītē jīrṇē'pi, itarat-āmaṁ jalaṁ na pēyam, yāvanna bhuṅktē tāvatsajātīyamāpa na pēyamityarthaḥ| śītē vidhirayaṁ-kvathitaśīta ētadvidhānamityarthaḥ| turavadhāraṇē| taptē'jīrṇa ēva śiśiraṁ tyajēt, jīrṇē tu śītaṁ pibēdityarthaḥ| atiyōgēna-atibāhulyēna, tr̥ṣyataḥ-tr̥ṣṇāvatō'pi prayōjitaṁ-upayuktaṁ, sarvasyāpi narasya ślēṣmapittatāṁ yāti| jvaritasya viśēṣataḥ-yata āmēnāgnau bahiṣkr̥tē jvarasyōtpattiḥ, āmasya ca pānīyaṁ vardhakamiti| saṅkṣēpatayā'lpōpayōgitvācca avaśyāyādiguṇā granthakr̥tā nōktāḥ| tāṁścātra śiṣyahitāya brūmaḥ-"rūkṣastanuravaśyāyaḥ śītō vātāsrakōpanaḥ| pānatr̥ḍdāhapittāsrakuṣṭhōrustambhamēhajit|| grīṣmē tu sarvajantūnāṁ sparśanādapi śasyatē| padminyambu ca pittaghnaṁ kaphakr̥dvirasaṁ guru|| himaṁ tu śītalaṁ rūkṣaṁ dāruṇaṁ sūkṣmamēva ca| kaphaṁ na sandūṣayati na pittaṁ na ca mārutam|| yathā'śmavarṣaṁ prālēyaṁ himādalpāntaraṁ guṇaiḥ| carācarāṇāmahitaṁ, tuṣāraṁ tvagnināśanam|| (suśrutē sū.a.45|35)- 'vaikiraṁ laghu sakṣāraṁ ślēṣmaghnaṁ vahnidīpanam| kaidāraṁ madhuraṁ prōktaṁ vipākē guru dōṣalam|| tadvatpālvalamuddiṣṭaṁ vipākē dōṣalaṁ tu tat| anēkadōṣamānūpaṁ vāryabhiṣyandigarhitam|| ēbhirdōṣairasaṁyuktaṁ niravadyaṁ tu jāṅgalam| pākē'vidāhi tr̥ṣṇāghnaṁ praśastaṁ prītivardhanam|| dīpanaṁ svādu śītaṁ ca tōyaṁ sādhāraṇaṁ laghu|' candrakāntabhavaṁ rakṣōviṣapittajvarāpaham|| ratnākarasamutthaṁ ca sarvadōṣakaraṁ matam||" iti|
Adhikarana nArikelodakaguNAH (19) · Śloka 19
nārikēlōdakaṁ snigdhaṁ svādu vr̥ṣyaṁ himaṁ laghu|
tr̥ṣṇāpittānilaharaṁ dīpanaṁ bastiśōdhanam||19||
View original
नारिकेलोदकं स्निग्धं स्वादु वृष्यं हिमं लघु|
तृष्णापित्तानिलहरं दीपनं बस्तिशोधनम्||१९||
sa0-nārikēlāntaḥsthitamudakaṁ snigdhaṁ svādu vr̥ṣyaṁ himaṁ ca bhavati| ēvambhūtamapi prabhāvāllaghu bhavati| tathā, tr̥ṣṇādiharaṁ dīpanaṁ mūtraśōdhanaṁ ca bhavati|
Adhikarana divyanAdeyayorvarAvaratve (20-1) · Śloka 1
idānīṁ yuktyā'gryasaṅgrahaṁ nirdiśati varṣāsu divyanādēyē paraṁ tōyē varāvarē|
|20|
iti tōyavargaḥ||1||
View original
इदानीं युक्त्याऽग्र्यसङ्ग्रहं निर्दिशति वर्षासु दिव्यनादेये परं तोये वरावरे|
|२०|
इति तोयवर्गः||१||
sa0-prāvr̥ṣyāntarikṣaṁ jalaṁ paraṁ varaṁ-atyantaṁ pathyam| nadīsambhavaṁ tvapathyam| iti tōyavargaḥ|
Adhikarana kShIravargaH sAmAnyakShIraguNAH (20-21) · Śloka 21
pariśēṣēbhyō vargēbhyaḥ prājyajanōpayōgitayōpakāritvēnājanmasātmyēna prādhānyāt payaḥ sajñāsāmānyāt payasa iva jīvanādiguṇayōgācca tōyavargādanu kṣīravargaḥ prakramyatē|
tatrāpi dadhyādīnāṁ mūlakāraṇatvāt kṣīrasya prāgupādānam|
tathā, jīvanīyānāṁ rasāyanānāṁ cāgrēsaratvāt|
tathā cāṣṭāṅgasaṅgrahē (sū. a. 13)- "kṣīraṁ jīvanīyānām|
kṣīraghr̥tābhyāsō rasāyanānām|
" ityādi|
atha kṣīravargaḥ|
|
svādupākarasaṁ snigdhamōjasyaṁ dhātuvardhanam||20||
vātapittaharaṁ vr̥ṣyaṁ ślēṣmalaṁ guru śītalam|
prāyaḥ payaḥ|21|
View original
परिशेषेभ्यो वर्गेभ्यः प्राज्यजनोपयोगितयोपकारित्वेनाजन्मसात्म्येन प्राधान्यात् पयः सज्ञासामान्यात् पयस इव जीवनादिगुणयोगाच्च तोयवर्गादनु क्षीरवर्गः प्रक्रम्यते|
तत्रापि दध्यादीनां मूलकारणत्वात् क्षीरस्य प्रागुपादानम्|
तथा, जीवनीयानां रसायनानां चाग्रेसरत्वात्|
तथा चाष्टाङ्गसङ्ग्रहे (सू. अ. १३)- "क्षीरं जीवनीयानाम्|
क्षीरघृताभ्यासो रसायनानाम्|
" इत्यादि|
अथ क्षीरवर्गः|
|
स्वादुपाकरसं स्निग्धमोजस्यं धातुवर्धनम्||२०||
वातपित्तहरं वृष्यं श्लेष्मलं गुरु शीतलम्|
प्रायः पयः|२१|
sa0-payaḥ-kṣīraṁ, prāyaḥ svādupākarasādiyuktaṁ bhavati| pākaśca rasaśca pākarasau, svādū pākarasau yasya tadēvam| ōjasē hitaṁ-ōjasyam| dhātūn vardhayatīti dhātuvardhanam| vr̥ṣyaṁ-śukrakaramatiśayēnēti bōdhyam| dhātuvardhanatvādēva śukrakaratvamātrasya siddhēḥ prāyōgrahaṇāt kvacitkṣīraṁ naivaṁ bhavati| tathā cōṣṭrīkṣīramīṣadrūkṣōṣṇalavaṇaṁ paṭhyatē, ajākṣīraṁ ca laghu, āvikamuṣṇam, aikaśaphamuṣṇaṁ sāmlalavaṇaṁ cēti| tasmātprāyōgrahaṇaṁ kr̥tam| svādupākārasatvādēva kṣīrasya snigdhavr̥ṣyādayō guṇā labdhā ēva| kiṁ punarētairuddiṣṭaiḥ ? iti kēcit| tān brūmahē| madhurarasāśritēbhyaḥ snigdhavr̥ṣyādibhyō'parē snigdhavr̥ṣyādayō guṇā bahutarāḥ kṣīrasya vidyanta iti jñāpanāyaitē snigdhādayō guṇāḥ punaruddiṣṭāḥ| mahābhūtānāṁ hi saṁyōgādiviśēṣāt kvacidrasasahacaritā ēva guṇā dravyamabhiniviśantē| yē rasē samārōpya varṇyantē| yathā-madhura āyuṣyādiguṇāḥ, amlē'gnidīptikr̥dādayaḥ| kēcicca rasamanapēkṣyaiva dravyē niviśantē| yathā-madhurarasadravyē makuṣṭataṇḍulīyādau rūkṣādayō guṇāḥ| tathā hi snigdhādīnāṁ tatrōpalambhaḥ prāptō madhurarasāśliṣṭatvāt| tasmānmakuṣṭādidravyaṁ madhurarasasahacarōktēna guṇaughēna saṁyuktaṁ vaktuṁ yuktam| anyathā tu, kr̥taṁ ṣaḍrasaguṇasvarūpavarṇanamanarthakamēva syāt| tasmādayamatra viṣayavibhāgō jñēyaḥ| kēcidguṇā rasasahacaritā dravyē niviśantē, yadvaśāttaddravyaṁ rasaguṇānanuvartatē| īdr̥śaṁ ca viṣayamuddiśya tantrakr̥dbhirmadhurādirasānāṁ snigdhādiguṇā varṇitā vēdyāḥ| kēcitu rasanirapēkṣā ēva dravyē niviśantē| ata ēva taddravyaṁ rasaguṇānnānuvartatē| asmiṁstu viṣayē rasaguṇavarṇanaṁ nōktamēva vēdyam| tasmātkṣīrasya snigdhādiyōgātsvādupākarasatvē satyapi snigdhādiguṇavarṇanam| ēvaṁ cōbhayathā kṣīrasya snigdhādiguṇayōgādadhikāḥ snigdhādayō yē guṇāstē'sya santītyavagaccha| ayamēva ca vyavahārō'nyatrāpyēvaṁvidhē śālyādau dravyē vijñēyaḥ| nanu, "svāduḥ paṭuśca madhuramamlō'mlaṁ pacyatē rasaḥ|" iti (hr̥. sū. a. 9|21) vakṣyatē| tataśca svādurasatvādēva svādupākatvaṁ labdham, tatkiṁ pākagrahaṇēna ? bhaṇāmaḥ| "śālipiṣṭamayaṁ sarvaṁ gurubhāvādvidahyatē" ityuktam| tadētatkṣīraṁ guruguṇayuktamapi vidāhāvasthāyāṁ ciraṁ na tiṣṭhati, prāgēva svādupākatāṁ yāti| itīmamarthaṁ jñāpayituṁ pākagrahaṇam| strīṇāṁ cāhārarasa ēvāpatyasnēhāt kṣīrāya sampadyatē| tathā ca dāruvāhiḥ- "strīṇāmapatyajāddharṣādrasaḥ kṣīrāya kalpatē| snēhādrasaḥ kṣaratyēvaṁ hr̥dayātkṣīramētyataḥ||" iti| gavyasya ca pūrvataramupādānaṁ sarvakṣīrēbhyō jyāyastvāt, tathā māhiṣamapi takrādi gōrasaśabdēna prathitamiti|
Adhikarana gokShIraguNAH (21-23) · Śloka 23
|
atra gavyaṁ tu jīvanīyaṁ rasāyanam||21||
kṣatakṣīṇahitaṁ mēdhyaṁ balyaṁ stanyakaraṁ saram|
śramabhramamadālakṣmīśvāsakāsātitr̥ṭkṣudhaḥ||22||
jīrṇajvaraṁ mūtrakr̥cchraṁ raktapittaṁ ca nāśayēt|
|23|
View original
|
अत्र गव्यं तु जीवनीयं रसायनम्||२१||
क्षतक्षीणहितं मेध्यं बल्यं स्तन्यकरं सरम्|
श्रमभ्रममदालक्ष्मीश्वासकासातितृट्क्षुधः||२२||
जीर्णज्वरं मूत्रकृच्छ्रं रक्तपित्तं च नाशयेत्|
|२३|
sa0- atra-ēṣu kṣīrēṣu madhyē, gavyaṁ punaḥ kṣīraṁ jīvanīyamatiśayēnēti bōddhavyam, jīvanīyamātrasyaujasyamityanēnaiva kṣīrasāmānyalakṣaṇēnōktatvāt| ōjasyaṁ hi jīvanīyamucyatē| tathā hyōjaḥkṣayē jīvanīyānāmauṣadhānāmupayōgō nirdiṣṭaḥ| yathā (hr̥. sū. a. 11|39)- "ōjaḥ kṣīyēta kōpādibhiḥ" ityuktvā'nantaramuvāca-"jīvanīyauṣadhakṣīrarasādyāstatra bhēṣajam|" iti| atra ca kṣīraṁ jīvanīyatvēna gr̥hītamapi punaruktaṁ prādhānyakhyāpanārtham| tathā ca muniḥ (ca. sū. a. 27|214)- "pravaraṁ jīvanīyānāṁ kṣīramuktaṁ rasāyanam|" iti| rasāyanaṁrasaraktādīnāṁ śrēṣṭhānāṁ lābhōpāyaḥ| tathā cōktam (hr̥. u. a. 39|2)- "lābhōpāyō hi śastānāṁ rasādīnāṁ rasāyanam|" iti| tathā, kṣatakṣīṇahitaṁ-uraḥkṣatāya hitaṁ kṣīṇāya ca hitam| kṣīṇaḥ-kṣīṇadhātuḥ| tathā, mēdhā-dhāraṇāśaktiḥ, tasyai hitaṁ-mēdhyam| "ugavādibhyō yat" iti yat| ēvaṁ balyam| tathā, stanyakaram| kr̥ñō hētutācchīlyēti hētau ṭaḥ, strīṇāṁ stanyakaraṇē hēturityarthaḥ| tathā, saram| śramādīṁścaikādaśa nāśayēt|
Adhikarana mAhiShakShIraguNAH (23) · Śloka 23
|
hitamatyagnyanidrēbhyō garīyō māhiṣaṁ himam||23||
View original
|
हितमत्यग्न्यनिद्रेभ्यो गरीयो माहिषं हिमम्||२३||
sa0-mahiṣyā idaṁ-māhiṣaṁ kṣīram, atyagnibhyō'nidrēbhyaśca hitam| tathā, garīyō-gurutaram| tathā, himaṁ-śītavīryam| munirapyāha (ca. sū. a. 27|215)- "mahiṣīṇāṁ gurutaraṁ gavyācchītataraṁ payaḥ| snēhādūnamanidrāṇāmatyagnīnāṁ hitaṁ ca tat||" iti| [snēhāt adūnaṁ-āpūrṇaṁ, snēhādūnamiti vyākhyēyam| na tu snēhōnamiti, pratyakṣavirōdhāt| tathā ca gōkṣīrāt māhiṣakṣīrē bahuḥ snēha upalabhyatē| hariścandrō'pyēvamēva vyācaṣṭē| tasmātsnēhādhikamiti vyākhyēyam| ] kharanādē cōktam-"gavyaṁ snēhōttamaṁ kṣīraṁ gavyācca payasaḥ payaḥ| yathōttaraṁ snēhahīnamaurabhracchāgamāhiṣam|| jāṅgalānūpaśailēṣu carantīnāṁ yathōttaram| payō gurutaraṁ vatsō yathā tāsāṁ pravardhatē|| guru śītataraṁ gavyānmāhiṣaṁ svapnalaṁ payaḥ| caturthabhāgasnēhōnaṁ pittaghnaṁ ca viśēṣataḥ||" iti| yattu raviguptaḥ siddhasārē'dhyagīṣṭa-"gavyāt snigdhaṁ gurutaraṁ māhiṣaṁ svapnakr̥tpaya:|" iti| tadbudhaiścintyam, sarvamataviruddhatvāt|
Adhikarana AjakShIraguNAH (24) · Śloka 24
alpāmbupānavyāyāmakaṭutiktāśanairlaghu|
ājaṁ śōṣajvaraśvāsaraktapittātisārajit||24||
View original
अल्पाम्बुपानव्यायामकटुतिक्ताशनैर्लघु|
आजं शोषज्वरश्वासरक्तपित्तातिसारजित्||२४||
sa0-ājaṁ-chāgalaṁ kṣīraṁ, laghu bhavati, alpāmbupānādibhirhētubhūtaiḥ| alpāmbupānāditvaṁ cājānāṁ svabhāvaḥ, anyāsāṁ tu dēśasātmyāpēkṣayā| nanu, yadyēvaṁ svabhāvādēvālpāmbupānādērgamyamānatvādētadupanyāsō vyartha ēva| atrōcyatē| jñāpanārtham| idaṁ jñāpayati,-yadā ajā alpavyāyāmagurvaśanādi kuryuḥ, tadā tāsāmapyanyathā kṣīraṁ bhavēt| ēvaṁ ca gavādīnāmapyāhārādivaśādgurulaghutvaṁ cintyamiti| tēna prādōṣamaparāhṇē yadgr̥hītaṁ payaḥ, tadapēkṣayauṣasaṁ prabhātē yadgr̥hītaṁ tadguru, cēṣṭārahitatvāt| rātrau hi prāṇināṁ na kadāciccēṣṭā bhavati, ata auṣasaṁ guru| divā ca dhāvanaplavanādikayā cēṣṭayā prādōṣaṁ laghu| anayā ca diśā sarvamapi cintyam| ata ēva saṅgrahē yaduktam (sū. a. 6)- "piṇyākāmlāśinīnāṁ tu gurvabhiṣyandi tadbhr̥śam|" iti| tadētēnaivōktaprāyatvānnēhōktam| śōṣētyādi| śōṣādīnāṁ dvandvaḥ| tān jayatīti kvip| śōṣajit| ēvaṁ jvarajidityādi|
Adhikarana auShTrakakShIraguNAH (25) · Śloka 25
īṣadrūkṣōṣṇalavaṇamauṣṭrakaṁ dīpanaṁ laghu|
śastaṁ vātakaphānāhakr̥miśōphōdarārśasām||25||
View original
ईषद्रूक्षोष्णलवणमौष्ट्रकं दीपनं लघु|
शस्तं वातकफानाहकृमिशोफोदरार्शसाम्||२५||
sa0-auṣṭrakaṁ-uṣṭrīṇāṁ kṣīraṁ, laghu tathā īṣat-manāgrūkṣōṣṇalavaṇaṁ tathā dīpanaṁ bhavati| tathā, vātādīnāṁ śastaṁ-vātādiṣu pathyamityarthaḥ| auṣṭrakamiti "uṣṭrādvuñ" iti vuñ| prātipadikagrahaṇē liṅgaviśiṣṭasyāpi grahaṇamityuṣṭrīśabdādapi|
Adhikarana mAnuShakShIraguNAH (26) · Śloka 26
mānuṣaṁ vātapittāsr̥gabhighātākṣirōgajit|
tarpaṇāścōtanairnasyaiḥ|26|
View original
मानुषं वातपित्तासृगभिघाताक्षिरोगजित्|
तर्पणाश्चोतनैर्नस्यैः|२६|
sa0-mānuṣīṇāṁ kṣīraṁ vātapittāsr̥gabhighātākṣirōgajidbhavati vātaśca pittaṁ cāsr̥k cābhighātaścēti dvandvaḥ, tairakṣirōgaḥ, taṁ jayati yattadēvam| kēna prayōgēṇa ? ityāha-tarpaṇāścōtanairnasyaiḥ| na tvabhyavahārādinā| tarpaṇādīni-svē svē'dhyāyē vakṣyamāṇāni|
Adhikarana AvikakShIraguNAH (26-27) · Śloka 27
|
ahr̥dyaṁ tūṣṇamāvikam||26||
vātavyādhiharaṁ hidhmāśvāsapittakaphapradam|
|27|
View original
|
अहृद्यं तूष्णमाविकम्||२६||
वातव्याधिहरं हिध्माश्वासपित्तकफप्रदम्|
|२७|
sa0-āvikaṁ kṣīramuṣṇavīryaṁ bhavati| tathā, ahr̥dyaṁ-hr̥dayāyāhitaṁ bhavati| tathā, vātavyādhiharam| tathā, hikkādipradam| āvikamityaviśabdāt svārthē kapratyayāntāt "tasyēdam" ityaṇ|
Adhikarana hastinIkShIraguNAH (27) · Śloka 27
|
hastinyāḥ sthairyakr̥t|27|
View original
|
हस्तिन्याः स्थैर्यकृत्|२७|
sa0-hastinyāḥ kṣīraṁ sthairyakr̥dbhavati|
Adhikarana vaDavAdikShIraguNAH (27-28) · Śloka 28
bāḍhamuṣṇaṁ tvaikaśaphaṁ laghu||27||
śākhāvātaharaṁ sāmlalavaṇaṁ jaḍatākaram|
|28|
View original
बाढमुष्णं त्वैकशफं लघु||२७||
शाखावातहरं साम्ललवणं जडताकरम्|
|२८|
sa0-ēkaḥ śaphō-nakhō, yāsāṁ vaḍavādīnāṁ tā ēkaśaphāḥ, tāsāmidaṁ-aikaśaphaṁ kṣīraṁ, bāḍhaṁ-atiśayēnōṣṇaṁ bhavati| tathā, śākhāsu-bāhūruprabhr̥tiṣu yō vātaḥ, taṁ haratīti śākhāvātaharam| "haratēranudyamanē'c" ityac| tathā, samlalavaṇaṁ-īṣadamlamīṣallavaṇaṁ ca| tathā, jaḍatākaraṁ-aṅgajāḍyakaraṇahētuḥ| "kuñō hētuḥ" ityādīnā hētau ṭaḥ|
Adhikarana apakvakShIraguNAH pakvakShIraguNAH (28) · Śloka 28
|
payō'bhiṣyandi gurvāmaṁ, yuktyā śr̥tamatō'nyathā||28||
View original
|
पयोऽभिष्यन्दि गुर्वामं, युक्त्या शृतमतोऽन्यथा||२८||
sa0-āmaṁ-akvathitaṁ, payō'bhiṣyandi-ślēṣmaprakōpi, tathā guru bhavati| ataḥ-āmāt, anyathā-viparītaṁ, yuktyā śr̥taṁ bhavati| anabhiṣyandi laghu ca| laghimā tu pūrvāvasthāmapēkṣyōcyatē| yuktiḥ-yōga upāya:| kharanādēna kṣīrasya śrapaṇē yuktiḥ spaṣṭaṁ kr̥tvā darśitā-"ardhōdakaṁ kṣīraśiṣṭamāmāllaghutaraṁ śr̥tam|" iti|
Adhikarana atipakvakShIraguNAH dhAroShNakShIraguNAH (29) · Śloka 29
bhavēdgarīyō'tiśr̥taṁ, dhārōṣṇamamr̥tōpamam|
|29|
View original
भवेद्गरीयोऽतिशृतं, धारोष्णममृतोपमम्|
|२९|
sa0-atiśayēna kvathitaṁ kavalabhōjyamiva sañjātaṁ, garīyō-gurutaraṁ bhavēt| kharanādēnōktam-"syānnirjalaṁ śr̥taṁ dvitricaturaṣṭāṁśaśēṣitam| yathāśr̥tatamaṁ sāraṁ guru balyatamaṁ payaḥ||" iti| suśrutē (?) cōktam-"śr̥taśītaṁ tu pittaghnaṁ śr̥tōṣṇaṁ kaphavātajit| tyajēdvivarṇaṁ grathitaṁ vigandhaṁ virasaṁ paṭu|| raktapittapraśamanī vr̥ṣyā santānikā guruḥ|" iti| kharanādēnōktam-"dhārōṣṇātsarvaśaḥ kṣīrācchītaṁ gurutaraṁ bhavēt|" iti| dhārōṣṇamamr̥tōpamam, nirdōṣatvāt|
Adhikarana dadhiguNAH,dadhiBojananiyamAH (29-33) · Śloka 33
|
amlapākarasaṁ grāhi gurūṣṇaṁ dadhi vātajit||29||
mēdaḥśukrabalaślēṣmapittaraktāgniśōphakr̥t|
rōciṣṇu śastamarucau śītakē viṣamajvarē||30||
pīnasē mūtrakr̥cchrē ca, rūkṣaṁ tu grahaṇīgadē|
naivādyānniśi naivōṣṇaṁ vasantōṣṇaśaratsu na||31||
nāmudgasūpaṁ nākṣaudraṁ tannāghr̥tasitōpalam|
na cānāmalakaṁ nāpi nityaṁ nō mandamanyathā||32||
jvarāsr̥k pittavīsarpakuṣṭhapāṇḍubhramapradam|
|33|
View original
|
अम्लपाकरसं ग्राहि गुरूष्णं दधि वातजित्||२९||
मेदःशुक्रबलश्लेष्मपित्तरक्ताग्निशोफकृत्|
रोचिष्णु शस्तमरुचौ शीतके विषमज्वरे||३०||
पीनसे मूत्रकृच्छ्रे च, रूक्षं तु ग्रहणीगदे|
नैवाद्यान्निशि नैवोष्णं वसन्तोष्णशरत्सु न||३१||
नामुद्गसूपं नाक्षौद्रं तन्नाघृतसितोपलम्|
न चानामलकं नापि नित्यं नो मन्दमन्यथा||३२||
ज्वरासृक् पित्तवीसर्पकुष्ठपाण्डुभ्रमप्रदम्|
|३३|
sa0-amlau pākarasau yasya tadēvaṁbhūtaṁ dadhi bhavati| tathā, grāhi-stambhanam| tathā cōktam-"bhēdi tatpiṇḍitān bhāvān śakr̥dādīn bhinatti yat| viparītamatō grāhi tacca stambhanamucyatē||" iti| tathā, guru uṣṇaṁ vātajicca| mēdaādīnāṁ dvandvaḥ, tān karōti yattadēvam| rōcata iti rōciṣṇu| na rōcata ēva kēvalam, arōcakamapi vyāvartayatīti śastamarucau| rōcanaṁ hi ghr̥tapūrādi na tvaruciṁ jayati| arucighnaṁ pa paṭōlapatraṁ tanna rōcatē| tathā hyatraiva paṭhiṣyati (hr̥. sū. a. 10|14)- "tiktaḥ svayamarōciṣṇurarucim" ityādi| rōciṣṇutvādēva cōccāvacavyañjanaparivr̥tairmāṁsamaṇḍakādibhirapi suhitasyāpi dadhanyabhilāṣa utpadyata ēva| ata ēva caitadāhārāntē'bhyavaharanti| śītaka iti viṣamajvaraviśēṣaṇam| śītakāritvaṁ tu vātē ślēṣmaṇi tatsaṁsargē vā yadyapi tritayē sambhavati, tathā'pi vātajidvātaja ēva viṣamajvarē dadhi prayōjyam, saṁsargē vā vātōlbaṇē| tathā hi śītajvara ēvōktam (hr̥. ci. a. 1|142)- "agnyanagnikr̥tān svēdān svēdi bhēṣajabhōjanam|" iti| nanu, pīnasē śastamiti kathamaviśēṣēṇōktam ? yataścatvāraḥ pīnasā vātapittakaphasannipātajā iti vakṣyantē| tatra dadhnō vātādhika ēva yuktatvaṁ, na śēṣēṣu| atra sañcakṣmahē| paripākāt pīnasasyōpaśāntiḥ| paripākakaraṁ ca dadhi, uṣṇatvāt| athavā pūrvavatsāmānyōktāvapi yatra yōgyatā'sya vātikē, tatraiva tadupakalpyatām| anuktēṣvapi hi sāmānyōpakramō vastuvaśādviśēṣvēva vipariṇamati| tathā hyatraivōpariṣṭāddugdhakarmasu vyatītam-"śramabhramamadālakṣmīśvāsakāsātitr̥ṭkṣudhaḥ| jīrṇajvaraṁ mūtrakr̥cchraṁ raktapittaṁ ca nāśayēt||" iti| na ca sarvēṣvēva kāsaśvāsakr̥cchrāsrapittēṣu payaḥ kārmukamiti| tathā, grahaṇīrōgē tu tadrūkṣaṁ śastam| anēna ca hētunā dadhnaḥ prakr̥tisthasya snigdhatvaṁ yuktyaivōktam| yatō grahaṇyāṁ rūkṣaṁ-uddhr̥tasāramuddiṣṭam| niśi naiva-na kiñcidadyāt| naivādyānniśi naivōṣṇamityēvakārā ātyantikaniṣēdhāya| rātrau niṣēdhāddivā bhuñjītētyarthādavagamyatē| naivōṣṇaṁ-agnyāditāpāttaptam| tathā, vasantagrīṣmaśaratsu na bhōjyam| anyartāvapi mudgasūpādīnāmanyatamēna rahitaṁ na bhōjyam| tatra ghr̥tasitōpalayōḥ samāṁśikatayōrēva yōgēna pathyatvamicchanti| mudgasūpādīnāṁ tu miśrībhāvō dadhnā janyamānasya dōṣasya pratibandhārthaṁ kalpyatē, raktapittavat| yathāsamīraṇōlbaṇē'srapittē tittiryādīnāmauṣṇyamudumbarādirasēna pratibadhnāti| nityamiti| yadyupaśētē śarīrasya tathāpyudakarōgāvahatvānna śīlanīyam| ata ēva mātrāśitīyē'pyatidōṣalatvādasya niṣēdhaṁ karōti| tathā ca vakṣyati (hr̥. sū. a. 8|40)- "kilāṭadadhikūcīkā" ityādi| nō mandamiti| dugdhāvasthāṁ vyatītya dadhyavasthāmasamprāptamantarālavarti-mandakamityucyatē| tasmin satyapi snēhē pariṇativiśēṣēṇa kālātmanā srōtasāmatyantōpalēpakr̥tō dōṣatrayakōpō'pi bhavatītyatīva varjanīyamēva mandakaniṣēdhaścōpalakṣaṇārthaḥ, tēna madyādīnapyaprāptarasānnōpayuñjītētyavagantavyam| anyathētyādi| praśabda ēvaṁ dyōtayati-vidhibhraṣṭaṁ dadhi niṣēvyamāṇaṁ prakarṣēṇa jvarāsr̥kpittādīn dadāti| nanu, śukrakr̥ttvabalavardhanatvāddīpanatvamanupapannam| śukrakr̥dbalavardhanāni hi dravyāṇi prāyēṇa gurūṇi bhavanti| atō dadhyēvaṁguṇaṁ satkathaṁ nāmāgnikr̥tsyāt ? atrācakṣmahē| amlatvāduṣṇavīryatvācca yuktamēva| yatō rasavipākābhyāmamlaṁ vīryēṇōṣṇaṁ ca dadhi, atō'gnikr̥ttvamasminnupapannamiti| nanu, śukrakaratvaṁ dadhnō na yuktam| yatō'mlapākarasaṁ dadhītyadhītamācāryēṇa, amlaśca śukranāśanaḥ, tasmācchukrakr̥ttvamayuktam| atrācakṣmahē| snigdhatvabr̥ṁhaṇatvavātaghnatvabalyatvaiḥ śukrakr̥ttvamupapannamēva| tathā ca vakṣyati (hr̥. sū. a. 9|22)- "kiñcidrasēna kurutē karma pākēna cāparam| guṇāntarēṇa vīryēṇa prabhāvēṇaiva kiñcana||" iti| nanu, vātajidityanēna nārthaḥ| yāni khalu dravyāṇi balyasnigdhagurūṣṇayuktāni, tāni vātaghnānyēva dr̥ṣṭāni| tasmādvātajiditi na vācyam| naivam| saktumadyasūryatāpamandakādiṣu vyabhicārāt| tathā hi-saktavō vātalā vr̥ṣyā rūkṣā balakarāśca| mārdvīkādimadyaṁ harṣaṇatvādvr̥ṣyaṁ vātalaṁ ca| tathā ca vakṣyati (hr̥. u. a. 40|35)- "manasō harṣaṇaṁ yacca tatsarvaṁ vr̥ṣyamucyatē|" iti| madyaṁ ca mātrā pītaṁ harṣaṇaṁ bhavati| tathā ca muniḥ (ca.ci.a.24|59)-"harṣamūrjapradaṁ puṣṭimārōgyaṁ pauruṣaṁ param| yuktyā pītaṁ karōtyāśu madyam" iti| sūryatāpaścōṣṇō'pi sanmārutasya vr̥ddhayē| tathā ca muniḥ (ca.ci.a. 14|13)-"kaṣāyakaṭutiktāni rūkṣaśītalaghūni ca|" ityārabhya yāvat "vātātapau bhayaṁ śōkō hēturvātārśasāmiti||" iti| mandakaṁ ca snigdhāmlaguruguṇayuktamapi tridōṣakaram| tathā ca muniḥ (ca. sū. a. 27|224)- "tridōṣaṁ mandakam" iti| triṣu ca dōṣēṣvantarbhūtaḥ pavana iti caivaṁ vyabhicāradarśanādvātajidityuktam| kṣīrasya ca dadhyātmanā pariṇamatō'nabhivyaktāmlābhivyaktāmlātyamlalakṣaṇāstisrō'vasthāḥ sampadyantē| tatra mandajātaṁ-anabhivyaktāmlam| samyagjātaṁ-abhivyaktāmlam| atijātaṁ-atyamlam| tatra mandajātaṁ tridōṣakr̥ttvānniṣiddham| samyagjātasyaitē pūrvōktā guṇāḥ| kiñciddhīnāścātyamlasya| tathā, sujātē'tyamlē ca dadhni saramaṇḍau staḥ| tatra dadhna uparibhāgaḥ saraḥ, adhō maṇḍaḥ| ētadguṇāstu lāghavikatvānnēhōktāḥ| muninā ca darśitāḥ (ca.sū.a. 27|224)- "tridōṣaṁ mandakaṁ jātaṁ vātaghnaṁ dadhi śukralam| saraḥ ślēṣmānilaghnastu maṇḍaḥ srōtōviśōdhanaḥ||" iti| ślēṣmapittaraktakr̥ttvaṁ cāmlapākarasōṣṇavīryatvādēvātragamyatē| yattu sākṣādētēṣāmupādānaṁ tat prakarṣārtham| anyēbhyō'mladravyēbhyō dadhyētānyatiśayēna karōtīti| naivādyānniśītyādau granthē caikasminnēva nakārē kartavyē yadanēkanakārakaraṇaṁ tacchāstraniṣiddhadadhibhakṣaṇādatipratyavāyajñāpanārtham| carakōktaśca maṅgalyaguṇō nēhōktaḥ, cikitsāyāmanupayōgitvāt| ata ēva sarpirādīnāṁ maṅgalyānāmapi carakē'pi maṅgalatvaṁ nāvādīditi| suśrutē tu (sū.a. 45|68) dadhnō viśēṣaguṇā uktāḥ| yathā-"dadhyājaṁ kaphapittaghnaṁ laghu vātakṣayāpaham| durnāmaśvāsakāsēṣu hitamagnēśca dīpanam|| vipākē madhuraṁ vr̥ṣyaṁ raktapittapraṇāśanam| balāsavardhanaṁ snigdhaṁ viśēṣāddadhi māhiṣam|| vipākē kaṭu sakṣāramamlaṁ bhēdyauṣṭrakaṁ dadhi| vātamarśāṁsi kuṣṭhāni kr̥mīn hantyudarāṇi ca|| vātaghnaṁ kaphakr̥tsnigdhaṁ viśēṣānna ca pittakr̥t| kuryādbhaktābhilāṣaṁ ca dadhi yat suparisrutam|| śr̥takṣīrācca yajjātaṁ guṇavaddadhi tatsmr̥tam| vātapittaharaṁ rucyaṁ dhātvagnibalavardhanam|| dadhi tvasāraṁ rūkṣaṁ ca grāhi viṣṭambhivātalam| dīpanīyaṁ viśēṣēṇa sakaṣāyaṁ rucipradam||" iti| kēvalamapi svalpaṁ kadāciddadhi bhuñjītētyarthādavagamyatē| anyathā kēvalasya guṇakathanaṁ niṣphalamēva syāditi kēcidāhuḥ|
Adhikarana takraguNAH (33-34) · Śloka 34
|
takraṁ laghu kaṣāyāmlaṁ dīpanaṁ kaphavātajit||33||
śōphōdarārśōgrahaṇīdōṣamūtragrahārucīḥ|
plīhagulmaghr̥tavyāpadgarapāṇḍvāmayān jayēt||34||
View original
|
तक्रं लघु कषायाम्लं दीपनं कफवातजित्||३३||
शोफोदरार्शोग्रहणीदोषमूत्रग्रहारुचीः|
प्लीहगुल्मघृतव्यापद्गरपाण्ड्वामयान् जयेत्||३४||
sa0-takraṁ laghu kaṣāyāmlaṁ dīpanaṁ kaphavātajicca bhavati| tathā, śōphādīnēkādaśa jayēt| ghr̥tasyātipānāt vyāpat-rōgō ghr̥tavyāpat| garaḥ-kr̥trimō viṣaviśēṣaḥ| suśrutē cōktam (sū.a.45|86)- "naiva takraṁ kṣatē dadyānnōṣṇakālē na durbalē| na mūrcchābhramadāhēṣu na rōgē raktapaittikē|| śītakālē'gnimāndyē ca kaphōtthēṣvāmayēṣu ca| mārgāvarōdhē duṣṭē ca vāyau takraṁ praśasyatē||" iti| tathōktam (saṅgrahē sū. a. 7)- "takramāmaṁ kaphaṁ kōṣṭhē hanti kaṇṭhē karōti tu| pīnasaśvāsakāsādau siddhamēvōpayōjayēt||" iti| "mandajātaṁ marutkōpi rūkṣābhiṣyandi durjaram| atijātaṁ bhr̥śāmlauṣṇyataikṣṇyātpittakaraṁ param|| dōṣaghnamuddhr̥tasnēhaṁ sasnēhamapi śōphajit| (su. sū. a. 45|89)- 'vātē'mlaṁ saindhavōpētaṁ, svādu pittē saśarkaram|| hitaṁ takraṁ kaphē sāmlaṁ vyōṣasauvarcalānvitam| takrāllaghutarō maṇḍō durjarā takrakūrcikā'||" iti|
Adhikarana mastuguNAH (35) · Śloka 35
tadvanmastu saraṁ srōtaḥśōdhi viṣṭhambhajillaghu|
|35|
View original
तद्वन्मस्तु सरं स्रोतःशोधि विष्ठम्भजिल्लघु|
|३५|
sa0-mastu tadvat-takravadguṇairvēdyam| tathā, saram| tathā, srōtaḥśōdhiḥ| tathā, viṣṭambhajit| suśrutē cōktam (sū.a.45|81)- "tr̥ṣṇāklamaharaṁ mastu laghu srōtōviśōdhanam| amlaṁ kaṣāyānurasamavr̥ṣyaṁ kaphavātajit|| āhlādanaṁ prīṇanaṁ ca bhinattyāśu malaṁ ca tat| balamāvahati kṣipraṁ tathā bhaktasya rōcakam||" iti|
Adhikarana navanItaguNAH (35-36) · Śloka 36
|
navanītaṁ navaṁ vr̥ṣyaṁ śītaṁ varṇabalāgnikr̥t||35||
saṅgrāhi vātapittāsr̥kkṣayārśōrditakāsajit|
|36|
View original
|
नवनीतं नवं वृष्यं शीतं वर्णबलाग्निकृत्||३५||
सङ्ग्राहि वातपित्तासृक्क्षयार्शोर्दितकासजित्|
|३६|
sa0-navanītaṁ navaṁ-navōddhr̥taṁ, laghu vr̥ṣyaṁ ca| tathā, śītaṁ-śītavīryaṁ, balavarṇāgnikaraṁ ca| tathā, saṅgrāhi vātādijicca| saṅgrahē cōktam (sū.a.6)-"śītaṁ svādu kaṣāyāmlaṁ navanītaṁ navōddhr̥tam|" ityādi|
Adhikarana kShIrodBavanavanItaguNAH (36) · Śloka 36
|
kṣīrōdbhavaṁ tu saṅgrāhi raktapittākṣirōgajit||36||
View original
|
क्षीरोद्भवं तु सङ्ग्राहि रक्तपित्ताक्षिरोगजित्||३६||
sa0-kṣīrōdbhavaṁ tu-kṣīrādēva jātaṁ mathitvōtpāditaṁ, navanītaṁ saṅgrāhi raktapittākṣirōgajicca bhavati|
Adhikarana ghRutaguNAH (37-39) · Śloka 39
śastaṁ dhīsmr̥timēdhāgnibalāyuḥśukracakṣuṣām|
bālavr̥ddhaprajākāntisaukumāryasvarārthinām||37||
kṣatakṣīṇaparīsarpaśastrāgniglapitātmanām|
vātapittaviṣōnmādaśōṣālakṣmījvarāpaham||38||
snēhānāmuttamaṁ śītaṁ vayasaḥ sthāpanaṁ param|
sahasravīryaṁ vidhibhirghr̥taṁ karmasahasrakr̥t||39||
View original
शस्तं धीस्मृतिमेधाग्निबलायुःशुक्रचक्षुषाम्|
बालवृद्धप्रजाकान्तिसौकुमार्यस्वरार्थिनाम्||३७||
क्षतक्षीणपरीसर्पशस्त्राग्निग्लपितात्मनाम्|
वातपित्तविषोन्मादशोषालक्ष्मीज्वरापहम्||३८||
स्नेहानामुत्तमं शीतं वयसः स्थापनं परम्|
सहस्रवीर्यं विधिभिर्घृतं कर्मसहस्रकृत्||३९||
sa0-ghr̥taṁ dhīprabhr̥tīnāmagniglapitātmāntānāṁ śastaṁ-hitam| dhīḥ-buddhiḥ, vastugrahaṇaśaktiḥ| smr̥tiḥ-atītavicāraśaktiḥ| prajārthināṁ śastam| prajā-apatyam, tadarthinām| śukrasya saphalatākaramityarthaḥ| tathā, vātādighnam| tathā, snēhānāṁ-tailādīnāṁ, uttamaṁ-śrēṣṭham| tathā, śītam| vayasaḥ sthāpanaṁ-jarayā vinā vayasaḥ sthāpanamityarthaḥ| sahasravīryamiti| sahasra-śabdō'nēkārthaḥ, anēkaśaktītyarthaḥ| katham ? vidhibhiḥ,-yōgasaṁskārādibhirghr̥tamanēkaśaktiḥ sampadyatē| yēna dravyēṇa prayujyatē saṁskriyatē vā, tacchaktimēvā'nurudhyatē| athavā tatsaṁyōgācchaktyantaramanyadārōhati| atō hētōḥ sahasraśabdō'nēkārthaḥ| anyathā dravyāṇāmānantyātkathaṁ daśaśatavācī sahasraśabda upapadyatē| anyē tvēvaṁ vyācakṣatē -sahasraśabdō daśaśatasaṁkhyāvācyēva| sahasrapākyaṁ hi sarpiruktam, na sahasrapākyātparēṇa| tatra cēdaṁ sahasrapākyatvē prayōjanam-pākasahasraṁ yāvadasya saṁskārō'nuvartatē, nātaḥparam| anyathā sahasrapākātparēṇa kimiti pākō nōktaḥ ? tasmādāsahasraṁ pākānāṁ śaktyantarāṇyārōhanti pākāḥ, na tataḥ parēṇēti| tathā, karmasahasrakr̥t-anēkakāryakr̥t|
Adhikarana purANaghRutaguNAH (40) · Śloka 40
madāpasmāramūrchāyaśiraḥkarṇākṣiyōnijān|
purāṇaṁ jayati vyādhīn vraṇaśōdhanarōpaṇam||40||
View original
मदापस्मारमूर्छायशिरःकर्णाक्षियोनिजान्|
पुराणं जयति व्याधीन् व्रणशोधनरोपणम्||४०||
sa0-purāṇaṁ-atītabahu kālaṁ, pañcadaśādivarṣasthitaṁ, ghr̥taṁ madādīn vyādhīn jayati| vraṇānāṁ paicchilyādīn śōdhayati| tathā, vraṇān rōpayati| saṅgrahē caivamadhyaiṣṭa (sū. a. 6)- "vraṇaśōdhanarōpaṇam| pūrvōktāṁścādhikānkuryādguṇāṁstadamr̥tōpamam|| tadvacca ghr̥tamaṇḍō'pi rūkṣastīkṣṇastanustu saḥ|" iti|
Adhikarana kilATAdiguNAH (41) · Śloka 41
balyāḥ kilāṭapīyūṣakūrcikāmōraṇādayaḥ|
śukranidrākaphakarā viṣṭambhigurudōṣalāḥ||41||
View original
बल्याः किलाटपीयूषकूर्चिकामोरणादयः|
शुक्रनिद्राकफकरा विष्टम्भिगुरुदोषलाः||४१||
sa0-kilāṭādayō balyāḥ| tathā, śukrādikarāḥ| tathā, viṣṭambhinō guravō dōṣalāśca syuḥ| ādigrahaṇāttakrapiṇḍakakṣīraśākayōrgrahaṇam| vahnināśakatvaṁ caiṣāṁ balyatvēna śukrakr̥ttvēna viṣṭambhidōṣalatvēnāvagatamēvēti 'vahnisādanāḥ' iti granthakr̥tā nēhakr̥tam| saṅgrahē tu spaṣṭārthaṁ kr̥tamēva| tatra, kilāṭaḥ-alpakṣīrō bahunā takrēṇa kr̥taḥ| pīyūṣaḥ-sadyaḥprasūtākṣīrakr̥taḥ| kūrcikā-dadhitakrakr̥tā kilāṭikā| mōraṇaḥ-kṣīrasadr̥śaḥ kilāṭikaḥ| piṇḍanaṁ-uttarāpathē prasiddham| kṣīraśākaḥ-prasiddhaḥ|
Adhikarana kShIraghRutayoHshreShThatvaninditatve (42-2) · Śloka 2
gavyē kṣīraghr̥tē śrēṣṭhē ninditē cāvisambhavē|
|42|
iti kṣīravargaḥ||2||
View original
गव्ये क्षीरघृते श्रेष्ठे निन्दिते चाविसम्भवे|
|४२|
इति क्षीरवर्गः||२||
sa0-gōsambhavē kṣīraghr̥tē śrēṣṭhē| āvikē ca ninditē-garhitē| ghr̥tasya ca kṣīravikārōpalakṣaṇārthatvāddadhitakramastvādīnāmapi gavyānāṁ śrēṣṭhatvamēva vēdyam| ata ēvāvisambhavānāṁ dadhitakrādīnāmadhamatvamēva vēdyam, na kṣīraghr̥tayōrēva| ata ēva saṅgrahē suspaṣṭaṁ kr̥tvōktam (sū. a. 6)- "vidyāddadhighr̥tādīnāṁ guṇadōṣān yathāpayaḥ|" iti| asya hyayamarthaḥ-ghr̥tādīnāṁ payōguṇānatikramēṇa guṇān vidyāt| yathāśabdasya padārthānativr̥ttyarthē'syāvyayībhāvaḥ| tēnaitaduktaṁ bhavati| yathā-"svādupākarasam" ityādīnā sāmānyēna kṣīraguṇā uktāḥ| tadvaddadhyādīnāmapi sāmānyēnaiva guṇā uktāḥ| viśēṣābhilāṣē tu dadhyādīnāṁ satsvapi sāmānyaguṇēṣu prakr̥tibhūtaṁ yatkṣīraṁ tadguṇōccayō'pi grāhya iti| kharanādē tūktam-"dadhyādīnāṁ tu tajjānāṁ sāmānyē guṇakarmaṇī| tathā svāt svādapi kṣīrāddadhyādīnāṁ viśēṣaṇam||" iti| gavyamiti "gōpayasōryat" iti yat| bāhulyēna kṣīranirdēśātkṣīravargō'yam| dadhinavanītādīnāṁ tu tadvikārabhūtatvāt| iti kṣīravargaḥ|
Adhikarana ikShuvargaH ikShurasaguNAH (42-43) · Śloka 43
kṣīravargādanantaramikṣuvarga ārambhyatē, guṇakriyātulyatvāt|
tathā, hi-ikṣurapi kṣīravatsaragurusnigdhabr̥ṁhaṇādiguṇakarmā athēkṣuvargaḥ|
|
ikṣōḥ sarō guruḥ snigdhō br̥ṁhaṇaḥ kaphamūtrakr̥t||42||
vr̥ṣyaḥ śītō'srapittaghnaḥ svādupākarasō rasaḥ|
sō'grē salavaṇō, dantapīḍitaḥ śarkarāsamaḥ||43||
View original
क्षीरवर्गादनन्तरमिक्षुवर्ग आरम्भ्यते, गुणक्रियातुल्यत्वात्|
तथा, हि-इक्षुरपि क्षीरवत्सरगुरुस्निग्धबृंहणादिगुणकर्मा अथेक्षुवर्गः|
|
इक्षोः सरो गुरुः स्निग्धो बृंहणः कफमूत्रकृत्||४२||
वृष्यः शीतोऽस्रपित्तघ्नः स्वादुपाकरसो रसः|
सोऽग्रे सलवणो, दन्तपीडितः शर्करासमः||४३||
sa0-ikṣō rasaḥ saratvādiguṇayuktaḥ| tathā, kaphamūtrakr̥t| saraḥ-śakr̥dbhēdīti kathyatē| tathā, (hr̥. sū. a. 6|84)- "gurvī sarā tu pālakyā" ityuktvānantaramuktavān-"pālakyāvatsmr̥taścañcuḥ sa tu saṅgrahaṇātmakaḥ|" iti cañcuśākasya saṅgrahaṇēna guṇēna saratvaṁ bādhitamiti| atra snigdhabr̥ṁhaṇavr̥ṣyamadhurādiguṇēna yuktaṁ ca dravyaṁ prāyaḥ pavanahantr̥ dr̥ṣṭam| atō'syāpīkṣurasasya mārutajittvaṁ vēdyam| granthakr̥tā tu spaṣṭaṁ kr̥tvā nōktam| bhuktē hi samīraṇakr̥ttvamasya dr̥ṣṭam| tathā ca saṅgrahē (sū.a.6)-"vr̥ṣyaḥ śītaḥ pavanajidbhuktē vātaprakōpanaḥ|" iti| kharanādē'pyuktam-"mārutā''dhmānajananaścakṣuṣyō br̥ṁhaṇō rasaḥ|" iti| sa0-sa ca-rasaḥ, agrē-ikṣuprāntē jātaḥ, salavaṇaḥ-īṣallavaṇaḥ| suśrutē cōktam (sū.a.45|156)-"atīva madhurō mūlē, madhyē madhura ēva ca| agrē tvakṣiṣu vijñēya ikṣūṇāṁ lavaṇō rasaḥ||" iti| pāṣāṇādisaṅkṣuṇṇasyēkṣōḥ sadya ēva yō rasa utpadyatē, tasyaitē yathōktā guṇā vēdyāḥ, nānyathā pīḍitasyēkṣurasasya| yantradantādipīḍitasyānyathā śāstrakr̥tā guṇō nirdiśyatē| dantapīḍitō yaḥ, sa śarkarāsama iti|
Adhikarana yAntrikekShurasaguNAH (44-45) · Śloka 45
yāntrikastvanyaguṇa ēvētyāha mūlāgrajantujagdhādipīḍanānmalasaṅkarāt|
kiñcitkālaṁ vidhr̥tyā ca vikr̥tiṁ yāti yāntrikaḥ||44||
vidāhī guruviṣṭambhī tēnāsau|
|45|
View original
यान्त्रिकस्त्वन्यगुण एवेत्याह मूलाग्रजन्तुजग्धादिपीडनान्मलसङ्करात्|
किञ्चित्कालं विधृत्या च विकृतिं याति यान्त्रिकः||४४||
विदाही गुरुविष्टम्भी तेनासौ|
|४५|
sa0-mūlaṁ cāgraṁ ca jantujagdhādayaśca mūlāgrajantujagdhādayaḥ, tēṣāṁ tathāvidhānāmikṣūṇāṁ pīḍanaṁ, tasmānmūlāgrajantujagdhādipīḍanāt| tathā, malasaṅkarāt-malamiśraṇāt| tathā, kiñcitkālaṁ vidhr̥tyā ca-yāntrikē rasē svalpakālaṁ vidhr̥tiḥ-vilambaśca dr̥ṣṭaḥ| tadētaiḥ kāraṇairyāntrikō rasō vikr̥tiṁ yāti-svabhāvānyathātvaṁ prāpnōti| tathā-gururadhikaṁ guruḥ sampadyatē, avidāhi vidāhi, aviṣṭambhī viṣṭambhī, ityēvaṁvidhā'sya vikr̥tiḥ| yāntrikasya ca rasasya bāhulyēna lōkē mūlādisahitasya pīḍanātkālavilambōpalabdhēśca granthakr̥dēvaṁ samavōcat| ata ēva hētunirdēśō'tra kr̥taḥ, hētvabhāvātkāryābhāvapratipādanāya| tēna yadā'tinipuṇadhībhirmūlādirahitaḥ pīḍyatē, kālavilambitaṁ ca nōpayujyatē, tadā vikr̥tiṁ na yātyēvērthaḥ|vidāhītyādi| yatō vikr̥tiṁ yāti, tēna-hētunā, asau yāntrikō, vidāhyādiguṇaḥ sampadyatē| vidāhī-jaṭharāgnisaṁyōgādyaḥ pākaṁ gacchanmadhyamāyāmēvāvasthāyāṁ vidahyamānaḥ pittaṁ kurvaṁścirakālamavatiṣṭhatē, na drāgēva jarāṁ yāti gurutvādathavā vastusvabhāvāt, sa vidāhaguṇayuktō bhāvō bhaṇyatē| tasmāt gurusvābhāvyādvidāhī kathitaḥ| tathā cōktaṁ dhānvantarē-"śālipiṣṭamayaṁ sarvaṁ gurubhāvādvidahyatē|" iti|
Adhikarana pauNDrikekShuguNAH vAMshikekShuguNAH (45) · Śloka 45
tatra pauṇḍrakaḥ|
śaityaprasādamādhuryairvarastamanu vāṁśikaḥ||45||
View original
तत्र पौण्ड्रकः|
शैत्यप्रसादमाधुर्यैर्वरस्तमनु वांशिकः||४५||
sa0-tatra-tēṣu ikṣurasēṣu madhyē, pauṇḍrakō rasō varaḥ-sarvēkṣurasēbhyaḥ śrēṣṭhaḥ| katham ? śaityādibhirhētubhūtaiḥ| śītasya bhāvaḥ-śaityam| "guṇavacana" ityādinā ṣyañ| prasādaḥ-prasannatvam| mādhuryaṁ-svādutā| tamanu vāṁśikaḥ-hīnārthē'nuśabdasya "karmapravacanīyayukta" iti dvitīyā, śaityādibhiḥ pauṇḍrakāddhīnō vāṁśika ityarthaḥ|
Adhikarana shataparvakAdInAM guNAH (46) · Śloka 46
śataparvakakāntāranaipālādyāstataḥ kramāt|
sakṣārāḥ sakaṣāyāśca sōṣṇāḥ kiñcidvidāhinaḥ||46||
View original
शतपर्वककान्तारनैपालाद्यास्ततः क्रमात्|
सक्षाराः सकषायाश्च सोष्णाः किञ्चिद्विदाहिनः||४६||
sa0-śataparvakādayaḥ, tataḥ-vāṁśikāt, kramāt-uttarōttaraṁ, śaityādibhirhīnāḥ| tē ca śataparvakādaya īṣatkṣāratvēna yuktā īṣatkaṣāyarasā īṣaduṣṇāḥ kiñcidvidāhinaśca|
Adhikarana phANitaguNAH (47) · Śloka 47
phāṇitaṁ gurvabhiṣyandi cayakr̥nmūtraśōdhanam|
|47|
View original
फाणितं गुर्वभिष्यन्दि चयकृन्मूत्रशोधनम्|
|४७|
sa0-phāṇitaṁ-kṣudraguḍībhūta ikṣurasaḥ, guru-atiśayēnētyarthādvēdyam, gurutvamātrasyēkṣurasē'pyuktatvāt| abhiṣyandi| tathā, cayakr̥t-tridōṣakaram| mūtraśōdhanaṁ-mūtramativāhayati| tantrāntarē cōktam-"rūkṣaṁ madhūkapuṣpōtthaṁ phāṇitaṁ vātapittakr̥t| kaphaghnaṁ madhuraṁ pākē kaṣāyaṁ bastidūṣaṇam||" iti|
Adhikarana dhautaguDaguNAH adhautaguDaguNAH (47-48) · Śloka 48
nātiślēṣmakarō dhautaḥ sr̥ṣṭamūtraśakr̥dguḍaḥ||47||
prabhūtakr̥mimajjāsr̥ḍmēdōmāṁsakaphō'paraḥ|
|48|
View original
नातिश्लेष्मकरो धौतः सृष्टमूत्रशकृद्गुडः||४७||
प्रभूतकृमिमज्जासृड्मेदोमांसकफोऽपरः|
|४८|
sa0-guḍō dhautaḥ-saṁskāravaśānnirmalō, nātiślēṣmakaraḥ-kiñcitkaphakara ityarthaḥ| mūtraṁ ca śakr̥cca mūtraśakr̥t, sr̥ṣṭaṁ-bahiḥ kṣiptaṁ, mūtraśakr̥dyēna sa ēvam| prabhūta iti| apara iti dhautāt-viśuddhādanyaḥ, samala iti yāvat| prabhūtāḥ kr̥mimajjāsr̥ḍmēdōmāṁsakaphā yasya sa ēvam| kāraṇē kāryōpacārādguḍō'pyēvamuktaḥ| yathā-ānūpōdakaṁ pādarōga iti| prabhūtakr̥myādīn karōtītyarthaḥ|
Adhikarana purANaguDaguNAH navaguDaguNAH (48) · Śloka 48
|
hr̥dyaḥ purāṇaḥ pathyaśca, navaḥ ślēṣmāgnisādakr̥t||48||
View original
|
हृद्यः पुराणः पथ्यश्च, नवः श्लेष्माग्निसादकृत्||४८||
sa0-guḍa ityanuvartatē| purāṇō guḍō hr̥dayāya hitaḥ| tathā, pathyaḥ-antarmadhyabahirmārgāya hitaḥ| navō guḍaḥ ślēṣmāṇamagnisādaṁ ca karōti|
Adhikarana matsyaNDikAdiguNAH (49) · Śloka 49
vr̥ṣyāḥ kṣīṇakṣatahitā raktapittānilāpahāḥ|
matsyaṇḍikākhaṇḍasitāḥ kramēṇa guṇavattamāḥ||49||
View original
वृष्याः क्षीणक्षतहिता रक्तपित्तानिलापहाः|
मत्स्यण्डिकाखण्डसिताः क्रमेण गुणवत्तमाः||४९||
sa0-matsyaṇḍikādayastrayō vr̥ṣyāḥ| tathā, kṣīṇakṣatahitā raktapittānilāpahāśca| tathā, kramēṇa guṇavattamāḥ-dhautaguḍādapi matsyaṇḍikā guṇakārī nirmalataratvāt, tatō'pi khaṇḍō guṇavattaraḥ, khaṇḍādapi śarkarā guṇavattamā nirmalatamatvāt, guṇavattamēti guṇavatīśabdasya tamappratyayē puṁvadbhāvō'tra pakṣē ca vaktavya iti puṁvadbhāvaḥ|
Adhikarana yavAsasharkarAguNAH (50) · Śloka 50
tadguṇā tiktamadhurā kaṣāyā yāsaśarkarā|
|50|
View original
तद्गुणा तिक्तमधुरा कषाया यासशर्करा|
|५०|
sa0-tadguṇēti śarkarāsamā| yāsaśarkarā-yavāsaśarkarēti yā lōkē prasiddhā, tiktamadhurakaṣāyarasā ca| kēcittvācakṣatē-durālabhārasēna sā kriyata iti|
Adhikarana sarvasharkarAguNAH (50) · Śloka 50
|
dāhatr̥ṭcchardimūrcchāsr̥kpittaghnyaḥ sarvaśarkarāḥ||50||
View original
|
दाहतृट्च्छर्दिमूर्च्छासृक्पित्तघ्न्यः सर्वशर्कराः||५०||
sa0-sarvaśarkarā ityētāścānyāśca dāhādināśanāḥ| granthāntarē cōktam (suśrutē sū.a. 45|163)- "yathā yathā''sāṁ vaimalyaṁ madhuratvaṁ tathā tathā| snēhalāghavaśaityādi sāratvaṁ ca tathā tathā||" iti|
Adhikarana sharkarAPANitayorvarAvaratve (51) · Śloka 51
adhunā varāvaratvaṁ nirdhārayati śarkarēkṣuvikārāṇāṁ phāṇitaṁ ca varāvarē|
|51|
View original
अधुना वरावरत्वं निर्धारयति शर्करेक्षुविकाराणां फाणितं च वरावरे|
|५१|
sa0-ikṣuvikārāṇāṁ madhyē śarkarā phāṇitaṁ ca kramēṇa varāvarē bhavataḥ| śarkarā śrēṣṭhā, phāṇitamaśrēṣṭham|
Adhikarana madhuguNAH madhusharkarAguNAH (51-53) · Śloka 53
śarkarāyōniprasaṅgēna madhunō'pi guṇānāha |
cakṣuṣyaṁ chēdi tr̥ṭślēṣmaviṣahidhmāsrapittanut||51||
mēhakuṣṭhakr̥micchardiśvāsakāsātisārajit|
vraṇaśōdhanasandhānarōpaṇaṁ vātalaṁ madhu||52||
rūkṣaṁ kaṣāyamadhuraṁ, tattulyā madhuśarkarā|
|53|
View original
शर्करायोनिप्रसङ्गेन मधुनोऽपि गुणानाह |
चक्षुष्यं छेदि तृट्श्लेष्मविषहिध्मास्रपित्तनुत्||५१||
मेहकुष्ठकृमिच्छर्दिश्वासकासातिसारजित्|
व्रणशोधनसन्धानरोपणं वातलं मधु||५२||
रूक्षं कषायमधुरं, तत्तुल्या मधुशर्करा|
|५३|
sa0-madhu cakṣuṣē hitam| tathā, chēdi-ubhayathā''ścōtanavraṇalēpādāvupayuktam, tathā'bhyavahāraviṣayē'pi| taikṣṇyādyō dēhē piṇḍitān bhāvān chinatti-vibhajati, sa chēdīti kathyatē| tathā, tr̥ḍādinut mēhādijiditi ca prāyēṇābhyavahāraviṣaya ēva| vraṇānāṁ śōdhanaṁ sandhānaṁ rōpaṇaṁ ca| śōdhanaṁ-yat pūyapaicchilyādiprērakam| sandhānaṁ-yad dvau vraṇau caikīkarōti| rōpaṇaṁ-suprasiddham| ētacca kāryaṁ bāhyaviṣayamēvāsya vēdyam| tathā, vātalamētaccāsya bāhyōpayōgēnābhyantarōpayōgēna ca, antē vyastaśrutatvāt| "cakṣuṣyaṁ chēdi" ityādinā'sya madhunaḥ karmanirdēśaḥ| "rūkṣaṁ kaṣāyamadhuraṁ" ityanēnāsya svarūpanirdēśaḥ| lāghavāccātra granthakārēṇaitadbhēdādi nōktam| tathā hyayamēva tantrakāraḥ saṅgrahē (sū.a.6) madhunō bhēdānākhyat| yathā-"bhrāmaraṁ pauttikaṁ kṣaudraṁ mākṣikaṁ ca yathōttaram| [tatra syādbhrāmaraṁ śuklaṁ ghr̥tavarṇaṁ tu pauttikam|| kṣaudraṁ tu kapilaṁ prōktaṁ tailābhaṁ mākṣikaṁ smr̥tam| bhrāmaraṁ tarpaṇaṁ svādu, tridōṣaṁ pauttikaṁ viduḥ|| varaṁ ca gurvabhiṣyandi kṣaudraṁ rūkṣaṁ manāgguru| mākṣikaṁ laghvapavanaṁ madhuraṁ śasyatē vraṇē|| garīyaḥ svādvabhiṣyandi navaṁ, jīrṇamatō'nyathā| maṇḍaḥ purāṇō madhurastīkṣṇō rūkṣō laghustanuḥ||"] iti| tathā saṅgrahē kaṭupākitvagurutvaśaityaviṣānvayatvaviruddhōpakramatvayōgavāhitvādīn guṇānavōcat| yōgavāhitvē ca vivadantē bahuvidaḥ| tatra kēcidēvaṁ samagiranta,-yadhravyaṁ dravyāntarēṇa saṁyujyātmīyaṁ svabhāvaṁ hitvā saṁyuktadravyasvabhāvamēvānuvartatē, tadyōgavāhīti| na caitadyuktam| yatō yadyēvaṁ yōgavāhitā niścīyatē tadānīṁ yōgavāhidravyōpayōgō nirarthakaḥ syāt| tathā hi-yōgavāhidravyamantarēṇāpi yatsvabhāvaṁ dravyaṁ prāgāsīt tatsvabhāvamēva yōgavāhidravyayuktamapi| tasmādasadētadyōgavāvāhilakṣaṇamiti| kēcittvēvaṁ pratijānatē,-yadhravyaṁ dravyāntarēṇa yuktaṁ sat tasya dravyasya śaktyutkarṣamutpādayati, tadyōgavāhīti| tadapyasamyak| yasmādēvamabhyupagamyamānē bahūni dravyāṇi yōgavāhīni syuḥ| tathā ca madhvādērapi dravyasya kiñcidhravyaṁ samānaguṇaṁ śaktyutkarṣaṁ kurvadēva dr̥ṣṭam| tatkathaṁ madhvādērēva yōgavāhitvamucyatē nāparasyēti| tadētadapi lakṣaṇamasacchrutatvādalakṣaṇam| aparē tvēvamāhuḥ,-yadhravyaṁ dravyāntarēṇānanuguṇēnāpi yuktaṁ sattadguṇānanuvartatē svaṁ ca kāryaṁ tadaviruddhaṁ kiñcitkarōti, tadyōgavāhi dravyaṁ bhr̥tyavat| yathā bhr̥tyaḥ svāmikāryamatyajan svakāryamapi śarīrayātrādikaṁ svāmyaviruddhaṁ karōti, tathaiva madhu madanaphalasaṁyuktaṁ vamanakāryaṁ karōti, na tu vamananivāraṇaṁ madhukāryam| ēvaṁ madhu harītakīsaṁyōgādvirēcanakāryamēva karōti, na madhukāryaṁ stambhanarūpamiti| yē tvatraivaṁ pratipannāḥ,-madanaphalādēḥ śaktyuktarṣastathāvidhō'sti yēna madhusambandhikāryamavadhūya, svaṁ kāryaṁ karōtīti, tē caivaṁ cōdayantō bhavantīti vacanīyāḥ| yataḥ stambhanadravyēṇānyēna yēna kēnacitsaṁyuktasya sudhākṣīrasyāpi śaktiḥ kiñcidapahīyamānā dr̥ṣṭā, madhunā tu stambhanasvabhāvēnāpyasya nāpahīyatē manāgapi| atō madhvādērēva yōgavāhitvaṁ nānyasya| api cānyadā yōgavāhi dravyaṁ trivr̥tādimadanaphalēna yuktaṁ sadvirēcanaṁ vamanaṁ cōbhayakāryaṁ kurvaddr̥ṣṭam, na kēvalaṁ vamanamēva virēcanamēva vā| tasmānmadhvādērēva yōgavāhitvamiti sthitamētat| tattulyēti madhusamā guṇairmadhuśarkarā|
Adhikarana uShNamadhuguNAH (53) · Śloka 53
|
uṣṇamuṣṇārtumuṣṇē ca yuktaṁ cōṣṇairnihanti tat||53||
View original
|
उष्णमुष्णार्तुमुष्णे च युक्तं चोष्णैर्निहन्ति तत्||५३||
sa0-tat-madhu, uṣṇamupayuktaṁ sannihanti-mārayati| tathā, uṣṇārtaṁ-prataptaṁ puruṣaṁ nihanti| uṣṇē ca kālē dēśē cōpayuktaṁ tathā, uṣṇairāhārādibhiśca yuktaṁ sannihanti|
Adhikarana uShNamadhuna upayogaH (54-3) · Śloka 3
pracchardanē nirūhē ca madhūṣṇaṁ na nivāryatē|
alabdhapākamāśvēva tayōryasmānnivartatē||54||
itīkṣuvargaḥ||3||
View original
प्रच्छर्दने निरूहे च मधूष्णं न निवार्यते|
अलब्धपाकमाश्वेव तयोर्यस्मान्निवर्तते||५४||
इतीक्षुवर्गः||३||
sa0-tacca madhu pracchardanē-vamanē, tathā nirūhē ca uṣṇaṁ na nivāryatē-na niṣidhyatē| yasmātkāraṇāt, tayōḥ-vaminirūhayōḥ, alabdhapākaṁ-apakvamēvāśu nivartatē-punarāgacchati| itīkṣuvargaḥ|
Adhikarana tailavargaH tailaguNAH tailasya bRuMhaNAdikaratvam (55-56) · Śloka 56
sarpiṣō'nantaraṁ snēhasāmānyāttailavargē vaktavyē guḍasya samānarasavīryavipākakarmatvāt prāyēṇa cāhāradravyēṣu bhakṣyabhōjyēṣvasyaiva tailēbhyaḥ sutarāṁ bhōjanōpayōgitvādīkṣuvargō'ntarā nirdiṣṭaḥ|
bhūribhōjanōpayōgitayā ca madyātprāk tailavargō vaktavya ityāha atha tailavargaḥ|
tailaṁ svayōnivattatra mukhyaṁ tīkṣṇaṁ vyavāyi ca|
tvagdōṣakr̥dacakṣuṣyaṁ sūkṣmōṣṇaṁ kaphakr̥nna ca||55||
kr̥śānāṁ br̥ṁhaṇāyālaṁ sthūlānāṁ karśanāya ca|
baddhaviṭkaṁ kr̥mighnaṁ ca saṁskārātsarvarōgajit||56||
View original
सर्पिषोऽनन्तरं स्नेहसामान्यात्तैलवर्गे वक्तव्ये गुडस्य समानरसवीर्यविपाककर्मत्वात् प्रायेण चाहारद्रव्येषु भक्ष्यभोज्येष्वस्यैव तैलेभ्यः सुतरां भोजनोपयोगित्वादीक्षुवर्गोऽन्तरा निर्दिष्टः|
भूरिभोजनोपयोगितया च मद्यात्प्राक् तैलवर्गो वक्तव्य इत्याह अथ तैलवर्गः|
तैलं स्वयोनिवत्तत्र मुख्यं तीक्ष्णं व्यवायि च|
त्वग्दोषकृदचक्षुष्यं सूक्ष्मोष्णं कफकृन्न च||५५||
कृशानां बृंहणायालं स्थूलानां कर्शनाय च|
बद्धविट्कं कृमिघ्नं च संस्कारात्सर्वरोगजित्||५६||
sa0-sarvaṁ tailaṁ svakāraṇasamaguṇaṁ bhavati| yatō yadabhinirvr̥ttaṁ tatsvarūpamēva tadityarthaḥ| tatra-tailēṣu madhyē, mukhyaṁ-tilōdbhavaṁ, yattailaṁ tattīkṣṇaṁ-mandaviparītam| tathā, vyavāyi-vyāptiśīlam, yaddēhaṁ vyāpya pākaṁ yāti| tathā, tvagdōṣakr̥t-pānābhyāsēna tvacaṁ dūṣayati| acakṣuṣyaṁ-cakṣuṣē hitaṁ na bhavati| sūkṣmaṁ-sūkṣmasrōtōgāmi| uṣṇaṁ-uṣṇavīryam| svayōnivadityatidēśātkaphakr̥ttvaṁ prāptamityāha-kaphakr̥nna ca,-kaphaṁ na karōti| saṅgrahē'pyuktam (sū.a.7)-"mēdhyastilaḥ sparśaśītō, mēdhyaṁ tailaṁ, khalō hima:| tasyaiva ślēṣmakartr̥tvaṁ, na tailasya khalasya vā||" iti| pānakastvāyurvēdāvatārē'dhijagē-"vipākē kaṭukaṁ tailaṁ vātaghnaṁ kaphapittakr̥t|" iti| nanu ca, tailamiti kathamasya mukhyaṁ nāma ? yatō yathā tilasya vikāraḥ snēhastailamityucyatē, tathairaṇḍādīnāmapi yō vikāraḥ snēhaḥ sō'pi tailamityucyatē| munarapyāha (ca.vi.a. 8|21)- "atailamapi tailamēva kr̥tvōpadēkṣyatē, tailaprādhānyāt|" snēhaprādhānyāditi yāvat| sāmānādhikaraṇyaprayōgō'ta ēvōpapannaḥ| yathā-kausumbhaṁ tailamairaṇḍaṁ tailamiti| atrōcyatē| tilasyēdaṁ vastu tailamityanvarthatā tilōdbhavasyaiva tailasya sambhavati, na kausumbhādīnām| api ca, kausumbhaṁ tailamityādau tailaśabdaḥ kāṇḍādivyavacchēdaparaḥ sambhāvyatē| yathā-kausumbhaṁ tailaṁ, na patraṁ kāṇḍaṁ vēti| idaṁ tailaṁ tailamityatra tu sāmānādhikaraṇyēna yadi tailaśabdō nirdiśyatē tataḥ pūrvasmāttailaśabdātsnēhābhidhāyinō'dhikamarthāntaraṁ na vakti| nanu, atrāpi tailaśabdaḥ kasmātkāṇḍādivyavacchēdaparō na bhavati ? iti cēt brūmaḥ| rūḍhirūpatvāttailaśabdasya| snēhaviṣaya ēva tailaśabdō rūḍhaḥ, na kāṇḍapatrādiviṣayē| tilasya hi kāṇḍaṁ patraṁ vā na tailamityucyatē, kiṁ tarhi ? tilapatraṁ tilakāṇḍamiti| ata ēva tailaśabdōccāraṇasya samanantaraṁ snēhaviṣayaiva dhīrjāyatē, na patrakāṇḍādiviṣayā| tasmādasyaivaitanmukhyaṁ nāmēti yuktamuktam| saṁskārānuvartitvēna sarvarōgajittvāccāsya mukhyatvam| tathā cōktam-"saṁskārātsarvarōgajit" iti| kusumbhādīnāṁ tilaśabdasya ca snēhanārthavācyē vikārē snēhē tailacpratyayē sati kusumbhatailamēraṇḍatailaṁ tilatailamiti rūpaṁ bhavati| kr̥śānāṁ puṁsāṁ br̥ṁhaṇāya-br̥hattvāya, alaṁ-paryāptam| sthūlānāṁ ca karśanāyālam| nanu, kathamēkasmādvastunō viruddhaṁ kāryadvayaṁ karśanatvabr̥ṁhaṇatvarūpaṁ syāditi ? brūma:| kr̥śānāṁ tātvatsrōtāṁsi saṅkōcamāyānti| saṅkucitasrōtasāṁ ca narāṇāṁ tailamantarēṇānyāni dravyāṇi br̥ṁhaṇaguṇayuktānyapi na tathā pravēṣṭuṁ samarthāni bhavanti| tailaṁ punaḥ saṅkucitāni srōtāṁsi tīkṣṇādibhirguṇairjhaṭityēva praviśya śōdhayati| srōtaḥśuddhyā ca śarīrapuṣṭiḥ| tathā ca vakṣyati (hr̥. ci. a. 8|43)- " srōtaḥsu takraśuddhēṣu rasō dhātūnupaiti yaḥ| tēna tuṣṭirbalaṁ varṇaḥ paraṁ puṣṭiśca jāyatē||" iti| tasmātkr̥śānāṁ br̥ṁhaṇāyālamityupapannam| tathā, sthūlānāṁ sūkṣmasrōtōgāmitvātsarvasrōtaḥsu tailaṁ praviśya tīkṣṇōṣṇādiguṇayōgānmēdaḥ kṣapayati| tatkṣapaṇācca karśanaṁ sampadyatē, iti sthūlānāṁ karśanāya cētyapyupapannam| snēhādiguṇayōgāttailasya br̥ṁhaṇatvakarśanatvē siddhē sati 'kr̥śānāṁ br̥ṁhaṇāyālaṁ sthūlānāṁ karśanāya ca|' ityuktaṁ jñāpanārtham| yaditthaṁbhūtaṁ tīkṣṇādiguṇayuktamanyadapi, tat kr̥śānāṁ br̥ṁhaṇāyālaṁ sthūlānāṁ karśanāya cēti| baddhētyādi| baddhā viṭ yēna tadbaddhaviṭkam| kapsamāsāntaḥ| grathitapurīṣamityarthaḥ| tathā, kr̥mighnam| saṁskārādityādi| viśiṣṭadravyakr̥taṁ saṁskāramāśrityāśēṣarōgajit|
Adhikarana eraNDatailaguNAH raktairaNDatailaguNAH (57-58) · Śloka 58
sattiktōṣaṇamairaṇḍaṁ tailaṁ svādu saraṁ guru|
vardhmagulmānilakaphānudaraṁ viṣamajvaram||57||
rukśōphau ca kaṭīguhyakōṣṭhapr̥ṣṭhāśrayau jayēt|
tīkṣṇōṣṇaṁ picchilaṁ visraṁ, raktairaṇḍōdbhavaṁ tvati||58||
View original
सत्तिक्तोषणमैरण्डं तैलं स्वादु सरं गुरु|
वर्ध्मगुल्मानिलकफानुदरं विषमज्वरम्||५७||
रुक्शोफौ च कटीगुह्यकोष्ठपृष्ठाश्रयौ जयेत्|
तीक्ष्णोष्णं पिच्छिलं विस्रं, रक्तैरण्डोद्भवं त्वति||५८||
sa0-ēraṇḍatailamīṣattiktakaṭukaṁ bhavati| tathā, svādu-madhuram| tathā, saraṁ guru ca| vardhmētyādi| vardhmādīn jayēt| kaṭīguhyakōṣṭhapr̥ṣṭhasthitau rukśōphau jayēt| tacca tīkṣṇōṣṇaṁ picchilaṁ visraṁ ca bhavati| lōhitairaṇḍatailaṁ tvatiśayēna tīkṣṇādiguṇayuktam|
Adhikarana sArShApatailaguNAH (59) · Śloka 59
kaṭūṣṇaṁ sārṣapaṁ tīkṣṇaṁ kaphaśukrānilāpaham|
laghu pittāsrakr̥t kōṭhakuṣṭhārśōvraṇajantujit||59||
View original
कटूष्णं सार्षपं तीक्ष्णं कफशुक्रानिलापहम्|
लघु पित्तास्रकृत् कोठकुष्ठार्शोव्रणजन्तुजित्||५९||
sa0-sarṣapāṇāmidaṁ sārṣapaṁ tailaṁ kaṭūṣṇaṁ ca bhavati| tathā, tīkṣṇaṁ kaphaśukrānilāpahaṁ ca| apapūrvāddhantēranyēṣvapi dr̥śyata iti ḍaḥ| tathā ca, laghu pittāsraṁ ca karōti| tathā, kōṭhādīn jayati|
Adhikarana akShatailaguNAH (60) · Śloka 60
ākṣaṁ svādu himaṁ kēśyaṁ guru pittānilāpaham|
|60|
View original
आक्षं स्वादु हिमं केश्यं गुरु पित्तानिलापहम्|
|६०|
sa0-akṣāṇāṁ-bibhītakānāmidamākṣaṁ tailaṁ madhurādiguṇayuktaṁ pittānilahr̥cca|
Adhikarana nimbodBavatailaguNAH (60) · Śloka 60
|
nātyuṣṇaṁ nimbajaṁ tiktaṁ kr̥mikuṣṭhakaphapraṇut||60||
View original
|
नात्युष्णं निम्बजं तिक्तं कृमिकुष्ठकफप्रणुत्||६०||
sa0-nimbōdbhavaṁ tailamatiśayēnōṣṇaṁ na bhavati| tathā, tiktam| tathā, kr̥mikuṣṭhakaphanāśanamatiśayēna|
Adhikarana umAkusumBajatailaguNAH (61) · Śloka 61
umākusumbhajaṁ cōṣṇaṁ tvagdōṣakaphapittakr̥t|
|61|
View original
उमाकुसुम्भजं चोष्णं त्वग्दोषकफपित्तकृत्|
|६१|
sa0- atasījaṁ kusumbhajaṁ ca tailamuṣṇavīryaṁ bhavati| tathā tvagdōṣakaphapittāni karōti|
Adhikarana vasAmajjamedoguNAH (61-4) · Śloka 4
snēhaprasaṅgādidamapyāha |
vasā majjā ca vātaghnau balapittakaphapradau||61||
māṁsānugasvarūpau ca, vidyānmēdō'pi tāviva|
|62|
iti tailavargaḥ||4||
View original
स्नेहप्रसङ्गादिदमप्याह |
वसा मज्जा च वातघ्नौ बलपित्तकफप्रदौ||६१||
मांसानुगस्वरूपौ च, विद्यान्मेदोऽपि ताविव|
|६२|
इति तैलवर्गः||४||
sa0- vasā-tanurūpēṇa śuddhamāṁsasya snēhaḥ| majjā-dhātuḥ| tau vātanāśanau| tathā, māṁsānugasvarūpau-yasya prāṇinaḥ sambadhi māṁsaṁ tatsadr̥śarūpau| mēdō'pi tāviva-vasāmajjñōḥ sadr̥śasvarūpaṁ vidyāt| saṁkṣēpatayā cāyaṁ tailavarga ihōktaḥ| tathā ca saṅgrahē'dhikamapyuktam (sū.a.6)-"dantīmūlakarakṣōghnakarañjāriṣṭaśigrujam| suvarcalēṅgudīpīluśaṅkhinīnīpasambhavam|| saralāgurudēvāhvaśiṁśapāsārajanma ca| tuvarāruṣkarōtthaṁ ca tīkṣṇaṁ kaṭvasrapittakr̥t|| arśaḥkuṣṭhakr̥miślēṣmaśukramēdō'nilāpaham| karañjanimbajē tiktē nātyuṣṇē tatra nirdiśēt|| kaṣāyatiktakaṭukaṁ sāralaṁ vraṇaśōdhanam| bhr̥śōṣṇatīkṣṇakaṭukē tuvarāruṣkarōdbhavē|| viśēṣātkr̥mikuṣṭhaghnē tathōrdhvādhōvirēcanē| akṣātimuktakākṣōḍanālikēramadhūkajam|| trapusairvārukūṣmāṇḍaślēṣmātakapriyālajam| vātapittaharaṁ vr̥ṣyaṁ ślēṣmalaṁ guru śītalam|| pittaślēṣmapraśamanaṁ śrīparṇīkiṁśukōdbhavam| tilatailaṁ varaṁ tēṣu kausumbhamavaraṁ param|| vasā majjā ca vātaghnau balapittakaphapradau| māṁsānugasvarūpau ca vidyānmēdō'pi tāviva|| taulūkī śaukarī pākahaṁsajā kukkuṭōdbhavā| vasā śrēṣṭhā svavargēṣu kumbhīramahiṣōdbhavā|| kākamadguvasā tadvatkāraṇḍōtthā ca ninditā| śākhādamēdasāṁ chāgaṁ hāstinaṁ ca varāvaram||" iti| iti tailavargaḥ|
Adhikarana madyavargaH sAmAnyamadyaguNAH (62-65) · Śloka 65
tīkṣṇōṣṇasūkṣmādiguṇasāmānyāttailavargādanantaraṁ madyavarga ārabhyatēatha madyavargaḥ|
|
dīpanaṁ rōcanaṁ madyaṁ tīkṣṇōṣṇaṁ tuṣṭipuṣṭidam||62||
sasvādutiktakaṭukamamlapākarasaṁ saram|
sakaṣāyaṁ svarārōgyapratibhāvarṇakr̥llaghu||63||
naṣṭanidrā'tinidrēbhyō hitaṁ pittāsradūṣaṇam|
kr̥śasthūlahitaṁ rūkṣaṁ sūkṣmaṁ srōtōviśōdhanam||64||
vātaślēṣmaharaṁ yuktyā pītaṁ viṣavadanyathā|
|65|
View original
तीक्ष्णोष्णसूक्ष्मादिगुणसामान्यात्तैलवर्गादनन्तरं मद्यवर्ग आरभ्यतेअथ मद्यवर्गः|
|
दीपनं रोचनं मद्यं तीक्ष्णोष्णं तुष्टिपुष्टिदम्||६२||
सस्वादुतिक्तकटुकमम्लपाकरसं सरम्|
सकषायं स्वरारोग्यप्रतिभावर्णकृल्लघु||६३||
नष्टनिद्राऽतिनिद्रेभ्यो हितं पित्तास्रदूषणम्|
कृशस्थूलहितं रूक्षं सूक्ष्मं स्रोतोविशोधनम्||६४||
वातश्लेष्महरं युक्त्या पीतं विषवदन्यथा|
|६५|
sa0-sarvaṁ madyaṁ dīpanādiguṇayuktam| tuṣṭiḥ-cittaparitōṣaḥ, puṣṭiḥ-śarīrapōṣaḥ, tē dadāti-janayati, yattattuṣṭipuṣṭidam| ātō'nupasargē kaḥ| tathā īṣanmadhuratiktakaṭukam| tathā, amlau pākarasau yasya tadēvam| tathā, saram| tathā sakaṣāyam| tathā, svaraścārōgyaṁ ca pratibhā ca varṇaśca tān karōti| nanu, sarvāṇyēva dravyāṇyārōgyārthamupadiśyantē| tasmādārōgyakr̥tvaṁ sarvēṣāmēva dravyāṇāṁ prāptam| kimiti madyasyaivārōgyakr̥ttvamucyatē ? yuktamāha bhavān| kintvatiśayakhyāpanārthamētat| madyamatiśayēnārōgyakr̥dityarthaḥ| tathā, laghu| tathā, naṣṭanidrēbhyō narēbhyō'tinidrēbhyaśca hitam| sarvamēva madyaṁ prabhāvāditi kēcit| anyē tvēvaṁ manyantē, yathā-surādi yanmadyaṁ ślēṣmādivardhanaṁ, tannaṣṭanidrēbhyō hitam| yacca mādhavādi madyaṁ ślēṣmādihantr̥, taccātinidrēbhyō hitamiti| tathā, pittāsradūṣaṇam| tathā, kr̥śēbhyaḥ sthūlēbhyaśca hitam, iti sāmānyē'pi nirdēśē'trāyaṁ viśēṣō bōdhyaḥ,-kiñcinmadyaṁ kr̥śāya hitaṁ kiñcitsthūlāyēti| athavā, tailōktanyāyēna kr̥śasthūlahitatvaṁ bōdhyam| tathā, rūkṣaṁ| tathā, sūkṣmaṁ-srōtōgāmi| tathā, srōtō viśōdhayati| tathā, vāta ślēṣmaharam| yuktyā pītaṁ sadēvaṁguṇaṁ madyaṁ bhavati| yuktistu-madātyayanidānē cikitsitē ca vakṣyamāṇā| anyathā-ayuktyā pītaṁ sat, viṣatulyaṁ bhavati|
Adhikarana navajIrNamadyaguNAH (65) · Śloka 65
|
guru taddōṣajananaṁ navaṁ, jīrṇamatō'nyathā||65||
View original
|
गुरु तद्दोषजननं नवं, जीर्णमतोऽन्यथा||६५||
sa0-navaṁ-kiñcitkālātikrāntam, tat-madyaṁ, guru tridōṣakaraṁ ca bhavati| navaṁ-anatītasaṁvatsaramityēkē| jīrṇaṁ-purāṇaṁ bahukālātikrāntam| ataḥ-navāt, anyathā-laghu dōṣaharaṁ cētyarthaḥ|
Adhikarana uShNopacAreNa madyapAnaniShedhaH (66) · Śloka 66
pēyaṁ nōṣṇōpacārēṇa na viriktakṣudhāturaiḥ|
nātyarthatīkṣṇamr̥dvalpasambhāraṁ kaluṣaṁ na ca||66||
View original
पेयं नोष्णोपचारेण न विरिक्तक्षुधातुरैः|
नात्यर्थतीक्ष्णमृद्वल्पसम्भारं कलुषं न च||६६||
sa0-tacca madyamuṣṇōpacārēṇa na pēyam| uṣṇō-vihārāhārādika upacārō yasya sa ēvam, tēna| na viriktētyādi| kr̥tavirēcanēna na pēyam, dōṣāsāmyāditi bhāvaḥ| tathā, kṣudhārtēna na pēyam| tathā, atitīkṣṇamatimr̥du ca madyaṁ na pēyam| alpasambhāramiti| yadyāvatā sambhārēṇa lōkaprasiddhēna sandhīyatē surādi, tatra tadapēkṣayā cālpasambhāraṁ na pēyam| tathā, kaluṣaṁ-asvacchaṁ pāṁsuśarkarādibhiryuktaṁ, ca na pēyam|
Adhikarana surAguNAH (67) · Śloka 67
gulmōdarārśōgrahaṇīśōṣahr̥t snēhanī guruḥ|
surā'nilaghnī mēdō'sr̥kstanyamūtrakaphāvahā||67||
View original
गुल्मोदरार्शोग्रहणीशोषहृत् स्नेहनी गुरुः|
सुराऽनिलघ्नी मेदोऽसृक्स्तन्यमूत्रकफावहा||६७||
sa0--surā gulmādihr̥dbhavati| tathā, snēhayatīti snēhanī| tathā, gururvātanāśinī ca| tathā, mēdaścāsr̥k ca stanyaṁ ca mūtraṁ ca kaphaśca tānāvahati|
Adhikarana vAruNIguNAH,baiBItakIguNAH (68) · Śloka 68
tadguṇā vāruṇī hr̥dyā laghustīkṣṇā nihanti ca|
śūlakāsavamiśvāsavibandhādhmānapīnasān||68||
View original
तद्गुणा वारुणी हृद्या लघुस्तीक्ष्णा निहन्ति च|
शूलकासवमिश्वासविबन्धाध्मानपीनसान्||६८||
sa0-ēvaṁ vāruṇī-prasannā| ta ēva surōktā guṇā yasyāḥ sā tadguṇā, surāsamaguṇētyarthaḥ| tathā, hr̥dayāya hitā-hr̥dyā| tathā, laghustīkṣṇā ca| śūlādīnnihanti ca| vibandhaḥ-srōtasāmupalēpēna dōṣādīnāmavahanam| jagalamēdakabakkasānāṁ sutarāmanupayōgitvādguṇā nēhōktāḥ| saṅgrahē (sū.a.6) tūktā ēva| yathā-"jagalaḥ pācanō grāhī rūkṣastadvacca mēdakaḥ| bakkasō hr̥tasāratvādviṣṭambhī dōṣakōpanaḥ||" iti| vāruṇyā adhōbhāgō ghanō-jagalaḥ| jagalasyādhōbhāgō-mēdakaḥ| pānīyēna madyakalkapīḍa(nē)nōtpannō-bakkasaḥ|
Adhikarana baiBItakIguNAH yavasurAguNAH (69-70) · Śloka 70
nātitīvramadā laghvī pathyā baibhītakī surā|
vraṇē pāṇḍvāmayē kuṣṭhē na cātyarthaṁ virudhyatē||69||
viṣṭambhinī yavasurā gurvī rūkṣā tridōṣalā|
|70|
View original
नातितीव्रमदा लघ्वी पथ्या बैभीतकी सुरा|
व्रणे पाण्ड्वामये कुष्ठे न चात्यर्थं विरुध्यते||६९||
विष्टम्भिनी यवसुरा गुर्वी रूक्षा त्रिदोषला|
|७०|
sa0-bibhītakānāmiyaṁ baibhītakī| nātitīvrō madō yasyāḥ saivam| tīvramadaṁ na janayatītyarthaḥ| tathā, laghvī| tathā, pathyā| tathā, vraṇādiṣu cātyarthamanyamadyavanna virudhyatē|
Adhikarana ariShTaguNAH (22)) · Śloka 71
|
yathādravyaguṇō'riṣṭaḥ sarvamadyaguṇādhikaḥ||70||
grahaṇīpāṇḍukuṣṭhārśaḥśōphaśōṣōdarajvarān|
hanti gulmakr̥miplīhnaḥ kaṣāyakaṭuvātalaḥ||71||
View original
|
यथाद्रव्यगुणोऽरिष्टः सर्वमद्यगुणाधिकः||७०||
ग्रहणीपाण्डुकुष्ठार्शःशोफशोषोदरज्वरान्|
हन्ति गुल्मकृमिप्लीह्नः कषायकटुवातलः||७१||
sa0-ariṣṭō yō yairdravyaiḥ siddhaḥ, sa tadguṇānanugacchati| sarvaiśca dīpanatvādibhirmadyaguṇairadhikaḥ| tantrāntarē cōktam-"madyākarādhikadravyaṁ madirādyātmakaṁ tvataḥ| yathādravyaguṇō'riṣṭaḥ sarvamadyaguṇādhikaḥ||" iti| grahaṇyādikāṁśca rōgān hanti| tathā, kaṣāyakaṭuścāsau vātalaśca sa ēvam| lakṣaṇaṁ cāsya prāguktam (a. 3|22)|
Adhikarana mArdvIkaguNAH (72) · Śloka 72
mārdvīkaṁ lēkhanaṁ hr̥dyaṁ nātyuṣṇaṁ madhuraṁ saram|
alpapittānilaṁ pāṇḍumēhārśaḥkr̥mināśanam||72||
View original
मार्द्वीकं लेख़नं हृद्यं नात्युष्णं मधुरं सरम्|
अल्पपित्तानिलं पाण्डुमेहार्शःकृमिनाशनम्||७२||
sa0-mārdvīkaṁ-drākṣārasōdbhavaṁ, lēkhanatvādiyuktam| tathā, alpau pittānilau yasya tadēvam| anyamadyāpēkṣayā'lpatarau karōtītyarthaḥ| tathā, pāṇḍvādināśanam| "vilikhatyatitaikṣṇyādyaddhātūṁstallēkhanaṁ matam|"
Adhikarana khArjUramadyaguNAH shArkaramadyaguNAH (73) · Śloka 73
asmādalpāntaraguṇaṁ khārjūraṁ vātalaṁ guru|
śārkaraḥ surabhiḥ svāduhr̥dyō nātimadō laghuḥ||73||
View original
अस्मादल्पान्तरगुणं खार्जूरं वातलं गुरु|
शार्करः सुरभिः स्वादुहृद्यो नातिमदो लघुः||७३||
sa0-khārjūraṁ madyamasmāt-mārdvīkādalpāntaraguṇam| alpāntarāḥ-kiñcidviśēṣā guṇā yasya tadēvam| tathā, vātalaṁ guru ca| drākṣāsavaścānyatrōktaḥ| yathā-"śuṣkadrākṣāmbusambhūtō viśadō rōcanō himaḥ| drākṣāsavō madhusamō br̥ṁhaṇō bhr̥śadīpanaḥ||' iti| śārkaraḥ-śarkarāsambandhī madyaviśēṣaḥ, surabhiḥ-sugandhirbhavati| tathā, svāduśca (ścāsau) hr̥dyaśca svāduhr̥dyaḥ| tathā, nātimadō laghuśca bhavati|
Adhikarana gauDamadyaguNAH (74) · Śloka 74
sr̥ṣṭamūtraśakr̥dvātō gauḍastarpaṇadīpanaḥ|
|74|
View original
सृष्टमूत्रशकृद्वातो गौडस्तर्पणदीपनः|
|७४|
sa0-guḍasambandhī-gauḍaḥ, sr̥ṣṭamūtratvādibhirguṇairyuktaḥ| tathā, tarpaṇāścāsau dīpanaśca tarpaṇadīpanaḥ|
Adhikarana pakvarasaguNAH (74-75) · Śloka 75
|
vātapittakaraḥ sīdhuḥ snēhaślēṣmavikārahā||74||
mēdaḥśōphōdarārśōghnastatra pakvarasō varaḥ|
|75|
View original
|
वातपित्तकरः सीधुः स्नेहश्लेष्मविकारहा||७४||
मेदःशोफोदरार्शोघ्नस्तत्र पक्वरसो वरः|
|७५|
sa0-sīdhuḥ vātapittakaraḥ| tathā, snēhavikārān ślēṣmavikārāṁśca hanti| brahmabhrūṇavr̥trēṣvityatra caturvidhasya niyamasya prāyikatvāt kvip| sīdhuḥ-apakvēkṣurasakr̥taḥ pakvēkṣurasakr̥taśca| tatra sīdhvōrmadhyē, pakvarasō mēdaḥśōphōdarārśāṁsi hanti, śrēṣṭhaśca bhavati| mēdaḥśōphōdarārśōghna iti "amanuṣyakartr̥kē ca" iti ṭhak|
Adhikarana madhvAsavaguNAH (75) · Śloka 75
|
chēdī madhvāsavastīkṣṇō mēhapīnasakāsajit||75||
View original
|
छेदी मध्वासवस्तीक्ष्णो मेहपीनसकासजित्||७५||
sa0-madhvāsavō-mākṣikēṇa sandhīyatē mādhavākhyō madyaviśēṣaḥ, chēdī tīkṣṇō mēhādināśanaśca| aṣṭāṅgasaṅgrahē tu (sū.a.6) surāsavādayō gaditāḥ| tathā cāpaṭhat-"surāsavastīvramadaḥ svādustīkṣṇō'nilāpahaḥ| mairēyō madhurō vr̥ṣyaḥ saraḥ santarpaṇō guruḥ||" ityādi| tatra madhunaiva surāsandhānēna yā kriyatē, tāṁ surāṁ surāsavamāhuḥ| mairēyaḥ-kōdravairjāyatē|
Adhikarana shuktaguNAH (76-77) · Śloka 77
raktapittakaphōtklēdi śuktaṁ vātānulōmanam|
bhr̥śōṣṇatīkṣṇarūkṣāmlaṁ hr̥dyaṁ rucikaraṁ saram||76||
dīpanaṁ śiśirasparśaṁ pāṇḍudr̥kkr̥mināśanam|
|77|
View original
रक्तपित्तकफोत्क्लेदि शुक्तं वातानुलोमनम्|
भृशोष्णतीक्ष्णरूक्षाम्लं हृद्यं रुचिकरं सरम्||७६||
दीपनं शिशिरस्पर्शं पाण्डुदृक्कृमिनाशनम्|
|७७|
sa0-śuktaṁ raktapittakaphānutklēdayati| tathā, vātamanulōmayati-mārgāntarēbhyastamānīya svamārgapratipannaṁ karōti, tadvātānulōmanam| atiśayēnōṣṇatīkṣṇarūkṣāmlam| tathā, hr̥dyam| tathā, paraṁ-atiśayēna rucikaram| tathā, dīpanam| tathā, śiśiraḥ sparśō yasya tadēvam| tathā, pāṇḍvādighnam|
Adhikarana guDAdInAM yathottaraM laghutvam (77) · Śloka 77
|
guḍēkṣumadyamārdvīkaśuktaṁ laghu yathōttaram||77||
View original
|
गुडेक्षुमद्यमार्द्वीकशुक्तं लघु यथोत्तरम्||७७||
sa0-guḍādibhivaṁ śukraṁ yathōttaraṁ laghu-yadyaduttaraṁ tattallaghu, guḍakr̥tācchuktādikṣuśuktaṁ laghu, ikṣuśuktānmadyaśuktaṁ laghu, madyaśuktānmārdvīkaṁ śuktaṁ laghu bhavati|
Adhikarana shuktagatakandAdiguNAH (78) · Śloka 78
kandamūlaphalādyaṁ ca tadvadvidyāttadāsutam|
|78|
View original
कन्दमूलफलाद्यं च तद्वद्विद्यात्तदासुतम्|
|७८|
sa0-kandādikaṁ ca tadāsutaṁ-guḍaśuktādyāsutaṁ, tadvadvidyāt- tacchuktasamānaguṇaṁ jānīyāt| śuktēnātyutkr̥ṣṭaśaktinā parityājya nijaṁ svabhāvaṁ, vaśīkr̥tyā''tmarūpatāṁ nīyata ityarthaḥ| ādyagrahaṇātkāṇḍatvakpatrādiparigrahaḥ| tēna kāṇḍādyapi tathaiva vēdyam|
Adhikarana shukteMtarasandhAnaguNAH (78) · Śloka 78
amlatvarōcanādiguṇatulyatvādanyadapi śāṇḍākyādikamāha |
śāṇḍākī cāsutaṁ cānyatkālāmlaṁ rōcanaṁ laghu||78||
View original
अम्लत्वरोचनादिगुणतुल्यत्वादन्यदपि शाण्डाक्यादिकमाह |
शाण्डाकी चासुतं चान्यत्कालाम्लं रोचनं लघु||७८||
sa0-mūlakasarṣapaśākāni kvathitāsutāni kālajīrakarājikācūrṇabhāvitānyamlatīkṣṇāni śāṇḍākīśabdēnōcyantē| sā ṭakkaviṣayē prasiddhā| sā cānyaccānuktamapyāsutaṁ kālēnāmlaṁ-amlībhūtam, na tu svayamāmlyamāpādyam| anēnaiva hētunā sutarāṁ tatsaṁskāratāmadhikarōtīti| tacca rōcanaṁ laghu bhavati|
Adhikarana kA~jjikaguNAH (79-81) · Śloka 81
dhānyāmlaṁ bhēdi tīkṣṇōṣṇaṁ pittakr̥tsparśaśītalam|
śramaklamaharaṁ rucyaṁ dīpanaṁ bastiśūlanut||79||
śastamāsthāpanē hr̥dyaṁ laghu vātakaphāpaham|
ēbhirēva guṇairyuktē sauvīrakatuṣōdakē||80||
kr̥mihr̥drōgagulmārśaḥpāṇḍurōganibarhaṇē|
tē kramādvituṣairvidyātsatuṣaiśca yavaiḥ kr̥tē||81||
View original
धान्याम्लं भेदि तीक्ष्णोष्णं पित्तकृत्स्पर्शशीतलम्|
श्रमक्लमहरं रुच्यं दीपनं बस्तिशूलनुत्||७९||
शस्तमास्थापने हृद्यं लघु वातकफापहम्|
एभिरेव गुणैर्युक्ते सौवीरकतुषोदके||८०||
कृमिहृद्रोगगुल्मार्शःपाण्डुरोगनिबर्हणे|
ते क्रमाद्वितुषैर्विद्यात्सतुषैश्च यवैः कृते||८१||
sa0-dhānyāmlaṁ-kāñjikaṁ, bhēdi tīkṣṇam| tathā, uṣṇavīryam| tathā, pittakr̥t| svabhāvācca sparśaśītalam| vyāyāmādinā śrāntatvaṁ-śramaḥ, nirvyāyāmādērēvōpaśrāntatvaṁ-klamaḥ, tau harati| tathā, rucyaṁ dīpanaṁ ca| bastiśūlaṁ ca jayati| tathā, āsthāpanē-nirūhē śastam| tathā, laghu vātakaphāpahaṁ ca| hantēḥ "anyēṣvapi dr̥śyatē" iti ḍaḥ| dhānyāmlaṁ-taṇḍulakaṇḍanādikr̥tam| sauvīrakatuṣōdakē tu vituṣaiḥ satuṣaiśca yavaiḥ kramātkr̥tē tadvadvidyāt|
Adhikarana go~ajAdimUtraguNAH (82-83) · Śloka 83
madyavattīkṣṇōṣṇādiyuktatvāt gōmūtrādiguṇānapyāha mūtraṁ gō'jāvimahiṣīgajāśvōṣṭrakharōdbhavam|
pittalaṁ rūkṣatīkṣṇōṣṇaṁ lavaṇānurasaṁ kaṭu||82||
kr̥miśōphōdarānāhaśūlapāṇḍukaphānilān|
gulmāruciviṣaśvitrakuṣṭhārśāṁsi jayēllaghu||83||
View original
मद्यवत्तीक्ष्णोष्णादियुक्तत्वात् गोमूत्रादिगुणानप्याह मूत्रं गोऽजाविमहिषीगजाश्वोष्ट्रखरोद्भवम्|
पित्तलं रूक्षतीक्ष्णोष्णं लवणानुरसं कटु||८२||
कृमिशोफोदरानाहशूलपाण्डुकफानिलान्|
गुल्मारुचिविषश्वित्रकुष्ठार्शांसि जयेल्लघु||८३||
sa0-mūtraṁ gō'jādibhavaṁ pittalādiguṇayuktam| tathā, lavaṇō'nurasaḥ svalpō yasya tadēvam| tathā, kr̥myādīn jayēt| laghu ca| gōmūtrasya ca pūrvamupanyāsāt prādhānyaṁ jñēyam| saṅgrahē tu viśēṣāntaramapyuktam (sū. a. 6)- "śvāsakāsaharaṁ chāgaṁ pūraṇātkarṇaśūlajit| dadyātkṣārē kilāsē ca gajavājisamudbhavam| hantyunmādamapasmāraṁ kr̥mīnmēhaṁ ca rāsabham| kaṣāyatiktamētēṣāṁ hidhmāśvāsaharaṁ śakr̥t|| pittaṁ tiktaṁ kr̥miharaṁ, rōcanā kaphavātajit| tiktā pāmāharā, mūtraṁ mānuṣaṁ tu viṣāpaham||" iti|
Adhikarana dravaikadeshodAharaNam (5) · Śloka 5
tōyakṣīrēkṣutailānāṁ vargairmadyasya ca kramāt|
iti dravaikadēśō'yaṁ yathāsthūlamudāhr̥taḥ||84||
iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasūnuśrīmadvāgbhaṭaviracitāyāmaṣṭāṅgahr̥dayasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē dravadravyavijñānīyō nāma pañcamō'dhyāyaḥ||5||
View original
तोयक्षीरेक्षुतैलानां वर्गैर्मद्यस्य च क्रमात्|
इति द्रवैकदेशोऽयं यथास्थूलमुदाहृतः||८४||
इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तसूनुश्रीमद्वाग्भटविरचितायामष्टाङ्गहृदयसंहितायां सूत्रस्थाने द्रवद्रव्यविज्ञानीयो नाम पञ्चमोऽध्यायः||५||
sa0-iti-anantarōktēna prakārēṇa, tōyādīnāṁ vargaiḥ kramānatikramēṇa dravāṇāmēkadēśō yathāsthūlamayamudāhr̥taḥ-uktaḥ| iti śrīmr̥gāṅkadattaputraśrīmadaruṇadattaviracitāyāmaṣṭāṅgahr̥dayaṭīkāyāṁ sarvāṅgasundarākhyāyāṁ sūtrasthānē pañcamō'dhyāyaḥ samāptaḥ|| 5||