14. dvividhōpakramaṇīyādhyāyaḥ

Adhikarana adhyAyopakramaH · Śloka

dōṣōpakramaṇīyādanantaraṁ dvividhōpakramaṇīyārambhē'yaṁ sambandhaḥ| pūrvaṁ sāmānyēnōpakramō dōṣōpakramaṇīyē'bhihitaḥ|

Adhikarana dvividhopakramaNIyAdhyAyaH (2) · Śloka 2

atra tūpakramasya viśēṣa ucyata ityāha - - - - athātō dvividhōpakramaṇīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ| iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ| (gadyasūtrē||2||

sa0-dvividhaṁ-dviprakāraṁ ca tadupakramaṇaṁ ca dvividhōpakramaṇam, tasmai hitō dvividhōpakramaṇīyaḥ| śēṣaṁ pūrvavat| upakramaśca samāsatō dvividhaḥ, tantrāntarapaṭhitānāṁ caturṇāmupakramāṇāmatraivāntarbhavāt|

Adhikarana upakramasya dvaividhyam, dvaividhyanirUpaNam (1) · Śloka 1

ata ēva sahētukamupadiśannāha - - - - upakramyasya hi dvitvāddvidhaivōpakramō mataḥ| |1|

sa0-hi-yasmāt, upakramyasya-cikitsyasya, dvitvāddhētōrupakramō dvidhaiva mataḥ-iṣṭaḥ| ēvaśabdō'vadhāraṇaṁ kurvan paramataṁ kṣipati|

Adhikarana bRuMhaNala~gghanayorlakShaNam (1-3) · Śloka 3

kathaṁ dvidhā ? ityāha - - - - ēkaḥ santarpaṇastatra dvitīyaścāpatarpaṇaḥ|1| br̥ṁhaṇō laṅghanaścēti tatparyāyāvudāhr̥tau| br̥ṁhaṇaṁ yadbr̥hatvāya laṅghanaṁ lāghavāya yat||2|| dēhasya| ||3||

sa0-tatra-tayōrdvayōrupakramayōḥ, ēka santarpaṇarūpa upakramō, dvitīyaścāpatarpaṇarūpa upakramaḥ| br̥ṁhaṇō laṅghanaśca tayōḥ-santarpaṇāpatarpaṇayōḥ, paryāyau tatparyāyāvudāhr̥tau|| br̥ṁhaṇaṁ taducyatē yaddēhasya br̥hattvāya bhavati| laṅghanaṁ taducyatē yaddēhasya lāghavāya-lāghavōtpādanāya, bhavati|

Adhikarana la~gghanabRuMhaNe udAharati (1) · Śloka 1

| bhavataḥ prāyō bhaumāpamitaracca tē||1||

sa0-tacca tacca tē,-santarpaṇāpatarpaṇē, bhaumāpamitaracca bhavataḥ| bhūmēridaṁ bhaumam| apāmidamāpam| bhaumayuktamāpaṁ santarpaṇam| itarat-bhaumāpādanyadagnivāyvākāśātmakamapatarpaṇam| prāyōgrahaṇātkiñhcidbhaumāpamapyapatarpaṇam| yathā,-yavakamasūramakuṣṭhataṇḍulīyādi| tathā, agnipavanōtkaṭasya kaṭukasyāpi śuṇṭhīpippalyādēḥ santarpaṇatvam, vr̥ṣyatvēna santarpaṇakāryadarśanāt|

Adhikarana snehAdInAM bRuMhaNe rUkShAdInAM ca la~gghane~antarbhAvaH (3-4) · Śloka 4

adhunā snēhanādēścaturvidhasyōpakramasya santarpaṇāpatarpaṇayōrēvāntarbhāvaṁ darśayannāha - - - - | snēhanaṁ rūkṣaṇaṁ karma svēdanaṁ stambhanaṁ ca yat||3|| bhūtānāṁ tadapi dvaidhyāddvitayaṁ nātivartatē| |4|

sa0-snēhanādi yaccaturvidhaṁ karma, tadapi dvitayaṁ-santarpaṇāpatarpaṇarūpaṁ, nātivartatē-nātikrāmati| kutō hētōḥ ? ityāha-bhūtānāṁ santarpaṇāpatarpaṇarūpāt dvaidhyāt-dviprakārakatvāt|

Adhikarana la~gghanabhedau (4) · Śloka 4

idānīṁ pratyēkaṁ tayōrbhēdānāha - - - - | śōdhanaṁ śamanaṁ cēti dvidhā tatrāpi laṅghanam||4||

sa0-tatra-tayōḥ santarpaṇāpatarpaṇayōrbr̥ṁhaṇalaṅghanāparaparyāyayōrmadhyē, yallaṅghanaṁ-apatarpaṇam, tat dvidhā| katham ? ityāha-śōdhanaṁ śamanaṁ cēti| iti hētvarthē, yataḥ śōdhanaṁ śamanaṁ ca tatō dvidhētyarthaḥ|

Adhikarana shodhanasya lakShaNaM bhedAshca (5) · Śloka 5

idānīṁ śōdhanasya lakṣaṇaṁ prabhēdaṁ cādhikr̥tyāha - - - - yadīrayēdvahirdōṣān pañcadhā śōdhanaṁ ca tat| nirūhō vamanaṁ kāyaśirōrēkō'sravisrutiḥ||5||

sa0-yadauṣadhaṁ dōṣān-vātādīnantaḥsthitān, bahirīrayēt-kṣipēt, tacchōdhanam| tacca pañcadhā,-pañcavidham| tadēva pañcavidhatvamāha-nirūha ityādi| nirūhō-bastiḥ, tathā vamanam, tathā kāyavirēkaḥ śirōvirēkaśca, tathā'sravisrutiḥ-raktasrāvaśca, iti pañcadhā śōdhanam| sarvaśarīrasya śiraḥprabhr̥tēradhōmalanirharaṇaṁ yat sa kāyavirēkaśabdēnōcyatē| yattu kēvalaṁ śiraḥsaṁjñakasya śarīrāvayavasya ghrāṇēnōrdhvamalanirharaṇaṁ sa śirōvirēkaḥ|

Adhikarana shamanasya lakShaNaM bhedAshca (6-7) · Śloka 7

samprati śamanākhyasya lakṣaṇaṁ prabhēdaṁ cādhikr̥tyāha - - - - na śōdhayati yaddōṣān samānnōdīrayatyapi| samīkarōti viṣamān śamanaṁ tacca saptadhā||6|| pācanaṁ dīpanaṁ kṣuttr̥ḍvyāyāmātapamārutāḥ| |7|

sa0-yadauṣadhaṁ dōṣān-vātādīn, na śōdhayati-nāntaḥsthitān bahirniṣkāsayati, tathā samān-svapramāṇasthān, nōdīrayati-na cōtklēśayati, viṣamāṁśca-svapramāṇāddhīnādhikabhavāvasthitān, samīkarōti-svapramāṇasthān vidadhāti, tacchamanamucyatē| tacca saptadhā,-saptaprakāram, pācanādibhēdēna| pācayatīti pācanam| pacatō'grēḥ paktuṁ śaktimadhikāṁ yadutpādayati taddravyaṁ kriyā vā pācanamucyatē| yathā,-laṅghanaṁ mustādi vā| dīpanaṁ yathā,-ghr̥tādi| tantrāntarē ca dīpanapācanayōrlakṣaṇamuktam| yathā,_"yadagnikr̥tpacēnnāmaṁ dīpanaṁ tadyathā ghr̥tam| pācanaṁ tadviparyastaṁ yathā vakṣyāmi laṅghanam||" iti| [kṣārapāṇinā'pyuktam-"pācanaṁ pācayēddōṣān sāmān śamanamēva tu| dīpanaṁ hyagnikr̥ttvāmaṁ kadācitpācayēnna vā||" iti| ] kṣuttr̥ṭśabdābhyāṁ kṣutr̥ṣṇānigrahāviha gr̥hītau|

Adhikarana bRuMhaNaM shamanameva (7) · Śloka 7

pācanādīnāṁ dōṣaśamanatvamuktam| tacca vātē vātapittē ca na sambhavatītyāha - - - - | br̥ṁhaṇaṁ śamanaṁ tvēva vāyōḥ pittānilasya ca||7||

sa0-tuśabdō viśēṣē| viśēṣastu laṅghanāpēkṣayā| śōdhanaṁ śamana cēti dvidhā laṅghanamuktam| br̥ṁhaṇamapi śōdhanaṁ bhavati| yathā,-dugdhādidravyam, śōdhanasvabhāvadravyāt| tēna yathāvidhēna dravyēṇa kēvalasya vātasya pittayuktasya vā kōpa āśaṅkyatē| yathā-laṅghanēna śōdhanadravyēṇa harītakyādinā| tatō br̥ṁhaṇasya viśēṣārthastuśabdaḥ kr̥taḥ| br̥ṁhaṇaṁ yacchōdhanaṁ tanmarutaḥ kēvalasya pittasahitasya vā śamanam, na tu laṅghanaśōdhanavatkōpanam| ēvakārō'vadhāraṇārthaḥ| br̥ṁhaṇaṁ śōdhanarūpaṁ vātasya pittayuktasya vā śamanamēvōktam, na kōpanaṁ jātucidityarthaḥ| laṅghanaṁ tūbhayarūpamapi vātasya vātapittayōrvā kōpēnamēva|

Adhikarana bRuMhAH (8-9) · Śloka 9

idānīṁ br̥ṁhyanāha - - - - br̥ṁhayēdvyādhibhaiṣajyamadyastrīśōkakarśitān| bhārādhvōraḥkṣatakṣīṇarūkṣadurbalavātalān||8|| garbhiṇīsūtikābālavr̥ddhān grīṣmē'parānapi| |9|

sa0-karśitaśabdasya vyādhyādibhiḥ pratyēkaṁ sambandhaḥ| vyādhikarśitān br̥ṁhayēt| ēvaṁ śēṣēṣvapi yōjyam| bhārādibhiḥ kṣīṇasya pratyēkaṁ sambandhaḥ| bhārakṣīṇān br̥ṁhayēt| ēvaṁ śēṣēṣu| rūkṣādīn br̥ṁhayēt| grīṣmē'parānapi-anyānanuktānapi br̥ṁhayēt| [itthaṁ ca grīṣmē sarvānapi br̥ṁhayēt,] atitarāṁ tu vyādhikarśitādīn br̥ṁhayēt|

Adhikarana bRuMhaNAni (9-10) · Śloka 10

kairbr̥ṁhayēt ? ityāha - - - - | māṁsakṣīrasitāsarpirmadhurasnigdhabastibhiḥ||9|| svapnaśayyāsukhābhyaṅgasnānanirvr̥tiharṣaṇaiḥ| |10|

sa0-māṁsādibhirbr̥ṁhayēt bastibhiśca| kathambhūtairbastibhiḥ ? madhurasnigdhaiḥ, na tu rūkṣatīkṣṇaiḥ, tēṣāmapatarpaṇasvabhāvatvāt| svapnō-nidrā| śayyāsukhaṁ-khaṭvājanitaṁ śarma| nirvr̥tiḥ-cittasyāmākulatvam|

Adhikarana la~gghanIyAH (10-11) · Śloka 11

laṅghanīyānāha - - - - | mēhāmadōṣātisnigdhajvarōrustambhakuṣṭhinaḥ||10|| visarpavidrādhiplīhaśiraḥkaṇṭhākṣirōgiṇaḥ| sthūlāṁśca laṅghayēnnityaṁ śiśirē tvaparānapi||11||

sa0-mēhādīnāminirmatvarthīyaḥ| mēhiprabhr̥tīn laṅghayēt| śiśirē punaraparānapi-anyānapi, iti vyādhitānāṁ grahaṇam| svasthānāṁ tu śiśirē hēmantavidhirviśēṣēṇōkta ēva| śiśiraśabdaḥ śītamātrōpalakṣaṇārthaḥ| tēna hēmantē'pi laṅghayēdityartha upalabhyatē|

Adhikarana la~gghanabhedasya shodhanasya viShayaH, pAcanadIpanayorviShayaH, kShuttRuShorviShayaH, vyAyAmAtapamArUtAnAM viShayaH (12-15) · Śloka 15

pūrvamuktaṁ laṅghanaṁ dvidhā,-śōdhanaṁ śamanaṁ cēti| tatra śōdhanaviṣayaṁ nirūpayannāha - - - - tatra saṁśōdhanaiḥ sthaulyabalapittakaphādhikān| āmadōṣajvaracchardiratīsārahr̥dāmayaiḥ||12|| vibandhagauravōdgārahr̥llāsādibhirāturān| madhyasthaulyādikān prāyaḥ pūrvaṁ pācanadīpanaiḥ||13|| ēbhirēvāmayairārtān hīnasthaulyabalādikān| kṣuttr̥ṣṇānigrahairdōṣaistvārtān madhyabalairdr̥ḍhān||14|| samīraṇātapāyāsaiḥ kimutālpabalairnarān| |15|

sa0-laṅghayēditi vartatē| tatra-tēṣu laṅghanīyēṣu madhyē, saṁśōdhanākhyairlaṅghanaiḥ sthailyādyadhikān tathā, āmadōṣādibhirārtān laṅghayēt| madhyētyādi| tathā madhyasthaulyabalapittakaphānēbhirēva- āmadōṣādibhirgadairāturān prāyaḥ pūrvaṁ pācanadīpanairlaṅghanabhēdairlaṅghayēt| prāyōgrahaṇaṁ dēśakālādyapēkṣayā niyamasyāsarvaviṣayatvajñāpanārtham| hīnasthaulyabalādikāṁstu sataḥ kṣuttr̥ṣṇānigrahaiḥ-bubhukṣāpipāsāvēgavidhāraṇākhyairlaṅghanaviśēṣairlaṅghayēt| dōṣaiḥ-vātapittakaphairmadhyabalairārtān, tathā dr̥ḍhān-śaktān, samīraṇādibhirlaṅghayēt| āyāsō-vyāyāmaḥ| kimuta-kiṁpunaḥ ? alpabalairdōṣairārtān samīraṇādibhirlaṅghayēt| sutarāṁ hīnabalairārtān laṅghayēdēvētyarthaḥ|

Adhikarana la~gghanIyAn na bRuMhayet (15) · Śloka 15

| na br̥ṁhayēllaṅghanīyān|15|

sa0-laṅghanīyān-laṅhghanārhān mēhāmadōṣādiyutān, na br̥ṁhayēt|

Adhikarana bRuMhyAn mRudu la~gghayet (15-16) · Śloka 16

tarhi br̥ṁhyasya vātalādēryadā jvarādivyādhirlaṅghanasādhyō jāyatē, tadā kiṁ laṅghanaṁ kāryamuta br̥ṁhaṇam ? ityatra saṁśayaḥ| ityāha - - - - | br̥ṁhyāṁstu mr̥du laṅghayēt||15|| yuktyā vā dēśakālādibalatastānupācarēt| |16|

sa0-yē punarbr̥ṁhyāstān laṅghanasādhyāmayārtān mr̥du kr̥tvā laṅghayēt,-mr̥dunā laṅghanaprakārēṇāpatarpayēdityarthaḥ| yuktvā vāprayōgēṇa santarpaṇāpatarpaṇavyāmiśralakṣaṇēna, dēśakālādīnāṁ balataḥ-anurōdhēna, tānupācarēt-upakramēt, vinaiva laṅghanādityarthaḥ| ādigrahaṇēna sattvasātmyādigrahaṇam|

Adhikarana bRuMhitasya lakShaNam (16) · Śloka 16

br̥ṁhitalaṅghitayōḥ kiṁ lakṣaṇam ? ityāha - - - - | br̥̄ṁhitē syādbalaṁ puṣṭistatsādhyāmayasaṅkṣayaḥ||16||

sa0-br̥ṁhitē sati balaṁ puṣṭiśca syāt| tathā, br̥ṁhaṇasādhyā ya āmayāstēṣāṁ saṅkṣayō-vināśaḥ syāt|

Adhikarana la~gghitasya lakShaNam (17-18) · Śloka 18

samprati laṅghitalakṣaṇamāha - - - - vimalēndriyatā sargō malānāṁ lāghavaṁ ruciḥ| kṣuttr̥ṭsahōdayaḥ śuddhahr̥dayōdgārakaṇṭhatā||17|| vyādhimārdavamutsāhastandrānāśaśca laṅghitē| |18|

sa0-vimalēndriyatādistandrānāśaścētyantō granthō laṅghitalakṣaṇam| vimalēndriyatā-karaṇapāṭavam| kṣuttr̥ṣōḥ saha-ēkakālamudayaḥ| śuddhahr̥dayēti| hr̥dayaṁ cōdgāraśca kaṇṭhaśca hr̥dayōdgārakaṇṭham, śuddhaṁ ca taddhr̥dayōdgārakaṇṭhaṁ ca tasya bhāvaḥ hr̥dayōdgārakaṇṭhatā| vimalēndriyatādīnāṁ padānāmasamastānāṁ nirdēśō dōṣadēśādyanurōdhēnaikasya dvayōstricaturāṇāṁ bahutarāṇāṁ vā sarvēṣāṁ ca laṅhghitalakṣaṇatvaṁ bhavēt, na tvēkasya dvayōrbahūnāṁ cōtpattau laṅghitalakṣaṇatvaṁ bhavēt, munirapyanēnaiva hētuna'samāsēnaiva lakṣaṇaṁ vyadhatta| yathā (ca. sū. a. 22|34) - "vātamūtrapurīṣāṇāṁ visargē gātralāghavē| hr̥dayōdgārakaṇṭhāsyaśuddhau tandrāklamē gatē|| svēdē jātē rucau caiva kṣutpipāsāsahōdayē| kr̥taṁ laṅghanamādēśyaṁ nirvyathē cāntarātmani||" iti|

Adhikarana atibRuMhitala~gghitayorlakShaNam (18-19) · Śloka 19

| anapēkṣitamātrādisēvitē kurutastu tē||18|| atisthaulyātikārśyādīn, vakṣyantē ca sauṣadhāḥ| |19|

sa0-tē-br̥ṁhaṇalaṅghanē, anapēkṣitamātrādisēvitē atisthaulyātikārśyādīn kurutaḥ| anapēkṣitāśca tē mātrādayaśca-anapēkṣitamātrādayaḥ, taiḥ sēvitē| mātrādyanapēkṣayā kr̥tē ityarthaḥ| tē ca-atisthaulyātikārśyādayaḥ, sauṣadhāḥ-sabhēṣajāḥ, vakṣyantē-purastādbhaṇiṣyantē|

Adhikarana atisthaulyAdayo rogAH (19) · Śloka 19

athātibr̥ṁhitalaṅghitayōḥ kiṁ lakṣaṇam ? ityāha - - - - | rūpaṁ tairēva ca jñēyamatibr̥ṁhitalaṅghitē||19||

sa0-atibr̥ṁhitaścātilaṅghitaścētyēkavadbhāvaḥ| atibr̥ṁhitē'tilaṅghitē ca tairēva-atisthaulyādibhiḥ, tathā'tikārśyādibhiśca, rūpaṁ-br̥ṁhaṇalaṅghanātiyōgalakṣaṇaṁ vēdyam| caśabdaḥ samucyayē|

Adhikarana atisthaulyAdInAmupakramaH (20-21) · Śloka 21

tānēvātisthaulyādīnāha - - - - atisthaulyāpacīmēhajvarōdarabhagandarān| kāsasannyāsakr̥cchrāmakuṣṭhādīnatidāruṇān||20|| athaiṣāmatisthaulyādīnāmupakramamāha - - - - tatra mēdōnilaślēṣmanāśanaṁ sarvamiṣyatē| |21|

sa0-atibr̥ṁhitamatisthaulyādīn kurutē| 'atibr̥ṁhitaṁ kurutē' ityanupāttēnāpi prakr̥tatvādatra kartr̥padēna kriyāpadēna ca sambandhaḥ kāryaḥ| ata ēva tadapēkṣayā'tisthaulyādīnāṁ dvitīyā| athavā yōgyatayaivānupāttēnāpi sambandhaḥ kriyādinā bhavatyēva, sukavilakṣaṇasyaivaṁsthitatvāt| tathā ca bhagavatō vyāsasya-"yaśca nimbaṁ paraśunā yaścainaṁ madhusarpiṣā| yaścainaṁ gandhamālyēna sarvasya kaṭurēva saḥ||" iti| atra hi chēdasēkālaṅkaraṇakriyāpēkṣayā nimbādīnāṁ dvitīyā'rthasambandhaśca| sa0-tatra-tēṣvatisthaulyādiṣu, mēdōnilaślēṣmanāśanaṁ sarvaṁ-annapānauṣadhamiṣyatē|

Adhikarana triphalAdayashctvArH prayogAH, rasA~jjanAdayashcatvAraH prayogAH, viDa~ggAdiyogaH (21-24) · Śloka 24

kiṁ tat ? iti brūtē - - - - | kulatthajūrnaśyāmākayavamudgamadhūdakam||21|| mastudaṇḍāhatāriṣṭacintāśōdhanajāgaram| madhunā triphalāṁ lihyādguḍūcīmabhayāṁ dhanam||22|| rasāñjanasya mahataḥ pañcamūlasya guggulōḥ| śilājatuprayōgaśca sāgnimantharasō hitaḥ||23|| viḍaḍgaṁ nāgaraṁ kṣāraḥ kālalōharajō madhu| yavāmalakacūrṇaṁ ca yōgō'sthaulyadōṣajit||24||

sa0-kulatthādikaṁ sthūlāyēṣyatē| jūrṇaḥ-tr̥ṇadhānyaviśēṣō dakṣiṇāpathē jōndhalaka iti prasiddhaḥ| daṇḍāhataṁ-mathitam| triphalādīnāmanyatamaṁ madhunā lihyāt| tathā, rasāñjanādēśca prayōgō'gnimantharasasahitō hitaḥ, atisthūlāyēti prakr̥tēna yōjyam| viḍaṅgādiyōgaḥ sarvasamabhāgō'tisthaulyadōṣajit|

Adhikarana vyoShAdiyogaH (25-28) · Śloka 28

vyōṣakaṭvīvarāśigruviḍaṅgātiviṣāsthirāḥ| hiḍgusauvarcalājājīyavānīdhānyacitrakāḥ||25|| niśē br̥hatyau hapuṣā pāṭhā mūlaṁ ca kēmbukāt| ēṣāṁ cūrṇaṁ madhu ghr̥taṁ tailaṁ ca sadr̥śāṁśakam||26|| saktubhiḥ ṣōḍaśaguṇairyuktaṁ pītaṁ nihanti tat| atisthaulyādikān sarvān rōgānānyāṁśca taddvidhān||27|| hr̥drōgakāmalāśvitraśvāsakāsagalagrahān| buddhimēdhāsmr̥tikaraṁ sannasyāgnēśca dīpanam||28||

sa0-vyōṣādīni dravyāṇi caturviṁśatiḥ parasparasamabhāgānītyēkō bhāgaḥ, tatsamō madhunō dvitīyō bhāgaḥ, ghr̥tasya tr̥tīyaḥ, tailasya caturthaḥ, ēṣāṁ sarvēṣāṁ miśrībhūtānāṁ ṣōḍaśaguṇā yavasaktavaḥ| tadētatpītamatisthaulyādikān pūrvōktān sarvān rōgānnihanti| anyāṁśca tathā vidhān rōgān-br̥ṁhaṇōtthānityarthaḥ| tathā, hr̥drōgādīn nihanti| tathā, buddhyādikaraṁ sannasya-mandasyāgnērdīpanaṁ ca|

Adhikarana atikArshyAdayo rogAH (29-31) · Śloka 31

sāmpratamatilaṅghanōtthān rōgān sauṣadhānāha - - - - atikārśyaṁ bhramaḥ kāsastr̥ṣṇādhikyamarōcakaḥ| snēhāgninidrādr̥kśrōtraśukraujaḥkṣutsvarakṣayaḥ||29|| bastihr̥nmūrdhajaṅghōrutrikapārśvarujā jvaraḥ| pralāpōrdhvānilaglānicchardiparvāsthibhēdanam||30|| varcōmūtragrahādyāśca jāyantē'tivilaṅghanāt| |31|

sa0-atikārśyādayō'tilaṅghanājjāyantē| snēhādīnāṁ kṣayaśabdēna samāsaḥ, bastyādīnāṁ ca rujāśabdēna| mūtragrahādyāścētyādyaśabdēna nānāvidhānāṁ vātarōgāṇāṁ grahaṇam|

Adhikarana sthaulyApekShayA kArshyaM varam (31) · Śloka 31

yadyapi kārśyākhyō'yaṁ mahān dōṣaḥ, tathā~pi sthaulyamapēkṣya vara ēvēti pratipādayannāha - - - - | kārśyamēva varaṁ sthaulyāt|31|

sa0-atra cātikārśyamēva varamatisthaulyāditi vēdyam, na kārśyamātraṁ sthaulyamātraṁ vā| yasmādatisthūlātikr̥śāvēva laṅghanabr̥ṁhaṇābhyāmupakramyāvatra vivakṣitau, na sthūlakr̥śau sāmānyēna|

Adhikarana tatra kAraNam (31-32) · Śloka 32

kārśyamēva sthaulyāt kutō varam ? ityāha - - - - | na hi sthūlasya bhēṣajam||31|| br̥ṁhaṇaṁ laṅghanaṁ vā'lamatimēdōgnivātajit| |32|

sa0-yasmāt sthūlasya bhēṣajaṁ br̥ṁhaṇaṁ nālaṁ-na samartham, na ca laṅghanaṁ samartham| yasmātsthūlasya bhēṣajamatimēdōgnivātajit| yanmēdaḥkṣapaṇaṁ tadagnināśakr̥dvātahr̥cca| sthūlasya hi br̥ṁhaṇēna mēdō'titarāmupacīyatē, laṅghanēna ca mēdaḥkṣapaṇaṁ bhavati, kintvagnipavanāvasyōpacīyatē| yasmāt br̥ṁhaṇaṁ-māṁsakṣīrādi, yacca laṅghanaṁ-kōdravaśyāmākādi, tatpūrvasmāddhētōḥ sthūlasya na bhēṣajam|

Adhikarana dvitIyaM kAraNam (32-33) · Śloka 33

| madhurasnigdhasauhityairyatsaukhyēna ca naśyati||32|| kraśimā sthavimā'tyantaviparītaniṣēvaṇaiḥ| |33|

sa0-yat-yasmāt, kraśimā madhurasnigdhatr̥ptibhiḥ saukhyēna-anāyāsēna ca, naśyati-śāmyati, tasmātkārśyaṁ sthaulyādvaram| yataśca sthavimā-sthūlatvaṁ, atyantaviparītaniṣēvaṇaiḥ śāmyati| atyantaṁ viparītāni ca tāni niṣēvaṇāni cātyantaviparītaniṣēvaṇāni taiḥ,-tiktakaṭukaṣāyaprāyaiḥ rūkṣairannapānauṣadhasēvanairityarthaḥ| sthūlakr̥śayōśca yadi br̥ṁhaṇasādyastulyō vyādhiḥ syāt, tārhi sthūlasyōpakramavirōdhāttathā sukhēna na śāmyati yathā kr̥śasya| laṅghanasādhyō'pi visūcikādiryādi caitayōḥ syāt, sō'pi kr̥śasya śīghramupaśamaṁ gacchati| sthūlasya tu viruddhōpakramatvāt duḥkhēna śāmyati| tathā hi-atra pradhānōpakramaḥ svēdaḥ, sa ca tāvanna ghaṭatē| "na svēdayēdatisthūlam" (hr̥. sū. a. 17|21) iti niṣēdhāt| athainaṁ laṅghayati tadā (saṅgrahē sū. a. 24) - "srōtaḥsu mēdōrudēṣu vāyuḥ kōṣṭhē viśēṣataḥ| caran prajvalayatyagniṁ kṣutr̥ṣau stastatō'dhikam| sthūlaṁ kōṭaravaddr̥ddhau dahatō'gnyanilau ca tau||" ityādi nyāyādvātasakhēnāgninā vanasyēvāsya mahati vyāpadutpadyatē| atha br̥ṁhaṇōpakramaḥ kriyatē'sya tadā''madōṣō vardhēta| kr̥śasya tvaviruddhōpakramatvādvisūcikādiḥ sukhēnōpakramyaḥ| tasmātkārśyamēva sthaulyādvaram| kraśimēti kr̥śaśabdātpr̥thvādipāṭhādimanic, rar̥tō halādēriti rēphādēśaḥ| sthavimēti dr̥ḍhādērākr̥tigaṇatvādimanijiti kēcit| tasmiṁśca sati sthūladūrēti yaṇādiparasya lōpaḥ, r̥kārasya ca guṇaḥ|

Adhikarana kArshyasya pradhAnauShadham (33) · Śloka 33

atha kr̥śē kīdr̥śaṁ bhēṣajaṁ yōjyam ? ityāha - - - - | yōjayēddhr̥ṁhaṇaṁ tatra sarvaṁ pānānnabhēṣajam||33||

sa0-tatra-kr̥śē, br̥ṁhaṇaṁ sarvaṁ pānānnauṣadhaṁ yōjyam|

Adhikarana kArshyasya pradhAnatarauShadham (34-35) · Śloka 35

acintayā harṣaṇēna dhruvaṁ santarpaṇēna ca| svapnaprasaṅgācca kr̥śō varāha iva puṣyati||34|| na hi māṁsasamaṁ kiñcidanyaddēhabr̥hattvakr̥t| māṁsādamāṁsaṁ māṁsēna sambhr̥tatvādviśēṣataḥ||35||

sa0-acintayā-cētasaḥ śōkakāryādyanākulatvēna, tathā harṣaṇēna-cittatuṣṭyā, tathā santarpaṇēna-āhāraviśēṣādinā br̥ṁhaṇēna, tathā svapnaprasaṅgāt-atinidrāsēvanēna, kr̥śaḥ puṣyati-sarvōpacitadhātuḥ sampadyatē| ka iva ? varāha ēva,-śūkarō yathā| anyēbhyaśca puṣṭihētubhyaḥ kr̥śaviṣayē svapna ēva pradhāna iti darśayituṁ varāhō dr̥ṣṭāntatvēnōpanyastō granthakr̥tā| tathā hi-varāhasya svapnamantarēṇa na kaścittathāvidhō'bhyavahārādirupalabhyatē, yathā'sau puṣṭō'timēdurō dr̥śyatē| atisthūlātikr̥śayōśca lakṣaṇaṁ muninā'bhyadhāyi (ca. sū. a. 21|9) - "mēdōmāṁsātivr̥ddhatvāccalasphigudarastanaḥ| ayathōpaccayōtsāhō narō'tisthūla ucyatē||" tathā (ca. sū. a. 21|14)- "śuṣkasphigudaragrīvō dhamanījālasantataḥ| tvagasthiśēṣō'tikr̥śaḥ sthūlaparvā narō mataḥ||" iti| sa0-māṁsēna samamaparaṁ dēhabr̥hattvakaraṁ na ca vidyatē| sarvabr̥hattvakarēbhyō māṁsamatibr̥ṁhaṇamityarthaḥ| viśēṣēṇa māṁsādamāṁsaṁ dēhabr̥hattvakr̥t| kutaḥ ? ityāha-māṁsēna sambhr̥tatvāt,-puṣṭattvāt|

Adhikarana sthUlakRushayoH samAsenopakramaH, sthUlakRushayoryavagodhUmaM hitam (36) · Śloka 36

ēvaṁ vistarēṇa sthūlakr̥śayōrupakramamuktvā samāsēnāha - - - - guru cātarpaṇaṁ sthūlē viparītaṁ hitaṁ kr̥śē| yavagōdhūmamubhayōstadyōgyāhitakalpanam||36||

sa0-yadguru yaccāpatarpaṇaṁ, tatsamāsēna sthūlē hitaṁ mākṣikaśālūkādi| ētāddhi raukṣyānmēdaḥ kṣapayati, gauravācca śīghraṁ jarāṁ na gacchati| yadatō viparītaṁ-laghu santarpaṇaṁ ca, tadatikr̥śē hitaṁ śāliṣaṣṭikaiṇēyaśaśalāvakapiñjalādikam| atikr̥śasya hyagnirapi kr̥śō bhavati| tasmādyapi tasya gurvannapānauṣadhamupayujyatē, tatō'gnisādō'sya jāyatē| tathā'sya laghu apatarpaṇamupayujyatē, tadbhūyaḥ kārśyāyāsya syāt| tasmāllaghu santarpaṇaṁ ca yattatkr̥śāya hitam| guru cētyatra caśabdāllaghu ca yadatarpaṇaṁ śyāmākakōradūṣādikaṁ, tathā'nyadapi yanna guru na ca laghu mēdōghnaṁ jāgaravyavāyavyāyāmacintādikaṁ, tacca sthūlē hitamiti gamyatē| ubhayōḥ-sthūlakr̥śayōryavagōdhūmaṁ hitam| kimbhūtaṁ yavayōgadhūmam ? ityāha-tadyōgyētyādi| tayōḥ-sthūlakr̥śayōḥ, yōgyā-ucitā, āhitā-kr̥tā, kalpanā-saṁyōgasaṁskārādinōpayōgō'pāyō vā, yasmin yavagōdhūmē, tadēvam| yavāḥ sthūlē hitāḥ, gōdhūmāḥ kr̥śē, ityarthaḥ| 'hitayōgē caturthī vaktavyā" ityasya prāyikatvāt sthūlē hitamityatra na caturthī| anyē'pi hyēvaṁ prayōgā dr̥śyantē| yathā rudraṭasya (kāvyālaṅkārē a. 5|14 ṭī.) - "sāmājā dhīmatāṁ hitam|" iti| tathā'syaiva (hr̥. sū. a. 6|29) - "vilēpi grāhiṇī hr̥dyā tr̥ṣṇāghnī dīpanī hitā| vraṇākṣirōgasaṁśuddhadurbalasnēhapāyinām||" iti|

Adhikarana bahavo~apyupakrama dvitvAnnAtiricyante (14) · Śloka 14

nanu, atīsārajvaragulmādīnāmanēkarūpatvādanantā ēvōpakramāḥ prāptāḥ| tatkathamuktam ? "upakramyasya hi dvitvāddhidhaivōpakramō mataḥ| " iti| ata āha - - - - dōṣagatyā'tiricyantē grāhibhēdyādibhēdataḥ| upakramā na tē dvitvādbhinnā api gadā iva||37|| iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasūnuśrīmadvāgbhaṭaviracitāyāmaṣṭāṅgahr̥dayasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē dvividhōpakramaṇīyō nāma caturdaśō'dhyāyaḥ||14||

sa0-dōṣāṇāṁ-pr̥thagrūpāṇāṁ saṁsargasannipātāditaratamabhēdēnā''nantyaṁ yātānāṁ yā gatiḥ, tathā tēṣāmēva sthānavr̥ddhikṣayalakṣaṇā yā gatiḥ, tathā tiryagūrdhvādhōlakṣaṇā yā gatiḥ, tathā śākhākōṣṭhāsthisandhilakṣaṇā ca yā gatiḥ, tayā| atiricyantē-bahavō bhavantyupakramāḥ| katham ? ityāha-grāhibhēdyādibhēdataḥ,-grāhī ca bhēdī ca grāhibhēdinau, tāvādī yēṣāṁ-rōgānurōdhānnānāvidhānāmupakramāṇāṁ, tē grāhibhēdyādayaḥ, tēṣāṁ bhēdō-viśēṣō, grāhibhēdyādibhēdaḥ, tasmāt| yadyapyatiricyantē-anantāḥ sampadyantē, tathā'pi dvitvāt-santarpaṇāpatarpaṇarūpāt, na tē'tiricyantē| santarpaṇarūpatvamapatarpaṇarūpatvaṁ vā varjayitvā na tēṣāmupakramāṇāṁ rūpāntaraṁ sambhavatītyarthaḥ| kathamiva nātiricyantē? ityāha-bhinnā api gadā iva| yathā,-vātādidōṣavaśānnānāvidhā api jvarādayō br̥ṁhaṇalaṅghanasādhyatvaṁ [sāmatvaṁ nirāmatvaṁ vā ] nātivartantē, yathōpakramā apīti| iti śrīmr̥gāṅkadattaputraśrīmadaruṇadattaviracitāyāmaṣṭāṅgahr̥dayaṭīkāyāṁ sarvāṅgasundarākhyāyāṁ sūtrasthānē dvividhōpakramaṇīyādhyāyaścaturdaśaḥ samāptaḥ|| 14||