Adhikarana dvividhopakramaNIyAdhyAyaH (2) · Śloka 2
atra tūpakramasya viśēṣa ucyata ityāha - - - - athātō dvividhōpakramaṇīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ|
(gadyasūtrē||2||
View original
अत्र तूपक्रमस्य विशेष उच्यत इत्याह - - - - अथातो द्विविधोपक्रमणीयमध्यायं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः|
(गद्यसूत्रे||२||
Adhikarana upakramasya dvaividhyam, dvaividhyanirUpaNam (1) · Śloka 1
ata ēva sahētukamupadiśannāha - - - - upakramyasya hi dvitvāddvidhaivōpakramō mataḥ|
|1|
View original
अत एव सहेतुकमुपदिशन्नाह - - - - उपक्रम्यस्य हि द्वित्वाद्द्विधैवोपक्रमो मतः|
|१|
Adhikarana bRuMhaNala~gghanayorlakShaNam (1-3) · Śloka 3
kathaṁ dvidhā ? ityāha - - - - ēkaḥ santarpaṇastatra dvitīyaścāpatarpaṇaḥ|1|
br̥ṁhaṇō laṅghanaścēti tatparyāyāvudāhr̥tau|
br̥ṁhaṇaṁ yadbr̥hatvāya laṅghanaṁ lāghavāya yat||2||
dēhasya|
||3||
View original
कथं द्विधा ? इत्याह - - - - एकः सन्तर्पणस्तत्र द्वितीयश्चापतर्पणः|१|
बृंहणो लङ्घनश्चेति तत्पर्यायावुदाहृतौ|
बृंहणं यद्बृहत्वाय लङ्घनं लाघवाय यत्||२||
देहस्य|
||३||
Adhikarana la~gghanabRuMhaNe udAharati (1) · Śloka 1
|
bhavataḥ prāyō bhaumāpamitaracca tē||1||
View original
|
भवतः प्रायो भौमापमितरच्च ते||१||
Adhikarana snehAdInAM bRuMhaNe rUkShAdInAM ca la~gghane~antarbhAvaH (3-4) · Śloka 4
adhunā snēhanādēścaturvidhasyōpakramasya santarpaṇāpatarpaṇayōrēvāntarbhāvaṁ darśayannāha - - - - |
snēhanaṁ rūkṣaṇaṁ karma svēdanaṁ stambhanaṁ ca yat||3||
bhūtānāṁ tadapi dvaidhyāddvitayaṁ nātivartatē|
|4|
View original
अधुना स्नेहनादेश्चतुर्विधस्योपक्रमस्य सन्तर्पणापतर्पणयोरेवान्तर्भावं दर्शयन्नाह - - - - |
स्नेहनं रूक्षणं कर्म स्वेदनं स्तम्भनं च यत्||३||
भूतानां तदपि द्वैध्याद्द्वितयं नातिवर्तते|
|४|
Adhikarana la~gghanabhedau (4) · Śloka 4
idānīṁ pratyēkaṁ tayōrbhēdānāha - - - - |
śōdhanaṁ śamanaṁ cēti dvidhā tatrāpi laṅghanam||4||
View original
इदानीं प्रत्येकं तयोर्भेदानाह - - - - |
शोधनं शमनं चेति द्विधा तत्रापि लङ्घनम्||४||
Adhikarana shodhanasya lakShaNaM bhedAshca (5) · Śloka 5
idānīṁ śōdhanasya lakṣaṇaṁ prabhēdaṁ cādhikr̥tyāha - - - - yadīrayēdvahirdōṣān pañcadhā śōdhanaṁ ca tat|
nirūhō vamanaṁ kāyaśirōrēkō'sravisrutiḥ||5||
View original
इदानीं शोधनस्य लक्षणं प्रभेदं चाधिकृत्याह - - - - यदीरयेद्वहिर्दोषान् पञ्चधा शोधनं च तत्|
निरूहो वमनं कायशिरोरेकोऽस्रविस्रुतिः||५||
Adhikarana shamanasya lakShaNaM bhedAshca (6-7) · Śloka 7
samprati śamanākhyasya lakṣaṇaṁ prabhēdaṁ cādhikr̥tyāha - - - - na śōdhayati yaddōṣān samānnōdīrayatyapi|
samīkarōti viṣamān śamanaṁ tacca saptadhā||6||
pācanaṁ dīpanaṁ kṣuttr̥ḍvyāyāmātapamārutāḥ|
|7|
View original
सम्प्रति शमनाख्यस्य लक्षणं प्रभेदं चाधिकृत्याह - - - - न शोधयति यद्दोषान् समान्नोदीरयत्यपि|
समीकरोति विषमान् शमनं तच्च सप्तधा||६||
पाचनं दीपनं क्षुत्तृड्व्यायामातपमारुताः|
|७|
Adhikarana bRuMhaNaM shamanameva (7) · Śloka 7
pācanādīnāṁ dōṣaśamanatvamuktam|
tacca vātē vātapittē ca na sambhavatītyāha - - - - |
br̥ṁhaṇaṁ śamanaṁ tvēva vāyōḥ pittānilasya ca||7||
View original
पाचनादीनां दोषशमनत्वमुक्तम्|
तच्च वाते वातपित्ते च न सम्भवतीत्याह - - - - |
बृंहणं शमनं त्वेव वायोः पित्तानिलस्य च||७||
Adhikarana bRuMhAH (8-9) · Śloka 9
idānīṁ br̥ṁhyanāha - - - - br̥ṁhayēdvyādhibhaiṣajyamadyastrīśōkakarśitān|
bhārādhvōraḥkṣatakṣīṇarūkṣadurbalavātalān||8||
garbhiṇīsūtikābālavr̥ddhān grīṣmē'parānapi|
|9|
View original
इदानीं बृंह्यनाह - - - - बृंहयेद्व्याधिभैषज्यमद्यस्त्रीशोककर्शितान्|
भाराध्वोरःक्षतक्षीणरूक्षदुर्बलवातलान्||८||
गर्भिणीसूतिकाबालवृद्धान् ग्रीष्मेऽपरानपि|
|९|
Adhikarana bRuMhaNAni (9-10) · Śloka 10
kairbr̥ṁhayēt ? ityāha - - - - |
māṁsakṣīrasitāsarpirmadhurasnigdhabastibhiḥ||9||
svapnaśayyāsukhābhyaṅgasnānanirvr̥tiharṣaṇaiḥ|
|10|
View original
कैर्बृंहयेत् ? इत्याह - - - - |
मांसक्षीरसितासर्पिर्मधुरस्निग्धबस्तिभिः||९||
स्वप्नशय्यासुखाभ्यङ्गस्नाननिर्वृतिहर्षणैः|
|१०|
Adhikarana la~gghanIyAH (10-11) · Śloka 11
laṅghanīyānāha - - - - |
mēhāmadōṣātisnigdhajvarōrustambhakuṣṭhinaḥ||10||
visarpavidrādhiplīhaśiraḥkaṇṭhākṣirōgiṇaḥ|
sthūlāṁśca laṅghayēnnityaṁ śiśirē tvaparānapi||11||
View original
लङ्घनीयानाह - - - - |
मेहामदोषातिस्निग्धज्वरोरुस्तम्भकुष्ठिनः||१०||
विसर्पविद्राधिप्लीहशिरःकण्ठाक्षिरोगिणः|
स्थूलांश्च लङ्घयेन्नित्यं शिशिरे त्वपरानपि||११||
Adhikarana la~gghanabhedasya shodhanasya viShayaH, pAcanadIpanayorviShayaH, kShuttRuShorviShayaH, vyAyAmAtapamArUtAnAM viShayaH (12-15) · Śloka 15
pūrvamuktaṁ laṅghanaṁ dvidhā,-śōdhanaṁ śamanaṁ cēti|
tatra śōdhanaviṣayaṁ nirūpayannāha - - - - tatra saṁśōdhanaiḥ sthaulyabalapittakaphādhikān|
āmadōṣajvaracchardiratīsārahr̥dāmayaiḥ||12||
vibandhagauravōdgārahr̥llāsādibhirāturān|
madhyasthaulyādikān prāyaḥ pūrvaṁ pācanadīpanaiḥ||13||
ēbhirēvāmayairārtān hīnasthaulyabalādikān|
kṣuttr̥ṣṇānigrahairdōṣaistvārtān madhyabalairdr̥ḍhān||14||
samīraṇātapāyāsaiḥ kimutālpabalairnarān|
|15|
View original
पूर्वमुक्तं लङ्घनं द्विधा,-शोधनं शमनं चेति|
तत्र शोधनविषयं निरूपयन्नाह - - - - तत्र संशोधनैः स्थौल्यबलपित्तकफाधिकान्|
आमदोषज्वरच्छर्दिरतीसारहृदामयैः||१२||
विबन्धगौरवोद्गारहृल्लासादिभिरातुरान्|
मध्यस्थौल्यादिकान् प्रायः पूर्वं पाचनदीपनैः||१३||
एभिरेवामयैरार्तान् हीनस्थौल्यबलादिकान्|
क्षुत्तृष्णानिग्रहैर्दोषैस्त्वार्तान् मध्यबलैर्दृढान्||१४||
समीरणातपायासैः किमुताल्पबलैर्नरान्|
|१५|
Adhikarana la~gghanIyAn na bRuMhayet (15) · Śloka 15
|
na br̥ṁhayēllaṅghanīyān|15|
View original
|
न बृंहयेल्लङ्घनीयान्|१५|
Adhikarana bRuMhyAn mRudu la~gghayet (15-16) · Śloka 16
tarhi br̥ṁhyasya vātalādēryadā jvarādivyādhirlaṅghanasādhyō jāyatē, tadā kiṁ laṅghanaṁ kāryamuta br̥ṁhaṇam ? ityatra saṁśayaḥ|
ityāha - - - - |
br̥ṁhyāṁstu mr̥du laṅghayēt||15||
yuktyā vā dēśakālādibalatastānupācarēt|
|16|
View original
तर्हि बृंह्यस्य वातलादेर्यदा ज्वरादिव्याधिर्लङ्घनसाध्यो जायते, तदा किं लङ्घनं कार्यमुत बृंहणम् ? इत्यत्र संशयः|
इत्याह - - - - |
बृंह्यांस्तु मृदु लङ्घयेत्||१५||
युक्त्या वा देशकालादिबलतस्तानुपाचरेत्|
|१६|
Adhikarana bRuMhitasya lakShaNam (16) · Śloka 16
br̥ṁhitalaṅghitayōḥ kiṁ lakṣaṇam ? ityāha - - - - |
br̥̄ṁhitē syādbalaṁ puṣṭistatsādhyāmayasaṅkṣayaḥ||16||
View original
बृंहितलङ्घितयोः किं लक्षणम् ? इत्याह - - - - |
बॄंहिते स्याद्बलं पुष्टिस्तत्साध्यामयसङ्क्षयः||१६||
Adhikarana la~gghitasya lakShaNam (17-18) · Śloka 18
samprati laṅghitalakṣaṇamāha - - - - vimalēndriyatā sargō malānāṁ lāghavaṁ ruciḥ|
kṣuttr̥ṭsahōdayaḥ śuddhahr̥dayōdgārakaṇṭhatā||17||
vyādhimārdavamutsāhastandrānāśaśca laṅghitē|
|18|
View original
सम्प्रति लङ्घितलक्षणमाह - - - - विमलेन्द्रियता सर्गो मलानां लाघवं रुचिः|
क्षुत्तृट्सहोदयः शुद्धहृदयोद्गारकण्ठता||१७||
व्याधिमार्दवमुत्साहस्तन्द्रानाशश्च लङ्घिते|
|१८|
Adhikarana atibRuMhitala~gghitayorlakShaNam (18-19) · Śloka 19
|
anapēkṣitamātrādisēvitē kurutastu tē||18||
atisthaulyātikārśyādīn, vakṣyantē ca sauṣadhāḥ|
|19|
View original
|
अनपेक्षितमात्रादिसेविते कुरुतस्तु ते||१८||
अतिस्थौल्यातिकार्श्यादीन्, वक्ष्यन्ते च सौषधाः|
|१९|
Adhikarana atisthaulyAdayo rogAH (19) · Śloka 19
athātibr̥ṁhitalaṅghitayōḥ kiṁ lakṣaṇam ? ityāha - - - - |
rūpaṁ tairēva ca jñēyamatibr̥ṁhitalaṅghitē||19||
View original
अथातिबृंहितलङ्घितयोः किं लक्षणम् ? इत्याह - - - - |
रूपं तैरेव च ज्ञेयमतिबृंहितलङ्घिते||१९||
Adhikarana atisthaulyAdInAmupakramaH (20-21) · Śloka 21
tānēvātisthaulyādīnāha - - - - atisthaulyāpacīmēhajvarōdarabhagandarān|
kāsasannyāsakr̥cchrāmakuṣṭhādīnatidāruṇān||20||
athaiṣāmatisthaulyādīnāmupakramamāha - - - - tatra mēdōnilaślēṣmanāśanaṁ sarvamiṣyatē|
|21|
View original
तानेवातिस्थौल्यादीनाह - - - - अतिस्थौल्यापचीमेहज्वरोदरभगन्दरान्|
काससन्न्यासकृच्छ्रामकुष्ठादीनतिदारुणान्||२०||
अथैषामतिस्थौल्यादीनामुपक्रममाह - - - - तत्र मेदोनिलश्लेष्मनाशनं सर्वमिष्यते|
|२१|
Adhikarana triphalAdayashctvArH prayogAH, rasA~jjanAdayashcatvAraH prayogAH, viDa~ggAdiyogaH (21-24) · Śloka 24
kiṁ tat ? iti brūtē - - - - |
kulatthajūrnaśyāmākayavamudgamadhūdakam||21||
mastudaṇḍāhatāriṣṭacintāśōdhanajāgaram|
madhunā triphalāṁ lihyādguḍūcīmabhayāṁ dhanam||22||
rasāñjanasya mahataḥ pañcamūlasya guggulōḥ|
śilājatuprayōgaśca sāgnimantharasō hitaḥ||23||
viḍaḍgaṁ nāgaraṁ kṣāraḥ kālalōharajō madhu|
yavāmalakacūrṇaṁ ca yōgō'sthaulyadōṣajit||24||
View original
किं तत् ? इति ब्रूते - - - - |
कुलत्थजूर्नश्यामाकयवमुद्गमधूदकम्||२१||
मस्तुदण्डाहतारिष्टचिन्ताशोधनजागरम्|
मधुना त्रिफलां लिह्याद्गुडूचीमभयां धनम्||२२||
रसाञ्जनस्य महतः पञ्चमूलस्य गुग्गुलोः|
शिलाजतुप्रयोगश्च साग्निमन्थरसो हितः||२३||
विडड्गं नागरं क्षारः काललोहरजो मधु|
यवामलकचूर्णं च योगोऽस्थौल्यदोषजित्||२४||
Adhikarana vyoShAdiyogaH (25-28) · Śloka 28
vyōṣakaṭvīvarāśigruviḍaṅgātiviṣāsthirāḥ|
hiḍgusauvarcalājājīyavānīdhānyacitrakāḥ||25||
niśē br̥hatyau hapuṣā pāṭhā mūlaṁ ca kēmbukāt|
ēṣāṁ cūrṇaṁ madhu ghr̥taṁ tailaṁ ca sadr̥śāṁśakam||26||
saktubhiḥ ṣōḍaśaguṇairyuktaṁ pītaṁ nihanti tat|
atisthaulyādikān sarvān rōgānānyāṁśca taddvidhān||27||
hr̥drōgakāmalāśvitraśvāsakāsagalagrahān|
buddhimēdhāsmr̥tikaraṁ sannasyāgnēśca dīpanam||28||
View original
व्योषकट्वीवराशिग्रुविडङ्गातिविषास्थिराः|
हिड्गुसौवर्चलाजाजीयवानीधान्यचित्रकाः||२५||
निशे बृहत्यौ हपुषा पाठा मूलं च केम्बुकात्|
एषां चूर्णं मधु घृतं तैलं च सदृशांशकम्||२६||
सक्तुभिः षोडशगुणैर्युक्तं पीतं निहन्ति तत्|
अतिस्थौल्यादिकान् सर्वान् रोगानान्यांश्च तद्द्विधान्||२७||
हृद्रोगकामलाश्वित्रश्वासकासगलग्रहान्|
बुद्धिमेधास्मृतिकरं सन्नस्याग्नेश्च दीपनम्||२८||
Adhikarana atikArshyAdayo rogAH (29-31) · Śloka 31
sāmpratamatilaṅghanōtthān rōgān sauṣadhānāha - - - - atikārśyaṁ bhramaḥ kāsastr̥ṣṇādhikyamarōcakaḥ|
snēhāgninidrādr̥kśrōtraśukraujaḥkṣutsvarakṣayaḥ||29||
bastihr̥nmūrdhajaṅghōrutrikapārśvarujā jvaraḥ|
pralāpōrdhvānilaglānicchardiparvāsthibhēdanam||30||
varcōmūtragrahādyāśca jāyantē'tivilaṅghanāt|
|31|
View original
साम्प्रतमतिलङ्घनोत्थान् रोगान् सौषधानाह - - - - अतिकार्श्यं भ्रमः कासस्तृष्णाधिक्यमरोचकः|
स्नेहाग्निनिद्रादृक्श्रोत्रशुक्रौजःक्षुत्स्वरक्षयः||२९||
बस्तिहृन्मूर्धजङ्घोरुत्रिकपार्श्वरुजा ज्वरः|
प्रलापोर्ध्वानिलग्लानिच्छर्दिपर्वास्थिभेदनम्||३०||
वर्चोमूत्रग्रहाद्याश्च जायन्तेऽतिविलङ्घनात्|
|३१|
Adhikarana sthaulyApekShayA kArshyaM varam (31) · Śloka 31
yadyapi kārśyākhyō'yaṁ mahān dōṣaḥ, tathā~pi sthaulyamapēkṣya vara ēvēti pratipādayannāha - - - - |
kārśyamēva varaṁ sthaulyāt|31|
View original
यद्यपि कार्श्याख्योऽयं महान् दोषः, तथा~पि स्थौल्यमपेक्ष्य वर एवेति प्रतिपादयन्नाह - - - - |
कार्श्यमेव वरं स्थौल्यात्|३१|
Adhikarana tatra kAraNam (31-32) · Śloka 32
kārśyamēva sthaulyāt kutō varam ? ityāha - - - - |
na hi sthūlasya bhēṣajam||31||
br̥ṁhaṇaṁ laṅghanaṁ vā'lamatimēdōgnivātajit|
|32|
View original
कार्श्यमेव स्थौल्यात् कुतो वरम् ? इत्याह - - - - |
न हि स्थूलस्य भेषजम्||३१||
बृंहणं लङ्घनं वाऽलमतिमेदोग्निवातजित्|
|३२|
Adhikarana dvitIyaM kAraNam (32-33) · Śloka 33
|
madhurasnigdhasauhityairyatsaukhyēna ca naśyati||32||
kraśimā sthavimā'tyantaviparītaniṣēvaṇaiḥ|
|33|
View original
|
मधुरस्निग्धसौहित्यैर्यत्सौख्येन च नश्यति||३२||
क्रशिमा स्थविमाऽत्यन्तविपरीतनिषेवणैः|
|३३|
Adhikarana kArshyasya pradhAnauShadham (33) · Śloka 33
atha kr̥śē kīdr̥śaṁ bhēṣajaṁ yōjyam ? ityāha - - - - |
yōjayēddhr̥ṁhaṇaṁ tatra sarvaṁ pānānnabhēṣajam||33||
View original
अथ कृशे कीदृशं भेषजं योज्यम् ? इत्याह - - - - |
योजयेद्धृंहणं तत्र सर्वं पानान्नभेषजम्||३३||
Adhikarana kArshyasya pradhAnatarauShadham (34-35) · Śloka 35
acintayā harṣaṇēna dhruvaṁ santarpaṇēna ca|
svapnaprasaṅgācca kr̥śō varāha iva puṣyati||34||
na hi māṁsasamaṁ kiñcidanyaddēhabr̥hattvakr̥t|
māṁsādamāṁsaṁ māṁsēna sambhr̥tatvādviśēṣataḥ||35||
View original
अचिन्तया हर्षणेन ध्रुवं सन्तर्पणेन च|
स्वप्नप्रसङ्गाच्च कृशो वराह इव पुष्यति||३४||
न हि मांससमं किञ्चिदन्यद्देहबृहत्त्वकृत्|
मांसादमांसं मांसेन सम्भृतत्वाद्विशेषतः||३५||
Adhikarana sthUlakRushayoH samAsenopakramaH, sthUlakRushayoryavagodhUmaM hitam (36) · Śloka 36
ēvaṁ vistarēṇa sthūlakr̥śayōrupakramamuktvā samāsēnāha - - - - guru cātarpaṇaṁ sthūlē viparītaṁ hitaṁ kr̥śē|
yavagōdhūmamubhayōstadyōgyāhitakalpanam||36||
View original
एवं विस्तरेण स्थूलकृशयोरुपक्रममुक्त्वा समासेनाह - - - - गुरु चातर्पणं स्थूले विपरीतं हितं कृशे|
यवगोधूममुभयोस्तद्योग्याहितकल्पनम्||३६||
Adhikarana bahavo~apyupakrama dvitvAnnAtiricyante (14) · Śloka 14
nanu, atīsārajvaragulmādīnāmanēkarūpatvādanantā ēvōpakramāḥ prāptāḥ|
tatkathamuktam ? "upakramyasya hi dvitvāddhidhaivōpakramō mataḥ|
" iti|
ata āha - - - - dōṣagatyā'tiricyantē grāhibhēdyādibhēdataḥ|
upakramā na tē dvitvādbhinnā api gadā iva||37||
iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasūnuśrīmadvāgbhaṭaviracitāyāmaṣṭāṅgahr̥dayasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē dvividhōpakramaṇīyō nāma caturdaśō'dhyāyaḥ||14||
View original
ननु, अतीसारज्वरगुल्मादीनामनेकरूपत्वादनन्ता एवोपक्रमाः प्राप्ताः|
तत्कथमुक्तम् ? "उपक्रम्यस्य हि द्वित्वाद्धिधैवोपक्रमो मतः|
" इति|
अत आह - - - - दोषगत्याऽतिरिच्यन्ते ग्राहिभेद्यादिभेदतः|
उपक्रमा न ते द्वित्वाद्भिन्ना अपि गदा इव||३७||
इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तसूनुश्रीमद्वाग्भटविरचितायामष्टाङ्गहृदयसंहितायां सूत्रस्थाने द्विविधोपक्रमणीयो नाम चतुर्दशोऽध्यायः||१४||