Adhikarana atha jwaracikitsitannAma prathamo~adhyAyaH, avataraNikA · Śloka
nidānasthānē jwarādikramēṇa pradhānarōgāṇām hētwādikamuktvā tēṣāmēva tēnaiva kramēṇa sādhyānāṁ satāmavasaraprāptaṁ pratīkāraṁ pradarśayituṁ caturthasthānamārabhyatē|
Adhikarana adhyAyapratij~jA (1) · Śloka 1
athātō jwaracikitsitaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातो ज्वरचिकित्सितं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
athētyādi pūrvavadvyākhyēyam| itītyadi ca| cikitsitaṁ pratīkāraḥ|1|
Adhikarana la~gghanam (2) · Śloka 2
āmāśayasthō hatvā'gniṁ sāmō mārgānpidhāya yat|
vidadhāti jwaraṁ dōṣastasmāt kurvīta laṅghanam|
prāgrūpēṣu jvarādau vā balam yatnēna pālayan|
balādhiṣṭhānamārōgyamārōgyārthaḥ kriyākramaḥ||2||
View original
आमाशयस्थो हत्वाऽग्निं सामो मार्गान्पिधाय यत्|
विदधाति ज्वरं दोषस्तस्मात् कुर्वीत लङ्घनम्|
प्राग्रूपेषु ज्वरादौ वा बलम् यत्नेन पालयन्|
बलाधिष्ठानमारोग्यमारोग्यार्थः क्रियाक्रमः||२||
āmāśayastha ityādinā prakr̥tārthaprastāvanā| yadyasmādāmāśayasthatvādirūpō dōṣōḥ duṣṭō vātādirjvaraṁ vidadhāti tasmājjvarē prathamaṁ laṅghanaṁ kurvītēti sambandhaḥ| yadyapi laṅghanaṁ dvādaśasu paribhāṣitaṁ laṅghanabr̥ṁhaṇīyē'tra punarupavāsē vartatē| kutaḥ? tēṣāmavasthāvaśāt prayōgaḥ iti jējjaṭaḥ| hētunirdēśēnaitat pradarśyatē yēṣu jvarēṣvēvaṁrupatasamprāptēstatraiva laṅghanaṁ vidhēyaṁ nā'nyatra| tathā ca vakṣyati - `śuddhavātakṣayāgantujīrṇajvariṣu laṅghanaṁ| nēṣyata' iti| atra ca laṅghana śabdēna na vamanādikam sarvaṁ laṅghanamucyatē; kintu upavāsa ēva| nanu tallaṅghanaṁ kasyāmavasthāyāṁ kurvītētyāha-prāgrūpēṣvityādi| jwarasya pūrvarūpadarśana ēva laṅghanaṁ kurvīta| yadā tu prāgrūpadarśanakālē nidānasya sādhāraṇatwādaparijñānādvā laṅghanaviṣayatā āśaṅkyatē tadā jwarādāvapi yōjyam| jwarasyādirjwarādiḥ, jwarō prārambha ityuktaṁ prāgrūpēṣu jwarādau vēti| anyē punarēvaṁ varṇayanti jwarasya prāgrūpēṣu laṅghanamavaśyaṁ kurvīta jwarādau jwaravyaktatā prādurbhāvē vā laṅghanaṁ kurvīta ;tēna śuddhavātādiviṣayē vyaktē jwarē laṅghanaṁ na vidhēyam| balaṁ yatnēna pālayannityanēnaitaducyatē- tāvallaṅghanaṁ kurvīta yāvatā balahānirna bhavati| tēna laṅghitaliṅaprādurbhāvē'pi balapālanānurōdhēna laṅghanādviramēt| balādhiṣṭhādinamityādinā balapālanē hēturucyatē||2||
Adhikarana la~gghanaphalam (3) · Śloka 3
laṅghanaiḥ kṣapitē dōṣē dīptē'pnau lāghavē sati|
swāsthyaṁ kṣutr̥ḍr̥ciḥ paktirbalamōjaśca jāyatē||3||
View original
लङ्घनैः क्षपिते दोषे दीप्तेऽप्नौ लाघवे सति|
स्वास्थ्यं क्षुतृडृचिः पक्तिर्बलमोजश्च जायते||३||
laṅghanairityādinā sarvalaṅghanānāṁ jwaraviṣayāṇāṁ suprayuktānāṁ phalanirūpaṇam| laṅghanairvamanādibhirdōṣē tatsādhyē jwarārambhakē kṣapitē tatkṣapaṇācca bhasmāpanayanēnēvāgnau dīptē lāghavē cōtpannē svāsthyādikaṁ jāyatē| dōṣakṣapaṇādūrdhwaṁ laṅghanēnānindhanatvādagnērnāśa ēvaṁ swāsthyādyabhāvaśca| tathā cōktam- saṁśōdhanāsravisrāvasnēhayōjanalaṅghanaiḥ| yātyagnirmandatā...............|| iti| tatra ca bhaṇyatē-swāsthaṁ rōgābhāvaḥ| paktirannādīnāṁ pākaḥ||3||
Adhikarana vamanam (4) · Śloka 4
tatrōtkr̥ṣṭē samutkliṣṭē kaphaprāyē calēmalē|
sahr̥llāsaprasēkānnadwēṣakāsaviṣūcikē|
sadyōbhuktasya sañjātē jwara sāmē viśēṣataḥ|
vamanaṁ vamanārhasya śastaṁ kuryāttadanyathā|
śwāsātīsārasammōhahr̥drōgaviṣamajwarān|4|
View original
तत्रोत्कृष्टे समुत्क्लिष्टे कफप्राये चलेमले|
सहृल्लासप्रसेकान्नद्वेषकासविषूचिके|
सद्योभुक्तस्य सञ्जाते ज्वर सामे विशेषतः|
वमनं वमनार्हस्य शस्तं कुर्यात्तदन्यथा|
श्वासातीसारसम्मोहहृद्रोगविषमज्वरान्|४|
nanu kiṁ sarvatra niyamēna sarvamēva laṅghanaṁ vidhēyamāhōsvit kēnacidviśēṣēṇētyāha -tatrētyādi| utkr̥ṣṭaḥ prabhūtaḥ| samutkliṣṭaḥ sthānātsamantāccalitaḥ| kaphaprāyaḥ ślēṣmapradhānaḥ| calō naikatra sthitiśīlaḥ| saha hr̥llāsādibhirvartatē yō malaḥ tathāvidhē malē dōṣē vamanārhasya satō jwaritasya vamanamēva śastaṁ nātyalaṅghanamiti sambandhaḥ|sadyōbhuktasya twaṣṭavidhē'pi jwarē sañjātē vamanamēva śasyatē|āgantāvapi bhōjanasyājāraṇādinā dōṣānubandharakṣaṇārthaḥ| sāmē tu jwarē sadyōbhuktasya sañjātē viśēṣatō vamanam| vamanārhagrahaṇēna pratiṣiddhavamanānāṁ garbhiṇyādīnāṁ vamanaviṣayē'pi jwarē vamanaṁ pratiṣiddhyatē| tacca vamanamanyathā utkliṣṭatvādilakṣaṇaviparītē malē prayuktaṁ śwāsādīn jwaritasya kuryāt| anutkliṣṭasyōtklēśēna vāyōrmārgarōdhācchvāsaḥ| īṣadutkliṣṭsya syandanēnāgnināśādatīsāraḥ| upaśuṣkē dōṣē auṣadhasya taikṣṇyātsammōhaḥ| tathāvidha ēvōrdhvanayanād hr̥drōgaḥ| dōṣasya swalpatwāt bahiranirharaṇāddūradūratarasrōtaḥ pūraṇēna vā yathāhētuḥ satatakādikō viṣamajvaraḥ||4||
Adhikarana vamanam (4) · Śloka 4
tatrōtkr̥ṣṭē samutkliṣṭē kaphaprāyē calēmalē|
sahr̥llāsaprasēkānnadwēṣakāsaviṣūcikē|
sadyōbhuktasya sañjātē jwara sāmē viśēṣataḥ|
vamanaṁ vamanārhasya śastaṁ kuryāttadanyathā|
śwāsātīsārasammōhahr̥drōgaviṣamajwarān||4||
View original
तत्रोत्कृष्टे समुत्क्लिष्टे कफप्राये चलेमले|
सहृल्लासप्रसेकान्नद्वेषकासविषूचिके|
सद्योभुक्तस्य सञ्जाते ज्वर सामे विशेषतः|
वमनं वमनार्हस्य शस्तं कुर्यात्तदन्यथा|
श्वासातीसारसम्मोहहृद्रोगविषमज्वरान्||४||
nanu kiṁ sarvatra niyamēna sarvamēva laṅghanaṁ vidhēyamāhōsvit kēnacidviśēṣēṇētyāha -tatrētyādi| utkr̥ṣṭaḥ prabhūtaḥ| samutkliṣṭaḥ sthānātsamantāccalitaḥ| kaphaprāyaḥ ślēṣmapradhānaḥ| calō naikatra sthitiśīlaḥ| saha hr̥llāsādibhirvartatē yō malaḥ tathāvidhē malē dōṣē vamanārhasya satō jwaritasya vamanamēva śastaṁ nātyalaṅghanamiti sambandhaḥ|sadyōbhuktasya twaṣṭavidhē'pi jwarē sañjātē vamanamēva śasyatē|āgantāvapi bhōjanasyājāraṇādinā dōṣānubandharakṣaṇārthaḥ| sāmē tu jwarē sadyōbhuktasya sañjātē viśēṣatō vamanam| vamanārhagrahaṇēna pratiṣiddhavamanānāṁ garbhiṇyādīnāṁ vamanaviṣayē'pi jwarē vamanaṁ pratiṣiddhyatē| tacca vamanamanyathā utkliṣṭatvādilakṣaṇaviparītē malē prayuktaṁ śwāsādīn jwaritasya kuryāt| anutkliṣṭasyōtklēśēna vāyōrmārgarōdhācchvāsaḥ| īṣadutkliṣṭsya syandanēnāgnināśādatīsāraḥ| upaśuṣkē dōṣē auṣadhasya taikṣṇyātsammōhaḥ| tathāvidha ēvōrdhvanayanād hr̥drōgaḥ| dōṣasya swalpatwāt bahiranirharaṇāddūradūratarasrōtaḥ pūraṇēna vā yathāhētuḥ satatakādikō viṣamajvaraḥ||4||
Adhikarana pippalyAdivamanayogaH (5) · Śloka 5
pippalībhiryutāṁ gālāṁ kaliṅgairmadhukēna vā|
pītvōṣṇatōyēna vamēnmadhvambulavaṇāmbu vā||5||
View original
पिप्पलीभिर्युतां गालां कलिङ्गैर्मधुकेन वा|
पीत्वोष्णतोयेन वमेन्मध्वम्बुलवणाम्बु वा||५||
pippalītyādinā vamanayōgamāha - dōṣadēśādyapēkṣayā yathāyōgyaṁ yōgavikalpaḥ| gālā madanaphalam| tāṁ gālāṁ kadācit pippalībhiryuktatāmuṣṇāmāmbunā pītvā vamēt| kadācidindrayavaiḥ kadācinmadhuyaṣṭyā athavā madhunā saṁyuktamuṣṇāmāmbu pītvā vamēt| lavaṇēna vā saṁyuktamatra madhunō'prayōgaḥ| gālānāṁ saṁyōgināṁ samānāṁ kōṣṭāpēkṣā mātrā| madhulavaṇayōrauṣadhaṁ yāti yōgyatā mātrā||5||
Adhikarana paTolAdayo vamanayogAH (6) · Śloka 6
paṭōlanimbakarkōṭavētrapatrajalāni vā|
pēyāṁ manḍaṁ rasaṁ cēkṣōrmadhyaṁ kalpōditāni ca|
vamanāni prayuñjīta balakālavibhāgavit||6||
View original
पटोलनिम्बकर्कोटवेत्रपत्रजलानि वा|
पेयां मन्डं रसं चेक्षोर्मध्यं कल्पोदितानि च|
वमनानि प्रयुञ्जीत बलकालविभागवित्||६||
athavā paṭōlādīnāṁ patrajalaṁ pītvā vamēditi sambandhaḥ| patrāṇāṁ jalasya ca jalasaṁskārāpādanī mātrā| pānē tu jalasya kōṣṭhādyapēkṣayā tr̥ptyavasānaṁ vā mātrā| pēyāmaṇḍādīnāmivātrāpi pītvā vamēditi sambadhyatē| vamēdityangulyādinōpāyēnōdgirēt| madyaṁ pūrvabhukāhārāpēkṣayā yathāyōgyamiti| vamanāni balakālavibhāgavit prayuñjīta| vamanānīti bahuvacanaṁ kiṁ ucyatē| na sakr̥dyāvannirhatadōṣa iti jējjaṭaḥ| tēnaitaduktaṁ vyādhyauṣadhabalānurōdhēna cānyatamasya vamanasya prayōga iti||6||
Adhikarana upavAsamahatvam (7) · Śloka 7
kr̥tē'kr̥tē vā vamanē jvarī kuryādviśōṣaṇam|
dōṣāṇām samudīrṇānāṁ pācanāya śamāya ca||7||
View original
कृतेऽकृते वा वमने ज्वरी कुर्याद्विशोषणम्|
दोषाणाम् समुदीर्णानां पाचनाय शमाय च||७||
anantarōktaprakārēṇa kr̥tē vamanē viśōṣaṇamupāsādinā kuryānnatu samygyōgē'pyavaśyaṁ tadaharēva vamanavidhipradarśitaprakārēṇa pēyāṁ sēvēta| tathā yatrāpi vamanasyāviṣayatwādviṣayē'pi vā nimittāntarādvamanaṁ na kr̥taṁ tatrāpi viśōṣaṇaṁ kuryāt| dōṣāṇāmityādinā yathōktōpaśōṣaṇaprayōjanapradarśanam||7||
Adhikarana upavAsasyAvadhiH (8) · Śloka 8
āmēna bhasmanēvāgnau chhannē'nnaṁ na vipacyatē|
tasmādādōṣapacanajjvaritānupavāsayēt||8||
View original
आमेन भस्मनेवाग्नौ छन्नेऽन्नं न विपच्यते|
तस्मादादोषपचनज्ज्वरितानुपवासयेत्||८||
āmēnētyādinōpavāsāvadhipradarśanam| yathā bāhyē'gnau bhasmanā chhannē'nnaṁ na vipacyatē ēvamāntarē'pyāmēna cchhannē| tasmāddōṣasya nirāmatōtpattirupavāsānāmavadhiḥ| upapūrvō vasirbhōjananivr̥ttau vartatē||8||
Adhikarana uShNAmbupAnaM tadguNAshca (9) · Śloka 9
tr̥ṣṇagalpālpamuṣṇāmbu pibēdvātakaphajvarē|
tatkaphaṁ vilayaṁ nītvā tr̥ṣṇāmāśu nivartayēt|
udīrya cāgniṁ srōtāṁsi mr̥dūkr̥tya viśōdhayēt|
līnapittānilasvēdaśakr̥nmūtrānulōmanam|
nidrājāḍyāruciharaṁ prāṇānāmavalambanam||9||
View original
तृष्णगल्पाल्पमुष्णाम्बु पिबेद्वातकफज्वरे|
तत्कफं विलयं नीत्वा तृष्णामाशु निवर्तयेत्|
उदीर्य चाग्निं स्रोतांसि मृदूकृत्य विशोधयेत्|
लीनपित्तानिलस्वेदशकृन्मूत्रानुलोमनम्|
निद्राजाड्यारुचिहरं प्राणानामवलम्बनम्||९||
tasmiṁśca laṅghanē kriyamāṇē tr̥ṣṇāgatimātrāṁ tr̥ṣṇāmanubhavannēva vātakaphajvarē dvandvasamuttha ēva nētyāha| vātē ślēṣmaṇi vā kavōṣṇaṁ jalaṁ hitam| tayōḥ samuditayōrapyuṣṇamavirōdhīti ca| taccōṣṇāmbu pītaṁ mārgāvarakaṁ kaphaṁ vilayaṁ nītvā tr̥ṣṇāṁ nivartayēt| tathā līnānāmanutkliṣṭarūpāṇāmapi pittādīnāmanulōmanaṁ mārgaprērakaṁ nidrādiharaṁ ca| nidrā hyasvāsthyahētukā gr̥hītā| prāṇānāmavalambanamambusantarpaṇasvabhāvatvāt| ēvaṁ yathōktaviṣayē uṣṇāmbunā ēva prayōgaḥ||9||
Adhikarana shItajalapAnaparihAraH (10) · Śloka 10
viparītamataḥ śītaṁ dōṣasaṅghātavardhanam||10||
View original
विपरीतमतः शीतं दोषसङ्घातवर्धनम्||१०||
viparītamityādinā tatraiva śītāmbuparihārē hēturucyatē-uṣṇāmbunō guṇairviparītaṁ śītāmbu dōṣasaṅghātavarddhanañca||10||
Adhikarana uShNajalAnarhAH (11) · Śloka 11
uṣṇamēvaṅguṇatvē'pi yuñjyānnaikāntapittalē|
udriktapittē davathudāhamōhātisāriṇi|
viṣamadyōtthitē grīṣmē kṣatakṣīṇē'srapittini||11||
View original
उष्णमेवङ्गुणत्वेऽपि युञ्ज्यान्नैकान्तपित्तले|
उद्रिक्तपित्ते दवथुदाहमोहातिसारिणि|
विषमद्योत्थिते ग्रीष्मे क्षतक्षीणेऽस्रपित्तिनि||११||
uṣṇamityādinā kēvalapittādīnāmuṣṇāmbupratiṣēdhaṁ darśayati- uṣṇamanantarapradarśitāgnyudīraṇasrōtaśśōdhanatwādiguṇasaṁyuktatwē'pyēkāntapittalādau vyādhāvāturē vā na yuñjyāt| udriktamanyadōṣābhibhāvi pittaṁ yatra| davathuścakṣurādīndriyāśrayēṣu dāhaḥ| dāhaḥ sarvāṅgīṇastīvra ēva| grīṣmē dēśādiviśēṣavaśādvātakaphasyōtkr̥ṣṭatā; tadā stōkaṁ hitamēva||11||
Adhikarana tatra shItaM ShaDa~ggaM jalam (12) · Śloka 12
ghanacandanaśuṇṭhyambuparpaṭōśīrasādhitam|
śītaṁ tēbhyō hitaṁ tōyaṁ pācanaṁ truḍjvarāpaham||12||
View original
घनचन्दनशुण्ठ्यम्बुपर्पटोशीरसाधितम्|
शीतं तेभ्यो हितं तोयं पाचनं त्रुड्ज्वरापहम्||१२||
tatra śītāmbuprayōgaṁ darśayati- tēbhyaścaikāntapittalādibhyō ghanādisāditaṁ śītaṁ tōyaṁ hitaṁ , taddhi pācanaṁ tr̥ḍjvarāpahaṁ ca| nanu nāgarasya kaṭukatwāt kathaṁ prayōgaḥ; ucyatē - āmāśayasamutthatwājjvarasyēṣyata ēvānyadravyasaṁyuktasya jalasaṁskārarthamāvāpa ēti jējjaṭaḥ| tatha cānyē paṭhanti- yaccāsya śrutaśītāmbu ṣaḍaṅgādi prayujjyatē| karṣamātram tatō datvā kvathayētprāsthikē'mbhasi|| iti||12||
Adhikarana prasa~ggAjjvare pittaviruddhapratiShedhastatra hetuSca (13) · Śloka 13
uṣmā pittādr̥tē nāsti jvarō nātyūṣmaṇā vinā|
tasmātpittaviruddhāni tyajētpittādhikē'dhikam|
snānābhyaṅgapradēhāṁśca pariśēṣaṁ ca laṅghanam||13||
View original
उष्मा पित्तादृते नास्ति ज्वरो नात्यूष्मणा विना|
तस्मात्पित्तविरुद्धानि त्यजेत्पित्ताधिकेऽधिकम्|
स्नानाभ्यङ्गप्रदेहांश्च परिशेषं च लङ्घनम्||१३||
uṣṇāmbupratiṣēdhaprasaṅgē sarvēṣāṁ pittaviruddhānāṁ jvarē pratiṣēdha ucyatē- uṣmētyādi| pittādhikē tu jvarē pittaviruddhānyādhikaṁ tyajēt| pittaviruddhaṁ yat pittakāri tacca kaphajvarādau kiñcit tyajēdityadhikaśabdāllbhyatē| snanādīṁśca sarvasmin jvarē tyajēt| tathā pariśēṣaṁ laṅghanaṁ avasthāviśēṣavaśēnōktāllaṅghanādanyalaṅghanaṁ pariśēṣam||13||
Adhikarana sAmajvare auShadhapratiShedhastatra hetushca (14) · Śloka 14
ajīrṇa iva śūlaghnaṁ sāmē tīvraruji jvarē|
na pibēdauṣadhaṁ taddhi bhūya ēvāmamāvahēt|
āmābhibhūtakōṣṭhasya kṣīraṁ viṣamahēriva||14||
View original
अजीर्ण इव शूलघ्नं सामे तीव्ररुजि ज्वरे|
न पिबेदौषधं तद्धि भूय एवाममावहेत्|
आमाभिभूतकोष्ठस्य क्षीरं विषमहेरिव||१४||
ajīrṇa ityādinā sāmē jwarē auṣadhapratiṣēdhapradarśanam| ivētyādinā- tīvrārtirapi nājīrṇī pibēcchūlaghnamauṣadham| āmasannō'nalō nālaṁ paktuṁ dōṣauṣadhāśanam| nihanyādapi caitēṣāṁ vibhramaḥ sahasāturam| iti smārayati| tīvrarujāgrahaṇaṁ prabhūtōpalakṣaṇārtham| alpētVvāmē'gnēḥ kiñcicchaktatvāt kvāthādikaṁ prayujyata| ēvaṁ na kēvalaṁ sāma auṣadhaṁ tyajēt yāvat kṣīramapi tyajēditi pradarśanārthamāha-āmābhibhūtakōṣṭhsyētyādi| yasya hyāmēnābhibhūtaḥ kōṣṭhastasya dīpanatvādiyuktamapyauṣadhaṁ na yujyatē kimuta kṣīram| ahidr̥ṣṭāntēna viṣasya duṣṭatā pradarśitā||14||
Adhikarana sodardAdau svedanaM tatphala~jca (15) · Śloka 15
sōdardapīnasaśvāsē jaṅghāparVvāsthiśūlini|
vātaślēṣmātmakē svēdaḥ praśastaḥ sa pravartayēt|
svēdamūtraśakr̥dvātān kuryādagnēśca pāṭavam|
snēhōktamācāravidhiṁ sarvataścānupālayēt||15||
View original
सोदर्दपीनसश्वासे जङ्घापर्Vवास्थिशूलिनि|
वातश्लेष्मात्मके स्वेदः प्रशस्तः स प्रवर्तयेत्|
स्वेदमूत्रशकृद्वातान् कुर्यादग्नेश्च पाटवम्|
स्नेहोक्तमाचारविधिं सर्वतश्चानुपालयेत्||१५||
iti prasaṅgēna jvarē parihāryadarśanaṁ kr̥tvā sōdardētyādinā'vasthāviśēṣēṇa vidhēyaviśēṣaṁ niyamayati| vātaślēṣmātmakē jvarē udardādinā yathāsaṁbhavaṁ saṁyuktē svēdākhya upakramaḥ śastaḥ| sa svēdaḥ svēdādīni pravartayēt| udrdōnāma kapharōgaḥ pradarśitaḥ| snēhākta ācāravidhiruṣṇōdakōpacārī syādityādikaḥ||15||
Adhikarana pAcanasaMgrahaH (16) · Śloka 16
laṅghanaṁ svēdanaṁ kālō yavāgvastiktakō rasaḥ|
malānāṁ pācanāni syuryathāvasthaṁ kramēṇa vā||16||
View original
लङ्घनं स्वेदनं कालो यवाग्वस्तिक्तको रसः|
मलानां पाचनानि स्युर्यथावस्थं क्रमेण वा||१६||
laṅghanamityādinā pūrvōktasyāniyamēna kramaniyamēna ca pradarśanam| `laṅghanādi tiktarasāntaṁ pañcavidhaṁ pācanamiti' jējjaṭaḥ| laṅghanamupavāsaḥ| svēdanaṁ svēdaḥ| kālaḥ parivāsakramaḥ| yavāgvaḥ pēyāḥ| tiktō rasastiktarasayuktadravyōpayōgaḥ|vamanaṁ śōdhanaṁ na tu pācanam| yathāsvamityuktaviṣayānatikramēṇa malānāṁ pācanāni syuḥ| athavā kramēṇa laṅghanē kriyamāṇē dōṣasya niviḍatvavināśāya prathamamēva svēdanaṁ, tataḥ upavāsēna svēdēna kālakramēṇa ca dōṣē mārdavaṁ yātē bubhukṣāyāṁ jātāyāṁ yavāgvastatastiktō rasō mustāparpaṭādiḥ||16||
Adhikarana la~gghanAnarhAstatra kArya~jca (17) · Śloka 17
śuddhavātakṣayāgantujīrṇajvariṣu laṅghanam|
nēṣyatē tēṣu hi hitaṁ śamanaṁ yanna karśanam||17||
View original
शुद्धवातक्षयागन्तुजीर्णज्वरिषु लङ्घनम्|
नेष्यते तेषु हि हितं शमनं यन्न कर्शनम्||१७||
sāmānyēna navajvarē laṅghanōpakramācchuddhavātādijvarāṇāṁ laṅghanasya pratiṣēdhaḥ jīrṇajvarē ca laṅghanaviṣayē'pi| tēṣu ca śuddhavātādiṣu yasmācchamanaṁ tacca śamanaṁ yanna karśanaṁ nāpyatibr̥ṁhaṇaṁ rōgasvabhāvādityarthāllabhyatē||17||
Adhikarana la~gghanasyAyogasamyagyogalakShaNam (18) · Śloka 18
tatra sāmajvarākr̥tyā jānīyādaviśōṣitam|
dvividhōpakramajñānamavēkṣēta ca laṅghanē||18||
View original
तत्र सामज्वराकृत्या जानीयादविशोषितम्|
द्विविधोपक्रमज्ञानमवेक्षेत च लङ्घने||१८||
tatrētyādinā laṅghanasyāyōgasamyagyōgapradarśanam| jvarōpadravatīkṣṇatvādikaṁ sāmajvarākr̥tiḥ| ākr̥tirllakṣaṇamiti paryāyau||18||
Adhikarana peyA tadguNashca (19) · Śloka 19
yuktaṁ laṅghitaliṅgaistu taṁ pēyābhirupācarēt|
yathāsvauṣadhasiddhābhirmaṇḍapūrvābhirāditaḥ|
ṣaḍahaṁ vā mr̥dutvaṁ vā jvarō yāvadavāpnuyāt|
tasyāgnirdīpyatē tābhiḥ samidbhiriva pāvakaḥ|
tāśca bhēṣajasaṁyōgāllaghutvāccāgnidīpanāḥ|
vātamūtrapurīṣāṇāṁ dōṣāṇāṁ cānulōmikāḥ|
svēdanāya dravōṣṇatvānmr̥dutvāttr̥ṭpraśāntayē|
āhārabhavātprāṇāya saratvāllāghavāya ca|
jvaraghnyō jvarasātmyatvāttasmātpēyābhirāditaḥ|
upakramējjvarān sarvānr̥tē madyasamutthitān||19||
View original
युक्तं लङ्घितलिङ्गैस्तु तं पेयाभिरुपाचरेत्|
यथास्वौषधसिद्धाभिर्मण्डपूर्वाभिरादितः|
षडहं वा मृदुत्वं वा ज्वरो यावदवाप्नुयात्|
तस्याग्निर्दीप्यते ताभिः समिद्भिरिव पावकः|
ताश्च भेषजसंयोगाल्लघुत्वाच्चाग्निदीपनाः|
वातमूत्रपुरीषाणां दोषाणां चानुलोमिकाः|
स्वेदनाय द्रवोष्णत्वान्मृदुत्वात्तृट्प्रशान्तये|
आहारभवात्प्राणाय सरत्वाल्लाघवाय च|
ज्वरघ्न्यो ज्वरसात्म्यत्वात्तस्मात्पेयाभिरादितः|
उपक्रमेज्ज्वरान् सर्वानृते मद्यसमुत्थितान्||१९||
tañca jvaritañca śabdābhihitēna sāmajvaraliṅgaviparyāsēna dvividhōpakramaṇīyōktaiśca laṅghitaliṅgairyuktaṁ jñātvā pēyābhirupācarēt| kimbhūtābhirāha- yathāsvauṣadhasiddhābhiryasmin jvarē yadēva kāṣāyakalpanauṣadhayuktaṁ tēnauṣadhēna sādhitābhiḥ| maṇḍaḥ pūrvō yāsāṁ tābhiḥ| laṅghanē kr̥tē maṇḍaḥ tataḥ pēyā| kiyatkālamityāha- āditō jvarārambhadināt prabhr̥ti ṣaḍahaṁ yāvat| yatra tu ṣaḍahāt pūrvaṁ laṅghitaliṅgābhāvāt pēyā na prayuktā tatra yadā prayujyatē tadā tāsāṁ jvaramārdavōtpattiryāvat prayōgaḥ| subōdham| (athavā yavāgūnāṁ prati swaṁ saṁskārakapippalīnāgarādikamiti jējjaṭaḥ )|
Adhikarana peyAyogAH (20) · Śloka 20
prāgjalājapēyāṁ sujarāṁ saśuṇṭhīdhānyapippalīm|
sasaindhavāṁ tathāmlārthī tāṁ pibētsaha dāḍimām|
sr̥ṣṭaviḍ bahupittō vā saśuṇṭhīmākṣikāṁ himām|
bastipārśvaśiraḥśūlī vyāghrīgōkṣurasādhitām|
pr̥śniparṇī balāvilvanāgarōtpaladhānyakaiḥ|
siddhāṁ jvarāsāryamlāṁ pēyāṁ dīpanapācanīm|
hrasvēna pañcamūlēna hikkārukśvāsakāsavān|
pañcamūlēna mahatā kaphārtō yavasādhitām|
vibaddhavarcāṁ sayavāṁ pippalyāmalakaiḥ kr̥tām|
yavāgūṁ sarpiṣā bhr̥ṣṭāṁ maladōṣānulōmanīm|
cavikāpippalīmūladrākṣā''malakanāgaraiḥ|
kōṣṭē vibaddhē saruji pibēttu parikartini|
kōlavr̥kṣāmlakalaśīdhāvanīśrīphalaiḥ kr̥tām|
asvēdanidrastr̥ṣṇārtaḥ sitāmalakanāgaraiḥ|
sitābadaramr̥dvīkāsārivāmustacandanam|
tr̥ṣṇācchardiparīdāhajvaraghnīṁ kṣaudrasaṁyutām|
kuryāt pēyauṣadairēva rasayūṣādikānapi||20||
View original
प्राग्जलाजपेयां सुजरां सशुण्ठीधान्यपिप्पलीम्|
ससैन्धवां तथाम्लार्थी तां पिबेत्सह दाडिमाम्|
सृष्टविड् बहुपित्तो वा सशुण्ठीमाक्षिकां हिमाम्|
बस्तिपार्श्वशिरःशूली व्याघ्रीगोक्षुरसाधिताम्|
पृश्निपर्णी बलाविल्वनागरोत्पलधान्यकैः|
सिद्धां ज्वरासार्यम्लां पेयां दीपनपाचनीम्|
ह्रस्वेन पञ्चमूलेन हिक्कारुक्श्वासकासवान्|
पञ्चमूलेन महता कफार्तो यवसाधिताम्|
विबद्धवर्चां सयवां पिप्पल्यामलकैः कृताम्|
यवागूं सर्पिषा भृष्टां मलदोषानुलोमनीम्|
चविकापिप्पलीमूलद्राक्षाऽऽमलकनागरैः|
कोष्टे विबद्धे सरुजि पिबेत्तु परिकर्तिनि|
कोलवृक्षाम्लकलशीधावनीश्रीफलैः कृताम्|
अस्वेदनिद्रस्तृष्णार्तः सितामलकनागरैः|
सिताबदरमृद्वीकासारिवामुस्तचन्दनम्|
तृष्णाच्छर्दिपरीदाहज्वरघ्नीं क्षौद्रसंयुताम्|
कुर्यात् पेयौषदैरेव रसयूषादिकानपि||२०||
yadā pēyānāmavasarastadā maṇḍādanu sujaratvāllājapēyāṁ pibēt| prāglājapēyāṁ sujarāmiti ślēṣmaṇyēṣā prathamā| amlābhilāṣī tāmēva dāḍimāmlāṁ ityaiṣā vātē dvitīyā| sr̥ṣṭaviḍ bahupittō vētyēṣā tr̥tīyā pittē| atra nāgaraṁ madhurapākitvāt pittēna viruddhyatē| āmapācanārthamiṣyata ēva| śēṣāṇāṁ viṣayanirdēśastu śāstrasya kartrā kr̥ta ēva iti jējjaṭaḥ| tatastaṇḍulapēyāṁ saindhavalājapēyāṁ vā| amlārthī grahaṇēna `kurvatē hi rucirdōṣā' iti smāryatē| natvarthitamātrē prayōgaḥ| sarvāsāṁ ca pēyānāṁ sādhanajalasaṁskārakārī dōṣādyapēkṣayā cauṣadhamātrā| anyē paṭhanti- yavāgūrasayūṣēṣu rasālāpānakādiṣu| dravyamātrāṁ prayuñjīta lōkasiddhaṁ yathārhataḥ| athavā yāvatā vyāptirnāti syādbhēṣajēna tu|| subōdham| yavasādhitā yasyāṁ taṇḍulā na praviśanti| sayavā yatra stōkaṁ yavānām| parikartini kōṣṭhē kōlādibhiḥ śrīphalaṁ bilvam||20||
Adhikarana peyAnarhAH (21) · Śloka 21
madyōdbhavē madyanityē pittasthānagatē kaphē|
grīṣmē tayōrvādhikayōstahr̥cchardidāhapīḍitē|
ūrdhvaṁ pravr̥ttē raktē ca pēyāṁ nēcchanti ......||21||
View original
मद्योद्भवे मद्यनित्ये पित्तस्थानगते कफे|
ग्रीष्मे तयोर्वाधिकयोस्तहृच्छर्दिदाहपीडिते|
ऊर्ध्वं प्रवृत्ते रक्ते च पेयां नेच्छन्ति ......||२१||
madyōdbhavādikē viṣayē pēyamācāryā nēcchanti madyanityē puruṣē| tayōrityanantaraśrutayōḥ pittaślēṣmaṇōḥ| grīṣmakālē vr̥ddhayōrvēti samuccayē| nēcchatītyanēnānupayujyamānē yuktiviśēṣataivāgamasya pradarśitā||21||
Adhikarana tatra lAjatarpaNaM deyam (22) · Śloka 22
........................................tēṣu tu|
drākṣādāḍimakāśmaryapathyāpīluparūṣakaiḥ|
samadhūkaiḥ sabadaraiḥ sakṣaudrān sasitōpalān|
jvaraghnaistōyamr̥ditairadbhirvā lājatarpaṇān|
pibēt susūkṣmarajasastatō jīrṇē tu tarpaṇē|
yavāgvāṁ vaudanaṁ kṣudvānaśnīyādbhr̥śatāṇḍulam|
dakalāvaṇikairyūṣai rasairvā mudgalāvajaiḥ|
ityayaṁ ṣaḍahō nēyō balṁ dōṣaṁ ca rakṣatā||22||
View original
........................................तेषु तु|
द्राक्षादाडिमकाश्मर्यपथ्यापीलुपरूषकैः|
समधूकैः सबदरैः सक्षौद्रान् ससितोपलान्|
ज्वरघ्नैस्तोयमृदितैरद्भिर्वा लाजतर्पणान्|
पिबेत् सुसूक्ष्मरजसस्ततो जीर्णे तु तर्पणे|
यवाग्वां वौदनं क्षुद्वानश्नीयाद्भृशताण्डुलम्|
दकलावणिकैर्यूषै रसैर्वा मुद्गलावजैः|
इत्ययं षडहो नेयो बलं दोषं च रक्षता||२२||
tēṣu tu madyōdbhavādiṣu pēyāprasaṅgē lājatarpaṇān pibēt| tarpaṇāḥ saktavaḥ kēna pibēdāha- jvarāpahairdāḍimādibhistōyamr̥ditairyathāyōgyamathavā kēvalābhirēvādbhiḥ| kimbhūtānāha- saśarkarākṣaudrān| tathā susūkṣmarajasaḥ vastratitaūccāritavān| tataḥ pītvā tadaharēva jīrṇē yavāgvāṁ vā svaviṣayaprayuktāyāṁ tadaharēva tarpaṇē jīrṇē yavāgvāṁ vā svaviṣayaprayuktāyāṁ jīrṇāyāṁ yadā kṣudvān bhavati tadā bhr̥ṣṭataṇḍulakr̥tamōdanamadyāt kēnētyāha- dakalāvaṇikairyūṣairvā mudgalāvābhyāṁ vā rasaiḥ| ityanēna pēyādikramēṇāyaṁ laṅghitōttaraḥ ṣaḍaha āturēṇa balaṁ dēhasya dōṣaṁ ca kṣayavr̥ddhitō rakṣatā nēyaḥ|
Adhikarana kaShAyaprayogaH (23) · Śloka 23
tataḥ pakvēṣu dōṣēṣu laṅghanādyaiḥ praśasyatē|
kaṣāyō dōṣaśēṣasya pācanaḥ śamanō'thavā||23||
View original
ततः पक्वेषु दोषेषु लङ्घनाद्यैः प्रशस्यते|
कषायो दोषशेषस्य पाचनः शमनोऽथवा||२३||
tataḥ payōkramādanantaraṁ laṅghanasvēdanakālē yavāgūbhirdōṣēṣu jvarārambhakēṣu pakvēṣu dōṣaśēṣasya pācanō vā śamanō vā kaṣāyaḥ pañcavidhakalpanaḥ praśasyatē| kaṣāya iti pākēnōpalabdhatvādauṣadhasya saṁjñā- laṅghanāmbuyavāgūbhiryadā dōṣō na pacyatē| tadā taṁ mukhavairasyatr̥ṣṇārōcakanāśanaiḥ| kaṣāyaiḥ pācanairhr̥dyairjvaraghnaṁ samupācarēt| pācanīyaviṣayō'yam| saṁśamanīyaviṣayaśca| mr̥dau jvarē laghau dēhē pracalēṣu malēṣu ca| pakvaṁ dōṣaṁ vijānīyādyadā dēyaṁ tadauṣadham|| tasmāt saṁśamanīyakālō'yamiti jējjaṭaḥ||23||
Adhikarana kaShAyasya viShayAviShayau (24) · Śloka 24
tiktaḥ pittē viśēṣēṇa prayōjyaḥ kaṭukaḥ kaphē|
pittaślēṣmaharatvē'pi kaṣāyaḥ sa na śasyatē|
navajvarē malastambhāt kaṣāyō viṣamajvarān|
kurutē'rucihr̥llāsahidhmā''dhmānādikānapi|
na cyavantē na pacyantē kaṣāyastambhitā malāḥ|
tiryaggatā vimārgā vā vardhayantyapi ca jvaram||24||
View original
तिक्तः पित्ते विशेषेण प्रयोज्यः कटुकः कफे|
पित्तश्लेष्महरत्वेऽपि कषायः स न शस्यते|
नवज्वरे मलस्तम्भात् कषायो विषमज्वरान्|
कुरुतेऽरुचिहृल्लासहिध्माऽऽध्मानादिकानपि|
न च्यवन्ते न पच्यन्ते कषायस्तम्भिता मलाः|
तिर्यग्गता विमार्गा वा वर्धयन्त्यपि च ज्वरम्||२४||
sa ca kaṣāyastiktarasaḥ pittē viśēṣēṇa yōjyaḥ| viśēṣagrahaṇāt kaphē'pi yōjyā iti labhyatē| kaṭukaśca kapha ēva yōjyaḥ| sa ca kaṣāyaḥ kaṣāyō rasēna pittaślēṣmaharō'pi navajvarē na śasyatē|tatrā hi navajvarē kaṣāyō malānāṁ stambhāt bahirgamanapācanābhāvēna tiryaggamanavimārgagamanābhyāṁ yathāsaṁprāptiviṣayajvarānarucyādīnapi karōti| kaṣāyarasastambhitā malāḥ na cyavantē nāpyantaḥ pacyantē; pratyuta tiryaksrōtassu viparītaṁ vā mārgēṣu gamanāt jvaraṁ vardhayanti| baddhāmāditvācca kaṣāyō yathāsamprāptiśūlādikāryapi bhavatīti tiryaggamanēna vimārgagamanēna ca viṣamajvarasya svarūpaṁ pradarśitaṁ bhavati| navatāyāṁ tvatītāyāṁ harītakyādēḥ prayōgō dr̥ṣṭaḥ;,ēvaṁ ṣaḍahādauṣadhayōjanam||24||
Adhikarana auShadhakAlaviShaye matAntarANi (25) · Śloka 25
saptāhādauṣadhaṁ kēcidāhuranyē daśāhataḥ|
kēcillaghvannabhuktasya yōjyamāmōlbaṇēna tu||25||
View original
सप्ताहादौषधं केचिदाहुरन्ये दशाहतः|
केचिल्लघ्वन्नभुक्तस्य योज्यमामोल्बणेन तु||२५||
kēcidācāryāḥ saptāhādauṣadhamāhuḥ| anyē tu daśāhāt| kēcitvēvamāhuḥ-yathā laṅghanādanantaraṁ yadauṣadhamupayujyatē tadā yē laghvannaṁ bhuktaṁ tasyaiva yōjyam| pakṣatrayē'pi samānayōjyamālōlbaṇē tvauṣadhaṁ nēti| kēvalaṁ kēṣāñcit ṣaḍahamāmōlbaṇatvaṁ kēṣāñcitsaptāhaṁ kēṣāñciddaśāhamiti||25||
Adhikarana AmolbaNe auShadhaniShedhe hetuH (26) · Śloka 26
tīvrajvaraparītasya dōṣavēgōdayē yataḥ|
dōṣē'thavātinicitē tandrāstaimityakāriṇī||26||
View original
तीव्रज्वरपरीतस्य दोषवेगोदये यतः|
दोषेऽथवातिनिचिते तन्द्रास्तैमित्यकारिणी||२६||
āmōlbaṇē na yōjyamityatra hēturucyatē yatō yasmāttīvrajvaraparītasya dōṣavēgōdayē sati prayuktamauṣadhamata ēvāpacyamānaṁ bhūyōjvaraṁ jvalayati| athavā navajvarē'tinicitē dōṣē tandrāstaimityakāriṇī auṣadhaṁ prayuktaṁ bhūyō jvaraṁ jvalayati||26||
Adhikarana acirajvarite~apyauShadhaprayogArhAvasthA (27) · Śloka 27
yadā jvarō mr̥durdēhō laghuḥ pracalitā malāḥ|
acirajvaritasyā'pi yōjayēdbhēṣajaṁ tadā||27||
View original
यदा ज्वरो मृदुर्देहो लघुः प्रचलिता मलाः|
अचिरज्वरितस्याऽपि योजयेद्भेषजं तदा||२७||
yadā mr̥dujvarō dēhaśca laghurmalaścālitā na tu stimitāstadā acirajvaritasyāpi bhēṣajaṁ yōjayēt| kaistaiḥ taduktam| yadyapi pakṣatrayaṁ pradarśitaṁ tatrāpyēvamēvāvagantavyam| yasya jvarasya tīvratvaṁ prāptasya ca laṅghanasyāyōjanāddōṣasyātivr̥ddhatvaṁ sāmatvañca tatrāvaśyamauṣadhaṁ na yōjyam| ētadviparyayē tu yōjyamēva na tu ṣaḍahādikamapēkṣaṇīyamiti||27||
Adhikarana kaShAyayogAH pAcanAH kaShAyAH (28) · Śloka 28
mustayā parpaṭaṁ yuktaṁ śuṇṭhyā duḥsparśayāpi vā|
pākyaṁ śītakaṣāyaṁ vā pāṭhōśīraṁ savālakam|
pibēttadvacca bhūnimbaguḍūcīmustanāgaram|
yathāyōgyamimē yōjyāḥ kaṣāyā dōṣapācanāḥ|
jvarārōcakatr̥ṣṇā''syavairasyāpaktināśanāḥ|
pāṭhēndrayavabhūnimbamustaparpaṭakā mr̥tā|
jayantyāmamatīsāraṁ jvaraṁ ca samahauṣadhāḥ||28||
View original
मुस्तया पर्पटं युक्तं शुण्ठ्या दुःस्पर्शयापि वा|
पाक्यं शीतकषायं वा पाठोशीरं सवालकम्|
पिबेत्तद्वच्च भूनिम्बगुडूचीमुस्तनागरम्|
यथायोग्यमिमे योज्याः कषाया दोषपाचनाः|
ज्वरारोचकतृष्णाऽऽस्यवैरस्यापक्तिनाशनाः|
पाठेन्द्रयवभूनिम्बमुस्तपर्पटका मृता|
जयन्त्याममतीसारं ज्वरं च समहौषधाः||२८||
mustayētyādinā tadēvauṣadhamucyatē| ēvaṁ dōṣādiviśēṣāpēkṣayā parpaṭaṁ kadāciddurālabhayā| pāṭhāditrayaṁ śr̥taṁ vā śītaṁ vā| bhūnimbādicatuṣṭayaṁ tadvacchr̥taṁ vā śītaṁ vā| imē ca mustāparpaṭakādayaḥ kaṣāyāḥ niyatāniyatakalpanā yathāyōgaṁ dōṣādyapēkṣayā yōgānatikramēṇa yōjyāḥ| ētē ca jvarādināśanāḥ pāṭhādayaḥ sanāgarā āmādikaṁ jvariṇō yajanti yathēcchakalpanāprayuktāvātapittaślēṣmaṇi| yathāyōgyamityatra jējjaṭaḥ pākyaṁ śītakaṣāyañca mustāparpaṭakaṁ pibēt| pākyaṁ kvāthyaṁ śītakaṣāyamanutkvathitamēvōṣṇōdakē saṁkṣudya dravyaṁ yadrātriparyuṣitaṁ pīyatē tatkēvalapittē| paittikē ca sa nāgaraṁ parpaṭakaṁ mandāgniḥ| pittakaphaprāyē sadurālabhaṁ parpaṭakaṁ durālabhapittaślēṣmōpaśamanānāmityābhnānāt| dāhabahulaṁ pāṭhōśīraṁ vālakam| śītaprāyē bhūnimbaguḍūcīmustanāgaramiti| anyē vyākhyānayanti - pañcāpyamī sarvayaugikāḥ kutaḥ vyādhipratyānīkatvādyathā kuṣṭhē khadiraṁ grahaṇyāṁ takraṁ pramēhē haridrēti|28||
Adhikarana doShAnusAraM pAcanAni (29) · Śloka 29
durālabhā'mr̥tāmustānāgaraṁ vātajē jvarē|
athavā pippalīmūlaguḍūcīviśvabhēṣajam|
kanīyaḥ pañcamūlaṁ ca pittē kṣaudrasamanvitāḥ|
kaliṅgamustakaṭukā mustāparpaṭakaṁ tathā|
sadhanvayāsabhūnimbaṁ vatsakādyō gaṇaḥ kaphē|
athavā vr̥ṣagāṅgēyīśr̥ṅgavēradurālabhāḥ|
rugvibandhānilaślēṣmayuktē dīpanapācanam|
abhayāpippalīmūlaśamyākakaṭukāghanam||29||
View original
दुरालभाऽमृतामुस्तानागरं वातजे ज्वरे|
अथवा पिप्पलीमूलगुडूचीविश्वभेषजम्|
कनीयः पञ्चमूलं च पित्ते क्षौद्रसमन्विताः|
कलिङ्गमुस्तकटुका मुस्तापर्पटकं तथा|
सधन्वयासभूनिम्बं वत्सकाद्यो गणः कफे|
अथवा वृषगाङ्गेयीशृङ्गवेरदुरालभाः|
रुग्विबन्धानिलश्लेष्मयुक्ते दीपनपाचनम्|
अभयापिप्पलीमूलशम्याककटुकाघनम्||२९||
durālabhādikaṁ vātajvarē| pippalīmūlāditrayaṁ vātajvara ēva| kēvalamēva hrusvapñcamūlakaṁ vātē| kaliṅgāditrayaṁ sakṣaudraṁ pittē|mustāparpaṭakaṁ durālabhākirātatiktasaṁyuktaṁ pittē|kaphē vatsakādyō gaṇaḥ| athavā vr̥ṣādayaḥ| gāṅgēyī mustā|rugādiyuktē vātaślēṣmajvarē abhayādikaṁ tacca dīpanaṁ pācanaṁ ca||29||
Adhikarana santatAdijvareShu kaShAyayogAH (30) · Śloka 30
kaliṅgakāḥ paṭōlasya patraṁ kaṭukarōhiṇī|
paṭōlaṁ sārivā mustā pāṭhā kaṭukarōhiṇī|
paṭōlanimbatriphalāmr̥ddīkāmustavatsakāḥ|
kirātatiktamamr̥tāḥ candanaṁ viśvabhēṣajam|
dhātrīmustāmr̥tākṣaudramardhaślōkasamāpanāḥ|
pañcaitē santatādīnāṁ pañcānāṁ śamanā matāḥ|
paṭōlēndriyavāriṣṭabhadramustāmr̥tā'bhayāḥ|
sārivādvitayaṁ pāṭhā trayantī kaṭurōhiṇī|
paṭōlāriṣṭamr̥dvīkāśamyākātriphalāvr̥ṣam|
candanōśīradhānyābdaguḍūcīviśvabhēṣajam|
dēvadārūsthirāśuṇṭhīvāsādhātrīharītakīḥ|
pañca pañcajvarān ghnanti yōgā madhusitōtkaṭāḥ||30||
View original
कलिङ्गकाः पटोलस्य पत्रं कटुकरोहिणी|
पटोलं सारिवा मुस्ता पाठा कटुकरोहिणी|
पटोलनिम्बत्रिफलामृद्दीकामुस्तवत्सकाः|
किराततिक्तममृताः चन्दनं विश्वभेषजम्|
धात्रीमुस्तामृताक्षौद्रमर्धश्लोकसमापनाः|
पञ्चैते सन्ततादीनां पञ्चानां शमना मताः|
पटोलेन्द्रियवारिष्टभद्रमुस्तामृताऽभयाः|
सारिवाद्वितयं पाठा त्रयन्ती कटुरोहिणी|
पटोलारिष्टमृद्वीकाशम्याकात्रिफलावृषम्|
चन्दनोशीरधान्याब्दगुडूचीविश्वभेषजम्|
देवदारूस्थिराशुण्ठीवासाधात्रीहरीतकीः|
पञ्च पञ्चज्वरान् घ्नन्ति योगा मधुसितोत्कटाः||३०||
kaliṅgadibhiḥ pañcabhirarddhaślōkaiḥ pañca yathāyōgyakalpanāḥ kaṣāyāḥ yathāsaṁkhyēna pañcānāṁ santatādīnāṁ śamanā matā ācāryāṇām| ēvamēva paṭōlādibhiryōgayōgyakalpanā madhusitōtkaṭāḥ prabhūtamadhusitāḥ||30||
Adhikarana vAtajvare katipayAH yogAH (31) · Śloka 31
saguḍāḥ sārivā drākṣāśatāhvākaṇarēṇukāḥ|
kāśmaryasārivādrākṣātrayāṇā'mr̥tāguḍaḥ|
śatapuṣpāvacākuṣṭhadēvadārūharēṇukāḥ|
śarkarāmadhusaṁyuktāḥ samāṁsīmustadhānyakāḥ|
kr̥ṣṇāpunarnavādrākṣāśatāhvāguḍasārivāḥ|
śāliparṇībalādrākṣāsārivācchinnasambhavāḥ|
āragvadhō balā rāsnā kāśmaryaṁ madhukaṁ guḍāḥ|
śatāvarīcchinnarūhāsvarasō vā guḍānvitaḥ|
sakr̥ṣṇājīrakasitānāgaraścāmr̥tārasaḥ|
vātajvaraṁ jayantyāśu kēvalō vā'mr̥tārasaḥ|
bhārṅgīsaralagāṅgēyīdārūkuṣṭhailavālukam|
kōṣṇaṁ ghr̥taguḍōpētaṁ pibēdvā vātajē jvarē||31||
View original
सगुडाः सारिवा द्राक्षाशताह्वाकणरेणुकाः|
काश्मर्यसारिवाद्राक्षात्रयाणाऽमृतागुडः|
शतपुष्पावचाकुष्ठदेवदारूहरेणुकाः|
शर्करामधुसंयुक्ताः समांसीमुस्तधान्यकाः|
कृष्णापुनर्नवाद्राक्षाशताह्वागुडसारिवाः|
शालिपर्णीबलाद्राक्षासारिवाच्छिन्नसम्भवाः|
आरग्वधो बला रास्ना काश्मर्यं मधुकं गुडाः|
शतावरीच्छिन्नरूहास्वरसो वा गुडान्वितः|
सकृष्णाजीरकसितानागरश्चामृतारसः|
वातज्वरं जयन्त्याशु केवलो वाऽमृतारसः|
भार्ङ्गीसरलगाङ्गेयीदारूकुष्ठैलवालुकम्|
कोष्णं घृतगुडोपेतं पिबेद्वा वातजे ज्वरे||३१||
saguḍā ityādinā navayōgā vātajvarē niyatāḥ niyamakalpanāḥ| tatra sārivādayō rēṇukāntāḥ saguḍāḥ| śatapuṣpādayaḥ samāṁsīmustadhānyakāḥ śarkarāmadhusaṁyuktāḥ| kr̥ṣṇādayaḥ sārivāntāḥ śālaparṇyādayaśchinnasambhavāntāḥ| āragvadhādikaḥ saguḍaḥ| śatāvarīguḍūcyōḥ svarasaḥ saguḍaḥ| guḍūcīrasaḥ sakr̥ṣṇājīrakādiḥ| kēvalaśca guḍūcīrasaḥ| sarvatra ca madhuguḍaśarkarāṇāṁ vyaptijanikā mātrā| bhārṅgyādighr̥taguḍasaṁyuktō vātajvarē|gāṅgēyī mustā| ēlavālukamailēyaṁ sugandhi harivālukamiti paryāyāḥ||31||
Adhikarana pittajvare yogAH (32) · Śloka 32
paṭōlādiguḍūcyādi sūtrōktau pittajē jvarē|
añjanādiḥ sakāśmaryaḥ sārivādiḥ saśarkaraḥ|
sitāmadhukakāśmaryaśītōśīraparūṣakam|
guḍūcīsārivōrōdhrakamalōtpalaśarkaraḥ|
drākṣ0ā'bhayātiktaghanaśamyākaphalaparpaṭam|
śyāmāparpaṭaduḥsparśātiktātiktasitāvr̥ṣāḥ|
śarkarātiktakaṭukātrāyamāṇābibhītakam|
guḍūcyāmalakairyuktaḥ kēvalō vā'pi parpaṭaḥ|
kaṣāyō vā himastiktādrākṣāmadhukanimbajaḥ|
pittajvaraghnī kaṭukā ślakṣṇapiṣṭā saśarkarā||32||
View original
पटोलादिगुडूच्यादि सूत्रोक्तौ पित्तजे ज्वरे|
अञ्जनादिः सकाश्मर्यः सारिवादिः सशर्करः|
सितामधुककाश्मर्यशीतोशीरपरूषकम्|
गुडूचीसारिवोरोध्रकमलोत्पलशर्करः|
द्राक्ष्०आऽभयातिक्तघनशम्याकफलपर्पटम्|
श्यामापर्पटदुःस्पर्शातिक्तातिक्तसितावृषाः|
शर्करातिक्तकटुकात्रायमाणाबिभीतकम्|
गुडूच्यामलकैर्युक्तः केवलो वाऽपि पर्पटः|
कषायो वा हिमस्तिक्ताद्राक्षामधुकनिम्बजः|
पित्तज्वरघ्नी कटुका श्लक्ष्णपिष्टा सशर्करा||३२||
pittajvarē paṭōlādigaṇō guḍūcyādirvā|sakāśmaryō'ñjanādiḥ| saśarkaraḥ sārivādiḥ| pañcabhirarddhaślōkaiḥ sitētyādinā yathāyōgyakalpanam|subōdham| śītañcandanam| tiktaḥ kirātatiktaḥ| ghanō mustaḥ| śamyāka āragvadhaḥ| tasya phalam| guḍūcyāmalakayuktaḥ parpaṭaḥ kēvalō vā| tiktādijō vā śītaḥ kaṣāya iti pittajē jvarē| kaṭukā śarkarācūrṇañca pittajvarē||32||
Adhikarana kaphajvaraghnAH yogAH (33) · Śloka 33
kaphajētiviṣōśīrapaṭōlamaricakṣapāḥ|
samūrvēndrayavadvīpikuṣṭhanimbavacāguḍāḥ|
saptacchadāmr̥tānimbasphūrjātaṁ mākṣikānvitam|
niśātrikaṭukaṁ tiktānāgapuṣpakaliṅgakāḥ|
sārivātiviṣākuṣṭhaduḥsparśāmustagugguluḥ|
parūṣaṁ triphalā tiktā bījaṁ vr̥ṣakajaṁ ghanam|
nāgaratriphalāmustāmūrvāpāṭhāḥ samākṣikāḥ||33||
View original
कफजेतिविषोशीरपटोलमरिचक्षपाः|
समूर्वेन्द्रयवद्वीपिकुष्ठनिम्बवचागुडाः|
सप्तच्छदामृतानिम्बस्फूर्जातं माक्षिकान्वितम्|
निशात्रिकटुकं तिक्तानागपुष्पकलिङ्गकाः|
सारिवातिविषाकुष्ठदुःस्पर्शामुस्तगुग्गुलुः|
परूषं त्रिफला तिक्ता बीजं वृषकजं घनम्|
नागरत्रिफलामुस्तामूर्वापाठाः समाक्षिकाः||३३||
ativiṣādayō vacāntāḥ saguḍāḥ kaphē| kṣapā haridrā| dvīpiḥ citrakaḥ| saptacchadādikaṁ samākṣikam| saptacchadaḥ saptaparṇaḥ| sphūrjātaṁ kākatiktaḥ| niśā sārivāparūṣanāgarādyāścatvāraḥ kaṣayāḥ samākṣikāḥ| niśā haridrā| kaliṅgakaḥ indrayavaḥ| vr̥ṣakajaṁ bījaṁ śākabījamiti kaphajvarē||33||
Adhikarana doShasaMsarge yogAH (34) · Śloka 34
saṁsargasannipātēṣu miśrānētān vikalpayēt||34||
View original
संसर्गसन्निपातेषु मिश्रानेतान् विकल्पयेत्||३४||
ētē ca yōgāḥ dōṣaviśēṣa uktāstē sadr̥śē dōṣē yujyantē| api tvāntarē viśēṣavacchinnē prayōgāvayavasamudāyaśaktyānuguṇyēna| tacca yōgamiti karaṇavidhiḥ karmābhyāsādaya bhidyantē| ētāṁśca kaṣāyān yayōrēva saṁsargaḥ tayōrēva uktān miśrībhāvēna kalpayēt||34||
Adhikarana vAtapittaghnAH yogAH (35) · Śloka 35
gōkaṇṭakabalādarbhāḥ sasitā vātapittajē|
drākṣāmalakabhūnimbāḥ saguḍūcīśaṭhīguḍāḥ|
trāyantī sārivādrākṣā kāśmaryacchinnajāguḍāḥ|
drākṣāmasūratrāyantī guḍūcīsārivābalāḥ|
drākṣāmadhūkamadhukalōdhrakāśmaryasārivāḥ|
mustāmalakahrībērapadmakēsarapadmakam|
mr̥ṇālacandanōśīranīlōtpalaparūṣakam|
phāṇṭō himō vā drākṣādirjātīkusumavāsitaḥ|
yuktō madhusitālājairjayatyanilapittajam|
jvaraṁ madātyayaṁ charddiṁ mūrchāṁ dāhaṁ śramaṁ bhramam|
ūrdhvagaṁ raktapittañca pipāsāṁ kāmalāmapi||35||
View original
गोकण्टकबलादर्भाः ससिता वातपित्तजे|
द्राक्षामलकभूनिम्बाः सगुडूचीशठीगुडाः|
त्रायन्ती सारिवाद्राक्षा काश्मर्यच्छिन्नजागुडाः|
द्राक्षामसूरत्रायन्ती गुडूचीसारिवाबलाः|
द्राक्षामधूकमधुकलोध्रकाश्मर्यसारिवाः|
मुस्तामलकह्रीबेरपद्मकेसरपद्मकम्|
मृणालचन्दनोशीरनीलोत्पलपरूषकम्|
फाण्टो हिमो वा द्राक्षादिर्जातीकुसुमवासितः|
युक्तो मधुसितालाजैर्जयत्यनिलपित्तजम्|
ज्वरं मदात्ययं छर्द्दिं मूर्छां दाहं श्रमं भ्रमम्|
ऊर्ध्वगं रक्तपित्तञ्च पिपासां कामलामपि||३५||
gōkaṇṭakādi saśarkaraṁ vātapittajē|drākṣādyardhaślōkairvātapittajē kaṣāyayōgyē trayḥ kaṣāyāḥ| drākṣāmadhūkādinā sārdhēnaślōkēna phāṇṭaḥ śītakaṣayō vā madhvādibhiryuktō jātīpuṣpādhivāsitaścānilapittajvaramūrchādikaṁ jayati| hrībēraṁ vālakam||35||
Adhikarana kaphavAtaghnAH yogAH (36) · Śloka 36
kaphavātē vacātiktāpāṭhāragvadhavatsakāḥ|
pippalīcūrṇayuktō vā kvāthaśchinnōdbhavōdbhavaḥ|
vyāghrīśuṇṭhyamr̥takvāthaḥ pippalīcūrṇasaṁyutaḥ|
vātaślēṣmajvaraśvāsakāsapīnasaśūlajit|
pathyākustumbarīmustāśuṇṭhīkattr̥ṇaparpaṭam|
sakaṭphalavacābhārṅgī dēvāhvaṁ madhuhiṅgumat|
kaphavātajvaraṣṭhīvakukṣihr̥tpārśvavēdanāḥ|
kaṇṭhāmayāsyaśvayathukāsaśvāsanniyacchati||36||
View original
कफवाते वचातिक्तापाठारग्वधवत्सकाः|
पिप्पलीचूर्णयुक्तो वा क्वाथश्छिन्नोद्भवोद्भवः|
व्याघ्रीशुण्ठ्यमृतक्वाथः पिप्पलीचूर्णसंयुतः|
वातश्लेष्मज्वरश्वासकासपीनसशूलजित्|
पथ्याकुस्तुम्बरीमुस्ताशुण्ठीकत्तृणपर्पटम्|
सकट्फलवचाभार्ङ्गी देवाह्वं मधुहिङ्गुमत्|
कफवातज्वरष्ठीवकुक्षिहृत्पार्श्ववेदनाः|
कण्ठामयास्यश्वयथुकासश्वासन्नियच्छति||३६||
vacādayḥ samastāḥ kaphavātajvarē| tatraiva guḍūcīkvāthaḥ pippalīcūrṇēna dōṣādyapēkṣamātrēṇa yuktāḥ vyāghryādikvāthastadvātaślēṣmajvarādijit| śūlaṁ śirasi| pathyādikō mākṣikahiṅguyuktaḥ kaphavātajvarādikaṁ niyacchati||36||
Adhikarana kaphapittaghnAH yogAH (37) · Śloka 37
āragvadhādiḥ sakṣaudraṁ kaphapittajvaraṁ jayēt|
tathā tiktāvr̥ṣōśīratrāyantītriphalāmr̥tāḥ|
paṭōlātiviṣānimbamūrvādhanvayavāsakāḥ|
vr̥ṣapuṣpacchadarasaḥ śarkarāmākṣikānvitaḥ|
pittaślēṣmajvaraṁ hanti sāsr̥kpittaṁ sakāmalam|
anantāviśvabhaiṣajyakaṭukātōyatōyadāḥ|
jvaratr̥ḍbhramasammōhadhūmakāmlakanāśanāḥ||37||
View original
आरग्वधादिः सक्षौद्रं कफपित्तज्वरं जयेत्|
तथा तिक्तावृषोशीरत्रायन्तीत्रिफलामृताः|
पटोलातिविषानिम्बमूर्वाधन्वयवासकाः|
वृषपुष्पच्छदरसः शर्करामाक्षिकान्वितः|
पित्तश्लेष्मज्वरं हन्ति सासृक्पित्तं सकामलम्|
अनन्ताविश्वभैषज्यकटुकातोयतोयदाः|
ज्वरतृड्भ्रमसम्मोहधूमकाम्लकनाशनाः||३७||
āragvadhādigaṇō mākṣikāyuktaḥ kaphapittajvarē| tiktādidhanvayavāsāntaṁ tathā sakṣaudramēvētyarthaḥ| vr̥ṣasya puṣpapatrābhyāṁ rasō yathōktaguṇaḥ| anantādayō jvarādināśanāḥ| anantā mūrvā| tōyaṁ vālakam| tōyadō mustaḥ dhūmakā'mlakau dōṣabhēdīyē pradarśitau||37||
Adhikarana sannipAtaghnA yogAH (39) · Śloka 38
sannipātajvarē vyāghrī dēvadārūniśādvayam|
paṭōlapatranimbatvak triphalākaṭukāyutam|
mustāparpaṭakaṁ pathyā mr̥ddīkā kaṭurōhiṇī|
trāyantīkaṇatanmūladrākṣāpathyāmadhūlikāḥ|
triphalōśīraṣaḍgranthāyaṣṭīmadhubalāghanāḥ|
nāgaraṁ pauṣkaraṁ mūlaṁ guḍūcī kaṇṭakārikā|
sakāsaśvāsapārśvārttau vātaślēṣmōttarē jvarē|
madhūkapuṣpamr̥ddīkā trāyamāṇā parūṣakam|
sōśīratiktātriphalakāśmaryākalpayēddhimam|
kaṣāyaṁ taṁ piban kālē jvarān sarvānapōhati|
jātyāmalakamustāni tadvaddhanvayavāsakam|
baddhaviṭkaṭukādrākṣātrāyantītriphalāguḍān||38||
View original
सन्निपातज्वरे व्याघ्री देवदारूनिशाद्वयम्|
पटोलपत्रनिम्बत्वक् त्रिफलाकटुकायुतम्|
मुस्तापर्पटकं पथ्या मृद्दीका कटुरोहिणी|
त्रायन्तीकणतन्मूलद्राक्षापथ्यामधूलिकाः|
त्रिफलोशीरषड्ग्रन्थायष्टीमधुबलाघनाः|
नागरं पौष्करं मूलं गुडूची कण्टकारिका|
सकासश्वासपार्श्वार्त्तौ वातश्लेष्मोत्तरे ज्वरे|
मधूकपुष्पमृद्दीका त्रायमाणा परूषकम्|
सोशीरतिक्तात्रिफलकाश्मर्याकल्पयेद्धिमम्|
कषायं तं पिबन् काले ज्वरान् सर्वानपोहति|
जात्यामलकमुस्तानि तद्वद्धन्वयवासकम्|
बद्धविट्कटुकाद्राक्षात्रायन्तीत्रिफलागुडान्||३८||
sannipātajvarē vyāghryādiḥ kaṭukāntāḥ| mustādyardhaślōkaistrayō yōgā yathāyōgyaṁ sannipātē| nāgarādivātaślēṣmōttarē hīnapittē sannipātē madhūkapuṣpadi śītakaṣāyaṁ vikalpya kasmiṁścit kālē jvarē prayuktaṁ sarvajvaraharam| tadvadēva jātyādi| tadvadurālabhā| yastu jvaraṁ baddhaviṭ tadviṣayē kaṭukādīn pibēt| iti kaṣāyāḥ||39||
Adhikarana jvare annaprayogaH (39) · Śloka 39
jīrṇauṣadhē'nnaṁ pēyādyamācarēcchlēṣmvānna tu|
pēyā kapha varddhayati paṅkaṁ pāṁsuṣu vr̥ṣṭivat||39||
View original
जीर्णौषधेऽन्नं पेयाद्यमाचरेच्छ्लेष्म्वान्न तु|
पेया कफ वर्द्धयति पङ्कं पांसुषु वृष्टिवत्||३९||
asminścauṣadhē nirannaprayuktē tadaharēva pēyāvilēpyādikamannamācarēt| kiṁ sarvamityāha- ślēṣmavānna tu| anēna pēyādyannē pratiṣēdhaḥ| atra hētuḥ pēyā kaphaṁ vardhayatītyādiḥ| ēvaṁ pratiṣiddhāyāṁ ślēṣmavataḥ pēyāyāṁ kiṁ yōjyamityāha||39||
Adhikarana shleShmavatAM yUShakalpanA (40) · Śloka 40
ślēṣmābhiṣyaṇṇadēhānāmataḥ prāgapi yōjayēt|
yūṣān kulatthacaṇakakalāyādikr̥tān laghūn|
rūkṣāṁstiktarasōpētān hr̥dyānrucikarān paṭūn||40||
View original
श्लेष्माभिष्यण्णदेहानामतः प्रागपि योजयेत्|
यूषान् कुलत्थचणककलायादिकृतान् लघून्|
रूक्षांस्तिक्तरसोपेतान् हृद्यान्रुचिकरान् पटून्||४०||
ślēṣmētyādi| abhiṣyaṇṇaśabdēnōtkliṣṭaparyāyēṇa kaphē pācanatvēna pēyānāṁ vidhānē virōdhaṁ nirvartayati| prāgapīti na kēvalamauṣadhē jīrṇē pēyādipratiṣēdhō yāvat kaphādhikē laṅghitaliṅgādanantaramapi yūṣānēvōdanēna bhr̥ṣṭataṇḍulēna saha yōjayēt| rūkṣāniti vinā snēhēna saṁskr̥tān| tiktō rasaḥ jvaraghnānāṁ kaṣāyāṇāṁ yathāyōgyānyatamadravyāśrayaḥ||40||
Adhikarana jIrNA raktashAlayaH (41) · Śloka 41
raktādyāḥ śālayaḥ jīrṇāḥ ṣaṣṭikāśca jvarē hitāḥ|
ślēṣmōttarē vītatuṣāstathā vāṭyakr̥tā yavāḥ|
ōdanastaiḥ srutō dvistriḥ prayōktavyō yathāyatham|
dōṣadūṣyādibalatō jvaraghnakvāthasādhitaḥ|41|
View original
रक्ताद्याः शालयः जीर्णाः षष्टिकाश्च ज्वरे हिताः|
श्लेष्मोत्तरे वीततुषास्तथा वाट्यकृता यवाः|
ओदनस्तैः स्रुतो द्विस्त्रिः प्रयोक्तव्यो यथायथम्|
दोषदूष्यादिबलतो ज्वरघ्नक्वाथसाधितः|४१|
jvarē cā'nnaṁ jīrṇā raktādyāḥ śālayaḥ ṣaṣṭikāśca pāṭhakramēṇa hitāḥ| ślēṣmōttarē tu yavā api| taiśca śālibhirdōṣadūṣyādyapēkṣayā jvaraghnānantarōktakvāthasādhitaḥ siddha ōdanaḥ dvau vārau trīn vārān vā prakṣālya srutō yathāyathaṁ jvarē prayōktavyaḥ||41||
Adhikarana rucikarANi vya~jjanAni (42) · Śloka 41
mudgādyairlaghubhiryūṣāḥ kulatthaiśca jvarāpahāḥ|
kāravēllakakarkōṭavālamūlakaparpaṭaiḥ|
vārtākanimbakusumapaṭōlaphalapallavaiḥ|
atyantalaghubhirmāsairjāṅgalaiśca hitā rasāḥ|
vyāghrī paruṣatarkārī drākṣāmalakadāḍimaiḥ|
saṁskr̥tāḥ pippalīśuṇṭhīdhānyajīrakasaindhavaiḥ|
sitāmadhubhyāṁ prāyēṇa saṁyutā vā kr̥tākr̥tāḥ|
anamlatakrasiddhāni rucyāni vyañjanāni ca|
acchānyanalasampannānyanupānē'pi yōjayēt|
tāni kvathitaśītaṁ ca vāri madyaṁ ca sātmyataḥ||41||
View original
मुद्गाद्यैर्लघुभिर्यूषाः कुलत्थैश्च ज्वरापहाः|
कारवेल्लककर्कोटवालमूलकपर्पटैः|
वार्ताकनिम्बकुसुमपटोलफलपल्लवैः|
अत्यन्तलघुभिर्मासैर्जाङ्गलैश्च हिता रसाः|
व्याघ्री परुषतर्कारी द्राक्षामलकदाडिमैः|
संस्कृताः पिप्पलीशुण्ठीधान्यजीरकसैन्धवैः|
सितामधुभ्यां प्रायेण संयुता वा कृताकृताः|
अनम्लतक्रसिद्धानि रुच्यानि व्यञ्जनानि च|
अच्छान्यनलसम्पन्नान्यनुपानेऽपि योजयेत्|
तानि क्वथितशीतं च वारि मद्यं च सात्म्यतः||४१||
mudgādyairityatra laghugrahaṇēna rājamāṣādīnāṁ gurūṇāṁ pratiṣēdhaḥ| kāravēllādibhiḥ pr̥thagatilaghubhiśca jāṅgalānāṁ māṁsaistadyōgyajvarē rasāḥ hitāḥ| tē ca yūṣarasā yathāviṣayaṁ vyāghryādibhiḥ sitāmadhubhyāṁ ca saṁskr̥tāḥ vā saṁyutā vā kr̥tā vā'pyakr̥tā vā| nā'tyamlēna ca takrēṇa siddhāni vyañjanānyannēna saha yōjayēt| tānyēva ca yūṣarasādīnyanupānē'pi yōjayēt| sātmyāpēkṣayā ca kvathitaśītādikamapyanupānē yōjayēt||42||
Adhikarana pakveShu doSheShu sarpiramRutopamam (43) · Śloka 43
kaṣāyapānapathyānnardaśāha iti laṅghitē|
sarpirdadyātkaphē mandē vātapittōttarē jvarē|
pakvēṣu dōṣēṣvamr̥taṁ tadviṣōpamamanyathā|
daśāhē syādatītē'pi jvarōpadravavr̥ddhikr̥t|
laṅghanādikramaṁ tatra kuryādākaphasaṁkṣayāt||43||
View original
कषायपानपथ्यान्नर्दशाह इति लङ्घिते|
सर्पिर्दद्यात्कफे मन्दे वातपित्तोत्तरे ज्वरे|
पक्वेषु दोषेष्वमृतं तद्विषोपममन्यथा|
दशाहे स्यादतीतेऽपि ज्वरोपद्रववृद्धिकृत्|
लङ्घनादिक्रमं तत्र कुर्यादाकफसंक्षयात्||४३||
asmiṁśca kaṣāyāntē laṅghanakramē kr̥tē'pi yadi jvarō na śāntastata āditō daśāhē'tītē laṅghanakramēṇa ca kaphē mandībhūtē vātapittē ca pūrvaṁ samprāptyabhimukhībhūtē samprati laṅghanē naivādhikyamupagataviti sarpirdadyāt|daśāhagrahaṇamasyāṁ yathōktāyāṁ jvarāvasthāyāṁstadā prāyōbhavatvādupalakṣaṇārtham| tatpūrvēṣvahassu sarpiḥpratiṣēdhārthaṁ ca| tacca sarpijvarē dōṣēṣu pakvēṣu satsūpayuktamamr̥taṁ bhavati| anyathā''mēṣvapkvēṣvatītē'pi daśāhē prayuktaṁ viṣōpamaṁ sat jvarōpadravavr̥ddhikr̥t syāt| upadravāḥ śvāsādaya uktāḥ| nanu yadi sarpiratra pratiṣiddhaṁ kimanyadyōjyamityāha-laṅghanādikramamiti| tasya ca kramasya kaphasaṅkṣayaḥ avadhiḥ||43||
Adhikarana jvare bhojanakAlaH (44-1) · Śloka 1
sajvaraṁ jvaramuktaṁ vā dināntē bhōjayēllaghu|
ślēṣmakṣayavivr̥ddhōṣmā balavānanalastadā|
yathōcitē'thavā kālē dōṣasātmyānurōdhataḥ|
prāgalpavahnirbhuñjānō na hyajīrṇēna pīḍyatē||44||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tāvaṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ cikitsitasthānē jwaracikitsitannāma prathamō'dhyāyaḥ||1||
View original
सज्वरं ज्वरमुक्तं वा दिनान्ते भोजयेल्लघु|
श्लेष्मक्षयविवृद्धोष्मा बलवाननलस्तदा|
यथोचितेऽथवा काले दोषसात्म्यानुरोधतः|
प्रागल्पवह्निर्भुञ्जानो न ह्यजीर्णेन पीड्यते||४४||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतावष्टाङ्गसंग्रहसंहितायां चिकित्सितस्थाने ज्वरचिकित्सितन्नाम प्रथमोऽध्यायः||१||
sajvaramityādinā sarvajvarāvasthāsu bhōjanakālaṁ niyamayati| subōdham| yatsvalpāgniḥ sa prāgēva bhuñjānaḥ ajīrṇēna na pīḍyatē| prathamadinē ēṣa kaṣāyāntē laṅghanē kramaḥ sāmē taruṇa ēva jvarē sādhuḥ| ityadhyayaḥ samāpyatē||44|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyam aṣṭāṅgasaṁgrahavyākhyāyāṁ śaśilēkhāyāṁ cikitsitasthānē prathamō'dhyāyaḥ