Adhikarana atha sarvaroganidAnaM nAma prathamo~adhyAyaH| pratij~jA (1) · Śloka 1
athātaḥ sarvarōganidānaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातः सर्वरोगनिदानं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
sūtrasthānē svasthavr̥ttamuktam| āturavr̥ttaṁ tu bahvabhidhēyatvāt sūtritam| tasya cā''turavr̥ttasya svasthavr̥ttasya ca śarīraparāyattatvāt dvitīyasthānē janmanaḥ prabhr̥ti śarīraṁ nirṇītam| samprati tu vyādhinirṇayasyāvasaraḥ| tēṣāñca vyādhīnāṁ nirṇayē'yaṁ kramaḥ| prathamaṁ tēṣāṁ kāraṇaṁ pradarśayitavyam| tadanulakṣaṇāni| ētāvatācā''dhigatasvarūpāṇāṁ yathāsvaṁ pratīkāraḥ| atō nidānalakṣaṇaparijñānārthaṁ tr̥tīyasthānasyārambhaḥ| cikitsitaṁ tu bahuvaktavyatvāccaturthē vakṣyatē| nidānapradhānatvāt sthānasya nidānavyapadēśaḥ| nidānañca dvividham| kiñcit sakalarōgānuyātam| kiñcidviśiṣṭarōgāśrayam| tattu pratyadhyāyaṁ nirdēkṣyatē sakalarōgavyāpakanidānaparijñānārthaṁ prathamō'dhyāya ārabhyatē| athētyādi pūrvavadvayākhyēyam| rōgā jvarādayō'nuktāḥ nidānaṁ kāraṇam| tacca dvividham| kiñcit purā kalpē asatām rōgāṇāṁ svarūpapratilambhahētuḥ| kiñcit dr̥ṣṭādr̥ṣṭāśubhakarmakr̥tāṁ śarīrē tatsambhavanimittam|| 1||
Adhikarana kRutayugavarNanam (2) · Śloka 2
iha kr̥tayugē vigatarāgadvēṣādidvandvā jitalō bhakrōdhaśrama klamālasyabhayā niṣparigrahāḥ puruśḥā babhūvuḥ|
tēṣāṁ puṇyabalēna pr̥thivyādīnāṁ sarvaguṇasamudāyādacintyarasavīryyā disamuditāni sasyānyōṣadhayaścāsan|
tē tāni jitēndrayatvāt kālē mātrayā cōpayuñjānāḥ satyārjavānr̥śaṁsyādiguṇayōgācca surasadr̥śatējasō rupākr̥tipramāṇaprasādōpacayasaṁhananasatvasārasampannā dīrghāyuṣō nīrujśca babhūvuḥ||2||
View original
इह कृतयुगे विगतरागद्वेषादिद्वन्द्वा जितलो भक्रोधश्रम क्लमालस्यभया निष्परिग्रहाः पुरुशःआ बभूवुः|
तेषां पुण्यबलेन पृथिव्यादीनां सर्वगुणसमुदायादचिन्त्यरसवीर्य्या दिसमुदितानि सस्यान्योषधयश्चासन्|
ते तानि जितेन्द्रयत्वात् काले मात्रया चोपयुञ्जानाः सत्यार्जवानृशंस्यादिगुणयोगाच्च सुरसदृशतेजसो रुपाकृतिप्रमाणप्रसादोपचयसंहननसत्वसारसम्पन्ना दीर्घायुषो नीरुज्श्च बभूवुः||२||
ihētyādi| iha manuṣyalōkē| kr̥tayugē vigatā rāgadvēṣādayō dvandvāḥ klēśā yēṣāṁ tathōktāḥ| jitāni lōbhaśramādīni yēniṣparigrahāḥ svacchandacāriṇaḥ| tathāvidhāḥ puruṣā babhūvuḥ| tēṣāmiti| prathamayugēē tēṣāṁ puruṣāṇāṁ puṇyabalēna pr̥thivyādīnāṁ sarvaguṇa samudāyāddhētōracintyānyatarkyāṇyatiśayitāni rasādīni yēṣāṁ sasyādīnām| tē puruṣāstāni sasyādīnyōṣadhīścōpayuñjānāsta dāsatyādiguṇayōgācca surasamānatējasō rūpādisampannā nīrujō dīrghāyuṣaśca babhūvuḥ| prasādō nirmalatvam| upacayō mahatvam saṁhananaṁ kāṭhinyam| sārāṇi tvagraktādīnyuktāni|| 2||
Adhikarana kRutayugApagame rogasambhavakAraNam (3) · Śloka 3
bhraśyati tu kr̥tayugē yugasvabhāvāt kramēṇa parihīya māṇasarvaguṇēṣu pr̥thivyādiṣu śarīrēṣu ca dharmātikramā puruṣēṣvavaśyambhāvinō nirapēkṣarūkṣābhirupēkṣitā dēvatā bhirjvarādayaḥ prādurabhūvanniti sarvarōgāṇāṁ sāmānyataḥ sambhavaḥ||3||
View original
भ्रश्यति तु कृतयुगे युगस्वभावात् क्रमेण परिहीय माणसर्वगुणेषु पृथिव्यादिषु शरीरेषु च धर्मातिक्रमा पुरुषेष्ववश्यम्भाविनो निरपेक्षरूक्षाभिरुपेक्षिता देवता भिर्ज्वरादयः प्रादुरभूवन्निति सर्वरोगाणां सामान्यतः सम्भवः||३||
purā kalpē ca dvividhō rōgāṇāṁ sambhavahētuḥ sāmānyaviśēṣabhēdēna tayōḥ pūrvaṁ sāmānyēnōcyatē - bhraśyatīti| tataḥ kr̥tayugē bhraśyati puruṣēṣu jvarādayaḥ prādurabhūvan| kathamityā''ha-pr̥thivyādiṣu yugasvabhāvāt bhraśyamānasarvaguṇēṣu| śarīrēṣu ca bhraśyamānasarvaguṇēṣu kimbhūtā jvarādayaḥ ? āha-dharmātikramānnirapēkṣābhī rūkṣābhiśca niḥsnēhābhirdēvatābhirupēkṣitā avihitapratikriyā avaśyambhāvina iti sāmānyēna sarvarōgāṇāmutpattiḥ|| 3||
Adhikarana kRutayugavarNanam (2) · Śloka 2
iha kr̥tayugē vigatarāgadvēṣādidvandvā jitalō bhakrōdhaśrama klamālasyabhayā niṣparigrahāḥ puruśḥā babhūvuḥ|
tēṣāṁ puṇyabalēna pr̥thivyādīnāṁ sarvaguṇasamudāyādacintyarasavīryyā disamuditāni sasyānyōṣadhayaścāsan|
tē tāni jitēndrayatvāt kālē mātrayā cōpayuñjānāḥ satyārjavānr̥śaṁsyādiguṇayōgācca surasadr̥śatējasō rupākr̥tipramāṇaprasādōpacayasaṁhananasatvasārasampannā dīrghāyuṣō nīrujśca babhūvuḥ||2||
View original
इह कृतयुगे विगतरागद्वेषादिद्वन्द्वा जितलो भक्रोधश्रम क्लमालस्यभया निष्परिग्रहाः पुरुशःआ बभूवुः|
तेषां पुण्यबलेन पृथिव्यादीनां सर्वगुणसमुदायादचिन्त्यरसवीर्य्या दिसमुदितानि सस्यान्योषधयश्चासन्|
ते तानि जितेन्द्रयत्वात् काले मात्रया चोपयुञ्जानाः सत्यार्जवानृशंस्यादिगुणयोगाच्च सुरसदृशतेजसो रुपाकृतिप्रमाणप्रसादोपचयसंहननसत्वसारसम्पन्ना दीर्घायुषो नीरुज्श्च बभूवुः||२||
ihētyādi| iha manuṣyalōkē| kr̥tayugē vigatā rāgadvēṣādayō dvandvāḥ klēśā yēṣāṁ tathōktāḥ| jitāni lōbhaśramādīni yēniṣparigrahāḥ svacchandacāriṇaḥ| tathāvidhāḥ puruṣā babhūvuḥ| tēṣāmiti| prathamayugēē tēṣāṁ puruṣāṇāṁ puṇyabalēna pr̥thivyādīnāṁ sarvaguṇa samudāyāddhētōracintyānyatarkyāṇyatiśayitāni rasādīni yēṣāṁ sasyādīnām| tē puruṣāstāni sasyādīnyōṣadhīścōpayuñjānāsta dāsatyādiguṇayōgācca surasamānatējasō rūpādisampannā nīrujō dīrghāyuṣaśca babhūvuḥ| prasādō nirmalatvam| upacayō mahatvam saṁhananaṁ kāṭhinyam| sārāṇi tvagraktādīnyuktāni|| 2||
Adhikarana jvarotpattI rUpa~jca (4) · Śloka 4
jvarastu sthāṇuśāpāt prācētasatvamupāgatasya prājāpatēḥ kratōu bhāgamaparikalpayētastādvināśārthaṁ parvajanmāvamāni tayā rudrāṇyā prēritasya paśupatērdivyamabdasahastraṁ pari- rakṣitavataḥ krōdhamiticirakālasambhr̥tō vratāntē rōṣāgniḥ kiṅkararūpēṇa kilapiṇḍitamūrttirvīrabhadranāmā bhasmaprahara- ṇastriśirō'bhibāhupādaḥ piṅgalalōcanō daṁṣṭrī śaṅkukarṇaḥ kr̥ṣṇatanuruttamāṅgānniścācāra||4||
View original
ज्वरस्तु स्थाणुशापात् प्राचेतसत्वमुपागतस्य प्राजापतेः क्रतोउ भागमपरिकल्पयेतस्ताद्विनाशार्थं पर्वजन्मावमानि तया रुद्राण्या प्रेरितस्य पशुपतेर्दिव्यमब्दसहस्त्रं परि- रक्षितवतः क्रोधमितिचिरकालसम्भृतो व्रतान्ते रोषाग्निः किङ्कररूपेण किलपिण्डितमूर्त्तिर्वीरभद्रनामा भस्मप्रहर- णस्त्रिशिरोऽभिबाहुपादः पिङ्गललोचनो दंष्ट्री शङ्कुकर्णः कृष्णतनुरुत्तमाङ्गान्निश्चाचार||४||
jvarastu sthāṇuśāpāt prācētasatvamupāgatasya prājāpatēḥ kratōu bhāgamaparikalpayētastādvināśārthaṁ parvajanmāvamāni tayā rudrāṇyā prēritasya paśupatērdivyamabdasahastraṁ pari- rakṣitavataḥ krōdhamiticirakālasambhr̥tō vratāntē rōṣāgniḥ kiṅkararūpēṇa kilapiṇḍitamūrttirvīrabhadranāmā bhasmaprahara- ṇastriśirō'bhibāhupādaḥ piṅgalalōcanō daṁṣṭrī śaṅkukarṇaḥ kr̥ṣṇatanuruttamāṅgānniścācāra|| 4||
Adhikarana jvarasya shivaM prati gamanam (5) · Śloka 5
sa dēvīvinirmitayā saha bhadrakālyā pratirōmakūpama- bhiniḥ sr̥tairvividhavikr̥tākr̥tibhiranantairbhayānakavākya- kriyāvapurbhiranucaraiḥ parivr̥taśchaturyugāntakarakālāmbhōda- sahasraninadō'nunādayan rōdasī jvālāgarbhēṇa parītaḥ kalakalārāvēṇa mahābhūtasamplavakāriṇā vidhāya dānavabadhamaśvamēdhādhvaravidhvaṁsanaṁ ca prāñjalirvijñāpayāmāsa śivam||5||
View original
स देवीविनिर्मितया सह भद्रकाल्या प्रतिरोमकूपम- भिनिः सृतैर्विविधविकृताकृतिभिरनन्तैर्भयानकवाक्य- क्रियावपुर्भिरनुचरैः परिवृतश्छतुर्युगान्तकरकालाम्भोद- सहस्रनिनदोऽनुनादयन् रोदसी ज्वालागर्भेण परीतः कलकलारावेण महाभूतसम्प्लवकारिणा विधाय दानवबधमश्वमेधाध्वरविध्वंसनं च प्राञ्जलिर्विज्ञापयामास शिवम्||५||
rōdasī dyāvāpr̥thivyōrantarālam| samplavaḥ upaplavaḥ|| 5||
Adhikarana jvarasya shivaM prati vij~japtiH (3) · Śloka 3
śivībhūtō'si dēva-dēva|
dēvaiḥ pitāmahaprabhr̥tibhirjagataḥ pitrā ca dhātrā'bhiṣṭūyamānaḥ|
sampratyahaṁ kiṁ karavāṇīti ?||3||
View original
शिवीभूतोऽसि देव-देव|
देवैः पितामहप्रभृतिभिर्जगतः पित्रा च धात्राऽभिष्टूयमानः|
सम्प्रत्यहं किं करवाणीति ?||३||
00
Adhikarana shivasyA~a~aj~jA (6) · Śloka 6
taṁ śūlī krōdhamādidēśa|
yasmāt tridaśairapyajayya! matkrōdha! vratavighnaṁ cakīṣurdaityasainyaṁ dakṣō dakṣahavyañca tvayā jīrṇamatō jagatō'sya sasthāvarasya jvarayitā|
jvarō bhavān bhavatu|
tvaṁ hi sarvarōgāṇāṁ prathamaḥ pravarō janmamaraṇēṣu tamōmayatayā mahāmōhaḥ prāgjanmanō vismārayitā'pacārāntarēṣu cōṣmā- yamāṇatvāt santāpātmā dvayēṣvapi dhruvō jvarō bhavēti||6||
View original
तं शूली क्रोधमादिदेश|
यस्मात् त्रिदशैरप्यजय्य! मत्क्रोध! व्रतविघ्नं चकीषुर्दैत्यसैन्यं दक्षो दक्षहव्यञ्च त्वया जीर्णमतो जगतोऽस्य सस्थावरस्य ज्वरयिता|
ज्वरो भवान् भवतु|
त्वं हि सर्वरोगाणां प्रथमः प्रवरो जन्ममरणेषु तमोमयतया महामोहः प्राग्जन्मनो विस्मारयिताऽपचारान्तरेषु चोष्मा- यमाणत्वात् सन्तापात्मा द्वयेष्वपि ध्रुवो ज्वरो भवेति||६||
śūlī bhagavān mahēśvaraḥ| apacārāntarēṣvapathyaviśēṣēṣu| dvayēṣvapītyuktēṣu janmamaraṇēṣvapacārāntarēśu| dhruvō'vaśyambhāvī|
Adhikarana jvarasya sarvatovicaraNaM nAmAni ca (2) · Śloka 2
sō'yamēvamumāpatinā'nugr̥hītō nānānāmabhiḥ sarvatō- 'nubhuvi vicarati|
tadyathā-pākalō gajēṣvabhitāpō vājiṣvalarkaḥ kukkurēṣvindramadō jalajēṣu jyōtirōṣa- dhīṣu cūrṇakōdhānyēṣvapsu nīlikā bhūmāvuṣarō manuṣyēṣu jvara iti||2||
View original
सोऽयमेवमुमापतिनाऽनुगृहीतो नानानामभिः सर्वतो- ऽनुभुवि विचरति|
तद्यथा-पाकलो गजेष्वभितापो वाजिष्वलर्कः कुक्कुरेष्विन्द्रमदो जलजेषु ज्योतिरोष- धीषु चूर्णकोधान्येष्वप्सु नीलिका भूमावुषरो मनुष्येषु ज्वर इति||२||
00
Adhikarana jvareNa saha jAtA rogAH, raktapittagulmAdisambhavaprakArAdi ca (7) · Śloka 7
tatsahajāśchārōkāṅgamardaśirōvyathābhramaklamaglānitr̥ṣṇā- santāpādayaḥ|
tatsantāpācca raktapittam|
tatraiva ca yajñē krōdhabhayābhibhūtānāṁ paritō vidrvatāṁ laṅghanaplavanā- dyairdēhavikṣōbhaṇairgulmavidradhivr̥ddhijaṭharādayō haiḥprāśā- nmēhakuṣṭhārśaḥ śōphātīsārādayō bhayōtrāsaśōkāśuci- saṁsparśairunmādāpasmāragrahādayō rōhiṇyatiprasaṅgācchēṣaduhi- trasambhōgakr̥tāścha prajāpatikrōdhānnakṣatrarājasya rājayakṣmā tatsahōdbhavāścha kāsaśvāsādayaḥ|
sō'pi hi na vinā jvarēṇānubadhnātīti sakalō'pi rōgagrāmō jvarapūrvakō jvaraśabdavācyō vā||7||
View original
तत्सहजाश्छारोकाङ्गमर्दशिरोव्यथाभ्रमक्लमग्लानितृष्णा- सन्तापादयः|
तत्सन्तापाच्च रक्तपित्तम्|
तत्रैव च यज्ञे क्रोधभयाभिभूतानां परितो विद्र्वतां लङ्घनप्लवना- द्यैर्देहविक्षोभणैर्गुल्मविद्रधिवृद्धिजठरादयो हैःप्राशा- न्मेहकुष्ठार्शः शोफातीसारादयो भयोत्रासशोकाशुचि- संस्पर्शैरुन्मादापस्मारग्रहादयो रोहिण्यतिप्रसङ्गाच्छेषदुहि- त्रसम्भोगकृताश्छ प्रजापतिक्रोधान्नक्षत्रराजस्य राजयक्ष्मा तत्सहोद्भवाश्छ कासश्वासादयः|
सोऽपि हि न विना ज्वरेणानुबध्नातीति सकलोऽपि रोगग्रामो ज्वरपूर्वको ज्वरशब्दवाच्यो वा||७||
tēna ca jvarēṇa saha tadā jātā arōcakādayaḥ| śēṣā'tispaṣṭatayā na vyākhyāyatē| jvarēṇa vinā nānubadhnāti anubadhnatō'vaśyaṁ bhāvī jvara ityarthaḥ|
Adhikarana rogoparyAyAH tannishcyApAyAshca (8) · Śloka 8
jvarastamō vikāra ātaṅkaḥ pāpmā gadō vyādhirābādhō duḥkhamāmayō yakṣmā rōga ityanarthāntaraṁ|
tatra rujatīti rōgaḥ|
tasyōpalabdhinidānapūrvarūparūpōpaśayasamprāpti- bhiḥ||8||
View original
ज्वरस्तमो विकार आतङ्कः पाप्मा गदो व्याधिराबाधो दुःखमामयो यक्ष्मा रोग इत्यनर्थान्तरं|
तत्र रुजतीति रोगः|
तस्योपलब्धिनिदानपूर्वरूपरूपोपशयसम्प्राप्ति- भिः||८||
sarvēṣāṁ rōgāṇāṁ jvarādīni nāmāni| rōgaśabdaḥ prasiddhatvānnirucyatē paryyāyāṇāmarthāvabōdhanāya| tasya rōgasyōpalabdhirjijñāsiturbuddhāvupārōhō niśchayaścha nidānādibhiḥ pañcabhirhētubhūtaiḥ|| 8||
Adhikarana rogANAM sAmAnyakAraNam (9) · Śloka 9
tatra nidānaṁ vāyvādiprakōpaḥ|
tasya punarahitāhāravihāra- sēvā||9||
View original
तत्र निदानं वाय्वादिप्रकोपः|
तस्य पुनरहिताहारविहार- सेवा||९||
nidānaṁ kāraṇam| jvarādīnāṁ vātādayō vātādīnāṁ pratiṣiddhānuṣṭhānam| tadubhayamapi rōgaviśēṣāvacchēdē hētuḥ| na hi yatra stambhapāruṣyādi dr̥ṣyatē, yatra vā laghurūkṣādiguṇayuktāhārasēvāti vyāyāmādikaṁ vā, cirakālātītaṁ jvarādikaṁ va sañjātaṁ, tatra kadācidapi kaphakāraṇatāṁ rōgasya vaktuṁ pāryyatē| pratirōgamapi ca viśiṣṭaṁ kāraṇamāmnātam| yathā arśasāmativyavāyayāna saṁkṣōbhakaṭhinōtkaṭikāsanādi| pramēhē ca navadhānyādi| tēna yathōktēna rōgasyēdantā paricchidyatē|| 9||
Adhikarana nidAnaparyAyAH (10) · Śloka 10
nidānaparyyāyāstu hēturnimittamāyatanaṁ kārakaḥ karttā kāraṇaṁ pratyayaḥ samuttānaṁ mūlaṁ yōniriti||10||
View original
निदानपर्य्यायास्तु हेतुर्निमित्तमायतनं कारकः कर्त्ता कारणं प्रत्ययः समुत्तानं मूलं योनिरिति||१०||
hētvādīnyasya paryyāyāḥ|| 10||
Adhikarana pUrvarUpanirUpaNam (11) · Śloka 11
pūrvarūpaṁ nāma yēna bhāvivyādhiviśēṣō vijñāyatē na tu dōṣaviśēṣaḥ|
taddhyutpatsyamānasya vyādhēralpatvādavyaktaṁ rūpam||11||
View original
पूर्वरूपं नाम येन भाविव्याधिविशेषो विज्ञायते न तु दोषविशेषः|
तद्ध्युत्पत्स्यमानस्य व्याधेरल्पत्वादव्यक्तं रूपम्||११||
nidānaṁ caikamapyanēkasya rōgasya kāraṇaṁ sambhāvyatē, yatastata ēva niśchayēna pūrvarūpādīnyapēkṣyantē| pūrvarūpaṁ dōṣaśēṣānapēkṣaṁ vyādhiviśēṣasya bhaviṣyatō gamakam| vayamēvaṁ buddhyāmahē viśiṣṭasya svarūpamātrēṇa rōgasya sakalarōgaviśēṣēṣu yadanugacchati taddōṣaviśēṣasyā''gamakam| svalpatvādavyaktañca svarūpamucyatē na tu dōṣaviśēṣēṇa| tasmin kālē sarvathā rōgasyānadhiṣṭhānāt kēvalaṁ na tattasya tathā gamakam| tathā hi vātajē'pi jvarē ālasyādayō bhavantyēva| bhavati ca tadēva dōṣaviśēṣānadhiṣṭhānē| anyathā kiṁ tasyāmavasthāyāṁ yō dōṣō nābhūt rōgē bhavati sa vyaktāvasthāyāṁ kuta āgamiṣyati ? śāstrakr̥taśchaitadēvābhimatam| yēna hr̥dayē paṭhati-'tadēva vyaktatāṁ yātaṁ rūpamityabhidhīyatē' iti| ēvañca sthitē 'sapūrvarūpāḥ kaphapittamēhāḥ' iti yadā hr̥dayagranthē vyākhyāyatē tatraiva cōdayiṣyāmaḥ|| 11||
Adhikarana rUpanirUpaNam (12) · Śloka 12
spaṣṭaṁ punā rūpam||12||
View original
स्पष्टं पुना रूपम्||१२||
yat spaṣṭaṁ vyādhērdōṣaviśēṣādhiṣṭhatasya gamakaṁ tadrūpam| tacca nidānēna kiñcidadhigatē rōgē pūrvarūpēṇa dōṣaviśēṣaṁ vinā viśēṣē jñātē dōṣaviśēṣādhigamāyāvaśyamupayujyatē| rōgaviśēṣaniścayāya|
Adhikarana rUpaparyAyAH (13) · Śloka 13
tasya śabdāntarāṇi liṅgamākr̥tirlakṣaṇaṁ cihnaṁ saṁsthānaṁ vyañjanamiti||13||
View original
तस्य शब्दान्तराणि लिङ्गमाकृतिर्लक्षणं चिह्नं संस्थानं व्यञ्जनमिति||१३||
tasya rūpasya śabdāntarāṇi paryāyāṇi liṅgādīni|| 13||
Adhikarana upashayAnupashayanirUpaNam (14) · Śloka 14
upaśayō hētuvyādhiviparītairviparītārthakāribhiśchōuṣadhā- hāravihāraiḥ sukhānubandhaḥ|
sa hi vyādhisātmyasaṁjñaḥ|
tadviparītō'nupaśayaḥ|
ētēna dēśakālōu vyākhyātōu||14||
View original
उपशयो हेतुव्याधिविपरीतैर्विपरीतार्थकारिभिश्छोउषधा- हारविहारैः सुखानुबन्धः|
स हि व्याधिसात्म्यसंज्ञः|
तद्विपरीतोऽनुपशयः|
एतेन देशकालोउ व्याख्यातोउ||१४||
ēṣāñca kiñcinnidānasaṁyōgasaṁskāravaśādāśritairviruddhairviruddhakāryakaraiścha guṇairanēkakāryahētutā sambhāvanayā'nēkatratayā pāṭhācca viśēṣānadhigatiṁ sambhāvayatōpaśayō'pi viśēṣagamakatvahētutāyāṁ nikṣiptastasmādupaśayapradarśanārthamāha-upaśaya iti| upaśaya āhāravihāraiḥ sukhānubandhaḥ| kimbhūtairhētuviparītaivyādhiviparītairviparītārthakāribhiścha| ēṣāñca lakṣaṇāni sūtrasthānē pradarśitāni| tasyaiva cōpaśayasya vyādhisātmyamiti saṁjñā| upaśayaprasaṅgādanupaśayō'pi lakṣyatē| upaśayalakṣaṇādviparītalakṣaṇō'nupaśayaḥ| anupaśayēna ca vyādhēḥ svarūpaviśēṣaḥ paricchidyatē| anēna cōpaśayākhyēna sukhānubandhēna dēśakālāvapi vyākhyātōu| tēnaitaduktaṁ bhavati-yasya vyādhi viśēṣasya yō dēśaḥ kālō vā sukhānubandhahētuḥ sa tasya sātmyamiti jñēyaḥ| tēna cānūpādibhēdabhinnēna śītādiviśēṣaviśiṣṭēna ca sādhāraṇadōṣaviśēṣanimittayā vyādhiviśēṣanimittatayā ca rōgasya svarūpaviśēṣaḥ paricchidyatē| sarvaśchāyamupaśayō bhiṣakparīkṣākālāt pūrvamayatnēnaiva sampannō vaidyaparīkṣāyāṁ vikāraviśēṣādhigatēḥ kāraṇasāmagrīmanupraviśāti| athavā gūḍhaliṅgaṁ ābādhē āśaṅkitā''maya parihārēṇa, yatnēnāpyupaśayānupaśayahētvāhārādikaṁ prayuktaṁ tattu karmaniṣṇātasya bhiṣajō'vadhāraṇēyattāmāvōḍhumalam| ēvamētatridānādicatuṣṭayaṁ rōgaviśēṣāvacchēdāya paryāptam|| 14||
Adhikarana samprAptivivaraNam (15) · Śloka 1
samprāptiḥ punarēvaṁduṣṭō dōṣastēna caivamārabdhō vyādhiḥ||1||
View original
सम्प्राप्तिः पुनरेवंदुष्टो दोषस्तेन चैवमारब्धो व्याधिः||१||
atha kadācinnidānādīni sādhāraṇatvād vyāmōhādanyatō'pi vā nimittādātaṅkasya svarūpamasamarthāni pradarśayituṁ tataḥ samprāptyā vyādhiviśēṣaṁ bhiṣagavagacchēt| atha kā punariyaṁ samprāptirnāma bhavatīti ? yā hi janānāṁ paddhatiriva gadānāṁ nidānādibhiradhigatānāmapi sarvēṇa prakārēṇa svarūpaniḥśēṣanirākāṅkṣatāmāvahati| iyamucyatē-ēvaṁ duṣṭō dōṣa ityādinā| ēvamityanēna prakārēṇa| prakāraśchāhitavēśēṣasēvanādbahurūpaḥ| tathā ca tadēvaikaṁ dravyaṁ tamēva caikaṁ svakāryyabhūtamanyatamaṁ dōṣaṁ, prakr̥tyādīnāṁ nānāvidhaviśēṣāpēkṣyā kadācillāghavēna kōpayati, kadācidrōukṣyēṇa| kadācitkāṭhinyēna| kadācidajīrṇēna| kadāciddōṣāntaraprakōprēṇa| kadācicchaityēna| kadācidanyēna vā yathāsambhavaṁ guṇaviśēṣēṇēti | tathā kiñcid dravyamūrdhvabhāgikaṁ bhavati tadanyathā dōṣaṁ kōpayati| kiñcidadhōbhāgikaṁ tadanyathā| anyadubhayabhāgikaṁ tadrūpāntarēṇa| ētasmmācca kāryyaviśēṣādēvaṁduṣṭō dōṣa iti jñāyatē| na hi maricasya rōukṣyēṇa yō duṣṭō vāyuryaśca tasyaiva lāghavēna tāvēkarūpōu bhavitumarhataḥ| raukṣyēṇa hi kupitō rōukṣyamēvātmaguṇamuōpabr̥ṁhayaṁstadanuguṇānyēva kāryyāṇi kāṭhinyōpaśōṣaṇādīni kurutē| lāghavēna ca kupitaḥ pavanō rūpamanuvardhayan lāghavādīnyēva pradarśayati| ēvaṁ sarvamapyūhyam| sammōhabhayādvistarēṇa na pratanyatē| tathā ca idamēva tāvad dr̥śyatām| iha hi prabhañjanaprakōpakāraṇaṁ tiktakaṭukakaṣāyarūkṣalaghuśītaviṣṭambhivirūḍhakatr̥ṇadhānyādibahuvidhaṁ nirdiṣṭam| yatra yastiktarasēna dravyēṇa kōpaḥ sa ēva kiṁ kaṭukēnānyēna vā virūḍhakādinā bhavati| dravyāṇāmanēkakāraṇārabdhatvāt| tathā yō'pi paṭōlāt kōpaḥ sa ēva na trāyantīvālakādipratyayatāmupayāti| na caivamēkaṁ dravyamēkasyaiva dōṣasyāyatanaṁ bhavati| yatastad dravyāmanucitēna mātrādiviśēṣēṇa prayuktaṁ sadyathōktēna guṇēna kiñcit kōpayati| tathā guṇāntarēṇa sadr̥śēna vilakṣaṇēna vā| prabhāvādirbhirvā| tamēva dōṣāntaramēvā vā prakōpayituṁ kiṁ bandhuvargēṇa kāritaśapatham| tēnaikasminnapi dōṣē kupitē vyādhikāriṇī cānyōdōṣahētvādyapēkṣaṁ kadācinmātrayā tasya vyādhēḥ samuttānatāmaprāptō'pi vikāraviśēṣamāpannō bhavatyēva| tathā na tantrēṣu dr̥śyatē| jvaracikitsitē tāvat- kaṣāyapānapathyānairdaśāha iti laṅghitē| sarpirdadyāt kafē mandē vātāpittōttarē jvarē|| pakvēṣu dōṣēṣvamr̥taṁ tadviṣōpamamanyathā| daśāhē syādatītō'pi jvarōpadravavr̥ddhikr̥t|| laṅghanādikramaṁ tatra kuryyādā''kafasaṁkṣayāt| (aṣṭāṅgasaṁgrahaḥ cikitsā-1) dēhadhātvabalatvācca jvarō jīrṇō'nuvartatē| rūkṣaṁ hi tējō jvarakr̥ttējasā rūkṣitasya ca|| vamanasvadēkālāmbukaṣāyalaghubhōjanaiḥ| yaḥ syādatibalō dhātuḥ sahacārī sadāgatiḥ|| (aṣṭāṅgasaṁgrahaḥ cikitsā-2) ityādi| idamēva tāvadvicāryyatāṁ kiṁ tridōṣajamēva jvaramadhikr̥tyaitaducyatē āhōsvit sāmānyēna| yadi tridōṣajādhikārēṇētyujyatē tanna| āntrakaraṇamaviśēṣapāṭhādyathōktāsambhavācca athavā sāmānyēna| tatraikadōṣābhimatarōgapakṣē kathaṁ yathōktasambhavaḥ| yatō jvarakāraṇē kafē vamanādibhiḥ kṣīṇē tatkāryamaṁ ca jvarakāraṇē kafē vamanādibhiḥ kṣīṇē tatkāryamaṁ ca jvarō'pi kathaṁ na kṣīyatē ? anapacitō'pi vā kimiti svakaraṇadōṣaviparītadōṣāntarakāraṇa-tāmēkadaivāsādayati| uktañcaitatprayōgaḥ śamayēdvayādhiṁ yō'nyamanyamudīrayēt| nā'sōu viśuddhaḥ śuddhastu śamayēdyō na kōpayēt|| iti| (carakaḥ nidāna-8.23, a. saṁ: sūtra0-29) tasmānnāpi kriyāpādahānōu vyāmūḍhakacikitsakaviṣayē caitaducyatē| anavasthāprasaṅgāt| ēvamēkadōṣajēṣvapa rōgēṣu dōṣāntaraṁ samprāptyabhimukhaṁ bhavatyēva| yatkālādikaṁ sahāyamāsādya nānāvidhavikārakaraṇāya vijr̥mbhata iti| na cā'nēkamapi dravyamēkēnaiva rūpēṇaikasya dōṣasya kāraṇaṁ bhavati| tasmādanēna prakārēṇa duṣṭō śēṣa iti jñāyatē| kathamanēna duṣṭēnāpi satā vyādhirārabhyatē ? iti vikalpyatē| tasmād duṣṭō dōṣō dōṣakāraṇaviśēṣavaśādanyathā cānyathā ca vikārahētutāmanugr̥hṇati| tathā sa ēva dōṣaḥ sakalaṁ śarīramanusaran viśiṣṭamēva rōgamabhVinirvartayati| ēkatrāvasthitō'pi viśiṣṭadōṣāntarēṇa vihataprasarō'nyaṁ dōṣāntaramanugatō'nyamityēvamādinaikō'pi dōṣō nānāvidhavikārakaraḥ sampadyatē| yēna sa ēva vāyuḥ kadācit jvaramabhinirvartayati kadācitkuṣṭhādikamiti| ēṣā samrāptī rōgaviśēṣādhigamē hētuḥ| yasmādyadaivaṁ jñāyatē yathā'nēna nidānaviśēṣēṇa yō dōṣḥ kupitaḥ sa ca kāraṇavaśādasmin dēhē svata ēvaṁvyāpārō'nēnānugataśca vartatē, ēvaṁvidhaścāsya rōgaviśēṣasya samprāptiviśēṣaḥ pradarśitastadā'vaśyamēvādhigamyatē ayaṁ rōga utpanna iti| ētāni nidānādīni pañca parasparasamanvitāni vyādhiviśēṣādhigamanē nirākāḍkṣatāmanubadhnanti|| 15||
Adhikarana samprApteH paryAyAH (16) · Śloka 16
tatparyāyā jātirāgatirnivr̥ttirniṣpattiriti||16||
View original
तत्पर्याया जातिरागतिर्निवृत्तिर्निष्पत्तिरिति||१६||
tatparyāyā iti| tasyāḥ samprāptēḥ paryyāyā jātyādayaḥ|
Adhikarana samprApterbhedAH (17) · Śloka 17
sā saṅkhayāvikalpaprādhānyabalakālaviśēṣairbhidyatē||17||
View original
सा सङ्खयाविकल्पप्राधान्यबलकालविशेषैर्भिद्यते||१७||
sā ca samprāptiḥ pañcabhiḥ saṅkhayādiviśēṣairbhidyatē|| 17||
Adhikarana sa~gkhyAvyAkhyA (18) · Śloka 18
tatra saṅkhayā tāvadaṣṭōu jvarāstrividhaṁ raktapittaṁ pañca kāsā iti||18||
View original
तत्र सङ्खया तावदष्टोउ ज्वरास्त्रिविधं रक्तपित्तं पञ्च कासा इति||१८||
tatra saṅkhayā yathētyā''ha--aṣṭōu jvarā ityatrēva vakṣyatē| ēṣaiva saṅkhayāsamprāptiryattadēkō'pi rōgō'nēkadhā bhavatīti| ēvaṁ vikalpādīnāmapi vācyam|| 18||
Adhikarana vikalpavivaraNam (19) · Śloka 19
vikalpaḥ samavētānāṁ dōṣāṇāmaṁśāṁśikalpanā||19||
View original
विकल्पः समवेतानां दोषाणामंशांशिकल्पना||१९||
miśrībhūtānāṁ dōṣāṇāmaṁśāṁśikā yā kalpanā sa vikalpaḥ|
Adhikarana prAdhAnyasya nirUpaNam (20) · Śloka 1
prādhānyaṁ vyādhīnāmanubandhyanubandhakabhēdāttaratamayōgādvā||1||
View original
प्राधान्यं व्याधीनामनुबन्ध्यनुबन्धकभेदात्तरतमयोगाद्वा||१||
prādhānyaṁ sūtrasthānōdita ( aṣṭāṅgasaṅgraha, sūtrasthāna-22 ) anubandhyanubandhaka-bhēdāddvividhaṁ bhavati| tatrānubandhyaḥ pradhānamanubandhakō'pradhānam| athavā taratamayōgāt prādhānyaṁ bhavati| ya ēvānyāpēkṣayā'dhikaḥ sa ēkastasya pradhānamityarthaḥ|| 20||
Adhikarana balanirUpaNam (21) · Śloka 21
dōṣāṇāṁ balābalaviśēṣō hētvādikārtsnyā'vayavibhāvanayā||21||
View original
दोषाणां बलाबलविशेषो हेत्वादिकार्त्स्न्याऽवयविभावनया||२१||
dōṣāṇāṁ balābalavijñānaṁ hētvādīnāṁ kārtsnyāvayavaviśēṣēṇa| yadā kr̥tsnā hētvādayō dōṣē dr̥ṣṭāstadā balatvaṁ tasyādhyavasyatē| yadā tvavayavēna tadā abalatvamityarthaḥ| ādigrahaṇēna pūrvarūpādīnāṁ grahaṇam|| 21||
Adhikarana kAlavivaraNam (22) · Śloka 22
kālaviśēṣaḥ punardōṣāṇāmr̥tvarahōrātryāhārasamayaniyataḥ prakōpa iti||22||
View original
कालविशेषः पुनर्दोषाणामृत्वरहोरात्र्याहारसमयनियतः प्रकोप इति||२२||
kālaviśēṣō vātādīnāmr̥tvādipāratantryēṇa yathōktēna prakōpaḥ|
Adhikarana upasaMhAraH (23) · Śloka 23
ētāvataiva samāsataḥ kathitō nidānārthaḥ|
vistarēṇa tu yathāsvaṁ pratirōgamupadēkṣyatē||23||
View original
एतावतैव समासतः कथितो निदानार्थः|
विस्तरेण तु यथास्वं प्रतिरोगमुपदेक्ष्यते||२३||
ityanantarōktēna prakārēṇa samāsataḥ saṁkṣēpēṇa nidānārthō vyādhikāraṇasvarūpa uktaḥ| vistaratastvasādhāraṇyēna pratirōgaṁ pr̥thagadhyāyēṣūcyatē|| 23||
Adhikarana vAtasya prakopakAraNAni (24) · Śloka 24
atha tiktakaṭukakaṣāyarūkṣalaghuśītaviṣṭambhivirūḍha- katr̥ṇadhanyakalāyacaṇakakarīratumbakāliṅgacirbhiṭabisa- śālūkajāmbavatindukahīnaśuṣkapramitatr̥ṣitāśanakṣudhi- tāmbupānā'sr̥kkṣayavirēcanādikarmātiyōgavēgavidhā- raṇōdīraṇarātrijāgaraṇapravātavyavāyavyāyāmabalabadyuddha- nigrahātikhacāpakarṣaṇā'tyuccaviṣamalaṅghanā'dhvā'dhya- yanadhāvanasalilataraṇābhidyātadabhyagōvājigajanigrahā'śma- śilālōhakāṣṭhōtkṣēpavikṣēpabhramaṇacālanagāḍhōcchādana- parāghātanādisāhasabhayaśōkōtkaṇṭhādibhiratisēvitairgrīṣma- varṣā'parāhṇapararātrā''hārapariṇāmāntēṣu ca vāyuḥ prakōpa- māpadyatē||24||
View original
अथ तिक्तकटुककषायरूक्षलघुशीतविष्टम्भिविरूढ- कतृणधन्यकलायचणककरीरतुम्बकालिङ्गचिर्भिटबिस- शालूकजाम्बवतिन्दुकहीनशुष्कप्रमिततृषिताशनक्षुधि- ताम्बुपानाऽसृक्क्षयविरेचनादिकर्मातियोगवेगविधा- रणोदीरणरात्रिजागरणप्रवातव्यवायव्यायामबलबद्युद्ध- निग्रहातिखचापकर्षणाऽत्युच्चविषमलङ्घनाऽध्वाऽध्य- यनधावनसलिलतरणाभिद्यातदभ्यगोवाजिगजनिग्रहाऽश्म- शिलालोहकाष्ठोत्क्षेपविक्षेपभ्रमणचालनगाढोच्छादन- पराघातनादिसाहसभयशोकोत्कण्ठादिभिरतिसेवितैर्ग्रीष्म- वर्षाऽपराह्णपररात्राऽऽहारपरिणामान्तेषु च वायुः प्रकोप- मापद्यते||२४||
athētyādinā sarvarōganidānabhūtānāṁ vātādīnāṁ prakōpakāraṇamucyatē| tiktādirbhiratisēvitairvāyuḥ prakōpamāpadyata iti sambandhaḥ| tathā grīṣmantādiṣu ca vāyuḥ prakōpamāpadyatē| aśanaśabdasya hīnādibhiḥ sambandhaḥ| virēcanādīnāṁ karmaṇāmatiyōgēna yathōktalakṣaṇēna| virēcanaṁ vamanavirēkōu| ādigrahaṇēna nirūhanasya gaṇḍūṣādīnāṁ grahaṇam| pravātaḥ prakr̥ṣṭaḥ pavanaḥ| balavatā saha yuddhēna nigrahastathōktaḥ| kaṭhinacāpakarṣaṇādiyuktayō yatra| ādigrahaṇādanyēṣāṁ tathāvidhānāṁ sāhasānāṁ grahaṇam| damyānāṁ adāntānāṁ gavādīnāṁ nigrahaḥ| aśmādīnāmutkṣēpādinā sambandhaḥ|| 24||
Adhikarana pittasa prakopakAraNAni (25) · Śloka 25
kaṭvamlalavaṇakṣārōṣṇatīkṣṇavidāhiśujtaśāṇḍākīmadya- mūtramastudadhidhānyāmlatailakulatthamāṣaniṣpāvatilānna- kaṭvarakuṭhērakādivargāmāmrātakāmlīkāpīlubhallāta- kāsthilāṅgalikāmaracitapāgnirajōdhūmakrōdhērṣyā'jīrṇa- maithunōpagamanādibhirvarṣāśaranmadhyandinārdharātrāhāravidāha- kālēṣu ca pittam||25||
View original
कट्वम्ललवणक्षारोष्णतीक्ष्णविदाहिशुज्तशाण्डाकीमद्य- मूत्रमस्तुदधिधान्याम्लतैलकुलत्थमाषनिष्पावतिलान्न- कट्वरकुठेरकादिवर्गामाम्रातकाम्लीकापीलुभल्लात- कास्थिलाङ्गलिकामरचितपाग्निरजोधूमक्रोधेर्ष्याऽजीर्ण- मैथुनोपगमनादिभिर्वर्षाशरन्मध्यन्दिनार्धरात्राहारविदाह- कालेषु च पित्तम्||२५||
kaṭvamlādibhiḥ pittaṁ śaradādikālēṣu ca prakōpamāpadyatē| āmamapakvamāmrātakam| ajīrṇē maithunōpagamanaṁ tathōktam| ādi grahaṇēnānyēṣāmapi pittahētūnāṁ grahaṇam|| 25||
Adhikarana kaphaprakopakAraNAni (26) · Śloka 26
madhurāmlalavaṇasnigdhaguruśītapicchilābhiṣyandinavānna- piṣṭapr̥thukasthūlabhakṣyaṣkulyāmakṣīrakīlāṭamōraṭakūcī- kātakrapiṇḍakapiyūṣēkṣurasafāṇitaguḍānūpapiśitamōca- kharjūrabhavyanālikēlaniśāmbupānātyambupānātisanta- rpaṇabhuktamātradivāsvapnakālātisvapnakāyavāḍmanō- vyāpārānārambhānupadhānaśayanāvaśyāyaharṣacchardividhāta- virēcanādyayōgadibhiḥ śiśiravasantapūrvāhṇapradōṣabhukta- mātrēṣu ca ślēṣmā||26||
View original
मधुराम्ललवणस्निग्धगुरुशीतपिच्छिलाभिष्यन्दिनवान्न- पिष्टपृथुकस्थूलभक्ष्यष्कुल्यामक्षीरकीलाटमोरटकूची- कातक्रपिण्डकपियूषेक्षुरसफ़ाणितगुडानूपपिशितमोच- खर्जूरभव्यनालिकेलनिशाम्बुपानात्यम्बुपानातिसन्त- र्पणभुक्तमात्रदिवास्वप्नकालातिस्वप्नकायवाड्मनो- व्यापारानारम्भानुपधानशयनावश्यायहर्षच्छर्दिविधात- विरेचनाद्ययोगदिभिः शिशिरवसन्तपूर्वाह्णप्रदोषभुक्त- मात्रेषु च श्लेष्मा||२६||
madhurāmlalavaṇasnigdhaguruśītapicchilābhiṣyandinavānna- piṣṭapr̥thukasthūlabhakṣyaṣkulyāmakṣīrakīlāṭamōraṭakūcī- kātakrapiṇḍakapiyūṣēkṣurasafāṇitaguḍānūpapiśitamōca- kharjūrabhavyanālikēlaniśāmbupānātyambupānātisanta- rpaṇabhuktamātradivāsvapnakālātisvapnakāyavāḍmanō- vyāpārānārambhānupadhānaśayanāvaśyāyaharṣacchardividhāta- virēcanādyayōgadibhiḥ śiśiravasantapūrvāhṇapradōṣabhukta- mātrēṣu ca ślēṣmā|| 26||
Adhikarana saMsargajagadoShaprakopahetuH (27) · Śloka 27
dvayasaṁsargāt saṁsargaḥ||27||
View original
द्वयसंसर्गात् संसर्गः||२७||
yasyōbhayakōpalakṣaṇasya ca saṁsargānmiśrībhāvādyathāsvaṁ saṁsargaḥ kupyati|| 27||
Adhikarana sannipAtaprakopakAraNAni (28) · Śloka 28
sarvēṣāṁ tu miśrībhāvāttathā'dhyaśanasamaśanaviṣamāśana- viruddhāśanasaṅkīrṇāśanavyāpannāmbumadyamandakadadhiyāvaka- yavasurāpiṇyākāmamūlakasarṣaśuṣkaśākavallūrakr̥śa- piśitalakucāmafalamr̥ttikābhyavahārānnaparivarttarttuvyā- padasātmyōuṣadhigandhaghrāṇaviṣapiṭakāviṣagarābhyavahārā- nārttavadurdinagrahapīḍāgrahāvēśapurōvātaparvatōpaślēṣarasā- yanasnēhasvēdavirēcanādi mithyāyōgēbhyaḥ pāpānāṁ ca karma- ṇāmabhyāsātpūrvaṁ kr̥tānāñca pariṇāmātstrīṇāṁ viṣama- prasavātprasūtānāñca mithyōpacārāt sannipātaḥ||28||
View original
सर्वेषां तु मिश्रीभावात्तथाऽध्यशनसमशनविषमाशन- विरुद्धाशनसङ्कीर्णाशनव्यापन्नाम्बुमद्यमन्दकदधियावक- यवसुरापिण्याकाममूलकसर्षशुष्कशाकवल्लूरकृश- पिशितलकुचामफ़लमृत्तिकाभ्यवहारान्नपरिवर्त्तर्त्तुव्या- पदसात्म्योउषधिगन्धघ्राणविषपिटकाविषगराभ्यवहारा- नार्त्तवदुर्दिनग्रहपीडाग्रहावेशपुरोवातपर्वतोपश्लेषरसा- यनस्नेहस्वेदविरेचनादि मिथ्यायोगेभ्यः पापानां च कर्म- णामभ्यासात्पूर्वं कृतानाञ्च परिणामात्स्त्रीणां विषम- प्रसवात्प्रसूतानाञ्च मिथ्योपचारात् सन्निपातः||२८||
ēvaṁ sarvēṣāṁsarvadōṣaprakōpahētūnāṁ miśrībhāvādadhyaśanātibhiśca sannipātaḥ prakupyatīti sambandhaḥ| adhyaśanādīnāṁ lakṣaṇānyuktāni (aṣtāṅgasaṁgraha-8.33-34, 7.45)| saṅkīrṇāśanaṁ nānājātīyōjanam| vyāpannaśabdēna vikr̥taparyāṇēyāmbumadyayōḥ sambandhaḥ| mandakamajātaṁ dadhi| yavasurā surāviśēṣaḥ| vallūraṁ śuṣkamāṁsam| annaparivartō dēśādihētukō'nnavinimayaḥ| r̥tuvyāpatkālē hīnayōgamithyāyōgātiyōgāḥ| viṣapitakā viṣahētukāstathōktāḥ| garō vakṣyamāṇalakṣaṇaḥ ( u0 40 )| anārttavadurdinamatra yadvarṣā hēmantē tadārttavam| anyathā durdinamanārttavam| grahaiḥ sūryyādibhirjanmarāśēḥ pīḍanam| athavā grahaṇāṁ dēvadānavādibhēdānāmaṣṭādaśānāṁ sambandhaḥ śarīrē| rasāyanādīnāṁ mithyāyōgēna sambandhaḥ| pūrvajanmakr̥tānāṁ ca pāpānāṁ karmaṇāṁ pariṇāmāditi|| 28||
Adhikarana prakaraNopasaMhAraH (29) · Śloka 1
iti sāmānyataḥ sarvēṣu rōgēṣu dōṣaprakōpahēturukta iti||1||
View original
इति सामान्यतः सर्वेषु रोगेषु दोषप्रकोपहेतुरुक्त इति||१||
iti sāmānyēna sarvēṣu rōgēṣu yē kāraṇabhūtā dōṣāstēṣāṁ prakōpahēturuktaḥ| ēbhirhi kāraṇairnānāvidhaviśēṣaviśiṣṭairanantarapradarśitasamprāptiprakāraviśēṣasahastraiḥ prakupitāstrayō'pi vātādayō dōṣāḥ saṅkhayātītān vikārānabhinirvarttayanti|| 29||
Adhikarana doShANAM dehe prasaraH (30) · Śloka 2
bhavanti cātra pratirōgamiti kruddhā rōgādhiṣṭhānagāminīḥ|
rasāyanīḥ prapradyā''śu dōṣā dēhē vikurvatē||2||
View original
भवन्ति चात्र प्रतिरोगमिति क्रुद्धा रोगाधिष्ठानगामिनीः|
रसायनीः प्रप्रद्याऽऽशु दोषा देहे विकुर्वते||२||
bhavanti cātrēti ślōkasamudāyairupapādatīti| anēna prakārēṇa prati rōgaṁ kruddhā dōṣā āśu dēhē vikurvatē| kiṁ kr̥tvā ? āharōgādhiṣṭhānagāminīḥ rasāyanīḥ prapadya rasāyanyō rasavāhinyō dhamanyaḥ sirāḥ| rōgasyādhiṣṭhānaṁ sthānaṁ yatō rōgaḥ prabhavati| tatra yā rasāyanyō gacchanti tāḥ prapadya tamēva rōgaṁ kurvatē| yathā bastigāminīḥ kr̥cchramēhōu| ēvaṁ sarvatra sarvarōgasādhāraṇavastukathanamiti|| 30||
Adhikarana AdAnAdinakShatreShu jAtasya vyAdheH kleshakArakatvaM mArakatvaM vA (31) · Śloka 31
ādānajanmanidhanapratyarākhyavipatkarē|
nakṣatrē vyādhirutpannaḥ klēśāya maraṇāya vā||31||
View original
आदानजन्मनिधनप्रत्यराख्यविपत्करे|
नक्षत्रे व्याधिरुत्पन्नः क्लेशाय मरणाय वा||३१||
prasaṅgēnēdamucyatē| asmin nakṣatrē candramasā yuktē yaḥ kaścidvyādhirutpannaḥ sa ēvaṁ bhavatīti| ādānamiti| ādānaṁ nakṣatraṁ yēna vyādhitō garbhē sambhūtaḥ| janmanakṣatraṁ yēna prajātaḥ| nidhanaṁ janmataḥ saptamam| pratyaraṁ pañcamam| vipatkaraṁ tr̥tīyam| subōdhamanyat|| 31||
Adhikarana nakShatrAnurodhena jvarasya prashamaH mArakatvaM vA (32-33) · Śloka 33
jvararastu jātaḥ ṣaḍrātrādaśvinīṣu nivarttatē|
bharaṇīṣu tu pañcahātsaptāhātkr̥ttikāsu tu|
triḥ saptarātrādthavārōhiṇyāmaṣṭarātrataḥ|
ēkādaśādvā divasānmr̥gē ṣaṇṇavarātrayōḥ|
pañcāhānmr̥tyurārdrāyāṁ tripakṣē saṁśayō'tha vā|
punarvasōu pravr̥ttastu jvarō'paiti trayōdaśāt|
divasātsaptaviṁśādvā dvayahātsaptāhatō'tha vā|
puṣyēślēṣāsu maraṇaṁ cirēṇā'pi maghāsu tu|
avaśyaṁ svāsthyamāpnōti dvādaśāhānmr̥tō na cēt|
fālgunyōḥ pūrvayōrmrutyuranyayōśca dinē'ṣṭamē|
navamē'hnēkaviṁśē vā jvaraḥ saumyatvamr̥cchati|
hastēna saptamē śāntiścitrāmāyamaṣṭamē'tha vā|
punaścitrāgamē svātōu daśāhādathavā tribhiḥ|
pakṣairmr̥tyuṁ viśākhāsu dvāviṁśē'hani nirdiśēt|
navamē'hni na cēcchāntimētrē mr̥tyustataḥ param|
jyēṣṭhāyāṁ pañcamē mr̥tyurūrdhvaṁ vā dvādaśātsukham|
svāsthyaṁ daśāhānmulē tu trisaptāhē'thavā gatē|
pūrvāṣāḍhāsu navamē tatō'nyāsu tu māsataḥ|
aṣṭābhirathavā māsairnavabhirvā bhavēcchivam|
ājyēṣṭhāhāddhaniṣṭhāsu dvādaśādvāruṇēṣu tu|
ṣaḍahē dvādaśāhē vā mr̥tyurbhādrapadāsu tu|
uttarāsu trisaptāhāt praśamō rēvatīṣu ca|
caturātrē'ṣṭarātrē vā kṣēmamityā''ha gautamaḥ||32||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tōu aṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ nidānasthānē sarvarōganidānaṁnāma prathamō'dhyāyaḥ||33||
View original
ज्वररस्तु जातः षड्रात्रादश्विनीषु निवर्त्तते|
भरणीषु तु पञ्चहात्सप्ताहात्कृत्तिकासु तु|
त्रिः सप्तरात्राद्थवारोहिण्यामष्टरात्रतः|
एकादशाद्वा दिवसान्मृगे षण्णवरात्रयोः|
पञ्चाहान्मृत्युरार्द्रायां त्रिपक्षे संशयोऽथ वा|
पुनर्वसोउ प्रवृत्तस्तु ज्वरोऽपैति त्रयोदशात्|
दिवसात्सप्तविंशाद्वा द्वयहात्सप्ताहतोऽथ वा|
पुष्येश्लेषासु मरणं चिरेणाऽपि मघासु तु|
अवश्यं स्वास्थ्यमाप्नोति द्वादशाहान्मृतो न चेत्|
फ़ाल्गुन्योः पूर्वयोर्म्रुत्युरन्ययोश्च दिनेऽष्टमे|
नवमेऽह्नेकविंशे वा ज्वरः सौम्यत्वमृच्छति|
हस्तेन सप्तमे शान्तिश्चित्रामायमष्टमेऽथ वा|
पुनश्चित्रागमे स्वातोउ दशाहादथवा त्रिभिः|
पक्षैर्मृत्युं विशाखासु द्वाविंशेऽहनि निर्दिशेत्|
नवमेऽह्नि न चेच्छान्तिमेत्रे मृत्युस्ततः परम्|
ज्येष्ठायां पञ्चमे मृत्युरूर्ध्वं वा द्वादशात्सुखम्|
स्वास्थ्यं दशाहान्मुले तु त्रिसप्ताहेऽथवा गते|
पूर्वाषाढासु नवमे ततोऽन्यासु तु मासतः|
अष्टाभिरथवा मासैर्नवभिर्वा भवेच्छिवम्|
आज्येष्ठाहाद्धनिष्ठासु द्वादशाद्वारुणेषु तु|
षडहे द्वादशाहे वा मृत्युर्भाद्रपदासु तु|
उत्तरासु त्रिसप्ताहात् प्रशमो रेवतीषु च|
चतुरात्रेऽष्टरात्रे वा क्षेममित्याऽऽह गौतमः||३२||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतोउ अष्टाङ्गसंग्रहसंहितायां निदानस्थाने सर्वरोगनिदानंनाम प्रथमोऽध्यायः||३३||
śravaṇaṁ kathaṁ nōddiṣtamiti na vidmaḥ| dāruvāhistu paṭhati kr̥ttikāśravaṇō hastaḥ puṣyaśca daśarātrikā| iti| mr̥gō yāvattāvannivarttatē| puṣyē divasāt saptaviṁśādūrdhvaṁ dvayahāt saptāhatō'thavā| ślēṣāsvāślēṣāsu cirēṇāpi maraṇam| maghāsu tu dvādaśāhānna mr̥tyaḥ tatō'vaśyaṁ svāsthyamāpnōti| pūrvayōḥ fālgubyōranyayōruttarayōścāṣtamē dinē mr̥tyuḥ| hastēna jātō jvarō navamē'hnayēkaviṁśē vā saumyatvamr̥cchati| citrāyāṁ jātaḥ saptamē vāṣṭamē vā śāntimr̥cchati| athavā daśāhādathavā tribhiḥ pakṣaiḥ| viśākhāsu jātē jvarē dvāviṁśē'hani mr̥tyuṁ nirdiśēt| maitrō''nurādhā| tasyāṁ yadi navamē'pyaśāntiḥ tatō vijñēyam| ityāha gōutama ityanēna ētad darśayatiyathā gautamastāvadēvaṁ vētti| vayaṁ punaravaśyaṁ vastunō niścayaṁ nidhigacchāma iti|| 32|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyam aṣṭāṅgasaṁgrahavyākhyāyāṁ śaśilēkhāyāṁ nidānasthānē prathamō'dhyāyaḥ