Adhikarana atha sarvaroganidAnaM nAma prathamo~adhyAyaH| pratij~jA (1) · Śloka 1
athātaḥ sarvarōganidānaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातः सर्वरोगनिदानं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
Adhikarana kRutayugavarNanam (2) · Śloka 2
iha kr̥tayugē vigatarāgadvēṣādidvandvā jitalō bhakrōdhaśrama klamālasyabhayā niṣparigrahāḥ puruśḥā babhūvuḥ|
tēṣāṁ puṇyabalēna pr̥thivyādīnāṁ sarvaguṇasamudāyādacintyarasavīryyā disamuditāni sasyānyōṣadhayaścāsan|
tē tāni jitēndrayatvāt kālē mātrayā cōpayuñjānāḥ satyārjavānr̥śaṁsyādiguṇayōgācca surasadr̥śatējasō rupākr̥tipramāṇaprasādōpacayasaṁhananasatvasārasampannā dīrghāyuṣō nīrujśca babhūvuḥ||2||
View original
इह कृतयुगे विगतरागद्वेषादिद्वन्द्वा जितलो भक्रोधश्रम क्लमालस्यभया निष्परिग्रहाः पुरुशःआ बभूवुः|
तेषां पुण्यबलेन पृथिव्यादीनां सर्वगुणसमुदायादचिन्त्यरसवीर्य्या दिसमुदितानि सस्यान्योषधयश्चासन्|
ते तानि जितेन्द्रयत्वात् काले मात्रया चोपयुञ्जानाः सत्यार्जवानृशंस्यादिगुणयोगाच्च सुरसदृशतेजसो रुपाकृतिप्रमाणप्रसादोपचयसंहननसत्वसारसम्पन्ना दीर्घायुषो नीरुज्श्च बभूवुः||२||
Adhikarana kRutayugApagame rogasambhavakAraNam (3) · Śloka 3
bhraśyati tu kr̥tayugē yugasvabhāvāt kramēṇa parihīya māṇasarvaguṇēṣu pr̥thivyādiṣu śarīrēṣu ca dharmātikramā puruṣēṣvavaśyambhāvinō nirapēkṣarūkṣābhirupēkṣitā dēvatā bhirjvarādayaḥ prādurabhūvanniti sarvarōgāṇāṁ sāmānyataḥ sambhavaḥ||3||
View original
भ्रश्यति तु कृतयुगे युगस्वभावात् क्रमेण परिहीय माणसर्वगुणेषु पृथिव्यादिषु शरीरेषु च धर्मातिक्रमा पुरुषेष्ववश्यम्भाविनो निरपेक्षरूक्षाभिरुपेक्षिता देवता भिर्ज्वरादयः प्रादुरभूवन्निति सर्वरोगाणां सामान्यतः सम्भवः||३||
Adhikarana kRutayugavarNanam (2) · Śloka 2
iha kr̥tayugē vigatarāgadvēṣādidvandvā jitalō bhakrōdhaśrama klamālasyabhayā niṣparigrahāḥ puruśḥā babhūvuḥ|
tēṣāṁ puṇyabalēna pr̥thivyādīnāṁ sarvaguṇasamudāyādacintyarasavīryyā disamuditāni sasyānyōṣadhayaścāsan|
tē tāni jitēndrayatvāt kālē mātrayā cōpayuñjānāḥ satyārjavānr̥śaṁsyādiguṇayōgācca surasadr̥śatējasō rupākr̥tipramāṇaprasādōpacayasaṁhananasatvasārasampannā dīrghāyuṣō nīrujśca babhūvuḥ||2||
View original
इह कृतयुगे विगतरागद्वेषादिद्वन्द्वा जितलो भक्रोधश्रम क्लमालस्यभया निष्परिग्रहाः पुरुशःआ बभूवुः|
तेषां पुण्यबलेन पृथिव्यादीनां सर्वगुणसमुदायादचिन्त्यरसवीर्य्या दिसमुदितानि सस्यान्योषधयश्चासन्|
ते तानि जितेन्द्रयत्वात् काले मात्रया चोपयुञ्जानाः सत्यार्जवानृशंस्यादिगुणयोगाच्च सुरसदृशतेजसो रुपाकृतिप्रमाणप्रसादोपचयसंहननसत्वसारसम्पन्ना दीर्घायुषो नीरुज्श्च बभूवुः||२||
Adhikarana jvarotpattI rUpa~jca (4) · Śloka 4
jvarastu sthāṇuśāpāt prācētasatvamupāgatasya prājāpatēḥ kratōu bhāgamaparikalpayētastādvināśārthaṁ parvajanmāvamāni tayā rudrāṇyā prēritasya paśupatērdivyamabdasahastraṁ pari- rakṣitavataḥ krōdhamiticirakālasambhr̥tō vratāntē rōṣāgniḥ kiṅkararūpēṇa kilapiṇḍitamūrttirvīrabhadranāmā bhasmaprahara- ṇastriśirō'bhibāhupādaḥ piṅgalalōcanō daṁṣṭrī śaṅkukarṇaḥ kr̥ṣṇatanuruttamāṅgānniścācāra||4||
View original
ज्वरस्तु स्थाणुशापात् प्राचेतसत्वमुपागतस्य प्राजापतेः क्रतोउ भागमपरिकल्पयेतस्ताद्विनाशार्थं पर्वजन्मावमानि तया रुद्राण्या प्रेरितस्य पशुपतेर्दिव्यमब्दसहस्त्रं परि- रक्षितवतः क्रोधमितिचिरकालसम्भृतो व्रतान्ते रोषाग्निः किङ्कररूपेण किलपिण्डितमूर्त्तिर्वीरभद्रनामा भस्मप्रहर- णस्त्रिशिरोऽभिबाहुपादः पिङ्गललोचनो दंष्ट्री शङ्कुकर्णः कृष्णतनुरुत्तमाङ्गान्निश्चाचार||४||
Adhikarana jvarasya shivaM prati gamanam (5) · Śloka 5
sa dēvīvinirmitayā saha bhadrakālyā pratirōmakūpama- bhiniḥ sr̥tairvividhavikr̥tākr̥tibhiranantairbhayānakavākya- kriyāvapurbhiranucaraiḥ parivr̥taśchaturyugāntakarakālāmbhōda- sahasraninadō'nunādayan rōdasī jvālāgarbhēṇa parītaḥ kalakalārāvēṇa mahābhūtasamplavakāriṇā vidhāya dānavabadhamaśvamēdhādhvaravidhvaṁsanaṁ ca prāñjalirvijñāpayāmāsa śivam||5||
View original
स देवीविनिर्मितया सह भद्रकाल्या प्रतिरोमकूपम- भिनिः सृतैर्विविधविकृताकृतिभिरनन्तैर्भयानकवाक्य- क्रियावपुर्भिरनुचरैः परिवृतश्छतुर्युगान्तकरकालाम्भोद- सहस्रनिनदोऽनुनादयन् रोदसी ज्वालागर्भेण परीतः कलकलारावेण महाभूतसम्प्लवकारिणा विधाय दानवबधमश्वमेधाध्वरविध्वंसनं च प्राञ्जलिर्विज्ञापयामास शिवम्||५||
Adhikarana jvarasya shivaM prati vij~japtiH (3) · Śloka 3
śivībhūtō'si dēva-dēva|
dēvaiḥ pitāmahaprabhr̥tibhirjagataḥ pitrā ca dhātrā'bhiṣṭūyamānaḥ|
sampratyahaṁ kiṁ karavāṇīti ?||3||
View original
शिवीभूतोऽसि देव-देव|
देवैः पितामहप्रभृतिभिर्जगतः पित्रा च धात्राऽभिष्टूयमानः|
सम्प्रत्यहं किं करवाणीति ?||३||
Adhikarana shivasyA~a~aj~jA (6) · Śloka 6
taṁ śūlī krōdhamādidēśa|
yasmāt tridaśairapyajayya! matkrōdha! vratavighnaṁ cakīṣurdaityasainyaṁ dakṣō dakṣahavyañca tvayā jīrṇamatō jagatō'sya sasthāvarasya jvarayitā|
jvarō bhavān bhavatu|
tvaṁ hi sarvarōgāṇāṁ prathamaḥ pravarō janmamaraṇēṣu tamōmayatayā mahāmōhaḥ prāgjanmanō vismārayitā'pacārāntarēṣu cōṣmā- yamāṇatvāt santāpātmā dvayēṣvapi dhruvō jvarō bhavēti||6||
View original
तं शूली क्रोधमादिदेश|
यस्मात् त्रिदशैरप्यजय्य! मत्क्रोध! व्रतविघ्नं चकीषुर्दैत्यसैन्यं दक्षो दक्षहव्यञ्च त्वया जीर्णमतो जगतोऽस्य सस्थावरस्य ज्वरयिता|
ज्वरो भवान् भवतु|
त्वं हि सर्वरोगाणां प्रथमः प्रवरो जन्ममरणेषु तमोमयतया महामोहः प्राग्जन्मनो विस्मारयिताऽपचारान्तरेषु चोष्मा- यमाणत्वात् सन्तापात्मा द्वयेष्वपि ध्रुवो ज्वरो भवेति||६||
Adhikarana jvarasya sarvatovicaraNaM nAmAni ca (2) · Śloka 2
sō'yamēvamumāpatinā'nugr̥hītō nānānāmabhiḥ sarvatō- 'nubhuvi vicarati|
tadyathā-pākalō gajēṣvabhitāpō vājiṣvalarkaḥ kukkurēṣvindramadō jalajēṣu jyōtirōṣa- dhīṣu cūrṇakōdhānyēṣvapsu nīlikā bhūmāvuṣarō manuṣyēṣu jvara iti||2||
View original
सोऽयमेवमुमापतिनाऽनुगृहीतो नानानामभिः सर्वतो- ऽनुभुवि विचरति|
तद्यथा-पाकलो गजेष्वभितापो वाजिष्वलर्कः कुक्कुरेष्विन्द्रमदो जलजेषु ज्योतिरोष- धीषु चूर्णकोधान्येष्वप्सु नीलिका भूमावुषरो मनुष्येषु ज्वर इति||२||
Adhikarana jvareNa saha jAtA rogAH, raktapittagulmAdisambhavaprakArAdi ca (7) · Śloka 7
tatsahajāśchārōkāṅgamardaśirōvyathābhramaklamaglānitr̥ṣṇā- santāpādayaḥ|
tatsantāpācca raktapittam|
tatraiva ca yajñē krōdhabhayābhibhūtānāṁ paritō vidrvatāṁ laṅghanaplavanā- dyairdēhavikṣōbhaṇairgulmavidradhivr̥ddhijaṭharādayō haiḥprāśā- nmēhakuṣṭhārśaḥ śōphātīsārādayō bhayōtrāsaśōkāśuci- saṁsparśairunmādāpasmāragrahādayō rōhiṇyatiprasaṅgācchēṣaduhi- trasambhōgakr̥tāścha prajāpatikrōdhānnakṣatrarājasya rājayakṣmā tatsahōdbhavāścha kāsaśvāsādayaḥ|
sō'pi hi na vinā jvarēṇānubadhnātīti sakalō'pi rōgagrāmō jvarapūrvakō jvaraśabdavācyō vā||7||
View original
तत्सहजाश्छारोकाङ्गमर्दशिरोव्यथाभ्रमक्लमग्लानितृष्णा- सन्तापादयः|
तत्सन्तापाच्च रक्तपित्तम्|
तत्रैव च यज्ञे क्रोधभयाभिभूतानां परितो विद्र्वतां लङ्घनप्लवना- द्यैर्देहविक्षोभणैर्गुल्मविद्रधिवृद्धिजठरादयो हैःप्राशा- न्मेहकुष्ठार्शः शोफातीसारादयो भयोत्रासशोकाशुचि- संस्पर्शैरुन्मादापस्मारग्रहादयो रोहिण्यतिप्रसङ्गाच्छेषदुहि- त्रसम्भोगकृताश्छ प्रजापतिक्रोधान्नक्षत्रराजस्य राजयक्ष्मा तत्सहोद्भवाश्छ कासश्वासादयः|
सोऽपि हि न विना ज्वरेणानुबध्नातीति सकलोऽपि रोगग्रामो ज्वरपूर्वको ज्वरशब्दवाच्यो वा||७||
Adhikarana rogoparyAyAH tannishcyApAyAshca (8) · Śloka 8
jvarastamō vikāra ātaṅkaḥ pāpmā gadō vyādhirābādhō duḥkhamāmayō yakṣmā rōga ityanarthāntaraṁ|
tatra rujatīti rōgaḥ|
tasyōpalabdhinidānapūrvarūparūpōpaśayasamprāpti- bhiḥ||8||
View original
ज्वरस्तमो विकार आतङ्कः पाप्मा गदो व्याधिराबाधो दुःखमामयो यक्ष्मा रोग इत्यनर्थान्तरं|
तत्र रुजतीति रोगः|
तस्योपलब्धिनिदानपूर्वरूपरूपोपशयसम्प्राप्ति- भिः||८||
Adhikarana rogANAM sAmAnyakAraNam (9) · Śloka 9
tatra nidānaṁ vāyvādiprakōpaḥ|
tasya punarahitāhāravihāra- sēvā||9||
View original
तत्र निदानं वाय्वादिप्रकोपः|
तस्य पुनरहिताहारविहार- सेवा||९||
Adhikarana nidAnaparyAyAH (10) · Śloka 10
nidānaparyyāyāstu hēturnimittamāyatanaṁ kārakaḥ karttā kāraṇaṁ pratyayaḥ samuttānaṁ mūlaṁ yōniriti||10||
View original
निदानपर्य्यायास्तु हेतुर्निमित्तमायतनं कारकः कर्त्ता कारणं प्रत्ययः समुत्तानं मूलं योनिरिति||१०||
Adhikarana pUrvarUpanirUpaNam (11) · Śloka 11
pūrvarūpaṁ nāma yēna bhāvivyādhiviśēṣō vijñāyatē na tu dōṣaviśēṣaḥ|
taddhyutpatsyamānasya vyādhēralpatvādavyaktaṁ rūpam||11||
View original
पूर्वरूपं नाम येन भाविव्याधिविशेषो विज्ञायते न तु दोषविशेषः|
तद्ध्युत्पत्स्यमानस्य व्याधेरल्पत्वादव्यक्तं रूपम्||११||
Adhikarana rUpanirUpaNam (12) · Śloka 12
spaṣṭaṁ punā rūpam||12||
View original
स्पष्टं पुना रूपम्||१२||
Adhikarana rUpaparyAyAH (13) · Śloka 13
tasya śabdāntarāṇi liṅgamākr̥tirlakṣaṇaṁ cihnaṁ saṁsthānaṁ vyañjanamiti||13||
View original
तस्य शब्दान्तराणि लिङ्गमाकृतिर्लक्षणं चिह्नं संस्थानं व्यञ्जनमिति||१३||
Adhikarana upashayAnupashayanirUpaNam (14) · Śloka 14
upaśayō hētuvyādhiviparītairviparītārthakāribhiśchōuṣadhā- hāravihāraiḥ sukhānubandhaḥ|
sa hi vyādhisātmyasaṁjñaḥ|
tadviparītō'nupaśayaḥ|
ētēna dēśakālōu vyākhyātōu||14||
View original
उपशयो हेतुव्याधिविपरीतैर्विपरीतार्थकारिभिश्छोउषधा- हारविहारैः सुखानुबन्धः|
स हि व्याधिसात्म्यसंज्ञः|
तद्विपरीतोऽनुपशयः|
एतेन देशकालोउ व्याख्यातोउ||१४||
Adhikarana samprAptivivaraNam (15) · Śloka 1
samprāptiḥ punarēvaṁduṣṭō dōṣastēna caivamārabdhō vyādhiḥ||1||
View original
सम्प्राप्तिः पुनरेवंदुष्टो दोषस्तेन चैवमारब्धो व्याधिः||१||
Adhikarana samprApteH paryAyAH (16) · Śloka 16
tatparyāyā jātirāgatirnivr̥ttirniṣpattiriti||16||
View original
तत्पर्याया जातिरागतिर्निवृत्तिर्निष्पत्तिरिति||१६||
Adhikarana samprApterbhedAH (17) · Śloka 17
sā saṅkhayāvikalpaprādhānyabalakālaviśēṣairbhidyatē||17||
View original
सा सङ्खयाविकल्पप्राधान्यबलकालविशेषैर्भिद्यते||१७||
Adhikarana sa~gkhyAvyAkhyA (18) · Śloka 18
tatra saṅkhayā tāvadaṣṭōu jvarāstrividhaṁ raktapittaṁ pañca kāsā iti||18||
View original
तत्र सङ्खया तावदष्टोउ ज्वरास्त्रिविधं रक्तपित्तं पञ्च कासा इति||१८||
Adhikarana vikalpavivaraNam (19) · Śloka 19
vikalpaḥ samavētānāṁ dōṣāṇāmaṁśāṁśikalpanā||19||
View original
विकल्पः समवेतानां दोषाणामंशांशिकल्पना||१९||
Adhikarana prAdhAnyasya nirUpaNam (20) · Śloka 1
prādhānyaṁ vyādhīnāmanubandhyanubandhakabhēdāttaratamayōgādvā||1||
View original
प्राधान्यं व्याधीनामनुबन्ध्यनुबन्धकभेदात्तरतमयोगाद्वा||१||
Adhikarana balanirUpaNam (21) · Śloka 21
dōṣāṇāṁ balābalaviśēṣō hētvādikārtsnyā'vayavibhāvanayā||21||
View original
दोषाणां बलाबलविशेषो हेत्वादिकार्त्स्न्याऽवयविभावनया||२१||
Adhikarana kAlavivaraNam (22) · Śloka 22
kālaviśēṣaḥ punardōṣāṇāmr̥tvarahōrātryāhārasamayaniyataḥ prakōpa iti||22||
View original
कालविशेषः पुनर्दोषाणामृत्वरहोरात्र्याहारसमयनियतः प्रकोप इति||२२||
Adhikarana upasaMhAraH (23) · Śloka 23
ētāvataiva samāsataḥ kathitō nidānārthaḥ|
vistarēṇa tu yathāsvaṁ pratirōgamupadēkṣyatē||23||
View original
एतावतैव समासतः कथितो निदानार्थः|
विस्तरेण तु यथास्वं प्रतिरोगमुपदेक्ष्यते||२३||
Adhikarana vAtasya prakopakAraNAni (24) · Śloka 24
atha tiktakaṭukakaṣāyarūkṣalaghuśītaviṣṭambhivirūḍha- katr̥ṇadhanyakalāyacaṇakakarīratumbakāliṅgacirbhiṭabisa- śālūkajāmbavatindukahīnaśuṣkapramitatr̥ṣitāśanakṣudhi- tāmbupānā'sr̥kkṣayavirēcanādikarmātiyōgavēgavidhā- raṇōdīraṇarātrijāgaraṇapravātavyavāyavyāyāmabalabadyuddha- nigrahātikhacāpakarṣaṇā'tyuccaviṣamalaṅghanā'dhvā'dhya- yanadhāvanasalilataraṇābhidyātadabhyagōvājigajanigrahā'śma- śilālōhakāṣṭhōtkṣēpavikṣēpabhramaṇacālanagāḍhōcchādana- parāghātanādisāhasabhayaśōkōtkaṇṭhādibhiratisēvitairgrīṣma- varṣā'parāhṇapararātrā''hārapariṇāmāntēṣu ca vāyuḥ prakōpa- māpadyatē||24||
View original
अथ तिक्तकटुककषायरूक्षलघुशीतविष्टम्भिविरूढ- कतृणधन्यकलायचणककरीरतुम्बकालिङ्गचिर्भिटबिस- शालूकजाम्बवतिन्दुकहीनशुष्कप्रमिततृषिताशनक्षुधि- ताम्बुपानाऽसृक्क्षयविरेचनादिकर्मातियोगवेगविधा- रणोदीरणरात्रिजागरणप्रवातव्यवायव्यायामबलबद्युद्ध- निग्रहातिखचापकर्षणाऽत्युच्चविषमलङ्घनाऽध्वाऽध्य- यनधावनसलिलतरणाभिद्यातदभ्यगोवाजिगजनिग्रहाऽश्म- शिलालोहकाष्ठोत्क्षेपविक्षेपभ्रमणचालनगाढोच्छादन- पराघातनादिसाहसभयशोकोत्कण्ठादिभिरतिसेवितैर्ग्रीष्म- वर्षाऽपराह्णपररात्राऽऽहारपरिणामान्तेषु च वायुः प्रकोप- मापद्यते||२४||
Adhikarana pittasa prakopakAraNAni (25) · Śloka 25
kaṭvamlalavaṇakṣārōṣṇatīkṣṇavidāhiśujtaśāṇḍākīmadya- mūtramastudadhidhānyāmlatailakulatthamāṣaniṣpāvatilānna- kaṭvarakuṭhērakādivargāmāmrātakāmlīkāpīlubhallāta- kāsthilāṅgalikāmaracitapāgnirajōdhūmakrōdhērṣyā'jīrṇa- maithunōpagamanādibhirvarṣāśaranmadhyandinārdharātrāhāravidāha- kālēṣu ca pittam||25||
View original
कट्वम्ललवणक्षारोष्णतीक्ष्णविदाहिशुज्तशाण्डाकीमद्य- मूत्रमस्तुदधिधान्याम्लतैलकुलत्थमाषनिष्पावतिलान्न- कट्वरकुठेरकादिवर्गामाम्रातकाम्लीकापीलुभल्लात- कास्थिलाङ्गलिकामरचितपाग्निरजोधूमक्रोधेर्ष्याऽजीर्ण- मैथुनोपगमनादिभिर्वर्षाशरन्मध्यन्दिनार्धरात्राहारविदाह- कालेषु च पित्तम्||२५||
Adhikarana kaphaprakopakAraNAni (26) · Śloka 26
madhurāmlalavaṇasnigdhaguruśītapicchilābhiṣyandinavānna- piṣṭapr̥thukasthūlabhakṣyaṣkulyāmakṣīrakīlāṭamōraṭakūcī- kātakrapiṇḍakapiyūṣēkṣurasafāṇitaguḍānūpapiśitamōca- kharjūrabhavyanālikēlaniśāmbupānātyambupānātisanta- rpaṇabhuktamātradivāsvapnakālātisvapnakāyavāḍmanō- vyāpārānārambhānupadhānaśayanāvaśyāyaharṣacchardividhāta- virēcanādyayōgadibhiḥ śiśiravasantapūrvāhṇapradōṣabhukta- mātrēṣu ca ślēṣmā||26||
View original
मधुराम्ललवणस्निग्धगुरुशीतपिच्छिलाभिष्यन्दिनवान्न- पिष्टपृथुकस्थूलभक्ष्यष्कुल्यामक्षीरकीलाटमोरटकूची- कातक्रपिण्डकपियूषेक्षुरसफ़ाणितगुडानूपपिशितमोच- खर्जूरभव्यनालिकेलनिशाम्बुपानात्यम्बुपानातिसन्त- र्पणभुक्तमात्रदिवास्वप्नकालातिस्वप्नकायवाड्मनो- व्यापारानारम्भानुपधानशयनावश्यायहर्षच्छर्दिविधात- विरेचनाद्ययोगदिभिः शिशिरवसन्तपूर्वाह्णप्रदोषभुक्त- मात्रेषु च श्लेष्मा||२६||
Adhikarana saMsargajagadoShaprakopahetuH (27) · Śloka 27
dvayasaṁsargāt saṁsargaḥ||27||
View original
द्वयसंसर्गात् संसर्गः||२७||
Adhikarana sannipAtaprakopakAraNAni (28) · Śloka 28
sarvēṣāṁ tu miśrībhāvāttathā'dhyaśanasamaśanaviṣamāśana- viruddhāśanasaṅkīrṇāśanavyāpannāmbumadyamandakadadhiyāvaka- yavasurāpiṇyākāmamūlakasarṣaśuṣkaśākavallūrakr̥śa- piśitalakucāmafalamr̥ttikābhyavahārānnaparivarttarttuvyā- padasātmyōuṣadhigandhaghrāṇaviṣapiṭakāviṣagarābhyavahārā- nārttavadurdinagrahapīḍāgrahāvēśapurōvātaparvatōpaślēṣarasā- yanasnēhasvēdavirēcanādi mithyāyōgēbhyaḥ pāpānāṁ ca karma- ṇāmabhyāsātpūrvaṁ kr̥tānāñca pariṇāmātstrīṇāṁ viṣama- prasavātprasūtānāñca mithyōpacārāt sannipātaḥ||28||
View original
सर्वेषां तु मिश्रीभावात्तथाऽध्यशनसमशनविषमाशन- विरुद्धाशनसङ्कीर्णाशनव्यापन्नाम्बुमद्यमन्दकदधियावक- यवसुरापिण्याकाममूलकसर्षशुष्कशाकवल्लूरकृश- पिशितलकुचामफ़लमृत्तिकाभ्यवहारान्नपरिवर्त्तर्त्तुव्या- पदसात्म्योउषधिगन्धघ्राणविषपिटकाविषगराभ्यवहारा- नार्त्तवदुर्दिनग्रहपीडाग्रहावेशपुरोवातपर्वतोपश्लेषरसा- यनस्नेहस्वेदविरेचनादि मिथ्यायोगेभ्यः पापानां च कर्म- णामभ्यासात्पूर्वं कृतानाञ्च परिणामात्स्त्रीणां विषम- प्रसवात्प्रसूतानाञ्च मिथ्योपचारात् सन्निपातः||२८||
Adhikarana prakaraNopasaMhAraH (29) · Śloka 1
iti sāmānyataḥ sarvēṣu rōgēṣu dōṣaprakōpahēturukta iti||1||
View original
इति सामान्यतः सर्वेषु रोगेषु दोषप्रकोपहेतुरुक्त इति||१||
Adhikarana doShANAM dehe prasaraH (30) · Śloka 2
bhavanti cātra pratirōgamiti kruddhā rōgādhiṣṭhānagāminīḥ|
rasāyanīḥ prapradyā''śu dōṣā dēhē vikurvatē||2||
View original
भवन्ति चात्र प्रतिरोगमिति क्रुद्धा रोगाधिष्ठानगामिनीः|
रसायनीः प्रप्रद्याऽऽशु दोषा देहे विकुर्वते||२||
Adhikarana AdAnAdinakShatreShu jAtasya vyAdheH kleshakArakatvaM mArakatvaM vA (31) · Śloka 31
ādānajanmanidhanapratyarākhyavipatkarē|
nakṣatrē vyādhirutpannaḥ klēśāya maraṇāya vā||31||
View original
आदानजन्मनिधनप्रत्यराख्यविपत्करे|
नक्षत्रे व्याधिरुत्पन्नः क्लेशाय मरणाय वा||३१||
Adhikarana nakShatrAnurodhena jvarasya prashamaH mArakatvaM vA (32-33) · Śloka 33
jvararastu jātaḥ ṣaḍrātrādaśvinīṣu nivarttatē|
bharaṇīṣu tu pañcahātsaptāhātkr̥ttikāsu tu|
triḥ saptarātrādthavārōhiṇyāmaṣṭarātrataḥ|
ēkādaśādvā divasānmr̥gē ṣaṇṇavarātrayōḥ|
pañcāhānmr̥tyurārdrāyāṁ tripakṣē saṁśayō'tha vā|
punarvasōu pravr̥ttastu jvarō'paiti trayōdaśāt|
divasātsaptaviṁśādvā dvayahātsaptāhatō'tha vā|
puṣyēślēṣāsu maraṇaṁ cirēṇā'pi maghāsu tu|
avaśyaṁ svāsthyamāpnōti dvādaśāhānmr̥tō na cēt|
fālgunyōḥ pūrvayōrmrutyuranyayōśca dinē'ṣṭamē|
navamē'hnēkaviṁśē vā jvaraḥ saumyatvamr̥cchati|
hastēna saptamē śāntiścitrāmāyamaṣṭamē'tha vā|
punaścitrāgamē svātōu daśāhādathavā tribhiḥ|
pakṣairmr̥tyuṁ viśākhāsu dvāviṁśē'hani nirdiśēt|
navamē'hni na cēcchāntimētrē mr̥tyustataḥ param|
jyēṣṭhāyāṁ pañcamē mr̥tyurūrdhvaṁ vā dvādaśātsukham|
svāsthyaṁ daśāhānmulē tu trisaptāhē'thavā gatē|
pūrvāṣāḍhāsu navamē tatō'nyāsu tu māsataḥ|
aṣṭābhirathavā māsairnavabhirvā bhavēcchivam|
ājyēṣṭhāhāddhaniṣṭhāsu dvādaśādvāruṇēṣu tu|
ṣaḍahē dvādaśāhē vā mr̥tyurbhādrapadāsu tu|
uttarāsu trisaptāhāt praśamō rēvatīṣu ca|
caturātrē'ṣṭarātrē vā kṣēmamityā''ha gautamaḥ||32||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tōu aṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ nidānasthānē sarvarōganidānaṁnāma prathamō'dhyāyaḥ||33||
View original
ज्वररस्तु जातः षड्रात्रादश्विनीषु निवर्त्तते|
भरणीषु तु पञ्चहात्सप्ताहात्कृत्तिकासु तु|
त्रिः सप्तरात्राद्थवारोहिण्यामष्टरात्रतः|
एकादशाद्वा दिवसान्मृगे षण्णवरात्रयोः|
पञ्चाहान्मृत्युरार्द्रायां त्रिपक्षे संशयोऽथ वा|
पुनर्वसोउ प्रवृत्तस्तु ज्वरोऽपैति त्रयोदशात्|
दिवसात्सप्तविंशाद्वा द्वयहात्सप्ताहतोऽथ वा|
पुष्येश्लेषासु मरणं चिरेणाऽपि मघासु तु|
अवश्यं स्वास्थ्यमाप्नोति द्वादशाहान्मृतो न चेत्|
फ़ाल्गुन्योः पूर्वयोर्म्रुत्युरन्ययोश्च दिनेऽष्टमे|
नवमेऽह्नेकविंशे वा ज्वरः सौम्यत्वमृच्छति|
हस्तेन सप्तमे शान्तिश्चित्रामायमष्टमेऽथ वा|
पुनश्चित्रागमे स्वातोउ दशाहादथवा त्रिभिः|
पक्षैर्मृत्युं विशाखासु द्वाविंशेऽहनि निर्दिशेत्|
नवमेऽह्नि न चेच्छान्तिमेत्रे मृत्युस्ततः परम्|
ज्येष्ठायां पञ्चमे मृत्युरूर्ध्वं वा द्वादशात्सुखम्|
स्वास्थ्यं दशाहान्मुले तु त्रिसप्ताहेऽथवा गते|
पूर्वाषाढासु नवमे ततोऽन्यासु तु मासतः|
अष्टाभिरथवा मासैर्नवभिर्वा भवेच्छिवम्|
आज्येष्ठाहाद्धनिष्ठासु द्वादशाद्वारुणेषु तु|
षडहे द्वादशाहे वा मृत्युर्भाद्रपदासु तु|
उत्तरासु त्रिसप्ताहात् प्रशमो रेवतीषु च|
चतुरात्रेऽष्टरात्रे वा क्षेममित्याऽऽह गौतमः||३२||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतोउ अष्टाङ्गसंग्रहसंहितायां निदानस्थाने सर्वरोगनिदानंनाम प्रथमोऽध्यायः||३३||