Adhikarana atha putrakAmIyo nAma prathamo~adhyAyaH| upodghAtaH · Śloka
pūrvasmin sthānē sakalatantravyāpakasyārthajātasya sūtraṇaṁ kr̥taṁ śāstrakr̥tā| yataḥ pratiprasaṅgamākāṁkṣānivr̥ttayē punaḥ punarucyamānamatigahanatvāt kēvalamapratipattayē sampadyata iti| śēṣēṣu sthānēṣu yathākramaṁ prathamaṁ sūtritamēva vistarēṇā''khyāyatē| tatra śarīrasya tadadhiṣṭhātr̥bhūtasyāyuṣaśca prādhānyōnōpēyatvāt dvitīyasthāna ucita ēva nirṇayaḥ| tadarthaṁ śārīrasthānamarabhyatē| tatra prathamaṁ śarīrasvarūpanirṇayaḥ karttavyaḥ| tasya ca prathamaṁ janma| tacca kāraṇādhīnam| tēṣāñcāgraṇīḥ pitā, tatparāyattatvāt kāraṇāntarasāmagryāḥ| atastasyaivānuṣṭhēyapradarśanārthamadhyāyārambhaḥ|
Adhikarana pratij~jA (1) · Śloka 1
athātaḥ putrakāmīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातः पुत्रकामीयमध्यायं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
athētyādi ca pūrvadvyākhyēyam| putraṁ kāmayanta iti putrakāmāḥ, tēbhyō hitaḥ putrakāmīyaḥ, tat prāptyupāyapradarśakatvēnā''dhyāyaḥ putrakāmīyaḥ, taṁ vyākhyāsyāmaḥ|| 1||
Adhikarana puruShasya vivAhavayaH pariNayArthaM strINAM lakShaNa~jca (2) · Śloka 2
atha khalu pumānēkaviṁśativarṣaḥ kanyāmatulyagōtrāṁ tulyābhijanāmasañcārirōgakulaprasūtāṁ rūpaśīlalakṣaṇasampannāmanūnāmavinaṣṭadantauṣṭhakarṇanāsānakhakēśastanīṁ mr̥dumarōgaprakr̥timakapilāmapiṅgalāmahīnādhikāṅgīṁ dvādaśavarṣadēśīyāmamarabhujagasaridacalavr̥kṣapakṣinakṣatrāntyaprēṣyabhīṣaṇakanāmānyanudvahantīmanaghāmanindyāmānindyēna vidhinōdvahēt||2||
View original
अथ खलु पुमानेकविंशतिवर्षः कन्यामतुल्यगोत्रां तुल्याभिजनामसञ्चारिरोगकुलप्रसूतां रूपशीललक्षणसम्पन्नामनूनामविनष्टदन्तौष्ठकर्णनासानखकेशस्तनीं मृदुमरोगप्रकृतिमकपिलामपिङ्गलामहीनाधिकाङ्गीं द्वादशवर्षदेशीयाममरभुजगसरिदचलवृक्षपक्षिनक्षत्रान्त्यप्रेष्यभीषणकनामान्यनुद्वहन्तीमनघामनिन्द्यामानिन्द्येन विधिनोद्वहेत्||२||
athēti maṅgalē| ēkaviṁśativarṣaḥ pumān kanyāmanindyēnālōkadviṣṭēna vidhinōdvahēt svīkuryāditi sambandhaḥ| kimbhūtāṁ kanyāmityāha-- atulyagōtrāmityādi| tulyaśabdō'traikaśabdasya sādhāraṇasyārthē vartatē| gōtrañca vasiṣṭhādir̥ṣināmapūrvakaṁ lōkaśāstrē ca prasiddham| abhijanaḥ kulam| atra tulyaśabdaḥ sadr̥śaparyāyaḥ| sādr̥śyaṁ cātra vittavr̥ttadibhiḥ prakr̥tatvāt tulyārthatvē pumān pratyavamr̥śyatē| tathā yasmin kulē sañcārī rōgaḥ kuṣṭhapaiṅgalyādiḥ nāsti, tatra yā prasūtā tāṁ tathā sātiśayaiḥ rūpādibhiḥ sampannām| lakṣaṇāni śubhāni lōkē śāstrē ca prasiddhāni| nājātāni nāpi bhūtvā vinaṣṭāni dantādīni yasyāḥ sā tathōktā| mr̥duḥ kōmalā śarīrēṇa svabhāvēna ca| tathārōgā prakr̥tiḥ svabhāvō yasyāḥ sā, tathāvidhām| kapilā pītalōhitā| piṅgalā aruṇalōhitā, tām| yasyāścāṅgāni bāhunayanāṅguliprabhr̥tīni anyāṅgāpēkṣayā nāpyūnāni nāpyadhikāni tathā īṣadasamāptā dvādaśavarṣā dvādaśavayāṁsi yasyāstām| tathā amarādināmarahitāṁ śacīsahasrākṣyumālakṣmīprabhr̥tīnyamaranāmāni| gōdhātakṣakīprabhr̥tīni dāganāmāni| gaṅgāyamunāsarasvatīprabhr̥tīni sarinnāmāni| mērumalayavindhyaprabhr̥tīnycalanāmāni| madhūki(li)kābadarīśamīprabhr̥tīni vr̥kṣanāmāni| haṁsībalākācakōrīkōkilāprabhr̥tīni pakṣināmāni| rōhiṇīrēvatīmaghāprabhr̥tīni nakṣatranāmāni| antyā rajakacaṇḍālādāyaḥ, tēṣāṁ pratidēśē prasiddhyā yāni nāmāni tadvarjitām| ēvaṁ prēṣyā dāsaśilpinaḥ| satyapi yathōktāvirōdhē kācit bhīṣaṇaṁ nāmākōmalamasthyāvalyādi bibharti tāmapi| anindyāmanyēnāpi kēnacillōkadviṣṭēna prakārēṇāgarhaṇīyām|| 2||
Adhikarana dampatyoH putrotpAdanavayaH (3) · Śloka 3
tasyāṁ ṣōḍaśavarṣāyāṁ pañcaviṁśativarṣaḥ puruṣaḥ putrārthaṁ prayatēta|
tadā hi tau prāptavīryau vīryānvitamapatyaṁ janayataḥ||3||
View original
तस्यां षोडशवर्षायां पञ्चविंशतिवर्षः पुरुषः पुत्रार्थं प्रयतेत|
तदा हि तौ प्राप्तवीर्यौ वीर्यान्वितमपत्यं जनयतः||३||
tasyāmanantarōktāyāmaṅganāyāṁ kālēn ṣōḍaśavarṣāyāṁ sa pumān pañcaviṁśativarṣō vakṣyamāṇēna vidhinā putrārthaṁ prayatēta| yatastau dampatī tadēti ṣōḍaśē pañcaviṁśē ca varṣē labdhātmavīryātiśayau santau vīryavantaṁ balārōgyādisampannaṁ putraṁ janayataḥ|| 3||
Adhikarana nyUnAbdAbhyAM RutorAdyadinatraye shukrArtavadoShe ca garbhasambhave doShAH (4) · Śloka 4
ūnapañcaviṁśativarṣēṇōnaṣōḍaśavarṣāyāmāhitō garbhaḥ kukṣistha ēva vināśamāpnuyādalpāyurbalārōgyavibhavō vā syādvikalēndriyō vā r̥tāvādyē ca rātritrayē tathā duṣṭē śukrārtava iti||4||
View original
ऊनपञ्चविंशतिवर्षेणोनषोडशवर्षायामाहितो गर्भः कुक्षिस्थ एव विनाशमाप्नुयादल्पायुर्बलारोग्यविभवो वा स्याद्विकलेन्द्रियो वा ऋतावाद्ये च रात्रित्रये तथा दुष्टे शुक्रार्तव इति||४||
ūnaṣōḍaśavarṣāyā vā āhitō garbha ūnapañcaviṁśativarṣēṇa vāpyāhitaḥ kāraṇasāmagryanapēkṣayā kadācinmātr̥kukṣāvēva naśyati kadācid vikalēndriyō vā bhavati| indriyēṇaikēna dvābhyāṁ vā hīnō bhavatītyarthaḥ| na kēvalaṁ dampatyōrūnavarṣatayā garbhasyaivaṁvidhatā, yāvat pūrṇayōrapi mātāpitrōrmāturādyē puṣpadarśanādārabhya r̥tau rātritrayē āhāravihārādinā vātādiduṣṭē śukrārtavē caivaṁvidhataiva|| 4||
Adhikarana shukrotpattiH (5) · Śloka 5
tatrāhārasya samyakpariṇatasya kramānmajjājamanuprāptasya sāraḥ śukrasaṁjñāṁ labhatē||5||
View original
तत्राहारस्य सम्यक्परिणतस्य क्रमान्मज्जाजमनुप्राप्तस्य सारः शुक्रसंज्ञां लभते||५||
śukrārtavaṁ kimucyatē kathaṁ ca tad garbhajanmādyupakarōti upaghātaśca tasya kathaṁ bhavatītyāha-- tatrāhārasyētyādi| āhārasya caturvidhasya samyak yathāvat pariṇatasya jaṭharāgni dhātvagniparipākaparamparāvaśāccakramānmajjānaṁ majjasvabhāvaṁ prāptasya yaḥ sāraḥ saḥ śukrasaṁjñāṁ labhatē|| 5||
Adhikarana shukrasya sthAnAni (6) · Śloka 6
tattu kṣīra iva sarpirikṣurasa iva guḍaḥ śarīrē śukradharāṁ kalāmāśrityāsrutaṁ sarvāṅgavyāpitayā sthitam|
viśēṣataśca majjamuṣkastanēṣu||6||
View original
तत्तु क्षीर इव सर्पिरिक्षुरस इव गुडः शरीरे शुक्रधरां कलामाश्रित्यास्रुतं सर्वाङ्गव्यापितया स्थितम्|
विशेषतश्च मज्जमुष्कस्तनेषु||६||
tacca śukraṁ (vyāpakamapi majjaprabhr̥tiṣu viśēṣataḥ sthitaṁ) śarīrē yā śukradharā nāma kalā vakṣyamāṇalakṣaṇā tāmāśrityāsrutaṁ sat sarvāṅgavyāpitvēna sthitaṁ bhavati| dr̥ṣṭāntō yathā- kṣīrē sarpirghr̥tam| yathā cēkṣurasē guḍaḥ| vyāpyasthitamapi tadavasthāyāṁ na dr̥śyatē| kriyāsaṁskārādivaśācca paścādabhivyajyatē| tathaiva śarīrē śukramiti dr̥ṣṭāntaḥ| kṣīrādau ca sarpirādērastitvamanumānalabdhaṁ yadiha samutpadyatē| tanna cēt| kathaṁ sikatābhyō lōkastailaṁ na gr̥hṇīyāt| athavā kāryakāraṇamātrō vā dr̥ṣṭāntaḥ|| 6||
Adhikarana shukrapravRuttau hetuH| (7) · Śloka 7
harṣōdīritaṁ tu saṅghaṭṭanēna hr̥dayāvēśāt piṇḍībhūtamaṅgādaṅgāt pravartatē||7||
View original
हर्षोदीरितं तु सङ्घट्टनेन हृदयावेशात् पिण्डीभूतमङ्गादङ्गात् प्रवर्तते||७||
tacca śukraṁ sarvāṅgavyāpi sa aṅganāsaṁyōgē harṣēṇōdīritaṁ prēritamaṅgādaṅgādbahiḥ pravartatē|| 7||
Adhikarana garbhAdhAnayogyaM shukram| (8) · Śloka 8
tat saumyaṁ snigdhaṁ guru śuklaṁ madhugandhi madhuraṁ picchilaṁ bahu bahalaṁ ghr̥tatailakṣaudrānyatamavarṇaṁ ca śukraṁ garbhādhānayōgyaṁ bhavati||8||
View original
तत् सौम्यं स्निग्धं गुरु शुक्लं मधुगन्धि मधुरं पिच्छिलं बहु बहलं घृततैलक्षौद्रान्यतमवर्णं च शुक्रं गर्भाधानयोग्यं भवति||८||
kimbhūtaṁ ? saṅghaṭṭanēna vēgāvēśēna hr̥dayāvēśātpiṇḍībhūtamēkatvaṁ yātaṁ vātādibhiranupahataṁ saumyasnigdhādiguṇayuktaṁ sadgarbhādhānayōgyaṁ bhavati| saumyaṁ sōmaguṇabhūyiṣṭhaṁ madhugandhi mākṣikagandhi vahalaṁ nātighanam| tathā ghr̥tavarṇaṁ tailavarṇaṁ vā| kṣaudravarṇṁ vā kṣaudraṁ ca kapilaṁ vidyāt| ētadviparītaṁ garbhādhānāyōgyam| iti śukrasya svarūpamuktam|| 8||
Adhikarana ArtavalakShaNam| (9) · Śloka 9
tathā raktamēva ca strīṇāṁ māsē māsē garbhakōṣṭhamanuprāpya tryahaṁ pravartamānamārtavamityāhuḥ||9||
View original
तथा रक्तमेव च स्त्रीणां मासे मासे गर्भकोष्ठमनुप्राप्य त्र्यहं प्रवर्तमानमार्तवमित्याहुः||९||
ārtavasyātrōcyatē-- tathā raktamityādi| raktamēva sarvasya dhātutvēna jāyatē| tadēvaṁ viśiṣṭaṁ sad ārtavamityā''cāryyā āhuḥ| kimbhūtaṁ ? māsē māsē tryahaṁ bahiḥ pravartamānam| kiṁ kr̥tvā ? garbhakōṣṭhaṁ yōṣitō garbhasthānaṁ sarvataḥ śarīrāt prāpya| bahiḥ pravartamānatvaṁ tasyōpalakṣaṇam| na tu tadēvārtavaṁ yat pravartata ēva kēvalam| r̥tau bhavatītyārtavam| r̥tuśca niṣiktasya bījasya phalaprasavānuguṇaḥ kālaḥ| tasmiṁścartau prathamaṁ tryahaṁ bahirduṣṭamavaśyaṁ pravartatē|| 9||
Adhikarana asRugdarAdicikitsA| (10) · Śloka 10
atiprasaṅgēnānr̥tāvr̥tau vā tadēvāsr̥gdaraṁ pradaraṁ vyāpadaṁ ca raktayōnisaṁjñāṁ labhatē|
tatsādhanē raktapittacikitsitaṁ guhyarōgapratiṣēdhaṁ cēkṣēta||10||
View original
अतिप्रसङ्गेनानृतावृतौ वा तदेवासृग्दरं प्रदरं व्यापदं च रक्तयोनिसंज्ञां लभते|
तत्साधने रक्तपित्तचिकित्सितं गुह्यरोगप्रतिषेधं चेक्षेत||१०||
tadēvātiprasaṅgēnartakāla ēva pravartamānamanr̥tau vātiprasaṅgēna pravartamānamasramasr̥gdarādi saṁjñāṁ labhatē| ētallakṣaṇaṁ cōttaratra vakṣyatē| r̥tōstu lakṣaṇaṁ kṣāmaprasannavadanāmityatraiva vakṣyatē| tatsādhana iti| tatsādhanē'tiprasaktaraktacikitsitāya raktapittacikitsitaṁ guhyarōgapratiṣēdhaṁ cēkṣēta| tēnaitaduktaṁ bhavati-- tathāvidhasya nidānādivaśāt kadāci raktapittatā bhavati, kadācid yōnirōgōktānyatamaprakāratā| ataēva ca tēṣāṁ viśēṣē viśēṣāccikitsitamuktamiti|| 10||
Adhikarana ArtavApravRuttistaccikitsAsUtraM ca| (11) · Śloka 11
vātakaphāvr̥tamārgāṇāñcāpravartamānaṁ pittalairupācarēt||11||
View original
वातकफावृतमार्गाणाञ्चाप्रवर्तमानं पित्तलैरुपाचरेत्||११||
tathā tadēvārtavaṁ kadācit prāptē'pi kālē vātaślēṣmaṇā āvr̥taraktamārgāṇāṁ yōṣitāṁ naiva pravartatē, tathāvidhamapravartamānaṁ pittalairāhārādibhirūpācarēt|| 11||
Adhikarana raktagulmaH taccikitsAtideshashca| (12) · Śloka 12
taddhi varddhamānamantarvartamānaṁ saśukramaśukraṁ vā jīvarahitaṁ vātalānyāsēvamānāyā yōṣitō garbhaliṅgāni darśayad gulmībhavati|
tatra gulmacikitsitamīkṣēta||12||
View original
तद्धि वर्द्धमानमन्तर्वर्तमानं सशुक्रमशुक्रं वा जीवरहितं वातलान्यासेवमानाया योषितो गर्भलिङ्गानि दर्शयद् गुल्मीभवति|
तत्र गुल्मचिकित्सितमीक्षेत||१२||
yatastadraktaṁ bahirapravartamānamantarmahāsrōtasi niṣiktaśukrasahitaṁ kēvalamēva vā vardhatē| tadvardhamānaṁ yā vātalānyā''hārādīnyāsēvatē tasyā garbhaliṅgāni stanyadarśanādīni prakaṭayad gulmībhavati| tadēvaṁ gulmatvaṁ prāpnōti| tatrārakṣayā gulmībhūtē cikitsāyai gulmacikitsitamīkṣēta| tatra hi raktagulmasya pr̥thak cikitsitamuktam| ēvaṁ raktagulmādīnāṁ kadācid raktayōnitā bhavati|| 12||
Adhikarana duShTArtavajanyaM vAtodarantaccikitsAsUtra~jca| (13) · Śloka 13
kadācidvā garbha iva vātōdaraṁ bhavati tadvātōpaśamanairupaśāmyati||13||
View original
कदाचिद्वा गर्भ इव वातोदरं भवति तद्वातोपशमनैरुपशाम्यति||१३||
kadācidvā gulmatvēna vinā raktagulmalakṣaṇairvakṣyamāṇairvirahitaṁ garbha- sādr̥śyamātrēṇaiva vātōdarākhyāṁ prāpnōti| tadvātō praśamahētubhiḥ śāmyati|| 13||
Adhikarana asRu~gnirodhe garbhabhramaH| (14) · Śloka 14
tadēva kadācid ārtavaṁ saumyairbr̥ṁhaṇātmabhirāhāravihāraiḥ stambhitamanupadravamēvōdaraṁ garbhādhiṣṭhitamiva vardhayati|
yēna tāmagarbhāṁ garbhiṇīmāhurmūḍhāḥ||14||
View original
तदेव कदाचिद् आर्तवं सौम्यैर्बृंहणात्मभिराहारविहारैः स्तम्भितमनुपद्रवमेवोदरं गर्भाधिष्ठितमिव वर्धयति|
येन तामगर्भां गर्भिणीमाहुर्मूढाः||१४||
kadācidvā saumyādibhī ruddhaṁ sadanupadravaṁ pīḍādikam akurvad udaraṁ vardhayati| yēna hētunā mūḍhā yāthātathyaparijñānabahiṣkr̥tāḥ agarbhāmēva yōṣitaṁ garbhiṇīmāhuḥ|| 14||
Adhikarana garbhasya bhUtahatatvabhrAntiH| (15) · Śloka 15
tatō virītairyadr̥cchayā vā pravr̥ttē raktē garbhaśarīramapaśyantō bhūtahr̥tamityajñā bruvatē||15||
View original
ततो विरीतैर्यदृच्छया वा प्रवृत्ते रक्ते गर्भशरीरमपश्यन्तो भूतहृतमित्यज्ञा ब्रुवते||१५||
tatō'nantaraṁ saumyādihētuviparītaiḥ kākatālīyēna sādhubhiṣajā vā prayuktaiḥ svayamēvauṣadhanirapēkṣayā vā pravr̥ttē raktē garbhaṁ durbuddhikalpitaṁ pratyakṣēṇāpaśyantō bhūtairāhr̥tamiti vadantyajñā ēvaṁ tēṣāmajñatvam|| 15||
Adhikarana rakShasAM sharIrApaharaNe~ashaktiH (16) · Śloka 16
yasmāt sambhavatyōjasō'paharaṇaṁ rakṣōbhirna tu śarīrāpaharaṇamaniṣṭatvādaśaktērvā|
icchāśaktyōrhi pravr̥ttērupalabdhiḥ na ca dr̥śyatē kasyacidamānuṣairdēhāprahāraḥ||16||
View original
यस्मात् सम्भवत्योजसोऽपहरणं रक्षोभिर्न तु शरीरापहरणमनिष्टत्वादशक्तेर्वा|
इच्छाशक्त्योर्हि प्रवृत्तेरुपलब्धिः न च दृश्यते कस्यचिदमानुषैर्देहाप्रहारः||१६||
rakṣōbhirōjasō'paharaṇaṁ sambhāvyatē na tu śarīrōpaharaṇam| nanu kathaṁ na sambhāvyata ityāha-- aniṣṭatvāt| athavā'śaktitaḥ| śaktō'pi kadācidaniṣṭēna pravartatē, iṣṭē'pi vā aśaktyā na pravartatē| ētaduktamicchāśaktyōrhi pravr̥ttērupalabdhiriti| na cētyādi, tarhyēvaṁ kadācid dr̥ṣṭaṁ ydamānuṣaiḥ rakṣōbhiḥ kasyaciddēhōpahāraḥ kr̥ta iti|| 16||
Adhikarana AkShepapUrvako rakShobhiH sharIrApaharaNaniShedhaH| (17) · Śloka 17
yadi ca dr̥ṣṭamapi samullaṅghya kēcidatiśaktiyuktā garbhasya śarīrākṣēpē pravartantē tadā kathamiva prāptāvasarāstajjananīmupēkṣēran||17||
View original
यदि च दृष्टमपि समुल्लङ्घ्य केचिदतिशक्तियुक्ता गर्भस्य शरीराक्षेपे प्रवर्तन्ते तदा कथमिव प्राप्तावसरास्तज्जननीमुपेक्षेरन्||१७||
atha kaścidēvaṁ brūyāt yathāpūrvaṁ na dr̥ṣṭamadhunā tu dr̥śyatē tadarthamāha-- yadi cētyādi| yadi hi śaktyatiśayayuktā māturapi śarīrāharaṇē samarthā adr̥ṣṭē'pi dēhāpahārē pravartēran kimiti sātiśayasvārthasampādanaṁ sthūlasthūlaṁ tanmātr̥śarīramupēkṣantē| atō'numānāt jñāyatē śarīrāpaharaṇaṁ bhūtānāmaniṣṭamaśaktatā vā tatrēti| ētaccācāryasyāsambhavamātrapradarśanamiti kr̥tvā gr̥hyatē| anyathā śarīravadōjasi paryanuyuktaḥ kimuttaraṁ dāsyati|| 17||
Adhikarana shuddhArtavalakShaNam| (18) · Śloka 18
ārtavaṁ punaḥ śaśarudhiralākṣārasōpamaṁ dhautañca virajyamānaṁ śuddhamāhuḥ||18||
View original
आर्तवं पुनः शशरुधिरलाक्षारसोपमं धौतञ्च विरज्यमानं शुद्धमाहुः||१८||
taccānantarōktamārtavaṁ śaśarudhirādisadr̥śaṁ sad ācāryyāḥ śuddhamityāhuḥ| taddhi garbhādhanayōgyaṁ bhavati| dhautaṁ sadvastrādvivirajyamānamapasaracc|| 18||
Adhikarana strIpuMsayo rajaH shukrAdInAmanupalabdhikAlaH| (19) · Śloka 19
yathā ca bālasya jīrṇasya vā tarōḥ puṣpaphalaṁ puṣpaphalasya vā tadvidhasya gandhō nōpalabhyatē tathaiva nōnaṣōḍaśātītasaptativarṣasya puṁsaḥ śukrarōmādayō yōṣitaścōnadvādaśātītapañcāśadvarṣāyā rajastanyādaya iti||19||
View original
यथा च बालस्य जीर्णस्य वा तरोः पुष्पफलं पुष्पफलस्य वा तद्विधस्य गन्धो नोपलभ्यते तथैव नोनषोडशातीतसप्ततिवर्षस्य पुंसः शुक्ररोमादयो योषितश्चोनद्वादशातीतपञ्चाशद्वर्षाया रजस्तन्यादय इति||१९||
prastutaśukraṁ tathā rōmādaya ūnaṣōḍaśavarṣasya puṁsō nōpalabhyatē| yathā bālasya tarōḥ puṣpaphalam| yathā vā tadvidhasya bālasyaiva puṣpaphalasya gandhaḥ| astyapi sattayā vyaktabhāvō nōpalabhyatē| dēśakālavaśāttu vyaktaṁ bhavatyētat| atītasaptativarṣasyāpi puṁsaḥ śukrādayō nōpalabhyantē| yathā jīrṇasya tarōḥ puṣpphalaṁ, tadvidhasya vā puṣpaphalasya gandhō'tijīrṇasya iti| anēnaiva kramēṇa yōṣita ārtavastanyādīnāṁ vācyam| ādiśabdēna rōmādīnāṁ parigrahaḥ|
Adhikarana shukrArtavayorA~a~apyAyanam| (20) · Śloka 20
atha śuddhaśukrārtavamarōgaṁ mithō'nuraktaṁ mithunamupasnēhyavidhivat saṁśōdhyāsthāpanānuvāsanābhyāmupācarēt|
viśēṣatastu ghr̥takṣīravadbhirmadhurauṣadhasaṁskāraiḥ puruṣam, tailēna nārīṁ pittalaiśca māṁsaiḥ|
ēvaṁ hi samānaguṇatayā śukrārtavamāpyāyatē||20||
View original
अथ शुद्धशुक्रार्तवमरोगं मिथोऽनुरक्तं मिथुनमुपस्नेह्यविधिवत् संशोध्यास्थापनानुवासनाभ्यामुपाचरेत्|
विशेषतस्तु घृतक्षीरवद्भिर्मधुरौषधसंस्कारैः पुरुषम्, तैलेन नारीं पित्तलैश्च मांसैः|
एवं हि समानगुणतया शुक्रार्तवमाप्यायते||२०||
athētyādi subōdham| praśastēṣu tithimuhūrtanakṣatrēṣu sadapatyalābhāya mithunamupasnēhyārtavāmyarṇē kālē śuddhaśukrārtavatvādiyuktaṁ mithunaṁ jāyāpatī āsthāpanānuvāsanābhyāmupācarēditi sambandhaḥ| kiṁ kr̥tvā ? āha, pūrvamupasnēhya paścācchāstrōktēna vidhānēna saṁśōdhyēti| puruṣaṁ tu viśēṣād ghr̥tādibhirupācarēt| madhuraskandhanirdiṣṭairauṣadhānnasaṁskāraiścōpācarēdupacaryamāṇasya bahudivasōpayōgēna yaśśarīrē'tiśayaḥ sa madhurauṣadhasaṁskāraḥ| nārīṁ tu viśēṣēṇa tailādibhiḥ| pittalāni māṁsāni ānūpasattvajāni tāni kaphapittalāni bhavantyēva| ēvaṁ hi ghr̥tādyupacārēṇa puṁsaḥ śukramāpyāyatē sadr̥śguṇatvāt| tathā tailādyupayōgēna raktamāpyāyatē|| 20||
Adhikarana garbhAsambhavakarAH shukradoShAH| (21) · Śloka 21
vātapittaślēṣmakuṇapagandhigranthipūyakṣīṇamūtrapurīṣarētāṁsi tvabījāni bhavanti||21||
View original
वातपित्तश्लेष्मकुणपगन्धिग्रन्थिपूयक्षीणमूत्रपुरीषरेतांसि त्वबीजानि भवन्ति||२१||
tatra yānyaśuddhāni āhārādihētukavātādidōṣādrētāṁsi tānyabījāni bhavanti garbhāya na bhavantītyarthaḥ|| 21||
Adhikarana vAtAdiduShTasya shukrasya lakShaNAni| (22) · Śloka 22
tatra tanu rūkṣaṁ phēnilamaruṇamalpaṁ vicchinnaṁ sarujaṁ cirācca niṣicyatē vātēna|
kiñcit pītamapicchilamānīlaṁ vā dahadiva pravartatē pittēna|
majjōsaṁsr̥ṣṭaṁ prabhūtaṁ vibaddhaṁ cāmbhasi ca kiñcinmajjati ślēṣmaṇā|
kuṇapagandhyanalpaṁ raktēna|
granthibhūtaṁ vātaślēṣmabhyām|
pūti pūyanibhaṁ pittaślēṣmabhyām|
kṣīṇaṁ vātapittābhyām|
taduktaṁ sasādhanaṁ prāk|
mūtrapurīṣagandhi sannipātēna||22||
View original
तत्र तनु रूक्षं फेनिलमरुणमल्पं विच्छिन्नं सरुजं चिराच्च निषिच्यते वातेन|
किञ्चित् पीतमपिच्छिलमानीलं वा दहदिव प्रवर्तते पित्तेन|
मज्जोसंसृष्टं प्रभूतं विबद्धं चाम्भसि च किञ्चिन्मज्जति श्लेष्मणा|
कुणपगन्ध्यनल्पं रक्तेन|
ग्रन्थिभूतं वातश्लेष्मभ्याम्|
पूति पूयनिभं पित्तश्लेष्मभ्याम्|
क्षीणं वातपित्ताभ्याम्|
तदुक्तं ससाधनं प्राक्|
मूत्रपुरीषगन्धि सन्निपातेन||२२||
tatra tasmin ityādinā vātādiduṣṭasya śukrasya lakṣaṇaṁ cikitsitaṁ ca dōṣakramēṇōcyatē| subōdhamanyat| vātapittābhyāṁ śukrakṣayaḥ kriyatē, tacca kṣīṇaṁ śukraṁ prāg dōṣādivijñānīyē sacikitsitamuktam|| 22||
Adhikarana duShTArtavalakShaNAtideshaH duShTashukrArtavayoH sAdhyatvAdi ca| (23) · Śloka 23
ārtavamapi śukravad dōṣairupasr̥ṣṭamabījamēva|
tasya liṅgaṁ nāma ca pūrvavat|
tēṣu kuṇapagranthipūyakṣīṇarētāṁsi kr̥cchrasādhyāni|
mūtrapurīṣaśukrārtavaṁ tvasādhyaṁ kuṇapagranthipūyārtavaṁ ca||23||
View original
आर्तवमपि शुक्रवद् दोषैरुपसृष्टमबीजमेव|
तस्य लिङ्गं नाम च पूर्ववत्|
तेषु कुणपग्रन्थिपूयक्षीणरेतांसि कृच्छ्रसाध्यानि|
मूत्रपुरीषशुक्रार्तवं त्वसाध्यं कुणपग्रन्थिपूयार्तवं च||२३||
na kēvalaṁ vātādiduṣṭaṁ śukramabījaṁ bhavati yāvat tēnaiva kramēṇa tairēva duṣṭamārtavamapyabījaṁ bhavati| tasya cā''rttavasya duṣṭasya śukravadēva kramēṇa lakṣaṇaṁ nāma ca vijānīyāt| tēṣu duṣṭēṣu śukrārttavēṣu madhyē kuṇapādirētāṁsi kr̥cchrasādhyāni| mūtrapurīṣaśukrārttavānyasādhyāni| tāni prajōtpādanē na samarthānyēva bhavanti| kuṇapagranthyādi duṣṭamārttavaṁ ca| śēṣaṁ sarvaṁ sādhyam|| 23||
Adhikarana vAtAditriduShTayoH shukrArtavadoShayoshcikitsAtideshaH| (24) · Śloka 24
tatrādyāṁstrīn śukrārttavadōṣān yathāsvaṁ dōṣasādhanēna sādhayēt|
guhyayōnirōgapratiṣēdhēna cōbhayān||24||
View original
तत्राद्यांस्त्रीन् शुक्रार्त्तवदोषान् यथास्वं दोषसाधनेन साधयेत्|
गुह्ययोनिरोगप्रतिषेधेन चोभयान्||२४||
tatra sādhyēṣu vātādibhistrīn śukradōṣāṁstairēva trīnārttavadōṣān svahētudōṣacikitsayōpakramēt| guhyarōgapratiṣēdhōktavidhānēna ca|| 24||
Adhikarana vAtikashukradoShe cikitsAvisheShaH| (25) · Śloka 25
api ca-- vātikē śukradōṣē vasukasaindhavaphalāmlasiddhaṁ yavakṣārapratīvāpaṁ sarpiṣpānam|
bilvavidārīsiddhaṁ kṣīrayuktamāsthāpanam|
madhukabhadradārusiddhaṁ tailamanuvāsanaṁ kṣīrakulīrarasasiddhaṁ tailamuttarabastiḥ||25||
View original
अपि च-- वातिके शुक्रदोषे वसुकसैन्धवफलाम्लसिद्धं यवक्षारप्रतीवापं सर्पिष्पानम्|
बिल्वविदारीसिद्धं क्षीरयुक्तमास्थापनम्|
मधुकभद्रदारुसिद्धं तैलमनुवासनं क्षीरकुलीररससिद्धं तैलमुत्तरबस्तिः||२५||
api cēti viśēṣasamuccayāya| vasukādisiddhaṁ sarpiryavakṣārapratīvāpaṁ vātikē śukradōṣē| pratīvāpō yaḥ siddhē cūrṇatvēna dīyatē| mātrā cāsya dōṣādyapēkṣayā| vasukaṁ rōmakam| saindhavaṁ māṇimantham| phalāmlamamladāḍimādiphalam| sakṣīraṁ kvāthakalpanayā siddhaṁ vilvādikvāthamāsthāpanam| tatraivānuvāsanayōgyatāyāṁ madhukādisiddhaṁ tailam| tatraiva kṣīrakulīrarasābhyāṁ siddhaṁ tailamuttarabastiḥ| kulīrō jalajaprāṇiviśēṣaḥ karkaṭākhyaḥ| tēṣāṁ samabhāgatvam|| 25||
Adhikarana paittikashukradoShe cikitsAvisheShaH| (26) · Śloka 26
paittikē kāṇḍēkṣuśvadaṁṣṭrāguḍūcīsiddhaṁ mūrvāmadhūkapratīvāpaṁ sarpiṣpānam|
trivr̥ccūrṇaḥ saghr̥tō virēkaḥ|
payasyāśrīparṇīsiddhaṁ kṣīrayuktamāsthāpanam|
madhukamudgaparṇīsiddhaṁ tailamanuvāsanamuttarabastiśca||26||
View original
पैत्तिके काण्डेक्षुश्वदंष्ट्रागुडूचीसिद्धं मूर्वामधूकप्रतीवापं सर्पिष्पानम्|
त्रिवृच्चूर्णः सघृतो विरेकः|
पयस्याश्रीपर्णीसिद्धं क्षीरयुक्तमास्थापनम्|
मधुकमुद्गपर्णीसिद्धं तैलमनुवासनमुत्तरबस्तिश्च||२६||
paittikē subōdham| payasyayā śrīparṇyā ca siddhēna kṣīrēṇāsthāpanam| madhukamudgaparṇīsiddhaṁ tailamanuvāsanamuttarabastiśca|| 26||
Adhikarana shlaiShmikashukradoShe cikitsAvisheShaH| (27) · Śloka 27
ślaiṣmikē pāṣāṇabhēdā'śmantakā''malakakvāthasiddhaṁ pippalīmadhukacūrṇapratīvāpaṁ sarpiṣpānam|
madanaphalakaṣāyō vamanam|
dantīviḍaṅgacūrṇastailalīḍhō virēkaḥ|
rājavr̥kṣamadanaphalakaṣāyapragāḍhamā''sthāpanam|
madhukapippalīsiddhaṁ tailamanuvāsanamuttarabastiśca||27||
View original
श्लैष्मिके पाषाणभेदाऽश्मन्तकाऽऽमलकक्वाथसिद्धं पिप्पलीमधुकचूर्णप्रतीवापं सर्पिष्पानम्|
मदनफलकषायो वमनम्|
दन्तीविडङ्गचूर्णस्तैललीढो विरेकः|
राजवृक्षमदनफलकषायप्रगाढमाऽऽस्थापनम्|
मधुकपिप्पलीसिद्धं तैलमनुवासनमुत्तरबस्तिश्च||२७||
ślaiṣmikē pāṣānabhēdādi siddhaṁ sarpiṣpānam | madanaphalakaṣāyēṇa vamanam |dantyādi cūrṇēna virēkaḥ |rājavr̥kṣādikaṣāyapragāḍhamāsthāpanam |pragāḍhaṁ bhūyiṣṭhaṁ ghanam | madhukādi siddhaṁ tailamanuvāsanamuttarabastiśca|
Adhikarana vAtajArttavadoShe cikitsAvisheShaH| (28) · Śloka 28
vātajē puṣpadōṣē bhārṅgīmadhukabhadradārusiddhaṁ sarpiṣpānam|
kāśmaryyakṣudrasahāsiddhaṁ vā kṣīram|
madhukaśr̥gālavinnākalkaṁ payassarpissahitaṁ priyaṅgutilakalkaṁ vā yōnau dhārayēt|
saralamudgaparṇīkaṣāyaḥ prakṣālanam||28||
View original
वातजे पुष्पदोषे भार्ङ्गीमधुकभद्रदारुसिद्धं सर्पिष्पानम्|
काश्मर्य्यक्षुद्रसहासिद्धं वा क्षीरम्|
मधुकशृगालविन्नाकल्कं पयस्सर्पिस्सहितं प्रियङ्गुतिलकल्कं वा योनौ धारयेत्|
सरलमुद्गपर्णीकषायः प्रक्षालनम्||२८||
vātajē puṣpadōṣē| puṣpadōṣaḥ ārttavadōṣaḥ| madhukādisiddhaṁ parasparasamābhyāṁ payaḥsarpibhyāṁ sammiśrya yathāyōgam| kalkaṁ pānīyapiṣṭadravyāṇām ētat pānamēva| tilapriyaṅgvōḥ kalkaṁ yōnau dhārayēt| vēti samuccayē| prakṣālanaṁ prakaraṇādyōnēḥ|| 28||
Adhikarana pittajArtavadoShe cikitsAvisheShaH| (29) · Śloka 29
pittajē kākōlīdvayavidārīmūlakvāthamutpalapadmakakvāthaṁ madhūkapuṣpakāśmaryyaphalakvāthaṁ vā saśarkaraṁ pibēt|
śvētacandanakvāthaṁ vā sakṣaudram|
dhavadhātakīkalkaṁ vā ghr̥tēna vā madhukamadhurasāmr̥dvīkākalkam|
śamyākagavākṣīkṣīraṁ virēkaḥ|
candanapayasyākalkaṁ yōnau dhārayēt|
gaurikāriṣṭakaṣāyaḥ prakṣālanam||29||
View original
पित्तजे काकोलीद्वयविदारीमूलक्वाथमुत्पलपद्मकक्वाथं मधूकपुष्पकाश्मर्य्यफलक्वाथं वा सशर्करं पिबेत्|
श्वेतचन्दनक्वाथं वा सक्षौद्रम्|
धवधातकीकल्कं वा घृतेन वा मधुकमधुरसामृद्वीकाकल्कम्|
शम्याकगवाक्षीक्षीरं विरेकः|
चन्दनपयस्याकल्कं योनौ धारयेत्|
गौरिकारिष्टकषायः प्रक्षालनम्||२९||
pittajē kākōlyādīnāṁ kvāthatrayaṁ saśarkaraṁ dōṣādyapēkṣayā vikalpēna yōjyam| sarpirmadhubhyāṁ saṁyuktamanupānamathavā śvētacandanakvāthaṁ sakṣaudram| madhukādikalkaḥ saghr̥taḥ| sarvatra dōṣādyapēkṣayā vikalpaḥ| śamyākādibhivirēkaścandanādikalkaṁ yōnau dhārayēt| gairikādikaṣāyaṁ prakṣālanam|| 29||
Adhikarana shlaiShmikArttavadoShe cikitsAvisheShaH| (30) · Śloka 30
ślaiṣmikē kuṭajakaṭukāśvagandhākvāthaṁ pibēt|
samākṣikaṁ vā kṣīrivr̥kṣapravālakvātham|
ētēṣāmēva vā cūrṇaṁ madhughr̥tābhyāṁ lihyāt|
madanaphalakaṣāyēṇa vamanam|
tatkalkamēva ca yōnau dhārayēt|
lōdhratindukakaṣāyaḥ prakṣālanaṁ bastamēṣamūtraṁ vā||30||
View original
श्लैष्मिके कुटजकटुकाश्वगन्धाक्वाथं पिबेत्|
समाक्षिकं वा क्षीरिवृक्षप्रवालक्वाथम्|
एतेषामेव वा चूर्णं मधुघृताभ्यां लिह्यात्|
मदनफलकषायेण वमनम्|
तत्कल्कमेव च योनौ धारयेत्|
लोध्रतिन्दुककषायः प्रक्षालनं बस्तमेषमूत्रं वा||३०||
ślaiṣmikē kuṭajādikvāthaṁ samākṣikam| ētēṣāmapīti kṣīrivr̥kṣapravālānāmēva||30||
Adhikarana kuNaparetasi cikitsA| (31) · Śloka 31
kuṇaparētasi dhātakīpuṣpakhadirārjunadāḍimaiḥ siddhamasanādibhirvā sarpiḥ pāyayēt||31||
View original
कुणपरेतसि धातकीपुष्पखदिरार्जुनदाडिमैः सिद्धमसनादिभिर्वा सर्पिः पाययेत्||३१||
kuṇaparētasi dhātakyādibhiḥ pakvaṁ sarpiḥ pāyayēt| asanādigaṇēna ca pakvam||31||
Adhikarana granthiretasi cikitsA| (32) · Śloka 32
granthirētasi pāṣāṇabhēdā palāśabhasmanā vā||32||
View original
ग्रन्थिरेतसि पाषाणभेदा पलाशभस्मना वा||३२||
granthirētasi pāṣāṇabhēdapakvaṁ palāśabhasmanā vā|| 32||
Adhikarana pUyaretasi cikitsA| (33) · Śloka 33
pūyarētasi paruṣakādinyagrōdhādibhyām||33||
View original
पूयरेतसि परुषकादिन्यग्रोधादिभ्याम्||३३||
pūyarētasi paruṣakādinyagrōdhādibhyāṁ vā sādhitaṁ pānōpayōgē ghr̥tam|| 33||
Adhikarana mUtrapurISharetasi cikitsA| (34) · Śloka 34
mūtrapurīṣarētasi vāyunātivikr̥tē hiṅgūśīracitrakairathavā citrakavitunnakapriyaṅgusamaṅgāmr̥ṇālasiddham ēlāmōcacūrṇapratīvāpam||34||
View original
मूत्रपुरीषरेतसि वायुनातिविकृते हिङ्गूशीरचित्रकैरथवा चित्रकवितुन्नकप्रियङ्गुसमङ्गामृणालसिद्धम् एलामोचचूर्णप्रतीवापम्||३४||
mūtrapurīṣarētasi nātiduṣṭē cikitsā| atiduṣṭē upēkṣā, anuprakramaṇamēva| ghr̥taṁ hiṅgvāditrayapakvam| athavā citrakādisiddhamēlāmōcacūrṇapratīvāpam| pratīvāpō yaḥ siddē ca prakīryyata prakṣipyatē|| 34||
Adhikarana granthyArtave cikitsA| (35) · Śloka 35
tatha granthyārttavē pāṭhātrikaṇṭakavr̥kṣakakvātham||35||
View original
तथ ग्रन्थ्यार्त्तवे पाठात्रिकण्टकवृक्षकक्वाथम्||३५||
subōdham|| 35||
Adhikarana kuNapapUyArttave cikitsA| (36) · Śloka 36
kuṇapapūyārttavē candanakvāthaṁ pibēt|
triphalākalkakvāthau cātra dhāraṇācamanē||36||
View original
कुणपपूयार्त्तवे चन्दनक्वाथं पिबेत्|
त्रिफलाकल्कक्वाथौ चात्र धारणाचमने||३६||
atrēti kuṇapapūyārttavayōḥ pratyavamarśaḥ| dhāraṇaṁ yōnau|| 36||
Adhikarana shukrArttavadoSheShu sAmAnyA cikitsA| (37) · Śloka 37
sarvēṣu ca śukrārttavadōṣēṣu strīpuṁsau snēhādikarmabhirviśēṣēṇa cōttarabastibhiḥ punaḥ punarupācarēt|
yathāsvaṁ ca yōnau kalkaiḥ picubhiśca|
ityēvaṁ viśuddhaśukrārttavau pūrvōktaṁ vidhimāsēvētām||37||
View original
सर्वेषु च शुक्रार्त्तवदोषेषु स्त्रीपुंसौ स्नेहादिकर्मभिर्विशेषेण चोत्तरबस्तिभिः पुनः पुनरुपाचरेत्|
यथास्वं च योनौ कल्कैः पिचुभिश्च|
इत्येवं विशुद्धशुक्रार्त्तवौ पूर्वोक्तं विधिमासेवेताम्||३७||
snēhādīni karmāṇi dhūmāntāni| sarvēṣu śukrārttavadōṣēṣu yaduktaṁ, taiḥ snēhādibhirupācarēt| yathāsvamiti| yatra yadauṣadhaṁ tatra tadēva kalkēna picunā dēyaṁ yōnāviti| pūrvōktaṁ vidhiṁ ghr̥takṣīratailamāṁsādikam|| 37||
Adhikarana RutukAlaH tatra matAntarANi ca| (38) · Śloka 38
r̥tustu dr̥ṣṭārttavō dvādaśarātraṁ bhavati|
ṣōḍaśarātramityanyē|
śuddhayōnigarbhāśayārttavāyā māsamapi kēcit|
tadvadadr̥ṣṭārttavō'pyastītyaparē||38||
View original
ऋतुस्तु दृष्टार्त्तवो द्वादशरात्रं भवति|
षोडशरात्रमित्यन्ये|
शुद्धयोनिगर्भाशयार्त्तवाया मासमपि केचित्|
तद्वददृष्टार्त्तवोऽप्यस्तीत्यपरे||३८||
r̥tāvityuktaṁ tatra na jñāyatē kiyān kāla r̥turbhavatītyāha--r̥tustvityādi| māsi bhavādārttavadarśanādārabhya yāvat dvādaśarātram| anyē tvācāryyāḥ ṣōḍaśarātramiti vadanti| anyē tvēvaṁ vadanti--sarvathā yōnyādīnāṁ śuddhau dōṣānupahatatvē sati māsamr̥turbhavatīti| atra sadaivarttuḥ| kramōpacayāpacayē tu viśēṣaḥ| garbhādhānāya na viśēṣaḥ| r̥tutvōpadarśanarahitamanyē r̥tumicchanti| iti matacāturvidhyaṁ garbhasyā'niyatadarśanāt|| 38||
Adhikarana RutumatyA lakShaNam| (39) · Śloka 39
kṣāmaprasannavadanāṁ sphuracchrōṇipayōdharām|
srastākṣikukṣiṁ puṁskāmāṁ vindyādr̥tumatīṁ striyam||39||
View original
क्षामप्रसन्नवदनां स्फुरच्छ्रोणिपयोधराम्|
स्रस्ताक्षिकुक्षिं पुंस्कामां विन्द्यादृतुमतीं स्त्रियम्||३९||
yōnyādiśuddhyaśuddhibhyāṁ cōpaplavatē'tastatra niścayāya r̥tumatyā lakṣaṇaṁ kṣāmavadanatvādikamucyatē| srastaṁ sandhibandhēbhyaḥ śithilībhūtamakṣikukṣi yasyāḥ|| 39||
Adhikarana RutAvatIte garbhAsambhavasya hetuH| (40) · Śloka 40
padmaṁ saṅkōcamāyāti dinē'tītē yathā tathā|
r̥tāvatītē yōniḥ syācchukraṁ nātaḥ pratīcchati||40||
View original
पद्मं सङ्कोचमायाति दिनेऽतीते यथा तथा|
ऋतावतीते योनिः स्याच्छुक्रं नातः प्रतीच्छति||४०||
dinēṣvarttōśca sādr̥śyaṁ padmasya yōnēścātaḥ kramasaṅkōcāddhētōḥ dinē'tītē śarvaryyām atītē'pyr̥tau yōnirbījaṁ na gr̥hṇāti| garbhāśayaṁ na prāpayatītyarthaḥ|| 40||
Adhikarana Arttavasa~jcayakAlaH vAyorArttavaprartakattva~jca| (41) · Śloka 41
māsēnōpacitaṁ raktaṁ dhamanībhyāmr̥tau punaḥ|
īṣatkr̥ṣṇaṁ vigandhaṁ ca vāyuryōnimukhānnudēt||41||
View original
मासेनोपचितं रक्तं धमनीभ्यामृतौ पुनः|
ईषत्कृष्णं विगन्धं च वायुर्योनिमुखान्नुदेत्||४१||
sāmpratikamāsabhavaṁ tu tryahaṁ sravati tryahādūrdhvamupacīyata ēva| anēna ca māsi māsyābhinava r̥turbhavatīti darśitam| tatra ca pūrvamupacitaraktasrutau niyataḥ kālaḥ| atisrutau yōnidōṣōktam|| 41||
Adhikarana RutumatyA niyamAH| (42) · Śloka 42
tataḥ puṣpadarśani prathamadivasātprabhr̥ti brahmacāriṇī, snānādyalaṅkārarahitā, darbhasaṁstaraśāyinī trirātramāsīta|
parṇaśarāvakaratalānyatamēna yāvakaṁ payasā siddhamalpaṁ karśanārtham aśnīyāt|
tīkṣṇōṣṇā'mlalavaṇāni ca varjayēt||42||
View original
ततः पुष्पदर्शनि प्रथमदिवसात्प्रभृति ब्रह्मचारिणी, स्नानाद्यलङ्काररहिता, दर्भसंस्तरशायिनी त्रिरात्रमासीत|
पर्णशरावकरतलान्यतमेन यावकं पयसा सिद्धमल्पं कर्शनार्थम् अश्नीयात्|
तीक्ष्णोष्णाऽम्ललवणानि च वर्जयेत्||४२||
tataḥ r̥tuprāptau puṣpadarśanē prathamadivasāt prabhr̥ti trirātram āsītēti sambandhaḥ| kimbhūtā ? brahmacāriṇī puṁsā asaṅgatā| snānādikayā śōbhārthayā mr̥jayā rahitā alaṅkārarahitā ca| darbhaśayyāśāyinī ca| tasmiṁśca trirātrē parṇādīnāmanyatamē sthitaṁ yāvakam annaṁ kṣīrēṇa siddhaṁ karśanārtham alpam aśnīyāt| karśanaṁ raktaśuddhayē mārgaśuddhayē ca| yāvakaṁ ca yavamēva nistuṣamiti tasminnēva kriyatē| tasmiṁśca trirātrē tīkṣṇādīni varjayēd raktā''śuddhibhayāt|| 42||
Adhikarana RutusnAtAyAH prathamabhartRudarshanavidhiH tatra hetushca| (43) · Śloka 43
caturthē'hanyudvarttitā śītasalilasnātā'nuliptā'laṅkr̥tā śuklamālyāmbarā kr̥tamaṅgalasvastyayanaivaṁvidhamēvaṁ bharttāraṁ paśyēdananyamanāḥ|
tadā hi yādr̥śamēva paśyati cintayati vā tādr̥śaṁ prasūta iti||43||
View original
चतुर्थेऽहन्युद्वर्त्तिता शीतसलिलस्नाताऽनुलिप्ताऽलङ्कृता शुक्लमाल्याम्बरा कृतमङ्गलस्वस्त्ययनैवंविधमेवं भर्त्तारं पश्येदनन्यमनाः|
तदा हि यादृशमेव पश्यति चिन्तयति वा तादृशं प्रसूत इति||४३||
caturthē tvahanyudvartitatvādiyuktā tathāvidhamēva udvatirtatatvādiyuktaṁ bhartāraṁ parijanadarśanāt pūrvam ananyamanāḥ satī paśyēt| śītasalilēna snātā paścāccānuliptā sukāntibhirgandhaiḥ| śuklaṁ mālyam ambaraṁ ca yasyāḥ sā tathā| tathāvidhadarśanē svayaṁ prayōjanamāha-- tadēti|| 43||
Adhikarana gunavatputrArthI saptarAtramupekSheta| (44) · Śloka 44
tataḥ snānāt punarapi guṇavat putrārthī trirātram upēkṣēta|
puṣpadarśanāt saptarātram||44||
View original
ततः स्नानात् पुनरपि गुणवत् पुत्रार्थी त्रिरात्रम् उपेक्षेत|
पुष्पदर्शनात् सप्तरात्रम्||४४||
tataḥ snānādanantaraṁ puruṣō yadyutkr̥ṣṭaguṇayuktaṁ putramarthayēta tatō'nyacca trirātri tāmupēkṣēta na saṅgacchēdityarthaḥ| snānadinamubhayasminnapi trirātrē sambadhyatē| tēna saptarātragrahaṇam aṣṭarātrabhrāntinivr̥ttyartham|| 44||
Adhikarana yugmAsu putrakAmaH saMvishet| (45) · Śloka 45
athāṣṭamyāṁ daśamyāṁ dvādaśyāṁ vā rātrau putrakāmaḥ saṁviśēt||45||
View original
अथाष्टम्यां दशम्यां द्वादश्यां वा रात्रौ पुत्रकामः संविशेत्||४५||
tatō'nantaraṁ puṣpadarśanādaṣṭamyāṁ rātrau putrakāmō nārīṁ saṁviśēd daśamyāṁ dvādaśyāṁ vā|| 45||
Adhikarana ayugmAsu duhitRukAmaH saMvishet| (46) · Śloka 46
pañcamyāṁ saptamyāṁ navamyāṁ vā duhitr̥kāmaḥ||46||
View original
पञ्चम्यां सप्तम्यां नवम्यां वा दुहितृकामः||४६||
duhitr̥kāmaḥ pañcamyāṁ saptamyāṁ navamyāṁ vā| atra snānadinācca trirātramanupēkṣaṇaṁ duhiturmātrārttavasyaiva sambhavahētutvāt|| 46||
Adhikarana prashastarAtriShUttarottarA rAtrayaH prashastatarAH| (47) · Śloka 47
tāsūttarōttaramāyurārōgyaiśvaryyasaubhāgyabalavarṇēndriyasampadapatyasya bhavati|
ataḥ paraṁ tūttarōttaramēvāyurādīnāṁ hrāsaḥ||47||
View original
तासूत्तरोत्तरमायुरारोग्यैश्वर्य्यसौभाग्यबलवर्णेन्द्रियसम्पदपत्यस्य भवति|
अतः परं तूत्तरोत्तरमेवायुरादीनां ह्रासः||४७||
ētāsu yathōktāsu putraduhitr̥rātriṣu yā rātriryasya uttarā sā tataḥ putrasya duhiturvā āyurādīnāṁ hētuḥ| tēnā'ṣṭamyā rātrērdaśamī jyēṣṭhā tatō'pi dvādaśī| ēvaṁ pañcamyāstatō'pi saptamī| atō'nantaraṁ trōdaśyādiṣu rātriṣu yathōttaramēva putrasyāyurādīnāṁ hrāsaḥ, daśamyādiṣu ca duhituḥ|| 47||
Adhikarana strIpuMgarbhasambhave upapattiH| (48) · Śloka 48
tatra yugmāsu rātriṣvalpībhavatyārttavamayugmāsvāpyāyyatē|
tasmāttāsu kramāt putrasya duhituśca janma|
ataēva cānuparatārttavadarśanāṁ putrārthī viprakr̥ṣṭēṣvapyahastu nōpēyāt||48||
View original
तत्र युग्मासु रात्रिष्वल्पीभवत्यार्त्तवमयुग्मास्वाप्याय्यते|
तस्मात्तासु क्रमात् पुत्रस्य दुहितुश्च जन्म|
अतएव चानुपरतार्त्तवदर्शनां पुत्रार्थी विप्रकृष्टेष्वप्यहस्तु नोपेयात्||४८||
yugmāsu ca samāsu dvitīyācaturthyādiṣu rātriṣu samadōṣabalādēryathōktavayasō mithunasya garbhārambhakaśukraraktāpēkṣayā atrā''dyarātryapēkṣaya vā'lpībhavati raktam, atastāsu śukrasya bāhulyāt pumān jāyatē kāraṇasyānatikramaṇāt kāryasya| ēvamayugmāsu prathamatr̥tīyādiṣu dr̥ṣṭārttavasya svabhāvēna bahutvācchukrasyālpatvād duhitr̥janma| ataēva raktasyālpatvāddhētōryataḥ putrasya janma, tataḥ putrārthaṁ puruṣō'nuparatārttavadarśanāṁ paridr̥śyamānārttavāṁ viprakr̥ṣṭadarśanādayugmēṣvahaḥsu striyaṁ nōpēyāt| ārttavē dr̥śyamānē aṣṭamyādirātriṣvapi putrārthī nōpēyādityarthaḥ|| 48||
Adhikarana AhArAvashAdyugmAyugmAsu shukrasya nyUnAdhikye durapatyatA| (49) · Śloka 49
yadi tvāhāranurōdhādayugmāsu śukrasyādhikatā ca nyūnatā syāttataḥ pumān stryākr̥tirdurbalō hīnāṅgō vā jāyatē|
strī ca puruṣākr̥tirdurbalā hīnāṅgī vā||49||
View original
यदि त्वाहारनुरोधादयुग्मासु शुक्रस्याधिकता च न्यूनता स्यात्ततः पुमान् स्त्र्याकृतिर्दुर्बलो हीनाङ्गो वा जायते|
स्त्री च पुरुषाकृतिर्दुर्बला हीनाङ्गी वा||४९||
āhārādiviśēṣavaśācca yadyayugmāsu śukrabāhulyaṁ yugmāsvā''rttavabāhulyaṁ bhavati tadā saṁyōgāt pumān stryākr̥titvādiyuktaḥ strī ca puruṣākr̥titvādiyuktā jāyatē|| 49||
Adhikarana klIbA~apratyatAyAH kAraNam| (50) · Śloka 50
ēkādaśītrayōdaśyōstu napuṁsakaṁ syāt||50||
View original
एकादशीत्रयोदश्योस्तु नपुंसकं स्यात्||५०||
ēkādaśītrayōdaśyōrnapuṁsakaṁ bhavēt|| 50||
Adhikarana putrIyaM vidhAnAdi| (51) · Śloka 51
athōpādhyāyaḥ putrīyaṁ vidhānamācarēt|
śūdrāyāstu mantravarjitam|
yādr̥śaṁ ca putramāśāsīta tadrūpavarṇacaritāñjanapadānanucintayēti strī vācyā ca|
tajjanapadāhāravihārōpacāraparicchadāṁścānuvidadhīt||51||
View original
अथोपाध्यायः पुत्रीयं विधानमाचरेत्|
शूद्रायास्तु मन्त्रवर्जितम्|
यादृशं च पुत्रमाशासीत तद्रूपवर्णचरिताञ्जनपदाननुचिन्तयेति स्त्री वाच्या च|
तज्जनपदाहारविहारोपचारपरिच्छदांश्चानुविदधीत्||५१||
athēti maṅgalē| upādhyāyaḥ putrīyavidhānaṁ vidhimācarēt kurvīta| śūdrāyāstu matravarjitaṁ vidhānamācarēt| strī yādr̥śaṁ putramāśāsītābhilaṣēt, tadrūpādimatō janapadānanucintayēti vācyā ca| sā ca strī majjanapadāhārādīṁścānuvidadhīta kurvīta|| 51||
Adhikarana putrIyavidhyanuShThAnAtparaM dampatyoshcaryyA| (52) · Śloka 52
karmāntē ca pumān māsaṁ brahmacārī sarpiḥkṣīrābhyāṁ śalyōdanamabhiprāśya nātyā''śitaḥ sukhī sragvī sumanāḥ prīṇītāṅgaḥ śuklanivasanō mauhūrtikānumatē rātribhāgē kalyāṇāni cintayāstadabhikāmaḥ svāstīrṇaṁ śayanaṁ dakṣiṇēna pādēna prāgārōhēt|
tadvidhaiva ca pramadā karśitāṅgī tailamāṣōttarāhārā, pūrvaṁ vāmapādēna puruṣasya dakṣiṇataḥ śayyāmadhirōhēt||52||
View original
कर्मान्ते च पुमान् मासं ब्रह्मचारी सर्पिःक्षीराभ्यां शल्योदनमभिप्राश्य नात्याऽऽशितः सुखी स्रग्वी सुमनाः प्रीणीताङ्गः शुक्लनिवसनो मौहूर्तिकानुमते रात्रिभागे कल्याणानि चिन्तयास्तदभिकामः स्वास्तीर्णं शयनं दक्षिणेन पादेन प्रागारोहेत्|
तद्विधैव च प्रमदा कर्शिताङ्गी तैलमाषोत्तराहारा, पूर्वं वामपादेन पुरुषस्य दक्षिणतः शय्यामधिरोहेत्||५२||
karmāntē putrīyavidhyanuṣṭhānāvasānē pumān māsaṁ brahmacārī ājyakṣīrābhyā śālyannaṁ bhuktvā nātyāśita ityādikaḥ san mauhūrtikānumatē rātrabhāgē kalyāṇani cintayatastasyāmabhikāmaḥ dakṣiṇēna pādēna strītaḥ prāk svāstīrṇaṁ śayanamārōhēt| pramadāpi tadvidhaiva puruṣaviśēṣaṇaviśiṣṭaiva pūrvōktayavānnabhōjanēna karśitāṅgī tailamāṣōttarāhārā pūrvaṁ vāmēna pādēna tasya puruṣasya dakṣiṇataḥ śayyāmārōhēt|| 52||
Adhikarana shayyAdhirohaNe prayojyamantrAH| (53) · Śloka 53
tatra mantraṁ prayuñjīta-- 'āyurasi, sarvataḥ pratiṣṭhāsi, dhātā tvā dadhātu, vidhātā tvā dadhātu, brahmavarcasā bhava iti|
brahmā br̥haspatirviṣṇuḥ sōmasūryastathā'śvinau|
bhagō'tha mitrāvaruṇau vīraṁ dadhatu mē sutam||53||
View original
तत्र मन्त्रं प्रयुञ्जीत-- 'आयुरसि, सर्वतः प्रतिष्ठासि, धाता त्वा दधातु, विधाता त्वा दधातु, ब्रह्मवर्चसा भव इति|
ब्रह्मा बृहस्पतिर्विष्णुः सोमसूर्यस्तथाऽश्विनौ|
भगोऽथ मित्रावरुणौ वीरं दधतु मे सुतम्||५३||
tatra mantramiti| mantrārtha ūhyaḥ|| 53||
Adhikarana saMveshanaprakArastaduttarakRutya~jca| (54) · Śloka 54
tataḥ parasparaṁ sāmabhirabhisāntvya saharṣamanukūlaṁ saṁviśētām|
paryāptē caināṁ śītōdakēna sahasā pariṣiñcēt||54||
View original
ततः परस्परं सामभिरभिसान्त्व्य सहर्षमनुकूलं संविशेताम्|
पर्याप्ते चैनां शीतोदकेन सहसा परिषिञ्चेत्||५४||
tata iti| śayyārōhaṇā'nantaraṁ tau parasparaṁ sāmabhiḥ sāntvayitvā saharṣamanukūlaṁ ca saṁviśēṣatām| paryyāptēti| paryāptē vyavāyē'vasitē satyēnāṁ striyaṁ sahasā śītōdakēna pariṣiñcēt|| 54||
Adhikarana maithune~ayogyau strIpuruShau (55) · Śloka 55
tatrā'tyāśitā, kṣudhitā, pipāsitā, bhītā, vimanāḥ, śōkārttā, kruddhā'timēdurā'nyakāmā'vyavāyakāmā vā na garbhaṁ dhattē, viguṇaṁ vā|
tathā puruṣō'pi|
na cāsau adhastiṣṭhēt|
tathā hi strīcēṣṭaḥ pumāñjāyatē, puṁścēṣṭā vā strī||55||
View original
तत्राऽत्याशिता, क्षुधिता, पिपासिता, भीता, विमनाः, शोकार्त्ता, क्रुद्धाऽतिमेदुराऽन्यकामाऽव्यवायकामा वा न गर्भं धत्ते, विगुणं वा|
तथा पुरुषोऽपि|
न चासौ अधस्तिष्ठेत्|
तथा हि स्त्रीचेष्टः पुमाञ्जायते, पुंश्चेष्टा वा स्त्री||५५||
atha striyā uktaprakāravaiparītyē dōṣamāha-- tatrēti| tatra vyavāyē strī atyāśitatvādiyuktā garbhaṁ na dhattē, viguṇaṁ vā garbhaṁ dhattē| tathā puruṣō'pītyanēnā'tyāśitatvādikaṁ puruṣēṇāpi varjanīyamityuktam| puṁsō viśēṣamāha-- na cēti| asau puruṣō nā'dhastiṣṭhēt, tatra dōṣamāha-- tathāhīti| tathā sati strīcēṣṭaḥ pumāñjāyatē| strī ca puṁścēṣṭā jāyatē|| 55||
Adhikarana nyubjapArshvagatastrIsevananiShedhAdi (56) · Śloka 56
na ca nyubjāṁ vā sēvēta|
nyubjāyāṁ vātō balavān sa yōniṁ pīḍayati|
dakṣiṇapārśvagatāyāḥ ślēṣmā pīḍitaścyutaḥ pidadhāti garbhāśayam|
vāmapārśvagatāyāstadvat pittaṁ vidahati raktaśukrē|
tasmāduttānaṁ bījaṁ gr̥hṇīyāt|
tathā hi yathāsthānamēva tiṣṭhanti dōṣāḥ||56||
View original
न च न्युब्जां वा सेवेत|
न्युब्जायां वातो बलवान् स योनिं पीडयति|
दक्षिणपार्श्वगतायाः श्लेष्मा पीडितश्च्युतः पिदधाति गर्भाशयम्|
वामपार्श्वगतायास्तद्वत् पित्तं विदहति रक्तशुक्रे|
तस्मादुत्तानं बीजं गृह्णीयात्|
तथा हि यथास्थानमेव तिष्ठन्ति दोषाः||५६||
tasmiṁśca kālē nyubjāṁ pārśvagatāṁ kā na sēvēta uttānāmēva sēvētēti yāvat| nyubjā adhōmukhī| puruṣasyā'dhaḥsthitāvapi dakṣiṇapārśvagāyā dakṣiṇapārśvasya ślēṣmāśrayatvaṁ pittasya vāmapārśvāśrayatvācchlēṣmā pīḍitaḥ svasthānāccyutaḥ pittēna saha garbhāśayaṁ vidadhati, tathaiva vāmapārśvagatāyāstadvatpittaṁ vidahati|| 56||
Adhikarana puMsavanakAlaH matAntarANi ca (57) · Śloka 57
labdhagarbhāṁ caināṁ viditvā, prāgvyaktībhāvādgarbhasya puṣyē puṁsavanāni prayuñjīta|
dvādaśarātramityanyē|
tatrāpi yugmadinēṣviti kēcit|
pratyahamityaparē||57||
View original
लब्धगर्भां चैनां विदित्वा, प्राग्व्यक्तीभावाद्गर्भस्य पुष्ये पुंसवनानि प्रयुञ्जीत|
द्वादशरात्रमित्यन्ये|
तत्रापि युग्मदिनेष्विति केचित्|
प्रत्यहमित्यपरे||५७||
atha yatyōktēna lakṣaṇēna labdhagarbhāṁ viditvā kukṣigauravādilakṣaṇādgarbhavyaktībhāvāt| pūrvasminnēva dinē puṣyanakṣatravati putrārthinyāṁ bhiṣak puṁsavanāni yōgāni prayuñjīta vakṣyamaṇāni yaiḥ pumāṁsaṁ sūyēta| prathamē'hni kēcit puṁsavanamicchanti| tatrāpyayugmadinaṁ vibhāgayugmēṣu dinēṣviti kēcit pravadanti| kēcittantrakārāḥ pratyahaṁ puṁsavanamicchanti| garbhalakṣaṇāt pūrvaṁ pratidinamēvēti kēcit| kēcittu dvādaśarātrasyaiva yugmadinēṣviti viśēṣaṁ nikṣipanti| yugmadināni dvitīyacaturthādīni|| 57||
Adhikarana puMsavanavidhiH (58) · Śloka 58
tadyathā-- lakṣmaṇā-vaṭaśṟuṅga-sahadēvā-viśva-dēvānāma-nyatamāṁ kṣīrē'bhiṣutya trīścaturō vā bindūn dakṣiṇē nāsāpuṭē svayamāsiñcēt picunā|
vāmē tu duhitr̥kāmā|
na caitān niṣṭhīvēt|
tathā puṣyōddhr̥tāyāḥ śvētabr̥hatyā mūlakalkādrasaṁ nāvayēt|
tadvaccōtpalapatraṁ kumudapatraṁ lakṣmaṇāmūlaṁ vaṭaśr̥ṅgāṇi cāṣṭau ca nāvayēt|
śukla-mālyāmbaradharā ca nārī puṣyōddhr̥tāyā lakṣmaṇāyā mūlakalkamudumbaramātraṁ payasā pibēt putrasyōtpādanāya sthitayē ca|
tadvadgauradaṇḍamapāmārgaṁ jīvakarṣabhakau śaṅkhapuṣpīmadhyadaṇḍāṁ sahacaraṁ nagnajitamagnijihvāmaṣṭau vā vaṭaśṟuṅgāni|
śālipiṣṭasya ca pacyamānasyōṣmāṇamāghrāya tadrasaṁ dēhalyāṁ sthitā pūrvavannāvayēt|
yaccānyadapi brāhmaṇā vr̥ddhastriyō vā brūyustacca kuryāt||58||
View original
तद्यथा-- लक्ष्मणा-वटश्रृङ्ग-सहदेवा-विश्व-देवानाम-न्यतमां क्षीरेऽभिषुत्य त्रीश्चतुरो वा बिन्दून् दक्षिणे नासापुटे स्वयमासिञ्चेत् पिचुना|
वामे तु दुहितृकामा|
न चैतान् निष्ठीवेत्|
तथा पुष्योद्धृतायाः श्वेतबृहत्या मूलकल्काद्रसं नावयेत्|
तद्वच्चोत्पलपत्रं कुमुदपत्रं लक्ष्मणामूलं वटशृङ्गाणि चाष्टौ च नावयेत्|
शुक्ल-माल्याम्बरधरा च नारी पुष्योद्धृताया लक्ष्मणाया मूलकल्कमुदुम्बरमात्रं पयसा पिबेत् पुत्रस्योत्पादनाय स्थितये च|
तद्वद्गौरदण्डमपामार्गं जीवकर्षभकौ शङ्खपुष्पीमध्यदण्डां सहचरं नग्नजितमग्निजिह्वामष्टौ वा वटश्रृङ्गानि|
शालिपिष्टस्य च पच्यमानस्योष्माणमाघ्राय तद्रसं देहल्यां स्थिता पूर्ववन्नावयेत्|
यच्चान्यदपि ब्राह्मणा वृद्धस्त्रियो वा ब्रूयुस्तच्च कुर्यात्||५८||
tadyathēti puṁsavanapradarśanaparam| lakṣmaṇādīnāmanyatamaṁ yathālābhaṁ kṣīrēṇābhiṣutya vastrāntargataṁ garbhavr̥ddhyarthaṁ ca japan pavitrān mantrān vāmahastēna dakṣiṇanāsāpuṭē siñcēt anēnaiva vidhinā duhitr̥kāmā vāmē nāsāpuṭē siñcēta| tāṁśca bindūn na niṣṭhīvēt| mukhēna nōdgirēdēvētyarthaḥ| duhitr̥kāmēti prāsaṅgikam| tathaiva vāmadakṣiṇabhēdēna pariṣēcanāt puṁstriyau bhavataḥ| vāmē duhitā dakṣiṇē pumān| ēvaṁ puṣyōddhr̥tāyāḥ śvētabr̥hatyāḥ kalkān suślakṣṇapiṣṭādayō rasasya nāvayēt| tadvadēva vāmadakṣiṇabhēdēna rasavidhānēnōtpalapatrādīnāmanyatamaṁ nāvayēt| tathaivāṣṭau vaṭaśṟuṅgāni| śṟuṅgaṁ prathamōdbhinnaṁ patrāṅkuram| śuklamālyādikā nārī puṣyōddhr̥tāyā lakṣmaṇāyā mūlakalkamudumbaraphalamātraṁ payasā pibēt putrasyōtpādanāya sthitayē ca| nāsayā vā garbhiṇyā mukhēna vā pītamiti| kēcit tatkālamapi pītō vyaktasyāpi putrasya paristhāpanaṁ rakṣābhidhānāṁ sthitiṁ karōti| udumbaraṁ nāma phalaviśēṣaḥ| kṣīraṁ ca pānāyālōḍanōpayōgi| sarvāpi tadvallakṣmaṇā vidhānēna gauradaṇḍādīnyapi pibēt| saṁkhyāyāmaniyamaḥ| tēna yathāsambhavam ēkaṁ, dvē, trīṇi| śālipiṣṭasya vā piṇḍīkr̥tasyāgninā pacyamānasyōṣmāṇamāghrāya tata ēva pīḍitaṁ sā yōṣit dvāradēhalyaṁ dvāraśākhādhārē sthitā dakṣiṇē nāsāpuṭē svayaṁ siñcēditi puṁsavanāni| tathānyadapi yatkiñcid vr̥ddhastriyō brāhmaṇāśca brūyustat sarvaṁ yōṣit kuryāt| vr̥ddhastrīgrahaṇaṁ garbhiṇyāṁ hēyōpādēyatatphalānāmanubhavābhyāsēna parijñānaviśēṣapradarśanārthaṁ, na tu sāmānyēna vr̥ddhastrīvacanasyānuṣṭhēyatvam| tathaiva brāhmaṇavacanaṁ śrautasmārttavidhānōpalakṣaṇārtham|| 58||
Adhikarana garbhasthApanAni (59) · Śloka 7
tataḥ prajāsthāpanākhyā daśauṣadhīḥ śirasā dakṣiṇēna ca pāṇinā dhārayēt|
ētābhiśca siddhaṁ payō ghr̥taṁ vā pibēt|
ētābhirēva puṣyē-puṣyē snāyāt|
sadā ca samālabhēta|
tathā sarvāsāṁ jīvanīyānāmauṣadhīnāṁ sadōpayōgastairvidhānaiḥ|
iti garbhasthāpanāni|
saumyākr̥tivacanōpacāracēṣṭāśca priyahitānuvartinaḥ paricārakāstathā bhartēti||7||
View original
ततः प्रजास्थापनाख्या दशौषधीः शिरसा दक्षिणेन च पाणिना धारयेत्|
एताभिश्च सिद्धं पयो घृतं वा पिबेत्|
एताभिरेव पुष्ये-पुष्ये स्नायात्|
सदा च समालभेत|
तथा सर्वासां जीवनीयानामौषधीनां सदोपयोगस्तैर्विधानैः|
इति गर्भस्थापनानि|
सौम्याकृतिवचनोपचारचेष्टाश्च प्रियहितानुवर्तिनः परिचारकास्तथा भर्तेति||७||
tatō'nantaramaindrībrāhmītyādinā daśauṣadhīḥ prajāsthāpanākhyā garbhiṇī śirasā dhārayēt tathā dakṣiṇēna ca pāṇinā| tathātābhiḥ prajāsthāpanākhyābhiryathāsvavidhānēna siddhaṁ payō ghr̥taṁ vā pibēt| subōdham| taistairvidhānairvidhāraṇasnānādibhiriti| garbhasthāpanāniyairgarbhō na sravati| tathā saumyākr̥tyādiyuktāḥ paricārakā bhartā ca garbhasthāpanam| saumyā ākr̥tyādayaścēṣṭāntā yēṣāntē tathōktāḥ priyāśca tē| tē kriyāścēṣṭāstathā hitāścānuvartinaśca tē tathōktāḥ|| 59||
Adhikarana punarupagamananiShedhakAlaH (60) · Śloka 60
punaścaināṁ māsādupēyāt||60||
View original
पुनश्चैनां मासादुपेयात्||६०||
ēnāṁ ca labdhagarbhāṁ māsādupēyād bhartēti sambadhyatē| nēdaṁ māsādupagamanavidhānapāramucyēta| kiṁ tarhi ? māsamatyantapratiṣēdhaparam|
Adhikarana garbhasya varNavisheShahetavaH (61) · Śloka 61
tatra śukrē śuklē ghr̥tamaṇḍābhē vā garbhasya gauratvam|
tailābhē kr̥ṣṇatvam|
madhvābhē śyāmatvam|
tathā kṣīrādimadhurāṇāmupayōgāt māturudakavihārācca gauratā|
tilānnavidāhināṁ kr̥ṣṇatā|
vyāmiśrāṇāṁ śyāmatā|
dēśakulānuvr̥ttitaśca varṇabhēdaḥ|
tathā tējōdhātōrudakā''kāśadhātusamparkādgauratā, bhūvāyusamparkāt kr̥ṣṇatā, sarvadhātusāmyē śyāmatā||61||
View original
तत्र शुक्रे शुक्ले घृतमण्डाभे वा गर्भस्य गौरत्वम्|
तैलाभे कृष्णत्वम्|
मध्वाभे श्यामत्वम्|
तथा क्षीरादिमधुराणामुपयोगात् मातुरुदकविहाराच्च गौरता|
तिलान्नविदाहिनां कृष्णता|
व्यामिश्राणां श्यामता|
देशकुलानुवृत्तितश्च वर्णभेदः|
तथा तेजोधातोरुदकाऽऽकाशधातुसम्पर्काद्गौरता, भूवायुसम्पर्कात् कृष्णता, सर्वधातुसाम्ये श्यामता||६१||
anantaraṁ garbhasya varṇaviśēṣahētupradarśanaṁ karōti-- tatra śukrētyādi| śukraṁ viśinaṣṭi-- puruṣāhārādihētunā śukrasyānēkaśō dr̥ṣṭēna varṇēna bhaviṣyatastadgarbhasya varṇaviśēṣaniyama ucyatē| ētēna varṇaviśēṣasya piturāyattattvaṁ darśitam| mātā'pyantarvatnī satī yadā saumyānyāsēvatē tadā garbhasya gauratā| udakavihāraḥ jalakrīḍā| āgnēyaistilādibhiḥ kr̥ṣṇatā| vidāhinaḥ sarvē dravyatō guṇataḥ karmataśca| tēnōṣaradēśādhivāsō'pi gr̥hītaḥ| miśrāṇāṁ sēvanāt śyāvatvam| ēvaṁ sthitidēśakulānuvr̥ttyāpi varṇabhēdō bhavati| yathā-- auttarāpathikānāṁ gauratā, dākṣiṇātyānāmāndhradraviḍapāḍyādīnāṁ kr̥ṣṇatā| madhyadēśē śyāvattvamityēvamādi| tathā kulē'pi jātyā śilpyādibhēdabhinnē kvacidgauratvaṁ, kvacitkr̥ṣṇatvaṁ, kvacicchyāvatvaṁ cēti| na kēvalamētadēva varṇaviśēṣakāraṇaṁ yāvadgarbhārambhakagr̥hā bhūtādhikyamapi| ētaddarśayati-- tathētyādi| tējōdadhānōrvarṇaviśēṣakarttr̥tvē sati prādhānyād varṇasaṁgrahēṣvādhikyēnaivānvayitvam| tēṣāṁ cāhāravihāradēśakulādibhūtādhikyānāṁ parasparanānāvidhabhēdabhinnānāṁ miśrībhāvēna varṇānāṁ mānam| iti garbhasya varṇaviśēṣatākarā bhāvā uktāḥ|| 61||
Adhikarana garbhasya sattvavisheShakarANi (62) · Śloka 62
sattvaviśēṣakarāṇi punarmātāpitr̥sattvādayō'ntarvatnyāḥ śrutayaścābhīkṣṇaṁ svōpacitaṁ ca karma bhavati|
pūrvābhyāsaścēti||62||
View original
सत्त्वविशेषकराणि पुनर्मातापितृसत्त्वादयोऽन्तर्वत्न्याः श्रुतयश्चाभीक्ष्णं स्वोपचितं च कर्म भवति|
पूर्वाभ्यासश्चेति||६२||
sattvaviṣēṣāṇāṁ kāraṇatvamucyatē-- mātētyādi| garbhasya hyētadēva pradhānaṁ yatsattvaṁ cittam| sattvaśabdēna śuddhaṁ mana ucyatē| yacca paramātmanaścētanasvarūpasyāpi manasā saṁyuktasya cētanādibhirvyaktaṁ caitanyaṁ tanmanasa upacārāducyatē| tasya ca manasō rajastamōbhyāmaśuddhiḥ| tābhyāmēvāsaṁkhyabhēdēna parasparanānāsaṁyōgaviśēṣēṇa tasya sattvasya viśēṣā utpadyantē| garbhasya tu sattvaviśēṣaprāptau kiṁ kāraṇamityucyatē __ mātāpitr̥sattvādaya iti| ādigrahaṇēna mātāpitr̥sambandhināṁ śīlakulācāraśaucādīnāṁ grahaṇam| antarvatnyāḥ garbhiṇyāḥ| abhīkṣṇaṁ punaḥ punarvihitāḥ śrutayō garbhasya sattvaviśēṣakarā| tēna susattvādīnāṁ vr̥ddhādīnāṁ sambandhinyaḥ śrutayō garbhiṇyāḥ| abhīkṣṇaṁ śrutāḥ susattvamēva garbhaṁ janayanti| anyēṣāṁ dussattvam| garbhēṇa cānyasmiñjanmani yadupacitaṁ karma,dharmādharmalakṣaṇaṁ tadvaśādapi sattvaviśēṣaḥ sampadyatē| tathā anyajanmasahasrābhyastavāsanāvaśādapi sattvaviśēṣō bhavati| kēṣā- ñcit sattvakarāṇāṁ parasparasaṁyōgaviśēṣēṇa garbhasya sattvaviśēṣāṇāmānantyam|| 62||
Adhikarana adhyAyopasaMhAraH (63) · Śloka 63
bhavanti cātra||63||
View original
भवन्ति चात्र||६३||
bhavanti cātrēti tantrarītiḥ sahēturadhyāyōpasaṁhāraślōkasamuccayapradarśanāya|
Adhikarana Arttavasya bahvalpakAlasthitau hetuH (64) · Śloka 64
ghr̥takṣīrādinityāsu muditāsu kaphātmasu|
ārttavaṁ tiṣṭhati ciraṁ viparītāsvatō'nyathā||64||
View original
घृतक्षीरादिनित्यासु मुदितासु कफात्मसु|
आर्त्तवं तिष्ठति चिरं विपरीतास्वतोऽन्यथा||६४||
ghr̥tādisaumyamāhāraṁ yā nityaṁ sēvantē, yāśca nityaṁ muditā harṣaparāḥ, yāśca ślēṣmaprakr̥tayastāsāmārttavaṁ garbhayōgyaṁ śōṇitamr̥tau bahukālaṁ bhavati| na tu kṣīyatē| nāpi vikr̥timāyātītyarthaḥ| yathōktalakṣaṇaviparītāsu viparītaṁ ciraṁ na tiṣṭhatītyarthaḥ|| 64||
Adhikarana shuddhe garbhAshaye bIjanipAtAdeva garbhagrahaNam (65) · Śloka 65
nipātādēva gr̥hṇāti rāgaṁ vāsō yathā'malam|
dhruvaṁ garbhaṁ tathā bījaṁ kṣētraṁ bījamupaskr̥tam||65||
View original
निपातादेव गृह्णाति रागं वासो यथाऽमलम्|
ध्रुवं गर्भं तथा बीजं क्षेत्रं बीजमुपस्कृतम्||६५||
śuddhaśukrārttavamityādērnipātādēvētyādinā hētumupasaṁharati-- nipātāditi| amalaṁ nirmalaṁ, vāsō nipātamātrādēva yathā dhruvamavaśyaṁ rāgaṁ gr̥hṇāti, tathaivōpaskr̥taṁ śuddhyādisaṁskārakaraṇēnōtpāditayōgyatvaṁ strīśarīrākhyaṁ kṣētraṁ dhruvamavaśyaṁ garbhaṁ gr̥hṇāti tathaiva bījamanantarōktēnā''hārādinā dhruvamupanipātādēva garbhaṁ gr̥hṇāti|| 65||
Adhikarana garbhali~ggAbdivyakteH pUrvameva puMsavanasya anuShTheyatvam (66) · Śloka 66
aviruddhē dhruvaṁ daiva kālē yuktasya karmaṇaḥ|
siddhiḥ puṁsavanādyasmātpūrvaṁ vyaktēḥ prayōjayēt||66||
View original
अविरुद्धे ध्रुवं दैव काले युक्तस्य कर्मणः|
सिद्धिः पुंसवनाद्यस्मात्पूर्वं व्यक्तेः प्रयोजयेत्||६६||
prāgvyaktībhāvādgarbhasyētyatra sahētukamupasaṁharati-- aviruddha ityādi| asmāddhētōrvyaktēḥ pūrvaṁ puṁsavanāni prayōjayēt| yataḥ phalāvāptiryōgyē kālē prayuktasya karmaṇaḥ kriyāyāḥ siddhardhruvamavaśyambhāvinī dr̥ṣṭā| anyaliṅgābhimukhasya bījasya tatō nirvr̥ttiṁ kr̥tvā yathābhimataliṅgayōjanaṁ dravyaprabhāvāt kriyatē| tacca niṣpannē kāryyē niṣprayōjanam| na hi viśiṣṭavarṇakārpāsārthī niṣpannē phalē rāgamupadadhāti| kvacit kālē'pi yuktasya karmaṇaḥ siddhirna dr̥ṣṭēti| cōdyaparihārāyāviruddha iti viśēṣaṇam| viruddhē hi daivē balavati pūrvajanmani kr̥tē karmaṇi kālē'pi yuktē pauruṣasya na siddhirityarthaḥ|
Adhikarana puMsavanAdividhinA jAtAnAM putrANAM sadguNatvam (67) · Śloka 67
jātāścaivaṁ rūpavantō mahāsattvāścirāyuṣaḥ|
r̥ṇānmōcayitāraḥ syuḥ suputrāḥ putriṇāṁ matāḥ||67||
View original
जाताश्चैवं रूपवन्तो महासत्त्वाश्चिरायुषः|
ऋणान्मोचयितारः स्युः सुपुत्राः पुत्रिणां मताः||६७||
ēvaṁvidhēna saṁskārēṇa suputraḥ sampadyata ityatra jātā ityādinā prayōjanakathanam| ēvaṁvidhinā jātāḥ satputrāḥ kāmaṁ pūjitāḥ rūpādimantaḥ putriṇāṁ r̥ṇānmōcayitāraḥ syuriti| putrō hi dēvarṣipitr̥ṇāmr̥ṇavān bhavatīti vēdadarśanam|| 67||
Adhikarana devatAdiratAnAM mahAguNaputrotpattiH (68) · Śloka 68
dēvatācāraśaucādiratā sūtē mahāguṇam|
dhāvatyēvaṁ cācaritaṁ prāgjanmābhyāsayōgataḥ||68||
View original
देवताचारशौचादिरता सूते महागुणम्|
धावत्येवं चाचरितं प्राग्जन्माभ्यासयोगतः||६८||
tathā dēvatādiratā mahāguṇamudāraguṇaṁ putraṁ sūtē| ēnaṁ ca tathāvidhamātr̥sambhūtaṁ tathā svakarmavaśāt pūrvā'nēkajanmābhyāsayōgēna tathāvidhamēvācaritaṁ dhāvatyā''śvāyāti||68||
Adhikarana strIshukrasya garbhaM pratyaki~jcitkaratvam (69-5) · Śloka 5
yōṣitō'pi sravatyēva śukraṁ puṁsaḥ samāgamē|
garbhasya tatra kiñcittuṁ karōtīti na cintyatē||69||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tau aṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ śārīrasthānē'ṅga- vibhāgō nāma prathamō'dhyāyaḥ||5||
View original
योषितोऽपि स्रवत्येव शुक्रं पुंसः समागमे|
गर्भस्य तत्र किञ्चित्तुं करोतीति न चिन्त्यते||६९||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतौ अष्टाङ्गसंग्रहसंहितायां शारीरस्थानेऽङ्ग- विभागो नाम प्रथमोऽध्यायः||५||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tāvaṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ śārīrasthānē putrakāmīyō nāma prathamō'dhyāyaḥ yōṣita ityādibhrāntinirāsāyōcyatē -- yōṣitō'pi viśiṣṭē puṁsaḥ samāgamē śukraṁ sravatyēva| na kēvalaṁ yōṣitaḥ samāgamēṣu puṁsaḥ sravatītyapiśabdasyārthaḥ| tēna strīpuruṣayōrbhāvalābhē sarvasamatvam| tathā ca samaliṅgayōḥ samakālayōścānavataraṅgamēna glānyādayaḥ samādr̥ṣṭā ēvēti| tacca yōṣitaḥ srutamapi garbhasya na kiñcidyataḥ karōti nōkārāya bhavatyatō na vicintyatē| na hi strīśarīracyutasya bahiḥ pravr̥ttasya punaḥ kṣētralābha iti|| 69|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyām aṣṭāṅgasaṁgrahavyākhyāṁ śaśilēkhāyāṁ śārīrasthā prathamō'dhyāyaḥ