Adhikarana atha viruddhAnnavij~jAnIyo nAma navamo~adhyAyaH pratij~jA (1) · Śloka 1
athātō viruddhānnavijñānīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातो विरुद्धान्नविज्ञानीयमध्यायं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
āhārasya prasaktatvādviruddhasya ca tasya garasadr̥śatvāttatprasaṅga ēvēdamucyatē- athāta iti|| 1||
Adhikarana grAmyamAMsAnAM madhuguDAdibhiH saha bhakShaNe niShedhaH (2) · Śloka 2
grāmyānūpaudakapiśitāni, madhuguḍatilapayōmāṣamūlakabisairvirūḍhadhānyaiśca naikadhyamadyāt||2||
View original
ग्राम्यानूपौदकपिशितानि, मधुगुडतिलपयोमाषमूलकबिसैर्विरूढधान्यैश्च नैकध्यमद्यात्||२||
ānūpānāṁ prāṇināmaudakānāṁ ca jalajānāṁ piśitāni māṁsāni mākṣikādibhiraikadhyaṁ saha nādyāt| audakānāmānūpatvē'pi virōdhaprādhānyātpr̥thaggrahaṇam| virūḍhadhānyamaṅkuritāni sasyāni|| 2||
Adhikarana payasA saha matsyabhakShaNe niShedhaH (3) · Śloka 3
viśēṣataḥ payasā matsyān|
ubhayaṁ hyētanmadhurasavipākitvādabhiṣyandi, śītōṣṇavīryatvātparasparaṁ viruddham||3||
View original
विशेषतः पयसा मत्स्यान्|
उभयं ह्येतन्मधुरसविपाकित्वादभिष्यन्दि, शीतोष्णवीर्यत्वात्परस्परं विरुद्धम्||३||
payasā kṣīrēṇa saha viśēṣānmatsyānnādyāt| ētadubhayamabhiṣyandi vīryaviruddhaṁ ca|| 3||
Adhikarana payasA saha visheSheNa cilicimasya bhakShaNe niShedhaH cilicimalakShaNa~jca (4) · Śloka 4
tēṣvapi viśēṣēṇa cilicimaḥ|
sa punaḥ śakalī lōhitanayanaḥ sarvatō lōhitarājirlōhitaprabhākaraḥ prāyō bhūmau carati, sō'tyabhiṣyanditamatvāt sutarāṁ vyādhīnupajanayatyāmaviṣaṁ ca||4||
View original
तेष्वपि विशेषेण चिलिचिमः|
स पुनः शकली लोहितनयनः सर्वतो लोहितराजिर्लोहितप्रभाकरः प्रायो भूमौ चरति, सोऽत्यभिष्यन्दितमत्वात् सुतरां व्याधीनुपजनयत्यामविषं च||४||
tēṣvapi matsyēṣu madhyē viśēṣēṇa cilicimaḥ payasā saha viśēṣēṇa nādyāt| sa punaścilicimaḥ śakalyākhyō lōhitanētraḥ sarvataḥ śarīrē lōhitarājiḥ śarīrē ca lōhitaśakalasadr̥śaḥ prāyaśca jalanikaṭabhūmau carati| sō'tyabhiṣyanditamatvāt sutarāṁ vyādhīnupajanayati| abhiṣyandi mālinyēna srōtasāṁ srāvakam| āmaviṣaṁ mātrāśitīyē vakṣyatē|| 4||
Adhikarana sarvamamladravyaM ka~ggvAdayashca payasA saha viruddhyante (5) · Śloka 5
sarvañcāmlaṁ dravamadravaṁ payasaikadhyaṁ viruddham|
tata uttaraṁ vā viruddhaṁ phalañca kaṅguvarakamakuṣṭhakulatthamāṣaniṣpāvāśca||5||
View original
सर्वञ्चाम्लं द्रवमद्रवं पयसैकध्यं विरुद्धम्|
तत उत्तरं वा विरुद्धं फलञ्च कङ्गुवरकमकुष्ठकुलत्थमाषनिष्पावाश्च||५||
sarvaṁ cāmlaṁ madyadhānyāmlādi payasā saha tataḥ payasō vā uttaraṁ viruddham| phalaṁ cānyarasamapi payasā saha tatō vā uttaraṁ viruddham| kaṅgvādayaśca payasā saha tatō vā uttaraṁ viruddhāḥ|| 5||
Adhikarana mUlakAdiharitakabhakShaNottaraM payaH na sevyam (6) · Śloka 6
na mūlakādirahitaṁ bhakṣayitvā payaḥ sēvyaṁ kuṣṭhābādhabhayāt||6||
View original
न मूलकादिरहितं भक्षयित्वा पयः सेव्यं कुष्ठाबाधभयात्||६||
mūlakakuṭhērādi haritakaṁ bhakṣayitvā na payaḥ sēvyaṁ, kuṣṭhābādhabhayāt|| 6||
Adhikarana kShIramadhubhyAM viruddhAni dravyANi (7) · Śloka 7
pauṣkaraṁ rauhiṇīkaṁ jātukaṁ vā śākaṁ saha madhupayōbhyāṁ nābhyavaharēt|
tābhyāñca saha kapōtān sarṣapatailabhr̥ṣṭān||7||
View original
पौष्करं रौहिणीकं जातुकं वा शाकं सह मधुपयोभ्यां नाभ्यवहरेत्|
ताभ्याञ्च सह कपोतान् सर्षपतैलभृष्टान्||७||
pauṣkarādiśākaṁ kṣīramākṣikābhyāṁ miśrābhyāṁ saha nābhyavaharēt| tathā sārṣapatailēna bhr̥ṣṭān kapōtāṁstābhyāṁ madhukṣīrābhyāṁ saha nābhyavaharēt|| 7||
Adhikarana sarShapatailabhRuShTAni matsyavarAhamAMsAni viruddhAni (8) · Śloka 8
tathā sarṣapatailabhr̥ṣṭānāṁ matsyabadarāṇāṁ badarāṇi śvāvidvarāhamāṁsaṁ caikadhyaṁ pittēnāmamāṁsāni||8||
View original
तथा सर्षपतैलभृष्टानां मत्स्यबदराणां बदराणि श्वाविद्वराहमांसं चैकध्यं पित्तेनाममांसानि||८||
tathā sārṣapatailabhr̥ṣṭānāṁ matsyabadarāṇāṁ sambandhīni māṁsāni viruddhāni| badarāṇi śvāvinmāṁsaṁ varāhamāṁsēna saha viruddham|| 8||
Adhikarana saMyogaviruddhAni (9) · Śloka 9
dadhnā kukkuṭaṁ pr̥ṣataṁ ca|
kusumbhaśākēnaurabhram|
sauvīrakēṇa tilaśaṣkulīḥ|
kṣīrēṇa lavaṇam|
mūlakēna māṣasūpam|
navanītēna mūlaśākam|
upōdakāṁ mairēyamārdvīkābhyām|
pīlūni karīraiḥ|
bisairvirūḍhakāni|
dadhnā māṣasūpēna guḍēna madhunā ghr̥tēna vā lakuca phalam|
dadhnā takrēṇa tālaphalēna vā kadalīphalam|
pippalīmaricābhyāṁ, madhunā guḍēna vā kākamācīṁ||9||
View original
दध्ना कुक्कुटं पृषतं च|
कुसुम्भशाकेनौरभ्रम्|
सौवीरकेण तिलशष्कुलीः|
क्षीरेण लवणम्|
मूलकेन माषसूपम्|
नवनीतेन मूलशाकम्|
उपोदकां मैरेयमार्द्वीकाभ्याम्|
पीलूनि करीरैः|
बिसैर्विरूढकानि|
दध्ना माषसूपेन गुडेन मधुना घृतेन वा लकुच फलम्|
दध्ना तक्रेण तालफलेन वा कदलीफलम्|
पिप्पलीमरिचाभ्यां, मधुना गुडेन वा काकमाचीं||९||
apakvānyaparipūrṇapākāni māṁsāni pittēna saha bhuktāni viruddhāni| dadhnā saha kukkuṭō viruddhaḥ pr̥ṣataśca| kusumbhaśākēna aurabhraṁ māṁsaṁ viruddham, urabhrō mēṣaḥ| tathā sauvīrēṇa kāñjikēna saha tilaśaṣkulī viruddhā| kṣīrēṇa saha lavaṇaṁ viruddham| dadhyādīnāmanyatamēna lakuca phalam| punaśca dadhyādīnāmanyatamēna kadalīphalam| pippalīmaricābhyāṁ miśrābhyāṁ kēvalēnaiva vā madhunāthavā guḍēna saha kākamācīṁ virōdhāttyajēt|| 9||
Adhikarana kAkamAcyA saMskArAdibhirvirodhaH (10) · Śloka 10
tāmēva matsyapacanē śr̥ṅgivērapacanē vā bhājanē siddhāmanyatra vā siddhāṁ rātrimuṣitām||10||
View original
तामेव मत्स्यपचने शृङ्गिवेरपचने वा भाजने सिद्धामन्यत्र वा सिद्धां रात्रिमुषिताम्||१०||
tathā tāmēva kākamācīṁ śr̥ṅgivērapacanē bhājanē matsyapacanē vā siddhāṁ pakvāṁ kēvalāmapi nābhyavaharēt| anyasmin vā yathāruci bhājanē siddhāṁ niśāmuṣitāṁ nābhyavaharēt|| 10||
Adhikarana kAMsyabhAjane dasharAtrasthitaM sarpirna sevyam (11) · Śloka 11
kāṁsyabhājanē daśarātrōṣitaṁ sarpiḥ||11||
View original
कांस्यभाजने दशरात्रोषितं सर्पिः||११||
kāṁsyabhājanē daśarātrasthitaṁ ghr̥taṁ nābhyavaharēt| yāvaddaśarātraṁ tāvanna virōdhaḥ tatō virōdha ityarthaḥ|| 11||
Adhikarana saMyogasaMskArAdi viruddhAni (12) · Śloka 12
madyadadhimadhubhallātakēṣu cōṣṇam|
takrasiddhakāsampillakō viruddhaḥ|
aṅgāraśūlyō bhāsaḥ|
surākr̥sarāpāyasāścaikadhyaṁ viruddhāḥ|
madhusarpirvasātailōdakāni samadhr̥tāni dviśastriśaḥ samastāni vā|
madhughr̥tē bhinnāṁśē divyōdakānupānē|
madhupuṣkarabījam|
padmōttarikāśākaṁ śārkarō mairēyō madhu ca sahōpayuktaṁ sarvē viruddham; vātaṁ cātikōpayati|
hāridrakaḥ sarṣapatailabhr̥ṣṭō viruddhaḥ|
pittaṁ cātikōpayati|
pāyasō manthānupānō viruddhaḥ|
ślēṣmāṇaṁ cātikōpayati|
upōdakā tilakalkasiddhā hēturatīsārasya|
balākā vāruṇyā kulmāṣaiśca viruddhā|
saiva varāhavasayā paribhr̥ṣṭō sadyō vyāpādayati|
gōdhālāvatittirimayūrakapiñjalāścairaṇḍadārvagnisiddhā ēraṇḍatailasammūrcchitāḥ|
hārītamāṁsaṁ haridraśūlakāvasakaṁ hāridrāgnipluṣṭaṁ ca|
tadēva bhasmapāṁsuparidhvastaṁ sakṣaudraṁ ca|
tathā matsyanistālitasnēhasādhitāḥ pippalyaḥ||12||
View original
मद्यदधिमधुभल्लातकेषु चोष्णम्|
तक्रसिद्धकासम्पिल्लको विरुद्धः|
अङ्गारशूल्यो भासः|
सुराकृसरापायसाश्चैकध्यं विरुद्धाः|
मधुसर्पिर्वसातैलोदकानि समधृतानि द्विशस्त्रिशः समस्तानि वा|
मधुघृते भिन्नांशे दिव्योदकानुपाने|
मधुपुष्करबीजम्|
पद्मोत्तरिकाशाकं शार्करो मैरेयो मधु च सहोपयुक्तं सर्वे विरुद्धम्; वातं चातिकोपयति|
हारिद्रकः सर्षपतैलभृष्टो विरुद्धः|
पित्तं चातिकोपयति|
पायसो मन्थानुपानो विरुद्धः|
श्लेष्माणं चातिकोपयति|
उपोदका तिलकल्कसिद्धा हेतुरतीसारस्य|
बलाका वारुण्या कुल्माषैश्च विरुद्धा|
सैव वराहवसया परिभृष्टो सद्यो व्यापादयति|
गोधालावतित्तिरिमयूरकपिञ्जलाश्चैरण्डदार्वग्निसिद्धा एरण्डतैलसम्मूर्च्छिताः|
हारीतमांसं हरिद्रशूलकावसकं हारिद्राग्निप्लुष्टं च|
तदेव भस्मपांसुपरिध्वस्तं सक्षौद्रं च|
तथा मत्स्यनिस्तालितस्नेहसाधिताः पिप्पल्यः||१२||
madyādiṣūpayuktēṣu uṣṇaṁ sarvaṁ viruddham| takrēṇa pakvaḥ kampillakō viruddhaḥ| aṅgārēṣu śūlēna saṁskr̥tō bhāsaḥ pakṣī viruddhaḥ| surādīṁśca parasparaṁ saha nābhyavaharēt| madhvādīnāṁ dvau dvau vā trīstrīnvā samaghr̥tatvēna samēna parasparaṁ pramāṇēna nābhyavaharēt| samastāni vā madhvādīni samapramāṇāni nābhyavaharēt| tathā viṣadhr̥tē api madhughr̥tē divyōdakānupānē viruddhē| mākṣikaṁ padmabījaṁ ca saha viruddham| padmōttarikāśādīni ca parasparaṁ viruddhāni, vātakōpanāni ca| padmōttarikā kusumbhaḥ, śārkaramairēyau madyaviśēṣau| ēkaḥ śarkarayā kriyatē| dvitīyaḥ kharjjūrāsavaḥ| hāridraḥ sarṣapatailabhr̥ṣṭō viruddhaḥ| hāridrō nāma bhūprasavaḥ kandarūpaḥ| sa caivaṁ pittakōpanaḥ payasā saṁskr̥ta ōdanō manthānupānō viruddhō'nilaślēṣmakōpanaśca| upōdakāṁ tilakalkēna siddhāmatīsārahētutvānnābhyavaharēt| balākā vāruṇyā surayā saha viruddhā, kulmāṣō nātisvinnāni sasyāni| saiva ca balākā sūkaravasayā samantāt bahubhr̥ṣṭā sadya ēva mārayati| gōdhādayaścairaṇḍadārvagnisiddhāstathā tēnaivairaṇḍatailēna saha mūrcchitā bahunā bhr̥ṣṭā ityarthaḥ| hārītasya pakṣiviśēṣasya māṁsaṁ haridrādārusīsakāyāṁ śūlē āsaktaṁ haridrāgnipakvaṁ ca viruddham| tathā tadēva hārītamāṁsaṁ bhasmanā pāṁsubhiśca dhvastaṁ sat samākṣikaṁ viruddham| matsyanistālanēna snēhēna yēna matsyā nistālitāstēna siddhāḥ pippalyō viruddhāḥ|| 12||
Adhikarana shItoShNanavapurANAdIni sammilitAni na sevyAni (13) · Śloka 13
śītōṣṇaṁ navapurāṇamāmapakvañca naikamaikadhyamadyāt||13||
View original
शीतोष्णं नवपुराणमामपक्वञ्च नैकमैकध्यमद्यात्||१३||
sāmānyēna sparśēna vā vīryēṇa vā śītamuṣṇaṁ ca saha nādyāt| tathā navaṁ purāṇaṁ ca śālidravyādi saha nādyāt| āmaṁ pakvaṁ cāhāradravyaṁ saha nādyāt| śītamuṣṇēnaiva| navaṁ purāṇēnaivāmaṁ pakvērnaiva| ityēkaśabdārthaḥ| haritakaphalādīnāṁ tathāvidhōpayōgādēva na virōdhaḥ|| 13||
Adhikarana uShNAbhitaptasya sahasA salilAvagAhAdiniShedhaH (14) · Śloka 14
salilāvagāhaḥ sahasōṣṇābhitaptasya tvagdr̥ṣṭyōrupapātāya|
tr̥ṣṇābhipravr̥ddhayē ca|
tathaiva ca payaḥpānaṁ raktapittāya||14||
View original
सलिलावगाहः सहसोष्णाभितप्तस्य त्वग्दृष्ट्योरुपपाताय|
तृष्णाभिप्रवृद्धये च|
तथैव च पयःपानं रक्तपित्ताय||१४||
uṣṇēnā''tapāgnyādinā taptasya sahasā tatkālamēva salilāvagāhō jalamajjanaṁ tvacō dr̥ṣṭēśca nāśanaṁ, tr̥ṣṇāyāścātivr̥ddhiṁ karōti tathaivōṣṇābhitaptasya sahasā payaḥpānaṁ raktapittāya|| 14||
Adhikarana shrAntasya sahasA bhojane doShaH (15) · Śloka 15
śarīrēṇāyastasya sahasā'bhyavahāraḥ chardiṣē gulmāya vā|
vācā tvāyastasya svarasādāya||15||
View original
शरीरेणायस्तस्य सहसाऽभ्यवहारः छर्दिषे गुल्माय वा|
वाचा त्वायस्तस्य स्वरसादाय||१५||
śarīrēṇāyastasya utpannaśramasya bhōjanaṁ chardiṣē gulmāya vā| vācā tūtpannaśramasya bhōjanaṁ svarasādāya bhavati|| 15||
Adhikarana prakaraNopasaMhAraH (16) · Śloka 16
ityannapānadravyavirōdhaikadēśō bāhulyēnōpayōgī kathitaḥ|
bhēṣajadravyāṇāntu yathōpadēśamēva prayōgē nyāyyataraḥ|
tadvirōdhaḥ punaratiprasaṅgabhayānnōktaḥ|
na ca tadvijñānamēkāntabhadrakam||16||
View original
इत्यन्नपानद्रव्यविरोधैकदेशो बाहुल्येनोपयोगी कथितः|
भेषजद्रव्याणान्तु यथोपदेशमेव प्रयोगे न्याय्यतरः|
तद्विरोधः पुनरतिप्रसङ्गभयान्नोक्तः|
न च तद्विज्ञानमेकान्तभद्रकम्||१६||
ityanēna prakārēṇānnapānadravyāṇāṁ virōdhaikadēśaḥ kathitaḥ| yō bāhulyēnōpayujyatē| anyatsvayamūhyam| bhēṣajadravyāṇāṁ guḍūcyādīnāṁ vidyamānō'pi virōdhō'tiprasaṅgabhayōnnōktaḥ| nanu cājñātavirōdhāvirōdhānāṁ kathaṁ tēṣāṁ prayōga ityāha- yathōpadēśamēva tēṣāṁ prayōgō nyāyyataraḥ| tēnaitaduktaṁ bhavati| bhēṣajadravyāṇāṁ yatra svabuddhyā saṁyōgakalpanā kriyatē tatra śāstrānugamanēna prayōgō nyāyyatara iti| na ca tadvijñānaṁ bhēṣajadravyavirōdhavijñānamēkāntabhadrakaṁ na bhadrakamēvētyarthaḥ| yatastēṣāṁ virōdhē jñātē saṁyōgakalpanāyāṁ svalpamatirbhiṣak kadācinmuhyati yatō'vaśyaṁ kēnacidaṁśēna kaścit kēnacidvirudhyatē ataḥ| ētacca budhyamānō bhiṣak śāstrānvayinamapyūhaṁ kartuṁ na śaknōti| yatra tu śāstraṁ bahu praviśati tathāvidha ūhaḥ kārya ēva| tasmādyathōpadēśamēva prayōgō nyāyyataraḥ| ūhō yathāśakti śāstrānugamanēna kāryaḥ|| 16||
Adhikarana viruddhadravyalakShaNam (17) · Śloka 17
api ca- utklēśya dōṣānna harēt dravyaṁ yattatsamāsataḥ|
viruddhaṁ taddhi dhātūnāṁ pratyanīkatayā sthitam||17||
View original
अपि च- उत्क्लेश्य दोषान्न हरेत् द्रव्यं यत्तत्समासतः|
विरुद्धं तद्धि धातूनां प्रत्यनीकतया स्थितम्||१७||
api cēti samuccayē| samāsataḥ saṅkṣēpataḥ viruddhaṁ kimityāha| dōṣānutklēśya svasthānātsañcalayya yat dravyaṁ naharēt tatraiva nāśanē bahirvā nirhartumaśaktaṁ tadviruddham| taddhi dravyaṁ rasādīnāṁ dhātūnāṁ pratyanīkatayā pratipakṣatvēna sthitam|| 17||
Adhikarana virodhaprakArAH (18) · Śloka 18
balināṁ mithōguṇānāṁ viṣamatayā samatayā'pyubhayathāpi|
saṁskārādivaśēna ca bhavati nisargādapi virōdhaḥ||18||
View original
बलिनां मिथोगुणानां विषमतया समतयाऽप्युभयथापि|
संस्कारादिवशेन च भवति निसर्गादपि विरोधः||१८||
tathā sarvaśca virōdha ēvamēvaṁ bhavati| kathamityāha- saṁyōgidravyaguṇānāṁ balināmubhayatrāpi balavatāṁ mithaḥ parasparaṁ viṣamatvēnāsādr̥śatvēna virōdhaḥ| tathānyatra balināṁ sadr̥śānāmapi virōdhaḥ| kēnacid guṇēna balinā sādr̥śyāt kēnacidasādr̥śyācca saṁskārādivaśēna cānyō'pi virōdhō bhavati| ādigrahaṇēna saṁyōgadēśakālādīnāṁ grahaṇam| anyaśca nisargātsvabhāvēnaiva virōdhaḥ|
Adhikarana virodhaprakArANAmudAharaNAni (19) · Śloka 19
kṣīraṁ kulatthaiḥ panasēna matsyaiḥ taptaṁ dadhikṣaudraghr̥tē samāṁśē|
vāryūṣarē rātriṣu saktāvaśca tōyāntarāstē yavakāstathā ca||19||
View original
क्षीरं कुलत्थैः पनसेन मत्स्यैः तप्तं दधिक्षौद्रघृते समांशे|
वार्यूषरे रात्रिषु सक्तावश्च तोयान्तरास्ते यवकास्तथा च||१९||
ētēṣāmēva kramēṇōdāharaṇamāha| kṣīraṁ balinā madhuravipākitvēna yuktaṁ śītavīryatvēna ca kulatthairamlavipākairuṣṇavīryaiśca saha viruddhamityasadr̥śaguṇēnōdāharaṇam| tathā kṣīraṁ madhurarasavipākaṁ śītavīryañca tadvidhēnaiva panasēna viruddhamiti sadr̥śaguṇēnōdāharaṇam| tathā kṣīraṁ madhurarasavipākaṁ ca matsyairmadhurarasavipākairuṣṇavīryaiśca viruddhamityēkadēśasādr̥śyēnaikadēśāsādr̥śyēna cōdāharaṇam| taptaṁ dadhi viruddhamiti saṁskārōdāharaṇam| kṣaudraghr̥tē samabhāgē viruddhē iti mātrōdāharaṇam| ūṣarē sthitaṁ vāri viruddhamiti dēśōdāharaṇam| rātrau saktavō viruddhā iti kālōdāharaṇam| tē ca saktōvastōyāntaritā iti saṁyōgaviśēṣōdāharaṇam| yavakāstu kēvalā viruddhā iti svabhāvōdāharaṇam|| 19||
Adhikarana kushAgrabuddhInAmetadudAharaNamAtram (20) · Śloka 20
kuśāgrīyadhiyāmētadudāharaṇamātrakam|
upanītamalaṁ vidvān sarvatra kramatē yataḥ||20||
View original
कुशाग्रीयधियामेतदुदाहरणमात्रकम्|
उपनीतमलं विद्वान् सर्वत्र क्रमते यतः||२०||
kuśāgrīyadhiyāṁ tīkṣṇabuddhīnāmētadanantarōktamudāharaṇamātramupanītam| yatō vidvān śāstrajñaḥ tīkṣṇabuddhiḥ sarvatra kramatē, svabuddhyaiva sarvamavagacchatītyarthaḥ|| 20||
Adhikarana viruddhAshane vyApada (21) · Śloka 21
visphōṭaśōphamadavidradhigulmayakṣmatējōbalasmr̥timatīndriyacittanāśān|
kuryād viruddhamaśanaṁ jvaramasrapittamaṣṭau gadāṁśca mahatō viṣavacca mr̥tyum||21||
View original
विस्फोटशोफमदविद्रधिगुल्मयक्ष्मतेजोबलस्मृतिमतीन्द्रियचित्तनाशान्|
कुर्याद् विरुद्धमशनं ज्वरमस्रपित्तमष्टौ गदांश्च महतो विषवच्च मृत्युम्||२१||
viruddhamaśanaṁ visphōṭādīn kuryāt| matirbuddhirvikalpayōgyā| cittaṁ cētanā| mahataścāṣṭau gadān kuryāt| yathāyōgaṁ kiñcidviruddhaṁ śūlaviṣūcikādīṁstātkālikān karōti| anyadabhyāsādyapēkṣayā yakṣmādīn karōti| anyacca sadya ēva viṣavanmr̥tyuṁ karōtīti bhiṣajā parikalpanīyam| vātavyādhyaśmarīkuṣṭamēhōdarabhagandarāḥ| arśāṁsi grahaṇītyaṣṭau mahārōgaḥ sudustarāḥ|
Adhikarana viruddhAshanajeShu rogeShu pratIkAraH (22) · Śloka 22
tēṣvāśu kuryātsaṁśuddhiṁ śamaṁ vā tadvirōdhibhiḥ|
dravyaistairēva vā pūrvaṁ śarīrasyābhisaṁskr̥tim||22||
View original
तेष्वाशु कुर्यात्संशुद्धिं शमं वा तद्विरोधिभिः|
द्रव्यैस्तैरेव वा पूर्वं शरीरस्याभिसंस्कृतिम्||२२||
tēṣu ca viruddhāśanajēṣu visphōṭādiṣu rōgēṣu saṁśuddhiṁ, vamanavirēcanādikaṁ kuryāt| athavā tasya yathāsvaṁ rōgakāraṇasya viruddhāśanasya sarvērguṇaiḥ viparītāni yāni dravyāṇi tairvisphōṭādīnāṁ śamamēva kuryāt| athavā dēśaviśēṣādyapēkṣayā bhaviṣadviruddhāśanaśaṅkāyāṁ tairēva bhaviṣyadviruddhāśanaguṇaviparītairdravyaiḥ śarīrasyābhisaṁskr̥tiṁ saṁskāramēva prathamaṁ kuryāt| yathāviruddhamapyannaṁ guṇairviparītaguṇaiḥ saṁskārāddēhē durbalaṁ sanna rōgāya bhavatīti| ētaccasmadguravō yathāprakrāntaśabdārthaparatantrāstaivērēti ca tadviruddhāni parāmr̥śantō vamanādivat pūrvaṁ dēhasyābhisaṁskr̥tērapivaidyavidhēyatāmabhimanyamānāścarakasya bōddhārō vyākhyānamabhimanyantē| bhaṭṭārakēṇa tu `tathāvidhairvā dravyaiḥ pūrvamabhisaṁskāraḥ śarīrasya' ityasya vākyasya vyādhyutpattyanaikāntikapradarśanaparatvamaṅgīkr̥tya tathāvidhairiti ca viruddhasamāni parāmr̥śya viruddhairēva pūrvasaṁskārō vyādhyanutpattihēturiti sātmyāhāraprāyatayā dvitīyō'pi pakṣō ya udbhāsitaḥ sō'smābhirupēkṣita ēva|| 22||
Adhikarana vyAyAmasnigdhAdInAM virodhyapi na bAdhakam (23) · Śloka 23
vyāyāmasnigdhadīptāgnivayasthabalaśālinām|
virōdhyapi na pīḍāyai sātmyamalpaṁ ca bhōjanam||23||
View original
व्यायामस्निग्धदीप्ताग्निवयस्थबलशालिनाम्|
विरोध्यपि न पीडायै सात्म्यमल्पं च भोजनम्||२३||
vyāyāmētyādinā sātmyatvēnaiva gatatvāt| tathā vyāyāmadiptagnyādināṁ viruddhamapi bhōjanaṁ pīdāyai na bhavati| svalpakālōpayuktaṁ vyāyāmēna snigdhēna ca dīptāgnayō yē tēṣām| anyēṣāṁ vyāyāmīti pāṭhaḥ| tēṣāṁ vyāyāmavataḥ snigdhasya, dīptagnēśca vayasthasya, pratyagravayasaḥ balaśālinō balēna yaḥ ślāghatē atibalasyētyarthaḥ| tathā viruddhamapannaṁ dēśābhyāsādyapēkṣayā sātmībūtaṁ śarīrē sukharaṁpīḍāyai na bhavati| alpaṁ ca bhōjanaṁ viruddhaṁ pīḍāyaina bhavati|| 23||
Adhikarana viruddhopayoge~api roganivRuttau bIjam (24) · Śloka 24
dōṣādivaiparītyēna haratē rōgiṇāṁ rujam|
ēkadhyaṁ dadhidugdhādiyōjanā na virudhyatē|
yōgādibhēdādyadyadvā pathyānāmapyapathyatā|
tadbhēdāntaratastadvadvirōdhō'pi nivarttatē||24||
View original
दोषादिवैपरीत्येन हरते रोगिणां रुजम्|
एकध्यं दधिदुग्धादियोजना न विरुध्यते|
योगादिभेदाद्यद्यद्वा पथ्यानामप्यपथ्यता|
तद्भेदान्तरतस्तद्वद्विरोधोऽपि निवर्त्तते||२४||
nanu ca prāyēṇa hi rōgē kvacidviruddhānāmapi yathēcchōpayōgādrōganivr̥ttirdr̥śyatē tatkathamityāha| dōṣādīnāṁ dōṣadūṣyabalakālādīnāṁ aṁśasvarūpaviparītatvēna rōgiṇō rujaṁ harati| ēkadhyaṁ sahabhāvēna dadhidugdhādīnāṁ yōjanā na virudhyatē| tēnaitaduktaṁ bhavati-kadācidviruddhasya prayujyamānasya samudāyaguṇairviparītā rōgadōṣagatiraṁśāṁśikayā bhavati| tatra rujāharatvaṁ dr̥ṣṭam| viruddhamapyaviruddham| athavā yadvat pathyānāmapi bhāvānāṁ saṁyōgādibhēdēnāpathyatā dr̥śyatē tadvattasya saṁyōgādinā viruddhasya bhēdāntarēṇādhikasaṁyōgādikr̥tēna virōdhanāśaḥ| tēnaitaduktaṁ bhavati-saṁyōgaviśēṣādyathā pathyānāmapyapathyatā dr̥ṣṭā tadvadviruddhānāmapyanyasaṁyōgādvirōdhō'pi nirvatatē na bhavatīti| tathā hitamapyapathyaṁ sātmībhūtaṁ ca dēhē'bhyāsādivaśāttatkāla ēva ucitaṁ tadahitaphalatvāttyajēt|| 24||
Adhikarana pathyApathyayostyAgashIlanayorvidhiH (25) · Śloka 25
pādāṁśēna tyajētsātmyamahitaṁ hitamācarēt|
ēkāntaraṁ tataścōrdhvaṁ dvyantaraṁ tryantaraṁ tathā||25||
View original
पादांशेन त्यजेत्सात्म्यमहितं हितमाचरेत्|
एकान्तरं ततश्चोर्ध्वं द्व्यन्तरं त्र्यन्तरं तथा||२५||
hitaṁ cāsātmībhūtamapyācarēt| taccāhitaṁ sahasā tyaktaṁ hitaṁ ca sēvitaṁ rōgāya sampadyatē| ata ucyatē-pādāṁśēnēti| pādēna caturthabhāgēnāpathyaṁ tyajēt| aṁśēnaiva bhajēt| aṁśō bhāgaḥ| sa ca prakaraṇāt pādasyaiva vijñēyaḥ| tēna pādēna vā pādapādēna vā tyajēdapathyaṁ tēnaiva ca pathyaṁ bhajēt| kēna kramēṇētyāha-ēkāntaramityādi| tēnaitaduktaṁ bhavati-apathyāducitādēkaṁ pādaṁ caturbhāgaṁ rōgī, balādyapēkṣayā pādapādaṁ vā prathamadivasē tyajēt| sa caturbhāgaḥ pathyādanucitāt sēvyaḥ, tatō dvitīyē'hni sarvamēvāpathyaṁ tatastr̥tīyē'hni apathyasya traya ēva bhāgāḥ pathyasyaikō bhāga ityēkadivasāntaritaṁ caturthādiṣu divasēṣvēvamēva vā| upayujyamānacaturthabhāgasātmībhāvāt| tataścōrdhvaṁ dvyantaram| kimuktaṁ bhavati? caturthē bhāgē pathyasya sātmībhūtē apathyāducitāt dvitīyō bhāgastyājyaḥ| tēnārddhamapathyasyārddhaṁ pathyasya tasmin dinē bhavati| dvitīyē divasē sātmībhūtacaturbhāga ēva yōjyaḥ| ēvaṁ tr̥tīyē divasē caturthē punararddhamātramēvaṁ dvidināntaritam| ēvaṁ pañcamādidivasēṣvapi| ā arddhasātmībhāvāt| tatastryantaritam| sātmībhūtē'rddhē tr̥tīyō bhāgē'pathyāttyājyaḥ, pathyācca sēvyaḥ| tasmindinē pathyasya bhāgāstrayaḥ, apathyasyaikō bhāgaḥ| dvitīyē divasē sātmībhūtaṁ pathyāpathyayōrarddhamarddham| ēvaṁ tr̥tīyē caturthē ca| pañcamē punaścaturthō bhāgō'pathyasya bhāgāstrayaḥ pathyasyēti tryantaritam| ēvaṁ ṣaṣṭhādiṣu divasēṣvā bhāgatrayasātmībhāvāt| tataḥ sarvamēva pathyam| ēvamēkadvitridināni kramēṇāsātmyaṁ sāṁtmyēnāntarayitavyam| (1) anyē manyantē-prathamē divasē bhāgaḥ pathyātsēvyaḥ| śēṣamapathyam| dvitīyē sarvamapathyam| tr̥tīyē punarēkō bhāgaḥ| ēvaṁ bhāga ēkāntaritaḥ| caturthē dvau| pañcamē ēkaḥ| ṣaṣṭhē ca saptamē punardvau dvāviti dvyantarēṇa| aṣṭamē trayaḥ, navamē dvau| daśamē tadvadēkādaśē ca, dvādaśē punastraya iti tryantaritaḥ| tatastrayōdaśāt prabhr̥ti sarvaṁ pathyamēvēti| (2) anyē punaranyathā varṇayanti| yathā-anēnaivaikādinā sātmyamasātmyēnāntarayitavyam| tatra vicāraṇādapathyaṁ sātmyaṁ bhuñjānaḥ pathyabhōjanēcchurēkadivasamapathyasya bhāgatrayaṁ pathyasya caikō bhāgaḥ| dvitīyē sarvamēvāpathyamityēkāntaritam| tr̥tīyē dvau pathyasya dvāvapyapathyasya, ēvaṁ caturthē'pi| pañcamē punarapathyasya bhāgatrayaṁ caturthō bhāgaḥ pathyasya, ēvaṁ dvyantaram| tataḥ ṣaṣṭhē divasē trīnbhāgān pathyasya ēkamapathyasya| ēvaṁ saptamē'ṣṭamē ca| navamē punardvau dvau bhāgau daśamē caturthō'pi pathyasya| tadvadēkādaśē dvādaśē, trayōdaśē| caturdaśē punastrayō bhāgāḥ pathyasya bhāgō'pathyasya| ataḥ pañcadaśāt prabhr̥ti sarvaṁ pathyamēva yōjyam| anayōrēva ca pakṣayōryujyamānatvamēva manyāmahē| tathā ca śāstrakr̥dbhirēva r̥tusandhau caturddaśadinamānā kramasamāptiriṣṭā| anyē punaranyathā varṇayanti-prathamē divasē'pathyasya trīnbhāgān pathyasyaikam| dvitīyē sarvamēvāpathyam| tr̥tīyē pathyasya dvāvapathyasya ca dvau| caturthē pathyasyaikō bhāgaḥ, apathyasya bhāgāstrayaḥ| pañcamē'pyēvamēva| ṣaṣṭhē pathyasya trīn bhāgānapathyasyaikam| saptamē dvau dvau pathyāpathyayōrēvamaṣṭamē navamē ca| daśamādārabhya sarvamēva pathyam|| 25||
Adhikarana kramashaH pathyApathyashIlanaparihAraguNAH (26) · Śloka 26
kramēṇānēna sāntyaktā dōṣāḥ saṁvardhitā guṇāḥ|
prabhavanti na pīḍāyai prāpnuvanti sthirātmatām||26||
View original
क्रमेणानेन सान्त्यक्ता दोषाः संवर्धिता गुणाः|
प्रभवन्ति न पीडायै प्राप्नुवन्ति स्थिरात्मताम्||२६||
ityanēna kramēṇāpathyadōṣāstyaktāḥ pīḍāyai na bhavanti| pathyaguṇāśca saṁvarddhitāḥ sthirātmatāṁ prāpnuvanti|| 26||
Adhikarana trayaH upastambhAH (27) · Śloka 27
tritayaṁ caitadupastambhanamāhāraḥ svapnō'brahmacaryaṁ ca|
ēbhiryuktiyuktairupātabdhamupastambhaiḥ śarīraṁ balavarṇōpacayōcitamanuvartatē yāvadāyuḥ saṁskāraḥ|
tatrā''hāra uktō vakṣyatē ca||27||
View original
त्रितयं चैतदुपस्तम्भनमाहारः स्वप्नोऽब्रह्मचर्यं च|
एभिर्युक्तियुक्तैरुपातब्धमुपस्तम्भैः शरीरं बलवर्णोपचयोचितमनुवर्तते यावदायुः संस्कारः|
तत्राऽऽहार उक्तो वक्ष्यते च||२७||
ētatprasaṅga ēvēdamucyatē| ētattrayamupastambhō dhārakaṁ śarīrasya| kimityāha-āhāraḥ, svapnaḥ abrahmacaryaṁ ca| ēbhirupastabdhaṁ dēhaṁ śarīraṁ yuktyā anyūnādhikatā'bhidhānayā yuktaiḥ| prakarṣayuktairbalādibhiḥ samr̥ddhamāpūrvakarmasaṁskāraparikṣayādāyuranuvarttatē| tatrāhāraḥ pūrvēṣvadhyāyēṣūktaḥ| uttarē cādhyāyē jvarādiṣu ca vakṣyatē|| 27||
Adhikarana nidrAyAH svarUpam (28) · Śloka 28
lōkādisargaprabhavā tamōmūlā tamōmayī|
bāhulyāttamasō rātrau nidrā prāyēṇa jāyatē||28||
View original
लोकादिसर्गप्रभवा तमोमूला तमोमयी|
बाहुल्यात्तमसो रात्रौ निद्रा प्रायेण जायते||२८||
kramaprāptaḥ svapna ucyatē| lōkānāmādisargē jagadutpāttikālē prabhavō yasyāḥ sā tathāvidhā| tamaḥ kāraṇānmūlaṁ yasyāḥ sā tamōmūlā| tamōmayī tamasa ēva vikāraḥ| tēnaitaduktaṁ bhavati-sarvathā tamastasyāḥ kāraṇamiti| ata ēva sā rātrau prāyēṇōtpadyatē| tamasō nāma mahāguṇasya bāhulyāt| sā ca nidrā rātrau bhavati divā vā| kēvalamanayā yuktyā jantūnāviśati|| 28||
Adhikarana nidrAveshAvasthA (29) · Śloka 29
ślēṣmāvr̥tēṣu srōtassu śramāduparatēṣu ca|
indriyēṣu svakarmabhyō nidrā viśati dēhinam||29||
View original
श्लेष्मावृतेषु स्रोतस्सु श्रमादुपरतेषु च|
इन्द्रियेषु स्वकर्मभ्यो निद्रा विशति देहिनम्||२९||
kayētyāha-ślēṣmāvr̥tēṣvityādi| āhārarasavaśāt ślēṣmaṇā srōtasvāvr̥tēṣu niruddhēṣvindriyēṣu ca svasvaviṣayagrahaṇakāraṇācchramāduparatēṣu nivr̥ttēṣu dēhinaṁ nidrā āviśati|| 29||
Adhikarana svapnAvasthA (30) · Śloka 30
sarvēndriyavyuparatau manō'nuparataṁ yadā|
viṣayēbhyastadā svapnaṁ nānārūpaṁ prapaśyati||30||
View original
सर्वेन्द्रियव्युपरतौ मनोऽनुपरतं यदा|
विषयेभ्यस्तदा स्वप्नं नानारूपं प्रपश्यति||३०||
āviṣṭāyāṁ ca nidrāyāṁ indriyēṣu ca viṣayēbhyō nivr̥ttēṣu manō yadā svakarmaṇō na nivr̥ttaṁ, tadā nānārūpaṁ svapnē prapaśyati dēhī| yadā tu kāraṇavaśēna manō'pi svakarmaṇō nivr̥ttaṁ bhavati, sā suṣuptāvasthā| tasyāṁ na kiñcidapi paśyati|| 30||
Adhikarana nidrAyAM mAhAtmyam (31) · Śloka 31
nidrāyattaṁ sukhaṁ duḥkhaṁ puṣṭiḥ kārśyaṁ balābalam|
vr̥ṣatāṁ klībatā jñānamajñānaṁ jīvitaṁ na ca||31||
View original
निद्रायत्तं सुखं दुःखं पुष्टिः कार्श्यं बलाबलम्|
वृषतां क्लीबता ज्ञानमज्ञानं जीवितं न च||३१||
tasyāśca nidrāyāḥ sukhādikamāyattam| tēnaitaduktaṁ bhavati-samyak sēvitā sukhapuṣṭibalavr̥ṣatvajñānajīvitairyōjayati naram| asamyak prayuktā tu duḥkhakārśyābalatvaklībatājñānaiḥ yōjayatītyarthaḥ| vr̥ṣataṁ strīgamanaśaktiḥ| jñānaṁ vr̥ddhiḥ|| 31||
Adhikarana akAlanidrAdidoShAH (32) · Śloka 32
akālē'tiprasaṅgācca na ca nidrā nivēṣitā|
sukhāyuṣī parātkuryātkālarātririvāparā||32||
View original
अकालेऽतिप्रसङ्गाच्च न च निद्रा निवेषिता|
सुखायुषी परात्कुर्यात्कालरात्रिरिवापरा||३२||
ētadēvōcyatē-sā nidrā akālē vakṣyamāṇē tadupayōgapratiṣiddhē kālē api svalpōpasēvitā, tathā kālē'pyatyantasēvitā, sarvadā vā, naiva vā sēvitā āyurjīvitaṁ parākarōti nāśayati| jīvitē'pi vyādhyādibhiḥ sukhaṁ parākarōti| yathā parā dvitīyēva kālarātriḥ maraṇaniśā sukhasyāyuṣaśca nāśanātsādr̥śyam|| 32||
Adhikarana yuktanidrAyAH guNAH (33) · Śloka 33
saiva yuktā punaryuṅktē nidrādēhaṁ sukhāyuṣā|
yōgābhiyōginō buddhirnirmalā'tamasā yathā||33||
View original
सैव युक्ता पुनर्युङ्क्ते निद्रादेहं सुखायुषा|
योगाभियोगिनो बुद्धिर्निर्मलाऽतमसा यथा||३३||
saiva nidrā yuktā samyak prayōgēṇa dēhaṁ sukhēnāyuṣā ca yōjayati| yathā yōgē tattvajñānē'bhiyōginaḥ puruṣasya nirmalā buddhiratamasā śuddhasvabhāvēna sattvarūpēṇa yōjayati| athavā tamasā kāraṇēna nirmalā sukhāyuṣā yōjayatītyarthaḥ|| 33||
Adhikarana rAtrijAgaraNAdInAM guNAH (34) · Śloka 34
rātrau jāgaraṇaṁ rūkṣaṁ snigdhaṁ prasvapanaṁ divā|
arūkṣamanabhiṣyandi tvāsīnapracalāyitam||34||
View original
रात्रौ जागरणं रूक्षं स्निग्धं प्रस्वपनं दिवा|
अरूक्षमनभिष्यन्दि त्वासीनप्रचलायितम्||३४||
tasyāśca nidrāyāḥ kālē prayōga uktaḥ, taṁ ca kālaṁ darśayati-rātrau jāgaraṇaṁ nidrāyā asēvā rūkṣaṁ dēhē rūkṣāṇāṁ bhāvānāṁ vr̥ddhikaramityarthaḥ, ēvaṁ divā prasvapanaṁ snigdham| āsīnapracalāyitaṁ na rūkṣaṁ na cābhiṣyandi| āsīnapracalāyitaṁ divā'pyupaviṣṭasya svalpā nidrā, abhiṣyandi mālinyēna srōtasāṁ srāvakaḥ|| 34||
Adhikarana grIShme divAsvapnaM hitam (35) · Śloka 35
grīṣmē vāyucayādānaraukṣyarātryalpabhāvataḥ|
divāsvapnō hitō'nyasmin kaphapittakarō hi saḥ||35||
View original
ग्रीष्मे वायुचयादानरौक्ष्यरात्र्यल्पभावतः|
दिवास्वप्नो हितोऽन्यस्मिन् कफपित्तकरो हि सः||३५||
grīṣmē tu divāsvapnaṁ vihitam| yatastasmin kālē vāyōścayō bhavati| ādānaṁ ca paripuṣṭaṁ bhavatyatō raukṣyaṁ rātryaśca nidrāsamāptyayōgyāḥ svalpā bhavanti| divāsvapnaśca santarpakaḥ| grīṣmādanyasmin kālē divāsvapnaḥ pittaślēṣmakaraḥ|| 35||
Adhikarana grIShmavarjyeShu RutuShu divAsvApaniShedhaH apavAdashca (36) · Śloka 36
muktā'tibhāṣyayānādhvamadyastrībhārakarmabhiḥ|
krōdhaśōkabhayaiḥ klāntān śvāsahidhmātisāriṇaḥ|
vr̥ddhabālābalakṣīṇakṣatatr̥ṭcchūlapīḍitān|
ajīrṇyabhihatōnmattāndivāsvapnōcitānapi|
dhātusāmyaṁ tathā hyēṣāṁ ślēṣmā cāṅgāni puṣyati||36||
View original
मुक्ताऽतिभाष्ययानाध्वमद्यस्त्रीभारकर्मभिः|
क्रोधशोकभयैः क्लान्तान् श्वासहिध्मातिसारिणः|
वृद्धबालाबलक्षीणक्षततृट्च्छूलपीडितान्|
अजीर्ण्यभिहतोन्मत्तान्दिवास्वप्नोचितानपि|
धातुसाम्यं तथा ह्येषां श्लेष्मा चाङ्गानि पुष्यति||३६||
ēṣāṁ hyatibhāṣyaklāntādīnāṁ divāsvapnēna dhātūnāṁ vātādīnāṁ dēhadhārakāṇāṁ sāmyamanyūnādhikatā bhavati| ślēṣmā cāṅgāni puṣyati upacinōtītyarthaḥ|| 36||
Adhikarana grIShme~api divAsvApe~ayogyAH (37) · Śloka 37
bahumēdaḥ kaphāḥ svapyuḥ snēhanityāśca nāhani||37||
View original
बहुमेदः कफाः स्वप्युः स्नेहनित्याश्च नाहनि||३७||
bahumēdaḥ ślēṣmaśarīrā apyatisnigdhāhārādiśīlinaśca grīṣmē'pyahani na svapyuḥ|| 37||
Adhikarana rAtriShvapi svapne~anarhAH (38) · Śloka 38
viṣārttaḥ kaṇṭharōgī ca naiva jātu niśāsvapi||38||
View original
विषार्त्तः कण्ठरोगी च नैव जातु निशास्वपि||३८||
viṣārttaḥ kaṇṭharōgī ca niśāsvapi na jātucit svapyāt|
Adhikarana ahitanidrayA jAyamAnA rogAH (39) · Śloka 39
halīmakaśirōjāḍyastaimityagurugātratāḥ|
jvarabhramamatibhraṁśasrōtōrōdhāgnimandatāḥ|
śōphārōcanahr̥llāsapīnasārddhāvabhēdakāḥ|
kaṇḍūrukkōṭhapiṭakākāsatandrāgalāmayāḥ|
viṣavēgapravr̥ttiśca bhavēdahitanidrayā||39||
View original
हलीमकशिरोजाड्यस्तैमित्यगुरुगात्रताः|
ज्वरभ्रममतिभ्रंशस्रोतोरोधाग्निमन्दताः|
शोफारोचनहृल्लासपीनसार्द्धावभेदकाः|
कण्डूरुक्कोठपिटकाकासतन्द्रागलामयाः|
विषवेगप्रवृत्तिश्च भवेदहितनिद्रया||३९||
ahitanidrāyā viruddhanidrāyāḥ sēvanēna halīmakādīnāmudbhavaḥ| imē vakṣyamāṇalakṣaṇāḥ| śirasō jāḍyaṁ gurutvamindriyāpāṭavaṁ ca| staimityaṁ gātrāṇāṁ nirutsāhatvam| viṣārtasya nidrayā viṣavēgapravr̥ttiḥ|| 39||
Adhikarana atinidrAyAH kAraNam (40) · Śloka 40
apacyamānō bāhulyātsrōtāṁsyāvr̥ṇutē kaphaḥ|
tataḥ srōtassu ruddhēṣu jāyatē gātragauravam|
gurugātrasya cālasyamālasyādatinidratā||40||
View original
अपच्यमानो बाहुल्यात्स्रोतांस्यावृणुते कफः|
ततः स्रोतस्सु रुद्धेषु जायते गात्रगौरवम्|
गुरुगात्रस्य चालस्यमालस्यादतिनिद्रता||४०||
atinidrāyāḥ kāraṇamucyatē| bāhulyāt kaphasyāgniḥ kaphaṁ paktuṁ na śaknōti| ataḥ sō'cyamānaḥ srōtāṁsyāvr̥ṇutē sthagayati| tataḥ srōtōrōdhāt gatragauravaṁ, gātragauravādālasyamālasyādatinidrātā|| 40||
Adhikarana atinidrAnAshakAni (41) · Śloka 41
virēkaḥ kāyaśirasōrvamanaṁ raktamōkṣaṇam|
dhūmaḥ kṣuttr̥ḍvyathāharṣaśōkamaithunabhīkrudhaḥ|
cintōtkaṇṭhā'sukhā śayyā sattvaudāryaṁ tamōjayaḥ|
rūkṣānnaṁ cāhitāṁ nidrāṁ vārayanti prasaṅginīm||41||
View original
विरेकः कायशिरसोर्वमनं रक्तमोक्षणम्|
धूमः क्षुत्तृड्व्यथाहर्षशोकमैथुनभीक्रुधः|
चिन्तोत्कण्ठाऽसुखा शय्या सत्त्वौदार्यं तमोजयः|
रूक्षान्नं चाहितां निद्रां वारयन्ति प्रसङ्गिनीम्||४१||
ētāmatinidrāṁ prasaṅginīmanuṣaktāṁ kāyavirēkādīni nāśayanti| asukhā kaṣṭā| utkr̥ṣṭasattvatvaṁ satvaudāryam|| 41||
Adhikarana nidrAnAshe hetavaH (42) · Śloka 42
ēta ēva ca vijñēyā nidrānāśasya hētavaḥ|
kālaśīlakṣayō vyādhirvr̥ddhiścānilapittayōḥ||42||
View original
एत एव च विज्ञेया निद्रानाशस्य हेतवः|
कालशीलक्षयो व्याधिर्वृद्धिश्चानिलपित्तयोः||४२||
ētānyēva ca virēkādīni samyaṅ nidrāyā api nāśahētavaḥ| kālaśca nidrānāśahētuḥ yēna prabhātādau sā na bhavati| śīlamabhyāsaḥ tēna yasya yasya yasmin kālē nidrānivr̥ttirabhyastā tasya tasya tasmin kālē sā bhavatīti| tathā kṣayō dhātūnāṁ nidrānāśakāraṇam| vyādhiścānyō jvarādiḥ| vātapittayōśca vr̥ddhiḥ|
Adhikarana nidrAnAshAjjAyamAnA rogAH (43) · Śloka 43
nidrānāśādaṅgamarddaśirōgauravajr̥mbhikāḥ|
jāḍyaglānibhramāpaktitandrārōgāśca vātajāḥ||43||
View original
निद्रानाशादङ्गमर्द्दशिरोगौरवजृम्भिकाः|
जाड्यग्लानिभ्रमापक्तितन्द्रारोगाश्च वातजाः||४३||
tasyāśca samyaṅ nidrāyā nāśādaṅgamardādyudbhavaḥ|| 43||
Adhikarana tandrAnidAnAni (44) · Śloka 44
kaphō'lpō vāyunōddhūtō dhamanīḥ sannirudhya tu|
kuryātsaṁjñāpahāṁ tandrāṁ dāruṇāṁ mōhakāriṇīm|
unmīlitavinirbhugnē parivartitatārakē|
bhavatastatra nayanē srutē lulitapakṣmaṇī|
arddhatrirātrātsā sādhyā na sā sādhyā tataḥ param||44||
View original
कफोऽल्पो वायुनोद्धूतो धमनीः सन्निरुध्य तु|
कुर्यात्संज्ञापहां तन्द्रां दारुणां मोहकारिणीम्|
उन्मीलितविनिर्भुग्ने परिवर्तिततारके|
भवतस्तत्र नयने स्रुते लुलितपक्ष्मणी|
अर्द्धत्रिरात्रात्सा साध्या न सा साध्या ततः परम्||४४||
kaphō'lpaḥ ityādi subōdham|| 44||
Adhikarana rAtrau sAtmyataH nidrAM seveta (45) · Śloka 45
yathākālamatō nidrāṁ rātrau sēvēta sātmyataḥ||45||
View original
यथाकालमतो निद्रां रात्रौ सेवेत सात्म्यतः||४५||
ataḥ kāraṇāt kālānatikramēṇa rātrau nidrāṁ sēvēta yādr̥śī sātmyā|| 45||
Adhikarana rAtrau jAgaritasya prAtaH svApavidhiH (46) · Śloka 46
asātmyājjāgarādardhaṁ prātaḥ svapyādabhuktavān||46||
View original
असात्म्याज्जागरादर्धं प्रातः स्वप्यादभुक्तवान्||४६||
asātmyē jāgaraṇē pravr̥ttē prātardivā'pyarddhaṁ jāgaraṇasya svapyāt| tēnaitaduktaṁ bhavati yasya rātrau yāmadvayaṁ jāgaraṇaṁ pravr̥ttaṁ tēna divā prabhātē yāma ēkaḥ svaptavyaḥ abhuktavatā|| 46||
Adhikarana mandanidrasya upacArAH (47) · Śloka 47
śīlayēnmandanidrastu kṣīramikṣurasaṁ rasān|
ānūpaudakamāṁsānāṁ bhakṣyān gauḍikapauṣṭikān|
śālīnmadyāni māṣāṁśca kīlāṭān māhiṣaṁ dadhi|
abhyaṅgōdvarttanasnānamūrdhvaśravaṇapūraṇam|
cakṣuṣastarpaṇaṁ lēpaḥ śirasō vadanasya ca|
pravātē surabhau dēśē sukhāṁ śayyāṁ yathōcitē|
saṁvāhanaṁ sparśasukhaṁ cittajñairanujīvibhiḥ|
sarpiḥ kṣīrānupānaṁ ca jīvanīyaiḥ śr̥taṁ pibēt|
kāntābāhulatāślēṣō nirvr̥ttiḥ kr̥takr̥tyatā|
manō'nukūlā viṣayāḥ kāmaṁ nidrāsukhapradāḥ||47||
View original
शीलयेन्मन्दनिद्रस्तु क्षीरमिक्षुरसं रसान्|
आनूपौदकमांसानां भक्ष्यान् गौडिकपौष्टिकान्|
शालीन्मद्यानि माषांश्च कीलाटान् माहिषं दधि|
अभ्यङ्गोद्वर्त्तनस्नानमूर्ध्वश्रवणपूरणम्|
चक्षुषस्तर्पणं लेपः शिरसो वदनस्य च|
प्रवाते सुरभौ देशे सुखां शय्यां यथोचिते|
संवाहनं स्पर्शसुखं चित्तज्ञैरनुजीविभिः|
सर्पिः क्षीरानुपानं च जीवनीयैः शृतं पिबेत्|
कान्ताबाहुलताश्लेषो निर्वृत्तिः कृतकृत्यता|
मनोऽनुकूला विषयाः कामं निद्रासुखप्रदाः||४७||
yastu virēkādikāraṇēna vātakōpēna mandanidraḥ kṣīrādīn śīlayēt| tathā''nūpānāmaudakādīnāñca māṁsānāṁ sambandhinō rasān bhakṣyāṁśca guḍasaṁskr̥tān piṣṭaśālikr̥tāṁśca, tathā śāliyōnīni madyāni| kimbhūtāni? madakāraṇaśaktiyuktāni| anyēṣāṁ śālimadyāni māṣāṁśca iti pāṭhaḥ| mūrdhnaḥ śirasastarpaṇaṁ snēhapūraṇam| tacca vakṣyatē| śirasō vadanasya ca susnigdhairlēpaḥ| pravātē vātasaṁyōgē dēśē| saṁvāhanaṁ mardanam| kimbhūtam? sparśasukhakaraṁ na pīḍākaramityarthaḥ| kēna kāryam? cittajñairanujīvibhiḥ tathā jīvanīyaiḥ auṣadhaiḥ śr̥taṁ pakvaṁ sarpiḥ pibēt| tadanu ca kṣīraṁ kēvalamēva| kāntābāhulatētyādi subōdham|| 47||
Adhikarana brahmacaryAdiyutasya nidrA kAle bhavatyeva,mandanidropacArANAM varjanIyatvenAtideshaH (48) · Śloka 48
brahmacaryaratērgrāmyasukhaniḥ spr̥hacētasaḥ|
nidrā santōṣatr̥ptasya svaṁ kālaṁ nātivarttatē|
ētānyēva ca bhūyiṣṭhaṁ nidrāluḥ parivarjayēt||48||
View original
ब्रह्मचर्यरतेर्ग्राम्यसुखनिः स्पृहचेतसः|
निद्रा सन्तोषतृप्तस्य स्वं कालं नातिवर्त्तते|
एतान्येव च भूयिष्ठं निद्रालुः परिवर्जयेत्||४८||
ētānyēva ca kṣīrādīni nidrāluḥ prasaktanidrō bhūyiṣṭhaṁ bāhulyēna parivarjayēt|| 48||
Adhikarana saptavidhAH nidrAH tAsAM vivaraNa~jca (49) · Śloka 49
kālasvabhāvāmayacittadēha- khēdaiḥ kaphāgantutamōbhavā ca|
nidrā bibharti prathamā śarīraṁ pāpmā'ntagā vyādhinimittamanyāḥ||49||
View original
कालस्वभावामयचित्तदेह- खेदैः कफागन्तुतमोभवा च|
निद्रा बिभर्ति प्रथमा शरीरं पाप्माऽन्तगा व्याधिनिमित्तमन्याः||४९||
kālasvabhāvādibhiḥ saptavidhā nidrā| tatra prathamā yā nidrā sā kālasvabhāvaprabhavā śarīraṁ dhārayati| antagā tamōbhavā pāpmā duṣṭā| anyā śēṣā yā āmayakhēdēna, cittakhēdēna, dēhakhēdēna, cāmādinā, ślēṣmaprabhavā, āgantunā śastraprahārādinā jātā| ētāḥ vyādhīnāṁ nimittam|| 49||
Adhikarana sambhoge niShiddhA strI deshakAlAdi ca (50) · Śloka 50
grāmyadharmapravr̥ttau tu rajasvalāmaniṣṭācārāmaśastāmatisthūlāmatikr̥śāṁ garbhiṇīṁ sūtikāmanuttānāṁ vikr̥tāṅgāṁ gaṇikāmaprajasaṁ duṣṭayōnimanyayōnimanyastriyaṁ viśēṣācca vayōvarṇavr̥ddhāṁ sagōtrāṁ gurumitrabandhubhr̥tyapatnīṁ varṇinīṁ tathā caityacatvaracatuṣpathōpavanaśmaśānāghātasalilauṣadhadvijagurusuranr̥pālayēṣvahani gōsargē madhyandinē'rddharātrau parvēṣvanaṅgē pipāsurapraṇītasaṅkalpō vā na gacchēt||50||
View original
ग्राम्यधर्मप्रवृत्तौ तु रजस्वलामनिष्टाचारामशस्तामतिस्थूलामतिकृशां गर्भिणीं सूतिकामनुत्तानां विकृताङ्गां गणिकामप्रजसं दुष्टयोनिमन्ययोनिमन्यस्त्रियं विशेषाच्च वयोवर्णवृद्धां सगोत्रां गुरुमित्रबन्धुभृत्यपत्नीं वर्णिनीं तथा चैत्यचत्वरचतुष्पथोपवनश्मशानाघातसलिलौषधद्विजगुरुसुरनृपालयेष्वहनि गोसर्गे मध्यन्दिनेऽर्द्धरात्रौ पर्वेष्वनङ्गे पिपासुरप्रणीतसङ्कल्पो वा न गच्छेत्||५०||
svapnamuktvā kramaprāptamabrahmacaryamucyatē| abrahmacāryaṁ strīgamanam grāmyadharmapravr̥ttiriti paryāyaḥ| tasyāṁ tu grāmyadharmapravr̥ttau prakr̥tāyāṁ rajasvalātvādiyuktāṁ nārīṁ na gacchēt| caityādiṣu pradēśēṣu divasagōsargādiṣu ca kālēṣu anaṅgañca pipāsādyavasthāsu ca| rajasvalā udakyā aniṣṭhāṁ rūpādinā apriyāṁ aniṣṭācārā yā priyā'pi taddviṣṭamācarati| aśastām hīnākr̥tijanmalakṣaṇām| vikr̥tāṅgāṁ kaubjavāmanatvādijanmayuktām| gaṇikāṁ vēśyām| aprajasaṁ vandhyām| yasyā vā prajā jātā'pi na jīvati| duṣṭaṁ vyādhibhiryōniryasyāḥ| anyayōnirvaḍavāgardabhyādiḥ anyastrī parastrī viśēṣācca vayōvarṇavr̥ddhāṁ na gacchēt| varṇavr̥ddhā jātyadhikā| vayōvr̥ddhā prasiddhā| sagōtrāmēkagōtrāṁ tathā gurvādipatnīṁ ca viśēṣādvarjayēt| caityaḥ prasiddhaḥ| grāmādbahirmahāvr̥kṣaśca caityaḥ| catvaraḥ tripatham| āghātanaṁ sūnādinigrahasthānam| salilādīnāmālayēnāśrayavācinā sambandhaḥ| salilālayō nadītaṭākādiḥ| auṣadhālayaḥ tatsthānaṁ parvatavēṣmādiḥ yatra bahūnyauṣadhāni bhavanti| gōsargō rātrikṣayaḥ| parvadinaṁ caturthī, ṣaṣṭhī, aṣṭamī amāvasyā ca| anaṅgaṁ yōnyābhidhānādaṅgādanyat pāṇyūrvādi| apraṇītasaṅkalpō anutpannatadicchaḥ|| 50||
Adhikarana viparItavyavAyAdInAM niShedhaH (51) · Śloka 51
na ca viparītavyavāyē yōjayēt||51||
View original
न च विपरीतव्यवाये योजयेत्||५१||
na viparītavyavāyē ca striya kāñcana yōjayēt| viparītavyavāyaḥ striyāḥ puruṣakarma|| 51||
Adhikarana sambhoge mahAbhogasharIrAdInAM visheShaniShedhaH (52) · Śloka 52
viśēṣēṇa cātivyāyatāṁ garbhiṇīṁ navaprasūtāmr̥tumatīṁ saṁvr̥tayōniñca||52||
View original
विशेषेण चातिव्यायतां गर्भिणीं नवप्रसूतामृतुमतीं संवृतयोनिञ्च||५२||
ativyāyatatvādiyuktāṁ tu viśēṣēṇa na yōjayēt| atrānr̥tumatyasañjātārttavā bālā| r̥tumatīmiti kēcit paṭhanti| ativyāyatā mahābhōgaśarīrā|| 52||
Adhikarana mUrddhAbhighAtaniShedhaH (53) · Śloka 53
mūrddhābhighātaṁ ca pariharēt|
na ca niṣēkābhimukhaṁ śukraṁ dhārayēditi||53||
View original
मूर्द्धाभिघातं च परिहरेत्|
न च निषेकाभिमुखं शुक्रं धारयेदिति||५३||
maithunē mūrdhnaḥ śirasō'bhighātaṁ tāḍanaṁ varjayēt| tathā vr̥kṣaḥprabhr̥tīnāṁ dēśādyapēkṣayā ca parigrahaḥ|| 53||
Adhikarana vyavAyamAtrA (54) · Śloka 54
manaḥśarīrasthitimātramēva vyavāyaṁ sēvēta|
na tatparaḥ syāditi||54||
View original
मनःशरीरस्थितिमात्रमेव व्यवायं सेवेत|
न तत्परः स्यादिति||५४||
yāvatā vyavāyēna manasa autsukyaṁ śarīrē ca śukrasrutyādikaṁ na paśyati| tāvantamēva vyavāyaṁ sēvēta| naiva maithunaparaḥ syāditi|| 54||
Adhikarana sambhoganiyamAH (55) · Śloka 55
bhavati cātra ślēkaḥ- visrabdhahr̥ṣṭō rahasi tatkāmastaruṇaḥ pumān|
samasthitāṅgaḥ surabhirmuktamūtrādiravyathaḥ|
nānāśitō nātyaśitō vr̥ṣyāṇāṁ tarpitastryaham|
nārīṁ nārīrguṇairyuktāṁ sahapūrṇaguṇāṁ vrajēt||55||
View original
भवति चात्र श्लेकः- विस्रब्धहृष्टो रहसि तत्कामस्तरुणः पुमान्|
समस्थिताङ्गः सुरभिर्मुक्तमूत्रादिरव्यथः|
नानाशितो नात्यशितो वृष्याणां तर्पितस्त्र्यहम्|
नारीं नारीर्गुणैर्युक्तां सहपूर्णगुणां व्रजेत्||५५||
bhavati cātrēti śailī| visrambhādiyuktō nārīṁ vrajēt| visrabdhaḥ svasthāmanāḥ rahasyēkāntē| tatkāmō gamyamānayōṣitkāmaḥ gamanadivasāt pūrvaṁ divasatrayaṁ vr̥ṣṇairāhāraiḥ kr̥tatr̥ptiḥ| kimbhūtāṁ nārīṁ nārīguṇairvājīkaraṇādhyāyōtkairyuktām| tatra hi `tasmādyā yasya hr̥dayam' ityādinā vakṣyati| pūrvōktaiśca guṇairvisrambhādibhiḥ puruṣōktaḥ| kēvalaṁ liṅgavaiparītyam|| 55||
Adhikarana RutuvisheSheNa saMyoge kAlaniyamaH (56) · Śloka 56
dvyahādvasantē tasyāntē pakṣāttadvad ghanōdayē|
sēvēta kāmataḥ kāmaṁ hēmantē śiśirē balī||56||
View original
द्व्यहाद्वसन्ते तस्यान्ते पक्षात्तद्वद् घनोदये|
सेवेत कामतः कामं हेमन्ते शिशिरे बली||५६||
vasantē dvyahānnārīṁ vrajēt tasya vasantasyāntē grīṣmē pakṣāttadvat ghanōdayē varṣāsu hēmantē śiśirē ca balī balavān kāmatō yathēcchaṁ sēvēta| śaradi tvanuktāvapi vasantasadr̥śabalādimatvād dvyahādēva nārīṁ vrajēt| tathā ca śrīvāgbhaṭagrantha ēva- `dvyahāvasantaśaradōḥ' iti|| 56||
Adhikarana maithunAnantaraM sevanIyAni (57) · Śloka 57
snānāṅgarāgavyajanēndupāda- māṁsāsavakṣīrarasān rasālām|
bhakṣyān sitāḍhyān salilaṁ suśītaṁ sēvēta nidrāñca ratāntatāntaḥ||57||
View original
स्नानाङ्गरागव्यजनेन्दुपाद- मांसासवक्षीररसान् रसालाम्|
भक्ष्यान् सिताढ्यान् सलिलं सुशीतं सेवेत निद्राञ्च रतान्ततान्तः||५७||
ratāntē ca tāntaḥ klāntaḥ snānādīn sēvēta|| 57||
Adhikarana grAmyadharmottaraM snAnAdisevanasya phalam (58) · Śloka 58
strīsaṁsargāddhi sadyaḥ syātklībatā balināmapi|
ēvaṁ cāpyāyatē śīghraṁ tēṣāṁ śukraṁ ca dhāma ca||58||
View original
स्त्रीसंसर्गाद्धि सद्यः स्यात्क्लीबता बलिनामपि|
एवं चाप्यायते शीघ्रं तेषां शुक्रं च धाम च||५८||
kimarthamētat kuryādata āha- strīsaṁsargāditi| balināmapi strīsaṁsargē tatkālaṁ klaibyamavaśyamēva bhavati| anēna tu snānādinā kr̥tēna śīghramēva śukramāpyāyatē|| 58||
Adhikarana avidhigrAmyadharmasevAyA doShAH (59) · Śloka 59
duṣṭyāyurōjaḥśukrāṇāṁ kṣayaṁ mēḍhrāśrayān gadān|
vāyōḥ kōpamadharmaṁ ca mūḍhaḥ prāpnōtyatō'nyathā|
uttānō vēgarōdhī vā vr̥ddhimēhāśmaśarkarāḥ|
timirādigadōtpattirmūrddhādyahananād dhruvam||59||
View original
दुष्ट्यायुरोजःशुक्राणां क्षयं मेढ्राश्रयान् गदान्|
वायोः कोपमधर्मं च मूढः प्राप्नोत्यतोऽन्यथा|
उत्तानो वेगरोधी वा वृद्धिमेहाश्मशर्कराः|
तिमिरादिगदोत्पत्तिर्मूर्द्धाद्यहननाद् ध्रुवम्||५९||
atō yathōktādvidhānādanyēna nārīṁ gacchanmūḍhō dr̥ṣṭyādikṣayaṁ mēḍhrarōgān vātakōpadharmaṁ ca prāpnōti yathāsambhavam| tathā striyāḥ puruṣāyitē puruṣa uttānō gacchan vāyōrvaiparītyēnāśu śukranirgamanād vr̥ddhyādīn prāpnōti| yaścānyathāpi śukravēgarōdhī sō'pi| vr̥ddhirāntravr̥ddhiḥ vakṣōmūrddhādyāhananāttimirādīn ūrdhvajatrurōgānurasaḥ śūlādīṁśca prāpnōti| dhruvamāvaśyakē|| 59||
Adhikarana atimaithune vyApadaH (60) · Śloka 60
bhramaklamōrudaurbalyabaladhātvindriyakṣayaḥ|
aparvamaraṇaṁ ca syādviśēṣēṇātimaithunāt||60||
View original
भ्रमक्लमोरुदौर्बल्यबलधात्विन्द्रियक्षयः|
अपर्वमरणं च स्याद्विशेषेणातिमैथुनात्||६०||
atimaithunāt bhramādyutpattiḥ| aparvamaraṇamakālamaraṇam| viśēṣēṇōrvōrbalahāniḥ, ūrudaurbalyam|| 60||
Adhikarana sambhoge niyamaH (61) · Śloka 61
na cōnaḥ ṣōḍaśādvarṣāt saptatēḥ paratō na ca|
āyuṣkāmō naraḥ strībhiḥ saṁyōgaṁ gantumarhati||61||
View original
न चोनः षोडशाद्वर्षात् सप्ततेः परतो न च|
आयुष्कामो नरः स्त्रीभिः संयोगं गन्तुमर्हति||६१||
āyuryōḥ naraḥ kāmayatē sa ṣōḍaśād varṣādadhaḥ saptatērūrdhvaṁ ca varṣēṣu strībhiḥ saṁsargē gantuṁ nārhati|| 61||
Adhikarana bAlyAvasthAyAM sambhoge hAniH (62) · Śloka 62
atibālō hyāsampūrṇasarvadhātuḥ striyaṁ vrajan|
upatapyēta sahasā taṭākamiva kājalam||62||
View original
अतिबालो ह्यासम्पूर्णसर्वधातुः स्त्रियं व्रजन्|
उपतप्येत सहसा तटाकमिव काजलम्||६२||
yataḥ ṣōḍaśādūnavarṣa atibālaḥ asampūrṇadhātuḥ sahasā striyō gacchannupatapyēta yathā taṭākaṁ kājalaṁ stōkajalaṁ jhaṭityēva sūryasantāpādi bhirupatapyatē śuṣyati tathā|| 62||
Adhikarana vRuddhasya strIgamane hAniH (63) · Śloka 63
śuṣkaṁ rūkṣaṁ yathā kāṣṭhaṁ jantujagdhaṁ vijarjaram|
spr̥ṣṭamāśu viśīryēta tathā vr̥ddhaḥ striyaṁ vrajan||63||
View original
शुष्कं रूक्षं यथा काष्ठं जन्तुजग्धं विजर्जरम्|
स्पृष्टमाशु विशीर्येत तथा वृद्धः स्त्रियं व्रजन्||६३||
saptatērūrdhvaṁ vr̥ddhaḥ striyō vrajan āśu viśīryēta jhaṭiti naśyēta| yathā jantubhiḥ kr̥mibhirbhakṣitaṁ kāṣṭhaṁ śuṣkaṁ rūkṣaṁ vijarjjaramatipurāṇatvānnaṣṭasthairyaṁ spr̥ṣṭaṁ naśyatīti|| 63||
Adhikarana shukraparirakShaNopadeshaH (64) · Śloka 64
kāyasya tējaḥ paramaṁ hi śukramāhārasārādapi sārabhūtam|
jitātmanā tatparirakṣaṇīyaṁ tatō vapuḥ santatirapyudārā||64||
View original
कायस्य तेजः परमं हि शुक्रमाहारसारादपि सारभूतम्|
जितात्मना तत्परिरक्षणीयं ततो वपुः सन्ततिरप्युदारा||६४||
ēvaṁ sthitē jitātmanā jitēndriyēṇa satā śukraṁ parirakṣaṇīyam| yataḥ kāyasya śarīrasya śukraṁ śrēṣṭhaṁ tējaḥ| kimbhūtam tat? āhārasya sārādrasākhyādapi sārabhūtaṁ tasmādrakṣaṇīyam| ataśca rakṣaṇīyam| yatastataḥ śukrādrakṣitādvapuḥ śarīraṁ satējastvādudāramutkr̥ṣṭaṁ bhavati|| 64||
Adhikarana tAtkAlikasukhakarANyapramattena sevyAni shAshvatasukha-dAyikAni tu tatpareNa sevyAni (65) · Śloka 65
apramatō bhajēdbhāvāṁstadātvasukhasaṁjñakān|
sukhōdarkēṣu sajjēta dēhasyaitadalaṁ hitam||65||
View original
अप्रमतो भजेद्भावांस्तदात्वसुखसंज्ञकान्|
सुखोदर्केषु सज्जेत देहस्यैतदलं हितम्||६५||
idaṁ kartavyatāprasaṅgēnōcyatē| tadātvasukhasajñakān bhāvānapramattaṁ bhajēt| tadātvasukhasaṁjñakān yē tadātvē dr̥ṣṭaṁ ēva tatkālaṁ sukhaphalā yōṣidāhāradayastē bhāvāḥ apramattādinā satā sēvyāḥ| yatō dr̥ṣṭādr̥ṣṭyōrduḥkhakarttr̥tvēna na virudhyantē yē tadātvasukhāstēṣāṁ vastutō duḥkhānāmēva sukhabuddhirlōkasyēti jñāpayati saṁjñāgrahaṇēna| tathā sukhōdarkēṣu sadyō duḥkhādēṣvapi adr̥ṣṭasukhaphalēṣu sajjēta tātparyamāśrayēta tapōdānādiṣu| ētadubhayaṁ dēhasya hitatvē paryāptam|| 65||
Adhikarana hitAhArasevane~api rogodbhave kAraNam (66) · Śloka 66
prajñāparādhō'sātmyārthasaṁyōgaḥ kālavaikr̥tam|
hitē'pi ratamāhārē yōjayantyāmayairnaram||66||
View original
प्रज्ञापराधोऽसात्म्यार्थसंयोगः कालवैकृतम्|
हितेऽपि रतमाहारे योजयन्त्यामयैर्नरम्||६६||
tasmāt prajñāparādhādi naramāmayairvyādhibhiryōjayati| prajñāparādhō dinacaryōktācāravyatikramaḥ| tathā'sātmyairanucitaiḥ śabdādibhiridriyārthaiḥ saṁyōgaḥ| kālasya ca vikr̥tatvaṁ viṣamatvaṁ vā| yathāprāptatvādviparītasvarūpatvam| kimbhūtaṁ naramityāha- hitē'pyāhārē ratamahitasya tvāhārasya rōgakr̥ttvaṁ sthimēvētyapi śabdasyārthaḥ|| 66||
Adhikarana ahitAhArAsevane~api rogAsambhave kAraNam (67) · Śloka 67
nāpathyasēvanaṁ sadyaḥ prabādhantē tadā malāḥ|
prakōpaṁ prativighnanti bhinnairdūṣyādibhiryadā|
na ca sarvōpacārō'pi sarvadā sarvadōṣakr̥t|
na hi sarvāṇyapathyāni tulyadōṣāṇi naiva ca|
sarvē tulyabalā dōṣā na sarvāṇi vapūṁṣi ca|
vyādhikśamatvē śaktāni...................||67||
View original
नापथ्यसेवनं सद्यः प्रबाधन्ते तदा मलाः|
प्रकोपं प्रतिविघ्नन्ति भिन्नैर्दूष्यादिभिर्यदा|
न च सर्वोपचारोऽपि सर्वदा सर्वदोषकृत्|
न हि सर्वाण्यपथ्यानि तुल्यदोषाणि नैव च|
सर्वे तुल्यबला दोषा न सर्वाणि वपूंषि च|
व्याधिक्शमत्वे शक्तानि...................||६७||
nanu caivaṁ hi dr̥ṣṭaṁ yathā apathyaṁ sēvitaṁ na ca rōga utpannaḥ| tat kathamityucyatē| apathyasēvinaṁ puruṣaṁ malā vātādayaḥ sadya ēva tadā na bādhantē yadā bhinnairvisadr̥śairdūṣyadēśādibhiḥ prakōpē vighnanti| yathā pittakōpakāraṇē ānūpadēśē sēvitē jhaṭiti vyādhirnōtpadyatē| yadā tu dūṣyādīnāṁ sādr̥śyāt malānāṁ kōpē vighnō na bhavati tadāvaśyaṁ sadya ēva bādhantē| ataśca sadyō na bādhantē malāḥ| yatō na sarvāpacārō'pathyasēvanaṁ sarvadaiva sarvadōṣakaraḥ| tēnaitaduktaṁ bhavati- kiścdapacāraḥ kadāciddōṣaviśēṣahētuḥ| dūṣyāsādr̥śyāt| yatō na hi sarvāṇyapathyāni tulyadōṣāṇi ēkadōṣahētūni| tathā hi - yēnāpathyaṁ ślēṣmakāraṇaṁ sēvitaṁ tasya tasminnāhārādāvavaśyaṁ tadviparītadōṣakāraṇamapi sambhavati| yēna sa na tathā kupyati| yataśca sarvē dōṣā na sadr̥śabalāḥ| kaściddhīnabalō balādhikēna ruddhakōpō na kupyati na ca sarvāṇi vapūṁṣi vyādhikṣamatvē śaktāni| tēnaitaduktaṁ bhavati- bahurapi dōṣaḥ kupitō vyādhikṣamē dēhē na lakṣyatē| pīḍākaraṇāśaktatvāt|| 67||
Adhikarana apathyasyApathyatamatve bhAve kAraNam (68) · Śloka 68
....................yatō'pathyaṁ tadēva tu|
gacchatyapathyatamatāṁ tulyadōṣādivarddhitam||68||
View original
....................यतोऽपथ्यं तदेव तु|
गच्छत्यपथ्यतमतां तुल्यदोषादिवर्द्धितम्||६८||
tathā tulyairdūṣyādibhirupabr̥ṁhitamapathyaṁ yatō'pathyatamatāṁ gacchanti balāt| ētaduktaṁ bhavati- visadr̥śairdūṣyādibhiryuktamapathyaṁ kadāciddōṣakaraṁ na bhavati| tulyāḥ sadr̥śadūṣyādayaḥ| yathā ślēṣmaprakr̥tērmandāgnēralpabalasya svalpasattvasya snigdhādisātmyasya snigdhagurvādiprakupitēna kaphēna vasantē mēdasō dūṣaṇam| atraikadvitrāṇāṁ dūṣyādīnāṁ sādr̥śyāsādr̥śyayōḥ kāryakarttr̥tvē gurulāghavaṁ kalpanīyam|| 68||
Adhikarana bahubhiH kAraNaiH prakupitAnAM doShANAmAshukAritvam (69) · Śloka 69
ta ēva ca punardōṣā hētubhirbahubhiścitāḥ|
mithē viruddhā balinō dīrghakālānubandhinaḥ|
sarvē samaprakupitāḥ prāpyālpamapi kāraṇam|
prāṇāyatanamāśritya gambhīrāḥ sarvamārgagāḥ|
dēhē'hitōcitē tē syuścirādapyāśukāriṇaḥ||69||
View original
त एव च पुनर्दोषा हेतुभिर्बहुभिश्चिताः|
मिथे विरुद्धा बलिनो दीर्घकालानुबन्धिनः|
सर्वे समप्रकुपिताः प्राप्याल्पमपि कारणम्|
प्राणायतनमाश्रित्य गम्भीराः सर्वमार्गगाः|
देहेऽहितोचिते ते स्युश्चिरादप्याशुकारिणः||६९||
ta ēva ca vātādayō dōṣā yē apathyahētavastē cirādapi svalpamapi kāraṇamāsādyāpathyōcitē dēhē āśukāriṇō vyādhīnāṁ māraṇātmakēna karmaṇā bhavanti| kimbhūtāḥ? hētubhiḥ kāraṇaiḥ śītagurvādibhirbahubhiścitāḥ sañcitā mithaḥ parasparēṇa viruddhāstathā balavantō dīrghakālānubandhinō bahukālasthitāḥ sarvē ca samamēkakālaṁ prakupitāḥ prāṇāyatanaṁ prāṇasthānaṁ hr̥dayādikamāśritya prakupitā gambhīrā antassarāḥ sarvamārgagā aśēṣasrōtōvyāpinaḥ|| 69||
Adhikarana keShA~jcidahitAhArAdibhirapi sAtmyatvAdi (70) · Śloka 70
ahitānyapi cānyēṣāmabhyāsādupaśēratē|
dōṣāścaiṣāṁ kṣayaṁ yānti karmavātātapādibhiḥ||70||
View original
अहितान्यपि चान्येषामभ्यासादुपशेरते|
दोषाश्चैषां क्षयं यान्ति कर्मवातातपादिभिः||७०||
anyēṣāṁ cāhitānyapi abhyāsādupaśayavanti bhavanti| upaśayaḥ sātmyaṁ dēhasukhakarttr̥tvam| nanu ca tadahitaṁ vātādikōpēna kathaṁ rōgaṁ na karōti? ucyatē- tēṣāmahitōcitānāṁ dōṣāḥ karmabhirddhāvanalaṅghanādibhirvātātapādibhiśca kṣayamāyānti| pratidinaṁ vr̥ddhāḥ pratidinamēva kṣīyantē|| 70||
Adhikarana bhinnAhArAdimatAmapi bahUnAmekarogotpattau hetuH (71) · Śloka 71
bhināhārāvayaḥsātmyaprakr̥tīnāṁ samaṁ bhavēt|
ēkō vikr̥vāyvādiyugapatsēvanādgadaḥ||71||
View original
भिनाहारावयःसात्म्यप्रकृतीनां समं भवेत्|
एको विकृवाय्वादियुगपत्सेवनाद्गदः||७१||
nanu caivamanantarōktēna prakārēṇa bhinnēṣu bhinnabalēṣu bhinnakālēṣu ca dōṣadūṣyādiṣu bahūnāmēkarōgōtpattiḥ samakālaṁ dr̥ṣṭā tat kathamityucyatē- bhinnāhārētyādi| bhinnā visadr̥śā āhāradayō yēṣāṁ tē tathāvidhāḥ tēṣāṁ samamēkakālaṁ ya ēkō gadaḥ sa vikr̥tānāṁ vāyvādīnāṁ sēvanāt|| 71||
Adhikarana vAtAdInAM vikRutau kAraNAni (72) · Śloka 72
vātādīnāṁ tu vikr̥tirvikr̥tādgrahacārataḥ|
bhaumāntarikṣadivyēbhya utpātēbhyaśca jāyatē||72||
View original
वातादीनां तु विकृतिर्विकृताद्ग्रहचारतः|
भौमान्तरिक्षदिव्येभ्य उत्पातेभ्यश्च जायते||७२||
kathaṁ tēṣāṁ vātādīnāṁ tathāvidhā vikr̥tirucyatē| vikr̥tāt grahāṇāṁ rāśigamanāt| bhaumādibhyaścōtpātēbhyaḥ| bhūmau jātō bhaumaḥ| ēvaṁ divi svargē antarikṣē ca|| 72||
Adhikarana vikRutagrahacArAdisambhavahetuH (73) · Śloka 73
sambhavaḥ punarētēṣāṁ karmaṇaḥ sāmudāyikāt||73||
View original
सम्भवः पुनरेतेषां कर्मणः सामुदायिकात्||७३||
ētēṣāṁ ca vikr̥tagrahacārabhaumōtpātādīnāṁ sāmudāyikāt pūrvakr̥tātsamprati kr̥tācca miśrībhūtāt karmaṇaḥ sambhavaḥ| pūrvē kr̥tēna tasmin kālē puruṣasya prāptaphalēna sāmpratikēna ca pūjyapūjāvyatikramēṇa ca|| 73||
Adhikarana duShTavAyorlakShaNam (74) · Śloka 74
duṣṭō vāyurabhiṣyandī stimitō'tyūṣṇaśītalaḥ|
kuṇḍalī bhairavaravaḥ paruṣō'nārttavō balī|
anyōnyavyāhatagatiḥ pāṁsubāṣpaviṣānvitaḥ||74||
View original
दुष्टो वायुरभिष्यन्दी स्तिमितोऽत्यूष्णशीतलः|
कुण्डली भैरवरवः परुषोऽनार्त्तवो बली|
अन्योन्यव्याहतगतिः पांसुबाष्पविषान्वितः||७४||
nanu duṣṭānāṁ vātādīnāṁ dōṣakāraṇatvamuktam| kē ca tē iti na jñāyantē| atō lakṣaṇārthamucyatē| duṣṭō vāyurabhiṣyandī mālinyēna srōtasāṁ srāvakaḥ| stimitaḥ avēgavānatyuṣṇō bhavatyatiśītō vā kuṇḍalyāvarttavān bhairavaravō bhīṣaṇaśabdaḥ| paruṣastathānārttavaḥ ārtavādviparītaḥ balī balavān anyōnyaṁ parasparaṁ digviśēṣēṇa vyāhatagatī ruddhamārgaḥ pāṁsvādyanvitaścēti duṣtavātalakṣaṇam|| 74||
Adhikarana duShTajalalakShaNam (75) · Śloka 75
rasavarṇādivikr̥tamapakrāntavihaṅgamam|
ninditaprabhavaṁ tōyamupakṣīṇajalāśayam||75||
View original
रसवर्णादिविकृतमपक्रान्तविहङ्गमम्|
निन्दितप्रभवं तोयमुपक्षीणजलाशयम्||७५||
tōyaṁ duṣṭaṁ rasavikr̥tyādiyuktaṁ ninditāt kustitādyēśādēḥ prabhavō yasya tanninditaprabhavaṁ athavā ninditānāṁ krimyādīnāṁ prabhavō yataḥ sa ninditaprabhavaḥ|| 75||
Adhikarana duShTadeshalakShaNam (76) · Śloka 76
makṣikāmūṣikāvyālabahūtpātapradūṣitaḥ|
dēśō'pathyānnabahulō naṣṭadharmamahauṣadhiḥ||76||
View original
मक्षिकामूषिकाव्यालबहूत्पातप्रदूषितः|
देशोऽपथ्यान्नबहुलो नष्टधर्ममहौषधिः||७६||
dēśō duṣṭō makṣikādapradūṣitō bhavati| atra ca bhūyiṣṭhamapathyānyannāni bhavanti|| 76||
Adhikarana duShTakAlalakShaNam (77) · Śloka 77
kālaśca viparītō'tihīnaliṅgō yathāyatham||77||
View original
कालश्च विपरीतोऽतिहीनलिङ्गो यथायथम्||७७||
kālaśca duṣṭō yathāprāptartusvarūpavivakṣayā viparītaliṅgō'tiliṅgō hīnaliṅgaśca|| 77||
Adhikarana duShTavAtAdInAmuttaramahitatvam (78) · Śloka 78
ētē duṣparihāratvādahitāyōttarōttaram||78||
View original
एते दुष्परिहारत्वादहितायोत्तरोत्तरम्||७८||
ētē duṣṭā vātādayaḥ uttarōttaramahitāḥ| yō yasmāduttaraḥ sa tasmādahitaḥ| kathamāha- uttarōttaramēva duṣparihāratvādvātō'pi duṣparihāraḥ| sō'pi kadācit parihartuṁ śakyatē vēśmapravēśādinā| tatō'pi jalaṁ duṣparihāram| annapānādyupayōgāt| tatō'pi dēśō vinā dēśāntaramupāyābhāvāt| tatō'pi kālaḥ anyadēśagamanādyupāyāsambhavāt sarvagatvāt kālasya|| 78||
Adhikarana vikRutavAtAdisambhave pratIkAraH (79) · Śloka 79
yēṣāmaniyataṁ karma tasmin kālē sudāruṇē|
karma pañcavidhaṁ tēṣāṁ yōjyaṁ tadvadrasāyanam|
śasyatē dēhavr̥ddhiśca bhēṣajaiḥ pūrvamuddhr̥taiḥ|
brahmacaryaṁ dayā dānaṁ sadācāraratiḥ śamaḥ|
saddharmaḥ satkathā pūjā dēvarṣīṇāṁ jitātmanām|
dēśānāmavipannānāṁ sādhūnāṁ ca niṣēvaṇam|
daivavyapāśrayaṁ cēṣṭaṁ karma jīvitarakṣaṇam||79||
View original
येषामनियतं कर्म तस्मिन् काले सुदारुणे|
कर्म पञ्चविधं तेषां योज्यं तद्वद्रसायनम्|
शस्यते देहवृद्धिश्च भेषजैः पूर्वमुद्धृतैः|
ब्रह्मचर्यं दया दानं सदाचाररतिः शमः|
सद्धर्मः सत्कथा पूजा देवर्षीणां जितात्मनाम्|
देशानामविपन्नानां साधूनां च निषेवणम्|
दैवव्यपाश्रयं चेष्टं कर्म जीवितरक्षणम्||७९||
asmiṁścōpahatavātādisambhavē kālē sudāruṇē pañcavidhaṁ karma prayōjyaṁ pratighātārthamucyatē| ēṣāṁ puruṣāṇāṁ tasmin duṣṭē kālē sudāruṇē pūrvakr̥taṁ karmāniyataphaladāyi tēṣāṁ pañcavidhaṁ vamanādikarma yōjyam| niyataphaladāyinā tu karmaṇā kēṣāñcidauṣadhādaya upāyāḥ kuṇṭhībhavantyēva| pūrvakr̥tasya karmaṇō niyatāniyatatvēna dvaividhyamasminnēvādhyāyē vakṣyatē| tēṣāṁ tasminnēva kālē rasāyanaṁ yōjyam| bhēṣajāni pūrvōddhr̥tāni yānyanupahatakālagr̥hītāni| tasmin kālē ējīvitarakṣaṇāya daivavyapāśrayaṁ karma balyupahāramaṇimantrādikaṁ brahmacaryādikaṁ ca śasyatē| avipannānāmaduṣṭānāṁ dēśānām|| 79||
Adhikarana AkAlikaRutucaryAnusaraNam (80) · Śloka 80
hēmantādiṣu kurvīta svaṁ svaṁ cākālikēṣvapi|
vidhiṁ tacchīlanaṁ yasmācchītādidvandvakāritam|
r̥tucaryādiśītōṣṇavr̥ṣṭidōṣapratikriyā|
ataēva ca caryāyāṁhēmantaśiśirē samē||80||
View original
हेमन्तादिषु कुर्वीत स्वं स्वं चाकालिकेष्वपि|
विधिं तच्छीलनं यस्माच्छीतादिद्वन्द्वकारितम्|
ऋतुचर्यादिशीतोष्णवृष्टिदोषप्रतिक्रिया|
अतएव च चर्यायांहेमन्तशिशिरे समे||८०||
tathākālikēṣu viparītartuprasaṅgōdbhūtēṣu hēmantādiṣu svaṁ svamātmīyaṁ vidhiṁ kuryāt| yatastasya vidhēḥ śīlanē śītādīnāṁ śītōṣṇavarṣāṇāṁ dvandva upatāpaḥ puruṣaṁ kārayati| tēnaitaduktaṁ bhavati- jyēṣṭhāṣāḍhayōranyayōrvā māsayōḥ grīṣmādisvalakṣaṇaprasaṅgē hēmantādisvalakṣaṇaṁ dr̥śyatē| tatra tasyāgantōrhēmantādikasya caryāṁ sēvēta| yatō yaiṣā r̥tu caryādhyāyakathitā hēmantādiṣu caryā sā na yathēcchamēva kriyatē| kiṁ tarhi? śītādidōṣapratī kārārtham| tēna yasminnēva māsē śītādayastasminnēva sā caryā sēvyā| ētadēvōcyatē-r̥tucaryētyādinā| śītādidōṣapratīkārā r̥tucaryōktā na māsamātramāśritya| ētasminnartha upapattirucyatē-ata ēva cētyādi| hēmantaśiśirayōrata ēva śītadōṣasadr̥śyāccaryāpi sadr̥śyēvōktā||80||
Adhikarana AyuSho yuktyapekShatvamsarvaprANabhRutAM nityamAyuryuktimapekShate| (81) · Śloka 81
daivē puruṣakārē ca sthitaṁ tasya balābalam||81||
View original
दैवे पुरुषकारे च स्थितं तस्य बलाबलम्||८१||
āyuṣō rakṣaṇavastunaḥ prakr̥tatvādidamucyatē- sarvēṣāṁ prāṇabhr̥tāṁ śarīriṇāmāyurnityamubhayakarmabalavatvādbalavatvarūpāmapēkṣatē yuktim| ēṣa ca pūrvō granthō yathōttaragranthēna savistaramucyatē| daivē puruṣakr̥tē vā karmaṇi balavati tadā''yuṣō'pi balavatvam| tasyābalatvē'pyāyuṣō'pyabalavatvam|| 81||
Adhikarana daivapuruShakArayorlakShaNam (82) · Śloka 82
anyajanmakr̥taṁ karma daivaṁ pauruṣamaihikam||82||
View original
अन्यजन्मकृतं कर्म दैवं पौरुषमैहिकम्||८२||
subōdham|| 82||
Adhikarana daivapuruShakarmaNastraividhyam (83) · Śloka 83
vidyāttē karmaṇī trēdhā śrēṣṭhamadhyāvaratvataḥ||83||
View original
विद्यात्ते कर्मणी त्रेधा श्रेष्ठमध्यावरत्वतः||८३||
tē ca daivapuruṣakarmaṇī āyuṣō hētubhūtē pratyēkaṁ śrēṣṭhamadhyāvaratvēna triprakārē|| 83||
Adhikarana daivapuruShakArayoryuktyA dIrghAyustvAdisambhavaH (84) · Śloka 84
tayōrudārayōryuktirdīrghasya susukhasya ca|
niyatasyāyuṣō hēturviparītasya cāparā|
madhyā madhyasya miśrasya saṁkīrṇā...........................||84||
View original
तयोरुदारयोर्युक्तिर्दीर्घस्य सुसुखस्य च|
नियतस्यायुषो हेतुर्विपरीतस्य चापरा|
मध्या मध्यस्य मिश्रस्य संकीर्णा...........................||८४||
tayōrdaivapuruṣakarmaṇōrudārayōḥ śrēṣṭhayōryā yuktiḥ sā niyatakālasya dīrghasya cāyuṣō hētuḥ| tayōśca hīnayōraparā yuktirētadviparītasyāyuṣō hētuḥ| tayōśca madhyā yuktirmadhyasyāyuṣō hētuḥ saṁkīrṇā yuktiryatra ēkasya karmaṇō balavatvamanyasya madhyatvamabalatvaṁ vā| ēvaṁ madhyatvābalavatvē api| sā saṁkīrṇā saṁkīrṇasya lakṣaṇasaṁkarayuktasyāyuṣō hētuḥ|| 84||
Adhikarana balIyena pauruSheNa durbalaM daivamupahanyate (85) · Śloka 85
..................................śr̥ṇu cāparam|
daivaṁ puruṣakārēṇa durbalaṁ hyupahanyatē|
tathā daivēna balinā pauruṣaṁ karma durbalam||85||
View original
..................................शृणु चापरम्|
दैवं पुरुषकारेण दुर्बलं ह्युपहन्यते|
तथा दैवेन बलिना पौरुषं कर्म दुर्बलम्||८५||
nanu dvē balavatvābalavatvayuktē ēkatra virōdhāt kathaṁ phaladāyinō ata ucyatē- puruṣakārēṇa dānādinā balavatā abalaṁ daivaṁ karmōpahanyatē| daivēna balinā pauruṣabalamupahanyatē|| 85||
Adhikarana keShA~jcinmatenAyuShorniyatapramANam (86) · Śloka 86
dr̥ṣṭvā yadēkē manyantē niyataṁ mānamāyuṣaḥ||86||
View original
दृष्ट्वा यदेके मन्यन्ते नियतं मानमायुषः||८६||
yaddaivaṁ karma balavad dr̥ṣṭvā ēkē āyurniyatapramāṇaṁ manyantē tē'pyēvaṁ bruvanti| yathā prāptōpāyā api mriyamāṇā dr̥ṣṭāstasmānniyatamāyuḥ| ētacca pauruṣasya balavatā daivēnōpaghātāt|
Adhikarana daivasya karmaNaH dvaividhyam (87) · Śloka 87
karma kiñcitkvacitkālē vipākaniyataṁ mahat|
kiñcicca kālaniyataṁ pratyayaiḥ pratibōdhyatē||87||
View original
कर्म किञ्चित्क्वचित्काले विपाकनियतं महत्|
किञ्चिच्च कालनियतं प्रत्ययैः प्रतिबोध्यते||८७||
tacca daivaṁ karma dvividhaṁ mahatvānniyataphalamalpatvāccaniyataphalam| tacca pauruṣaiḥ karmabhiḥ pratibōdhakaiḥ phaladānēna niyamyatē|| 87||
Adhikarana mRutyordvaividhyam (88) · Śloka 88
ēvaṁ ca dvividhō mr̥tyuḥ kālākālavibhēdataḥ|
akālamr̥tyuparihārāyaiva hitāhitōpadēśaḥ upadiṣṭastataścaiṣa hitāhitavidhikramaḥ||88||
View original
एवं च द्विविधो मृत्युः कालाकालविभेदतः|
अकालमृत्युपरिहारायैव हिताहितोपदेशः उपदिष्टस्ततश्चैष हिताहितविधिक्रमः||८८||
ēvaṁ ca karmaṇō dvaividhyānniyatāniyataphalarūpātkālākālabhēdēna mr̥tyurapi dvividhaḥ| tēnaitaduktaṁ bhavati- aniyataphalēna karmaṇā mr̥tyurakālaja upadiṣṭō niyataphalēna kālaja iti| ataśca kāraṇānmr̥tyudvaividhyādasminnāyurvēdē hitāhitavidhirupadiṣṭaḥ| tēnaitaduktaṁ bhavati- niyataphalakarmajasya mr̥tyōrāyurvēdamakāraṇam| aniyataphalasya tūtpattirakṣaṇārthaṁ hitāhitajñānahētuttvēnāyurvēda upayujyata ēva|| 88||
Adhikarana vedavAdInAM matena kAlagantumRutyuvicAraH (89) · Śloka 89
ēkōttaraṁ mr̥tyuśataṁ bruvatē vēdavādinaḥ|
tatraikaḥ kālasaṁyuktaḥ śēṣāstvāgantavaḥ smr̥tāḥ||89||
View original
एकोत्तरं मृत्युशतं ब्रुवते वेदवादिनः|
तत्रैकः कालसंयुक्तः शेषास्त्वागन्तवः स्मृताः||८९||
tathā c avēdavādina ēkōttaraṁ mr̥tyuśataṁ bruvatē| tatraikaḥ kālajaḥ| śatamāgantavaḥ| taiśca vēdavādibhiḥ āyuṣō vr̥ddhināśahētū cōktau|
Adhikarana AyuShaH upAyApekShatve pramANam (90) · Śloka 90
śyēnādinā ca yāgēna bhrātr̥vyasya tathā ca taiḥ|
dīrghaśravasasōmādyairvihitaścātmanō vadhaḥ|
āyuṣkāmasya tatprāptistathēṣṭyā mitravindayā|
sarvasmādēva cātmānaṁ gōpāyēdīdr̥śī smr̥tiḥ||90||
View original
श्येनादिना च यागेन भ्रातृव्यस्य तथा च तैः|
दीर्घश्रवससोमाद्यैर्विहितश्चात्मनो वधः|
आयुष्कामस्य तत्प्राप्तिस्तथेष्ट्या मित्रविन्दया|
सर्वस्मादेव चात्मानं गोपायेदीदृशी स्मृतिः||९०||
tathā ca taiḥ śyēnādinā ca yāgēna bhrātr̥vyasya śatrōrvadhō vihitaḥ| dīrghaśravasasōmādinā cātmanō vadhastairvihitaḥ| āyuṣkāmasya puruṣasya tatprāptirāyuṣprāptistairvēdavādibhiḥ mitravindābhidhayēṣṭyā vihitā| sarvasmādēva cātmānaṁ gōpāyēdrakṣēditi tēṣāṁ smr̥tiḥ| yadi cōpāyāpēkṣiṇyāyuṣaḥ sthitirna syāttadaitatsarvaṁ na sambhavēt|| 90||
Adhikarana saugatamatena maraNasya cAturvidhyam (91) · Śloka 91
tathā maraṇauddiṣṭaṁ saugatānāṁ caturvidham||91||
View original
तथा मरणौद्दिष्टं सौगतानां चतुर्विधम्||९१||
tathā saugatānāṁ bauddhadarśanasthitānāṁ tatsiddhāntajñaiścaturvidhaṁ maraṇamuddiṣṭam| tacca tata ēva jñātavyam|| 91||
Adhikarana niyatAyuShAmapathyasevayA rogitvaM aniyatAyuShAM tu mRutyureva (92) · Śloka 92
viṣamāparihārēṇa jāyatē niyatāyuṣām||92||
View original
विषमापरिहारेण जायते नियतायुषाम्||९२||
ēvaṁ sthitē ētanniścitaṁ niyatāyuṣāṁ puṁsāṁ viṣamasyāhāravihārādēraparihārēṇa dhruvamavaśyaṁ rōgitvaṁ jāyatē|| 92||
Adhikarana apathyasevayA mRutyureva (93) · Śloka 93
dhruvaṁ rōgitvamanyēṣāṁ mr̥tyurēva tvaparvaṇi|
akāṇḍē śastraghātādyaiḥ pratyakṣō mr̥tyuranyathā||93||
View original
ध्रुवं रोगित्वमन्येषां मृत्युरेव त्वपर्वणि|
अकाण्डे शस्त्रघाताद्यैः प्रत्यक्षो मृत्युरन्यथा||९३||
anyēṣāṁ cāniyatāyuṣāṁ viṣamāparihārēṇāparvaṇyakālē mr̥tyurjāyatē| athavā kimanayā akālamr̥tyusādhanaparikalpanayā| akāṇḍē akālē śastraghātādyaiḥ pratyakṣa ēva mr̥tyuḥ dr̥ṣṭaḥ|| 93||
Adhikarana akAlamRutyusadbhAve pramANam (94) · Śloka 94
udbhrāntacaṇḍamātaṅgaturaṅgādisamāgamam|
ārātiduṣṭavāyvādisāhasāhitabhōjanam|
varjayēditi na brūyurmunayō divyacakṣuṣaḥ|
daivavyapāśrayādīṁśca rasāyanavidhīṁstathā|
na vā tē'pi yathākāmamāyuṣaḥ sthitimāpnuyuḥ|
ahisiṁhagajādibhyō viduṣāṁ na bhayaṁ bhavēt|
mithyāprākāradurgāṇi mithyāmāraṇarakṣaṇam|
āyuṣkāmasya mithyaiva paradārādivarjanam|
mantradēvatayāhūtā nācakṣīran mahāhayaḥ|
viṣasuptaprabuddhasthā bhāvābhāvau tadāyuṣaḥ|
saṁnyāsarōhiṇīkādigrastasya sahasā bhavēt|
upēkṣayā na maraṇaṁ jīvitaṁ vā cikitsayā|
pratyahaṁ nr̥sahasrasya yuddhē'nyōnyamabhighnataḥ|
sādhuvr̥ttasya cātulyā na bhavēdāyuṣaḥ sthitiḥ|
nāyudhairdviṣamindrādyā nauṣadhairārtamaśvinau|
upakramēran na bhavēdakālamaraṇaṁ yadi|
ghaṭānāmāmapakvānāṁ pālanāparipālanaiḥ|
cirālpakālavartitvaṁ citrasthānāṁ ca dr̥śyatē|
ityatyantaprasiddhē'pi siddhē sarvāgamairapi|
dr̥ṣṭē'pyakālamaraṇē vicikitsētkathaṁ budhaḥ||94||
View original
उद्भ्रान्तचण्डमातङ्गतुरङ्गादिसमागमम्|
आरातिदुष्टवाय्वादिसाहसाहितभोजनम्|
वर्जयेदिति न ब्रूयुर्मुनयो दिव्यचक्षुषः|
दैवव्यपाश्रयादींश्च रसायनविधींस्तथा|
न वा तेऽपि यथाकाममायुषः स्थितिमाप्नुयुः|
अहिसिंहगजादिभ्यो विदुषां न भयं भवेत्|
मिथ्याप्राकारदुर्गाणि मिथ्यामारणरक्षणम्|
आयुष्कामस्य मिथ्यैव परदारादिवर्जनम्|
मन्त्रदेवतयाहूता नाचक्षीरन् महाहयः|
विषसुप्तप्रबुद्धस्था भावाभावौ तदायुषः|
संन्यासरोहिणीकादिग्रस्तस्य सहसा भवेत्|
उपेक्षया न मरणं जीवितं वा चिकित्सया|
प्रत्यहं नृसहस्रस्य युद्धेऽन्योन्यमभिघ्नतः|
साधुवृत्तस्य चातुल्या न भवेदायुषः स्थितिः|
नायुधैर्द्विषमिन्द्राद्या नौषधैरार्तमश्विनौ|
उपक्रमेरन् न भवेदकालमरणं यदि|
घटानामामपक्वानां पालनापरिपालनैः|
चिराल्पकालवर्तित्वं चित्रस्थानां च दृश्यते|
इत्यत्यन्तप्रसिद्धेऽपि सिद्धे सर्वागमैरपि|
दृष्टेऽप्यकालमरणे विचिकित्सेत्कथं बुधः||९४||
rasāyanavidhinā tē ca munayō mattamātaṅgasamāgamādivarjanēna daivavyapāśrayādisēvanēna ca yathākāmaṁ yathēcchamāyuṣaḥ sthitiṁ nāpnuyuḥ| yadyakālamaraṇaṁ na syāt sarpāditaśca viduṣāṁ bhayaṁ na bhavēt| śatrubhya ātmanō rakṣaṇārthaṁ prākāradurgādīni nirarthakāni bhavēyuḥ| tathā mahā'hayō vāsukiprabhr̥tayō viṣēṇa suptē tatō mantrēṇa prabuddhē puruṣē sthitāḥ mantradēvatayāhūtāḥ santastathā tathāvidhāḥ puruṣāyuṣō bhāvābhāvau nācakṣīran| tathā saṁnyāsarōhiṇikādimahārōgagrastasya puruṣasya vaidyōpēkṣayā sahasā jhaṭityēva maraṇaṁ na bhavēccikitsayā jīvitaṁ vā na bhavēt| kālamaraṇasya niyatatvāt tathā pratidivasaṁ puruṣasahasrasya yugē anyōnyaṁ parasparēṇābhighnataḥ śastraiḥ praharataḥ sādhuvr̥ttasya ca nr̥sahasrasyākālamaraṇābhāvē atulyā visadr̥śī sthitirna bhavēt, tulyā bhavēt| na ca tulyā yasmāt dr̥ṣṭaṁ yudhyannr̥sahasraṁ naśyat sādhuvr̥ttaṁ ca jīvat| tathā yadi cākālamaraṇaṁ na bhavēt, tata indrādyā dēvatāḥ śatrumāyudhairmārayituṁ nōpakramērannārabhēran| ārttaṁ pīḍitañca yathārthadr̥śāvaśvinau svāsthyāyauṣadhairnōpakramēyātāṁ yadyakālamaraṇaṁ na syāt| tathā''mānāmapi ghaṭānāṁ pālanēna cirakālavr̥ttitvaṁ dr̥ṣṭaṁ, apālanēna ca pakvānāmapyalpakālavarttitvaṁ dr̥ṣṭaṁ, tadvat cittatrasthānāmapi bhāvānāṁ cirālpakālavarttitvaṁ dr̥ṣṭaṁ pālanāparipālanaiḥ| anēna prakārēṇātyantaṁ prasiddhē'kālamaraṇē sarvāgamaiśca siddhē budhaḥ kathaṁ vicikitsēt? tēna yē ācāryā niyatamānamāyuṣa āhuḥ tē daivasyābalavatvātpuruṣakārabādhāyāṁ na tu sarvathā niyatatvam|| 94||
Adhikarana kAlAkAlamRutyulakShaNamatra dRuShTAntashca (95) · Śloka 95
guṇavadbhiṣagādīnāṁ sambhavē sambhavēttu yaḥ|
mr̥tyuṁ taṁ kālajaṁ prāhuritaraṁ tadviparyayē|
yathā rathē vāhyamānō nyāyēna kramaśaḥ kṣayam|
yāyādātmavatāmāyustathā'nyēṣāṁ viparyayaḥ|
śucitailadaśō dīpaḥ kīṭavātādyapīḍitaḥ|
dīptimān vartatē samyagyathaivāsnēhasaṁkṣayāt|
sa ēvātō yathā ca syādviparītō viparyayē|
hitāhitōpacārēṇa tathaiva puruṣō dhruvam||95||
View original
गुणवद्भिषगादीनां सम्भवे सम्भवेत्तु यः|
मृत्युं तं कालजं प्राहुरितरं तद्विपर्यये|
यथा रथे वाह्यमानो न्यायेन क्रमशः क्षयम्|
यायादात्मवतामायुस्तथाऽन्येषां विपर्ययः|
शुचितैलदशो दीपः कीटवाताद्यपीडितः|
दीप्तिमान् वर्तते सम्यग्यथैवास्नेहसंक्षयात्|
स एवातो यथा च स्याद्विपरीतो विपर्यये|
हिताहितोपचारेण तथैव पुरुषो ध्रुवम्||९५||
nanu kathaṁ kālajō mr̥tyurjñāyatē? atastallakṣaṇamucyatē| guṇavatāṁ bhiṣagādīnāṁ sambhavē yō mr̥tyuḥ sambhavēt utpadyēta sa kālajaḥ| guṇā dakṣādayaḥ| bhiṣagādīnāmityatrādigrahaṇaṁ śēṣapādatrayōpalakṣaṇārtham| tasya kālajasya mr̥tyurlakṣaṇavaiparītyādakālajaḥ| dr̥ṣṭāntapūrvamakālamr̥tyukāraṇalakṣaṇārthamāha- yathā ratha ityādi| rathō yathā samabhūbhāgayōjanādinā nyāyēna vāhyamānaḥ kramēṇa svē kālē'vaśyamēva kṣayaṁ yāyāt ēvamātmavatāṁ hitasēvāhitaparihāraśīlināmāyuḥ| tathā anyēṣāmanātmavatāṁ viparyayaḥ| tēnaitaduktaṁ bhavati- yathā nyāyēna vāhyamānō rathaḥ kramēṇa kṣayaṁ yāti ēvamātmavatāmapi kramēṇāyuḥ kṣayaṁ yāti| yathā tathā rathaḥ anyāyēna viṣamamārgayōjanādinā yugapatkṣayaṁ yātyēvamanātmavatāṁ pramādināmāyuryugapadēva kṣayaṁ yāti ityarthaḥ| tathā śuci nirmalaṁ tailaṁ daśā ca yasmin dīpē sa kīṭādyapīḍitō yathaiva snēhaparikṣayō yāvat samyagdīptimān vartatē tadvaddhitōpacārēṇa puruṣaḥ| ētadviparyayē aśucitailadaśatvē kīṭādipīḍitatvē ca sa ēva ca dīpō viparītō na dīptimān snēhē tiṣṭhatyapi syāttathaiva puruṣaḥ ahitōpacārēṇa dhruvamavaśyamēva vijñēyaḥ| tēnaitaduktaṁ bhavati- śucitailadaśaḥ kīṭādyapīḍitaśca dīpaḥ yathā dīptimān vartatē, snēhakṣayēna tu kṣayaṁ yātyēvaṁ puruṣaḥ apramattō'pyāyuṣaḥ kṣayāt kṣayaṁ yāti niyatāyurapi| tathā'kṣīṇē snēhē'pi yathā dīpō vātādipīḍitatvāt kṣayaṁ yāti ēvamahitōpacārēṇāpi puruṣa āyuṣyakṣīṇē'pi niyatāyurahitōpacārēṇa dhruvaṁ avaśyam|| 95||
Adhikarana sharIralakShaNasyAvashyakatA (96) · Śloka 96
sarvamanyat parityajya śarīraṁ pālayēdataḥ|
tadabhāvē hi bhāvānāṁ sarvābhāvaḥ śarīriṇām|
nagarī nagarasyēva rathasyēva rathī tathā|
svaśarīrasya mēdhāvī kr̥tyēṣvavahitō bhavēt||96||
View original
सर्वमन्यत् परित्यज्य शरीरं पालयेदतः|
तदभावे हि भावानां सर्वाभावः शरीरिणाम्|
नगरी नगरस्येव रथस्येव रथी तथा|
स्वशरीरस्य मेधावी कृत्येष्ववहितो भवेत्||९६||
iti jñātvā'nyatsarvaṁ parityajya budhaḥ śarīramēva pālayēt| yataḥ śarīriṇāṁ tasya śarīrasyābhāvē sarvapadārthānāṁ dr̥ṣṭādr̥ṣṭaprayōjanānāmabhāvaḥ| anyat subōdham|| 96||
Adhikarana hitAshanopadeshaH (97) · Śloka 97
āhārakalpanāhētūn sva bhāvādīn|
samīkṣya hitamaśnīyāddēhō hyāhārasambhavaḥ||97||
View original
आहारकल्पनाहेतून् स्व भावादीन्|
समीक्ष्य हितमश्नीयाद्देहो ह्याहारसम्भवः||९७||
tathā'hārasya kalpanāyāṁ yē hētavaḥ svabhāvasaṁskāramātrādayastān viśēṣēṇa samīkṣya hitamaśnīyādāyuṣkāmaḥ| yatō dēha āhārasambhavaḥ|| 97||
Adhikarana vegA na dhAryAH (98) · Śloka 98
bhīlajjāyantraṇālōbhaharṣaśōkavaśaṁ gataḥ|
na jātu dhārayēdvē gāṁstaddhi sarvāpadāspadam||98||
View original
भीलज्जायन्त्रणालोभहर्षशोकवशं गतः|
न जातु धारयेद्वे गांस्तद्धि सर्वापदास्पदम्||९८||
tathā bhīlajjādīnāṁ vaśaṁ gatō vēgān mūtrādīn na kadāciddhārayēt| ētaduktaṁ bhavati- bhīlajjādīnāṁ vēgadhāraṇahētūnāṁ vaśaṁ gatvāvēgānna ghārayēt| taddhi vēgādhāraṇaṁ sarvāsāmāpadāmāspadaṁ sthānam| hiśabdōyasmādarthē|| 98||
Adhikarana hitAbhyAsinAmakAle na balAdihAniH (99) · Śloka 99
hitamabhyasyataḥ puṁsō nākālē kāladaṁṣṭrayā|
sañcāyatē parāmarśō balōtsāhēndriyāyuṣām||99||
View original
हितमभ्यस्यतः पुंसो नाकाले कालदंष्ट्रया|
सञ्चायते परामर्शो बलोत्साहेन्द्रियायुषाम्||९९||
ityanantarōktēna prakārēṇa hitamabhyasyataḥ puruṣasyākālē balādīnāṁ kāladaṁṣṭrayā parāmarśō na jāyatē sākāladaṁṣṭrā na bādhgata bityarthaḥ|| 99||
Adhikarana ahitaparityAginaH rogasambhave~api sAdhUnAmAnRuNyaM bhavati (100) · Śloka 100
ahitānyapi santyajya dōṣamapyāpnuyādyadi|
tathāpyānr̥ṇyamāyāti sādhūnāmātmavāniti||100||
View original
अहितान्यपि सन्त्यज्य दोषमप्याप्नुयाद्यदि|
तथाप्यानृण्यमायाति साधूनामात्मवानिति||१००||
nanu hitōpacāraparasyāpi rōgādyabhibhavō dr̥ṣṭaḥ sa kathamityucyatē ahitāni parijñāyamānāni tyaktavā daivādyadi puruṣō dōṣamāpnuyāt tathāpyātmavāniti sādhūnāmanr̥ṇō bhavati|| 100||
Adhikarana daivAdaparihAryarogasambhave na shocitavyam (101) · Śloka 101
yacca rōgasamutthānaṁ na śakyamiha kēnacit|
parahirtuṁ na tat prāpya śōcitavyaṁ manīṣiṇā||101||
View original
यच्च रोगसमुत्थानं न शक्यमिह केनचित्|
परहिर्तुं न तत् प्राप्य शोचितव्यं मनीषिणा||१०१||
yacca daivakaraṇāṁ samutthānaṁ tatprāpya manīṣiṇā paṇḍitēna na śōcayitavyamaparihārthatvāt|| 101||
Adhikarana sadAcArasevinAM jIvitamamRutopamam (102) · Śloka 102
hitāhāravihārāṇāṁ sadācāraniṣēviṇām|
lōkadvayavyapēkṣāṇāṁ jīvitaṁ hyamr̥tāyatē||102||
View original
हिताहारविहाराणां सदाचारनिषेविणाम्|
लोकद्वयव्यपेक्षाणां जीवितं ह्यमृतायते||१०२||
kiñcididamucyatē- ya hitamāhāraṁ vihāraṁ ca sēvantē satāṁ sādhūnāmācāraṁ śīlaṁ ca sēvantē ayaṁ lōkaḥ paralōkaścaivaṁ bhavatīti yē buddhyā kalpayanti tēṣāṁ jīvitamēvāmr̥tvamācarati hitatvāt|| 102||
Adhikarana grAmyasukhAdilolupasya jIvitamanarthakam (103) · Śloka 103
gr̥dhnurgrāmyasukhē vaśyaḥ klēśānāṁ hatasatpathaḥ|
mūḍhō jīvatyanarthāya durgatiṁ paribr̥ṁhayan||103||
View original
गृध्नुर्ग्राम्यसुखे वश्यः क्लेशानां हतसत्पथः|
मूढो जीवत्यनर्थाय दुर्गतिं परिबृंहयन्||१०३||
yastu mūḍhō grāmyasukhē aindriyakē sukhaikagr̥dhnuratr̥ptaḥ klēśānāṁ ca rāgalōbhādīnāṁ vaśyaḥ sa durgatimēva vardhayan anarthāyaiva jīvati| tathā hatastyaktassatpathaḥ sādhūnāṁ panthā yēna|| 103||
Adhikarana cira~jjIvitukAmena kartavyam (104) · Śloka 104
viduṣā'ntaḥśarīrasthānnityaṁ sannihitānarīn|
jitvā varjyāni varjyāni ciraṁ jīvitumicchatā||104||
View original
विदुषाऽन्तःशरीरस्थान्नित्यं सन्निहितानरीन्|
जित्वा वर्ज्यानि वर्ज्यानि चिरं जीवितुमिच्छता||१०४||
tasmādviduṣā paṇḍitēnāntaśśarīsthānnityasannihitān rāgādīnarīn jitvā dinacaryiktānyatrōktāni ca varjyāni na sēvyāni|| 104||
Adhikarana dhImatA ashubhaphaladaM karma na kAryam (9) · Śloka 9
tadātvē cānubandhē vā tasmāt karmaśubhōdayam|
smarannātrēyavacasō na dhīmān kartumarhati||105||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tau aṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē viruddhānnavijñānīyō nāma navamō'dhyāyaḥ||9||
View original
तदात्वे चानुबन्धे वा तस्मात् कर्मशुभोदयम्|
स्मरन्नात्रेयवचसो न धीमान् कर्तुमर्हति||१०५||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतौ अष्टाङ्गसंग्रहसंहितायां सूत्रस्थाने विरुद्धान्नविज्ञानीयो नाम नवमोऽध्यायः||९||
yasya ciraṁ jīvitumicchā tēnētyanantarōktasya ātrēyasya vacasaḥ smaran aśubhōdayaṁ karma dhīmān paṇḍitaḥ kartuṁ nārhati| kīdr̥śamaśubhōdayaṁ tadātvē aśubhōdayaṁ tatkālōpabhōgyāśubhaphalakāraṇamanubandhē vā'nyasmin kālē vā'śubhaphalakāraṇamiti|| 105|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyām aṣṭāṅgasaṁgrahavyākhyāyāṁ śaśilēkhāyāṁ sūtrasthānē navamō'dhyāyaḥ||9||