Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō dvivraṇīyacikitsitaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातो द्विव्रणीयचिकित्सितं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
madyamattasya samprahārādinā vraṇōtpattau vraṇacikitsārthaṁ dvivraṇīya ucyatē||1-2||
Adhikarana 2 (3-4) · Śloka 4
parāvarajñamātrēyaṁ gatamānamadavyatham|
agnivēśō guruṁ kālē vinayādidamabravīt||3||
bhagavan! pūrvamuddiṣṭau dvau vraṇau rōgasaṅgrahē|
tayōrliṅgaṁ cikitsāṁ ca vaktumarhasi śarmada!||4||
View original
परावरज्ञमात्रेयं गतमानमदव्यथम्|
अग्निवेशो गुरुं काले विनयादिदमब्रवीत्||३||
भगवन्! पूर्वमुद्दिष्टौ द्वौ व्रणौ रोगसङ्ग्रहे|
तयोर्लिङ्गं चिकित्सां च वक्तुमर्हसि शर्मद!||४||
paraḥ mōkṣaḥ, avaraṁ dravyādi , tajjānātīti parāvarajñaḥ| tayōrliṅgaṁ cikitsāṁ cētyatra hētōrapi vyādhigamakatayā liṅgēnaiva grahaṇam||3-4||
Adhikarana 3 (5-8) · Śloka 8
ityagnivēśasya vacō niśamya gururabravīt|
yau vraṇau pūrvamuddiṣṭau nijaścāganturēva ca||5||
śrūyatāṁ vidhivat saumya! tayōrliṅgaṁ ca bhēṣajam|
nijaḥ śarīradōṣōttha āganturbāhyahētujaḥ||6||
vadhabandhaprapatanāddaṁṣṭrādantanakhakṣatāt|
āgantavō vraṇāstadvadviṣasparśāgniśastrajāḥ||7||
mantrāgadapralēpādyairbhēṣajairhētubhiśca tē|
liṅgaikadēśairnirdiṣṭā viparītā nijairvraṇaiḥ ||8||
View original
इत्यग्निवेशस्य वचो निशम्य गुरुरब्रवीत्|
यौ व्रणौ पूर्वमुद्दिष्टौ निजश्चागन्तुरेव च||५||
श्रूयतां विधिवत् सौम्य! तयोर्लिङ्गं च भेषजम्|
निजः शरीरदोषोत्थ आगन्तुर्बाह्यहेतुजः||६||
वधबन्धप्रपतनाद्दंष्ट्रादन्तनखक्षतात्|
आगन्तवो व्रणास्तद्वद्विषस्पर्शाग्निशस्त्रजाः||७||
मन्त्रागदप्रलेपाद्यैर्भेषजैर्हेतुभिश्च ते|
लिङ्गैकदेशैर्निर्दिष्टा विपरीता निजैर्व्रणैः ||८||
dōṣā yadyapi śārīrā ēva, tathā'pīha śārīrapadaṁ snāyuklēdādiṣvapīha prayuktadōṣavyudāsārtham| nijāgantuvraṇabhēdamāha- mantrētyādi| nijaiḥ samamāgantavō vraṇā viparītā mantrādibhirbhēṣajaiśca, tathā hētubhiśca vadhabandhanādibhiḥ, tathā liṅgaikadēśaiśca; sa ca liṅgaikadēśō yathā- āganturvyathāpūrvamudēti paścādvātādīn kōpayati, nijē tu pūrvaṁ vātādayaḥ prakupyanti paścādvyathōtpadyatē| yaduktaṁ- “āganturvyathāpūrvamutpannō jaghanyaṁ vātapittaślēṣmaṇāṁ vaiṣamyamāpādayati” (sū.a.20) iti||5-8||
Adhikarana 4 (9) · Śloka 9
vraṇānāṁ nijahētūnāmāgantūnāmaśāmyatām|
kuryāddōṣabalāpēkṣī nijānāmauṣadhaṁ yathā||9||
View original
व्रणानां निजहेतूनामागन्तूनामशाम्यताम्|
कुर्याद्दोषबलापेक्षी निजानामौषधं यथा||९||
āgantuvraṇasya bhinnaviṣayatayā vistara iha na vaktavyaḥ; tēna tasya cikitsāmapi samāsādēvāha- vraṇānāmityādi| āgantūnāṁ vraṇānāṁ nijahētūnāṁ satāṁ mantrādicikitsayā aśāmyatāṁ nijānāṁ yathauṣadhaṁ vakṣyamāṇaṁ tathaiva dōṣabalāvēkṣī san kuryāditi yōjanā| āgantūnāṁ cēhāgantucikitsayā'praśamanaṁ nijadōṣānubandhādēva jñēyam; ata ēvēha nijahētūnāmiti kr̥tam||9||
Adhikarana 5 (10) · Śloka 10
yathāsvairhētubhirduṣṭā vātapittakaphā nr̥ṇām|
bahirmārgaṁ samāśritya janayanti nijān vraṇān||10||
View original
यथास्वैर्हेतुभिर्दुष्टा वातपित्तकफा नृणाम्|
बहिर्मार्गं समाश्रित्य जनयन्ति निजान् व्रणान्||१०||
yathāsvairityādinā nijavraṇahētusamprāptyādikathanam| atra yathāsvairhētubhiriti vacanēna vātādīnāṁ svātantryēṇa prakōpaṁ darśayati, svahētuduṣṭō hi dōṣaḥ svatantrō bhavati; kiñca yathāsvairhētubhiriti vacanēna ya ēva vātādikōpahētavasta ēvātra nijavraṇakārakā bhavanti, na punarvraṇānāṁ viśiṣṭō hēturasti; sāmānyavātādihētōstu viśiṣṭavraṇalakṣaṇakāryōtpattiḥ samprāptibhēdādbhavatīti jñēyam||10||
Adhikarana 6 (11-16) · Śloka 16
stabdhaḥ kaṭhinasaṁsparśō mandasrāvō'titīvraruk |
tudyatē sphurati śyāvō vraṇō mārutasambhavaḥ||11||
sampūraṇaiḥ snēhapānaiḥ snigdhaiḥ svēdōpanāhanaiḥ|
pradēhaiḥ pariṣēkaiśca vātavraṇamupācarēt||12||
tr̥ṣṇāmōhajvarasvē(klē)dadāhaduṣṭyavadāraṇaiḥ|
vraṇaṁ pittakr̥taṁ vidyādgandhaiḥ srāvaiśca pūtikaiḥ||13||
śītalairmadhuraistiktaiḥ pradēhapariṣēcanaiḥ|
sarpiṣpānairvirēkaiśca paittikaṁ śamayēdvraṇam||14||
bahupicchō guruḥ snigdhaḥ stimitō mandavēdanaḥ|
pāṇḍuvarṇō'lpasaṅklēdaścirakārī kaphavraṇaḥ||15||
kaṣāyakaṭurūkṣōṣṇaiḥ pradēhapariṣēcanaiḥ|
kaphavraṇaṁ praśamayēttathā laṅghanapācanaiḥ ||16||
View original
स्तब्धः कठिनसंस्पर्शो मन्दस्रावोऽतितीव्ररुक् |
तुद्यते स्फुरति श्यावो व्रणो मारुतसम्भवः||११||
सम्पूरणैः स्नेहपानैः स्निग्धैः स्वेदोपनाहनैः|
प्रदेहैः परिषेकैश्च वातव्रणमुपाचरेत्||१२||
तृष्णामोहज्वरस्वे(क्ले)ददाहदुष्ट्यवदारणैः|
व्रणं पित्तकृतं विद्याद्गन्धैः स्रावैश्च पूतिकैः||१३||
शीतलैर्मधुरैस्तिक्तैः प्रदेहपरिषेचनैः|
सर्पिष्पानैर्विरेकैश्च पैत्तिकं शमयेद्व्रणम्||१४||
बहुपिच्छो गुरुः स्निग्धः स्तिमितो मन्दवेदनः|
पाण्डुवर्णोऽल्पसङ्क्लेदश्चिरकारी कफव्रणः||१५||
कषायकटुरूक्षोष्णैः प्रदेहपरिषेचनैः|
कफव्रणं प्रशमयेत्तथा लङ्घनपाचनैः ||१६||
stabdha ityādinā vātādivraṇānāṁ lakṣaṇāni tathā cikitsāsūtraṁ cāha| pradēhaiḥ pariṣēkaiścētyatra ‘asnigdhaiḥ’ ityanuvartatē| ciraṁ vikāraṁ karōtīti cirakārī| cikitsāsamāsābhidhānaṁ ca sukhagrahaṇārthamēva||11-16||
Adhikarana 7 (17-19) · Śloka 19
tau dvau nānātvabhēdēna niruktā viṁśatirvraṇāḥ|
tēṣāṁ parīkṣā trividhā, praduṣṭā dvādaśa smr̥tāḥ||17||
sthānānyaṣṭau tathā gandhāḥ, parisrāvāścaturdaśa|
ṣōḍaśōpadravā dōṣāścatvārō viṁśatistathā||18||
tathā cōpakramāḥ siddhāḥ ṣaṭtriṁśat samudāhr̥tāḥ|
vibhajyamānāñchr̥ṇu mē sarvānētān yathēritān||19||
View original
तौ द्वौ नानात्वभेदेन निरुक्ता विंशतिर्व्रणाः|
तेषां परीक्षा त्रिविधा, प्रदुष्टा द्वादश स्मृताः||१७||
स्थानान्यष्टौ तथा गन्धाः, परिस्रावाश्चतुर्दश|
षोडशोपद्रवा दोषाश्चत्वारो विंशतिस्तथा||१८||
तथा चोपक्रमाः सिद्धाः षट्त्रिंशत् समुदाहृताः|
विभज्यमानाञ्छृणु मे सर्वानेतान् यथेरितान्||१९||
tau dvāvityādi| nānātvakārakō bhēdō nānātvabhēdaḥ| prakarṣēṇa duṣṭāḥ praduṣṭāḥ||17-19||
Adhikarana 8 (20-21) · Śloka 21
kr̥tyōtkr̥tyastathā duṣṭō'duṣṭō marmasthitō na ca|
saṁvr̥tō dāruṇaḥ srāvī saviṣō viṣamasthitaḥ||20||
utsaṅgyutsanna ēṣāṁ ca vraṇān vidyādviparyayāt|
iti nānātvabhēdēna niruktā viṁśatirvraṇāḥ||21||
View original
कृत्योत्कृत्यस्तथा दुष्टोऽदुष्टो मर्मस्थितो न च|
संवृतो दारुणः स्रावी सविषो विषमस्थितः||२०||
उत्सङ्ग्युत्सन्न एषां च व्रणान् विद्याद्विपर्ययात्|
इति नानात्वभेदेन निरुक्ता विंशतिर्व्रणाः||२१||
ētē ca vraṇabhēdādayō'grē kr̥tyōtkr̥tya ityādinā vyākriyantē| tatra kr̥tyaḥ chēdanādyupakramōpakramaṇīyaḥ, utkr̥tyasya tu nātra kiñcitkaraṇīyamasti paraṁ rōpaṇīya ēva; kiṁvā kr̥tyaḥ sādhyaḥ, akr̥tyastvasādhyaḥ| kr̥tyādayaḥ ṣaṭ saviparyayā ēvōktāḥ, saṁvr̥tādayastu saptōddiṣṭāḥ saviparyayāḥ santaścaturdaśa| utsanna udgatamāṁsaḥ| utsaṅgī sthūlaparyantaḥ, kiṁvā vraṇādbahiḥ pūyāvakāśarūpōtsaṅgavānutsaṅgī| suśrutē tu “tatrātisaṁvr̥tō'tivivr̥ttaḥ” (su.sū.a.22) ityādinā yadduṣṭavraṇalakṣaṇamuktaṁ tadatisaṁvr̥tādiviṣayam, iha tu saṁvr̥tatvavivr̥tatvamātramucyatē, tēnēha duṣṭavraṇēna saṁvr̥tasya grahaṇamudbhāvanīyam ||20-21||
Adhikarana 9 (22-23) · Śloka 23
darśanapraśnasaṁsparśaiḥ parīkṣā trividhā smr̥tā|
vayōvarṇaśarīrāṇāmindriyāṇāṁ ca darśanāt||22||
hētvartisātmyāgnibalaṁ parīkṣyaṁ vacanādbudhaiḥ|
sparśānmārdavaśaityē ca parīkṣyē saviparyayē||23||
View original
दर्शनप्रश्नसंस्पर्शैः परीक्षा त्रिविधा स्मृता|
वयोवर्णशरीराणामिन्द्रियाणां च दर्शनात्||२२||
हेत्वर्तिसात्म्याग्निबलं परीक्ष्यं वचनाद्बुधैः|
स्पर्शान्मार्दवशैत्ये च परीक्ष्ये सविपर्यये||२३||
parīkṣātraividhyamuktaṁ vibhajatē- darśanētyādi| indriyāṇi ca yadyapyatīndriyatvādanumānagamyāni, tathā'pīha tadadhiṣṭhānānāmindriyaśabdēnōpādānam| agniśca yadyapi “agniṁ jaraṇaśaktyā” (vi.a.4) iti vacanādanumānaviṣaya uktastathā'pi praśnēnāgniravagamyata ēvēti kr̥tvēha vacanaparīkṣaṇīyataivōktā vahnēḥ| saviparyayē iti kāṭhinyauṣṇyē| anumānaṁ ca yadyapi parīkṣādhikārē prōktaṁ “dvividhā parīkṣā jñānavatāṁ pratyakṣamanumānaṁ ca” (vi.a.4) ityādinā, tathā'pyatrānumānasya prāyō vyāpārābhāvādanupādānamiti brūtē; kintu darśanādipūrvakatvādanumānasya darśanādinā anumānamapyatīndriyādiṣu grāhakaṁ saṅgr̥hītamiti yuktaṁ paśyāmaḥ| darśanaśabdaścātra sākṣādupalabdhivacanaḥ, tēna vraṇagatagandhēnāpi vraṇaparīkṣaṇaṁ saṅgr̥hītaṁ bhavati| darśanaśabdēna ca gr̥hītō'pi sparśa iha bhūyasā vyāpriyamāṇatvāt punaruktaḥ||22-23||
Adhikarana 10 (24-25) · Śloka 25
śvētō'vasannavartmā'tisthūlavartmā'tipiñjaraḥ |
nīlaḥśyāvō'tipiḍakō raktaḥ kr̥ṣṇō'tipūtikaḥ||24||
rōpyaḥ kumbhīmukhaścēti praduṣṭā dvādaśa vraṇāḥ|
caturviṁśatiruddiṣṭā dōṣāḥ kalpāntarēṇa vai||25||
View original
श्वेतोऽवसन्नवर्त्माऽतिस्थूलवर्त्माऽतिपिञ्जरः |
नीलःश्यावोऽतिपिडको रक्तः कृष्णोऽतिपूतिकः||२४||
रोप्यः कुम्भीमुखश्चेति प्रदुष्टा द्वादश व्रणाः|
चतुर्विंशतिरुद्दिष्टा दोषाः कल्पान्तरेण वै||२५||
śvētō'vasannētyādinā praduṣṭavraṇānāha| rōpyalakṣaṇaṁ tantrāntarādavagantavyaṁ, tathāhi bhōjaḥ- “rūḍhā rūḍhāḥ prakupyanti sāntardōṣāḥ punaḥ punaḥ| bahiḥ śuddhā ivābhānti rōpyāstē samprakīrtitāḥ” iti| ētēṣāmēva śvētādīnāṁ bhēdakāraṇāntarabhēdēna caturviṁśatitvaṁ bhavatīti darśayannāha- caturviṁśatirityādi| kalpāntarēṇēti vraṇaduṣṭikārakakāraṇayōgabhēdēna snāyuklēdādinā bhidyamānāścaturviṁśatibhēdā bhavantītyarthaḥ||24-25||
Adhikarana 11 (26) · Śloka 26
tvaksirāmāṁsamēdō'sthisnāyumarmāntarāśrayāḥ|
vraṇasthānāni nirdiṣṭānyaṣṭāvētāni saṅgrahē||26||
View original
त्वक्सिरामांसमेदोऽस्थिस्नायुमर्मान्तराश्रयाः|
व्रणस्थानानि निर्दिष्टान्यष्टावेतानि सङ्ग्रहे||२६||
tvagityādinā sthānanirdēśaḥ| antarāśrayaḥ kōṣṭhaḥ||26||
Adhikarana 12 (27) · Śloka 27
sarpistailavasāpūyaraktaśyāvāmlapūtikāḥ|
vraṇānāṁ vraṇagandhajñairaṣṭau gandhāḥ prakīrtitāḥ||27||
View original
सर्पिस्तैलवसापूयरक्तश्यावाम्लपूतिकाः|
व्रणानां व्रणगन्धज्ञैरष्टौ गन्धाः प्रकीर्तिताः||२७||
sarpirityādinā gandhanirdēśaḥ| śyāvagandhaṁ dadhyādēstāmraghr̥ṣṭasamānaṁ gandhamāhuḥ; kēcittu ‘śāvaṁ’ iti paṭhanti; śavasya gandhaḥ śāvaḥ| amlasahacaritagandhō'mlagandha ucyatē||27||
Adhikarana 13 (28-30) · Śloka 31
lasīkājalapūyāsr̥gghāridrāruṇapiñjarāḥ|
kaṣāyanīlaharitasnigdharūkṣasitāsitāḥ||28||
iti rūpaiḥ samuddiṣṭā vraṇasrāvāścaturdaśa|
visarpaḥ pakṣaghātaśca sirāstambhō'patānakaḥ||29||
mōhōnmādavraṇarujō jvarastr̥ṣṇā hanugrahaḥ|
kāsaśchardiratīsārō hikkā śvāsaḥ savēpathuḥ||30||
ṣōḍaśōpadravāḥ prōktā vraṇānāṁ vraṇacintakaiḥ|31|
View original
लसीकाजलपूयासृग्घारिद्रारुणपिञ्जराः|
कषायनीलहरितस्निग्धरूक्षसितासिताः||२८||
इति रूपैः समुद्दिष्टा व्रणस्रावाश्चतुर्दश|
विसर्पः पक्षघातश्च सिरास्तम्भोऽपतानकः||२९||
मोहोन्मादव्रणरुजो ज्वरस्तृष्णा हनुग्रहः|
कासश्छर्दिरतीसारो हिक्का श्वासः सवेपथुः||३०||
षोडशोपद्रवाः प्रोक्ता व्रणानां व्रणचिन्तकैः|३१|
lasīkētyādinā srāvānāha||28-30||-
Adhikarana 14 (31-35) · Śloka 35
snāyuklēdātsirāklēdādgāmbhīryātkr̥mibhakṣaṇāt ||31||
asthibhēdāt saśalyatvāt saviṣatvācca sarpaṇāt|
nakhakāṣṭhaprabhēdācca carmalōmātighaṭṭanāt ||32||
mithyābandhādati snēhādatibhaiṣajyakarṣaṇāt|
ajīrṇādatibhuktācca viruddhāsātmyabhōjanāt||33||
śōkāt krōdhāddivāsvapnādvyāyāmānmaithunāttathā|
vraṇā na praśamaṁ yānti niṣkriyatvācca dēhinām||34||
parisrāvācca gandhācca dōṣāccōpadravaiḥ saha|
vraṇānāṁ bahudōṣāṇāṁ kr̥cchratvaṁ cōpajāyatē||35||
View original
स्नायुक्लेदात्सिराक्लेदाद्गाम्भीर्यात्कृमिभक्षणात् ||३१||
अस्थिभेदात् सशल्यत्वात् सविषत्वाच्च सर्पणात्|
नखकाष्ठप्रभेदाच्च चर्मलोमातिघट्टनात् ||३२||
मिथ्याबन्धादति स्नेहादतिभैषज्यकर्षणात्|
अजीर्णादतिभुक्ताच्च विरुद्धासात्म्यभोजनात्||३३||
शोकात् क्रोधाद्दिवास्वप्नाद्व्यायामान्मैथुनात्तथा|
व्रणा न प्रशमं यान्ति निष्क्रियत्वाच्च देहिनाम्||३४||
परिस्रावाच्च गन्धाच्च दोषाच्चोपद्रवैः सह|
व्रणानां बहुदोषाणां कृच्छ्रत्वं चोपजायते||३५||
prakārāntarōddiṣṭāñcaturviṁśatidōṣānāha- snāyuklēdādityādi| atra nakhakāṣṭhaprabhēda ēkamēva kāraṇam| carmalōmātighaṭṭanaṁ tu kāraṇadvayam| cikitsāvarjanīyatvaṁ niṣkriyatvam||31-35||
Adhikarana 15 (36-37) · Śloka 37
tvaṅmāṁsajaḥ sukhē dēśē taruṇasyānupadravaḥ|
dhīmatō'bhinavaḥ kālē sukhasādhyaḥ smr̥tō vraṇaḥ||36||
guṇairanyatamairhīnastataḥ kr̥cchrō vraṇaḥ smr̥taḥ|
sarvairvihīnō vijñēyastvasādhyō nirupakramaḥ ||37||
View original
त्वङ्मांसजः सुखे देशे तरुणस्यानुपद्रवः|
धीमतोऽभिनवः काले सुखसाध्यः स्मृतो व्रणः||३६||
गुणैरन्यतमैर्हीनस्ततः कृच्छ्रो व्रणः स्मृतः|
सर्वैर्विहीनो विज्ञेयस्त्वसाध्यो निरुपक्रमः ||३७||
asādhyō nirupakrama iti asādhyatvamabhidhāyāpi nirupakramatābhidhānēna sōpakramasādhyaṁ yāpyaṁ niṣēdhayati||36-37||
Adhikarana 16 (38) · Śloka 39
vraṇānāmāditaḥ kāryaṁ yathāsannaṁ viśōdhanam|
ūrdhvabhāgairadhōbhāgaiḥ śastrairbastibhirēva ca||38||
sadyaḥ śuddhaśarīrāṇāṁ praśamaṁ yānti hi vraṇāḥ|39|
View original
व्रणानामादितः कार्यं यथासन्नं विशोधनम्|
ऊर्ध्वभागैरधोभागैः शस्त्रैर्बस्तिभिरेव च||३८||
सद्यः शुद्धशरीराणां प्रशमं यान्ति हि व्रणाः|३९|
avasaraprāptāyāṁ ṣaṭtriṁśadupakramarūpāyāṁ cikitsāyāṁ vaktavyāyāṁ saṁśōdhanasya prādhānyōpadarśanārthaṁ pr̥thagagrē'bhidhānaṁ- vraṇānāmityādinā||38||-
Adhikarana 17 (39-43) · Śloka 43
yathākramamataścōrdhvaṁ śr̥ṇu sarvānupakramān||39||
śōphaghnaṁ ṣaḍvidhaṁ caiva śastrakarmāvapīḍanam|
nirvāpaṇaṁ sasandhānaṁ svēdaḥ śamanamēṣaṇam||40||
śōdhanau rōpaṇīyau ca kaṣāyau sapralēpanau|
dvē tailē tadguṇē patraṁ chādanē dvē ca bandhanē||41||
bhōjyamutsādanaṁ dāhō dvividhaḥ sāvasādanaḥ|
kāṭhinyamārdavakarē dhūpanālēpanē śubhē||42||
vraṇāvacūrṇanaṁ varṇyaṁ rōpaṇaṁ lōmarōhaṇam|
iti ṣaṭtriṁśaduddiṣṭā vraṇānāṁ samupakramāḥ||43||
View original
यथाक्रममतश्चोर्ध्वं शृणु सर्वानुपक्रमान्||३९||
शोफघ्नं षड्विधं चैव शस्त्रकर्मावपीडनम्|
निर्वापणं ससन्धानं स्वेदः शमनमेषणम्||४०||
शोधनौ रोपणीयौ च कषायौ सप्रलेपनौ|
द्वे तैले तद्गुणे पत्रं छादने द्वे च बन्धने||४१||
भोज्यमुत्सादनं दाहो द्विविधः सावसादनः|
काठिन्यमार्दवकरे धूपनालेपने शुभे||४२||
व्रणावचूर्णनं वर्ण्यं रोपणं लोमरोहणम्|
इति षट्त्रिंशदुद्दिष्टा व्रणानां समुपक्रमाः||४३||
upakramānāha- śōphaghnamityādinā| śōphaghna upakramō raktāvasēkādirvakṣyamāṇaḥ| ṣaḍvidhaṁ śastrakarmēti pāṭanādi; atraivāharaṇamēṣaṇaṁ ca śalyatantrōktamadhikaṁ karmadvayamantarbhāvanīyaṁ; kiṁvēṣaṇaṁ śastrakarmāṅgaṁ na śastrakarma, tattu pr̥thagēva| avapīḍanaṁ kalkādinā ālēpanaṁ pūyanirgamanārthaṁ vakṣyati| nirvāpaṇaṁ dāhauṣṇyaśamanam| śōdhanau rōpaṇīyau ca kaṣāyau sapralēpanau iti śōdhanarōpaṇakaṣāyau tathā śōdhanarōpaṇālēpau| dvē tailē tadguṇē ityatra ghr̥tasyāpi snēhatvasāmānyāt tailēnaiva grahaṇaṁ; tēna yadyapi catvāri tailaghr̥tāni pratyēkaśōdhanarōpaṇabhēdādvakṣyati, tathā'pi śōdhanarōpaṇakarmadvayakartr̥tayā dvitvamēvātra tailaghr̥tayōrgaṇanīyam| kāśmīrāstu “dvau snēhau tadguṇau” iti paṭhanti| patraṁ chādanē iti patramēka upakramaḥ, chādanaṁ tu dvividhaṁ bāhyāntarabhēdēna vakṣyamāṇam| utsādanaṁ nimnavraṇōtthāpanam| avasādanam utsannavraṇamāṁsakṣayakaram| kāṭhinyamārdavakarē dhūpanālēpanē iti kāṭhinyakaraṁ dhūpanaṁ, mārdavakaraṁ dhūpanaṁ cēti; ēvamālēpanamapi dvividhaṁ jñēyam| vraṇāvacūrṇanaṁ dvividhaṁ vadanti tvagvarṇakararōmajanakabhēdēna| ēvaṁ ṣaṭtriṁśadupakramā bhavanti; śalyatantrē tu ṣaṣṭirupakramā uktāstē'pyatraivāntarbhāvanīyāḥ||39-43||
Adhikarana 18 (44-48) · Śloka 48
pūrvarūpaṁ bhiṣagbuddhvā vraṇānāṁ śōphamāditaḥ|
raktāvasēcanaṁ kuryādajātavraṇaśāntayē||44||
śōdhayēdbahudōṣāṁstu svalpadōṣān vilaṅghayēt|
pūrvaṁ kaṣāyasarpirbhirjayēdvā mārutōttarān||45||
nyagrōdhōdumbarāśvatthaplakṣavētasavalkalaiḥ|
sasarpiṣkaiḥ pralēpaḥ syācchōphanirvāpaṇaḥ param||46||
vijayā madhukaṁ vīrā bisagranthiḥ śatāvarī|
nīlōtpalaṁ nāgapuṣpaṁ pradēhaḥ syāt sacandanaḥ||47||
saktavō madhukaṁ sarpiḥ pradēhaḥ syāt saśarkaraḥ|
avidāhīni cānnāni śōphē bhēṣajamuttamam||48||
View original
पूर्वरूपं भिषग्बुद्ध्वा व्रणानां शोफमादितः|
रक्तावसेचनं कुर्यादजातव्रणशान्तये||४४||
शोधयेद्बहुदोषांस्तु स्वल्पदोषान् विलङ्घयेत्|
पूर्वं कषायसर्पिर्भिर्जयेद्वा मारुतोत्तरान्||४५||
न्यग्रोधोदुम्बराश्वत्थप्लक्षवेतसवल्कलैः|
ससर्पिष्कैः प्रलेपः स्याच्छोफनिर्वापणः परम्||४६||
विजया मधुकं वीरा बिसग्रन्थिः शतावरी|
नीलोत्पलं नागपुष्पं प्रदेहः स्यात् सचन्दनः||४७||
सक्तवो मधुकं सर्पिः प्रदेहः स्यात् सशर्करः|
अविदाहीनि चान्नानि शोफे भेषजमुत्तमम्||४८||
atha yathāvasthaṁ vraṇōpakramānāha- pūrvarūpamityādi| śōthastu vraṇapūrvarūpaṁ, śōthacikitsā'nāgatavraṇavihitatvādvraṇōpakramatvēnōktā| kaṣāyapānaiḥ sarpirbhiścēti kaṣāyasarpirbhiḥ| vijayā balā||44-48||
Adhikarana 19 (49-54) · Śloka 54
sa cēdēvamupakrāntaḥ śōphō na praśamaṁ vrajēt|
tasyōpanāhaiḥ pakvasya pāṭanaṁ hitamucyatē||49||
tailēna sarpiṣā vā'pi tābhyāṁ vā saktupiṇḍikā|
sukhōṣṇā śōphapākārthamupanāhaḥ praśasyatē||50||
satilā sātasībījā dadhyamlā saktupiṇḍikā|
sakiṇvakuṣṭhalavaṇā śastā syādupanāhanē||51||
rugdāharāgatōdaiśca vidagdhaṁ śōphamādiśēt|
jalabastisamasparśaṁ sampakvaṁ pīḍitōnnatam||52||
umā'thō gugguluḥ saudhaṁ payō dakṣakapōtayōḥ|
viṭ palāśabhavaḥ kṣārō hēmakṣīrī mukūlakaḥ||53||
ityuktō bhēṣajagaṇaḥ pakvaśōthaprabhēdanaḥ|
sukumārasya, kr̥cchrasya śastraṁ tu paramucyatē||54||
View original
स चेदेवमुपक्रान्तः शोफो न प्रशमं व्रजेत्|
तस्योपनाहैः पक्वस्य पाटनं हितमुच्यते||४९||
तैलेन सर्पिषा वाऽपि ताभ्यां वा सक्तुपिण्डिका|
सुखोष्णा शोफपाकार्थमुपनाहः प्रशस्यते||५०||
सतिला सातसीबीजा दध्यम्ला सक्तुपिण्डिका|
सकिण्वकुष्ठलवणा शस्ता स्यादुपनाहने||५१||
रुग्दाहरागतोदैश्च विदग्धं शोफमादिशेत्|
जलबस्तिसमस्पर्शं सम्पक्वं पीडितोन्नतम्||५२||
उमाऽथो गुग्गुलुः सौधं पयो दक्षकपोतयोः|
विट् पलाशभवः क्षारो हेमक्षीरी मुकूलकः||५३||
इत्युक्तो भेषजगणः पक्वशोथप्रभेदनः|
सुकुमारस्य, कृच्छ्रस्य शस्त्रं तु परमुच्यते||५४||
upanāhairiti sōṣṇabahalalēpaiḥ| kiṇvaṁ surābījam| umā atasī| saudhaṁ payaḥ snuhīkṣīram| hēmakṣīrī kaṅkuṣṭham| mukūlakaḥ dantī| sukumārasyēti cchēdaḥ| kr̥cchrasyēti asukumārasya, śastraṁ paraṁ bhēdanamiti sambandhaḥ||49-54||
Adhikarana 20 (55) · Śloka 55
pāṭanaṁ vyadhanaṁ caiva chēdanaṁ lēpanaṁ tathā|
pracchanaṁ sīvanaṁ caiva ṣaḍvidhaṁ śastrakarma tat||55||
View original
पाटनं व्यधनं चैव छेदनं लेपनं तथा|
प्रच्छनं सीवनं चैव षड्विधं शस्त्रकर्म तत्||५५||
pāṭanamityādinā prōktē ṣaḍvidhaśastrakarmaṇi tisraiṣaṇīyōktādhikadāraṇādiśastrakarmāvarōdhō bōddhavyaḥ, tēna na virōdhaḥ||55||
Adhikarana 21 (56-60) · Śloka 61
nāḍīvraṇāḥ pakvaśōthāstathā kṣatagudōdaram|
antaḥśalyāśca yē śōphāḥ pāṭyāstē tadvidhāśca yē||56||
dakōdarāṇi sampakvā gulmā yē yē ca raktajāḥ|
vyadhyāḥ śōṇitarōgāśca visarpapiḍakādayaḥ||57||
udvr̥ttān sthūlaparyantānutsannān kaṭhiṇān vraṇān|
arśaḥprabhr̥tyadhīmāṁsaṁ chēdanēnōpapādayēt||58||
kilāsāni sakuṣṭhāni likhēllēkhyāni buddhimān|
vātāsr̥ggranthipiḍakāḥ sakōṭhā raktamaṇḍalam||59||
kuṣṭhānyabhihataṁ cāṅgaṁ śōthāṁśca pracchayēdbhiṣak|
sīvyaṁ kukṣyudarādyaṁ tu gambhīraṁ yadvipāṭitam||60||
iti ṣaḍvidhamuddiṣṭaṁ śastrakarma manīṣibhiḥ|61|
View original
नाडीव्रणाः पक्वशोथास्तथा क्षतगुदोदरम्|
अन्तःशल्याश्च ये शोफाः पाट्यास्ते तद्विधाश्च ये||५६||
दकोदराणि सम्पक्वा गुल्मा ये ये च रक्तजाः|
व्यध्याः शोणितरोगाश्च विसर्पपिडकादयः||५७||
उद्वृत्तान् स्थूलपर्यन्तानुत्सन्नान् कठिणान् व्रणान्|
अर्शःप्रभृत्यधीमांसं छेदनेनोपपादयेत्||५८||
किलासानि सकुष्ठानि लिखेल्लेख्यानि बुद्धिमान्|
वातासृग्ग्रन्थिपिडकाः सकोठा रक्तमण्डलम्||५९||
कुष्ठान्यभिहतं चाङ्गं शोथांश्च प्रच्छयेद्भिषक्|
सीव्यं कुक्ष्युदराद्यं तु गम्भीरं यद्विपाटितम्||६०||
इति षड्विधमुद्दिष्टं शस्त्रकर्म मनीषिभिः|६१|
pāṭanādīnāṁ pr̥thagviṣayamāha- nāḍīvraṇā ityādi| sampakva gulmā yē tē vyadhyāḥ| tathā yē ca raktajā iti raktagulmāḥ| śōṇitarōgā vidhiśōṇitīyōktāḥ| vyadhyā iti sirāvyadhādisādhyāḥ| lēkhyānīti lēkhanāvasthāprāptāni||56-60||-
Adhikarana 22 (61-62) · Śloka 62
sūkṣmānanāḥ kōṣavantō yē vraṇāstānprapīḍayēt||61||
kalāyāśca masūrāśca gōdhūmāḥ saharēṇavaḥ|
kalkīkr̥tāḥ praśasyantē niḥsnēhā vraṇapīḍanē||62||
View original
सूक्ष्माननाः कोषवन्तो ये व्रणास्तान्प्रपीडयेत्||६१||
कलायाश्च मसूराश्च गोधूमाः सहरेणवः|
कल्कीकृताः प्रशस्यन्ते निःस्नेहा व्रणपीडने||६२||
vraṇapīḍanē iti vraṇapīḍanaśca lēpō niḥsnēhō vraṇamukhaṁ varjayitvā kartavyaḥ||61-62||
Adhikarana 23 (63-64) · Śloka 65
śālmalītvagbalāmūlaṁ tathā nyagrōdhapallavāḥ|
nyagrōdhādikamuddiṣṭaṁ balādikamathāpi vā||63||
ālēpanaṁ nirvapaṇaṁ tadvidyāttaiśca sēcanam|
sarpiṣā śatadhautēna payasā madhukāmbunā||64||
nirvāpayēt suśītēna raktapittōttarān vraṇān|65|
View original
शाल्मलीत्वग्बलामूलं तथा न्यग्रोधपल्लवाः|
न्यग्रोधादिकमुद्दिष्टं बलादिकमथापि वा||६३||
आलेपनं निर्वपणं तद्विद्यात्तैश्च सेचनम्|
सर्पिषा शतधौतेन पयसा मधुकाम्बुना||६४||
निर्वापयेत् सुशीतेन रक्तपित्तोत्तरान् व्रणान्|६५|
nyagrōdhādikamiti nyagrōdhōdumbarāśvatthētyādinōktamatraiva| balādikaṁ ‘vijayā madhukaṁ vīrā’ ityādinā śōthaharōpakramōpadiṣṭam||63-64||-
Adhikarana 24 (65-67) · Śloka 68
lambāni vraṇamāṁsāni pralipya madhusarpiṣā||65||
sandadhīta samaṁ vaidyō bandhanaiścōpapādayēt|
tānsamānsusthitāñjñātvā phalinīlōdhrakaṭphalaiḥ||66||
samaṅgādhātakīyuktaiścūrṇitairavacūrṇayēt|
pañcavalkalacūrṇairvā śukticūrṇasamāyutaiḥ||67||
dhātakīlōdhracūrṇairvā tathā rōhanti tē vraṇāḥ|68|
View original
लम्बानि व्रणमांसानि प्रलिप्य मधुसर्पिषा||६५||
सन्दधीत समं वैद्यो बन्धनैश्चोपपादयेत्|
तान्समान्सुस्थिताञ्ज्ञात्वा फलिनीलोध्रकट्फलैः||६६||
समङ्गाधातकीयुक्तैश्चूर्णितैरवचूर्णयेत्|
पञ्चवल्कलचूर्णैर्वा शुक्तिचूर्णसमायुतैः||६७||
धातकीलोध्रचूर्णैर्वा तथा रोहन्ति ते व्रणाः|६८|
lambānītyādinā sandhānōpakramamāha| śuktiḥ badarikā||65-67||-
Adhikarana 25 (68-71) · Śloka 72
asthibhagnaṁ cyutaṁ sandhiṁ sandadhīta samaṁ punaḥ||68||
samēna samamaṅgēna kr̥tvā'nyēna vicakṣaṇaḥ|
sthiraiḥ kavalikābandhaiḥ kuśikābhiśca saṁsthitam||69||
paṭṭaiḥ prabhūtasarpiṣkairbadhnīyādacalaṁ sukham|
avidāhibhirannaiśca paiṣṭikaistamupācarēt||70||
glānirhi na hitā tasya sandhiviślēṣakārikā|
vicyutābhihatāṅgānāṁ visarpādīnupadravān||71||
upācarēdyathākālaṁ kālajñaḥ svāccikitsitāt|72|
View original
अस्थिभग्नं च्युतं सन्धिं सन्दधीत समं पुनः||६८||
समेन सममङ्गेन कृत्वाऽन्येन विचक्षणः|
स्थिरैः कवलिकाबन्धैः कुशिकाभिश्च संस्थितम्||६९||
पट्टैः प्रभूतसर्पिष्कैर्बध्नीयादचलं सुखम्|
अविदाहिभिरन्नैश्च पैष्टिकैस्तमुपाचरेत्||७०||
ग्लानिर्हि न हिता तस्य सन्धिविश्लेषकारिका|
विच्युताभिहताङ्गानां विसर्पादीनुपद्रवान्||७१||
उपाचरेद्यथाकालं कालज्ञः स्वाच्चिकित्सितात्|७२|
samēna samamaṅgēna kr̥tvēti samēnāvikr̥tēnānyēnāṅgēna samaṁ sadr̥śaṁ kr̥tvā sandadhītēti yōjyam| kavalikākuśikābandhau suśrutē draṣṭavyau | vicyutābhihatāṅgānāmityādau ‘ānāhādīnupakramān’ iti kēcit paṭhanti | svāccikitsitāditi visarpādicikitsitāt||68-71||-
Adhikarana 26 (72-79) · Śloka 79
śuṣkā mahārujaḥ stabdhā yē vraṇā mārutōttarāḥ|
svēdyāḥ saṅkarakalpēna tē syuḥ kr̥śarapāyasaiḥ||72||
grāmyabailāmbujānūpairvaiśavāraiśca saṁskr̥taiḥ|
utkārikābhiścōṣṇābhiḥ sukhī syādvraṇitastathā||73||
sadāhā vēdanāvantō yē vraṇā mārutōttarāḥ|
tēṣāmumāṁ tilāṁścaiva bhr̥ṣṭān payasi nirvr̥tān||74||
tēnaiva payasā piṣṭvā kuryādālēpanaṁ bhiṣak|
balā guḍūcī madhukaṁ pr̥śniparṇī śatāvarī||75||
jīvantī śarkarā kṣīraṁ tailaṁ matsyavasā ghr̥tam|
saṁsiddhā samadhūcchiṣṭā śūlaghnī snēhaśarkarā||76||
dvipañcamūlakvathitēnāmbhasā payasā'thavā |
sarpiṣā vā satailēna kōṣṇēna pariṣēcayēt||77||
yavacūrṇaṁ samadhukaṁ satilaṁ saha sarpiṣā|
dadyādālēpanaṁ kōṣṇaṁ dāhaśūlōpaśāntayē||78||
upanāhaśca kartavyaḥ satilō mudgapāyasaḥ|
rugdāhayōḥ praśamanō vraṇēṣvēṣa vidhirhitaḥ||79||
View original
शुष्का महारुजः स्तब्धा ये व्रणा मारुतोत्तराः|
स्वेद्याः सङ्करकल्पेन ते स्युः कृशरपायसैः||७२||
ग्राम्यबैलाम्बुजानूपैर्वैशवारैश्च संस्कृतैः|
उत्कारिकाभिश्चोष्णाभिः सुखी स्याद्व्रणितस्तथा||७३||
सदाहा वेदनावन्तो ये व्रणा मारुतोत्तराः|
तेषामुमां तिलांश्चैव भृष्टान् पयसि निर्वृतान्||७४||
तेनैव पयसा पिष्ट्वा कुर्यादालेपनं भिषक्|
बला गुडूची मधुकं पृश्निपर्णी शतावरी||७५||
जीवन्ती शर्करा क्षीरं तैलं मत्स्यवसा घृतम्|
संसिद्धा समधूच्छिष्टा शूलघ्नी स्नेहशर्करा||७६||
द्विपञ्चमूलक्वथितेनाम्भसा पयसाऽथवा |
सर्पिषा वा सतैलेन कोष्णेन परिषेचयेत्||७७||
यवचूर्णं समधुकं सतिलं सह सर्पिषा|
दद्यादालेपनं कोष्णं दाहशूलोपशान्तये||७८||
उपनाहश्च कर्तव्यः सतिलो मुद्गपायसः|
रुग्दाहयोः प्रशमनो व्रणेष्वेष विधिर्हितः||७९||
balā guḍūcītyādi| atra balādīni piṣṭāni śarkarākṣīramadhūcchiṣṭatailādibhiḥ samairutkarikāṁ kr̥tvā svēdaḥ kartavyaḥ; anyē tu balādikalkēna tailādisnēhaṁ caturguṇē kṣīrē sādhayitvā snēhapādikaṁ madhūcchiṣṭaprakṣēpamāhuḥ| snēhasyātra saṁhatāvasthitatvāt madhuśarkarāvat ‘snēhaśarkarā’ iti vyapadēśaḥ| dvipañcamūlakvathitēnēti ambhasā payasā sarpiṣā tailēna vēti yōjanīyam||72-79||
Adhikarana 27 (80-82) · Śloka 82
sūkṣmānanā bahusrāvāḥ kōṣavantaśca yē vraṇāḥ|
na ca marmāśritāstēṣāmēṣaṇaṁ hitamucyatē||80||
dvividhāmēṣaṇīṁ vidyānmr̥dvīṁ ca kaṭhināmapi|
audbhidairmr̥dubhirnālairlōhānāṁ vā śalākayā||81||
gambhīrē māṁsalē dēśē pāṭyaṁ lauhaśalākayā|
ēṣyaṁ vidyādvraṇaṁ nālairviparītamatō bhiṣak||82||
View original
सूक्ष्मानना बहुस्रावाः कोषवन्तश्च ये व्रणाः|
न च मर्माश्रितास्तेषामेषणं हितमुच्यते||८०||
द्विविधामेषणीं विद्यान्मृद्वीं च कठिनामपि|
औद्भिदैर्मृदुभिर्नालैर्लोहानां वा शलाकया||८१||
गम्भीरे मांसले देशे पाट्यं लौहशलाकया|
एष्यं विद्याद्व्रणं नालैर्विपरीतमतो भिषक्||८२||
dvividhāmityādau audbhidairmr̥dubhirnālaiḥ mr̥dvīṁ, lōhaiḥ kaṭhinām| pāṭhyamiti ēṣaṇīyaṁ pāṭhyaṁ ca||80-82||
Adhikarana 28 (83-85) · Śloka 85
pūtigandhān vivarṇāṁśca bahusrāvānmahārujaḥ|
vraṇānaśuddhān vijñāya śōdhanaiḥ samupācarēt||83||
triphalā khadirō dārvī nyagrōdhādirbalā kuśaḥ|
nimbakōlakapatrāṇi kaṣāyāḥ śōdhanā matāḥ||84||
tilakalkaḥ salavaṇō dvē haridrē trivr̥ddhr̥tam|
madhukaṁ nimbapatrāṇi pralēpō vraṇaśōdhanaḥ||85||
View original
पूतिगन्धान् विवर्णांश्च बहुस्रावान्महारुजः|
व्रणानशुद्धान् विज्ञाय शोधनैः समुपाचरेत्||८३||
त्रिफला खदिरो दार्वी न्यग्रोधादिर्बला कुशः|
निम्बकोलकपत्राणि कषायाः शोधना मताः||८४||
तिलकल्कः सलवणो द्वे हरिद्रे त्रिवृद्धृतम्|
मधुकं निम्बपत्राणि प्रलेपो व्रणशोधनः||८५||
nimbakōlakapatrāṇītyatra nimba ēva mr̥durnimbakōlaka ucyatē; kiṁvā kulakēti pāṭhaḥ, kulakaḥ paṭōlaḥ||83-85||
Adhikarana 29 (86-94) · Śloka 94
nātiraktō nātipāṇḍurnātiśyāvō na cātiruk|
na cōtsannō na cōtsaṅgī śuddhō rōpyaḥ paraṁ vraṇaḥ||86||
nyagrōdhōdumbarāśvatthakadambaplakṣavētasāḥ|
karavīrārkakuṭajāḥ kaṣāyā vraṇarōpaṇāḥ||87||
candanaṁ padmakiñjalkaṁ dārvītvaṅnīlamutpalam|
mēdē mūrvā samaṅgā ca yaṣṭyāhvaṁ vraṇarōpaṇam||88||
prapauṇḍarīkaṁ jīvantī gōjihvā dhātakī balā|
rōpaṇaṁ satilaṁ dadyāt pralēpaṁ saghr̥taṁ vraṇē||89||
kampillakaṁ viḍaṅgāni vatsakaṁ triphalāṁ balām|
paṭōlaṁ picumardaṁ ca lōdhraṁ mustaṁ priyaṅgukam||90||
khadiraṁ dhātakīṁ sarjamēlāmagurucandanē|
piṣṭvā sādhyaṁ bhavēttailaṁ tat paraṁ vraṇarōpaṇam||91||
prapauṇḍarīkaṁ madhukaṁ kākōlyau dvē ca candanē|
siddhamētaiḥ samaistailaṁ paraṁ syādvraṇarōpaṇam||92||
dūrvāsvarasasiddhaṁ vā tailaṁ kampillakēna vā|
dārvītvacaśca kalkēna pradhānaṁ vraṇarōpaṇam||93||
yēnaiva vidhinā tailaṁ ghr̥taṁ tēnaiva sādhayēt|
raktapittōttaraṁ dr̥ṣṭvā rōpaṇīyaṁ vraṇaṁ bhiṣak||94||
View original
नातिरक्तो नातिपाण्डुर्नातिश्यावो न चातिरुक्|
न चोत्सन्नो न चोत्सङ्गी शुद्धो रोप्यः परं व्रणः||८६||
न्यग्रोधोदुम्बराश्वत्थकदम्बप्लक्षवेतसाः|
करवीरार्ककुटजाः कषाया व्रणरोपणाः||८७||
चन्दनं पद्मकिञ्जल्कं दार्वीत्वङ्नीलमुत्पलम्|
मेदे मूर्वा समङ्गा च यष्ट्याह्वं व्रणरोपणम्||८८||
प्रपौण्डरीकं जीवन्ती गोजिह्वा धातकी बला|
रोपणं सतिलं दद्यात् प्रलेपं सघृतं व्रणे||८९||
कम्पिल्लकं विडङ्गानि वत्सकं त्रिफलां बलाम्|
पटोलं पिचुमर्दं च लोध्रं मुस्तं प्रियङ्गुकम्||९०||
खदिरं धातकीं सर्जमेलामगुरुचन्दने|
पिष्ट्वा साध्यं भवेत्तैलं तत् परं व्रणरोपणम्||९१||
प्रपौण्डरीकं मधुकं काकोल्यौ द्वे च चन्दने|
सिद्धमेतैः समैस्तैलं परं स्याद्व्रणरोपणम्||९२||
दूर्वास्वरससिद्धं वा तैलं कम्पिल्लकेन वा|
दार्वीत्वचश्च कल्केन प्रधानं व्रणरोपणम्||९३||
येनैव विधिना तैलं घृतं तेनैव साधयेत्|
रक्तपित्तोत्तरं दृष्ट्वा रोपणीयं व्रणं भिषक्||९४||
nātirakta ityādinā śuddhavraṇalakṣaṇamabhidhāya rōpaṇamāha- nyagrōdhētyādi| kaṣāyā iti bahuvacananirdēśādyathōktavyastasamastaprayōgān sūcayati| dārvyāstvak dārvītvak vraṇaśōdhanī rōpaṇī ca| ghr̥taṁ tairēva sādhayēditi yathōktatailadravyairēva sādhayēditi| ghr̥taviṣayamāha- raktapittōttaramityādi| rōpaṇīyamiti vacanād rōpaṇamēva ghr̥taṁ kartavyaṁ, natu śōdhanārthaṁ ghr̥taṁ kartavyamityarthaḥ||86-94||
Adhikarana 30 (95-96) · Śloka 96
kadambārjunanimbānāṁ pāṭalyāḥ pippalasya ca|
vraṇapracchādanē vidvān patrāṇyarkasya cādiśēt||95||
vārkṣō'thavā''jinaḥ kṣaumaḥ paṭṭō vraṇahitaḥ smr̥taḥ|
bandhaśca dvividhaḥ śastō vraṇānāṁ savyadakṣiṇaḥ||96||
View original
कदम्बार्जुननिम्बानां पाटल्याः पिप्पलस्य च|
व्रणप्रच्छादने विद्वान् पत्राण्यर्कस्य चादिशेत्||९५||
वार्क्षोऽथवाऽऽजिनः क्षौमः पट्टो व्रणहितः स्मृतः|
बन्धश्च द्विविधः शस्तो व्रणानां सव्यदक्षिणः||९६||
vārkṣa ityādau vr̥kṣabhavaṁ valkalaṁ vārkṣam| savyadakṣiṇa iti vāmadakṣiṇaḥ; vāmaparikṣēpaḥ savyaḥ, dakṣiṇaparikṣēpō dakṣiṇaḥ| atraiva śalyōktacaturdaśabandhāvarōdhaḥ kāryaḥ||95-96||
Adhikarana 31 (97-100) · Śloka 100
lavaṇāmlakaṭūṣṇāni vidāhīni gurūṇi ca|
varjayēdannapānāni vraṇī maithunamēva ca||97||
nātiśītagurusnigdhamavidāhi yathāvraṇam|
annapānaṁ vraṇahitaṁ hitaṁ cāsvapanaṁ divā||98||
stanyāni jīvanīyāni br̥ṁhaṇīyāni yāni ca|
utsādanārthaṁ nimnānāṁ vraṇānāṁ tāni kalpayēt||99||
bhūrjagranthyaśmakāsīsamadhōbhāgāni gugguluḥ|
vraṇāvasādanaṁ tadvat kalaviṅkakapōtaviṭ||100||
View original
लवणाम्लकटूष्णानि विदाहीनि गुरूणि च|
वर्जयेदन्नपानानि व्रणी मैथुनमेव च||९७||
नातिशीतगुरुस्निग्धमविदाहि यथाव्रणम्|
अन्नपानं व्रणहितं हितं चास्वपनं दिवा||९८||
स्तन्यानि जीवनीयानि बृंहणीयानि यानि च|
उत्सादनार्थं निम्नानां व्रणानां तानि कल्पयेत्||९९||
भूर्जग्रन्थ्यश्मकासीसमधोभागानि गुग्गुलुः|
व्रणावसादनं तद्वत् कलविङ्ककपोतविट्||१००||
stanyāni ṣaḍvirēcanaśatāśritīyōktāni| aśmakāsīsaṁ dhātukāsīsam| adhōbhāgāni trivr̥tādīni virēcanadravyāṇi||97-100||
Adhikarana 32 (101-106) · Śloka 106
rudhirē'tipravr̥ttē tu cchinnē cchēdyē'dhimāṁsakē|
kaphagranthiṣu gaṇḍēṣu vātastambhānilārtiṣu||101||
gūḍhapūyalasīkēṣu gambhīrēṣu sthirēṣu ca|
kl̥ptēṣu cāṅgadēśēṣu karmāgnēḥ sampraśasyatē||102||
madhūcchiṣṭēna tailēna majjakṣaudravasāghr̥taiḥ|
taptairvā vividhairlōhairdahēddāhaviśēṣavit||103||
rūkṣāṇāṁ sukumārāṇāṁ gambhīrānmārutōttarān|
dahēt snēhamadhūcchiṣṭairlōhaiḥ kṣaudraistatō'nyathā||104||
bāladurbalavr̥ddhānāṁ garbhiṇyā raktapittinām|
tr̥ṣṇājvaraparītānāmabalānāṁ viṣādinām||105||
nāgnikarmōpadēṣṭavyaṁ snāyumarmavraṇēṣu ca|
saviṣēṣu ca śalyēṣu nētrakuṣṭhavraṇēṣu ca||106||
View original
रुधिरेऽतिप्रवृत्ते तु च्छिन्ने च्छेद्येऽधिमांसके|
कफग्रन्थिषु गण्डेषु वातस्तम्भानिलार्तिषु||१०१||
गूढपूयलसीकेषु गम्भीरेषु स्थिरेषु च|
कप्तेषु चाङ्गदेशेषु कर्माग्नेः सम्प्रशस्यते||१०२||
मधूच्छिष्टेन तैलेन मज्जक्षौद्रवसाघृतैः|
तप्तैर्वा विविधैर्लोहैर्दहेद्दाहविशेषवित्||१०३||
रूक्षाणां सुकुमाराणां गम्भीरान्मारुतोत्तरान्|
दहेत् स्नेहमधूच्छिष्टैर्लोहैः क्षौद्रैस्ततोऽन्यथा||१०४||
बालदुर्बलवृद्धानां गर्भिण्या रक्तपित्तिनाम्|
तृष्णाज्वरपरीतानामबलानां विषादिनाम्||१०५||
नाग्निकर्मोपदेष्टव्यं स्नायुमर्मव्रणेषु च|
सविषेषु च शल्येषु नेत्रकुष्ठव्रणेषु च||१०६||
chēdyē iti chēdanārhē| klr̥ptēṣviti kartitēṣu| rūkṣasnigdhadāhabhēdaviṣayaṁ dāhakavastubhēdaṁ ca darśayannāha- sukumārāṇāmityādinā| dāhaviśēṣaviditi dāhānāṁ viśēṣaṁ snigdharūkṣādirūpaṁ tathā binduvalayādirūpaṁ jānātīti dāhaviśēṣavit| viṣādināmiti bhakṣitaviṣāṇām||101-106||
Adhikarana 33 (107-109) · Śloka 109
rōgadōṣabalāpēkṣī mātrākālāgnikōvidaḥ|
śastrakarmāgnikr̥tyēṣu kṣāramapyavacārayēt||107||
kaṭhinatvaṁ vraṇā yānti gandhaiḥ sāraiśca dhūpitāḥ|
sarpirmajjavasādhūpaiḥ śaithilyaṁ yānti hi vraṇāḥ||108||
rujaḥ srāvāśca gandhāśca kr̥mayaśca vraṇāśritāḥ|
śaithilyaṁ mārdavaṁ cāpi dhūpanēnōpaśāmyati||109||
View original
रोगदोषबलापेक्षी मात्राकालाग्निकोविदः|
शस्त्रकर्माग्निकृत्येषु क्षारमप्यवचारयेत्||१०७||
कठिनत्वं व्रणा यान्ति गन्धैः सारैश्च धूपिताः|
सर्पिर्मज्जवसाधूपैः शैथिल्यं यान्ति हि व्रणाः||१०८||
रुजः स्रावाश्च गन्धाश्च कृमयश्च व्रणाश्रिताः|
शैथिल्यं मार्दवं चापि धूपनेनोपशाम्यति||१०९||
yadyapyupakramēṣu kṣāraḥ pr̥thaṅna paṭhitaḥ, tathā'pi śastrāgnivyāpārakartr̥tvācchastrāgnyupakramagr̥hīta ēvēti kr̥tvā kṣāramapyavacārayēditi vacanēna kṣārō'pi vihitaḥ||107-109||
Adhikarana 34 (110-112) · Śloka 112
lōdhranyagrōdhaśuṅgāni khadirastriphalā ghr̥tam|
pralēpō vraṇaśaithilyasaukumāryaprasādhanaḥ||110||
sarujaḥ kaṭhināḥ stabdhā nirāsrāvāśca yē vraṇāḥ|
yavacūrṇaiḥ sasarpiṣkairbahuśastān pralēpayēt||111||
mudgaṣaṣṭikaśālīnāṁ pāyasairvā yathākramam|
saghr̥tairjīvanīyairvā tarpayēttānabhīkṣṇaśaḥ||112||
View original
लोध्रन्यग्रोधशुङ्गानि खदिरस्त्रिफला घृतम्|
प्रलेपो व्रणशैथिल्यसौकुमार्यप्रसाधनः||११०||
सरुजः कठिनाः स्तब्धा निरास्रावाश्च ये व्रणाः|
यवचूर्णैः ससर्पिष्कैर्बहुशस्तान् प्रलेपयेत्||१११||
मुद्गषष्टिकशालीनां पायसैर्वा यथाक्रमम्|
सघृतैर्जीवनीयैर्वा तर्पयेत्तानभीक्ष्णशः||११२||
tarpayēditi tarpaṇārthaṁ lēpaṁ kārayēt||110-112||
Adhikarana 35 (113-119) · Śloka 119
kakubhōdumbarāśvatthalōdhrajāmbavakaṭphalaiḥ|
tvacamāśvēva gr̥hṇanti tvakcūrṇaiścūrṇitā vraṇāḥ||113||
manaḥśilailā mañjiṣṭhā lākṣā ca rajanīdvayam|
pralēpaḥ saghr̥takṣaudrastvagviśuddhikaraḥ paraḥ||114||
ayōrajaḥ sakāsīsaṁ triphalākusumāni ca|
karōti lēpaḥ kr̥ṣṇatvaṁ sadya ēva navatvaci||115||
kālīyakanatāmrāsthihēmakāntārasōttamaiḥ |
lēpaḥ sagōmayarasaḥ savarṇīkaraṇaḥ paraḥ||116||
dhyāmakāśvatthaniculamūlaṁ lākṣā sagairikā|
sahēmaścāmr̥tāsaṅgaḥ kāsīsaṁ cēti varṇakr̥t||117||
catuṣpadānāṁ tvaglōmakhuraśr̥ṅgāsthibhasmanā|
tailāktā cūrṇitā bhūmirbhavēllōmavatī punaḥ||118||
ṣōḍaśōpadravā yē ca vraṇānāṁ parikīrtitāḥ|
tēṣāṁ cikitsā nirdiṣṭā yathāsvaṁ svē cikitsitē||119||
View original
ककुभोदुम्बराश्वत्थलोध्रजाम्बवकट्फलैः|
त्वचमाश्वेव गृह्णन्ति त्वक्चूर्णैश्चूर्णिता व्रणाः||११३||
मनःशिलैला मञ्जिष्ठा लाक्षा च रजनीद्वयम्|
प्रलेपः सघृतक्षौद्रस्त्वग्विशुद्धिकरः परः||११४||
अयोरजः सकासीसं त्रिफलाकुसुमानि च|
करोति लेपः कृष्णत्वं सद्य एव नवत्वचि||११५||
कालीयकनताम्रास्थिहेमकान्तारसोत्तमैः |
लेपः सगोमयरसः सवर्णीकरणः परः||११६||
ध्यामकाश्वत्थनिचुलमूलं लाक्षा सगैरिका|
सहेमश्चामृतासङ्गः कासीसं चेति वर्णकृत्||११७||
चतुष्पदानां त्वग्लोमखुरशृङ्गास्थिभस्मना|
तैलाक्ता चूर्णिता भूमिर्भवेल्लोमवती पुनः||११८||
षोडशोपद्रवा ये च व्रणानां परिकीर्तिताः|
तेषां चिकित्सा निर्दिष्टा यथास्वं स्वे चिकित्सिते||११९||
kakubhētyādiprakaraṇēna tvagjananaṁ tathā savarṇakaraṇaṁ tathā rōmajananamiti upakramatrayamāha| tvacamāśvēva gr̥hṇantīti satvacō bhavanti| triphalākusumānīti triphalāvr̥kṣapuṣpāṇi| latā priyaṅguḥ| kāntā mañjiṣṭhā| rasōttamaḥ pāradaḥ, ghr̥taṁ vā| amr̥tāsaṅgaḥ karparikātuttham||113-119||
Adhikarana 36 (120-121) · Śloka 121
tatra ślōkau- dvau vraṇau vraṇabhēdāśca parīkṣā duṣṭirēva ca|
sthānāni gandhāḥ srāvāśca sōpasargāḥ kriyāśca yāḥ||120||
vraṇādhikārē sapraśnamētannavakamuktavān|
munirvyāsasamāsābhyāmagnivēśāya dhīmatē||121||
View original
तत्र श्लोकौ- द्वौ व्रणौ व्रणभेदाश्च परीक्षा दुष्टिरेव च|
स्थानानि गन्धाः स्रावाश्च सोपसर्गाः क्रियाश्च याः||१२०||
व्रणाधिकारे सप्रश्नमेतन्नवकमुक्तवान्|
मुनिर्व्याससमासाभ्यामग्निवेशाय धीमते||१२१||
dvau vraṇāvityādyadhyāyasaṅgrahō vyaktaḥ||120-121||
Adhikarana puShpikA · Śloka 25
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē dr̥ḍhabalasampūritē cikitsāsthānē dvivraṇīyacikitsitaṁ nāma pañcaviṁśō'dhyāyaḥ||25||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृते दृढबलसम्पूरिते चिकित्सास्थाने द्विव्रणीयचिकित्सितं नाम पञ्चविंशोऽध्यायः||२५||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ cikitsāsthānē dvivraṇīyacikitsitaṁ nāma pañcaviṁśō'dhyāyaḥ||25||