Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaḥ pāṇḍurōgacikitsitaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातः पाण्डुरोगचिकित्सितं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
grahaṇīdōṣacikitsitē kriyāmāṇē tīkṣṇādinā pittajananādgrahaṇīcikitsitānantaraṁ pittapradhānapāṇḍurōgacikitsitamucyatē| pāṇḍunā vakṣyamāṇaharitādivarṇēbhyaḥ pradhānēna varṇēnōpalakṣitō rōgaḥ pāṇḍurōgaḥ| uktaṁ hi suśrutē- “sarvēṣu caitēṣu hi pāṇḍubhāvō yatō'dhikō'taḥ khalu pāṇḍurōgaḥ” (su.u.a.44) iti| kāmalā-halīmakādicikitsā ca pāṇḍurōgabhēdatvādēva tēṣāmiha vaktavyā; kiṁvā ‘pāṇḍurōgādīnāṁ cikitsitaṁ pāṇḍurōgacikitsitam’ iti parigrahāt kāmalādicikitsitamapi pratijñātamēva||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
pāṇḍurōgāḥ smr̥tāḥ pañca vātapittakaphaistrayaḥ|
caturthaḥ sannipātēna pañcamō bhakṣaṇānmr̥daḥ||3||
View original
पाण्डुरोगाः स्मृताः पञ्च वातपित्तकफैस्त्रयः|
चतुर्थः सन्निपातेन पञ्चमो भक्षणान्मृदः||३||
triśōthīyē yadyapi pāṇḍurōgaḥ pañcasaṅkhyāka uktastathā'pīha punastadanuvādēna suśrutōktacatuḥsaṅkhyātvaṁ niṣēdhayati| uktaṁ hi suśrutē- “pāṇḍvāmayō'ṣṭārdhavidhaḥ pradiṣṭaḥ pr̥thaksamastairyugapañca dōṣaiḥ” (su.u.a.44) iti| tatra hi mr̥dbhakṣaṇajaḥ sannipātajē ēvāvaruddhaḥ||3||
Adhikarana 3 (4-6) · Śloka 6
dōṣāḥ pittapradhānāstu yasya kupyanti dhātuṣu|
śaithilyaṁ tasya dhātūnāṁ gauravaṁ cōpajāyatē||4||
tatō varṇabalasnēhā yē cānyē'pyōjasō guṇāḥ|
vrajanti kṣayamatyarthaṁ dōṣadūṣyapradūṣaṇāt||5||
sō'lparaktō'lpamēdaskō niḥsāraḥ śithilēndriyaḥ|
vaivarṇyaṁ bhajatē, tasya hētuṁ śr̥ṇu salakṣaṇam||6||
View original
दोषाः पित्तप्रधानास्तु यस्य कुप्यन्ति धातुषु|
शैथिल्यं तस्य धातूनां गौरवं चोपजायते||४||
ततो वर्णबलस्नेहा ये चान्येऽप्योजसो गुणाः|
व्रजन्ति क्षयमत्यर्थं दोषदूष्यप्रदूषणात्||५||
सोऽल्परक्तोऽल्पमेदस्को निःसारः शिथिलेन्द्रियः|
वैवर्ण्यं भजते, तस्य हेतुं शृणु सलक्षणम्||६||
dōṣā ityādinā samprāptimāha| pittaṁ pradhānaṁ yayōstē pittapradhānāḥ; bahuvacanaṁ ca vyaktibahutvāpēkṣayā, natu pāramārthikam| gauravaṁ kriyāsvasāmarthyāt; gauravaṁ pāṇḍurōgiṇō niḥsāradhātutvāditi bruvatē| ōjasō guṇā iti ōjasō raktadhāturūpasya yē guṇāḥ; kiṁvā ōjasa ēva yē daśaguṇāḥ kṣīrasamānā uktāstē jñēyāḥ| ōjasaḥ kṣayēnaiva snēhakṣayē labdhē punaḥ snēhakṣayābhidhānaṁ viśēṣakṣayābhidhānārtham| dōṣairdūṣyāṇāṁ prakr̥ṣṭāddūṣaṇāditi dōṣadūṣyapradūṣaṇāt| niḥsāraḥ apagatadhātusāraḥ; “aṣṭau sārāḥ” (vi.a.8) ityādinā prōktasāravirahita ityarthaḥ| śithilēndriyaḥ durbalēndriyaḥ| sa iti pumān| yadyapi raktapittayōrēkayōnitvāt pittēnēha raktavr̥ddhirbhāvyā, tathā'pīha raktakṣayō raktapōṣakarasasya pittēna kṣapaṇād raktapōṣakasārabhāgānutpādācca| yadyapi pittaṁ tējōrūpatayā varṇakaramihōcyatē, yaduktaṁ- “tējōdhāturapyudakāntarīkṣadhātuprāyō'vadātavarṇakaraḥ” (śā.a.8) iti, tathā'pi vikr̥tatvāt pittamiha vikr̥tavarṇakr̥dēva bhavati||4-6||
Adhikarana 4 (7-11) · Śloka 12
kṣārāmlalavaṇātyuṣṇaviruddhāsātmyabhōjanāt|
niṣpāvamāṣapiṇyākatilatailaniṣēvaṇāt||7||
vidagdhē'nnē divāsvapnādvyāyāmānmaithunāttathā|
pratikarmartuvaiṣamyādvēgānāṁ ca vidhāraṇāt||8||
kāmacintābhayakrōdhaśōkōpahatacētasaḥ|
samudīrṇaṁ yadā pittaṁ hr̥dayē samavasthitam||9||
vāyunā balinā kṣiptaṁ samprāpya dhamanīrdaśa|
prapannaṁ kēvalaṁ dēhaṁ tvaṅmāṁsāntaramāśritam||10||
pradūṣya kaphavātāsr̥ktvaṅmāṁsāni karōti tat|
pāṇḍuhāridraharitān varṇān bahuvidhāṁstvaci||11||
sa pāṇḍurōga ityuktaḥ ...|12|
View original
क्षाराम्ललवणात्युष्णविरुद्धासात्म्यभोजनात्|
निष्पावमाषपिण्याकतिलतैलनिषेवणात्||७||
विदग्धेऽन्ने दिवास्वप्नाद्व्यायामान्मैथुनात्तथा|
प्रतिकर्मर्तुवैषम्याद्वेगानां च विधारणात्||८||
कामचिन्ताभयक्रोधशोकोपहतचेतसः|
समुदीर्णं यदा पित्तं हृदये समवस्थितम्||९||
वायुना बलिना क्षिप्तं सम्प्राप्य धमनीर्दश|
प्रपन्नं केवलं देहं त्वङ्मांसान्तरमाश्रितम्||१०||
प्रदूष्य कफवातासृक्त्वङ्मांसानि करोति तत्|
पाण्डुहारिद्रहरितान् वर्णान् बहुविधांस्त्वचि||११||
स पाण्डुरोग इत्युक्तः ...|१२|
kṣārētyādinā samānaṁ hētumāha| niṣpāvaḥ śimbaḥ| vyāyāmamaithunē vidagdhē'nnē ēva kriyamāṇē rōgahētunī| pratikarmaṇāṁ vamanādīnāmr̥tūnāṁ ca vaiṣamyaṁ pratikarmartuvaiṣamyam| dhamanīrdaśa iti hr̥dayāśritā daśa dhamanīḥ| kēvalamiti kr̥tsnam| ‘pradūṣya kaphavātāsr̥k’ iti pāṭhē vikṣiptasya vāyōḥ pittēna dūṣaṇaṁ, yadā tu ‘kaphapittāsr̥k’ iti pāṭhastadā pittēna hr̥dayasthēna sthānāntarasthasya pittasya duṣṭirjēyā| samudīrṇamityādinā cēyaṁ samprāptiḥ pūrvōktasāmānyasamprāptērēva prapañcaḥ||7-11||-
Adhikarana 5 (12) · Śloka 12
... tasya liṅgaṁ bhaviṣyataḥ|
hr̥dayaspandanaṁ raukṣyaṁ svēdābhāvaḥ śramastathā||12||
View original
... तस्य लिङ्गं भविष्यतः|
हृदयस्पन्दनं रौक्ष्यं स्वेदाभावः श्रमस्तथा||१२||
tasyētyādinā pūrvarūpamāha| ‘svēdābādhaḥ’ iti kēcit paṭhanti||12||
Adhikarana 6 (13-16) · Śloka 16
sambhūtē'smin bhavēt sarvaḥ karṇakṣvēḍī hatānalaḥ|
durbalaḥ sadanō'nnadviṭ śramabhramanipīḍitaḥ||13||
gātraśūlajvaraśvāsagauravārucimānnaraḥ|
mr̥ditairiva gātraiśca pīḍitōnmathitairiva||14||
śūnākṣikūṭō haritaḥ śīrṇalōmā hataprabhaḥ|
kōpanaḥ śiśiradvēṣī nidrāluḥ ṣṭhīvanō'lpavāk||15||
piṇḍikōdvēṣṭakaṭyūrupādaruksadanāni ca|
bhavantyārōhaṇāyāsairviśēṣaścāsya vakṣyatē||16||
View original
सम्भूतेऽस्मिन् भवेत् सर्वः कर्णक्ष्वेडी हतानलः|
दुर्बलः सदनोऽन्नद्विट् श्रमभ्रमनिपीडितः||१३||
गात्रशूलज्वरश्वासगौरवारुचिमान्नरः|
मृदितैरिव गात्रैश्च पीडितोन्मथितैरिव||१४||
शूनाक्षिकूटो हरितः शीर्णलोमा हतप्रभः|
कोपनः शिशिरद्वेषी निद्रालुः ष्ठीवनोऽल्पवाक्||१५||
पिण्डिकोद्वेष्टकट्यूरुपादरुक्सदनानि च|
भवन्त्यारोहणायासैर्विशेषश्चास्य वक्ष्यते||१६||
sambhūtē'sminniti utpannē pāṇḍurōgē| karṇakṣvēḍītyādi sāmānyaṁ lakṣaṇaṁ; karṇakṣvēḍī karṇanādavān| annadviḍityanēna annāgraha ucyatē, arucimānityanēna prārthitānnabhakṣaṇāsāmarthyamucyatē| śiśiradvēṣīti śītadvēṣī; śiśiradvēṣitā ca pittarōgē'pyasmin rōgamahimnā bhavati| piṇḍikōdvēṣṭanaṁ piṇḍikāpīḍā| ārōhaṇēnāyāsairiti kēcidvibhāgaṁ varṇayanti| viśēṣaścāsya vakṣyatē iti pāṇḍurōgasya vātajatvādiviśēṣagatō hētuliṅgaviśēṣō vakṣyata ityarthaḥ||13-16||
Adhikarana 7 (17-18) · Śloka 18
āhārairupacāraiśca vātalaiḥ kupitō'nilaḥ|
janayētkr̥ṣṇapāṇḍutvaṁ tathā rūkṣāruṇāṅgatām||17||
aṅgamardaṁ rujaṁ tōdaṁ kampaṁ pārśvaśirōrujam|
varcaḥśōṣāsyavairasyaśōphānāhabalakṣayān||18||
View original
आहारैरुपचारैश्च वातलैः कुपितोऽनिलः|
जनयेत्कृष्णपाण्डुत्वं तथा रूक्षारुणाङ्गताम्||१७||
अङ्गमर्दं रुजं तोदं कम्पं पार्श्वशिरोरुजम्|
वर्चःशोषास्यवैरस्यशोफानाहबलक्षयान्||१८||
āhārairityādinā vātajasya hētulakṣaṇē prāha| sāmānyalakṣaṇāni sarvatra bhavanti, viśēṣalakṣaṇaistu viśēṣāvagatiḥ||17-18||
Adhikarana 8 (19-22) · Śloka 22
pittalasyācitaṁ pittaṁ yathōktaiḥ svaiḥ prakōpaṇaiḥ|
dūṣayitvā tu raktādīn pāṇḍurōgāya kalpatē||19||
sa pītō haritābhō vā jvaradāhasamanvitaḥ|
tr̥ṣṇāmūrcchāpipāsārtaḥ pītamūtraśakr̥nnaraḥ||20||
svēdanaḥ śītakāmaśca na cānnamabhinandati|
kaṭukāsyō na cāsyōṣṇamupaśētē'mlamēva ca||21||
udgārō'mlō vidāhaśca vidagdhē'nnē'sya jāyatē|
daurgandhyaṁ bhinnavarcastvaṁ daurbalyaṁ tama ēva ca||22||
View original
पित्तलस्याचितं पित्तं यथोक्तैः स्वैः प्रकोपणैः|
दूषयित्वा तु रक्तादीन् पाण्डुरोगाय कल्पते||१९||
स पीतो हरिताभो वा ज्वरदाहसमन्वितः|
तृष्णामूर्च्छापिपासार्तः पीतमूत्रशकृन्नरः||२०||
स्वेदनः शीतकामश्च न चान्नमभिनन्दति|
कटुकास्यो न चास्योष्णमुपशेतेऽम्लमेव च||२१||
उद्गारोऽम्लो विदाहश्च विदग्धेऽन्नेऽस्य जायते|
दौर्गन्ध्यं भिन्नवर्चस्त्वं दौर्बल्यं तम एव च||२२||
pittalasyētyādinā paittikamāha| sarvō'pi pāṇḍurōgaḥ pittajaḥ, tathā'pyayaṁ viśēṣēṇa dōṣāntarāsampr̥ktaprabalapittajanyatvāt paittika ityucyatē; yathā paittikaṁ raktapittam; ata ēvātra pittātiprabalatōpadarśanārthaṁ pittalasyētyanēna pittaprakr̥titā'pi kāraṇatvēnōktā, nānyatra ‘vātalasya, ślēṣmalasya’ iti vā kr̥tam| yathōktairiti yō hyamlētyādinōktairihaiva| raktādīniti raktaprakārān, tēna balavātādīnāmapi grahaṇam| tr̥ṣṇāmūrcchāpipāsārta ityatra tr̥ṣṇānimittā mūrcchā tr̥ṣṇāmūrcchā, tēna pipāsayā samaṁ na paunaruktyam; anyē tu tr̥ṣṇāmiha kṣudhāmāhuḥ, kēcit ‘tr̥ṣṇāmūrcchāparītasya’ iti paṭhanti||19-22||
Adhikarana 9 (23-25) · Śloka 25
vivr̥ddhaḥ ślēṣmalaiḥ ślēṣmā pāṇḍurōgaṁ sa pūrvavat|
karōti gauravaṁ tandrā chardiṁ śvētāvabhāsatām||23||
prasēkaṁ lōmaharṣaṁ ca sādaṁ mūrcchāṁ bhramaṁ klamam|
śvāsaṁ kāsaṁ tathā''lasyamaruciṁ vāksvaragraham||24||
śuklamūtrākṣivarcastvaṁ kaṭurūkṣōṣṇakāmatām|
śvayathuṁ madhurāsyatvamiti pāṇḍvāmayaḥ kaphāt||25||
View original
विवृद्धः श्लेष्मलैः श्लेष्मा पाण्डुरोगं स पूर्ववत्|
करोति गौरवं तन्द्रा छर्दिं श्वेतावभासताम्||२३||
प्रसेकं लोमहर्षं च सादं मूर्च्छां भ्रमं क्लमम्|
श्वासं कासं तथाऽऽलस्यमरुचिं वाक्स्वरग्रहम्||२४||
शुक्लमूत्राक्षिवर्चस्त्वं कटुरूक्षोष्णकामताम्|
श्वयथुं मधुरास्यत्वमिति पाण्ड्वामयः कफात्||२५||
vivr̥ddha ityādinā kaphajamāha| pūrvavaditi raktādīn sandūṣya||23-25||
Adhikarana 10 (26) · Śloka 26
sarvānnasēvinaḥ sarvē duṣṭā dōṣāstridōṣajam|
tridōṣaliṅgaṁ kurvanti pāṇḍurōgaṁ suduḥsaham||26||
View original
सर्वान्नसेविनः सर्वे दुष्टा दोषास्त्रिदोषजम्|
त्रिदोषलिङ्गं कुर्वन्ति पाण्डुरोगं सुदुःसहम्||२६||
sarvānnētyādinā sānnipātikaṁ vyākarōti| tridōṣaliṅgamiti pratyēkadōṣaliṅgasamudāyayuktam||26||
Adhikarana 11 (27-30) · Śloka 30
mr̥ttikādanaśīlasya kupyatyanyatamō malaḥ|
kaṣāyā mārutaṁ, pittamūṣarā, madhurā kapham||27||
kōpayēnmr̥drasādīṁśca raukṣyādbhuktaṁ virūkṣayēt |
pūrayatyavipakvaiva srōtāṁsi niruṇaddhi ca||28||
indriyāṇāṁ balaṁ hatvā tējō vīryaujasī tathā|
pāṇḍurōgaṁ karōtyāśu balavarṇāgnināśanam||29||
śūnagaṇḍākṣikūṭabhrūḥ śūnapānnābhimēhanaḥ|
krimikōṣṭhō'tisāryēta malaṁ sāsr̥k kaphānvitam||30||
View original
मृत्तिकादनशीलस्य कुप्यत्यन्यतमो मलः|
कषाया मारुतं, पित्तमूषरा, मधुरा कफम्||२७||
कोपयेन्मृद्रसादींश्च रौक्ष्याद्भुक्तं विरूक्षयेत् |
पूरयत्यविपक्वैव स्रोतांसि निरुणद्धि च||२८||
इन्द्रियाणां बलं हत्वा तेजो वीर्यौजसी तथा|
पाण्डुरोगं करोत्याशु बलवर्णाग्निनाशनम्||२९||
शूनगण्डाक्षिकूटभ्रूः शूनपान्नाभिमेहनः|
क्रिमिकोष्ठोऽतिसार्येत मलं सासृक् कफान्वितम्||३०||
mr̥ttikētyādinā mr̥dbhakṣaṇajamāha| atra ca dōṣasambandhē satyapi mr̥dēva vyapadēśikā na dōṣāḥ, tasyā ēva cikitsābhēdaliṅgabhēdakartr̥tvāt| kaṣāyā mārutamityādinā mr̥dō'pi vātādigataliṅgaṁ darśayati| ūṣarēti kṣārānurasā| rasādīn bhuktaṁ ca virūkṣayēditi yōjyam| avipakvaivēti svarūpāvasthitaiva kēvalaṁ srōtāṁsi pūrayati ruṇaddhi ca; srōtōvirōdhēna rasādīnāṁ na samyagbalaṁ bhavati| balavarṇāgnināśanamityanēna balādihāniṁ darśayati||27-30||
Adhikarana 12 (31-33) · Śloka 33
pāṇḍurōgaścirōtpannaḥ kharībhūtō na sidhyati|
kālaprakarṣācchūnō nā yaśca pītāni paśyati||31||
baddhālpaviṭkaṁ sakaphaṁ haritaṁ yō'tisāryatē|
dīnaḥ śvētātidigdhāṅgaśchardimūrcchātr̥ṣārditaḥ||32||
sa nāstyasr̥kkṣayādyaśca pāṇḍuḥ śvētatvamāpnuyāt|
iti pañcavidhasyōktaṁ pāṇḍurōgasya lakṣaṇam||33||
View original
पाण्डुरोगश्चिरोत्पन्नः खरीभूतो न सिध्यति|
कालप्रकर्षाच्छूनो ना यश्च पीतानि पश्यति||३१||
बद्धाल्पविट्कं सकफं हरितं योऽतिसार्यते|
दीनः श्वेतातिदिग्धाङ्गश्छर्दिमूर्च्छातृषार्दितः||३२||
स नास्त्यसृक्क्षयाद्यश्च पाण्डुः श्वेतत्वमाप्नुयात्|
इति पञ्चविधस्योक्तं पाण्डुरोगस्य लक्षणम्||३३||
pāṇḍurōga ityādinā'sādhyalakṣaṇamāha| kharībhūta iti atyartharūkṣaḥ| kālētyādinā'paramasādhyalakṣaṇam| śvētātidigdhāṅga iti śvētavarṇaliptāṅga ityarthaḥ||31-33||
Adhikarana 13 (34-38) · Śloka 39
pāṇḍurōgī tu yō'tyarthaṁ pittalāni niṣēvatē|
tasya pittamasr̥gmāṁsaṁ dagdhvā rōgāya kalpatē||34||
hāridranētraḥ sa bhr̥śaṁ hāridratvaṅnakhānanaḥ|
raktapītaśakr̥nmūtrō bhēkavarṇō hatēndriyaḥ||35||
dāhāvipākadaurbalyasadanārucikarṣitaḥ|
kāmalā bahupittaiṣā kōṣṭhaśākhāśrayā matā||36||
kālāntarāt kharībhūtā kr̥cchrā syāt kumbhakāmalā|
kr̥ṣṇapītaśakr̥nmūtrō bhr̥śaṁ śūnaśca mānavaḥ||37||
saraktākṣimukhacchardiviṇmūtrō yaśca tāmyati|
dāhārucitr̥ṣānāhatandrāmōhasamanvitaḥ||38||
naṣṭāgnisañjñaḥ kṣipraṁ hi kāmalāvān vipadyatē|39|
View original
पाण्डुरोगी तु योऽत्यर्थं पित्तलानि निषेवते|
तस्य पित्तमसृग्मांसं दग्ध्वा रोगाय कल्पते||३४||
हारिद्रनेत्रः स भृशं हारिद्रत्वङ्नखाननः|
रक्तपीतशकृन्मूत्रो भेकवर्णो हतेन्द्रियः||३५||
दाहाविपाकदौर्बल्यसदनारुचिकर्षितः|
कामला बहुपित्तैषा कोष्ठशाखाश्रया मता||३६||
कालान्तरात् खरीभूता कृच्छ्रा स्यात् कुम्भकामला|
कृष्णपीतशकृन्मूत्रो भृशं शूनश्च मानवः||३७||
सरक्ताक्षिमुखच्छर्दिविण्मूत्रो यश्च ताम्यति|
दाहारुचितृषानाहतन्द्रामोहसमन्वितः||३८||
नष्टाग्निसञ्ज्ञः क्षिप्रं हि कामलावान् विपद्यते|३९|
pāṇḍurōgītyādinā kāmalāmāha| pāṇḍurōgīti vacanāt pāṇḍurōgasyaiva hētuviśēṣēṇa kāmalādirūpā'vasthā utpadyatē; ata ēva ca hārītē kāmalādīnāmapi pāṇḍurōgatvamēvōktam| vacanaṁ hi- “vātēna pittēna kaphēna caiva tridōṣamr̥dbhakṣaṇasambhavē ca| dvē kāmalē caiva halīmakaśca smr̥tō'ṣṭadhaivaṁ khalu pāṇḍurōgaḥ” iti; anyā tu suśrutōktā kāmalā bhinnā bhavati, “yō hyāmayāntē sahasā'mlamannamadyādapathyānyapi tasya pittam| karōti pāṇḍuṁ vadanaṁ viśēṣāt pūrvēritau tandribalakṣayau ca” (su. u. a. 44) ityādinā pr̥thakkāmalāhēturuktaḥ; vāgbhaṭē'pi- “bhavēt pittōlbaṇasyāsau pāṇḍurōgādr̥tē'pi ca” (vā. ni. a. 13) iti; iha tu pāṇḍurōgē'pi bhavēt pāṇḍurōgādvinā'pi bhavēt, yathā pramēhāśritāḥ piḍikāḥ pramēhēṣu bhavanti vinā pramēhamapi bhavanti; tathā pāṇḍurōgiṇō'pyuktā kāmalā pr̥thagapi bhavati| kōṣṭhaśākhāśrayā bahupittā pāṇḍurōgapūrvikā bhavati, yā tu kēvalaṁ śākhāśrayā alpapittā ca vaktavyā sā svatantrā'pi bhavatīti kēcit, ata ēva tasyā rūkṣaśītētyādinā pr̥thagēva hētuṁ liṅgaṁ cādhyāyaśēṣē vakṣyati| bahupittētyanēna kēvalaṁ śākhāśrayāyā alpapittatvaṁ sūcayati; amlakaṭutīkṣṇōpayōgaṁ śākhāśrayipittasya kōṣṭhānayanārthaṁ vakṣyati| kharībhūtēti kaṭhōratāmupagatā| kumbhakāmalēti avasthābhēdēna kōṣṭhagatakāmalāyāḥ sañjñā; kumbhaḥ kōṣṭhaḥ, tadāśrayā kāmalā kumbhakāmalā| asyāṁ ca śōthō'pi lakṣaṇaṁ bhavati| uktaṁ hi suśrutē- “bhēdastu tasyāḥ khalu kumbhasāhvaḥ śōthō mahāṁstatra ca parvabhēdaḥ” (su. u. a. 44) iti||34-38||-
Adhikarana 14 (39-43) · Śloka 43
sādhyānāmitarēṣāṁ tu pravakṣyāmi cikitsitam||39||
tatra pāṇḍvāmayī snigdhastīkṣṇairūrdhvānulōmikaiḥ|
saṁśōdhyō mr̥dubhistiktaiḥ kāmalī tu virēcanaiḥ||40||
tābhyāṁ saṁśuddhakōṣṭhābhyāṁ pathyānyannāni dāpayēt|
śālīn sayavagōdhūmān purāṇān yūṣasaṁhitān||41||
mudgāḍhakīmasūraiśca jāṅgalaiśca rasairhitaiḥ|
yathādōṣaṁ viśiṣṭaṁ ca tayōrbhaiṣajyamācarēt||42||
pañcagavyaṁ mahātiktaṁ kalyāṇakamathāpi vā|
snēhanārthaṁ ghr̥taṁ dadyāt kāmalāpāṇḍurōgiṇē||43||
View original
साध्यानामितरेषां तु प्रवक्ष्यामि चिकित्सितम्||३९||
तत्र पाण्ड्वामयी स्निग्धस्तीक्ष्णैरूर्ध्वानुलोमिकैः|
संशोध्यो मृदुभिस्तिक्तैः कामली तु विरेचनैः||४०||
ताभ्यां संशुद्धकोष्ठाभ्यां पथ्यान्यन्नानि दापयेत्|
शालीन् सयवगोधूमान् पुराणान् यूषसंहितान्||४१||
मुद्गाढकीमसूरैश्च जाङ्गलैश्च रसैर्हितैः|
यथादोषं विशिष्टं च तयोर्भैषज्यमाचरेत्||४२||
पञ्चगव्यं महातिक्तं कल्याणकमथापि वा|
स्नेहनार्थं घृतं दद्यात् कामलापाण्डुरोगिणे||४३||
tatrētyādinā cikitsāmāha| ūrdhvānulōmikairityanēna ūrdhvaharānulōmanavamanavirēcanayōrapi grahaṇamuktaṁ; yataḥ pāṇḍurōgē'pi “kaphapāṇḍustu gōmūtraklinnayuktāṁ harītakīm” ityādinā virēcanaṁ vakṣyati| tābhyāmiti pāṇḍurōgakāmalābhyām| ‘tābhyāṁ saṁśuddhakōṣṭhāya’ iti pāṭhapakṣē tābhyāmiti vamanavirēcanābhyām| viśiṣṭamityādi viśiṣṭabhaiṣajyamihaiva kāmalāyāṁ pāṇḍurōgē ca vakṣyamāṇaṁ jñēyam||39-43||
Adhikarana 15 (44-49) · Śloka 49
dāḍimāt kuḍavō dhānyāt kuḍavārdhaṁ palaṁ palam|
citrakācchr̥ṅgavērācca pippalyaṣṭamikā tathā||44||
taiḥ kalkairviṁśatipalaṁ ghr̥tasya salilāḍhakē|
siddhaṁ hr̥tpāṇḍugulmārśaḥplīhavātakaphārtinut||45||
dīpanaṁ śvāsakāsaghnaṁ mūḍhavātē ca śasyatē|
duḥkhaprasavinīnāṁ ca vandhyānāṁ caiva garbhadam||46||
iti dāḍimādyaṁ ghr̥tam|
kaṭukā rōhiṇī mustaṁ haridrē vatsakāt palam|
paṭōlaṁ candanaṁ mūrvā trāyamāṇā durālabhā||47||
kr̥ṣṇā parpaṭakō nimbō bhūnimbō dēvadāru ca|
taiḥ kārṣikairghr̥taprasthaḥ siddhaḥ kṣīracaturguṇaḥ||48||
raktapittaṁ jvaraṁ dāhaṁ śvayathuṁ sa bhagandaram|
arśāṁsyasr̥gdaraṁ caiva hanti visphōṭakāṁstathā||49||
iti kaṭukādyaṁ ghr̥tam|
View original
दाडिमात् कुडवो धान्यात् कुडवार्धं पलं पलम्|
चित्रकाच्छृङ्गवेराच्च पिप्पल्यष्टमिका तथा||४४||
तैः कल्कैर्विंशतिपलं घृतस्य सलिलाढके|
सिद्धं हृत्पाण्डुगुल्मार्शःप्लीहवातकफार्तिनुत्||४५||
दीपनं श्वासकासघ्नं मूढवाते च शस्यते|
दुःखप्रसविनीनां च वन्ध्यानां चैव गर्भदम्||४६||
इति दाडिमाद्यं घृतम्|
कटुका रोहिणी मुस्तं हरिद्रे वत्सकात् पलम्|
पटोलं चन्दनं मूर्वा त्रायमाणा दुरालभा||४७||
कृष्णा पर्पटको निम्बो भूनिम्बो देवदारु च|
तैः कार्षिकैर्घृतप्रस्थः सिद्धः क्षीरचतुर्गुणः||४८||
रक्तपित्तं ज्वरं दाहं श्वयथुं स भगन्दरम्|
अर्शांस्यसृग्दरं चैव हन्ति विस्फोटकांस्तथा||४९||
इति कटुकाद्यं घृतम्|
dāḍimētyādau aṣṭamikā dvikarṣamuktam| uktaṁ hi- “dvē suvarṇē palārdhaṁ syācchuktiraṣṭamikā'pi ca” (ka.a.12) iti||44-49||
Adhikarana 16 (50) · Śloka 50
pathyāśatarasē pathyāvr̥ntārdhaśatakalkavān|
prasthaḥ siddhō ghr̥tāt pēyaḥ sa pāṇḍvāmayagulmanut||50||
iti pathyāghr̥tam|
View original
पथ्याशतरसे पथ्यावृन्तार्धशतकल्कवान्|
प्रस्थः सिद्धो घृतात् पेयः स पाण्ड्वामयगुल्मनुत्||५०||
इति पथ्याघृतम्|
pathyāśatēna kvāthaḥ kartavyaḥ; atra ca tathā kvāthārthaṁ jalaṁ dēyaṁ yathā caturbhāgāvaśiṣṭaṁ sadghr̥tacaturguṇaṁ bhavati; ata ēva drōṇamānaṁ jalaṁ dēyam| pathyāvr̥ntārdhaśataṁ harītakīphalabandhānārdhaśatam; anyē tu pathyāvr̥ntacūrṇaṁ harītakīphalasyaiva cūrṇaṁ, tadasthiśūnyamityāhuḥ||50||
Adhikarana 17 (51) · Śloka 51
dantyāścatuṣpalarasē piṣṭairdantīśalāṭubhiḥ|
tadvatprasthō ghr̥tātsiddhaḥ plīhapāṇḍvartiśōphajit||51||
iti dantīghr̥tam|
View original
दन्त्याश्चतुष्पलरसे पिष्टैर्दन्तीशलाटुभिः|
तद्वत्प्रस्थो घृतात्सिद्धः प्लीहपाण्ड्वर्तिशोफजित्||५१||
इति दन्तीघृतम्|
dantītyādau dantyāḥ kvāthō ghr̥tāccaturguṇaḥ sthāpyaḥ; tantrāntaradarśanāt prasthamāna ēvātra kvāthō bhavati| uktaṁ hyanyatra- “nikumbhakuḍavākvāthē prasthē tatkalkasaṁyutam| sarpiḥprasthaṁ pacēt plīhakāmalāpāṇḍurōganut” iti||51||
Adhikarana 18 (52) · Śloka 52
purāṇasarpiṣaḥ prasthō drākṣārdhaprasthasādhitaḥ|
kāmalāgulmapāṇḍvartijvaramēhōdarāpahaḥ||52||
iti drākṣāghr̥tam|
View original
पुराणसर्पिषः प्रस्थो द्राक्षार्धप्रस्थसाधितः|
कामलागुल्मपाण्ड्वर्तिज्वरमेहोदरापहः||५२||
इति द्राक्षाघृतम्|
purāṇētyādau jalamanuktadravatvādbhavati| drākṣāprasthārdhaṁ tu kalkaḥ||52||
Adhikarana 19 (53) · Śloka 53
haridrātriphalānimbabalāmadhukasādhitam|
sakṣīraṁ māhiṣaṁ sarpiḥ kāmalāharamuttamam||53||
iti haridrādighr̥tam|
View original
हरिद्रात्रिफलानिम्बबलामधुकसाधितम्|
सक्षीरं माहिषं सर्पिः कामलाहरमुत्तमम्||५३||
इति हरिद्रादिघृतम्|
haridrētyādau dravāntarābhāvāt kṣīramēva caturguṇam||53||
Adhikarana 20 (54) · Śloka 55
gōmūtrē dviguṇē dārvyāḥ kalkākṣadvayasādhitaḥ|
dārvyāḥ pañcapalakvāthē kalkē kālīyakē paraḥ||54||
māhiṣāt sarpiṣaḥ prasthaḥ pūrvaḥ pūrvē parē paraḥ|55|
View original
गोमूत्रे द्विगुणे दार्व्याः कल्काक्षद्वयसाधितः|
दार्व्याः पञ्चपलक्वाथे कल्के कालीयके परः||५४||
माहिषात् सर्पिषः प्रस्थः पूर्वः पूर्वे परे परः|५५|
dārvyāḥ kalkākṣadvayasādhitō māhiṣasarpiṣaḥ prastha iti yōjyam| dārvyāḥ pañcapalakvāthē ityatrāpi pūrvaghr̥tānusārāt pañcapaladārvīkvāthō'pi ghr̥tāddviguṇa ēva kartavyaḥ| kālīyakakalkō'pi pūrvavadakṣadvayamāna ēva| pūrvaḥ pūrvē iti pūrvē pāṇḍurōgē, dārvīkalkagōmūtrasiddhō ghr̥taprasthaḥ; parē tu kāmalākhyē, paraḥ dārvīkvāthakālīyakalkasiddhaḥ; ‘dēyaḥ’ iti śēṣaḥ||54||-
Adhikarana 21 (55-69) · Śloka 69
snēhairēbhirupakramya snigdhaṁ matvā virēcayēt||55||
payasā mūtrayuktēna bahuśaḥ kēvalēna vā|
dantīphalarasē kōṣṇē kāśmaryāñjalinā śr̥tam||56||
drākṣāñjaliṁ mr̥ditvā vā dadyāt pāṇḍvāmayāpaham|
dviśarkaraṁ trivr̥ccūrṇaṁ palārdhaṁ paittikaḥ pibēt||57||
kaphapāṇḍustu gōmūtraklinnayuktāṁ harītakīm|
āragvadhaṁ rasēnēkṣōrvidāryāmalakasya ca||58||
satryūṣaṇaṁ bilvapatraṁ pibēnnā kāmalāpaham|
dantyardhapalakalkaṁ vā dviguḍaṁ śītavāriṇā||59||
kāmalī trivr̥tāṁ vā'pi triphalāyā rasaiḥ pibēt|
viśālātriphalāmustakuṣṭhadārukaliṅgakān||60||
kārṣikānardhakarṣāṁśāṁ kuryādativiṣāṁ tathā|
karṣau madhurasāyā dvau sarvamētat sukhāmbunā||61||
mr̥ditaṁ taṁ rasaṁ pūtaṁ pītvā lihyācca madhvanu|
kāsaṁ śvāsaṁ jvaraṁ dāhaṁ pāṇḍurōgamarōcakam||62||
gulmānāhāmavātāṁśca raktapittaṁ ca nāśayēt|
triphalāyā guḍūcyā vā dārvyā nimbasya vā rasam||63||
śītaṁ madhuyutaṁ prātaḥ kāmalārtaḥ pibēnnaraḥ|
kṣīramūtraṁ pibēt pakṣaṁ gavyaṁ māhiṣamēva vā||64||
pāṇḍurgōmūtrayuktaṁ vā saptāhaṁ triphalārasam|
tarujān jvalitānmūtrē nirvāpyāmr̥dya cāṅkurān||65||
mātuluṅgasya tat pūtaṁ pāṇḍuśōthaharaṁ pibēt|
svarṇakṣīrī trivr̥cchyāmē bhadradāru sanāgaram||66||
gōmūtrāñjalinā piṣṭaṁ mūtrē vā kvathitaṁ pibēt|
kṣīramēbhiḥ śr̥taṁ vā'pi pibēddōṣānulōmanam||67||
harītakīṁ prayōgēṇa gōmūtrēṇāthavā pibēt|
jīrṇē kṣīrēṇa bhuñjīta rasēna madhurēṇa vā||68||
saptarātraṁ gavāṁ mūtrē bhāvitaṁ vā'pyayōrajaḥ|
pāṇḍurōgapraśāntyarthaṁ payasā pāyayēdbhiṣak||69||
View original
स्नेहैरेभिरुपक्रम्य स्निग्धं मत्वा विरेचयेत्||५५||
पयसा मूत्रयुक्तेन बहुशः केवलेन वा|
दन्तीफलरसे कोष्णे काश्मर्याञ्जलिना शृतम्||५६||
द्राक्षाञ्जलिं मृदित्वा वा दद्यात् पाण्ड्वामयापहम्|
द्विशर्करं त्रिवृच्चूर्णं पलार्धं पैत्तिकः पिबेत्||५७||
कफपाण्डुस्तु गोमूत्रक्लिन्नयुक्तां हरीतकीम्|
आरग्वधं रसेनेक्षोर्विदार्यामलकस्य च||५८||
सत्र्यूषणं बिल्वपत्रं पिबेन्ना कामलापहम्|
दन्त्यर्धपलकल्कं वा द्विगुडं शीतवारिणा||५९||
कामली त्रिवृतां वाऽपि त्रिफलाया रसैः पिबेत्|
विशालात्रिफलामुस्तकुष्ठदारुकलिङ्गकान्||६०||
कार्षिकानर्धकर्षांशां कुर्यादतिविषां तथा|
कर्षौ मधुरसाया द्वौ सर्वमेतत् सुखाम्बुना||६१||
मृदितं तं रसं पूतं पीत्वा लिह्याच्च मध्वनु|
कासं श्वासं ज्वरं दाहं पाण्डुरोगमरोचकम्||६२||
गुल्मानाहामवातांश्च रक्तपित्तं च नाशयेत्|
त्रिफलाया गुडूच्या वा दार्व्या निम्बस्य वा रसम्||६३||
शीतं मधुयुतं प्रातः कामलार्तः पिबेन्नरः|
क्षीरमूत्रं पिबेत् पक्षं गव्यं माहिषमेव वा||६४||
पाण्डुर्गोमूत्रयुक्तं वा सप्ताहं त्रिफलारसम्|
तरुजान् ज्वलितान्मूत्रे निर्वाप्यामृद्य चाङ्कुरान्||६५||
मातुलुङ्गस्य तत् पूतं पाण्डुशोथहरं पिबेत्|
स्वर्णक्षीरी त्रिवृच्छ्यामे भद्रदारु सनागरम्||६६||
गोमूत्राञ्जलिना पिष्टं मूत्रे वा क्वथितं पिबेत्|
क्षीरमेभिः शृतं वाऽपि पिबेद्दोषानुलोमनम्||६७||
हरीतकीं प्रयोगेण गोमूत्रेणाथवा पिबेत्|
जीर्णे क्षीरेण भुञ्जीत रसेन मधुरेण वा||६८||
सप्तरात्रं गवां मूत्रे भावितं वाऽप्ययोरजः|
पाण्डुरोगप्रशान्त्यर्थं पयसा पाययेद्भिषक्||६९||
kāśmaryaṁ gambhārīphalam| śr̥tamiti phāṇṭakaṣāyavidhinā prakṣiptaṁ, drākṣāñjaliṁ mr̥ditvētyanēna sphuṭamēva phāṇṭakaṣāyaṁ darśayati| dviśarkaramityādau trivr̥ccūrṇaṁ palārdhaṁ dviśarkarayuktaṁ sat sārdhapalamānaṁ bhavati| gōmūtraklinnayuktāmiti gōmūtrēṇa klinnāṁ kalkīkr̥tāṁ tathā gōmūtrēṇa yuktāmālōḍitāṁ pibēt| anyē tu āragvadharasēna harītakīṁ pibēditi yōjayanti, ikṣvādirasēna satrikaṭuṁ bilvapatraṁ pibēditi yōjayanti| āragvadhaṁ satrikaṭukaṁ vidāryā āmalakasya ca rasēna pibēdityaparō'rthaḥ| viśālētyādau phāṇṭakaṣāyavaddravyāt palamānāt catuṣpalaṁ dravaṁ vadanti vr̥ddhāḥ||55-69||
Adhikarana 22 (70-71) · Śloka 71
tryūṣaṇatriphalāmustaviḍaṅgacitrakāḥ samāḥ|
navāyōrajasō bhāgāstaccūrṇaṁ kṣaudrasarpiṣā||70||
bhakṣayēt pāṇḍuhr̥drōgakuṣṭhārśaḥkāmalāpaham|
navāyasamidaṁ cūrṇaṁ kr̥ṣṇātrēyēṇa bhāṣitam||71||
iti navāyasacūrṇam|
View original
त्र्यूषणत्रिफलामुस्तविडङ्गचित्रकाः समाः|
नवायोरजसो भागास्तच्चूर्णं क्षौद्रसर्पिषा||७०||
भक्षयेत् पाण्डुहृद्रोगकुष्ठार्शःकामलापहम्|
नवायसमिदं चूर्णं कृष्णात्रेयेण भाषितम्||७१||
इति नवायसचूर्णम्|
navāyōrajasō bhāga iti ēkabhāgāpēkṣayā navaguṇatvamayōrajasaḥ; tēna tryūṣaṇādīnāṁ militānāṁ cūrṇēna samamayōrajaḥ||70-71||
Adhikarana 23 (72-79) · Śloka 80
guḍanāgaramaṇḍūratilāṁśānmānataḥ samān|
pippalīdviguṇāṁ kuryādguṭikāṁ pāṇḍurōgiṇē||72||
tryūṣaṇaṁ triphalā mustaṁ viḍaṅgaṁ cavyacitrakau|
dārvītvaṅmākṣikō dhāturgranthikaṁ dēvadāru ca||73||
ētān dvipalikānbhāgāṁścūrṇaṁ kuryāt pr̥thak pr̥thak|
maṇḍūraṁ dviguṇaṁ cūrṇācchuddhamañjanasannibham||74||
gōmūtrē'ṣṭaguṇē paktvā tasmiṁstat prakṣipēttataḥ|
udumbarasamānkr̥tvā vaṭakāṁstān yathāgni nā||75||
upayuñjīta takrēṇa sātmyaṁ jīrṇē ca bhōjanam|
maṇḍūravaṭakā hyētē prāṇadāḥ pāṇḍurōgiṇām||76||
kuṣṭhānyajīrṇakaṁ śōthamūrustambhaṁ kaphāmayān|
arśāṁsi kāmalāṁ mēhaṁ plīhānaṁ śamayanti ca||77||
iti maṇḍūravaṭakāḥ|
tāpyādrijaturūpyāyōmalāḥ pañcapalāḥ pr̥thak|
citrakatriphalāvyōṣaviḍaṅgaiḥ palikaiḥ saha||78||
śarkarāṣṭapalōnmiśrāścūrṇitā madhunā''plutāḥ|
abhyasyāstvakṣamātrā hi jīrṇē hitamitāśinā||79||
kulatthakākamācyādikapōtaparihāriṇā|80|
View original
गुडनागरमण्डूरतिलांशान्मानतः समान्|
पिप्पलीद्विगुणां कुर्याद्गुटिकां पाण्डुरोगिणे||७२||
त्र्यूषणं त्रिफला मुस्तं विडङ्गं चव्यचित्रकौ|
दार्वीत्वङ्माक्षिको धातुर्ग्रन्थिकं देवदारु च||७३||
एतान् द्विपलिकान्भागांश्चूर्णं कुर्यात् पृथक् पृथक्|
मण्डूरं द्विगुणं चूर्णाच्छुद्धमञ्जनसन्निभम्||७४||
गोमूत्रेऽष्टगुणे पक्त्वा तस्मिंस्तत् प्रक्षिपेत्ततः|
उदुम्बरसमान्कृत्वा वटकांस्तान् यथाग्नि ना||७५||
उपयुञ्जीत तक्रेण सात्म्यं जीर्णे च भोजनम्|
मण्डूरवटका ह्येते प्राणदाः पाण्डुरोगिणाम्||७६||
कुष्ठान्यजीर्णकं शोथमूरुस्तम्भं कफामयान्|
अर्शांसि कामलां मेहं प्लीहानं शमयन्ति च||७७||
इति मण्डूरवटकाः|
ताप्याद्रिजतुरूप्यायोमलाः पञ्चपलाः पृथक्|
चित्रकत्रिफलाव्योषविडङ्गैः पलिकैः सह||७८||
शर्कराष्टपलोन्मिश्राश्चूर्णिता मधुनाऽऽप्लुताः|
अभ्यस्यास्त्वक्षमात्रा हि जीर्णे हितमिताशिना||७९||
कुलत्थकाकमाच्यादिकपोतपरिहारिणा|८०|
maṇḍūraṁ purāṇaṁ lōhakiṭṭam||72-79||-
Adhikarana 24 (80-86) · Śloka 86
triphalāyāstrayō bhāgāstrayastrikaṭukasya ca||80||
bhāgaścitrakamūlasya viḍaṅgānāṁ tathaiva ca|
pañcāśmajatunō bhāgāstathā rūpyamalasya ca||81||
mākṣikasya ca śuddhasya lauhasya rajasastathā|
aṣṭau bhāgāḥ sitāyāśca tatsarvaṁ sūkṣmacūrṇitam||82||
mākṣikēṇāplutaṁ sthāpyamāyasē bhājanē śubhē|
udumbarasamāṁ mātrāṁ tataḥ khādēdyathāgni nā||83||
dinē dinē prayuñjīta jīrṇē bhōjyaṁ yathēpsitam|
varjayitvā kulatthāni kākamācīṁ kapōtakam||84||
yōgarāja iti khyātō yōgō'yamamr̥tōpamaḥ|
rasāyanamidaṁ śrēṣṭhaṁ sarvarōgaharaṁ śivam||85||
pāṇḍurōgaṁ viṣaṁ kāsaṁ yakṣmāṇaṁ viṣamajvaram|
kuṣṭhānyajīrṇakaṁ mēhaṁ śōṣaṁ śvāsamarōcakam||86||
viśēṣāddhantyapasmāraṁ kāmalāṁ gudajāni ca|
iti yōgarājaḥ|
View original
त्रिफलायास्त्रयो भागास्त्रयस्त्रिकटुकस्य च||८०||
भागश्चित्रकमूलस्य विडङ्गानां तथैव च|
पञ्चाश्मजतुनो भागास्तथा रूप्यमलस्य च||८१||
माक्षिकस्य च शुद्धस्य लौहस्य रजसस्तथा|
अष्टौ भागाः सितायाश्च तत्सर्वं सूक्ष्मचूर्णितम्||८२||
माक्षिकेणाप्लुतं स्थाप्यमायसे भाजने शुभे|
उदुम्बरसमां मात्रां ततः खादेद्यथाग्नि ना||८३||
दिने दिने प्रयुञ्जीत जीर्णे भोज्यं यथेप्सितम्|
वर्जयित्वा कुलत्थानि काकमाचीं कपोतकम्||८४||
योगराज इति ख्यातो योगोऽयममृतोपमः|
रसायनमिदं श्रेष्ठं सर्वरोगहरं शिवम्||८५||
पाण्डुरोगं विषं कासं यक्ष्माणं विषमज्वरम्|
कुष्ठान्यजीर्णकं मेहं शोषं श्वासमरोचकम्||८६||
विशेषाद्धन्त्यपस्मारं कामलां गुदजानि च|
इति योगराजः|
triphalētyādau raupyamalaṁ rūpyasya yat kiṭṭaṁ bhavati tajjñēyam| mākṣikasyēti mākṣikadhātōḥ| aśmajatvādīnāṁ caturṇāṁ pañcabhāgāḥ pratyēkaṁ; kiṁvā pañcāśmajatunō bhāgāḥ, tathā rūpyamalasya cēti rūpyamalasyēti śilājatuviśēṣaṇaṁ; tēna rūpyamalarūpaṁ yaduktaṁ śilājatu “rājataṁ kaṭukaṁ” (ci.a.1,pā.3) ityādinā, tadiha gr̥hyatē||80-86||-
Adhikarana 25 (87-99) · Śloka 99
kauṭajatriphalānimbapaṭōlaghananāgaraiḥ||87||
bhāvitāni daśāhāni rasairdvitriguṇāni vā|
śilājatupalānyaṣṭau tāvatī sitaśarkarā||88||
tvakkṣīrī pippalī dhātrī karkaṭākhyā palōnmitā|
nidigdhyāḥ phalamūlābhyāṁ palaṁ yuktyā trigandhakam|
cūrṇitaṁ madhunaḥ kuryāt tripalēnākṣikān guḍān|
dāḍimāmbupayaḥpakṣirasatōyasurāsavān||90||
tān bhakṣayitvā'nupibēnnirannō bhukta ēva vā|
pāṇḍukuṣṭhajvaraplīhatamakārśōbhagandarān||91||
pūtihr̥cchukramūtrāgnidōṣaśōṣagarōdarān |
kāsāsr̥gdarapittāsr̥kśōthagulmagalāmayān||92||
tē ca sarvavraṇān hanyuḥ sarvarōgaharāḥ śivāḥ|
iti śilājatuvaṭakāḥ|
punarnavā trivr̥dvyōṣaviḍaṅgaṁ dāru citrakam||93||
kuṣṭhaṁ haridrē triphalā dantī cavyaṁ kaliṅgakāḥ|
pippalī pippalīmūlaṁ mustaṁ cēti palōnmitam||94||
maṇḍūraṁ dviguṇaṁ cūrṇādgōmūtrē dvyāḍhakē pacēt|
kōlavadguṭikāḥ kr̥tvā takrēṇālōḍya nā pibēt||95||
tāḥ pāṇḍurōgān plīhānamarśāṁsi viṣamajvaram|
śvayathuṁ grahaṇīdōṣaṁ hanyuḥ kuṣṭhaṁ krimīṁstathā||96||
iti punarnavāmaṇḍūram|
dārvītvak triphalā vyōṣaṁ viḍaṅgamayasō rajaḥ|
madhusarpiryutaṁ lihyāt kāmalāpāṇḍurōgavān||97||
tulyā ayōrajaḥpathyāharidrāḥ kṣaudrasarpiṣā|
cūrṇitāḥ kāmalī lihyādguḍakṣaudrēṇa vā'bhayāḥ||98||
triphalā dvē haridrē ca kaṭurōhiṇyayōrajaḥ|
cūrṇitaṁ kṣaudrasarpirbhyāṁ sa lēhaḥ kāmalāpahaḥ||99||
View original
कौटजत्रिफलानिम्बपटोलघननागरैः||८७||
भावितानि दशाहानि रसैर्द्वित्रिगुणानि वा|
शिलाजतुपलान्यष्टौ तावती सितशर्करा||८८||
त्वक्क्षीरी पिप्पली धात्री कर्कटाख्या पलोन्मिता|
निदिग्ध्याः फलमूलाभ्यां पलं युक्त्या त्रिगन्धकम्|
चूर्णितं मधुनः कुर्यात् त्रिपलेनाक्षिकान् गुडान्|
दाडिमाम्बुपयःपक्षिरसतोयसुरासवान्||९०||
तान् भक्षयित्वाऽनुपिबेन्निरन्नो भुक्त एव वा|
पाण्डुकुष्ठज्वरप्लीहतमकार्शोभगन्दरान्||९१||
पूतिहृच्छुक्रमूत्राग्निदोषशोषगरोदरान् |
कासासृग्दरपित्तासृक्शोथगुल्मगलामयान्||९२||
ते च सर्वव्रणान् हन्युः सर्वरोगहराः शिवाः|
इति शिलाजतुवटकाः|
पुनर्नवा त्रिवृद्व्योषविडङ्गं दारु चित्रकम्||९३||
कुष्ठं हरिद्रे त्रिफला दन्ती चव्यं कलिङ्गकाः|
पिप्पली पिप्पलीमूलं मुस्तं चेति पलोन्मितम्||९४||
मण्डूरं द्विगुणं चूर्णाद्गोमूत्रे द्व्याढके पचेत्|
कोलवद्गुटिकाः कृत्वा तक्रेणालोड्य ना पिबेत्||९५||
ताः पाण्डुरोगान् प्लीहानमर्शांसि विषमज्वरम्|
श्वयथुं ग्रहणीदोषं हन्युः कुष्ठं क्रिमींस्तथा||९६||
इति पुनर्नवामण्डूरम्|
दार्वीत्वक् त्रिफला व्योषं विडङ्गमयसो रजः|
मधुसर्पिर्युतं लिह्यात् कामलापाण्डुरोगवान्||९७||
तुल्या अयोरजःपथ्याहरिद्राः क्षौद्रसर्पिषा|
चूर्णिताः कामली लिह्याद्गुडक्षौद्रेण वाऽभयाः||९८||
त्रिफला द्वे हरिद्रे च कटुरोहिण्ययोरजः|
चूर्णितं क्षौद्रसर्पिर्भ्यां स लेहः कामलापहः||९९||
bhāvitānītyādi| dviguṇatriguṇadaśāhāni bhāvitāni| rasairiti kauṭajādikvāthaiḥ| kauṭajaṁ kuṭajaphalam| atra bhāvanā śilājatūktēnaiva vidhinā kartavyā; kvāthyakvāthamānē ca tantrāntaraṁ- “tulyaṁ girijēna jalē caturguṇē bhāvanauṣadhaṁ kvāthyam| tatkvāthē pādāṁśē pūtōṣṇē prakṣipēdgirijam|| tatsamarasatāṁ yātaṁ saṁśuṣkaṁ prakṣipēdrasē bhūyaḥ” iti; ēvaṁ cānyatrāpi bhāvanāvidhau kvāthyakkāthamānau jñēyau| phalamūlābhyāṁ palamiti militvā palam| yuktyā trigandhakamiti yāvatā trigandhēna sādhugandhō bhavati tāvanmātraṁ trigandhaṁ jñēyaṁ; trigandhaṁ ca patratvagēlā ucyantē, “trigandhaṁ tu samākhyātaṁ tvagēlāpatrakaiḥ samaiḥ| tadēva tu samākhyātaṁ cāturjātaṁ sakēsaram” iti| pūtyādibhirdōṣaśabdaḥ pratyēkaṁ sambadhyatē||87-99||
Adhikarana 26 (100-101) · Śloka 101
dvipalāṁśāṁ tugākṣīrīṁ nāgaraṁ madhuyaṣṭikām|
prāsthikīṁ pippalīṁ drākṣāṁ śarkarārdhatulāṁ śubhām||100||
dhātrīphalarasadrōṇē cūrṇitaṁ lēhavat pacēt|
śītaṁ madhuprasthayutaṁ lihyāt pāṇitalaṁ tataḥ||101||
hantyēṣa kāmalāṁ pittaṁ pāṇḍuṁ kāsaṁ halīmakam|
iti dhātryavalēhaḥ|
View original
द्विपलांशां तुगाक्षीरीं नागरं मधुयष्टिकाम्|
प्रास्थिकीं पिप्पलीं द्राक्षां शर्करार्धतुलां शुभाम्||१००||
धात्रीफलरसद्रोणे चूर्णितं लेहवत् पचेत्|
शीतं मधुप्रस्थयुतं लिह्यात् पाणितलं ततः||१०१||
हन्त्येष कामलां पित्तं पाण्डुं कासं हलीमकम्|
इति धात्र्यवलेहः|
dvipalāṁśāmityādau drākṣā prāsthikī| dhātrīphalarasaḥ dhātrīsvarasaḥ||100-101||-
Adhikarana 27 (102-104) · Śloka 104
tryūṣaṇaṁ triphalā cavyaṁ citrakō dēvadāru ca||102||
viḍaṅgānyatha mustaṁ ca vatsakaṁ cēti cūrṇayēt|
maṇḍūratulyaṁ taccūrṇaṁ gōmūtrē'ṣṭaguṇē pacēt||103||
śanaiḥ siddhāstathā śītāḥ kāryāḥ karṣasamā guḍāḥ|
yathāgni bhakṣaṇīyāstē plīhapāṇḍvāmayāpahāḥ||104||
grahaṇyarśōnudaścaiva takravāṭyāśinaḥ smr̥tāḥ|
iti maṇḍūravaṭakāḥ|
View original
त्र्यूषणं त्रिफला चव्यं चित्रको देवदारु च||१०२||
विडङ्गान्यथ मुस्तं च वत्सकं चेति चूर्णयेत्|
मण्डूरतुल्यं तच्चूर्णं गोमूत्रेऽष्टगुणे पचेत्||१०३||
शनैः सिद्धास्तथा शीताः कार्याः कर्षसमा गुडाः|
यथाग्नि भक्षणीयास्ते प्लीहपाण्ड्वामयापहाः||१०४||
ग्रहण्यर्शोनुदश्चैव तक्रवाट्याशिनः स्मृताः|
इति मण्डूरवटकाः|
tryūṣaṇādīnāmaṣṭāviṁśatipalāni, maṇḍūraṁ ca dviguṇaṁ, samuditaṁ cūrṇaṁ caturadhikāśītipalamānaṁ bhavati| pr̥thagiti pāṭhānmaṇḍūracūrṇamēva pr̥thaṅmūtrē paktavyaṁ, tasmin sidhyati tryūṣaṇādīnāṁ cūrṇaṁ prakṣēpyam| śuddhamitipadēna maṇḍūrasya dhmāpanagōmūtranirvāpaṇādinā śuddhiṁ darśayati| kēcittu gōmūtramaṣṭaguṇaṁ pratyāsannamaṇḍūrādēva vadanti; ayamēva pakṣaḥ sādhu pratibhāti||102-104||-
Adhikarana 28 (105-110) · Śloka 110
mañjiṣṭhā rajanī drākṣā balāmūlānyayōrajaḥ||105||
lōdhraṁ caitēṣu gauḍaḥ syādariṣṭaḥ pāṇḍurōgiṇām|
iti gauḍō'riṣṭaḥ|
bījakātṣōḍaśapalaṁ triphalāyāśca viṁśatiḥ||106||
drākṣāyāḥ pañca lākṣāyāḥ sapta drōṇē jalasya tat|
sādhyaṁ pādāvaśēṣē tu pūtaśēṣē samāvapēt||107||
śarkarāyāstulāṁ prasthaṁ mākṣikasya ca kārṣikam|
vyōṣaṁ vyāghranakhōśīraṁ kramukaṁ sailavālukam||108||
madhukaṁ kuṣṭhamityētaccūrṇitaṁ ghr̥tabhājanē|
yavēṣu daśarātraṁ tadgrīṣmē dviḥ śiśirē sthitam||109||
pibēttadgrahaṇīpāṇḍurōgārśaḥśōthagulmanut|
mūtrakr̥cchrāśmarīmēhakāmalāsannipātajit||110||
bījakāriṣṭa ityēṣa ātrēyēṇa prakīrtitaḥ|
iti bījakāriṣṭaḥ|
View original
मञ्जिष्ठा रजनी द्राक्षा बलामूलान्ययोरजः||१०५||
लोध्रं चैतेषु गौडः स्यादरिष्टः पाण्डुरोगिणाम्|
इति गौडोऽरिष्टः|
बीजकात्षोडशपलं त्रिफलायाश्च विंशतिः||१०६||
द्राक्षायाः पञ्च लाक्षायाः सप्त द्रोणे जलस्य तत्|
साध्यं पादावशेषे तु पूतशेषे समावपेत्||१०७||
शर्करायास्तुलां प्रस्थं माक्षिकस्य च कार्षिकम्|
व्योषं व्याघ्रनखोशीरं क्रमुकं सैलवालुकम्||१०८||
मधुकं कुष्ठमित्येतच्चूर्णितं घृतभाजने|
यवेषु दशरात्रं तद्ग्रीष्मे द्विः शिशिरे स्थितम्||१०९||
पिबेत्तद्ग्रहणीपाण्डुरोगार्शःशोथगुल्मनुत्|
मूत्रकृच्छ्राश्मरीमेहकामलासन्निपातजित्||११०||
बीजकारिष्ट इत्येष आत्रेयेण प्रकीर्तितः|
इति बीजकारिष्टः|
bījakāt ṣōḍaśapalamityatra kēcit ‘dvirbījakapalānyaṣṭau’ iti paṭhanti, tatrāpi sa ēvārthaḥ| bījakaḥ asanaḥ| vyāghranakhaḥ nakhībhēda ēva| dviḥ śiśirē iti viṁśatirātrasthitam||105-110||-
Adhikarana 29 (111-113) · Śloka 113
dhātrīphalasahasrē dvē pīḍayitvā rasaṁ tu tam||111||
kṣaudrāṣṭāṁśēna saṁyuktaṁ kr̥ṣṇārdhakuḍavēna ca|
śarkarārdhatulōnmiśraṁ pakṣaṁ snigdhaghaṭē sthitam||112||
prapibēnmātrayā prātarjīrṇē hitamitāśanaḥ|
kāmalāpāṇḍuhr̥drōgavātāsr̥gviṣamajvarān||113||
kāsahikkāruciśvāsāṁścaiṣō'riṣṭaḥ praṇāśayēt|
iti dhātryariṣṭaḥ|
View original
धात्रीफलसहस्रे द्वे पीडयित्वा रसं तु तम्||१११||
क्षौद्राष्टांशेन संयुक्तं कृष्णार्धकुडवेन च|
शर्करार्धतुलोन्मिश्रं पक्षं स्निग्धघटे स्थितम्||११२||
प्रपिबेन्मात्रया प्रातर्जीर्णे हितमिताशनः|
कामलापाण्डुहृद्रोगवातासृग्विषमज्वरान्||११३||
कासहिक्कारुचिश्वासांश्चैषोऽरिष्टः प्रणाशयेत्|
इति धात्र्यरिष्टः|
dhātrītyādau dhātrīphalasahasradvayasya svarasa ēva grāhyaḥ||111-113||-
Adhikarana 30 (114) · Śloka 115
sthirādibhiḥ śr̥taṁ tōyaṁ pānāhārē praśasyatē||114||
pāṇḍūnāṁ, kāmalārtānāṁ mr̥dvīkāmalakīrasaḥ|115|
View original
स्थिरादिभिः शृतं तोयं पानाहारे प्रशस्यते||११४||
पाण्डूनां, कामलार्तानां मृद्वीकामलकीरसः|११५|
kāmalārtānāṁ mr̥dvīkāmalakīrasaḥ pānāhārē praśasyata ityarthaḥ||114||-
Adhikarana 31 (115-116) · Śloka 117
pāṇḍurōgapraśāntyarthamiti prōktaṁ maharṣiṇā||115||
vikalpyamētadbhiṣajā pr̥thagdōṣabalaṁ prati|
vātikē snēhabhūyiṣṭhaṁ, paittikē tiktaśītalam||116||
ślaiṣmikē kaṭutiktōṣṇaṁ , vimiśraṁ sānnipātikē|117|
View original
पाण्डुरोगप्रशान्त्यर्थमिति प्रोक्तं महर्षिणा||११५||
विकल्प्यमेतद्भिषजा पृथग्दोषबलं प्रति|
वातिके स्नेहभूयिष्ठं, पैत्तिके तिक्तशीतलम्||११६||
श्लैष्मिके कटुतिक्तोष्णं , विमिश्रं सान्निपातिके|११७|
vikalpyamityanēnōktaṁ vikalpavidhimāha- vātikē ityādi||115-116||-
Adhikarana 32 (117-122) · Śloka 123
nipātayēccharīrāttu mr̥ttikāṁ bhakṣitāṁ bhiṣak||117||
yuktijñaḥ śōdhanaistīkṣṇaiḥ prasamīkṣya balābalam|
śuddhakāyasya sarpīṁṣi balādhānāni yōjayēt||118||
vyōṣaṁ bilvaṁ haridrē dvē triphalā dvē punarnavē|
mustānyayōrajaḥ pāṭhā viḍaṅgaṁ dēvadāru ca||119||
vr̥ścikālī ca bhārgī ca sakṣīraistaiḥ samairghr̥tam|
sādhayitvā pibēdyuktyā narō mr̥ddōṣapīḍitaḥ||120||
tadvat kēśarayaṣṭyāhvapippalīkṣāraśādvalaiḥ|
mr̥dbhakṣaṇādāturasya laulyādavinivartinaḥ||121||
dvēṣyārthaṁ bhāvitāṁ kāmaṁ dadyāttaddōṣanāśanaiḥ|
viṅgailātiviṣayā nimbapatrēṇa pāṭhayā||122||
vārtākaiḥ kaṭurōhiṇyā kauṭajairmūrvayā'pi vā|123|
View original
निपातयेच्छरीरात्तु मृत्तिकां भक्षितां भिषक्||११७||
युक्तिज्ञः शोधनैस्तीक्ष्णैः प्रसमीक्ष्य बलाबलम्|
शुद्धकायस्य सर्पींषि बलाधानानि योजयेत्||११८||
व्योषं बिल्वं हरिद्रे द्वे त्रिफला द्वे पुनर्नवे|
मुस्तान्ययोरजः पाठा विडङ्गं देवदारु च||११९||
वृश्चिकाली च भार्गी च सक्षीरैस्तैः समैर्घृतम्|
साधयित्वा पिबेद्युक्त्या नरो मृद्दोषपीडितः||१२०||
तद्वत् केशरयष्ट्याह्वपिप्पलीक्षारशाद्वलैः|
मृद्भक्षणादातुरस्य लौल्यादविनिवर्तिनः||१२१||
द्वेष्यार्थं भावितां कामं दद्यात्तद्दोषनाशनैः|
विङ्गैलातिविषया निम्बपत्रेण पाठया||१२२||
वार्ताकैः कटुरोहिण्या कौटजैर्मूर्वयाऽपि वा|१२३|
nipātayēdityādinā mr̥jjapāṇḍurōgacikitsāmāha| śādvalaṁ dūrvā| mr̥dbhakṣaṇādavinivartinaḥ saktasyētyarthaḥ| bhāvitāmiti taddōṣanāśanairdravyaiḥ saṁskr̥tām| mūrvayā'pi vētyantō granthaḥ pūrvēṇa sambadhyatē||117-122||-
Adhikarana 33 (123) · Śloka 124
yathādōṣaṁ prakurvīta bhaiṣajyaṁ pāṇḍurōgiṇām||123||
kriyāviśēṣa ēṣō'sya matō hētuviśēṣataḥ|124|
View original
यथादोषं प्रकुर्वीत भैषज्यं पाण्डुरोगिणाम्||१२३||
क्रियाविशेष एषोऽस्य मतो हेतुविशेषतः|१२४|
pāṇḍurōgōktaṁ dōṣaviśēṣacikitsitaṁ mr̥jjē'pyatidiśati- yathādōṣamityādi| ēṣa iti mr̥jjē pāṇḍurōgē prōktaḥ||123||-
Adhikarana 34 (124-127) · Śloka 128
tilapiṣṭanibhaṁ yastu varcaḥ sr̥jati kāmalī||124||
ślēṣmaṇā ruddhamārgaṁ tat pittaṁ kaphaharairjayēt|
rūkṣaśītagurusvāduvyāyāmairvēganigrahaiḥ||125||
kaphasammūrcchitō vāyuḥ sthānāt pittaṁ kṣipēdbalī|
hāridranētramūtratvak śvētavarcāstadā naraḥ||126||
bhavēt sāṭōpaviṣṭambhō guruṇā hr̥dayēna ca|
daurbalyālpāgnipārśvārtihikkāśvāsārucijvaraiḥ||127||
kramēṇālpē'nusajyēta pittē śākhāsamāśritē|128|
View original
तिलपिष्टनिभं यस्तु वर्चः सृजति कामली||१२४||
श्लेष्मणा रुद्धमार्गं तत् पित्तं कफहरैर्जयेत्|
रूक्षशीतगुरुस्वादुव्यायामैर्वेगनिग्रहैः||१२५||
कफसम्मूर्च्छितो वायुः स्थानात् पित्तं क्षिपेद्बली|
हारिद्रनेत्रमूत्रत्वक् श्वेतवर्चास्तदा नरः||१२६||
भवेत् साटोपविष्टम्भो गुरुणा हृदयेन च|
दौर्बल्याल्पाग्निपार्श्वार्तिहिक्काश्वासारुचिज्वरैः||१२७||
क्रमेणाल्पेऽनुसज्येत पित्ते शाखासमाश्रिते|१२८|
tilapiṣṭanibhamityādinā śākhāśrayakāmalācikitsitaṁ lakṣaṇapūrvakamāha| ślēṣmaṇā ruddhamārgamiti kōṣṭhasthēna ślēṣmaṇā śākhāśrayi pittaṁ kāmalājanakaṁ ruddhamārgaṁ kōṣṭhagamanārthaṁ niṣiddhamārgamiti yāvat| ētadēva rūkṣētyādinā vistarēṇāha| śvētavarcā iti kōṣṭhasthapittasya malarañjakasya bahirnirgamādvr̥ddhēna ślēṣmaṇā śvētavarcā bhavati| kramēṇēti jvarāntairanuṣajjatē| alpē pittē śākhāśritē iti sambandhaḥ||124-127||-
Adhikarana 35 (128-129) · Śloka 130
barhitittiridakṣāṇāṁ rūkṣāmlaiḥ kaṭukai rasaiḥ||128||
śuṣkamūlakakaulatthairyūṣaiścānnāni bhōjayēt|
mātuluṅgarasaṁ kṣaudrapippalīmaricānvitam||129||
sanāgaraṁ pibēt pittaṁ tathā'syaiti svamāśayam|130|
View original
बर्हितित्तिरिदक्षाणां रूक्षाम्लैः कटुकै रसैः||१२८||
शुष्कमूलककौलत्थैर्यूषैश्चान्नानि भोजयेत्|
मातुलुङ्गरसं क्षौद्रपिप्पलीमरिचान्वितम्||१२९||
सनागरं पिबेत् पित्तं तथाऽस्यैति स्वमाशयम्|१३०|
barhītyādinā kaphaharaṁ pittavr̥ddhikaraṁ ca samaṁ cikitsitaṁ prāha, yataḥ śākhāśrayadōṣasya vr̥ddhiḥ kōṣṭhānayanārtham; uktaṁ hi- “vr̥ddhyā'bhiṣyandanāt pākāt srōtōmukhaviśōdhanāt| śākhāṁ muktvā malāḥ kōṣṭhaṁ yānti vāyōśca nigrahāt” (sū.a.28) iti||128-129||-
Adhikarana 36 (130-131) · Śloka 132
kaṭutīkṣṇōṣṇalavaṇairbhr̥śāmlaiścāpyupakramaḥ||130||
āpittarāgācchakr̥tō vāyōścāpraśamādbhavēt|
svasthānamāgatē pittē purīṣē pittarañjitē||131||
nivr̥ttōpadravasya syāt pūrvaḥ kāmalikō vidhiḥ|132|
View original
कटुतीक्ष्णोष्णलवणैर्भृशाम्लैश्चाप्युपक्रमः||१३०||
आपित्तरागाच्छकृतो वायोश्चाप्रशमाद्भवेत्|
स्वस्थानमागते पित्ते पुरीषे पित्तरञ्जिते||१३१||
निवृत्तोपद्रवस्य स्यात् पूर्वः कामलिको विधिः|१३२|
āpittarāgācchakr̥ta iti yāvat kōṣṭhamārgasthō malō na rañjatē tāvat pittavardhanam| pūrva iti pūrvōktaḥ| kāmalikō vidhiriti kōṣṭhāśrayikāmalācikitsitaṁ kartavyamityarthaḥ||130-131||-
Adhikarana 37 (132-133) · Śloka 134
yadā tu pāṇḍōrvarṇaḥ syāddharitaśyāvapītakaḥ||132||
balōtsāhakṣayastandrā mandrāgnitvaṁ mr̥dujvaraḥ|
strīṣvaharṣō'ṅgamardaśca śvāsastr̥ṣṇā'rucirbhramaḥ||133||
halīmakaṁ tadā tasya vidyādanilapittataḥ|134|
View original
यदा तु पाण्डोर्वर्णः स्याद्धरितश्यावपीतकः||१३२||
बलोत्साहक्षयस्तन्द्रा मन्द्राग्नित्वं मृदुज्वरः|
स्त्रीष्वहर्षोऽङ्गमर्दश्च श्वासस्तृष्णाऽरुचिर्भ्रमः||१३३||
हलीमकं तदा तस्य विद्यादनिलपित्ततः|१३४|
yadētyādinā halīmakamāha| ayamēva tantrāntarē lāghavasañjñayā alasasañjñayā cōcyatē| uktaṁ hi suśrutē- “jvarāṅgamardabhramadāhatandrākṣayānvitō lāghavakō'lasaśca| taṁ vātapittāddharipītanīlaṁ halīmakaṁ kēcidudāharanti” (su.u.a.44) iti| yaccāpi tatra bhinnavarcastvaṁ sā cāpi kāmalāvasthaiva na pr̥thagrōgaḥ| uktaṁ hi tantrāntarē- “santāpō bhinnavarcastvaṁ bahirantē ca pīnatā| pāṇḍutā nētrarāgaśca pānakīlakṣaṇaṁ matam” iti||132-133||-
Adhikarana 38 (134-137) · Śloka 138
guḍūcīsvarasakṣīrasādhitaṁ māhiṣaṁ ghr̥tam||134||
sa pibēttrivr̥tāṁ snigdhō rasēnāmalakasya tu|
viriktō madhuraprāyaṁ bhajēt pittānilāpaham||135||
drākṣālēhaṁ ca pūrvōktaṁ sarpīṁṣi madhurāṇi ca|
yāpanān kṣīrabastīṁśca śīlayētsānuvāsanān||136||
mārdvīkāriṣṭayōgāṁśca pibēdyuktyā'gnivr̥ddhayē|
kāsikaṁ cābhayālēhaṁ pippalīṁ madhukaṁ balām||137||
payasā ca prayuñjīta yathādōṣaṁ yathābalam|138|
View original
गुडूचीस्वरसक्षीरसाधितं माहिषं घृतम्||१३४||
स पिबेत्त्रिवृतां स्निग्धो रसेनामलकस्य तु|
विरिक्तो मधुरप्रायं भजेत् पित्तानिलापहम्||१३५||
द्राक्षालेहं च पूर्वोक्तं सर्पींषि मधुराणि च|
यापनान् क्षीरबस्तींश्च शीलयेत्सानुवासनान्||१३६||
मार्द्वीकारिष्टयोगांश्च पिबेद्युक्त्याऽग्निवृद्धये|
कासिकं चाभयालेहं पिप्पलीं मधुकं बलाम्||१३७||
पयसा च प्रयुञ्जीत यथादोषं यथाबलम्|१३८|
guḍūcītyādinā halīmakacikitsāmāha| drākṣālēhaṁ ca pūrvōktamiti ‘dvipalāṁśāṁ tugākṣīrī’ ityādigranthōktamihaiva| yāpanābastayaḥ siddhisthānē prōktāḥ| kāsikaṁ cābhayālēhamiti agastyaharītakīm||134-137||-
Adhikarana 39 (138-139) · Śloka 139
tatra ślōkau- pāṇḍōḥ pañcavidhasyōktaṁ hētulakṣaṇabhēṣajam||138||
kāmalā dvividhā tēṣāṁ sādhyāsādhyatvamēva ca|
tēṣāṁ vikalpō yaścānyō mahāvyādhirhalīmakaḥ|
tasya cōktaṁ samāsēna vyañjanaṁ sacikitsitam||139||
View original
तत्र श्लोकौ- पाण्डोः पञ्चविधस्योक्तं हेतुलक्षणभेषजम्||१३८||
कामला द्विविधा तेषां साध्यासाध्यत्वमेव च|
तेषां विकल्पो यश्चान्यो महाव्याधिर्हलीमकः|
तस्य चोक्तं समासेन व्यञ्जनं सचिकित्सितम्||१३९||
pāṇḍōḥ paścavidhasyētyādinā saṅgrahamāha| sa ca vyakta ēva||138-139||
Adhikarana puShpikA · Śloka 16
ityagnivēśakr̥tē tantrē'prāptē dr̥ḍhabalasampūritē cikitsāsthānē pāṇḍurōgacikitsitaṁ nāma ṣōḍaśō'dhyāyaḥ||16||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रेऽप्राप्ते दृढबलसम्पूरिते चिकित्सास्थाने पाण्डुरोगचिकित्सितं नाम षोडशोऽध्यायः||१६||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ cikitsāsthānē pāṇḍurōgacikitsitaṁ nāma ṣōḍaśō'dhyāyaḥ||16||