Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō'bhayāmalakīyaṁ rasāyanapādaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातोऽभयामलकीयं रसायनपादं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
pūrvasthānōktalakṣaṇābhāvēnāvadhāritāyuṣmadbhāvēna cikitsā dharmārthayaśaskarī kartavyētyanantaraṁ cikitsābhidhāyakaṁ sthānamucyatē| rasāyanavājīkaraṇasādhanamapi yathā cikitsōcyatē, tathā'nantaramēva vakṣyati| tatrāpi jvarādicikitsāyāḥ prāgrasāyanavājīkaraṇayōrmahāphalatvēnādāvabhidhānam| tayōrapi ca rasāyanamēva varṣasahasrāyuṣṭvādikāraṇatayā mahāphalamiti tadabhidhīyatē, tatrāpi cābhayāmalakīyaścikitsāsthānārthasūtrābhidhāyakatayā'grē'bhidhīyatē||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 4
cikitsitaṁ vyādhiharaṁ pathyaṁ sādhanamauṣadham|
prāyaścittaṁ praśamanaṁ prakr̥tisthāpanaṁ hitam||3||
vidyādbhēṣajanāmāni, ...|4|
View original
चिकित्सितं व्याधिहरं पथ्यं साधनमौषधम्|
प्रायश्चित्तं प्रशमनं प्रकृतिस्थापनं हितम्||३||
विद्याद्भेषजनामानि, ...|४|
tatrādau vyavahārārthaṁ sthānābhidhēyasya bhēṣajasya paryāyānāha- cikitsitamityādi| karōti caivamādau pradhānābhidhēyaparyāyābhidhānaṁ, yathā- nidānē hēturūpādiparyāyakathanam| ētacca paryāyābhidhānaṁ prādhānyēna catuṣpādasyaiva bhēṣajasya, yaduktaṁ- “catuṣpādaṁ ṣōḍaśakalaṁ bhēṣajamiti bhiṣajō bhāṣantē” (sū.a.10) iti| ēvambhūtabhēṣajāṅgarūpatayā tu sthāvarajaṅgamadravyarūpasya bhēṣajasya bhēṣajatvamēvāntaravyavahārakr̥taṁ jñēyam| prāyaścittamiti bhēṣajasañjñā prāyaścittavadbhēṣajasyādharmakāryavyādhiharatvēna||3||-
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
... bhēṣajaṁ dvividhaṁ ca tat|
svasthasyōrjaskaraṁ kiñcit kiñcidārtasya rōganut||4||
View original
... भेषजं द्विविधं च तत्|
स्वस्थस्योर्जस्करं किञ्चित् किञ्चिदार्तस्य रोगनुत्||४||
dvaividhyaṁ vivr̥ṇōti- svasthasyētyādi| kiñciditi na sarvam| svasthatvēna vyavahriyamāṇasya puṁsō jarādisvābhāvikavyādhiharatvēna tathā'praharṣavyayāyakṣayitvānupacitaśukratvādyapraśastaśārīrabhāvaharatvēna ūrjaḥ praśastaṁ bhāvamādadhātīti svasthasyōrjaskaram| ārtasya rōganuditi viśēṣaṇēna jvarādinā''rtasya jvarādiharam| rōganuditi vacanēnaivārtaviśēṣatāyāṁ labdhāyāṁ yat ‘ārtasya’ iti karōti, tēna sahajajarādikr̥tāṁ pīḍāmanudvējikāṁ parityajya jvarādinā'svābhāvikēna rōgēṇa pīḍitasyēti darśayati||4||
Adhikarana 4 (5) · Śloka 5
abhēṣajaṁ ca dvividhaṁ bādhanaṁ sānubādhanam|5|
View original
अभेषजं च द्विविधं बाधनं सानुबाधनम्|५|
bhēṣajaprasaṅgādabhēṣajadvaividhyamāha- abhēṣajamityādi| bādhanamiha tadātvamātrabādhakaṁ, yathā- svalpamapathyam| sānubādhanaṁ ca dīrghakālāvasthāyikuṣṭhādivikārakāri||-
Adhikarana 5 (5-6) · Śloka 6
svasthasyōrjaskaraṁ yattu tadvr̥ṣyaṁ tadrasāyanam||5||
prāyaḥ, prāyēṇa rōgāṇāṁ dvitīyaṁ praśamē matam|
prāyaḥśabdō viśēṣārthō hyubhayaṁ hyubhayārthakr̥t||6||
View original
स्वस्थस्योर्जस्करं यत्तु तद्वृष्यं तद्रसायनम्||५||
प्रायः, प्रायेण रोगाणां द्वितीयं प्रशमे मतम्|
प्रायःशब्दो विशेषार्थो ह्युभयं ह्युभयार्थकृत्||६||
dvividhaṁ bhēṣajamuktaṁ vibhajatē- svasthasyētyādi| tadvr̥ṣyaṁ tadrasāyanaṁ prāya iti cchēdaḥ| yadvr̥ṣyaṁ prāyō bhavati, tathā rasāyanaṁ yat prāyō bhavati, ārtasya rōgaharaṁ yadbāhulyēna, tat svasthōrjaskaramucyatē; yattu dvitīyamārtarōgaharaṁ, tat prāyēṇa jvarādiśamanaṁ rasāyanaṁ vājīkaraṇaṁ ca bhavati; yathā- kṣatakṣīṇōktaṁ sarpirguḍādi rasāyanaṁ vr̥ṣyaṁ ca bhavati, tathā pāṇḍurōgōktō yōgarājō rasāyanatvēnōktaḥ, tathā kāsādhikārē'gastyaharītakī rasāyanatvēnōktētyādyanusaraṇīyam| rasāyanōktānāṁ ca jvarādiharatvamatra suvyaktamēva rasāyanagranthēṣu| anyē tu bruvatē- yadvyādhimātraharaṁ na tadrasāyanaṁ, kintu śarīrasaṁyōgadārḍhyāddīrghāyuḥkartr̥tvasādhāraṇadharmayōgādupacaritavyādhiharaṁ rasāyanamihōcyata iti| nanu yadi svasthōrjaskaramapi vyādhiharaṁ, vyādhiharaṁ ca svasthōrjaskaraṁ tat kiṁ kiñciditi padēna bhēṣajakarmavyavasthādarśakēna kriyatē? brūmaḥ- bāhulyēna svasthōrjaskaratvaṁ vyādhiharatvaṁ ca vyavasthāpyatē, na cēha sarvārtarōgaharasya svasthōrjaskaratvamiti pratijñāyatē, yēna pāṭhāsaptaparṇādīnāmapi rasāyanatvaṁ sādhanīyaśaktitvādārttarōgaharatvēna yaducyatē tadapi rasāyanaṁ vājīkaraṇaṁ ca bhavatīti lavamātrōpadarśanaṁ kriyatē, tat svasthārtayōrubhayārthakartr̥tvam| prāyaḥśabdatātparyaṁ vivr̥ṇōti- prāya ityādi| viśēṣārtha iti bāhulyārtha ityarthaḥ||5-6||
Adhikarana 6 (7-8) · Śloka 8
dīrghamāyuḥ smr̥tiṁ mēdhāmārōgyaṁ taruṇaṁ vayaḥ|
prabhāvarṇasvaraudāryaṁ dēhēndriyabalaṁ param||7||
vāksiddhiṁ praṇatiṁ kāntiṁ labhatē nā rasāyanāt|
lābhōpāyō hi śastānāṁ rasādīnāṁ rasāyanam||8||
View original
दीर्घमायुः स्मृतिं मेधामारोग्यं तरुणं वयः|
प्रभावर्णस्वरौदार्यं देहेन्द्रियबलं परम्||७||
वाक्सिद्धिं प्रणतिं कान्तिं लभते ना रसायनात्|
लाभोपायो हि शस्तानां रसादीनां रसायनम्||८||
rasāyanakāryamāha- dīrghamityādi| prabhādīnāṁ trayāṇāmaudāryaṁ yōjanīyam| vāksiddhiḥ yaducyatē tadavaśyaṁ bhavatītyarthaḥ| praṇatiḥ lōkavandyatā| kathamētadrasāyanēna kriyata ityāha- lābhētyādi| rasādigrahaṇēna smr̥tyādayō'pi gr̥hyantē||7-8||
Adhikarana 7 (9-12) · Śloka 12
apatyasantānakaraṁ yat sadyaḥ sampraharṣaṇam|
vājīvātibalō yēna yātyapratihataḥ striyaḥ||9||
bhavatyatipriyaḥ strīṇāṁ yēna yēnōpacīyatē|
jīryatō'pyakṣayaṁ śukraṁ phalavadyēna dr̥śyatē||10||
prabhūtaśākhaḥ śākhīva yēna caityō yathā mahān|
bhavatyarcyō bahumataḥ prajānāṁ subahuprajaḥ||11||
santānamūlaṁ yēnēha prētya cānantyamaśnutē|
yaśaḥ śriyaṁ balaṁ puṣṭiṁ vājīkaraṇamēva tat||12||
View original
अपत्यसन्तानकरं यत् सद्यः सम्प्रहर्षणम्|
वाजीवातिबलो येन यात्यप्रतिहतः स्त्रियः||९||
भवत्यतिप्रियः स्त्रीणां येन येनोपचीयते|
जीर्यतोऽप्यक्षयं शुक्रं फलवद्येन दृश्यते||१०||
प्रभूतशाखः शाखीव येन चैत्यो यथा महान्|
भवत्यर्च्यो बहुमतः प्रजानां सुबहुप्रजः||११||
सन्तानमूलं येनेह प्रेत्य चानन्त्यमश्नुते|
यशः श्रियं बलं पुष्टिं वाजीकरणमेव तत्||१२||
vājīkaraṇakāryamāha- apatyētyādi| apatyasantānaḥ apatyaparamparā, tēna putrapautrakaramityarthaḥ; vājīkaraṇajanitācchukrājjātaḥ putraḥ putrajananasamarthō bhavatītyarthaḥ| atipriyatvaṁ cēhōpacitaśukratayā nirantaravyavāyakartr̥tvāt; yaduktaṁ- “virūpamapi yōddhāraṁ bhr̥tyamicchanti pārthivāḥ| vyavāyavyāyataṁ mūrkhaṁ dhr̥ṣṭaṁ patimiva striyaḥ” iti| upacīyata iti puṣṭiṁ prāpnōti| akṣayamivākṣayam| phalavaditi garbhajanakam| caityō dēvatāyatanam| arcyaḥ arcanīyaḥ | ānantyamivānantyaṁ; dīrghasantānatāmityarthaḥ||9-12||
Adhikarana 8 (13-14) · Śloka 14
svasthasyōrjaskaraṁ tvētaddvividhaṁ prōktamauṣadham|
yadvyādhinirghātakaraṁ vakṣyatē taccikitsitē||13||
cikitsitārtha ētāvān vikārāṇāṁ yadauṣadham|
rasāyanavidhiścāgrē vājīkaraṇamēva ca||14||
View original
स्वस्थस्योर्जस्करं त्वेतद्द्विविधं प्रोक्तमौषधम्|
यद्व्याधिनिर्घातकरं वक्ष्यते तच्चिकित्सिते||१३||
चिकित्सितार्थ एतावान् विकाराणां यदौषधम्|
रसायनविधिश्चाग्रे वाजीकरणमेव च||१४||
cikitsita iti jvarādicikitsitē| nanu rasāyanavājīkaraṇē api jvarādicikitsitē ēva, tat kiṁ viśiṣyōcyatē- ‘vakṣyatē taccikitsitē’ ityāha- cikitsitārtha ityādi| satyaṁ, rasāyanaṁ vājīkaraṇaṁ ca jvarādivyādhiharatvāccikitsitaśabdēnōcyata ityarthaḥ| atha vyādhiharatvāccikitsitē vaktavyatvācca rasāyanavājīkaraṇē kva nu vaktavyē ityāha- rasāyanētyādi| vidhiḥ vidhānaṁ rasāyanābhidhānamityarthaḥ | agrē iti anantaram| vājīkaraṇaṁ cāgrē ‘abhidhāsyatē’ iti śēṣaḥ||13-14||
Adhikarana 9 (15) · Śloka 15
abhēṣajamiti jñēyaṁ viparītaṁ yadauṣadhāt|
tadasēvyaṁ niṣēvyaṁ tu pravakṣyāmi yadauṣadham||15||
View original
अभेषजमिति ज्ञेयं विपरीतं यदौषधात्|
तदसेव्यं निषेव्यं तु प्रवक्ष्यामि यदौषधम्||१५||
abhēṣajamapi pūrvōddiṣṭaṁ vivr̥ṇōti- abhēṣajamityādi| viparītaṁ rōgajananalakṣaṇārthakāri||15||
Adhikarana 10 (16-24) · Śloka 24
rasāyanānāṁ dvividhaṁ prayōgamr̥ṣayō viduḥ|
kuṭīprāvēśikaṁ caiva vātātapikamēva ca||16||
kuṭīprāvēśikasyādau vidhiḥ samupadēkṣyatē|
nr̥pavaidyadvijātīnāṁ sādhūnāṁ puṇyakarmaṇām||17||
nivāsē nirbhayē śastē prāpyōpakaraṇē purē|
diśi pūrvōttarasyāṁ ca subhūmau kārayēt kuṭīm||18||
vistārōtsēdhasampannāṁ trigarbhāṁ sūkṣmalōcanām|
ghanabhittimr̥tusukhāṁ suspaṣṭāṁ manasaḥ priyām||19||
śabdādīnāmaśastānāmagamyaṁ strīvivarjitām|
iṣṭōpakaraṇōpētāṁ sajjavaidyauṣadhadvijām ||20||
athōdagayanē śuklē tithinakṣatrapūjitē|
muhūrtakaraṇōpētē praśastē kr̥tavāpanaḥ||21||
dhr̥tismr̥tibalaṁ kr̥tvā śraddadhānaḥ samāhitaḥ|
vidhūya mānasān dōṣān maitrīṁ bhūtēṣu cintayan||22||
dēvatāḥ pūjayitvā'grē dvijātīṁśca pradakṣiṇam|
dēvagōbrāhmaṇān kr̥tvā tatastāṁ praviśēt kuṭīm||23||
tasyāṁ saṁśōdhanaiḥ śuddhaḥ sukhī jātabalaḥ punaḥ|
rasāyanaṁ prayuñjīta tatpravakṣyāmi śōdhanam||24||
View original
रसायनानां द्विविधं प्रयोगमृषयो विदुः|
कुटीप्रावेशिकं चैव वातातपिकमेव च||१६||
कुटीप्रावेशिकस्यादौ विधिः समुपदेक्ष्यते|
नृपवैद्यद्विजातीनां साधूनां पुण्यकर्मणाम्||१७||
निवासे निर्भये शस्ते प्राप्योपकरणे पुरे|
दिशि पूर्वोत्तरस्यां च सुभूमौ कारयेत् कुटीम्||१८||
विस्तारोत्सेधसम्पन्नां त्रिगर्भां सूक्ष्मलोचनाम्|
घनभित्तिमृतुसुखां सुस्पष्टां मनसः प्रियाम्||१९||
शब्दादीनामशस्तानामगम्यं स्त्रीविवर्जिताम्|
इष्टोपकरणोपेतां सज्जवैद्यौषधद्विजाम् ||२०||
अथोदगयने शुक्ले तिथिनक्षत्रपूजिते|
मुहूर्तकरणोपेते प्रशस्ते कृतवापनः||२१||
धृतिस्मृतिबलं कृत्वा श्रद्दधानः समाहितः|
विधूय मानसान् दोषान् मैत्रीं भूतेषु चिन्तयन्||२२||
देवताः पूजयित्वाऽग्रे द्विजातींश्च प्रदक्षिणम्|
देवगोब्राह्मणान् कृत्वा ततस्तां प्रविशेत् कुटीम्||२३||
तस्यां संशोधनैः शुद्धः सुखी जातबलः पुनः|
रसायनं प्रयुञ्जीत तत्प्रवक्ष्यामि शोधनम्||२४||
kuṭīpravēśēna yat kriyatē tat kuṭīprāvēśikam| vātātapasēvayā'pi yat kriyatē tad vātātapikam| trigarbhāṁ prathamamēkaṁ gr̥haṁ, tasyābhyantarē dvitīyam, ēvaṁ trigarbhāstrayō garbhā antarāṇi yasyāṁ sā; trigarbhāmiti antastriprakōṣṭhām| sūkṣmalōcanāmiti alpadvārajālakām| śuklē śuklapakṣē| sajjā vaidyādayō yasyāṁ sā tathā| tithinakṣatrapūjita iti śubhatithinakṣatrayōgāt pūjitē| kr̥tavāpana iti kr̥takṣauraḥ| mānasān dōṣāniti kāmakrōdhādīn| saṁśōdhanairiti vamanavirēcanāsthāpanaśirōvirēcanaiḥ| sukhīti arōgaḥ| jātabala iti saṁśōdhanāpahr̥tamalatayā saṁsarjanādikramēṇa punarjātabalaḥ| yadyapīha saṁśōdhanairiti bahuvacanaprayōgāt sarvāṇyēva saṁśōdhanāni sammatāni, tathā'pīha rasāyanē viśēṣēṇa yaugikatvāddharītakyādiprayōga ēvōktaḥ; anyē tu harītakyādiprayōgēṇaiva paraṁ saṁśōdhanaṁ kartavyamityāhuḥ, saṁśōdhanairiti bahuvacanaṁ punaryāvacchuddhērharītakyādiprayōgasyaiva karaṇaṁ darśayati||16-24||
Adhikarana 11 (25-28) · Śloka 28
harītakīnāṁ cūrṇāni saindhavāmalakē guḍam|
vacāṁ viḍaṅgaṁ rajanīṁ pippalīṁ viśvabhēṣajam||25||
pibēduṣṇāmbunā jantuḥ snēhasvēdōpapāditaḥ|
tēna śuddhaśarīrāya kr̥tasaṁsarjanāya ca||26||
trirātraṁ yāvakaṁ dadyāt pañcāhaṁ vā'pi sarpiṣā|
saptāhaṁ vā purāṇasya yāvacchuddhēstu varcasaḥ||27||
śuddhakōṣṭhaṁ tu taṁ jñātvā rasāyanamupācarēt|
vayaḥprakr̥tisātmyajñō yaugikaṁ yasya yadbhavēt||28||
View original
हरीतकीनां चूर्णानि सैन्धवामलके गुडम्|
वचां विडङ्गं रजनीं पिप्पलीं विश्वभेषजम्||२५||
पिबेदुष्णाम्बुना जन्तुः स्नेहस्वेदोपपादितः|
तेन शुद्धशरीराय कृतसंसर्जनाय च||२६||
त्रिरात्रं यावकं दद्यात् पञ्चाहं वाऽपि सर्पिषा|
सप्ताहं वा पुराणस्य यावच्छुद्धेस्तु वर्चसः||२७||
शुद्धकोष्ठं तु तं ज्ञात्वा रसायनमुपाचरेत्|
वयःप्रकृतिसात्म्यज्ञो यौगिकं यस्य यद्भवेत्||२८||
yāvakamiti yavānnam| trirātrādivikalpatrayaṁ hīnamadhyōttamaśuddhiviṣayam||25-28||
Adhikarana 12 (29-37) · Śloka 37
harītakīṁ pañcarasāmuṣṇāmalavaṇāṁ śivām|
dōṣānulōmanīṁ laghvīṁ vidyāddīpanapācanīm||29||
āyuṣyāṁ pauṣṭikīṁ dhanyāṁ vayasaḥ sthāpanīṁ parām|
sarvarōgapraśamanīṁ buddhīndriyabalapradām||30||
kuṣṭhaṁ gulmamudāvartaṁ śōṣaṁ pāṇḍvāmayaṁ madam|
arśāṁsi grahaṇīdōṣaṁ purāṇaṁ viṣamajvaram||31||
hr̥drōgaṁ saśirōrōgamatīsāramarōcakam|
kāsaṁ pramēhamānāhaṁ plīhānamudaraṁ navam||32||
kaphaprasēkaṁ vaisvaryaṁ vaivarṇyaṁ kāmalāṁ krimīn|
śvayathuṁ tamakaṁ chardiṁ klaibyamaṅgāvasādanam||33||
srōtōvibandhān vividhān pralēpaṁ hr̥dayōrasōḥ|
smr̥tibuddhipramōhaṁ ca jayēcchīghraṁ harītakī||34||
(ajīrṇinō rūkṣabhujaḥ strīmadyaviṣakarśitāḥ|
sēvērannābhayāmētē kṣuttr̥ṣṇōṣṇārditāśca yē)||35||
tān guṇāṁstāni karmāṇi vidyādāmalakīṣvapi|
yānyuktāni harītakyā vīryasya tu viparyayaḥ||36||
ataścāmr̥takalpāni vidyāt karmabhirīdr̥śaiḥ|
harītakīnāṁ śasyāni bhiṣagāmalakasya ca||37||
View original
हरीतकीं पञ्चरसामुष्णामलवणां शिवाम्|
दोषानुलोमनीं लघ्वीं विद्याद्दीपनपाचनीम्||२९||
आयुष्यां पौष्टिकीं धन्यां वयसः स्थापनीं पराम्|
सर्वरोगप्रशमनीं बुद्धीन्द्रियबलप्रदाम्||३०||
कुष्ठं गुल्ममुदावर्तं शोषं पाण्ड्वामयं मदम्|
अर्शांसि ग्रहणीदोषं पुराणं विषमज्वरम्||३१||
हृद्रोगं सशिरोरोगमतीसारमरोचकम्|
कासं प्रमेहमानाहं प्लीहानमुदरं नवम्||३२||
कफप्रसेकं वैस्वर्यं वैवर्ण्यं कामलां क्रिमीन्|
श्वयथुं तमकं छर्दिं क्लैब्यमङ्गावसादनम्||३३||
स्रोतोविबन्धान् विविधान् प्रलेपं हृदयोरसोः|
स्मृतिबुद्धिप्रमोहं च जयेच्छीघ्रं हरीतकी||३४||
(अजीर्णिनो रूक्षभुजः स्त्रीमद्यविषकर्शिताः|
सेवेरन्नाभयामेते क्षुत्तृष्णोष्णार्दिताश्च ये)||३५||
तान् गुणांस्तानि कर्माणि विद्यादामलकीष्वपि|
यान्युक्तानि हरीतक्या वीर्यस्य तु विपर्ययः||३६||
अतश्चामृतकल्पानि विद्यात् कर्मभिरीदृशैः|
हरीतकीनां शस्यानि भिषगामलकस्य च||३७||
yadyapi dravyāntarāṇi daśavarṣaśatāyuṣkararasāyanādhikr̥tāni santi, tathā'pi harītakyāmalakē ēva rōgaharatvāyuṣkaratvarūpōbhayadharmayōgādadhyāyādau guṇakarmabhyāmucyētē; tatrāpi yadyapi “āmalakaṁ vayaḥsthāpanānām” (sū.a.25) ityuktam, tathā'pi rōgaharatvē harītakī prakarṣavatīti kr̥tvā harītakyagrē'bhihitā| harītakyādiṣu pañcarasatvādyutpādō'dr̥ṣṭavaśādbhūtasannivēśaviśēṣaprabhāvakr̥taḥ; tēna nātrōpapattayaḥ kramantē| śivāmiti kalyāṇakāriṇīṁ, praśastaguṇayuktatvāt| sarvarōgapraśamanīmiti saṁyōgasaṁskārādinā| sarvarōgaharatvamabhidhāyāpi kuṣṭhādihantr̥tvābhidhānaṁ viśēṣēṇa kuṣṭhādihantr̥tvōpadarśanārtham| pravartakatvē'pyatīsāragrahaṇīharatvaṁ vibaddhadōṣapravartakatayā jñēyaṁ; yaduktaṁ- “stōkaṁ stōkaṁ vibaddhaṁ vā saśūlaṁ yō'tisāryatē| abhayāpippalīkalkaiḥ sukhōṣṇaistaṁ virēcayēt” iti| buddhismr̥tipradatvamabhidhāyāpi smr̥tibuddhipramōhaharatvābhidhānaṁ tatra viśiṣṭaśaktyupadarśanārtham| vīryasya tu viparyaya ityanēnāmalakasya śītavīryatvamuktam| śasyānīti asthirahitāni phalāni||29-37||
Adhikarana 13 (38-40) · Śloka 40
ōṣadhīnāṁ parā bhūmirhimavāñ śailasattamaḥ|
tasmātphalāni tajjāni grāhayētkālajāni tu||38||
āpūrṇarasavīryāṇi kālē kālē yathāvidhi|
ādityapavanacchāyāsalilaprīṇitāni ca||39||
yānyajagdhānyapūtīni nirvraṇānyagadāni ca|
tēṣāṁ prayōgaṁ vakṣyāmi phalānāṁ karma cōttamam||40||
View original
ओषधीनां परा भूमिर्हिमवाञ् शैलसत्तमः|
तस्मात्फलानि तज्जानि ग्राहयेत्कालजानि तु||३८||
आपूर्णरसवीर्याणि काले काले यथाविधि|
आदित्यपवनच्छायासलिलप्रीणितानि च||३९||
यान्यजग्धान्यपूतीनि निर्व्रणान्यगदानि च|
तेषां प्रयोगं वक्ष्यामि फलानां कर्म चोत्तमम्||४०||
yadyapi “himavānauṣadhabhūmīnām” (sū.a.25) ityuktaṁ, tathā'pi rasāyanē himavatprabhavāṇyēva bhēṣajāni grāhyāṇīti darśayitumauṣadhīnāmityādyabhidhānam| kālē kālē iti phalapākakālē ityarthaḥ| yathāvidhīti yathā bhēṣajagrahaṇaṁ maṅgaladēvatārcanādipūrvakaṁ syāttathā'vaśyaṁ rasāyanē karttavyam| agadānītyanēna pavanadahanādyadōṣaṁ phalasya darśayati||38-40||
Adhikarana 14 (41-57) · Śloka 57
pañcānāṁ pañcamūlānāṁ bhāgān daśapalōnmitān|
harītakīsahasraṁ ca triguṇāmalakaṁ navam||41||
vidārigandhāṁ br̥hatīṁ pr̥śniparṇīṁ nidigdhikām|
vidyādvidārigandhādyaṁ śvadaṁṣṭrāpañcamaṁ gaṇam||42||
bilvāgnimanthaśyōnākaṁ kāśmaryamatha pāṭalām|
punarnavāṁ śūrpaparṇyau balāmēraṇḍamēva ca||43||
jīvakarṣabhakau mēdāṁ jīvantīṁ saśatāvarīm|
śarēkṣudarbhakāśānāṁ śālīnāṁ mūlamēva ca||44||
ityēṣāṁ pañcamūlānāṁ pañcānāmupakalpayēt|
bhāgān yathōktāṁstatsarvaṁ sādhyaṁ daśaguṇē'mbhasi||45||
daśabhāgāvaśēṣaṁ tu pūtaṁ taṁ grāhayēdrasam|
harītakīśca tāḥ sarvāḥ sarvāṇyāmalakāni ca||46||
tāni sarvāṇyanasthīni phalānyāpōthya kūrcanaiḥ|
vinīya tasminniryūhē cūrṇānīmāni dāpayēt||47||
maṇḍūkaparṇyāḥ pippalyāḥ śaṅkhapuṣpyāḥ plavasya ca|
mustānāṁ saviḍaṅgānāṁ candanāguruṇōstathā||48||
madhukasya haridrāyā vacāyāḥ kanakasya ca|
bhāgāṁścatuṣpalān kr̥tvā sūkṣmailāyāstvacastathā||49||
sitōpalāsahasraṁ ca cūrṇitaṁ tulayā'dhikam|
tailasya dvyāḍhakaṁ tatra dadyāttrīṇi ca sarpiṣaḥ||50||
sādhyamaudumbarē pātrē tat sarvaṁ mr̥dunā'gninā|
jñātvā lēhyamadagdhaṁ ca śītaṁ kṣaudrēṇa saṁsr̥jēt||51||
kṣaudrapramāṇaṁ snēhārdhaṁ tat sarvaṁ ghr̥tabhājanē|
tiṣṭhētsammūrcchitaṁ tasya mātrāṁ kālē prayōjayēt||52||
yā nōparundhyādāhāramēkaṁ mātrā jarāṁ prati|
ṣaṣṭikaḥ payasā cātra jīrṇē bhōjanamiṣyatē||53||
vaikhānasā vālakhilyāstathā cānyē tapōdhanāḥ|
rasāyanamidaṁ prāśya babhūvuramitāyuṣaḥ||54||
muktvā jīrṇaṁ vapuścāgryamavāpustaruṇaṁ vayaḥ|
vītatandrāklamaśvāsā nirātaṅkāḥ samāhitāḥ||55||
mēdhāsmr̥tibalōpētāścirarātraṁ tapōdhanāḥ|
brāhmaṁ tapō brahmacaryaṁ cēruścātyantaniṣṭhayā||56||
rasāyanamidaṁ brāhmamāyuṣkāmaḥ prayōjayēt|
dīrghamāyurvayaścāgryaṁ kāmāṁścēṣṭān samaśnutē||57||
(iti brāhmarasāyanam)|
View original
पञ्चानां पञ्चमूलानां भागान् दशपलोन्मितान्|
हरीतकीसहस्रं च त्रिगुणामलकं नवम्||४१||
विदारिगन्धां बृहतीं पृश्निपर्णीं निदिग्धिकाम्|
विद्याद्विदारिगन्धाद्यं श्वदंष्ट्रापञ्चमं गणम्||४२||
बिल्वाग्निमन्थश्योनाकं काश्मर्यमथ पाटलाम्|
पुनर्नवां शूर्पपर्ण्यौ बलामेरण्डमेव च||४३||
जीवकर्षभकौ मेदां जीवन्तीं सशतावरीम्|
शरेक्षुदर्भकाशानां शालीनां मूलमेव च||४४||
इत्येषां पञ्चमूलानां पञ्चानामुपकल्पयेत्|
भागान् यथोक्तांस्तत्सर्वं साध्यं दशगुणेऽम्भसि||४५||
दशभागावशेषं तु पूतं तं ग्राहयेद्रसम्|
हरीतकीश्च ताः सर्वाः सर्वाण्यामलकानि च||४६||
तानि सर्वाण्यनस्थीनि फलान्यापोथ्य कूर्चनैः|
विनीय तस्मिन्निर्यूहे चूर्णानीमानि दापयेत्||४७||
मण्डूकपर्ण्याः पिप्पल्याः शङ्खपुष्प्याः प्लवस्य च|
मुस्तानां सविडङ्गानां चन्दनागुरुणोस्तथा||४८||
मधुकस्य हरिद्राया वचायाः कनकस्य च|
भागांश्चतुष्पलान् कृत्वा सूक्ष्मैलायास्त्वचस्तथा||४९||
सितोपलासहस्रं च चूर्णितं तुलयाऽधिकम्|
तैलस्य द्व्याढकं तत्र दद्यात्त्रीणि च सर्पिषः||५०||
साध्यमौदुम्बरे पात्रे तत् सर्वं मृदुनाऽग्निना|
ज्ञात्वा लेह्यमदग्धं च शीतं क्षौद्रेण संसृजेत्||५१||
क्षौद्रप्रमाणं स्नेहार्धं तत् सर्वं घृतभाजने|
तिष्ठेत्सम्मूर्च्छितं तस्य मात्रां काले प्रयोजयेत्||५२||
या नोपरुन्ध्यादाहारमेकं मात्रा जरां प्रति|
षष्टिकः पयसा चात्र जीर्णे भोजनमिष्यते||५३||
वैखानसा वालखिल्यास्तथा चान्ये तपोधनाः|
रसायनमिदं प्राश्य बभूवुरमितायुषः||५४||
मुक्त्वा जीर्णं वपुश्चाग्र्यमवापुस्तरुणं वयः|
वीततन्द्राक्लमश्वासा निरातङ्काः समाहिताः||५५||
मेधास्मृतिबलोपेताश्चिररात्रं तपोधनाः|
ब्राह्मं तपो ब्रह्मचर्यं चेरुश्चात्यन्तनिष्ठया||५६||
रसायनमिदं ब्राह्ममायुष्कामः प्रयोजयेत्|
दीर्घमायुर्वयश्चाग्र्यं कामांश्चेष्टान् समश्नुते||५७||
(इति ब्राह्मरसायनम्)|
pañcānāmityādau pratidravyaṁ daśapalabhāgagrahaṇam , uktaṁ hi jatūkarṇē- “iti pañca pañcamūlāni, tēṣāṁ pratidravyaṁ daśapalāni” iti| harītakīsahasramiti harītakīphalasahasram| śūrpaparṇyau mudgamāṣaparṇyau| vīrā jālandharaṁ śākam| kūrcanaṁ jarjarīkaraṇasādhanaṁ śilāputrakamusalādi| vinīyēti prakṣipya| plavaḥ kaivartamustakam| kanakaṁ nāgakēśaram| tvak guḍatvak| audumbarē iti tāmramayē| snēhārdhamiti sarpistailārdham| ēkam anaparāhṇikamāhāram||41-57||
Adhikarana 15 (58-61) · Śloka 61
yathōktaguṇānāmāmalakānāṁ sahasraṁ piṣṭasvēdanavidhinā payasa ūṣmaṇā susvinnamanātapaśuṣkamanasthi cūrṇayēt|
tadāmalakasahasrasvarasaparipītaṁ sthirāpunarnavājīvantīnāgabalābrahmasuvarcalāmaṇḍūkaparṇīśatāvarīśaṅkhapuṣpīpippalīvacāviḍaṅgasvayaṅguptāmr̥tā- candanāgurumadhukamadhūkapuṣpōtpalapadmamālatīyuvatīyūthikācūrṇāṣṭabhāgasaṁyuktaṁ punarnāgabalāsahasrapalasvarasaparipītamanātapaśuṣkaṁ dviguṇitasarpiṣā kṣaudrasarpiṣā vā kṣudraguḍākr̥tiṁ kr̥tvā śucau dr̥ḍhē ghr̥tabhāvitē kumbhē bhasmarāśēradhaḥ sthāpayēdantarbhūmēḥ pakṣaṁ kr̥tarakṣāvidhānamatharvavēdavidā, pakṣātyayē cōddhr̥tya kanakarajatatāmrapravālakālāyasacūrṇāṣṭabhāgasaṁyuktamardhakarṣavr̥ddhyā yathōktēna vidhinā prātaḥ prātaḥ prayuñjānō'gnibalamabhisamīkṣya, jīrṇē ca ṣaṣṭikaṁ payasā sasarpiṣkamupasēvamānō yathōktān guṇān samaśnuta iti||58||
bhavanti cātra- idaṁ rasāyanaṁ brāhmaṁ maharṣigaṇasēvitam|
bhavatyarōgō dīrghāyuḥ prayuñjānō mahābalaḥ||59||
kāntaḥ prajānāṁ siddhārthaścandrādityasamadyutiḥ|
śrutaṁ dhārayatē sattvamārṣaṁ cāsya pravartatē||60||
dharaṇīdharasāraśca vāyunā samavikramaḥ|
sa bhavatyaviṣaṁ cāsya gātrē sampadyatē viṣam||61||
(iti dvitīyaṁ brāhmarasāyanam)|
View original
यथोक्तगुणानामामलकानां सहस्रं पिष्टस्वेदनविधिना पयस ऊष्मणा सुस्विन्नमनातपशुष्कमनस्थि चूर्णयेत्|
तदामलकसहस्रस्वरसपरिपीतं स्थिरापुनर्नवाजीवन्तीनागबलाब्रह्मसुवर्चलामण्डूकपर्णीशतावरीशङ्खपुष्पीपिप्पलीवचाविडङ्गस्वयङ्गुप्तामृता- चन्दनागुरुमधुकमधूकपुष्पोत्पलपद्ममालतीयुवतीयूथिकाचूर्णाष्टभागसंयुक्तं पुनर्नागबलासहस्रपलस्वरसपरिपीतमनातपशुष्कं द्विगुणितसर्पिषा क्षौद्रसर्पिषा वा क्षुद्रगुडाकृतिं कृत्वा शुचौ दृढे घृतभाविते कुम्भे भस्मराशेरधः स्थापयेदन्तर्भूमेः पक्षं कृतरक्षाविधानमथर्ववेदविदा, पक्षात्यये चोद्धृत्य कनकरजतताम्रप्रवालकालायसचूर्णाष्टभागसंयुक्तमर्धकर्षवृद्ध्या यथोक्तेन विधिना प्रातः प्रातः प्रयुञ्जानोऽग्निबलमभिसमीक्ष्य, जीर्णे च षष्टिकं पयसा ससर्पिष्कमुपसेवमानो यथोक्तान् गुणान् समश्नुत इति||५८||
भवन्ति चात्र- इदं रसायनं ब्राह्मं महर्षिगणसेवितम्|
भवत्यरोगो दीर्घायुः प्रयुञ्जानो महाबलः||५९||
कान्तः प्रजानां सिद्धार्थश्चन्द्रादित्यसमद्युतिः|
श्रुतं धारयते सत्त्वमार्षं चास्य प्रवर्तते||६०||
धरणीधरसारश्च वायुना समविक्रमः|
स भवत्यविषं चास्य गात्रे सम्पद्यते विषम्||६१||
(इति द्वितीयं ब्राह्मरसायनम्)|
piṣṭasvēdanavidhinēti yathā piṣṭakaṁ tōyaparipūritapātrōparidattatr̥ṇādisaṁsthitaṁ svēdyatē, tathā tat svēdanīyamityarthaḥ| svarasaparipītamiti svarasabhāvitam| brahmasuvarcalādyauṣadhānyāyurvēdasamutthānīyē vakṣyamāṇāni| yuvatiḥ navamālikā| aṣṭamō bhāgō'ṣṭabhāgaḥ| kṣudraguḍākr̥timiti phāṇitākr̥tim| ardhakarṣavr̥ddhyēti ardhakarṣātprabhr̥ti vardhayēt| yathōktavidhinēti kuṭīprāvēśikēna vidhinā| yathōktān guṇāniti pūrvaprayōgaphalaśrutipaṭhitān| dharaṇīdharasāra iti uṣṭramukhavat; tēna dharaṇīdharāḥ parvatāḥ, tēṣāṁ sārō lauhaṁ, tadvatsāra ityarthaḥ| aviṣamiti viṣamavikāri||58-61||
Adhikarana 16 (62-74) · Śloka 74
bilvō'gnimanthaḥ śyōnākaḥ kāśmaryaḥ pāṭalirbalā|
parṇyaścatasraḥ pippalyaḥ śvadaṁṣṭrā br̥hatīdvayam||62||
śr̥ṅgī tāmalakī drākṣā jīvantī puṣkarāguru|
abhayā cāmr̥tā r̥ddhirjīvakarṣabhakau śaṭī||63||
mustaṁ punarnavā mēdā sailā candanamutpalam|
vidārī vr̥ṣamūlāni kākōlī kākanāsikā||64||
ēṣāṁ palōnmitān bhāgāñchatānyāmalakasya ca|
pañca dadyāttadaikadhyaṁ jaladrōṇē vipācayēt||65||
jñātvā gatarasānyētānyauṣadhānyatha taṁ rasam|
taccāmalakamuddhr̥tya niṣkulaṁ tailasarpiṣōḥ||66||
paladvādaśakē bhr̥ṣṭvā dattvā cārdhatulāṁ bhiṣak|
matsyaṇḍikāyāḥ pūtāyā lēhavatsādhu sādhayēt||67||
ṣaṭpalaṁ madhunaścātra siddhaśītē pradāpayēt|
catuṣpalaṁ tugākṣīryāḥ pippalīdvipalaṁ tathā||68||
palamēkaṁ nidadhyācca tvagēlāpatrakēśarāt|
ityayaṁ cyavanaprāśaḥ paramuktō rasāyanaḥ||69||
kāsaśvāsaharaścaiva viśēṣēṇōpadiśyatē|
kṣīṇakṣatānāṁ vr̥ddhānāṁ bālānāṁ cāṅgavardhanaḥ||70||
svarakṣayamurōrōgaṁ hr̥drōgaṁ vātaśōṇitam|
pipāsāṁ mūtraśukrasthān dōṣāṁścāpyapakarṣati||71||
asya mātrāṁ prayuñjīta yōparundhyānna bhōjanam|
asya prayōgāccyavanaḥ suvr̥ddhō'bhūt punaryuvā||72||
mēdhāṁ smr̥tiṁ kāntimanāmayatvamāyuḥprakarṣaṁ balamindriyāṇām|
strīṣu praharṣaṁ paramagnivr̥ddhiṁ varṇaprasādaṁ pavanānulōmyam||73||
rasāyanasyāsya naraḥ prayōgāllabhēta jīrṇō'pi kuṭīpravēśāt|
jarākr̥taṁ rūpamapāsya sarvaṁ bibharti rūpaṁ navayauvanasya||74||
(iti cyavanaprāśaḥ)|
View original
बिल्वोऽग्निमन्थः श्योनाकः काश्मर्यः पाटलिर्बला|
पर्ण्यश्चतस्रः पिप्पल्यः श्वदंष्ट्रा बृहतीद्वयम्||६२||
शृङ्गी तामलकी द्राक्षा जीवन्ती पुष्करागुरु|
अभया चामृता ऋद्धिर्जीवकर्षभकौ शटी||६३||
मुस्तं पुनर्नवा मेदा सैला चन्दनमुत्पलम्|
विदारी वृषमूलानि काकोली काकनासिका||६४||
एषां पलोन्मितान् भागाञ्छतान्यामलकस्य च|
पञ्च दद्यात्तदैकध्यं जलद्रोणे विपाचयेत्||६५||
ज्ञात्वा गतरसान्येतान्यौषधान्यथ तं रसम्|
तच्चामलकमुद्धृत्य निष्कुलं तैलसर्पिषोः||६६||
पलद्वादशके भृष्ट्वा दत्त्वा चार्धतुलां भिषक्|
मत्स्यण्डिकायाः पूताया लेहवत्साधु साधयेत्||६७||
षट्पलं मधुनश्चात्र सिद्धशीते प्रदापयेत्|
चतुष्पलं तुगाक्षीर्याः पिप्पलीद्विपलं तथा||६८||
पलमेकं निदध्याच्च त्वगेलापत्रकेशरात्|
इत्ययं च्यवनप्राशः परमुक्तो रसायनः||६९||
कासश्वासहरश्चैव विशेषेणोपदिश्यते|
क्षीणक्षतानां वृद्धानां बालानां चाङ्गवर्धनः||७०||
स्वरक्षयमुरोरोगं हृद्रोगं वातशोणितम्|
पिपासां मूत्रशुक्रस्थान् दोषांश्चाप्यपकर्षति||७१||
अस्य मात्रां प्रयुञ्जीत योपरुन्ध्यान्न भोजनम्|
अस्य प्रयोगाच्च्यवनः सुवृद्धोऽभूत् पुनर्युवा||७२||
मेधां स्मृतिं कान्तिमनामयत्वमायुःप्रकर्षं बलमिन्द्रियाणाम्|
स्त्रीषु प्रहर्षं परमग्निवृद्धिं वर्णप्रसादं पवनानुलोम्यम्||७३||
रसायनस्यास्य नरः प्रयोगाल्लभेत जीर्णोऽपि कुटीप्रवेशात्|
जराकृतं रूपमपास्य सर्वं बिभर्ति रूपं नवयौवनस्य||७४||
(इति च्यवनप्राशः)|
parṇyaścatasra iti śālaparṇī, pr̥śniparṇī, mudgaparṇī, māṣaparṇī ca| tāmalakī bhūmyāmalakī| kākanāsā nāsāphalā, ‘kākatuṇḍaka’ ityanyē| gatarasatvamiha dravyāṇāṁ caturbhāgasthitajalē bhavati| niṣkulamiti nirasthi| tailasarpiṣōriti samāsanirdēśādubhābhyāmēva dvādaśapalāni, na pr̥thak pr̥thak| matsyaṇḍikā khaṇḍasaṁhatiḥ| atra ṣaṭpalatvēna samayōrapi madhusarpiṣōrdravyāntarayuktatvēnāviruddhatvam||62-74||
Adhikarana 17 (75) · Śloka 75
athāmalakaharītakīnāmāmalakabibhītakānāṁ harītakībibhītakānāmāmalakaharītakībibhītakānāṁ vā palāśatvagavanaddhānāṁ mr̥dā'valiptānāṁ kukūlasvinnānāmakulakānāṁ palasahasramulūkhalē sampōthya dadhighr̥tamadhupalalatailaśarkarāsaṁyuktaṁ bhakṣayēdanannabhugyathōktēna vidhinā; tasyāntē yavāgvādibhiḥ pratyavasthāpanam , abhyaṅgōtsādanaṁ sarpiṣā yavacūrṇaiśca, ayaṁ ca rasāyanaprayōgaprakarṣō dvistāvadagnibalamabhisamīkṣya , pratibhōjanaṁ yūṣēṇa payasā vā ṣaṣṭikaḥ sasarpiṣkaḥ, ataḥ paraṁ yathāsukhavihāraḥ kāmabhakṣyaḥ syāt|
anēna prayōgēṇarṣayaḥ punaryuvatvamavāpurbabhūvuścānēkavarṣaśatajīvinō nirvikārāḥ paraṁ śarīrabuddhīndriyabalasamuditāścēruścātyantaniṣṭhayā tapaḥ||75||
(iti caturthāmalakarasāyanam)|
View original
अथामलकहरीतकीनामामलकबिभीतकानां हरीतकीबिभीतकानामामलकहरीतकीबिभीतकानां वा पलाशत्वगवनद्धानां मृदाऽवलिप्तानां कुकूलस्विन्नानामकुलकानां पलसहस्रमुलूखले सम्पोथ्य दधिघृतमधुपललतैलशर्करासंयुक्तं भक्षयेदनन्नभुग्यथोक्तेन विधिना; तस्यान्ते यवाग्वादिभिः प्रत्यवस्थापनम् , अभ्यङ्गोत्सादनं सर्पिषा यवचूर्णैश्च, अयं च रसायनप्रयोगप्रकर्षो द्विस्तावदग्निबलमभिसमीक्ष्य , प्रतिभोजनं यूषेण पयसा वा षष्टिकः ससर्पिष्कः, अतः परं यथासुखविहारः कामभक्ष्यः स्यात्|
अनेन प्रयोगेणर्षयः पुनर्युवत्वमवापुर्बभूवुश्चानेकवर्षशतजीविनो निर्विकाराः परं शरीरबुद्धीन्द्रियबलसमुदिताश्चेरुश्चात्यन्तनिष्ठया तपः||७५||
(इति चतुर्थामलकरसायनम्)|
kukūlakaḥ karīṣāgniḥ| akulakānāmiti anasthnām| dravyādīnāmatra mānaṁ nōktaṁ, tēna pradhānasya cūrṇasya dadhyādibhirmilitaiḥ samānamānatvaṁ; kiṁvā pratyēkamēva dadhyādīnāṁ cūrṇasamatvam| palalaṁ tilacūrṇam| bhakṣayēditi vacanaṁ lēhyē'pi alpābhyavaharaṇamātrārthatvādupapannam| anannabhugiti sarvathā''hārāntarābhuk| tasyānta iti ētatprayōgaparityāgakālē| pratyavasthāpanamiti yavāgvādikramaviśēṣaṇaṁ; tēna prayōgāntē yadā annasaṁsarjanaṁ kartavyaṁ, tadā yavāgvādikramēṇētyuktasyārthasya pratyavasthāpanaṁ kriyata ityarthaḥ| yūṣēṇa payasā vēti vikalpō'gnibalāpēkṣayā||75||
Adhikarana 18 (76) · Śloka 76
harītakyāmalakabibhītakapañcapañcamūlaniryūhē pippalīmadhukamadhūkakākōlīkṣīrakākōlyātmaguptājīvakarṣabhakakṣīraśuklākalkasamprayuktēna vidārīsvarasēna kṣīrāṣṭaguṇasamprayuktēna ca sarpiṣaḥ kumbhaṁ sādhayitvā prayuñjānō'gnibalasamāṁ mātrāṁ jīrṇē ca kṣīrasarpirbhyāṁ śāliṣaṣṭikamuṣṇōdakānupānamaśnañjarāvyādhipāpābhicāravyapagatabhayaḥ śarīrēndriyabuddhibalamatulamupalabhyāpratihatasarvārambhaḥ paramāyuranavāpnuyāt||76||
(iti pañcamō harītakīyōgaḥ)|
View original
हरीतक्यामलकबिभीतकपञ्चपञ्चमूलनिर्यूहे पिप्पलीमधुकमधूककाकोलीक्षीरकाकोल्यात्मगुप्ताजीवकर्षभकक्षीरशुक्लाकल्कसम्प्रयुक्तेन विदारीस्वरसेन क्षीराष्टगुणसम्प्रयुक्तेन च सर्पिषः कुम्भं साधयित्वा प्रयुञ्जानोऽग्निबलसमां मात्रां जीर्णे च क्षीरसर्पिर्भ्यां शालिषष्टिकमुष्णोदकानुपानमश्नञ्जराव्याधिपापाभिचारव्यपगतभयः शरीरेन्द्रियबुद्धिबलमतुलमुपलभ्याप्रतिहतसर्वारम्भः परमायुरनवाप्नुयात्||७६||
(इति पञ्चमो हरीतकीयोगः)|
atra harītakyādau kṣīraśuklā kṣīravidārikā| atra harītakyādikvāthasya tvēkō bhāgaḥ, kṣīrasyāṣṭau bhāgāḥ, sarpiṣa ēkō bhāgaḥ| kumbhō drōṇadvayam| vacanaṁ hi- “drōṇastu dviguṇaḥ sūrpō vijñēyaḥ kumbha ēva ca” iti||76||
Adhikarana 19 (77-80) · Śloka 80
harītakyāmalakabibhītakaharidrāsthirābalāviḍaṅgāmr̥tavallīviśvabhēṣajamadhukapippalīsōmavalkasiddhēna kṣīrasarpiṣā madhuśarkarābhyāmapi ca sannīyāmalakasvarasaśataparipītamāmalakacūrṇamayaścūrṇacaturbhāgasamprayuktaṁ pāṇitalamātraṁ prātaḥ prātaḥ prāśya yathōktēna vidhinā sāyaṁ mudgayūṣēṇa payasā vā sasarpiṣkaṁ śāliṣaṣṭikānnamaśnīyāt, trivarṣaprayōgādasya varṣaśatamajaraṁ vayastiṣṭhati, śrutamavatiṣṭhatē, sarvāmayāḥ praśāmyanti, viṣamaviṣaṁ bhavati gātrē, gātramaśmavat sthirībhavati, adhr̥ṣyō bhūtānāṁ bhavati||77||
bhavanti cātra- yathā'marāṇāmamr̥taṁ yathā bhōgavatāṁ sudhā|
tathā'bhavanmaharṣīṇāṁ rasāyanavidhiḥ purā||78||
na jarāṁ na ca daurbalyaṁ nāturyaṁ nidhanaṁ na ca|
jagmurvarṣasahasrāṇi rasāyanaparāḥ purā||79||
na kēvalaṁ dīrghamihāyuraśnutē rasāyanaṁ yō vidhivanniṣēvatē|
gatiṁ sa dēvarṣiniṣēvitāṁ śubhāṁ prapadyatē brahma tathēti cākṣayam ||80||
View original
हरीतक्यामलकबिभीतकहरिद्रास्थिराबलाविडङ्गामृतवल्लीविश्वभेषजमधुकपिप्पलीसोमवल्कसिद्धेन क्षीरसर्पिषा मधुशर्कराभ्यामपि च सन्नीयामलकस्वरसशतपरिपीतमामलकचूर्णमयश्चूर्णचतुर्भागसम्प्रयुक्तं पाणितलमात्रं प्रातः प्रातः प्राश्य यथोक्तेन विधिना सायं मुद्गयूषेण पयसा वा ससर्पिष्कं शालिषष्टिकान्नमश्नीयात्, त्रिवर्षप्रयोगादस्य वर्षशतमजरं वयस्तिष्ठति, श्रुतमवतिष्ठते, सर्वामयाः प्रशाम्यन्ति, विषमविषं भवति गात्रे, गात्रमश्मवत् स्थिरीभवति, अधृष्यो भूतानां भवति||७७||
भवन्ति चात्र- यथाऽमराणाममृतं यथा भोगवतां सुधा|
तथाऽभवन्महर्षीणां रसायनविधिः पुरा||७८||
न जरां न च दौर्बल्यं नातुर्यं निधनं न च|
जग्मुर्वर्षसहस्राणि रसायनपराः पुरा||७९||
न केवलं दीर्घमिहायुरश्नुते रसायनं यो विधिवन्निषेवते|
गतिं स देवर्षिनिषेवितां शुभां प्रपद्यते ब्रह्म तथेति चाक्षयम् ||८०||
amr̥tavallī guḍūcī| sōmavalkaḥ viṭkhadiraḥ| kṣīrasarpiḥ kṣīrasamutthitasarpiḥ| ayaścūrṇasya caturthō bhāgaḥ, yata ētadayaścūrṇaṁ caturthabhāgamata ēvāsmin prayōgē jatūkarṇēna “ayaścūrṇapādayuktam” iti kr̥tam| amarāṇāmamr̥taṁ jarādiharaṁ, nāgānāṁ ca sudhā jarāmaraṇaharī, ityubhayōpādānaṁ dr̥ṣṭāntē| brahma mōkṣaḥ| mōkṣasādhanatvaṁ cēha rasāyanasya viśuddhasattvakartr̥tayōcyatē|| 77-80||
Adhikarana 20 (81) · Śloka 81
tatra ślōkaḥ- abhayāmalakīyē'smin ṣaḍyōgāḥ parikīrtitāḥ|
rasāyanānāṁ siddhānāmāyuryairanuvartatē||81||
View original
तत्र श्लोकः- अभयामलकीयेऽस्मिन् षड्योगाः परिकीर्तिताः|
रसायनानां सिद्धानामायुर्यैरनुवर्तते||८१||
abhayētyādinā sandēhanirāsārthamuktaprayōgasaṅkhyāṁ darśayati| ēvamanyatrāpi saṅkhyāpraṇayanamantē jñēyam|| 81||
Adhikarana puShpikA · Śloka 1
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē cikitsāsthānē rasāyanādhyāyē'bhayāmalakīyō nāma rasāyanapādaḥ prathamaḥ||1||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृते चिकित्सास्थाने रसायनाध्यायेऽभयामलकीयो नाम रसायनपादः प्रथमः||१||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāṁ cikitsāsthānē rasāyanādhyāyē'bhayāmalakīyō nāma rasāyanapādaḥ prathamaḥ|| 1||