Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaḥ pannarūpīyamindriyaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातः पन्नरूपीयमिन्द्रियं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
vyādhirūpānantaraṁ vēdanōpadravau uddiṣṭau, tau ca pūrvādhyāya ēva “śūlāṭōpāntrakūjāśca” (iṁ.a.5) ityādinā tathā anyatra “ānāhaścātisāraśca” (iṁ.a.6) ityādinā riṣṭarūpatayā uktāvēvēti kr̥tvā chāyāpraticchāyārūpāriṣṭasya kramaprāptasyābhidhāyakaṁ pannarūpīyamucyatē| pannarūpāmadhikr̥tya kr̥taṁ pannarūpīyam||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
dr̥ṣṭyāṁ yasya vijānīyāt pannarūpāṁ kumārikām|
praticchāyāmayīmakṣṇōrnainamicchēccikitsitum||3||
View original
दृष्ट्यां यस्य विजानीयात् पन्नरूपां कुमारिकाम्|
प्रतिच्छायामयीमक्ष्णोर्नैनमिच्छेच्चिकित्सितुम्||३||
pannarūpāmiti naṣṭarūpām| kumārikāmiti puruṣāntaranayanagatāṁ kumārikāṁ; kiṁvā, āturanayanagatāmēva| yaduktaṁ hārītē- “adarśanamasaṅghātē nētrē naṣṭakumārikē” iti| praticchāyāmayīmiti praticchāyārūpām||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
jyōtsnāyāmātapē dīpē salilādarśayōrapi|
aṅgēṣu vikr̥tā yasya cchāyā prētastathaiva saḥ||4||
View original
ज्योत्स्नायामातपे दीपे सलिलादर्शयोरपि|
अङ्गेषु विकृता यस्य च्छाया प्रेतस्तथैव सः||४||
anyatrāpi chāyāvikr̥timāha- jyōtsnētyādi| aṅgēṣu vikr̥tēti śirōbāhujaṅghādiṣu chāyādhikaraṇabhūtēṣu bhavantī praticchāyā yasya vikr̥tā bhavatītyarthaḥ| tēna vyastasamastāṅgavikr̥tā'pi chāyā gr̥hyatē| anyē tu- vibhaktivipariṇāmādaṅgānāmiti vyākhyānayanti; tathā ca sugama ēvārthaḥ||4||
Adhikarana 4 (5-6) · Śloka 6
chinnā bhinnā''kulā cchāyā hīnā vā'pyadhikā'pi vā|
naṣṭā tanvī dvidhā cchinnā vikr̥tā viśirā ca yā||5||
ētāścānyāśca yāḥ kāścit praticchāyā vigarhitāḥ|
sarvā mumūrṣatāṁ jñēyā na cēllakṣyanimittajāḥ||6||
View original
छिन्ना भिन्नाऽऽकुला च्छाया हीना वाऽप्यधिकाऽपि वा|
नष्टा तन्वी द्विधा च्छिन्ना विकृता विशिरा च या||५||
एताश्चान्याश्च याः काश्चित् प्रतिच्छाया विगर्हिताः|
सर्वा मुमूर्षतां ज्ञेया न चेल्लक्ष्यनिमित्तजाः||६||
ētānēva chāyāvikr̥tibhēdānāha- chinnētyādi| ākulēti aniścitapratibimbā| vikr̥tā vikr̥tānukāriṇī | yadyapyariṣṭādhikārē'nimittamēva yadbhavati tadariṣṭamuktaṁ, tathā'pi punaḥ spaṣṭārthaṁ ‘na cēllakṣyanimittajāḥ’ ityuktam||5-6||
Adhikarana 5 (7) · Śloka 7
saṁsthānēna pramāṇēna varṇēna prabhayā tathā|
chāyā vivartatē yasya svasthō'pi prēta ēva saḥ||7||
View original
संस्थानेन प्रमाणेन वर्णेन प्रभया तथा|
छाया विवर्तते यस्य स्वस्थोऽपि प्रेत एव सः||७||
samprati chāyārūpaṁ sāmānyēna darśayañchāyāśrayāriṣṭamāha- saṁsthānēnētyādi| ētacca chāyāpraticchāyayōḥ samānaṁ sūtram| tatra saṁsthānēna pramāṇēna ca praticchāyāḥ svarūpakathanaṁ, tathā varṇēna prabhayā ca chāyāyāḥ svarūpakathanam| tatra saṁsthānēna pramāṇēna ca sadr̥śī chāyā praticchāyā jñēyā; varṇēna prabhayā ca lakṣitā varṇaprabhāśrayā'grē vakṣyamāṇā pañcavidhā cchāyā jñēyā| atra yattadōrnityābhisambandhāt ‘sā’ ityadhyāhāryatē| tēna saṁsthānādibhiryā chāyā praticchāyārūpā, sā yasya vivartatē anyathā bhavati, sa prēta ēvēti yōjanā||7||
Adhikarana 6 (8-9) · Śloka 9
saṁsthānamākr̥tirjñēyā suṣamā viṣamā ca sā|
madhyamalpaṁ mahaccōktaṁ pramāṇaṁ trividhaṁ nr̥ṇām||8||
pratipramāṇasaṁsthānā jalādarśātapādiṣu|
chāyā yā sā praticchāyā cchāyā varṇaprabhāśrayā||9||
View original
संस्थानमाकृतिर्ज्ञेया सुषमा विषमा च सा|
मध्यमल्पं महच्चोक्तं प्रमाणं त्रिविधं नृणाम्||८||
प्रतिप्रमाणसंस्थाना जलादर्शातपादिषु|
छाया या सा प्रतिच्छाया च्छाया वर्णप्रभाश्रया||९||
praticchāyākāraṇabhūtē saṁsthānapramāṇē ēva vivr̥ṇōti- saṁsthānamityādi| ākr̥tiḥ ākāraḥ| pratītyādi praticchāyāvivaraṇaṁ, ‘chāyā varṇaprabhāśrayā’ ityādi tu chāyāvivaraṇaṁ bhaviṣyati| pratipramāṇasaṁsthānētyatra prati sādr̥śyē; tēna pramāṇasadr̥śī, saṁsthānasadr̥śī ca| pramāṇasaṁsthānasadr̥śatayā jalādiṣu yā chāyā, sā praticchāyā| chāyā tu yā pañcavidhā sā varṇaprabhāśrayā varṇaprabhāsahacaritōpalabhyata ityarthaḥ||8-9||
Adhikarana 7 (10-13) · Śloka 13
khādīnāṁ pañca pañcānāṁ chāyā vividhalakṣaṇāḥ|
nābhasī nirmalā nīlā sasnēhā saprabhēva ca||10||
rūkṣā śyāvāruṇā yā tu vāyavī sā hataprabhā|
viśuddharaktā tvāgnēyī dīptābhā darśanapriyā||11||
śuddhavaidūryavimalā susnigdhā cāmbhasī matā|
sthirā snigdhā ghanā ślakṣṇā śyāmā śvētā ca pārthivī||12||
vāyavī garhitā tvāsāṁ catasraḥ syuḥ sukhōdayāḥ |
vāyavī tu vināśāya klēśāya mahatē'pi vā||13||
View original
खादीनां पञ्च पञ्चानां छाया विविधलक्षणाः|
नाभसी निर्मला नीला सस्नेहा सप्रभेव च||१०||
रूक्षा श्यावारुणा या तु वायवी सा हतप्रभा|
विशुद्धरक्ता त्वाग्नेयी दीप्ताभा दर्शनप्रिया||११||
शुद्धवैदूर्यविमला सुस्निग्धा चाम्भसी मता|
स्थिरा स्निग्धा घना श्लक्ष्णा श्यामा श्वेता च पार्थिवी||१२||
वायवी गर्हिता त्वासां चतस्रः स्युः सुखोदयाः |
वायवी तु विनाशाय क्लेशाय महतेऽपि वा||१३||
khādīnāmityādinā chāyāṁ vibhajatē| saprabhēti dīptābhā| vāyavī garhitēti vāyavī riṣṭāya prāyō bhavati| yasya janmaprabhr̥ti vāyavī, sa cāpi prabhūtaklēśabhāgbhavatītyāha- vāyavītyādi| vināśāyēti akasmādutpannā vināśāya, sahajā tu vāyavī klēśāyēti jñēyam||10-13||
Adhikarana 8 (14-15) · Śloka 15
syāttaijasī prabhā sarvā sā tu saptavidhā smr̥tā|
raktā pītā sitā śyāvā haritā pāṇḍurā'sitā||14||
tāsāṁ yāḥ syurvikāsinyaḥ snigdhāśca vipulāśca yāḥ|
tāḥ śubhā rūkṣamalināḥ saṅkṣiptāścāśubhōdayāḥ ||15||
View original
स्यात्तैजसी प्रभा सर्वा सा तु सप्तविधा स्मृता|
रक्ता पीता सिता श्यावा हरिता पाण्डुराऽसिता||१४||
तासां याः स्युर्विकासिन्यः स्निग्धाश्च विपुलाश्च याः|
ताः शुभा रूक्षमलिनाः सङ्क्षिप्ताश्चाशुभोदयाः ||१५||
samprati chāyāśrayatvēna varṇabhēda uktaḥ, tatra varṇabhēdāstadariṣṭaṁ ca prathamādhyāya ēvōktaṁ; prabhāyāstu bhēdaṁ riṣṭaṁ cāha- syāttaijasītyādi| prabhā ca yadyapi prathamādhyāyē saṅgrahē nōktā; tathā'pi tatra cchāyāśrayatvēna varṇabhēdā uktāḥ, tatra varṇabhēdāstadariṣṭaṁ ca prathamādhyāyē saṅgrahēṇōktaṁ, chāyāśrayatvēna tatra prabhā'pi sūcitēti jñēyam| aśubhōdayā iti akasmādutpādē maraṇōdayāḥ, sahajōtpādē tu bahuduḥkharūpā aśubhōdayā iti jñēyam||14-15||
Adhikarana 9 (16-17) · Śloka 17
varṇamākrāmati cchāyā bhāstu varṇaprakāśinī|
āsannā lakṣyatē cchāyā bhāḥ prakr̥ṣṭā prakāśatē||16||
nācchāyō nāprabhaḥ kaścidviśēṣāścihnayanti tu|
nr̥ṇāṁ śubhāśubhōtpattiṁ kālē chāyāprabhāśrayāḥ||17||
View original
वर्णमाक्रामति च्छाया भास्तु वर्णप्रकाशिनी|
आसन्ना लक्ष्यते च्छाया भाः प्रकृष्टा प्रकाशते||१६||
नाच्छायो नाप्रभः कश्चिद्विशेषाश्चिह्नयन्ति तु|
नृणां शुभाशुभोत्पत्तिं काले छायाप्रभाश्रयाः||१७||
prabhācchāyayōrdurlakṣyatvēna bhēdakaṁ lakṣaṇamāha- varṇamityādi| varṇamākrāmatīti chāyākrāntō varṇō nōpalabhyatē samyak| āsannā lakṣyatē cchāyā, yathā- citragatā chāyā pratyāsannaiva lakṣyatē| bhāḥ prakr̥ṣṭā prakāśatē; yathā- maṇimauktikādīnāṁ prabhā dūrādupalabhyata ityarthaḥ| viśēṣā iti chāyāprabhayōḥ śubhāśubharūpaviśēṣāḥ| cihnayantīti gamayanti| kālē iti paripākakālē||16-17||
Adhikarana 10 (18-20) · Śloka 20
kāmalā'kṣṇōrmukhaṁ pūrṇaṁ śaṅkhayōrmuktamāṁsatā|
santrāsaścōṣṇagātratvaṁ yasya taṁ parivarjayēt||18||
utthāpyamānaḥ śayanāt pramōhaṁ yāti yō naraḥ|
muhurmuhurna saptāhaṁ sa jīvati vikatthanaḥ ||19||
saṁsr̥ṣṭā vyādhayō yasya pratilōmānulōmagāḥ|
vyāpannā grahaṇī prāyaḥ sō'rdhamāsaṁ na jīvati||20||
View original
कामलाऽक्ष्णोर्मुखं पूर्णं शङ्खयोर्मुक्तमांसता|
सन्त्रासश्चोष्णगात्रत्वं यस्य तं परिवर्जयेत्||१८||
उत्थाप्यमानः शयनात् प्रमोहं याति यो नरः|
मुहुर्मुहुर्न सप्ताहं स जीवति विकत्थनः ||१९||
संसृष्टा व्याधयो यस्य प्रतिलोमानुलोमगाः|
व्यापन्ना ग्रहणी प्रायः सोऽर्धमासं न जीवति||२०||
kāmalā'kṣṇōriti kāmalina iva pītākṣatvam| vikatthana iti nindāparaḥ| saṁsr̥ṣṭā iti parasparasambaddhāḥ, kiṁvā saṁsr̥ṣṭadōṣajanyāḥ| pratilōmānulōmagā iti adhōmārgōrdhvamārgagatāḥ| vyāpannā grahaṇīti cchēdaḥ; kiṁvā, vyāpannā grahaṇī yasya sa ‘vyāpannagrahaṇī’ iti pāṭhaḥ| prāyaḥ sō'rdhamāsaṁ na jīvatīti anēnārdhamāsamatikramyāpi maraṇaṁ bhavati, na tu maraṇavyabhicāraḥ||18-20||
Adhikarana 11 (21-26) · Śloka 26
uparuddhasya rōgēṇa karśitasyālpamaśnataḥ|
bahu mūtrapurīṣaṁ syādyasya taṁ parivarjayēt||21||
durbalō bahu bhuṅktē yaḥ prāgbhuktādannamāturaḥ |
alpamūtrapurīṣaśca yathā prētastathaiva saḥ||22||
iṣṭaṁ ca guṇasampannamannamaśnāti yō naraḥ|
śaśvacca balavarṇābhyāṁ hīyatē na sa jīvati||23||
prakūjati praśvasiti śithilaṁ cātisāryatē|
balahīnaḥ pipāsārtaḥ śuṣkāsyō na sa jīvati||24||
hrasvaṁ ca yaḥ praśvasiti vyāviddhaṁ spandatē ca yaḥ|
mr̥tamēva tamātrēyō vyācacakṣē punarvasuḥ||25||
ūrdhvaṁ ca yaḥ praśvasiti ślēṣmaṇā cābhibhūyatē|
hīnavarṇabalāhārō yō narō na sa jīvati||26||
View original
उपरुद्धस्य रोगेण कर्शितस्याल्पमश्नतः|
बहु मूत्रपुरीषं स्याद्यस्य तं परिवर्जयेत्||२१||
दुर्बलो बहु भुङ्क्ते यः प्राग्भुक्तादन्नमातुरः |
अल्पमूत्रपुरीषश्च यथा प्रेतस्तथैव सः||२२||
इष्टं च गुणसम्पन्नमन्नमश्नाति यो नरः|
शश्वच्च बलवर्णाभ्यां हीयते न स जीवति||२३||
प्रकूजति प्रश्वसिति शिथिलं चातिसार्यते|
बलहीनः पिपासार्तः शुष्कास्यो न स जीवति||२४||
ह्रस्वं च यः प्रश्वसिति व्याविद्धं स्पन्दते च यः|
मृतमेव तमात्रेयो व्याचचक्षे पुनर्वसुः||२५||
ऊर्ध्वं च यः प्रश्वसिति श्लेष्मणा चाभिभूयते|
हीनवर्णबलाहारो यो नरो न स जीवति||२६||
prāgbhuktāditi yāvadannaṁ bhuṅktē sma pūrvadinēṣu tatō bahu bhuṅktē ityarthaḥ| iṣṭamiti iṣṭarasam| guṇasampannamiti pathyam| śithilamiti pūrvēṇa sambadhyatē, tēna ślatha iva prakūjati| praśvasitīti antaḥ śvāsaṁ nayati| vyāviddhamiti kuṭilam||21-26||
Adhikarana 12 (27-32) · Śloka 32
ūrdhvāgrē nayanē yasya manyē cāratakampanē|
balahīnaḥ pipāsārtaḥ śuṣkāsyō na sa jīvati||27||
yasya gaṇḍāvupacitau jvarakāsau ca dāruṇau|
śūlī pradvēṣṭi cāpyannaṁ tasmin karma na sidhyati||28||
vyāvr̥ttamūrdhajihvāsyō bhruvau yasya ca vicyutē|
kaṇṭakaiścācitā jihvā yathā prētastathaiva saḥ||29||
śēphaścātyarthamutsiktaṁ niḥsr̥tau vr̥ṣaṇau bhr̥śam|
ataścaiva viparyāsō vikr̥tyā prētalakṣaṇam||30||
nicitaṁ yasya māṁsaṁ syāttvagasthiṣvēva dr̥śyatē|
kṣīṇasyānaśnatastasya māsamāyuḥ paraṁ bhavēt||31||
tatra ślōkaḥ- idaṁ liṅgamariṣṭākhyamanēkamabhijajñivān|
āyurvēdavidityākhyāṁ labhatē kuśalō janaḥ||32||
View original
ऊर्ध्वाग्रे नयने यस्य मन्ये चारतकम्पने|
बलहीनः पिपासार्तः शुष्कास्यो न स जीवति||२७||
यस्य गण्डावुपचितौ ज्वरकासौ च दारुणौ|
शूली प्रद्वेष्टि चाप्यन्नं तस्मिन् कर्म न सिध्यति||२८||
व्यावृत्तमूर्धजिह्वास्यो भ्रुवौ यस्य च विच्युते|
कण्टकैश्चाचिता जिह्वा यथा प्रेतस्तथैव सः||२९||
शेफश्चात्यर्थमुत्सिक्तं निःसृतौ वृषणौ भृशम्|
अतश्चैव विपर्यासो विकृत्या प्रेतलक्षणम्||३०||
निचितं यस्य मांसं स्यात्त्वगस्थिष्वेव दृश्यते|
क्षीणस्यानश्नतस्तस्य मासमायुः परं भवेत्||३१||
तत्र श्लोकः- इदं लिङ्गमरिष्टाख्यमनेकमभिजज्ञिवान्|
आयुर्वेदविदित्याख्यां लभते कुशलो जनः||३२||
ūrdhvāgrē iti ūrdhvamukhē| āratakampanē aviśrāntakampanē| utsiktamiti antaḥpraviṣṭam| ataścaiva viparyāsa iti śēphō'tiniḥsr̥taṁ, vr̥ṣaṇau cātipraviṣṭau| vikr̥tyēti svabhāvaṁ vinā; tēna svabhāvōtsiktaśēphādi na riṣṭaṁ, kintvanimittaṁ kādācitkaṁ sadēva riṣṭam| nicitamiti kṣīṇaṁ, niśabdasya pratiṣēdhārthatvāt| ēvaṁ ca tathā māṁsaṁ kṣīṇaṁ bhavati, yathā tvagasthiṣvēva lagnā dr̥śyatē; kiṁvā nicitamupacitaṁ māṁsaṁ syāt, tvagasthiṣvēva dr̥śyatē tvagasthimātrāvaśēṣō vā bhavatīti yāvat||27-32||
Adhikarana puShpikA · Śloka 7
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē indriyasthānē pannarūpīyamindriyaṁ nāma saptamō'dhyāyaḥ||7||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृते इन्द्रियस्थाने पन्नरूपीयमिन्द्रियं नाम सप्तमोऽध्यायः||७||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmindriyasthānē pannarūpīyamindriyaṁ nāma saptamō'dhyāyaḥ||7||