Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō yasyaśyāvanimittīyamindriyaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातो यस्यश्यावनिमित्तीयमिन्द्रियं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
yasya śyāvanimittīyō'pi uktānuktariṣṭābhidhāyakatayā ucyatē| yasya śyāvaśabdēna lakṣaṇayā ‘yasya śyāvē’ ityādigranthōktaṁ riṣṭaṁ grāhyam| tēna, yasyaśyāvarūpanimittaṁ riṣṭamadhikr̥tya kr̥tō'dhyāyō yasyaśyāvanimittīyaḥ||1-2||
Adhikarana 2 (3-13) · Śloka 13
yasya śyāvē paridhvastē haritē cāpi darśanē|
āpannō vyādhirantāya jñēyastasya vijānatā||3||
niḥsañjñaḥ pariśuṣkāsyaḥ samr̥ddhō vyādhibhiśca yaḥ|
uparuddhāyuṣaṁ jñātvā taṁ dhīraḥ parivarjayēt||4||
haritāśca sirā yasya lōmakūpāśca saṁvr̥tāḥ|
sō'mlābhilāṣī puruṣaḥ pittānmaraṇamaśnutē||5||
śarīrāntāśca śōbhantē śarīraṁ cōpaśuṣyati|
balaṁ ca hīyatē yasya rājayakṣmā hinasti tam||6||
aṁsābhitāpō hikkā ca chardanaṁ śōṇitasya ca|
ānāhaḥ pārśvaśūlaṁ ca bhavatyantāya śōṣiṇaḥ||7||
vātavyādhirapasmārī kuṣṭhī śōphī tathōdarī|
gulmī ca madhumēhī ca rājayakṣmī ca yō naraḥ||8||
acikitsyā bhavantyētē balamāṁsakṣayē sati|
anyēṣvapi vikārēṣu tān bhiṣak parivarjayēt||9||
virēcanahr̥tānāhō yastr̥ṣṇānugatō naraḥ|
viriktaḥ punarādhmāti yathā prētastathaiva saḥ||10||
pēyaṁ pātuṁ na śaknōti kaṇṭhasya ca mukhasya ca|
urasaśca viśuṣkatvādyō narō na sa jīvati ||11||
svarasya durbalībhāvaṁ hāniṁ ca balavarṇayōḥ|
rōgavr̥ddhimayuktyā ca dr̥ṣṭvā maraṇamādiśēt||12||
ūrdhvaśvāsaṁ gatōṣmāṇaṁ śūlōpahatavaṅkṣaṇam|
śarma cānadhigacchantaṁ buddhimān parivarjayēt||13||
View original
यस्य श्यावे परिध्वस्ते हरिते चापि दर्शने|
आपन्नो व्याधिरन्ताय ज्ञेयस्तस्य विजानता||३||
निःसञ्ज्ञः परिशुष्कास्यः समृद्धो व्याधिभिश्च यः|
उपरुद्धायुषं ज्ञात्वा तं धीरः परिवर्जयेत्||४||
हरिताश्च सिरा यस्य लोमकूपाश्च संवृताः|
सोऽम्लाभिलाषी पुरुषः पित्तान्मरणमश्नुते||५||
शरीरान्ताश्च शोभन्ते शरीरं चोपशुष्यति|
बलं च हीयते यस्य राजयक्ष्मा हिनस्ति तम्||६||
अंसाभितापो हिक्का च छर्दनं शोणितस्य च|
आनाहः पार्श्वशूलं च भवत्यन्ताय शोषिणः||७||
वातव्याधिरपस्मारी कुष्ठी शोफी तथोदरी|
गुल्मी च मधुमेही च राजयक्ष्मी च यो नरः||८||
अचिकित्स्या भवन्त्येते बलमांसक्षये सति|
अन्येष्वपि विकारेषु तान् भिषक् परिवर्जयेत्||९||
विरेचनहृतानाहो यस्तृष्णानुगतो नरः|
विरिक्तः पुनराध्माति यथा प्रेतस्तथैव सः||१०||
पेयं पातुं न शक्नोति कण्ठस्य च मुखस्य च|
उरसश्च विशुष्कत्वाद्यो नरो न स जीवति ||११||
स्वरस्य दुर्बलीभावं हानिं च बलवर्णयोः|
रोगवृद्धिमयुक्त्या च दृष्ट्वा मरणमादिशेत्||१२||
ऊर्ध्वश्वासं गतोष्माणं शूलोपहतवङ्क्षणम्|
शर्म चानधिगच्छन्तं बुद्धिमान् परिवर्जयेत्||१३||
samr̥ddha upacitaḥ| śarīrāntā hastapādādayaḥ| śōbhanta iti rājantē, kiṁvā śōbhāyuktā bhavanti| vāta ēva vyādhiryasya rōgiṇaḥ sa vātavyādhiḥ| tāniti balamāṁsakṣayayuktān| virēcanēna hr̥ta ānāhō yasya sa tathā| ayuktyēti anucitarūpēṇa||3-13||
Adhikarana 3 (14-17) · Śloka 17
apasvaraṁ bhāṣamāṇaṁ prāptaṁ maraṇamātmanaḥ|
śrōtāraṁ cāpyaśabdasya dūrataḥ parivarjayēt||14||
yaṁ naraṁ sahasā rōgō durbalaṁ parimuñcati|
saṁśayaprāptamātrēyō jīvitaṁ tasya manyatē||15||
atha cējjñātayastasya yācēran praṇipātataḥ|
rasēnādyāditi brūyānnāsmai dadyādviśōdhanam||16||
māsēna cēnna dr̥śyēta viśēṣastasya śōbhanaḥ|
rasaiścānyairbahuvidhairdurlabhaṁ tasya jīvitam||17||
View original
अपस्वरं भाषमाणं प्राप्तं मरणमात्मनः|
श्रोतारं चाप्यशब्दस्य दूरतः परिवर्जयेत्||१४||
यं नरं सहसा रोगो दुर्बलं परिमुञ्चति|
संशयप्राप्तमात्रेयो जीवितं तस्य मन्यते||१५||
अथ चेज्ज्ञातयस्तस्य याचेरन् प्रणिपाततः|
रसेनाद्यादिति ब्रूयान्नास्मै दद्याद्विशोधनम्||१६||
मासेन चेन्न दृश्येत विशेषस्तस्य शोभनः|
रसैश्चान्यैर्बहुविधैर्दुर्लभं तस्य जीवितम्||१७||
apasvaramiti vikr̥tasvaraṁ yathā bhavati tathā bhāṣamāṇam| kiṁ bhāṣamāṇamityāha- maraṇamātmana iti; mariṣyāmi mariṣyāmīti bhāṣamāṇamityarthaḥ| śrōtāraṁ cētyādi riṣṭānantaraṁ ‘saṁśayaprāptamātrēyaḥ’ ityādau aniyatāriṣṭatayā ātrēyasyātra maraṇaṁ prati sandēha iti brūtē| tacca na, riṣṭasya maraṇāvyabhicāritvamācāryēṇa prayatnēnōktaṁ, vyutpāditaṁ cāsmābhiḥ; kiñca na ca vītasaṁśayasyātrēyasya saṁśayō'sti; tēna śiṣyavyutpattyarthamayamācāryaḥ saṁśayaṁ darśayati, tathā nirṇayaṁ karōti; yathā- “dr̥ṣṭvā pramēhaṁ madhuraṁ sapicchaṁ madhūpamaṁ syādvividhō vicāraḥ” (ci.a.6) ityādau saṁśayaṁ darśayitvā nirṇayaṁ darśitavān; tathēhāpi durbalasya sahasā rōgamuktau riṣṭaṁ vā syāt, sarvathā santarpaṇādvyādhikṣayō vā syāditi sandēhaḥ; riṣṭapakṣē tu maraṇaṁ, tatra ‘atha cēt’ ityādinā parīkṣāmārabhatē; parīkṣāyāṁ ca māṁsarasēna viśēṣālābhē riṣṭatvāvadhāraṇaṁ bhavatīti suvyavasthō'yaṁ granthaḥ| durlabhamiti aprāpyam||14-17||
Adhikarana 4 (18-22) · Śloka 22
niṣṭhyūtaṁ ca purīṣaṁ ca rētaścāmbhasi majjati|
yasya tasyāyuṣaḥ prāptamantamāhurmanīṣiṇaḥ||18||
niṣṭhyūtē yasya dr̥śyantē varṇā bahuvidhāḥ pr̥thak|
tacca sīdatyapaḥ prāpya na sa jīvitumarhati ||19||
pittamūṣmānugaṁ yasya śaṅkhau prāpya vimūrcchati |
sa rōgaḥ śaṅkhakō nāmnā trirātrāddhanti jīvitam||20||
saphēnaṁ rudhiraṁ yasya muhurāsyāt prasicyatē|
śūlaiśca tudyatē kukṣiḥ pratyākhyēyastathāvidhaḥ||21||
balamāṁsakṣayastīvrō rōgavr̥ddhirarōcakaḥ|
yasyāturasya lakṣyantē trīn pakṣānna sa jīvati||22||
View original
निष्ठ्यूतं च पुरीषं च रेतश्चाम्भसि मज्जति|
यस्य तस्यायुषः प्राप्तमन्तमाहुर्मनीषिणः||१८||
निष्ठ्यूते यस्य दृश्यन्ते वर्णा बहुविधाः पृथक्|
तच्च सीदत्यपः प्राप्य न स जीवितुमर्हति ||१९||
पित्तमूष्मानुगं यस्य शङ्खौ प्राप्य विमूर्च्छति |
स रोगः शङ्खको नाम्ना त्रिरात्राद्धन्ति जीवितम्||२०||
सफेनं रुधिरं यस्य मुहुरास्यात् प्रसिच्यते|
शूलैश्च तुद्यते कुक्षिः प्रत्याख्येयस्तथाविधः||२१||
बलमांसक्षयस्तीव्रो रोगवृद्धिररोचकः|
यस्यातुरस्य लक्ष्यन्ते त्रीन् पक्षान्न स जीवति||२२||
niṣṭhyūta ityādau bahuvidhavarṇayōgaḥ pūrvāriṣṭādviśēṣaḥ| sīdatīti majjati| “yasya pittaṁ” (sū.a.18) ityādinā sūtrasthānōktō'pi śaṅkhaka iha maraṇasūcakatayā riṣṭatvēnōcyatē||18-22||
Adhikarana 5 (23-24) · Śloka 24
tatra ślōkau- vijñānāni manuṣyāṇāṁ maraṇē pratyupasthitē|
bhavantyētāni sampaśyēdanyānyēvaṁvidhāni ca||23||
tāni sarvāṇi lakṣyantē na tu sarvāṇi mānavam|
viśanti vinaśiṣyantaṁ tasmādbōdhyāni sarvataḥ||24||
View original
तत्र श्लोकौ- विज्ञानानि मनुष्याणां मरणे प्रत्युपस्थिते|
भवन्त्येतानि सम्पश्येदन्यान्येवंविधानि च||२३||
तानि सर्वाणि लक्ष्यन्ते न तु सर्वाणि मानवम्|
विशन्ति विनशिष्यन्तं तस्माद्बोध्यानि सर्वतः||२४||
vijñānānīti lakṣaṇāni nayanādivaikr̥tāni jñēyāni| sarvāṇi lakṣyanta iti nānāpuruṣēṣu lakṣyantē| na tu sarvāṇi mānavaṁ viśantīti ēkapuruṣaṁ na sarvāṇi viśantīti||23-24||
Adhikarana puShpikA · Śloka 9
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē indriyasthānē yasyaśyāvanimittīyamindriyaṁ nāma navamō'dhyāyaḥ||9||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृते इन्द्रियस्थाने यस्यश्यावनिमित्तीयमिन्द्रियं नाम नवमोऽध्यायः||९||
iti śrī cakrapāṇidattaviracitāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāṁ yasyaśyāvanimittīyamindriyaṁ nāma navamō'dhyāyaḥ||9||