Adhikarana 1 (1-3) · Śloka 3
athātō gulmanidānaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
iha khalu pañca gulmā bhavanti; tadyathā- vātagulmaḥ, pittagulmaḥ, ślēṣmagulmō, nicayagulmaḥ, śōṇitagulma iti||3||
View original
अथातो गुल्मनिदानं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
इह खलु पञ्च गुल्मा भवन्ति; तद्यथा- वातगुल्मः, पित्तगुल्मः, श्लेष्मगुल्मो, निचयगुल्मः, शोणितगुल्म इति||३||
dakṣādhvarōddhvaṁsē raktapittamanu gulma utpanna iti raktapittamanu gulmanidānam| iha pañcētivacanāccikitsitē'dhikān gulmān sūcayati; vakṣyati hi- “vyāmiśraliṅgānaparāṁstu gulmāṁstrīnādiśēdauṣadhakalpanārtham” (ci.a.5) iti| nicayaḥ sannipātaḥ, tatkr̥tō gulmō nicayagulmaḥ| iha pratyēkavātādigulmakriyāmēlakādēva dvandvajagulmāḥ sādhyanta iti kr̥tvā na pr̥thaguktāḥ| sannipātagulmastu vātādigulmakriyāmēlakēna sādhyō na bhavatyēva vātādisaṁyōgamahimnā; tēna, atiriktāsādhyatvayōgānnicayagulmaḥ pr̥thaguktaḥ| ētadēva gulmē'sminnasādhyatvaṁ pratipādayituṁ sannipātaśabdaṁ sādhyajvarādisannipātē'pi vartamānaṁ parityajya nicayaśabdaḥ kr̥taḥ; atyarthaṁ hi asādhyarūpaścāyaṁ nicayaḥ||1-3||
Adhikarana 2 (4-5) · Śloka 5
ēvaṁvādinaṁ bhagavantamātrēyamagnivēśa uvāca- kathamiha bhagavan pañcānāṁ gulmānāṁ viśēṣamabhijānīmahē; nahyaviśēṣavidrōgāṇāmauṣadhavidapi bhiṣak praśamanasamarthō bhavatīti||4||
tamuvāca bhagavānātrēyaḥ- samutthānapūrvarūpaliṅgavēdanōpaśayaviśēṣēbhyō viśēṣavijñānaṁ gulmānāṁ bhavatyanyēṣāṁ ca rōgāṇāmagnivēśa! tattu khalu gulmēṣūcyamānaṁ nibōdha||5||
View original
एवंवादिनं भगवन्तमात्रेयमग्निवेश उवाच- कथमिह भगवन् पञ्चानां गुल्मानां विशेषमभिजानीमहे; नह्यविशेषविद्रोगाणामौषधविदपि भिषक् प्रशमनसमर्थो भवतीति||४||
तमुवाच भगवानात्रेयः- समुत्थानपूर्वरूपलिङ्गवेदनोपशयविशेषेभ्यो विशेषविज्ञानं गुल्मानां भवत्यन्येषां च रोगाणामग्निवेश! तत्तु खलु गुल्मेषूच्यमानं निबोध||५||
samutthānētyādau liṅgāntarniviṣṭā vēdanā pr̥thagucyatē, gulmādiṣvantargatēṣu vēdanāpradhānavikārēṣu prāyō vēdanayaiva viśēṣāvadhāraṇaṁ bhavatīti darśayitum| samprāptēstvihākathanaṁ gulmaviśēṣāgamakatvēnaiva bōddhavyaṁ, gulmavijñānaṁ cēhādhikr̥taṁ; saṅkhyādibhēdabhinnā tu sāmānyasamprāptiḥ sarvarōganidānaprastāva ēvōktēti bhāvaḥ| balakālabhinnā tu samprāptiryadyapi vātikatvādiviśēṣaṁ gamayatyapi, tathā'pyalpatvāttathā liṅgagr̥hītatvācca sā nādriyatē| divasāntajaraṇāntādibalasamprāptirhi vātādērliṅgamadhya ēva paṭhyatē tatra tatra; tēna liṅgagrahaṇēnaiva tat sustham| prāgrūpaṁ ca yadyapi pr̥thagvātādigulmagamakaṁ sākṣānna paṭhitaṁ, tathā'pi viśēṣaliṅgāvyaktatārūpaṁ viśiṣṭaṁ prāgrūpaṁ viśēṣaliṅgakathanēnaivōktamēva; tēna, vātādigulmaviśēṣagamakanidānādimadhyē pūrvarūpapāṭhō nyāyya ēva; kiṁvā, pūrvarūpaviśēṣō'pyatra raktapittādirōgāntarāpēkṣayā sāmānyōktō'pi viśēṣō jñēyaḥ||4-5||
Adhikarana 3 (6) · Śloka 6
yadā puruṣō vātalō viśēṣēṇa jvaravamanavirēcanātīsārāṇāmanyatamēna karśanēna karśitō vātalamāhāramāharati, śītaṁ vā viśēṣēṇātimātram , asnēhapūrvē vā vamanavirēcanē pibati, anudīrṇāṁ vā chardimudīrayati, udīrṇān vātamūtrapurīṣavēgānniruṇaddhi, atyaśitō vā pibati navōdakamatimātram, atisaṅkṣōbhiṇā vā yānēna yāti, ativyavāyavyāyāmamadyaśōkarucirvā, abhighātamr̥cchati vā, viṣamāsanaśayanasthānacaṅkramaṇasēvī vā bhavati, anyadvā kiñcidēvaṁvidhaṁ viṣamamatimātraṁ vyāyāmajātamārabhatē, tasyāpacārādvātaḥ prakōpamāpadyatē||6||
View original
यदा पुरुषो वातलो विशेषेण ज्वरवमनविरेचनातीसाराणामन्यतमेन कर्शनेन कर्शितो वातलमाहारमाहरति, शीतं वा विशेषेणातिमात्रम् , अस्नेहपूर्वे वा वमनविरेचने पिबति, अनुदीर्णां वा छर्दिमुदीरयति, उदीर्णान् वातमूत्रपुरीषवेगान्निरुणद्धि, अत्यशितो वा पिबति नवोदकमतिमात्रम्, अतिसङ्क्षोभिणा वा यानेन याति, अतिव्यवायव्यायाममद्यशोकरुचिर्वा, अभिघातमृच्छति वा, विषमासनशयनस्थानचङ्क्रमणसेवी वा भवति, अन्यद्वा किञ्चिदेवंविधं विषममतिमात्रं व्यायामजातमारभते, तस्यापचाराद्वातः प्रकोपमापद्यते||६||
vātalō viśēṣēṇēti vacanāt pittalādērapi yathōktamācaratō vātagulmō bhavati, vātalasya tvatyarthamiti darśayati| śītaṁ vā viśēṣēṇēti atyarthaśītamityarthaḥ| atimātramiti cchēdaḥ| ativyavāyavyāyāmādirucirvā ‘bhavati’ iti śēṣaḥ; vyavāyādirucyā vyavāyādyācaraṇaṁ lakṣayati||6||
Adhikarana 4 (7) · Śloka 7
sa prakupitō vāyurmahāsrōtō'nupraviśya raukṣyāt kaṭhinībhūtamāplutya piṇḍitō'vasthānaṁ karōti hr̥di bastau pārśvayōrnābhyāṁ vā; sa śūlamupajanayati granthīṁścānēkavidhān, piṇḍitaścāvatiṣṭhatē, sa piṇḍitatvād ‘gulma’ ityabhidhīyatē; sa muhurādhamati , muhuralpatvamāpadyatē; aniyatavipulāṇuvēdanaśca bhavati calatvādvāyōḥ, muhuḥ pipīlikāsampracāra ivāṅgēṣu, tōdabhēdasphuraṇāyāmasaṅkōcasuptiharṣapralayōdayabahulaḥ; tadāturaḥ sūcyēva śaṅkunēva cābhisaṁviddhamātmānaṁ manyatē, api ca divasāntē jvaryatē , śuṣyati cāsyāsyam, ucchvāsaścōparudhyatē, hr̥ṣyanti cāsya rōmāṇi vēdanāyāḥ prādurbhāvē; plīhāṭōpāntrakūjanāvipākōdāvartāṅgamardamanyāśiraḥśaṅkhaśūlabradhnarōgāścainamupadravanti; kr̥ṣṇāruṇaparuṣatvaṅnakhanayanavadanamūtrapurīṣaśca bhavati, nidānōktāni cāsya nōpaśēratē, viparītāni cōpaśērata iti vātagulmaḥ||7||
View original
स प्रकुपितो वायुर्महास्रोतोऽनुप्रविश्य रौक्ष्यात् कठिनीभूतमाप्लुत्य पिण्डितोऽवस्थानं करोति हृदि बस्तौ पार्श्वयोर्नाभ्यां वा; स शूलमुपजनयति ग्रन्थींश्चानेकविधान्, पिण्डितश्चावतिष्ठते, स पिण्डितत्वाद् ‘गुल्म’ इत्यभिधीयते; स मुहुराधमति , मुहुरल्पत्वमापद्यते; अनियतविपुलाणुवेदनश्च भवति चलत्वाद्वायोः, मुहुः पिपीलिकासम्प्रचार इवाङ्गेषु, तोदभेदस्फुरणायामसङ्कोचसुप्तिहर्षप्रलयोदयबहुलः; तदातुरः सूच्येव शङ्कुनेव चाभिसंविद्धमात्मानं मन्यते, अपि च दिवसान्ते ज्वर्यते , शुष्यति चास्यास्यम्, उच्छ्वासश्चोपरुध्यते, हृष्यन्ति चास्य रोमाणि वेदनायाः प्रादुर्भावे; प्लीहाटोपान्त्रकूजनाविपाकोदावर्ताङ्गमर्दमन्याशिरःशङ्खशूलब्रध्नरोगाश्चैनमुपद्रवन्ति; कृष्णारुणपरुषत्वङ्नखनयनवदनमूत्रपुरीषश्च भवति, निदानोक्तानि चास्य नोपशेरते, विपरीतानि चोपशेरत इति वातगुल्मः||७||
raukṣyāt kaṭhinībhūtamiti mahāsrōtōviśēṣaṇaṁ; tacca prakupitasya vāyō raukṣyēṇa tathōktajvarakarśanādihētukr̥tācca raukṣyāt kōṣṭhasya kaṭhinatvamupapannam| āplutyēti vyāpya, kōṣṭhamēva| anyatrāpyuktam- “āplutaṁ mārutēnēha śarīraṁ yasya kēvalam” (iṁ. a. 10) iti; āplutaṁ vyāptamityarthaḥ| yadā tu ‘raukṣyāt kaṭhinībhūta’ iti pāṭhastadā vātaviśēṣaṇaṁ, vātasya kaṭhinatvamatyarthaṁ prakōpēṇa ghanatvamēva bōddhavyam| piṇḍita iti kuṇḍalībhūtaḥ| nābhyāṁ vēti cchēdaḥ| piṇḍitaścēti dvitīyapiṇḍitaśabdēna māṁsādyuttuṇḍanēna gulmapradēśasyāpi piṇḍitatvamucyatē; pūrvēṇa piṇḍitaśabdēna tu vāyōḥ piṇḍitatvamiti na paunaruktyam| anēkavidhāniti cchēdaḥ| granthīṁścānēkavidhāniti dīrghavr̥ttasthūlādibhēdēna bhinnān| piṇḍitatvād ‘gulma’ ityucyatē ityanēna latādigulmasādr̥śyanibandhanāṁ gulmasañjñāṁ darśayati| ādhamati vistārībhavati| aniyatavipulāṇuvēdana iti kadācidvipulavēdanaḥ kadācidalpavēdanaścāniyamēna bhavati| atraiva hētumāha- calatvādvāyōriti| āyāmaḥ vistaraṇaṁ, harṣaḥ rōmaharṣaḥ, pralayaḥ nāśaḥ, udayaḥ janma; sphuraṇādīnāṁ janmanāśau bahudhā bhavata ityarthaḥ| atrāpi calatvamēva vāyōrhēturbōddhavyaḥ| hr̥ṣyanti cāsya rōmāṇīti vēdanāprādurbhāvē pratiniyamēna, sphuraṇādau tu harṣō vinā'pi vēdanāmiti jñēyam||7||
Adhikarana 5 (8-9) · Śloka 9
tairēva tu karśanaiḥ karśitasyāmlalavaṇakaṭukakṣārōṣṇatīkṣṇaśuktavyāpannamadyaharitakaphalāmlānāṁ vidāhināṁ ca śākadhānyamāṁsādīnāmupayōgādajīrṇādhyaśanādraukṣyānugatē cāmāśayē vamanamativēlaṁ sandhāraṇaṁ vātātapau cātisēvamānasya pittaṁ saha mārutēna prakōpamāpadyatē||8||
tat prakupitaṁ māruta āmāśayaikadēśē saṁvartya tānēva vēdanāprakārānupajanayati, ya uktā vātagulmē; pittaṁ tvēnaṁ vidahati kukṣau hr̥dyurasi kaṇṭhē ca; sa vidahyamānaḥ sadhūmamivōdgāramudgiratyamlānvitaṁ, gulmāvakāśaścāsya dahyatē dūyatē dhūpyatē ūṣmāyatē svidyati klidyati śithila iva sparśāsahō'lparōmāñcaśca bhavati; jvarabhramadavathupipāsāgalatālumukhaśōṣapramōhaviḍbhēdāścainamupadravanti; haritahāridratvaṅnakhanayanavadanamūtrapurīṣaśca bhavati; nidānōktāni cāsya nōpaśēratē, viparītānyupaśērata iti pittagulmaḥ||9||
View original
तैरेव तु कर्शनैः कर्शितस्याम्ललवणकटुकक्षारोष्णतीक्ष्णशुक्तव्यापन्नमद्यहरितकफलाम्लानां विदाहिनां च शाकधान्यमांसादीनामुपयोगादजीर्णाध्यशनाद्रौक्ष्यानुगते चामाशये वमनमतिवेलं सन्धारणं वातातपौ चातिसेवमानस्य पित्तं सह मारुतेन प्रकोपमापद्यते||८||
तत् प्रकुपितं मारुत आमाशयैकदेशे संवर्त्य तानेव वेदनाप्रकारानुपजनयति, य उक्ता वातगुल्मे; पित्तं त्वेनं विदहति कुक्षौ हृद्युरसि कण्ठे च; स विदह्यमानः सधूममिवोद्गारमुद्गिरत्यम्लान्वितं, गुल्मावकाशश्चास्य दह्यते दूयते धूप्यते ऊष्मायते स्विद्यति क्लिद्यति शिथिल इव स्पर्शासहोऽल्परोमाञ्चश्च भवति; ज्वरभ्रमदवथुपिपासागलतालुमुखशोषप्रमोहविड्भेदाश्चैनमुपद्रवन्ति; हरितहारिद्रत्वङ्नखनयनवदनमूत्रपुरीषश्च भवति; निदानोक्तानि चास्य नोपशेरते, विपरीतान्युपशेरत इति पित्तगुल्मः||९||
raukṣyānugatē cāmāśayē iti rūkṣaṇahētubhī rūkṣīkr̥tē ityarthaḥ; kiṁvā raukṣyānugatē cāmāśayē sati vamanaṁ sēvamānasyēti yōjanīyam| āmāśayaikadēśē saṁvartyētivacanāt pittagulmasya kaphagulmasya ca bastiḥ sthānaṁ na bhavatīti darśayati; vacanaṁ hi- “nābhistanāntaraṁ jantōrāmāśaya iti smr̥taḥ” (vi.a.2) iti; vātagulmasya tu bastirapi sthānaṁ bhavati, ata ēva tatra sāmānyēna mahāsrōta iti kr̥taṁ, mahāsrōtōgrahaṇēna ca bastirapi gr̥hyatē; tathā vātagulma ēva ‘hr̥di bastau’ ityādi kr̥tam| dāhadūyanādayaḥ pittavēdanāviśēṣā asakr̥dvyākhyātāḥ| davathuḥ ‘dhakdhak’ iti lōkē kathyatē||8-9||
Adhikarana 6 (10-11) · Śloka 11
tairēva tu karśanaiḥ karśitasyātyaśanādatisnigdhagurumadhuraśītāśanāt piṣṭēkṣukṣīratilamāṣaguḍavikr̥tisēvanānmandakamadyātipānāddharitakātipraṇanayādānūpaudakagrāmyamāṁsātibhakṣaṇāt sandhāraṇādabubhukṣasya cātipragāḍhamudapānāt saṅkṣōbhaṇādvā śarīrasya ślēṣmā saha mārutēna prakōpamāpadyatē||10||
taṁ prakupitaṁ māruta āmāśayaikadēśē saṁvartya tānēva vēdanāprakārānupajanayati ya uktā vātagulmē; ślēṣmā tvasya śītajvarārōcakāvipākāṅgamardaharṣahr̥drōgacchardinidrālasyastaimityagauravaśirōbhitāpānupajanayati, api ca gulmasya sthairyagauravakāṭhinyāvagāḍhasuptatāḥ, tathā kāsaśvāsapratiśyāyān rājayakṣmāṇaṁ cātipravr̥ddhaḥ, śvaityaṁ tvaṅnakhanayanavadanamūtrapurīṣēṣūpajanayati, nidānōktāni cāsya nōpaśēratē, viparītāni cōpaśērata iti ślēṣmagulmaḥ||11||
View original
तैरेव तु कर्शनैः कर्शितस्यात्यशनादतिस्निग्धगुरुमधुरशीताशनात् पिष्टेक्षुक्षीरतिलमाषगुडविकृतिसेवनान्मन्दकमद्यातिपानाद्धरितकातिप्रणनयादानूपौदकग्राम्यमांसातिभक्षणात् सन्धारणादबुभुक्षस्य चातिप्रगाढमुदपानात् सङ्क्षोभणाद्वा शरीरस्य श्लेष्मा सह मारुतेन प्रकोपमापद्यते||१०||
तं प्रकुपितं मारुत आमाशयैकदेशे संवर्त्य तानेव वेदनाप्रकारानुपजनयति य उक्ता वातगुल्मे; श्लेष्मा त्वस्य शीतज्वरारोचकाविपाकाङ्गमर्दहर्षहृद्रोगच्छर्दिनिद्रालस्यस्तैमित्यगौरवशिरोभितापानुपजनयति, अपि च गुल्मस्य स्थैर्यगौरवकाठिन्यावगाढसुप्तताः, तथा कासश्वासप्रतिश्यायान् राजयक्ष्माणं चातिप्रवृद्धः, श्वैत्यं त्वङ्नखनयनवदनमूत्रपुरीषेषूपजनयति, निदानोक्तानि चास्य नोपशेरते, विपरीतानि चोपशेरत इति श्लेष्मगुल्मः||११||
ślēṣmagulmē abubhukṣasyēti abubhukṣitasya; ‘atisuhitasya’ iti vā pāṭhaḥ| yadyapi rājayakṣmā tridōṣajaḥ, tathā'pi kaphagulma ēva rōgamahimnā ajanitadōṣatrayēṇa janyata iti bōddhavyam||10-11||
Adhikarana 7 (12) · Śloka 12
tridōṣahētuliṅgasannipātē tu sānnipātikaṁ gulmamupadiśanti kuśalāḥ|
sa vipratiṣiddhōpakramatvādasādhyō nicayagulmaḥ||12||
View original
त्रिदोषहेतुलिङ्गसन्निपाते तु सान्निपातिकं गुल्ममुपदिशन्ति कुशलाः|
स विप्रतिषिद्धोपक्रमत्वादसाध्यो निचयगुल्मः||१२||
vipratiṣiddhōpakramatvāditi parasparaṁ vātādiviruddhōpakramatvāt| iha ca vipratiṣiddhōpakramatvaṁ vikr̥tiviṣamasannipātēna bōddhavyam| tēna, sādhyatridōṣajvarādau vātādiviruddhōpakramatvaṁ sadapi nāsādhyatāmāpādayati||12||
Adhikarana 8 (13-14) · Śloka 14
śōṇitagulmastu khalu striyā ēva bhavati na puruṣasya, garbhakōṣṭhārtavāgamanavaiśēṣyāt|
pāratantryādavaiśāradyāt satatamupacārānurōdhādvā vēgānudīrṇānuparundhatyā āmagarbhē vā'pyacirapatitē'thavā'pyaciraprajātāyā r̥tau vā vātaprakōpaṇānyāsēvamānāyāḥ kṣipraṁ vātaḥ prakōpamāpadyatē||13||
sa prakupitō yōnimukhamanupraviśyārtavamuparuṇaddhi, māsi māsi tadārtavamuparudhyamānaṁ kukṣimabhivardhayati|
tasyāḥ śūlakāsātīsāracchardyarōcakāvipākāṅgamardanidrālasyastaimityakaphaprasēkāḥ samupajāyantē, stanayōśca stanyam, ōṣṭhayōḥ stanamaṇḍalayōśca kārṣṇyam, atyarthaṁ glāniścakṣuṣōḥ, mūrcchā, hr̥llāsaḥ, dōhadaḥ, śvayathuśca pādayōḥ, īṣaccōdgamō rōmarājyāḥ, yōnyāścāṭālatvam, api ca yōnyā daurgandhyamāsrāvaścōpajāyatē, kēvalaścāsyā gulmaḥ piṇḍita ēva spandatē, tāmagarbhāṁ garbhiṇīmityāhurmūḍhāḥ||14||
View original
शोणितगुल्मस्तु खलु स्त्रिया एव भवति न पुरुषस्य, गर्भकोष्ठार्तवागमनवैशेष्यात्|
पारतन्त्र्यादवैशारद्यात् सततमुपचारानुरोधाद्वा वेगानुदीर्णानुपरुन्धत्या आमगर्भे वाऽप्यचिरपतितेऽथवाऽप्यचिरप्रजाताया ऋतौ वा वातप्रकोपणान्यासेवमानायाः क्षिप्रं वातः प्रकोपमापद्यते||१३||
स प्रकुपितो योनिमुखमनुप्रविश्यार्तवमुपरुणद्धि, मासि मासि तदार्तवमुपरुध्यमानं कुक्षिमभिवर्धयति|
तस्याः शूलकासातीसारच्छर्द्यरोचकाविपाकाङ्गमर्दनिद्रालस्यस्तैमित्यकफप्रसेकाः समुपजायन्ते, स्तनयोश्च स्तन्यम्, ओष्ठयोः स्तनमण्डलयोश्च कार्ष्ण्यम्, अत्यर्थं ग्लानिश्चक्षुषोः, मूर्च्छा, हृल्लासः, दोहदः, श्वयथुश्च पादयोः, ईषच्चोद्गमो रोमराज्याः, योन्याश्चाटालत्वम्, अपि च योन्या दौर्गन्ध्यमास्रावश्चोपजायते, केवलश्चास्या गुल्मः पिण्डित एव स्पन्दते, तामगर्भां गर्भिणीमित्याहुर्मूढाः||१४||
śōṇitagulmē striyā ēvēti vacanādēva na puruṣasyēti labdhē punarna puruṣasyēti vacanaṁ spaṣṭārtham| garbhārthaḥ kōṣṭhō garbhakōṣṭhastasmin garbhakōṣṭhē ya ārtavasyāgamanarūpō viśēṣō raktagulmakāraṇaṁ, sa striyā ēva bhavati; tēnaivaṁrūpa ārtavapratibandhajanyaḥ śōṇitagulmaḥ puruṣasya na bhavati| sāmānyaśōṇitaduṣṭijanyastu puruṣasyāpi bhavati; tathāhi vakṣyati- “kaphō vātē jitaprāyē pittaṁ śōṇitamēva ca| yadi kupyati vā tasya kriyamāṇē cikitsitē” (ci.a.5) ityādi; tathā ‘gulmōpakuśavīsarpa’ (sū.a.24) ityādayō ‘raktajā gadāḥ’ ityuktam| pāratantryādihētutrayaṁ vēgavidhāraṇē, pāratantryādēva striyō vēgaṁ vidhārayanti| avaiśāradyam ajñānaṁ; tēna, vēgavidhāraṇēna mahān vyādhirbhavatītyajñānādvēgaṁ vidhārayanti| upacārānurōdhāditi bhartrādyupacāraparatvāt| yōnimukhamiti garbhāśayadvāram| stanayōḥ stanyamiti rōgaprabhāvādēva bōddhavyam| ārtavarōdhalakṣaṇasya vyādhērayaṁ prabhāvō yat stanyaṁ karōti, dr̥ṣṭatvāt| tēna, yaducyatē- “striyā hyāpannasattvāyāstridhā rasaḥ sampadyatē- svaśarīrapuṣṭayē, stanyāya, garbhābhivr̥ddhayē ca” (śā.a.6) iti vacanād “garbha ēva stanyaṁ bhavati” tannirastaṁ mantavyam| dōhadaśabdēnēha nāryā uccāvacabhāvatr̥ṣṇāyōgō dōhadābhidhānō jñēyaḥ| yaduktaṁ kṣārapāṇinā- “dōhadinī vā syānnārī śōṇitagulminī” iti| na tviha dvaihr̥dyakr̥tō dōhadō'bhiprētaḥ, sa hi garbhahr̥dayasya mātr̥hr̥dayēna sambandhādbhavati; vacanaṁ hi- “mātr̥jaṁ hyasya hr̥dayaṁ, tadasya mātr̥hr̥dayēna sambaddhaṁ bhavati rasavāhinībhiḥ saṁvāhinībhiḥ, tasmāttayōstābhirbhaktiḥ sampadyatē” (śā.a.4) iti; śōṇitagulmē ca cētanā nāsti, tēna naivaṁrūpamiha dvaihr̥dyaṁ dōhadam| tēna garbhabhrāntyā yatkiñcidabhyavahārēcchādilakṣaṇaṁ dōhadaṁ tasyā bhavati, asatyapi viṣasambandhē yathā śaṅkāviṣādviṣaliṅgāni bhavanti; vacanaṁ hi- “śaṅkāviṣēṇōpahatāḥ kurvanti viṣalakṣaṇam” iti| āṭālatvaṁ vistr̥tatvaṁ; yōnivistārēṇa ca rōmarājyā api vistaraṇaṁ vitanyamānacarmarōmṇā caivōpapannam| kēvalaḥ spandata iti naikadēśēna; garbhō hyēkadēśēnāpi spandatē, tēnaitallakṣaṇaṁ garbhaśaṅkāvyāvartakam| nanu yaduktaṁ raktagulmē- “samagarbhaliṅgaḥ” iti, tathā “māsē vyatītē daśamē cikitsyaḥ” (ci.a.5) iti; tadanupapannaṁ, yatō garbhādviśiṣṭaṁ piṇḍitaspandanaṁ vidyata ēva; tathā navatvaṁ sukhasādhyatāhētutvēnōktam, iha ca kathaṁ kālātikramēṇōpakramaṇīyatvamucyatē? brūmaḥ- samagarbhaliṅgatvaṁ tāvadbhūrigarbhasamaliṅgatābhiprāyēṇōktaṁ; kiṁvā, samasyāvaikārikasya daśamāsikaparyantasya garbhasya liṅgāni yasya sa samagarbhaliṅgaḥ, tēna vaikārikasuptanāgōdarādērlakṣaṇaṁ nēha bhavatīti darśayati| daśamamāsacikitsyatvaṁ cēha vyādhimahimnā bōddhavyaṁ, daśamamāsa ēvāyaṁ śithilībhūtaḥ san cikitsyō bhavatīti vyādhiprabhāvaḥ| dr̥ṣṭā ca vyādhiprabhāvakr̥tā kālāpēkṣā- “jvarē pēyāḥ kaṣāyāśca sarpiḥ kṣīraṁ virēcanam| ṣaḍahē ṣaḍahē dēyam” ityādiṣu| yattu samagarbhaliṅgatvēna garbhaśaṅkānirāsārthaṁ raktagulmasya daśamamāsāpēkṣaṇaṁ; tanna, daśamamāsādarvāgapi piṇḍitaspandanēna raktagulmasyāvadhāraṇam, tathā daśamamāsādūrdhvamapi garbhāvasthānasya dr̥ṣṭatvēna garbhaśaṅkānapagamācca; vakṣyati hi daśamamāsādūrdhvamavasthānaṁ garbhasya- “vaikārikamata ūrdhvamavasthānaṁ” (śā.a.4) iti||13-14||
Adhikarana 9 (15) · Śloka 15
ēṣāṁ tu khalu pañcānāṁ gulmānāṁ prāgabhinirvr̥ttērimāni pūrvarūpāṇi bhavanti; tadyathā- anannābhilaṣaṇam, arōcakāvipākau, agnivaiṣamyaṁ, vidāhō bhuktasya, pākakālē cāyuktyā chardyudgārau, vātamūtrapurīṣavēgānāṁ cāprādurbhāvaḥ, prādurbhūtānāṁ cāpravr̥ttirīṣadāgamanaṁ vā, vātaśūlāṭōpāntrakūjanāpariharṣaṇātivr̥ttapurīṣatāḥ, abubhukṣā, daurbalyaṁ, sauhityasya cāsahatvamiti||15||
View original
एषां तु खलु पञ्चानां गुल्मानां प्रागभिनिर्वृत्तेरिमानि पूर्वरूपाणि भवन्ति; तद्यथा- अनन्नाभिलषणम्, अरोचकाविपाकौ, अग्निवैषम्यं, विदाहो भुक्तस्य, पाककाले चायुक्त्या छर्द्युद्गारौ, वातमूत्रपुरीषवेगानां चाप्रादुर्भावः, प्रादुर्भूतानां चाप्रवृत्तिरीषदागमनं वा, वातशूलाटोपान्त्रकूजनापरिहर्षणातिवृत्तपुरीषताः, अबुभुक्षा, दौर्बल्यं, सौहित्यस्य चासहत्वमिति||१५||
tadyathētyādinā pūrvarūpāṇyāha| ayuktyēti chardyudgārakāraṇamantarēṇa vyādhiprabhāvādēvētyarthaḥ| ativr̥ttapurīṣatā udāvartaḥ||15||
Adhikarana 10 (16-17) · Śloka 17
sarvēṣvapi khalvētēṣu gulmēṣu na kaścidvātādr̥tē sambhavati gulmaḥ|
tēṣāṁ sānnipātikamasādhyaṁ jñātvā naivōpakramēta, ēkadōṣajē tu yathāsvamārambhaṁ praṇayēt, saṁsr̥ṣṭāṁstu sādhāraṇēna karmaṇōpacarēt|
yaccānyadapyaviruddhaṁ manyēta tadapyavacārayēdvibhajya gurulāghavamupadravāṇāṁ, gurūnupadravāṁstvaramāṇaścikitsējjaghanyamitarān|
tvaramāṇastu viśēṣamanupalabhamānō gulmēṣvātyayikē karmaṇi vātacikitsitaṁ praṇayēt, snēhasvēdau vātaharau snēhōpasaṁhitaṁ ca mr̥du virēcanaṁ bastīṁśca; amlalavaṇamadhurāṁśca rasān yuktyā'vacārayēt|
mārutē hyupaśāntē svalpēnāpi prayatnēna śakyō'nyō'pi dōṣō niyantuṁ gulmēṣviti||16||
bhavati cātra- gulmināmanilaśāntirupāyaiḥ sarvaśō vidhivadācaritavyā|
mārutē hyavajitē'nyamudīrṇaṁ dōṣamalpamapi karma nihanyāt||17||
View original
सर्वेष्वपि खल्वेतेषु गुल्मेषु न कश्चिद्वातादृते सम्भवति गुल्मः|
तेषां सान्निपातिकमसाध्यं ज्ञात्वा नैवोपक्रमेत, एकदोषजे तु यथास्वमारम्भं प्रणयेत्, संसृष्टांस्तु साधारणेन कर्मणोपचरेत्|
यच्चान्यदप्यविरुद्धं मन्येत तदप्यवचारयेद्विभज्य गुरुलाघवमुपद्रवाणां, गुरूनुपद्रवांस्त्वरमाणश्चिकित्सेज्जघन्यमितरान्|
त्वरमाणस्तु विशेषमनुपलभमानो गुल्मेष्वात्ययिके कर्मणि वातचिकित्सितं प्रणयेत्, स्नेहस्वेदौ वातहरौ स्नेहोपसंहितं च मृदु विरेचनं बस्तींश्च; अम्ललवणमधुरांश्च रसान् युक्त्याऽवचारयेत्|
मारुते ह्युपशान्ते स्वल्पेनापि प्रयत्नेन शक्योऽन्योऽपि दोषो नियन्तुं गुल्मेष्विति||१६||
भवति चात्र- गुल्मिनामनिलशान्तिरुपायैः सर्वशो विधिवदाचरितव्या|
मारुते ह्यवजितेऽन्यमुदीर्णं दोषमल्पमपि कर्म निहन्यात्||१७||
pittādikr̥tēṣvapi tu gulmēṣu samprāptisiddhasya vātasya prādhānyamāha- sarvēṣvapītyādi| sādhāraṇēnēti saṁsr̥ṣṭōbhayadōṣapratyanīkēna| yaccānyadapīti saṁsargē ēkadōṣōpaśamakamapi| aviruddhamiti upadravāṇāṁ gurūṇāmaviruddham| vibhajyēti gurulāghavaṁ vibhajya| tēnaikadōṣapraśamanamapi tadēva kartavyaṁ yadgurūpadravapraśamanaṁ bhavatīti bhāvaḥ| ētadēvāha- gurūnityādi| sarvagulmānāṁ vātamūlatvēna vātanirapēkṣacikitsāviśēṣānupalambhē vātacikitsaiva tvarayā kartavyētyāha- tvaramāṇastvityādi| ātyayikē karmaṇi ‘kriyamāṇē’ iti śēṣaḥ| alpamapīti karmaviśēṣaṇam||16-17||
Adhikarana 11 (18) · Śloka 18
tatra ślōkaḥ- saṅkhyā nimittaṁ rūpāṇi pūrvarūpamathāpi ca|
diṣṭaṁ nidānē gulmānāmēkadēśaśca karmaṇām||18||
View original
तत्र श्लोकः- सङ्ख्या निमित्तं रूपाणि पूर्वरूपमथापि च|
दिष्टं निदाने गुल्मानामेकदेशश्च कर्मणाम्||१८||
saṅgrahē ēkadēśaśca karmaṇāmiti cikitsitānām||18||
Adhikarana puShpikA · Śloka 3
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē nidānasthānē gulmanidānaṁ nāma tr̥tīyō'dhyāyaḥ||3||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृते निदानस्थाने गुल्मनिदानं नाम तृतीयोऽध्यायः||३||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ nidānasthānē gulmanidānaṁ nāma tr̥tīyō'dhyāyaḥ||3||