Adhikarana 1 (1-3) · Śloka 3
athātō raktapittanidānaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
pittaṁ yathābhūtaṁ lōhitapittamiti sañjñāṁ labhatē, tad vyākhyāsyāmaḥ||3||
View original
अथातो रक्तपित्तनिदानं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
पित्तं यथाभूतं लोहितपित्तमिति सञ्ज्ञां लभते, तद् व्याख्यास्यामः||३||
ādyōtpattau jvarasantāpādraktapittōtpattērjvaramanu raktapittanidānamucyatē| pittaṁ yathābhūtamityādinā pittamēvāvasthāvaśāllōhitapittamityucyata iti darśayati, natu raktaṁ ca pittaṁ ca raktapittamiti||1-3||
Adhikarana 2 (4) · Śloka 4
yadā janturyavakōddālakakōradūṣaprāyāṇyannāni bhuṅktē, bhr̥śōṣṇatīkṣṇamapi cānyadannajātaṁ niṣpāvamāṣakulatthasūpakṣārōpasaṁhitaṁ, dadhidadhimaṇḍōdaśvitkaṭvarāmlakāñjikōpasēkaṁ vā, vārāhamāhiṣāvikamātsyagavyapiśitaṁ, piṇyākapiṇḍāluśuṣkaśākōpahitaṁ, mūlakasarṣapalaśunakarañjaśigrumadhuśigru(khaḍayūṣa ) bhūstr̥ṇasumukhasurasakuṭhērakagaṇḍīrakālamālakaparṇāsakṣavakaphaṇijjhakōpadaṁśaṁ, surāsauvīratuṣōdakamairēyamēdakamadhūlakaśuktakuvalabadarāmlaprāyānupānaṁ vā, piṣṭānnōttarabhūyiṣṭham; uṣṇābhitaptō vā'timātramativēlaṁ vā''maṁ payaḥ pibati, payasā samaśnāti rauhiṇīkaṁ , kāṇakapōtaṁ vā sarṣapatailakṣārasiddhaṁ, kulatthapiṇyākajāmbavalakucapakvaiḥ śauktikairvā saha kṣīraṁ pibatyuṣṇābhitaptaḥ ; tasyaivamācarataḥ pittaṁ prakōpamāpadyatē, lōhitaṁ ca svapramāṇamativartatē|
tasmin pramāṇātivr̥ttē pittaṁ prakupitaṁ śarīramanusarpadyadēva yakr̥tplīhaprabhavāṇāṁ lōhitavahānāṁ ca srōtasāṁ lōhitābhiṣyandagurūṇi mukhānyāsādya pratirundhyāt tadēva lōhitaṁ dūṣayati||4||
View original
यदा जन्तुर्यवकोद्दालककोरदूषप्रायाण्यन्नानि भुङ्क्ते, भृशोष्णतीक्ष्णमपि चान्यदन्नजातं निष्पावमाषकुलत्थसूपक्षारोपसंहितं, दधिदधिमण्डोदश्वित्कट्वराम्लकाञ्जिकोपसेकं वा, वाराहमाहिषाविकमात्स्यगव्यपिशितं, पिण्याकपिण्डालुशुष्कशाकोपहितं, मूलकसर्षपलशुनकरञ्जशिग्रुमधुशिग्रु(खडयूष ) भूस्तृणसुमुखसुरसकुठेरकगण्डीरकालमालकपर्णासक्षवकफणिज्झकोपदंशं, सुरासौवीरतुषोदकमैरेयमेदकमधूलकशुक्तकुवलबदराम्लप्रायानुपानं वा, पिष्टान्नोत्तरभूयिष्ठम्; उष्णाभितप्तो वाऽतिमात्रमतिवेलं वाऽऽमं पयः पिबति, पयसा समश्नाति रौहिणीकं , काणकपोतं वा सर्षपतैलक्षारसिद्धं, कुलत्थपिण्याकजाम्बवलकुचपक्वैः शौक्तिकैर्वा सह क्षीरं पिबत्युष्णाभितप्तः ; तस्यैवमाचरतः पित्तं प्रकोपमापद्यते, लोहितं च स्वप्रमाणमतिवर्तते|
तस्मिन् प्रमाणातिवृत्ते पित्तं प्रकुपितं शरीरमनुसर्पद्यदेव यकृत्प्लीहप्रभवाणां लोहितवहानां च स्रोतसां लोहिताभिष्यन्दगुरूणि मुखान्यासाद्य प्रतिरुन्ध्यात् तदेव लोहितं दूषयति||४||
yadā janturityādinā nidānamucyatē| yavakaḥ vrīhiviśēṣaḥ; uddālaḥ vanakōdravaḥ; kōradūṣaḥ yadyapyannapānē pittahara uktastathā'pyasya niṣpāvādiyuktasya saṁyōgamahimnā raktapittanidānatvaṁ jñēyam, ēvamanyatrāpi raktapittanidānatvēnēhōktakṣīrādau jñēyam| dadhimaṇḍaḥ mastu, udaśvit ardhajalaṁ takraṁ, kaṭvaraṁ nirjalaṁ, kiṁvā amlaṁ takram| madhuśigruḥ svalpaśōbhāñjanakaḥ| khaḍayūṣaḥ rāgakarpūra iti khyātaḥ| sumukhādayaḥ phaṇijjhakāntāḥ parṇāsabhēdāḥ| upadaṁśamiti mūlakādīni khādayitvā yāvakādyannaṁ bhuṅktē ityarthaḥ| madhūlakaḥ gōdhūmaviśēṣaḥ| śuktaḥ sandhānaviśēṣaḥ| piṣṭānnamuttaratra bhōjanasya bhūyiṣṭhaṁ yatra tat piṣṭānnōttarabhūyiṣṭham| ativēlamiti punaḥ punaḥ| rauhiṇīkaṁ rōhiṇīśākam| śauktikairiti badarīphalaiḥ| āmamityuttarēṇa sambadhyatē| svapramāṇamativartatē pravardhata ityarthaḥ| yadēvētyanēna ēvamapi prakupitasya pittasya ya ēvāṁśa uktasamprāptimān bhavati sa ēva raktaṁ dūṣayati nānya iti darśayati| lōhitābhiṣyandagurūṇi pravr̥ddhalōhitasyandēna gurūṇi utsannāni vivr̥tānīti yāvat| pratirundhyāt ‘vr̥ddhēna śōṇitēna’ iti śēṣaḥ; ‘pratipadyatē’ iti pāṭhapakṣē tu ‘śōṇitam’ iti śēṣaḥ, tēna śōṇitaṁ pratipadyata ityarthaḥ| yakr̥tplīhaprabhavāṇāmityasya viśēṣaṇaṁ- lōhitavahānāmiti| cakārō'vadhāraṇē| vakṣyati ca raktapittacikitsitē- “plīhānaṁ ca yakr̥ccaiva tadadhiṣṭhāya vartatē| srōtāṁsi raktavāhīni tanmūlāni hi dēhinām” (ci.a.4) iti||4||
Adhikarana 3 (5) · Śloka 5
saṁsargāllōhitapradūṣaṇāllōhitagandhavarṇānuvidhānācca pittaṁ lōhitapittamityācakṣatē||5||
View original
संसर्गाल्लोहितप्रदूषणाल्लोहितगन्धवर्णानुविधानाच्च पित्तं लोहितपित्तमित्याचक्षते||५||
ēvaṁ raktadūṣakē pittē yathā raktapittasañjñā bhavati, tadāha- saṁsargādityādi| saṁsargāt lōhitasambandhāt| lōhitagandhavarṇānuvidhānāditi lōhitasadr̥śagandhavarṇayuktatvāt| ētēna, ‘raktayuktaṁ pittaṁ raktapittam’ iti prathamā niruktiḥ, ‘raktē dūṣyē pittam’ iti dvitīyā, ‘raktavat pittaṁ raktapittam’ iti tr̥tīyā darśyatē| uktaṁ ca cikitsitē- “saṁsargāddūṣaṇāttattu sāmānyādgandhavarṇayōḥ| raktasya pittamākhyātaṁ raktapittaṁ manīṣibhiḥ”- (ci.a.4) iti| ētadēva ca raktapittasya sāmānyalakṣaṇaṁ- yad- raktagandhavarṇānuvidhānaṁ; viśēṣalakṣaṇaṁ tu ūrdhvādibhēdēna kaphādisambandhādēvēha bōddhavyaṁ; cikitsitē'pi ‘sāndraṁ sapāṇḍu’ (ci.a.4) ityādinā lakṣaṇaṁ vakṣyati||5||
Adhikarana 4 (6) · Śloka 6
tasyēmāni pūrvarūpāṇi bhavanti; tadyathā- anannābhilāṣaḥ, bhuktasya vidāhaḥ, śuktāmlagandharasa udgāraḥ, chardērabhīkṣṇamāgamanaṁ, charditasya bībhatsatā, svarabhēdō, gātrāṇāṁ sadanaṁ, paridāhaḥ, mukhāddhūmāgama iva, lōhalōhitamatsyāmagandhitvamiva cāsyasya, raktaharitahāridratvamaṅgāvayavaśakr̥nmūtrasvēdalālāsiṅghāṇakāsyakarṇamalapiḍakōlikāpiḍakānām , aṅgavēdanā, lōhitanīlapītaśyāvānāmarciṣmatāṁ ca rūpāṇāṁ svapnē darśanamabhīkṣṇamiti (lōhitapittapūrvarūpāṇi bhavanti)||6||
View original
तस्येमानि पूर्वरूपाणि भवन्ति; तद्यथा- अनन्नाभिलाषः, भुक्तस्य विदाहः, शुक्ताम्लगन्धरस उद्गारः, छर्देरभीक्ष्णमागमनं, छर्दितस्य बीभत्सता, स्वरभेदो, गात्राणां सदनं, परिदाहः, मुखाद्धूमागम इव, लोहलोहितमत्स्यामगन्धित्वमिव चास्यस्य, रक्तहरितहारिद्रत्वमङ्गावयवशकृन्मूत्रस्वेदलालासिङ्घाणकास्यकर्णमलपिडकोलिकापिडकानाम् , अङ्गवेदना, लोहितनीलपीतश्यावानामर्चिष्मतां च रूपाणां स्वप्ने दर्शनमभीक्ष्णमिति (लोहितपित्तपूर्वरूपाणि भवन्ति)||६||
pūrvarūpē charditasya bībhatsatā vaivarṇyavaigandhyādiyōgāt| piḍakōlikā nētramalaḥ| aṅgavēdanā aṅgamardaḥ||6||
Adhikarana 5 (7) · Śloka 7
upadravāstu khalu daurbalyārōcakāvipākaśvāsakāsajvarātīsāraśōphaśōṣapāṇḍurōgāḥ svarabhēdaśca||7||
View original
उपद्रवास्तु खलु दौर्बल्यारोचकाविपाकश्वासकासज्वरातीसारशोफशोषपाण्डुरोगाः स्वरभेदश्च||७||
vyādhērasādhyatvasya dharmasya khyāpakān liṅgaviśēṣānupadravākhyānāha- upadravāstvityādi| ētēnōpadravasya liṅgabhūtatvēna nidānapañcakānatiriktatvam| raktapittē caitē upadravāḥ prāyōbhāvitvēna niyatā ityabhidhīyantē; jvarē tūpadravā niyatā na santi, tēna tatra nōktāḥ; ēvaṁ gulmādāvapi prāyōbhāvitvēnōpadravakathanaṁ vyākhyēyam| svarabhēdaścēti pr̥thakpāṭhēna svarabhēdasya prāyōbhāvitvamāha||7||
Adhikarana 6 (8-9) · Śloka 9
mārgau punarasya dvau ūrdhvaṁ, cādhaśca|
tadbahuślēṣmaṇi śarīrē ślēṣmasaṁsargādūrdhvaṁ pratipadyamānaṁ karṇanāsikānētrāsyēbhyaḥ pracyavatē, bahuvātē tu śarīrē vātasaṁsargādadhaḥ pratipadyamānaṁ mūtrapurīṣamārgābhyāṁ pracyavatē, bahuślēṣmavātē tu śarīrē ślēṣmavātasaṁsargāddvāvapi mārgau pratipadyatē, tau mārgau pratipadyamānaṁ sarvēbhya ēva yathōktēbhyaḥ khēbhyaḥ pracyavatē śarīrasya||8||
tatra yadūrdhvabhāgaṁ tat sādhyaṁ, virēcanōpakramaṇīyatvādbahvauṣadhatvācca; yadadhōbhāgaṁ tadyāpyaṁ, vamanōpakramaṇīyatvādalpauṣadhatvācca; yadubhayabhāgaṁ tadasādhyaṁ, vamanavirēcanāyōgitvādanauṣadhatvāccēti||9||
View original
मार्गौ पुनरस्य द्वौ ऊर्ध्वं, चाधश्च|
तद्बहुश्लेष्मणि शरीरे श्लेष्मसंसर्गादूर्ध्वं प्रतिपद्यमानं कर्णनासिकानेत्रास्येभ्यः प्रच्यवते, बहुवाते तु शरीरे वातसंसर्गादधः प्रतिपद्यमानं मूत्रपुरीषमार्गाभ्यां प्रच्यवते, बहुश्लेष्मवाते तु शरीरे श्लेष्मवातसंसर्गाद्द्वावपि मार्गौ प्रतिपद्यते, तौ मार्गौ प्रतिपद्यमानं सर्वेभ्य एव यथोक्तेभ्यः खेभ्यः प्रच्यवते शरीरस्य||८||
तत्र यदूर्ध्वभागं तत् साध्यं, विरेचनोपक्रमणीयत्वाद्बह्वौषधत्वाच्च; यदधोभागं तद्याप्यं, वमनोपक्रमणीयत्वादल्पौषधत्वाच्च; यदुभयभागं तदसाध्यं, वमनविरेचनायोगित्वादनौषधत्वाच्चेति||९||
sādhyatvādiviśēṣasya tathā kaphādisambandhasya ca mārgaviśēṣakr̥tasya pratipādanārthaṁ mārgamāha- mārgāvityādi| bahuślēṣmaṇi śarīrē ślēṣmasaṁsargāditi vacanēna ūrdhvagē raktapittē ślēṣmasambandhaḥ kāraṇāntaracitēnāpi ślēṣmaṇā bhavatīti darśayati| yattu raktapittanidānajanyatvaṁ kaphasya, tannāvaśyaṁ bhavati; ata ēva “snigdhōṣṇamuṣṇarūkṣaṁ ca raktapittasya kāraṇam| adhōgasyōttaraṁ prāyaḥ” (ci.a.4) ityādau prāyaḥśabdaṁ kr̥tavān| ēvaṁ ‘bahuvātē tu’ ityatrāpi vyākhyēyam| khēbhya iti randhrēbhyaḥ| virēcanōpakramaṇīyatvāditi ētacca ślōkēna svayamēva vyākariṣyati||8-9||
Adhikarana 7 (10) · Śloka 10
raktapittaprakōpastu khalu purā dakṣayajñōddhvaṁsē rudrakōpāmarṣāgninā prāṇināṁ parigataśarīraprāṇānāmabhavajjvaramanu||10||
View original
रक्तपित्तप्रकोपस्तु खलु पुरा दक्षयज्ञोद्ध्वंसे रुद्रकोपामर्षाग्निना प्राणिनां परिगतशरीरप्राणानामभवज्ज्वरमनु||१०||
raktapittasyāpyāgnēyatvapratipādanārthaṁ pūrvōtpattimāha- raktētyādi| kōpayuktaḥ amarṣaḥ, amarṣaḥ abhinivēśaḥ; anyatrāpi ca kōpāmarṣayōrbhēda uktaḥ; yathā- “amarṣasaṁrambhavinagnabhāvāḥ santarjanābhidravaṇauṣṇyarōṣāḥ” (ci.a.9) iti||10||
Adhikarana 8 (11) · Śloka 11
tasyāśukāriṇō dāvāgnērivāpatitasyātyayikasyāśu praśāntyai prayatitavyaṁ mātrāṁ dēśaṁ kālaṁ cābhisamīkṣya santarpaṇēnāpatarpaṇēna vā mr̥dumadhuraśiśiratiktakaṣāyairabhyavahāryaiḥ pradēhapariṣēkāvagāhasaṁsparśanairvamanādyairvā tatrāvahitēnēti||11||
View original
तस्याशुकारिणो दावाग्नेरिवापतितस्यात्ययिकस्याशु प्रशान्त्यै प्रयतितव्यं मात्रां देशं कालं चाभिसमीक्ष्य सन्तर्पणेनापतर्पणेन वा मृदुमधुरशिशिरतिक्तकषायैरभ्यवहार्यैः प्रदेहपरिषेकावगाहसंस्पर्शनैर्वमनाद्यैर्वा तत्रावहितेनेति||११||
santarpaṇēnēti adhōgasya, apatarpaṇēnēti ūrdhvagasya| saṁspr̥śyata iti saṁsparśanaṁ muktādi||11||
Adhikarana 9 (12-14) · Śloka 14
bhavanti cātra- sādhyaṁ lōhitapittaṁ tadyadūrdhvaṁ pratipadyatē|
virēcanasya yōgitvādbahutvādbhēṣajasya ca||12||
virēcanaṁ tu pittasya jayārthē paramauṣadham|
yaśca tatrānvayaḥ ślēṣmā tasya cānadhamaṁ smr̥tam||13||
bhavēdyōgāvahaṁ tatra madhuraṁ caiva bhēṣajam|
tasmāt sādhyaṁ mataṁ raktaṁ yadūrdhvaṁ pratipadyatē||14||
View original
भवन्ति चात्र- साध्यं लोहितपित्तं तद्यदूर्ध्वं प्रतिपद्यते|
विरेचनस्य योगित्वाद्बहुत्वाद्भेषजस्य च||१२||
विरेचनं तु पित्तस्य जयार्थे परमौषधम्|
यश्च तत्रान्वयः श्लेष्मा तस्य चानधमं स्मृतम्||१३||
भवेद्योगावहं तत्र मधुरं चैव भेषजम्|
तस्मात् साध्यं मतं रक्तं यदूर्ध्वं प्रतिपद्यते||१४||
ūrdhvagasya virēcanayōgyatāṁ vivēcayati- virēcanamityādi| ūrdhvagē raktapittē pittaṁ pradhānamanubandhaśca ślēṣmā, raktapittākhyavyādhirjētavyaḥ; tatra pittasya jayārthē virēcanaṁ tāvat paramauṣadhaṁ, “virēcanaṁ pittaharāṇām” (sū.a.25) iti vacanāditi bhāvaḥ, yaśca tatrānvayaḥ anubandhasvarūpaḥ ślēṣmā, tasya ca jayārthē anadhamamadhamaṁ na bhavati madhyamamityarthaḥ; vacanaṁ hi- “pittaṁ vā kaphapittaṁ vā pittāśayagataṁ harēt| sraṁsanaṁ” (ci.a.3) iti| yōgāvahaṁ ca tatrēti tatrōrdhvagē raktapittē tadvirēcanaṁ yōgāvahaṁ bhavati, pratimārgaharaṇarūpatvādityarthaḥ; anēna ca vyādhipratyanīkatvamucyatē| ēvaṁ vyādhipradhānakāraṇē pittē pradhānaśamaka(na)tvāt, tathā madhyakupitē ca kaphē madhyabhēṣajatvāt, pratimārgaharaṇarūpatayā ca vyādhipratyanīkatvād virēcanamūrdhvagē sādhu bhēṣajam| madhuraṁ caiva bhēṣajamityatra ēvaśabdō'pyarthaḥ; tēna, tiktakaṣāyau tāvadbhēṣajē bhavata ēva pittakaphapratyanīkatvāt, madhuramapi laṅghanādinā kaphē jitē bhēṣajaṁ bhavatītyarthaḥ||12-14||
Adhikarana 10 (15-17) · Śloka 17
raktaṁ tu yadadhōbhāgaṁ tadyāpyamiti niścitam|
vamanasyālpayōgitvādalpatvādbhēṣajasya ca||15||
vamanaṁ hi na pittasya haraṇē śrēṣṭhamucyatē|
yaśca tatrānvayō vāyustacchāntau cāvaraṁ smr̥tam||16||
taccāyōgāvahaṁ tatra kaṣāyaṁ tiktakāni ca|
tasmādyāpyaṁ samākhyātaṁ yaduktamanulōmagam ||17||
View original
रक्तं तु यदधोभागं तद्याप्यमिति निश्चितम्|
वमनस्याल्पयोगित्वादल्पत्वाद्भेषजस्य च||१५||
वमनं हि न पित्तस्य हरणे श्रेष्ठमुच्यते|
यश्च तत्रान्वयो वायुस्तच्छान्तौ चावरं स्मृतम्||१६||
तच्चायोगावहं तत्र कषायं तिक्तकानि च|
तस्माद्याप्यं समाख्यातं यदुक्तमनुलोमगम् ||१७||
adhōgē vamanasyāyōgitāṁ vivēcayati- vamanaṁ hītyādi| pittasya raktapittamūlasya haraṇē na śrēṣṭhaṁ vamanaṁ; vamanaṁ hi kaphānugaṁ pittaṁ harati, na pittē prādhānyēna kriyatē| tacchāntau cāvaramiti vātaharaṇē tvapradhānamēva vamanaṁ, vātaharaṇē'yuktatvādēva vamanasya| taccāyōgāvahamiti tadvamanaṁ pratimārgaharaṇarūpatayā yōgāvahamapi sat pittavātayōruktēna nyāyēnāyaugikatvēnāyōgāvahamityarthaḥ| kaṣāyaṁ tiktakāni ca ayōgāvahānīti yōjanā, kaṣāyatiktayōrvātapratikūlatvādityarthaḥ; ēvaṁ madhuramēkamavaśiṣṭamadhōgē raktapittē bhēṣajaṁ bhavati; tēnālpauṣadhatvaṁ siddham| amlalavaṇakaṭukānāṁ tu pittaviruddhatvēna raktapittē prasaktirapi nāstīti bhāvaḥ||15-17||
Adhikarana 11 (18-20) · Śloka 21
raktapittaṁ tu yanmārgau dvāvapi pratipadyatē|
asādhyamiti tajjñēyaṁ pūrvōktādēva kāraṇāt||18||
nahi saṁśōdhanaṁ kiñcidastyasya pratimārgagam|
pratimārgaṁ ca haraṇaṁ raktapittē vidhīyatē||19||
ēvamēvōpaśamanaṁ sarvaśō nāsya vidyatē|
saṁsr̥ṣṭēṣu ca dōṣēṣu sarvajicchamanaṁ matam ||20||
ityuktaṁ trividhōdarkaṁ raktaṁ mārgaviśēṣataḥ|21|
View original
रक्तपित्तं तु यन्मार्गौ द्वावपि प्रतिपद्यते|
असाध्यमिति तज्ज्ञेयं पूर्वोक्तादेव कारणात्||१८||
नहि संशोधनं किञ्चिदस्त्यस्य प्रतिमार्गगम्|
प्रतिमार्गं च हरणं रक्तपित्ते विधीयते||१९||
एवमेवोपशमनं सर्वशो नास्य विद्यते|
संसृष्टेषु च दोषेषु सर्वजिच्छमनं मतम् ||२०||
इत्युक्तं त्रिविधोदर्कं रक्तं मार्गविशेषतः|२१|
pūrvōktāditi vamanavirēcanāyaugikatvādanauṣadhatvācca| vamanavirēcanāyaugikatvaṁ vyutpādayati- na hītyādi| saṁśōdhanamiti sāmānyavacanēna bastiśirōvirēcanayōrapi pratikṣēpaṁ sūcayati| yadadhōbhāgaṁ virēcanaṁ tadadhōbhāgaṁ raktapittaṁ kōpayati, yadūrdhvabhāgaṁ vamanaṁ tadūrdhvabhāgaṁ raktapittaṁ kōpayati; atō nāstyubhayamārgē raktapittē śōdhanam| athānuguṇamēva śōdhanaṁ kaphacchardyāmiva vamanaṁ raktapittē bhavatītyāha- pratimārgaṁ cētyādi| raktapittavyādhimahimnā pratimārgaharaṇamēva bhēṣajaṁ bhavati nānyadityarthaḥ| athātraivaṁ saṁśōdhanaṁ mā bhavatu bhēṣajaṁ, saṁśamanaṁ bhēṣajaṁ bhavatvityāha- ēvamēvētyādi| ubhayamārgānusāritvēna vātakaphānubandhatvād yathā yaugikaṁ saṁśōdhanaṁ nāsti tathōpaśamanamapi yugapadvātakaphaśamakatvābhāvānnāstītyarthaḥ| sarvaśō na vidyata iti kiñcidapi na vidyata iti| ētadēvōpaśamanabhēṣajābhāvaṁ sphōṭayati- saṁsr̥ṣṭēṣvityādi| saṁsr̥ṣṭēṣviti sannipātēṣviti bōddhavyam| sarvajiditi anubandhabhūtavātakaphamūlabhūtapittajit; madhuraṁ hi kaphakāri, tiktakaṣāyau tu vātakarau, śēṣāstu pittakarā ēvēti bhāvaḥ| kiṁvā, ēvamēvēti vinā bhēṣajaṁ nōpaśamanaṁ raktapittasya bhavatīti yōjanīyam| trividhōdarkamiti trividhāyatīyaphalaṁ, tacca sādhyatva yāpyatva pratyākhyēyatvarūpam||18-20||-
Adhikarana 12 (21-22) · Śloka 23
ēbhyastu khalu hētubhyaḥ kiñcitsādhyaṁ na sidhyati||21||
prēṣyōpakaraṇābhāvāddaurātmyādvaidyadōṣataḥ|
akarmataśca sādhyatvaṁ kaścidrōgō'tivartatē||22||
tatrāsādhyatvamēkaṁ syāt sādhyayāpyaparikramāt|23|
View original
एभ्यस्तु खलु हेतुभ्यः किञ्चित्साध्यं न सिध्यति||२१||
प्रेष्योपकरणाभावाद्दौरात्म्याद्वैद्यदोषतः|
अकर्मतश्च साध्यत्वं कश्चिद्रोगोऽतिवर्तते||२२||
तत्रासाध्यत्वमेकं स्यात् साध्ययाप्यपरिक्रमात्|२३|
asādhyatōpōddhātēnētaravyādhisādhāraṇānyapyasādhyatāpattikāraṇānyāha- ēbhyastvityādi| upakaraṇābhāvāditi bhēṣajābhāvāt| daurātmyāditi āturasyānātmavattvāt| akarmata ityatra kutsāyāṁ nañ, aputra iti yathā; tēna, akarmataḥ asamyakcikitsāta ityarthaḥ; kiṁvā akarmata iti adharmādasādhyavyādhijanakāt| kaściditivacanēna acikitsayā na sarvē tilālakamaśakādayō'vaśyamasādhyā bhavantīti darśayati, tēṣāmacikitsāyāmapi sādhyatvāt| prēṣyādidōṣēṇa prakr̥tē raktapittē'sādhyatvaṁ darśayannāha- tatrētyādi| tatrēti raktapittē| asādhyatvamēkamiti asādhyatvamēva paraṁ syāt| sādhyayāpyaparikramāditi sādhyayāpyamārgābhyāṁ parikramādubhayamārgānusāritvādityarthaḥ; kiṁvā, sādhyayāpyayōḥ parikramaḥ sādhyayāpyaparikramaḥ, tasmāt; tatra sādhyaparikramō yāpyamārgagāmitvam, ēvaṁ yāpyasya parikramō'sādhyamārgagāmitvam| ayaṁ ca mārgaparikramaḥ mārgaparityāgādaparityāgādvā'sādhya ēva; aparityāgē tāvadubhayamārgatvēnaivāsādhyatvaṁ; parityāgē'sādhyatvamuktaṁ, vakṣyati hi cikitsitē- “mārgānmārgaṁ carēdyadvā tacca raktamasiddhimat” (ci.a.4) iti| kiṁvā, sādhyayāpyaparikramāditi sādhyasya yāpyatvēna parikramādityarthaḥ||21-22||-
Adhikarana 13 (23-26) · Śloka 26
raktapittasya vijñānamidaṁ tasyōpadiśyatē||23||
yat kr̥ṣṇamathavā nīlaṁ yadvā śakradhanuṣprabham|
raktapittamasādhyaṁ tadvāsasō rañjanaṁ ca yat||24||
bhr̥śaṁ pūtyatimātraṁ ca sarvōpadravavacca yat|
balamāṁsakṣayē yacca tacca raktamasiddhimat||25||
yēna cōpahatō raktaṁ raktapittēna mānavaḥ|
paśyēddr̥śyaṁ viyaccāpi taccāsādhyaṁ na saṁśayaḥ||26||
View original
रक्तपित्तस्य विज्ञानमिदं तस्योपदिश्यते||२३||
यत् कृष्णमथवा नीलं यद्वा शक्रधनुष्प्रभम्|
रक्तपित्तमसाध्यं तद्वाससो रञ्जनं च यत्||२४||
भृशं पूत्यतिमात्रं च सर्वोपद्रववच्च यत्|
बलमांसक्षये यच्च तच्च रक्तमसिद्धिमत्||२५||
येन चोपहतो रक्तं रक्तपित्तेन मानवः|
पश्येद्दृश्यं वियच्चापि तच्चासाध्यं न संशयः||२६||
ūrdhvagasyāpi raktapittasya lākṣaṇikīmasādhyatāmāha- raktapittasyētyādi| ētē ca kr̥ṣṇādayō varṇā gambhīradhātusambandhādbhavanti, tataścāsādhyatvaṁ yuktamēva| vāsasō rañjanaṁ ca yaditi prakṣālitamapi sadvāsō rañjayati, na kṣālanēnāpaitīti bōddhavyam; anyathā ‘sarvamēva raktaṁ vāsasō rañjanaṁ bhavati’ iti vacanamanarthakaṁ syāt| kiṁvā ‘arañjanam’ iti pāṭhaḥ; tēna, raktasya vāsasō rañjakasyārañjanamēva vikr̥tiḥ| bhr̥śaṁ pūtīti dhātvantarasambandhādatidurgandhi| sarvōpadravavaditi uktadaurbalyādyupadravayuktam| dr̥śyaṁ ghaṭapaṭādi| viyad ākāśam| raktaṁ raktavarṇamityarthaḥ| yadyapyākāśamapi dr̥śyaṁ bhavati mīmāṁsakanayē, tathā'pi prāya ākāśē ēvāsādhyaraktapittē raktatvaṁ pratīyata iti na punaruktam||23-26||
Adhikarana 14 (27) · Śloka 27
tatrāsādhyaṁ parityājyaṁ, yāpyaṁ yatnēna yāpayēt|
sādhyaṁ cāvahitaḥ siddhairbhēṣajaiḥ sādhayēdbhiṣak||27||
View original
तत्रासाध्यं परित्याज्यं, याप्यं यत्नेन यापयेत्|
साध्यं चावहितः सिद्धैर्भेषजैः साधयेद्भिषक्||२७||
yatnēnēti vacanādyāpyayāpanaṁ yatnaṁ vinā na bhavatīti darśayati||27||
Adhikarana 15 (28-29) · Śloka 29
tatra ślōkau- kāraṇaṁ nāmanirvr̥ttiṁ pūrvarūpāṇyupadravān|
mārgau dōṣānubandhaṁ ca sādhyatvaṁ na ca hētumat||28||
nidānē raktapittasya vyājahāra punarvasuḥ|
vītamōharajōdōṣalōbhamānamadaspr̥haḥ||29||
View original
तत्र श्लोकौ- कारणं नामनिर्वृत्तिं पूर्वरूपाण्युपद्रवान्|
मार्गौ दोषानुबन्धं च साध्यत्वं न च हेतुमत्||२८||
निदाने रक्तपित्तस्य व्याजहार पुनर्वसुः|
वीतमोहरजोदोषलोभमानमदस्पृहः||२९||
kāraṇamityādi saṅgrahaḥ| nāmanirvr̥ttimiti lōhitasaṁsargādityādinā| na cēti na ca sādhyatvam; anēna ca yāpyamapi saṅgr̥hītam, asādhyabhēdō hi yāpyam| hētumaditi virēcanasya yaugikatvādihētuvarṇanaṁ saṅgr̥hṇāti| vītā apagatā mōhādayō yasya sa tathā||28-29||
Adhikarana puShpikA · Śloka 2
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē nidānasthānē raktapittanidānaṁ nāma dvitīyō'dhyāyaḥ||2||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृते निदानस्थाने रक्तपित्तनिदानं नाम द्वितीयोऽध्यायः||२||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ nidānasthānē raktapittanidānaṁ nāma dvitīyō'dhyāyaḥ||2||