Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaḥ phalamātrāsiddhiṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातः फलमात्रासिद्धिं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
pūrvasiddhiṣu phalānyācāryēṇa prayōgēṣu vihitāni, tēna tēṣāṁ phalānāṁ guṇāvadhāraṇārthaṁ tathā'nuktagajādibastimānōpadarśanārthaṁ ca phalamātrāsiddhirucyatē| gajādibastividhānakathanaṁ yadyapyaprastutaṁ, tathā'pi gajādiṣvapi yaugikatayā bastērēva pratipādyatē mātrā'tra ; tēna phalādīnāṁ tathā gajādibastimātrāyāśca pratipādikā siddhiḥ phalamātrāsiddhiḥ||1-2||
Adhikarana 2 (3-14) · Śloka 14
bhagavantamudārasattvadhīśrutivijñānasamr̥ddhamatrijam|
phalabastivaratvaniścayē savivādā munayō'bhyupāgaman||3||
bhr̥gukauśikakāpyaśaunakāḥ sapulastyāsitagautamādayaḥ|
katamat pravaraṁ phalādiṣu smr̥tamāsthāpanayōjanāsviti||4||
kaphapittaharaṁ varaṁ phalēṣvatha jīmūtakamāha śaunakaḥ|
mr̥duvīryatayā'bhinatti tacchakr̥dityāha nr̥pō'tha vāmakaḥ||5||
kaṭutumbamamanyatōttamaṁ vamanē dōṣasamīraṇaṁ ca tat|
tadavr̥ṣyamaśaityatīkṣṇatākaṭuraukṣyāditi gautamō'bravīt ||6||
kaphapittanibarhaṇaṁ paraṁ sa ca dhāmārgavamityamanyata |
tadamanyata vātalaṁ punarbaḍiśō glānikaraṁ balāpaham||7||
kuṭajaṁ praśaśaṁsa cōttamaṁ na balaghnaṁ kaphapittahāri ca|
ativijjalamaurdhvabhāgikaṁ pavanakṣōbhi ca kāpya āha tat||8||
kr̥tavēdhanamāha vātalaṁ kaphapittaṁ prabalaṁ harēditi|
tadasādhviti bhadraśaunakaḥ kaṭukaṁ cātibalaghnamityapi||9||
iti tadvacanāni hētubhiḥ suvicitrāṇi niśamya buddhimān |
praśaśaṁsa phalēṣu niścayaṁ paramaṁ cātrisutō'bravīdidam||10||
phaladōṣaguṇān sarasvatī prati sarvairapi samyagīritā|
na tu kiñcidadōṣanirguṇaṁ guṇabhūyastvamatō vicintyatē ||11||
iha kuṣṭhahitā garāgarī hitamikṣvāku tu mēhinē matam|
kuṭajasya phalaṁ hr̥dāmayē pravaraṁ kōṭhaphalaṁ ca pāṇḍuṣu||12||
udarē kr̥tavēdhanaṁ hitaṁ, madanaṁ sarvagadāvirōdhi tu|
madhuraṁ sakaṣāyatiktakaṁ tadarūkṣaṁ sakaṭūṣṇavijjalam||13||
kaphapittahr̥dāśukāri cāpyanapāyaṁ pavanānulōmi ca|
phalanāma viśēṣatastvatō labhatē'nyēṣu phalēṣu satsvapi||14||
View original
भगवन्तमुदारसत्त्वधीश्रुतिविज्ञानसमृद्धमत्रिजम्|
फलबस्तिवरत्वनिश्चये सविवादा मुनयोऽभ्युपागमन्||३||
भृगुकौशिककाप्यशौनकाः सपुलस्त्यासितगौतमादयः|
कतमत् प्रवरं फलादिषु स्मृतमास्थापनयोजनास्विति||४||
कफपित्तहरं वरं फलेष्वथ जीमूतकमाह शौनकः|
मृदुवीर्यतयाऽभिनत्ति तच्छकृदित्याह नृपोऽथ वामकः||५||
कटुतुम्बममन्यतोत्तमं वमने दोषसमीरणं च तत्|
तदवृष्यमशैत्यतीक्ष्णताकटुरौक्ष्यादिति गौतमोऽब्रवीत् ||६||
कफपित्तनिबर्हणं परं स च धामार्गवमित्यमन्यत |
तदमन्यत वातलं पुनर्बडिशो ग्लानिकरं बलापहम्||७||
कुटजं प्रशशंस चोत्तमं न बलघ्नं कफपित्तहारि च|
अतिविज्जलमौर्ध्वभागिकं पवनक्षोभि च काप्य आह तत्||८||
कृतवेधनमाह वातलं कफपित्तं प्रबलं हरेदिति|
तदसाध्विति भद्रशौनकः कटुकं चातिबलघ्नमित्यपि||९||
इति तद्वचनानि हेतुभिः सुविचित्राणि निशम्य बुद्धिमान् |
प्रशशंस फलेषु निश्चयं परमं चात्रिसुतोऽब्रवीदिदम्||१०||
फलदोषगुणान् सरस्वती प्रति सर्वैरपि सम्यगीरिता|
न तु किञ्चिददोषनिर्गुणं गुणभूयस्त्वमतो विचिन्त्यते ||११||
इह कुष्ठहिता गरागरी हितमिक्ष्वाकु तु मेहिने मतम्|
कुटजस्य फलं हृदामये प्रवरं कोठफलं च पाण्डुषु||१२||
उदरे कृतवेधनं हितं, मदनं सर्वगदाविरोधि तु|
मधुरं सकषायतिक्तकं तदरूक्षं सकटूष्णविज्जलम्||१३||
कफपित्तहृदाशुकारि चाप्यनपायं पवनानुलोमि च|
फलनाम विशेषतस्त्वतो लभतेऽन्येषु फलेषु सत्स्वपि||१४||
phalādīnāṁ bastiyōgēṣu guṇān pratipādayituṁ pūrvavr̥ttamitihāsamāha- bhagavantamityādi| itihāsaśca saṁhitādharmatayā granthē pūjyatōpadarśanārthaṁ ca kriyata ēva| phalādīnāṁ bastau varatvaṁ phalabastivaratvaṁ, tasya niścayē avadhāraṇē| phalādiṣviti madanajīmūtakādiṣu| kalpē jīmūtakē yadyapi pittadōṣaharatvamuktaṁ, tathā'pīha vacanāt kaphapittaharatvamasya prādhānyādunnīyatē| mr̥duvīryatayā'bhinattīti nātyarthaṁ bhinatti| dōṣasamīraṇamiti bastinā dōṣahārakam| kr̥tavēdhanamityādau āśu kaphapittaṁ harēditi yōjyam| iharṣivivādakathanēna jīmūtakādīnāṁ guṇadōṣāśca kathitā bhavantīti tātparyaṁ jñēyam| praśaśaṁsētyādi| phalēṣu jīmūtakādiṣu| phaladōṣaguṇān pratīti lakṣyīkr̥tya| sarasvatīti vāk| adōṣanirguṇamiti dōṣavadēva guṇavadēva vā na kiñcidityarthaḥ| tēna satyapi stōkadōṣasambandhē yadguṇabhūyiṣṭhaṁ tadiha rōgapraśamaprayōgēṣu sārvayaugikam| sarvagadāvirōdhīti padēna madanasya sārvayaugikatvaṁ brūtē| āśukārīti āśudōṣanirharaṇakāri| atō labhata iti phalēṣu prakarṣatvādēva madanaphalaṁ phalamityucyatē, na jīmūtakādiphalam||3-14||
Adhikarana 3 (15-18) · Śloka 18
guruṇēti vacasyudāhr̥tē munisaṅghēna ca pūjitē tataḥ |
praṇipatya mudā samanvitaḥ sahitaḥ śiṣyagaṇō'nupr̥ṣṭavān||15||
sarvakarmaguṇakr̥dguruṇōktō bastirūrdhvamatha naiti nābhitaḥ|
nābhyadhō gudamataḥ sa śarīrāt sarvataḥ kathamapōhati dōṣān ||16||
tadgururabravīdidaṁ śarīraṁ tantrayatē'nilaḥ saṅgavighātāt |
kēvala ēva dōṣasahitō vā svāśayagaḥ prakōpamupayāti||17||
taṁ pavanaṁ sapittakaphaviṭkaṁ śuddhikarō'nulōmayati bastiḥ|
sarvaśarīragaśca gadasaṅghastatpraśamāt praśāntimupayāti||18||
View original
गुरुणेति वचस्युदाहृते मुनिसङ्घेन च पूजिते ततः |
प्रणिपत्य मुदा समन्वितः सहितः शिष्यगणोऽनुपृष्टवान्||१५||
सर्वकर्मगुणकृद्गुरुणोक्तो बस्तिरूर्ध्वमथ नैति नाभितः|
नाभ्यधो गुदमतः स शरीरात् सर्वतः कथमपोहति दोषान् ||१६||
तद्गुरुरब्रवीदिदं शरीरं तन्त्रयतेऽनिलः सङ्गविघातात् |
केवल एव दोषसहितो वा स्वाशयगः प्रकोपमुपयाति||१७||
तं पवनं सपित्तकफविट्कं शुद्धिकरोऽनुलोमयति बस्तिः|
सर्वशरीरगश्च गदसङ्घस्तत्प्रशमात् प्रशान्तिमुपयाति||१८||
sarvakarmaguṇakr̥diti sarvakarmaṇāṁ vamanādīnāṁ guṇaṁ dōṣaharaṇādikaṁ karōtīti sarvakarmaguṇakr̥t; kiṁvā sarvakarmāṇi laṅghanabr̥ṁhaṇādīni, guṇāṁśca balāgnyādīn karōti| nābhyadhō gudamiti vrajati| tantrayatē dhārayatē| vighātāditi prakōpakahētunā'sambandhāt(?)| svāśayagaḥ svāśaya ēva prāyaḥ prakōpaṁ vrajati; yastu pradēśāntarē vātaprakōpaḥ sa tanmūla ēvēti bhāvaḥ| tatpraśamāt praśāntimupayāti pakvāśayasthavātamūlapraśamādbastinā| kr̥tāttanmūlānubandhāḥ śēṣasthānagatavikārāḥ praśāmyanti| ētacca ‘vanaspatimūlacchēdavat’ ityādidr̥ṣṭāntēna prāk pratipāditamēva| ētēna bastinā mūlavijayāddēśāntargatatanmūlavikārajayō yaḥ kriyatē sa uktaḥ| yattu bastērvīryamāpādamastakaṁ prasarati tacca vīryaṁ sarvavikārān hantīti prāguktamēva jñēyam| iha tu, vīryamapihitaṁ kr̥tvaiva śiṣyapraśnānuguṇamēvōttaraṁ dattamiti jñēyam||15-18||
Adhikarana 4 (19-22) · Śloka 22
athādhigamyārthamakhaṇḍitaṁ dhiyā gajōṣṭragōśvāvyajakarma rōganut|
apr̥cchadēnaṁ sa ca bastimabravīdvidhiṁ ca tasyāha punaḥ pracōditaḥ||19||
ājōraṇau saumya gajōṣṭrayōḥ kr̥tē gavāśvayōrbastimuśanti māhiṣam|
ajāvikānāṁ tu jaradgavōdbhavaṁ vadanti bastiṁ tadupāyacintakāḥ||20||
aratnimaṣṭādaśaṣōḍaśāṅgulaṁ tathaiva nētraṁ hi daśāṅgulaṁ kramāt|
gajōṣṭragōśvāvyajabastisandhau caturthabhāgōpanayaṁ hitaṁ vadēt ||21||
prasthastvajāvyōrhi nirūhamātrā gavādiṣu dvitriguṇaṁ yathābalam|
nirūhamuṣṭrasya tathā''ḍhakadvayaṁ gajasya vr̥ddhistvanuvāsanē'ṣṭamaḥ||22||
View original
अथाधिगम्यार्थमखण्डितं धिया गजोष्ट्रगोश्वाव्यजकर्म रोगनुत्|
अपृच्छदेनं स च बस्तिमब्रवीद्विधिं च तस्याह पुनः प्रचोदितः||१९||
आजोरणौ सौम्य गजोष्ट्रयोः कृते गवाश्वयोर्बस्तिमुशन्ति माहिषम्|
अजाविकानां तु जरद्गवोद्भवं वदन्ति बस्तिं तदुपायचिन्तकाः||२०||
अरत्निमष्टादशषोडशाङ्गुलं तथैव नेत्रं हि दशाङ्गुलं क्रमात्|
गजोष्ट्रगोश्वाव्यजबस्तिसन्धौ चतुर्थभागोपनयं हितं वदेत् ||२१||
प्रस्थस्त्वजाव्योर्हि निरूहमात्रा गवादिषु द्वित्रिगुणं यथाबलम्|
निरूहमुष्ट्रस्य तथाऽऽढकद्वयं गजस्य वृद्धिस्त्वनुवासनेऽष्टमः||२२||
athābhigamyētyādau gajādīnāṁ karmāpr̥cchaditi yōjyam| rōganuditi karmaviśēṣaṇaṁ, tēna karma rōganuditi rōgaharaṇē śrēṣṭhaṁ cikitsitamityarthaḥ| bastimabravīditi gajādīnāṁ rōgaharaṇē śrēṣṭhaṁ bastimēvābravīt; tadanantaraṁ tasya bastērvidhiḥ punaḥ śiṣyēṇa pr̥ṣṭa ājōraṇētyādinā prāhēti yōjanā| uraṇaḥ mēṣaḥ| bastimiti puṭakam| jaradgavaḥ vr̥ddhavr̥ṣaḥ| tadupāyacintakā iti gajādibastisādhanē dattacittakāḥ| aratniḥ hastaḥ| kramāditi yathākramaṁ gajādiṣu aratnyādi nētrapramāṇam| caturthabhāgōpanayamiti nētracaturthabhāgapravēśakam| gavādiṣviti gōprakārēṣu; gōmahiṣāśvānāṁ grahaṇādbahuvacanaṁ sādhu| gajasya tu vr̥ddhiriti dvyāḍhakadvyaiguṇyēna drōṇa ityarthaḥ| anuvāsanē'ṣṭamamiti yathōktājādinirūhamānādajādīnāmanuvāsanē'ṣṭamaḥ snēhabhāgō dēyaḥ||19-22||
Adhikarana 5 (23-26) · Śloka 26
kaliṅgakuṣṭhē madhukaṁ ca pippalī vacā śatāhvā madanaṁ rasāñjanam|
hitāni sarvēṣu guḍaḥ sasaindhavō dvipañcamūlaṁ ca vikalpanā tviyam||23||
gajē'dhikā'śvatthavaṭāśvakarṇakāḥ sakhādirapragrahaśālatālajāḥ|
tathā ca parṇyau dhavaśigrupāṭalī madhūkasārāḥ sanikumbhacitrakāḥ||24||
palāśabhūtīkasurāhvarōhiṇīkaṣāya uktastvadhikō gavāṁ hitaḥ|
palāśadantīsuradārukattr̥ṇadravantya uktāsturagasya cādhikāḥ||25||
kharōṣṭrayōḥ pīlukarīrakhādirāḥ śamyākabilvādigaṇasya ca cchadāḥ|
ajāvikānāṁ triphalāparūṣakaṁ kapitthakarkandhu sabilvakōlajam||26||
View original
कलिङ्गकुष्ठे मधुकं च पिप्पली वचा शताह्वा मदनं रसाञ्जनम्|
हितानि सर्वेषु गुडः ससैन्धवो द्विपञ्चमूलं च विकल्पना त्वियम्||२३||
गजेऽधिकाऽश्वत्थवटाश्वकर्णकाः सखादिरप्रग्रहशालतालजाः|
तथा च पर्ण्यौ धवशिग्रुपाटली मधूकसाराः सनिकुम्भचित्रकाः||२४||
पलाशभूतीकसुराह्वरोहिणीकषाय उक्तस्त्वधिको गवां हितः|
पलाशदन्तीसुरदारुकत्तृणद्रवन्त्य उक्तास्तुरगस्य चाधिकाः||२५||
खरोष्ट्रयोः पीलुकरीरखादिराः शम्याकबिल्वादिगणस्य च च्छदाः|
अजाविकानां त्रिफलापरूषकं कपित्थकर्कन्धु सबिल्वकोलजम्||२६||
vikalpanā tviyamiti viśēṣakalpanā gajē'dhikā vakṣyamāṇā| tālajaṁ tālaphalam| tathaivētyādinā gavāṁ hitamucyatē||23-26||
Adhikarana 6 (27) · Śloka 27
athāgnivēśaḥ satatāturān narān hitaṁ ca papraccha gurustadāha ca|
sadā''turāḥ śrōtriyarājasēvakāstathaiva vēśyā saha paṇyajīvibhiḥ||27||
View original
अथाग्निवेशः सततातुरान् नरान् हितं च पप्रच्छ गुरुस्तदाह च|
सदाऽऽतुराः श्रोत्रियराजसेवकास्तथैव वेश्या सह पण्यजीविभिः||२७||
atha bastiviṣayān sadāturān darśayannāha- athāgnivēśa ityādi| hitaṁ cēti sadāturāṇāṁ hitam| paṇyajīvinaḥ vaṇijaḥ||27||
Adhikarana 7 (28-30) · Śloka 30
dvijō hi vēdādhyayanavratāhnikakriyādibhirdēhahitaṁ na cēṣṭatē |
nr̥pōpasēvī nr̥pacittarakṣaṇāt parānurōdhādbahucintanādbhayāt ||28||
nr̥cittavartinyupacāratatparā mr̥jābhi(vi)bhūṣāniratā paṇāṅganā|
sadāsanādatyanubandhavikrayakrayādilōbhādapi paṇyajīvinaḥ||29||
sadaiva tē hyāgatavēganigrahaṁ samācarantē na ca kālabhōjanam|
akālanirhāravihārasēvinō bhavanti yē'nyē'pi sadā''turāśca tē||30||
View original
द्विजो हि वेदाध्ययनव्रताह्निकक्रियादिभिर्देहहितं न चेष्टते |
नृपोपसेवी नृपचित्तरक्षणात् परानुरोधाद्बहुचिन्तनाद्भयात् ||२८||
नृचित्तवर्तिन्युपचारतत्परा मृजाभि(वि)भूषानिरता पणाङ्गना|
सदासनादत्यनुबन्धविक्रयक्रयादिलोभादपि पण्यजीविनः||२९||
सदैव ते ह्यागतवेगनिग्रहं समाचरन्ते न च कालभोजनम्|
अकालनिर्हारविहारसेविनो भवन्ति येऽन्येऽपि सदाऽऽतुराश्च ते||३०||
yathōktānāṁ sadāturatvē hētumāha- dvijō hītyādi| dēhahitaṁ na cēṣṭatē iti paṇyajīvina ityantaṁ yāvadanuvartanīyam| parānurōdhāditi nr̥pānujīvipuruṣāntarānurōdhāt| upacāratatparēti puruṣōpacāratatparā| mr̥jā śarīramārjanam| paṇāṅganā vēśyētyarthaḥ| atyanubandhavikrayakrayādilōbhāditi nirantarānubaddhakrayavikrayādērlōbhāt| anyānapi sadāturānāha- akālētyādi| nirhāraḥ malādinirgamaḥ||28-30||
Adhikarana 8 (31-36) · Śloka 36
samīraṇaṁ vēgavidhāraṇōddhataṁ vibandhasarvāṅgarujākaraṁ bhiṣak|
samīkṣya tēṣāṁ phalavartimāditaḥ sukalpitāṁ snēhavatīṁ prayōjayēt||31||
punarnavairaṇḍanikumbhacitrakān sadēvadārutrivr̥tānidigdhikān|
mahānti mūlāni ca pañca yāni vipācya mūtrē dadhimastusaṁyutē||32||
satailasarpirlavaṇaiśca pañcabhirvimūrcchitaṁ bastimatha prayōjayēt|
nirūhitaṁ dhanvarasēna bhōjitaṁ nikumbhatailēna tatō'nuvāsayēt||33||
balāṁ sarāsnāṁ phalabilvacitrakān dvipañcamūlaṁ kr̥tamālakāt phalam|
yavān kulatthāṁśca pacējjalāḍhakē rasaḥ sa pēṣyaistu kaliṅgakādibhiḥ||34||
satailasarpirguḍasaindhavō hitaḥ sadāturāṇāṁ balavarṇavardhanaḥ|
tathā'nuvāsyē madhukēna sādhitaṁ phalēna bilvēna śatāhvayā'pi vā||35||
sajīvanīyastu rasō'nuvāsanē nirūhaṇē cālavaṇaḥ śiśōrhitaḥ|
na cānyadāśvaṅgabalābhivardhanaṁ nirūhabastēḥ śiśuvr̥ddhayōḥ param||36||
View original
समीरणं वेगविधारणोद्धतं विबन्धसर्वाङ्गरुजाकरं भिषक्|
समीक्ष्य तेषां फलवर्तिमादितः सुकल्पितां स्नेहवतीं प्रयोजयेत्||३१||
पुनर्नवैरण्डनिकुम्भचित्रकान् सदेवदारुत्रिवृतानिदिग्धिकान्|
महान्ति मूलानि च पञ्च यानि विपाच्य मूत्रे दधिमस्तुसंयुते||३२||
सतैलसर्पिर्लवणैश्च पञ्चभिर्विमूर्च्छितं बस्तिमथ प्रयोजयेत्|
निरूहितं धन्वरसेन भोजितं निकुम्भतैलेन ततोऽनुवासयेत्||३३||
बलां सरास्नां फलबिल्वचित्रकान् द्विपञ्चमूलं कृतमालकात् फलम्|
यवान् कुलत्थांश्च पचेज्जलाढके रसः स पेष्यैस्तु कलिङ्गकादिभिः||३४||
सतैलसर्पिर्गुडसैन्धवो हितः सदातुराणां बलवर्णवर्धनः|
तथाऽनुवास्ये मधुकेन साधितं फलेन बिल्वेन शताह्वयाऽपि वा||३५||
सजीवनीयस्तु रसोऽनुवासने निरूहणे चालवणः शिशोर्हितः|
न चान्यदाश्वङ्गबलाभिवर्धनं निरूहबस्तेः शिशुवृद्धयोः परम्||३६||
punarnavētyādirnirūhaḥ nikumbhā dantī| mahānti mūlāni pañcēti bilvādipañcamūlāni| nikumbhatailēnēti nikumbhakvāthakalkasiddhēna tailēna| balāmityādau kaliṅgakādibhiriti “kaliṅgakuṣṭhamadhukabilva.” ityādinēhōktaiḥ| phalēna bilvēna śatāhvayā'pi vēti tailatrayamānuvāsanikam| sajīvanīyastu rasō'nuvāsana iti jīvanīyakaṣāyasādhitaḥ snēhō'nuvāsanē kartavyaḥ| tathā nirūhaṇē jīvanīyarasō'lavaṇaḥ śiśōḥ kartavyaḥ| anuvāsanamapi jīvanīyasādhitaṁ śiśōrēva| na cānyadityādinā bālavr̥ddhayaugikatvaṁ bastērāha| paramiti śrēṣṭham||31-36||
Adhikarana 9 (37) · Śloka 37
tatra ślōkaḥ- phalakarma bastivaratā nētraṁ yadbastayō gavādīnām|
satatāturāśca diṣṭāḥ phalamātrāyāṁ hitaṁ caiṣām||37||
View original
तत्र श्लोकः- फलकर्म बस्तिवरता नेत्रं यद्बस्तयो गवादीनाम्|
सततातुराश्च दिष्टाः फलमात्रायां हितं चैषाम्||३७||
phalakarmētyādisaṅgrahō vyaktaḥ||37||
Adhikarana puShpikA · Śloka 11
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē'prāptē dr̥ḍhabalasampūritē siddhisthānē phalamātrāsiddhirnāmaikādaśō'dhyāyaḥ||11||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृतेऽप्राप्ते दृढबलसम्पूरिते सिद्धिस्थाने फलमात्रासिद्धिर्नामैकादशोऽध्यायः||११||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāṁ siddhisthānē phalamātrāsiddhirnāmaikādaśō'dhyāyaḥ||11||