Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaḥ snēhavyāpatsiddhiṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातः स्नेहव्यापत्सिद्धिं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
pūrvasiddhau bilvatailādīnyabhyaṅgasēvānuvāsanārthaṁ nirdiṣṭāni, tadabhidhāyikā cēyaṁ siddhirityanantaraṁ snēhavyāpatsiddhirucyatē; snēhānāmānuvāsanikānāṁ tadvyāpadāṁ ca bhēṣajānāmabhidhāyikā siddhiḥ||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
snēhabastīnnibōdhēmān vātapittakaphāpahān|
mithyāpraṇihitānāṁ ca vyāpadaḥ sacikitsitāḥ||3||
View original
स्नेहबस्तीन्निबोधेमान् वातपित्तकफापहान्|
मिथ्याप्रणिहितानां च व्यापदः सचिकित्सिताः||३||
adhyāyavaktavyamāha- snēhabastīnityādi| bastiprayōjyāḥ snēhā ētacchlōkābhihitā ityarthaḥ; prapañcānabhidhēyā yē tvaparē'trārthāḥ “snēhabastiṁ nirūhaṁ ca” ityādinā vaktavyāḥ, tē na prapañcavācyā iti tē na pratijñātāḥ||3||
Adhikarana 3 (4-7) · Śloka 7
daśamūlaṁ balāṁ rāsnāmaśvagandhāṁ punarnavām|
guḍūcyēraṇḍabhūtīkabhārgīvr̥ṣakarōhiṣam||4||
śatāvarīṁ sahacaraṁ kākanāsāṁ palāṁśikam |
yavamāṣātasīkōlakulatthān prasr̥tōnmitān||5||
caturdrōṇē'mbhasaḥ paktvā drōṇaśēṣēṇa tēna ca|
tailāḍhakaṁ samakṣīraṁ jīvanīyaiḥ palōnmitaiḥ||6||
anuvāsanamētaddhi sarvavātavikāranut|
ānūpānāṁ vasā tadvajjīvanīyōpasādhitā||7||
View original
दशमूलं बलां रास्नामश्वगन्धां पुनर्नवाम्|
गुडूच्येरण्डभूतीकभार्गीवृषकरोहिषम्||४||
शतावरीं सहचरं काकनासां पलांशिकम् |
यवमाषातसीकोलकुलत्थान् प्रसृतोन्मितान्||५||
चतुर्द्रोणेऽम्भसः पक्त्वा द्रोणशेषेण तेन च|
तैलाढकं समक्षीरं जीवनीयैः पलोन्मितैः||६||
अनुवासनमेतद्धि सर्ववातविकारनुत्|
आनूपानां वसा तद्वज्जीवनीयोपसाधिता||७||
daśamūlamityādau bhūtīkaṁ kattr̥ṇaṁ yavānikā vā; kākanāsā vāyasīphalam, anyē tu vāsāphalaṁ ‘kāyuyāṭuṭī’ iti khyātaṁ dravyāntaramēvāhuḥ| ētad daśamūlasthitabilvēna bilvatailamiti vadanti||4-7||
Adhikarana 4 (8) · Śloka 8
śatāhvāyavabilvāmlaiḥ siddhaṁ tailaṁ samīraṇē|
saindhavēnāgnitaptēna taptaṁ cānilanuddhr̥tam||8||
View original
शताह्वायवबिल्वाम्लैः सिद्धं तैलं समीरणे|
सैन्धवेनाग्नितप्तेन तप्तं चानिलनुद्धृतम्||८||
ānūpānāmityādau tadvaditi pūrvakvāthēna sādhitā| śatāhvētyādi yōgāntaram| saindhavēnētyapi yōgāntaram||8||
Adhikarana 5 (9-12) · Śloka 12
jīvantīṁ madanaṁ mēdāṁ śrāvaṇīṁ madhukaṁ balām|
śatāhvarṣabhakau kr̥ṣṇāṁ kākanāsāṁ śatāvarīm||9||
svaguptāṁ kṣīrakākōlīṁ karkaṭākhyāṁ śaṭīṁ vacām|
piṣṭvā tailaṁ ghr̥taṁ kṣīrē sādhayēttaccaturguṇē||10||
br̥ṁhaṇaṁ vātapittaghnaṁ balaśukrāgnivardhanam|
mūtrarētōrajōdōṣān harēttadanuvāsanam||11||
lābhataścandanādyaiśca piṣṭaiḥ kṣīracaturguṇam|
tailapādaṁ ghr̥taṁ siddhaṁ pittaghnamanuvāsanam||12||
View original
जीवन्तीं मदनं मेदां श्रावणीं मधुकं बलाम्|
शताह्वर्षभकौ कृष्णां काकनासां शतावरीम्||९||
स्वगुप्तां क्षीरकाकोलीं कर्कटाख्यां शटीं वचाम्|
पिष्ट्वा तैलं घृतं क्षीरे साधयेत्तच्चतुर्गुणे||१०||
बृंहणं वातपित्तघ्नं बलशुक्राग्निवर्धनम्|
मूत्ररेतोरजोदोषान् हरेत्तदनुवासनम्||११||
लाभतश्चन्दनाद्यैश्च पिष्टैः क्षीरचतुर्गुणम्|
तैलपादं घृतं सिद्धं पित्तघ्नमनुवासनम्||१२||
jīvantīmityādinā yamakamanuvāsanam| ētadyamakaṁ pūrvādhyāyē jīvanīyasañjñayā vyāpadiṣṭam| lābhata iti yathālābham| candanādyaṁ jvaracikitsitōktam| tailaṁ pādaṁ yasmin tat tailapādam||9-12||
Adhikarana 6 (13-17) · Śloka 17
saindhavaṁ madanaṁ kuṣṭhaṁ śatāhvāṁ niculaṁ vacām |
hrīvēraṁ madhukaṁ bhārgīṁ dēvadāru sakaṭphalam||13||
nāgaraṁ puṣkaraṁ mēdāṁ cavikāṁ citrakaṁ śaṭīm|
viḍaṅgātiviṣē śyāmāṁ harēṇuṁ nīlinīṁ sthirām||14||
bilvājamōdē kr̥ṣṇāṁ ca dantīṁ rāsnāṁ ca pēṣayēt|
sādhyamēraṇḍajaṁ tailaṁ tailaṁ vā kapharōganut||15||
vradhnōdāvartagulmārśaḥplīhamēhāḍhyamārutān|
ānāhamaśmarīṁ caiva hanyāttadanuvāsanāt||16||
madanairvā'mlasaṁyuktairbilvādyēna gaṇēna vā|
tailaṁ kaphaharairvā'pi kaphaghnaṁ kalpayēdbhiṣak||17||
View original
सैन्धवं मदनं कुष्ठं शताह्वां निचुलं वचाम् |
ह्रीवेरं मधुकं भार्गीं देवदारु सकट्फलम्||१३||
नागरं पुष्करं मेदां चविकां चित्रकं शटीम्|
विडङ्गातिविषे श्यामां हरेणुं नीलिनीं स्थिराम्||१४||
बिल्वाजमोदे कृष्णां च दन्तीं रास्नां च पेषयेत्|
साध्यमेरण्डजं तैलं तैलं वा कफरोगनुत्||१५||
व्रध्नोदावर्तगुल्मार्शःप्लीहमेहाढ्यमारुतान्|
आनाहमश्मरीं चैव हन्यात्तदनुवासनात्||१६||
मदनैर्वाऽम्लसंयुक्तैर्बिल्वाद्येन गणेन वा|
तैलं कफहरैर्वाऽपि कफघ्नं कल्पयेद्भिषक्||१७||
madanairvā'mlasaṁyuktairityatra madanasya kalkatvam, kāñjikādīnāmamlānāṁ dravatvam| ētacca madanatailamiti khyātam| bilvādyō gaṇaḥ daśamūlaṁ; daśamūlaṁ cātra kvāthakalkābhyāmapi dēyam| uktaṁ hi- “kvāthakalkāvanirdēśē gaṇāttasmāt samāvapēt” iti| kaphaharairiti pūrvōdhyāyōktakaphaharabhēṣajaiḥ, kiṁvā trikaṭukapañcakōlādibhiḥ||13-17||
Adhikarana 7 (18-24) · Śloka 24
viḍaṅgairaṇḍarajanīpaṭōlatriphalāmr̥tāḥ|
jātīpravālanirguṇḍīdaśamūlākhuparṇikāḥ||18||
nimbapāṭhāsahacaraśampākakaravīrakāḥ|
ēṣāṁ kvāthēna vipacēttailamēbhiśca kalkitaiḥ||19||
phalabilvatrivr̥tkr̥ṣṇārāsnābhūnimbadārubhiḥ|
saptaparṇavacōśīradārvīkuṣṭhakaliṅgakaiḥ||20||
latāgaurīśatāhvāgniśaṭīcōrakapauṣkaraiḥ |
tat kuṣṭhāni krimīn mēhānarśāṁsi grahaṇīgadam||21||
klībatāṁ viṣamāgnitvaṁ malaṁ dōṣatrayaṁ tathā|
prayuktaṁ praṇudatyāśu pānābhyaṅgānuvāsanaiḥ||22||
vyādhivyāyāmakarmādhvakṣīṇābalanirōjasām|
kṣīṇaśukrasya cātīva snēhavastirbalapradaḥ||23||
pādajaṅghōrupr̥ṣṭhāṁsakaṭīnāṁ sthiratāṁ parām|
janayēdaprajānāṁ ca prajāṁ strīṇāṁ tathā nr̥ṇām||24||
View original
विडङ्गैरण्डरजनीपटोलत्रिफलामृताः|
जातीप्रवालनिर्गुण्डीदशमूलाखुपर्णिकाः||१८||
निम्बपाठासहचरशम्पाककरवीरकाः|
एषां क्वाथेन विपचेत्तैलमेभिश्च कल्कितैः||१९||
फलबिल्वत्रिवृत्कृष्णारास्नाभूनिम्बदारुभिः|
सप्तपर्णवचोशीरदार्वीकुष्ठकलिङ्गकैः||२०||
लतागौरीशताह्वाग्निशटीचोरकपौष्करैः |
तत् कुष्ठानि क्रिमीन् मेहानर्शांसि ग्रहणीगदम्||२१||
क्लीबतां विषमाग्नित्वं मलं दोषत्रयं तथा|
प्रयुक्तं प्रणुदत्याशु पानाभ्यङ्गानुवासनैः||२२||
व्याधिव्यायामकर्माध्वक्षीणाबलनिरोजसाम्|
क्षीणशुक्रस्य चातीव स्नेहवस्तिर्बलप्रदः||२३||
पादजङ्घोरुपृष्ठांसकटीनां स्थिरतां पराम्|
जनयेदप्रजानां च प्रजां स्त्रीणां तथा नृणाम्||२४||
viḍaṅgētyādau ēbhiśca kalkitairiti vakṣyamāṇaiḥ| latā mañjiṣṭhā, gaurī haridrā| snēhabastirbalaprada iti ētaistailaiḥ kr̥taḥ snēhabastirityarthaḥ||18-24||
Adhikarana 8 (25) · Śloka 25
vātapittakaphātyannapurīṣairāvr̥tasya ca|
abhuktē ca praṇītasya snēhabastēḥ ṣaḍāpadaḥ||25||
View original
वातपित्तकफात्यन्नपुरीषैरावृतस्य च|
अभुक्ते च प्रणीतस्य स्नेहबस्तेः षडापदः||२५||
vātapittētyādinā snēhabastērvyāpadaḥ prāha| ētāśca vyāpadō mithyāyōgēna snēhasya kriyamāṇā ucyantē; pratijñātaṁ hi ‘mithyāpraṇihitānāṁ ca vyāpada’ iti, tēna snēhāyōgātiyōgajanyavyāpadāmihānavasara ēva; anuvāsanāyōgātiyōgajanyāśca vyāpadaḥ kalpanāsiddhāvēvōktāḥ; tadbhēṣajaṁ cātisnēhitē śōdhanabastiḥ, asnēhitē punaḥ snēhabastidānamēva jñēyam| ētacca “tasmānnirūḍhaḥ saṁsnēhyō nirūhyaścānuvāsitaḥ” ityādinōktatvāt prasaṅgēnēhōktam ||25||
Adhikarana 9 (26-28) · Śloka 28
śītō'lpō vā'dhikē vātē pittē'tyuṣṇaḥ kaphē mr̥duḥ|
atibhuktē gururvarcaḥsañcayē'lpabalastathā||26||
dattastairāvr̥taḥ snēhō na yātyabhibhavādapi |
abhuktē'nāvr̥tatvācca yātyūrdhvaṁ tasya lakṣaṇam||27||
aṅgamardajvarādhmānaśītastambhōrupīḍanaiḥ |
pārśvarugvēṣṭanairvidyāt snēhaṁ vātāvr̥taṁ bhiṣak||28||
View original
शीतोऽल्पो वाऽधिके वाते पित्तेऽत्युष्णः कफे मृदुः|
अतिभुक्ते गुरुर्वर्चःसञ्चयेऽल्पबलस्तथा||२६||
दत्तस्तैरावृतः स्नेहो न यात्यभिभवादपि |
अभुक्तेऽनावृतत्वाच्च यात्यूर्ध्वं तस्य लक्षणम्||२७||
अङ्गमर्दज्वराध्मानशीतस्तम्भोरुपीडनैः |
पार्श्वरुग्वेष्टनैर्विद्यात् स्नेहं वातावृतं भिषक्||२८||
yathākramaṁ ṣaḍvyāpadāṁ hētumāha- śīta ityādi| gururiti gurutvayuktaḥ | varcaḥsañcayē'lpabala iti sañcitē malē sati alpabalō varcaḥsañcayapravartanākṣama ityarthaḥ| tairāvr̥ta iti padaṁ pratyēkaṁ vātādiṣu pañcasu yōjanīyam| abhibhavādapīti vātādinā''vr̥tamārgatvānna yāti; tathā tēna vātādinōlbaṇēnābhibhūtaguṇatvācca na āyāti| anāvr̥tatvāditi annēnōrdhvamārgasyāpihitatvāt| tasya lakṣaṇamiti yathākramaṁ vātādyāvr̥tasya lakṣaṇaṁ vakṣyamāṇamaṅgamardādi| vēṣṭanairiti pārśvavēṣṭanairēva| ētē ca stambhādayō vātāvr̥tasnēhamahimnaiva jāyantē, tēna snēhaprayōgāt pūrvaṁ na bhavantyēva||26-28||
Adhikarana 10 (29-31) · Śloka 31
snigdhāmlalavaṇōṣṇaistaṁ rāsnāpītadrutailikaiḥ |
sauvīrakasurākōlakulatthayavasādhitaiḥ||29||
nirūhairnirharēt samyak samūtraiḥ pāñcamūlikaiḥ|
tābhyāmēva ca tailābhyāṁ sāyaṁ bhuktē'nuvāsayēt||30||
dāharāgatr̥ṣāmōhatamakajvaradūṣaṇaiḥ|
vidyāt pittāvr̥taṁ svādutiktaistaṁ bastibhirharēt||31||
View original
स्निग्धाम्ललवणोष्णैस्तं रास्नापीतद्रुतैलिकैः |
सौवीरकसुराकोलकुलत्थयवसाधितैः||२९||
निरूहैर्निर्हरेत् सम्यक् समूत्रैः पाञ्चमूलिकैः|
ताभ्यामेव च तैलाभ्यां सायं भुक्तेऽनुवासयेत्||३०||
दाहरागतृषामोहतमकज्वरदूषणैः|
विद्यात् पित्तावृतं स्वादुतिक्तैस्तं बस्तिभिर्हरेत्||३१||
rāsnātailaṁ “rāsnāsahasraniryūhē” (ci.a.28) ityādinā vihitaṁ vātavyādhāvuktam| pītadrutailaṁ ca pītadru-sauvīrakādidravēṇa sādhyamiti bruvatē| tābhyāmiti rāsnāpītadrutailābhyām||29-31||
Adhikarana 11 (32-33) · Śloka 33
tandrāśītajvarālasyaprasēkārucigauravaiḥ|
sammūrcchāglānibhirvidyācchlēṣmaṇā snēhamāvr̥tam||32||
kaṣāyakaṭutīkṣṇōṣṇaiḥ surāmūtrōpasādhitaiḥ|
phalatailayutaiḥ sāmlairbastibhistaṁ vinirharēt||33||
View original
तन्द्राशीतज्वरालस्यप्रसेकारुचिगौरवैः|
सम्मूर्च्छाग्लानिभिर्विद्याच्छ्लेष्मणा स्नेहमावृतम्||३२||
कषायकटुतीक्ष्णोष्णैः सुरामूत्रोपसाधितैः|
फलतैलयुतैः साम्लैर्बस्तिभिस्तं विनिर्हरेत्||३३||
phalatailaṁ pūrvavyāhr̥tamēva jñēyam||32-33||
Adhikarana 12 (34-35) · Śloka 35
chardimūrcchāruciglāniśūlanidrāṅgamardanaiḥ |
āmaliṅgaiḥ sadāhaistaṁ vidyādatyaśanāvr̥tam||34||
kaṭūnāṁ lavaṇānāṁ ca kvāthaiścūrṇaiśca pācanam|
virēkō mr̥duratrāmavihitā ca kriyā hitā||35||
View original
छर्दिमूर्च्छारुचिग्लानिशूलनिद्राङ्गमर्दनैः |
आमलिङ्गैः सदाहैस्तं विद्यादत्यशनावृतम्||३४||
कटूनां लवणानां च क्वाथैश्चूर्णैश्च पाचनम्|
विरेको मृदुरत्रामविहिता च क्रिया हिता||३५||
āmaliṅgairiti āmalakṣaṇairālasyādibhiḥ| āmavihitā kriyēti “āmaṁ praduṣṭamannābhibhūtaṁ punarullikhēt” (vi.a.2) ityādinā vihitā'nusartavyā||34-35||
Adhikarana 13 (36-37) · Śloka 37
viṇmūtrānilasaṅgārtigurutvādhmānahr̥dgrahaiḥ|
snēhaṁ viḍāvr̥taṁ jñātvā snēhasvēdaiḥ savartibhiḥ||36||
śyāmābilvādisiddhaiśca nirūhaiḥ sānuvāsanaiḥ|
nirharēdvidhinā samyagudāvartaharēṇa ca||37||
View original
विण्मूत्रानिलसङ्गार्तिगुरुत्वाध्मानहृद्ग्रहैः|
स्नेहं विडावृतं ज्ञात्वा स्नेहस्वेदैः सवर्तिभिः||३६||
श्यामाबिल्वादिसिद्धैश्च निरूहैः सानुवासनैः|
निर्हरेद्विधिना सम्यगुदावर्तहरेण च||३७||
snēhaṁ viḍāvr̥tamityādau vartibhiriti phalavartibhiḥ, kēcittu ‘bastibhiḥ’ iti paṭhanti| śyāmābilvādīni ca śyāmā ca bilvādīni daśamūlāni ca śyāmābilvādīni; kiṁvā, śyāmādīnyapyatra kalpōktāni nava gr̥hyantē; tairnirūhasya tathā'nuvāsanasya ca sādhanamiha jñēyam| udāvartaharēṇēti trimarmīyōktōdāvartacikitsitēna||36-37||
Adhikarana 14 (38-40) · Śloka 40
abhuktē śūnyapāyau vā vēgāt snēhō'tipīḍitaḥ|
dhāvatyūrdhvaṁ tataḥ kaṇṭhādūrdhvēbhyaḥ khēbhya ētyapi||38||
mūtraśyāmātrivr̥tsiddhō yavakōlakulatthavān|
tatsiddhataila iṣṭō'tra nirūhaḥ sānuvāsanaḥ||39||
kaṇṭhādāgacchataḥ stambhakaṇṭhagrahavirēcanaiḥ|
chardighnībhiḥ kriyābhiśca tasya kāryaṁ nivartanam||40||
View original
अभुक्ते शून्यपायौ वा वेगात् स्नेहोऽतिपीडितः|
धावत्यूर्ध्वं ततः कण्ठादूर्ध्वेभ्यः खेभ्य एत्यपि||३८||
मूत्रश्यामात्रिवृत्सिद्धो यवकोलकुलत्थवान्|
तत्सिद्धतैल इष्टोऽत्र निरूहः सानुवासनः||३९||
कण्ठादागच्छतः स्तम्भकण्ठग्रहविरेचनैः|
छर्दिघ्नीभिः क्रियाभिश्च तस्य कार्यं निवर्तनम्||४०||
abhuktē ityādihētutrayaṁ snēhabastērūrdhvagamanakāraṇaṁ jñēyaṁ; pūrvaṁ ca yadyapyabhōjanadānamēva kāraṇaṁ pratiśrutaṁ, tathā'pyēkakāryatayā cikitsitasāmānyācca śūnyapāyutvātipīḍanē apyatra hētutvēnōktē; śūnyapāyutvaṁ cādhōnirōdhākartr̥tayā snēhamūrdhvaṁ nayati| ūrdhvēbhyaḥ khēbhya iti mukhanāsādibhyaḥ| ētīti nirgacchati| apiśabdānmukhādinirgamanasya kādācitkatvaṁ darśayati| tatsiddhataila iti mūtraśyāmādisādhitatailēna yuktaḥ| sānuvāsana iti tatsiddhatailēna cānuvāsanaṁ dēyam| āgacchata iti āgamanasamaya ēva stambhādi kartavyam| stambhaḥ vyajanaśītajalasēkādinā; kaṇṭhagrahaḥ ūrdhvagamanapratiṣēdhārthaṁ kaṇṭhapīḍanam| chardighnīḥ kriyāḥ chardiścikitsitē “manō'bhighātē tu manō'nukūlāḥ” ityādinā “sukha ēva jētum” (ci.a.20) ityantēnōktā ihābhiprētā jñēyāḥ||38-40||
Adhikarana 15 (41) · Śloka 41
yasya nōpadravaṁ kuryāt snēhabastiraniḥsr̥taḥ|
sarvē'lpō vā''vr̥tō raukṣyādupēkṣyaḥ sa vijānatā||41||
View original
यस्य नोपद्रवं कुर्यात् स्नेहबस्तिरनिःसृतः|
सर्वेऽल्पो वाऽऽवृतो रौक्ष्यादुपेक्ष्यः स विजानता||४१||
vātādyāvr̥tasnēhapravartanamabhidhāya apravartanīyasnēhamāha- yasya nōpadravamityādi| nōpadravaṁ kuryāditi aniḥsr̥tō'pi stambharugādīnūrdhvōktānna kuryāt| alpō vā''vr̥ta iti stōkaniḥsr̥taḥ, stōkaśca vr̥taḥ| vr̥tasyāpi stambhādyupadravākaraṇē hētumāha- raukṣyāditi| tadā'tyartharūkṣatayā śarīrasya tiṣṭhannapi snēhō na vyāpadamāvahatītyarthaḥ; upēkṣya iti na tatra yathōktavātāvr̥tasnēhacikitsā kartavyētyarthaḥ; anyatrāpyuktam- “ahōrātrādapi snēhaḥ pratyāgacchanna dūṣyati| kuryādbastiguṇāṁścāpi jīrṇastvalpaguṇō bhavēt” (su.ci.a.37) iti||41||
Adhikarana 16 (42-45) · Śloka 45
yuktasnēhaṁ dravōṣṇaṁ ca laghupathyōpasēvanam|
bhuktavān mātrayā bhōjyamanuvāsyastryahāttryahāt||42||
dhānyanāgarasiddhaṁ hi tōyaṁ dadyādvicakṣaṇaḥ|
vyuṣitāya niśāṁ kalyamuṣṇaṁ vā kēvalaṁ jalam||43||
snēhājīrṇaṁ jarayati ślēṣmāṇaṁ tadbhinatti ca|
mārutasyānulōmyaṁ ca kuryāduṣṇōdakaṁ nr̥ṇām||44||
vamanē ca virēkē ca nirūhē sānuvāsanē|
tasmāduṣṇōdakaṁ dēyaṁ vātaślēṣmōpaśāntayē||45||
View original
युक्तस्नेहं द्रवोष्णं च लघुपथ्योपसेवनम्|
भुक्तवान् मात्रया भोज्यमनुवास्यस्त्र्यहात्त्र्यहात्||४२||
धान्यनागरसिद्धं हि तोयं दद्याद्विचक्षणः|
व्युषिताय निशां कल्यमुष्णं वा केवलं जलम्||४३||
स्नेहाजीर्णं जरयति श्लेष्माणं तद्भिनत्ति च|
मारुतस्यानुलोम्यं च कुर्यादुष्णोदकं नृणाम्||४४||
वमने च विरेके च निरूहे सानुवासने|
तस्मादुष्णोदकं देयं वातश्लेष्मोपशान्तये||४५||
utpannavyāpatpratīkāramabhidhāyāvyāpannānuvāsanānuguṇaṁ bhōjanamāha- yuktasnēhamityādi| yuktasnēhamiti avyāpannasnēhamiti bhāvaḥ| upasēvanaṁ bhōjanam| tryahāditi vidhānaṁ prāyikam| dhānyētyādau ṣaḍaṅgavidhinā tōyaṁ sādhanīyam| kalyamiti prabhātē| snēhājīrṇamiti snēhasyājīrṇaṁ kōṣṭhōpalēpakamaṁśam||42-45||
Adhikarana 17 (46-47) · Śloka 47
rūkṣanityastu dīptāgnirvyāyāmī mārutāmayī|
vaṅkṣaṇaśrōṇyudāvr̥ttavātāścārhā dinē dinē||46||
ēṣāṁ cāśu jarāṁ snēhō yātyambu sikatāsviva|
atō'nyēṣāṁ tryahātprāyaḥ snēhaṁ pacati pāvakaḥ||47||
View original
रूक्षनित्यस्तु दीप्ताग्निर्व्यायामी मारुतामयी|
वङ्क्षणश्रोण्युदावृत्तवाताश्चार्हा दिने दिने||४६||
एषां चाशु जरां स्नेहो यात्यम्बु सिकतास्विव|
अतोऽन्येषां त्र्यहात्प्रायः स्नेहं पचति पावकः||४७||
pratyahānuvāsanīyānāha- rūkṣanityastvityādi| vaṅkṣaṇaśrōṇigataśca tathōdāvr̥ttaśca vātō yēṣāṁ tē vaṅkṣaṇaśrōṇyudāvr̥ttavātāḥ| arhā iti anuvāsanārhāḥ| uktaṁ cānyatra- “rūkṣasya bahuvātasya snēhabastiṁ dinē dinē| dadyādvaidyastatō'nyēṣāmagnyābādhabhayāttryahāt” (su.ci.a.37) iti| pratyahadānatryahadānōpapattimāha- ēṣāmityādi| tryahāt snēhaṁ pacatīti pakvāśayōpalēpakaṁ snēhaṁ bahirniḥsr̥tēnōṣmaṇā pacati; yadyapyatrāgninōrdhvasthitēna tādr̥śaḥ sambandhaḥ snēhasya nāsti, tathā'pi jāṭharasyaiva vimiśritairavayavaistatpākō vaktavyaḥ| prāyaḥśabdēna pañcāhapākamapi darśayati, tēna pañcāhadānamapyanuvāsanē mandāgniṁ prati prāguktaṁ jñēyam, uktaṁ hi- “paratastryahē vā dvyahē'nuvāsyō'hani pañcamē vā” (si.a.10) iti||46-47||
Adhikarana 18 (48-49) · Śloka 49
na tvāmaṁ praṇayēt snēhaṁ sa hyabhiṣyandayēdgudam|
sāvaśēṣaṁ ca kurvīta vāyuḥ śēṣē hi tiṣṭhati||48||
na caiva gudakaṇṭhābhyāṁ dadyāt snēhamanantaram|
ubhayasmāt samaṁ gacchan vātamagniṁ ca dūṣayēt||49||
View original
न त्वामं प्रणयेत् स्नेहं स ह्यभिष्यन्दयेद्गुदम्|
सावशेषं च कुर्वीत वायुः शेषे हि तिष्ठति||४८||
न चैव गुदकण्ठाभ्यां दद्यात् स्नेहमनन्तरम्|
उभयस्मात् समं गच्छन् वातमग्निं च दूषयेत्||४९||
āmamiti apakvam| praṇayēditi anuvāsanaṁ dadyāt| sāvaśēṣaṁ kurvītēti na niḥśēṣaṁ dadyāt| gudakaṇṭhābhyāmiti anuvāsanapānābhyām| anantaramiti ēkakālam| vātamagniṁ ca dūṣayēditi atra vātadūṣaṇamajīrṇajanakatayā vātāvaraṇācca jñēyam||48-49||
Adhikarana 19 (50-51) · Śloka 51
snēhabastiṁ nirūhaṁ vā naikamēvātiśīlayēt|
utklēśāgnivadhau snēhānnirūhāt pavanādbhayam||50||
tasmānnirūḍhaḥ saṁsnēhyō nirūhyaścānuvāsitaḥ|
snēhaśōdhanayuktyaivaṁ bastikarma tridōṣanut||51||
View original
स्नेहबस्तिं निरूहं वा नैकमेवातिशीलयेत्|
उत्क्लेशाग्निवधौ स्नेहान्निरूहात् पवनाद्भयम्||५०||
तस्मान्निरूढः संस्नेह्यो निरूह्यश्चानुवासितः|
स्नेहशोधनयुक्त्यैवं बस्तिकर्म त्रिदोषनुत्||५१||
nirūhānuvāsanayōḥ parasparāvyavadhānadānē dōṣamāha- snēhavastiṁ nirūhaṁ vētyādi| ēkamēviti parasparānantaritam| utklēśaḥ kaphapittōtklēśaḥ| nirūhāt pavanādbhayamiti nirantaranirūhēṇa śarīrasya śōdhanātiyōgāt pavanādbhayaṁ bhavati| nirūḍhaḥ saṁsnēhya iti nirūhēṇa srōtaḥsu śōdhitēṣu kaphapittajayē kr̥tē snēhavastirabhyasyaḥ; tathā'nuvāsitaśca samyaganuvāsanēna hi snigdhaḥ sannirūhya ēva| ēvaṁ prayujyamānasnēhanirūhayōstridōṣahantr̥tvaṁ snēhēna vātajayānnirūhēṇa kaphapittajayādbhavatītyāha- snēhaśōdhanētyādi| śōdhanamiha nirūhō'bhiprētaḥ||50-51||
Adhikarana 20 (52-54) · Śloka 54
karmavyāyāmabhārādhvayā(pā)nastrīkarṣitēṣu ca|
durbalē vātabhagnē ca mātrābastiḥ sadā mataḥ||52||
yathēṣṭāhāracēṣṭasya sarvakālaṁ niratyayaḥ|
hrasvāyāḥ snēhamātrāyā mātrābastiḥ samō bhavēt||53||
balyaṁ sukhōpacaryaṁ ca sukhaṁ sr̥ṣṭapurīṣakr̥t|
snēhamātrāvidhānaṁ hi br̥ṁhaṇaṁ vātarōganut||54||
View original
कर्मव्यायामभाराध्वया(पा)नस्त्रीकर्षितेषु च|
दुर्बले वातभग्ने च मात्राबस्तिः सदा मतः||५२||
यथेष्टाहारचेष्टस्य सर्वकालं निरत्ययः|
ह्रस्वायाः स्नेहमात्राया मात्राबस्तिः समो भवेत्||५३||
बल्यं सुखोपचर्यं च सुखं सृष्टपुरीषकृत्|
स्नेहमात्राविधानं हि बृंहणं वातरोगनुत्||५४||
anuvāsanaviśēṣasya mātrābastērviṣayaṁ pramāṇaṁ guṇāṁśca yathākramamāha- karmētyādi| karmātra kandukacālanādi , vyāyāmaḥ dhanurākarṣaṇādiḥ| vātabhagnē vātēna pīḍitē| sadēti pratyaham| hrasvāyā iti ardhāhaḥpariṇamanīyāyāḥ; uktaṁ hi- “ahōrātramahaḥ kr̥tsnaṁ dinārdhaṁ ca pratīkṣatē| uttamā madhyamā hrasvā snēhamātrā jarāṁ prati” (sū.a.13) iti| tantrāntarē snēhamātrātrayaṁ pramāṇairēvōktaṁ; yathā- “ṣaṭpalī tu bhavējjyēṣṭhā, madhyamā tripalī bhavēt| kanīyasī sārdhapalā tridhā mātrā'nuvāsanē” iti| suśrutēnāpi bastipramāṇamuktaṁ; yathā anuvāsanē- “tasyāpi vikalpō'rdhārdhamātrāvakr̥ṣṭō'parihāryō mātrābastiḥ” (su.ci.a.35) iti| anēna ca sārdhapalamānō mātrābastiruktō bhavati; tatra hi ṣaṭpalaḥ snēhabastiruktaḥ, anuvāsanaṁ tu tripalam| sukhōpacaryamiti cēṣṭāhāraniyamābhāvādēva||52-54||
Adhikarana 21 (55-56) · Śloka 56
tatra ślōkau- vātādīnāṁ śamāyōktāḥ pravarāḥ snēhabastayaḥ|
tēṣāṁ cājñaprayuktānāṁ vyāpadaḥ sacikitsitāḥ||55||
prāgbhōjyaṁ snēhabastēryad dhruvaṁ yē'rhāstryahācca yē snēhabastividhiścōktō mātrābastividhistathā||56||
View original
तत्र श्लोकौ- वातादीनां शमायोक्ताः प्रवराः स्नेहबस्तयः|
तेषां चाज्ञप्रयुक्तानां व्यापदः सचिकित्सिताः||५५||
प्राग्भोज्यं स्नेहबस्तेर्यद् ध्रुवं येऽर्हास्त्र्यहाच्च ये स्नेहबस्तिविधिश्चोक्तो मात्राबस्तिविधिस्तथा||५६||
saṅgrahē bhōjyagrahaṇēna dhānyanāgarajalādyapi saṅgrāhyam| dhruvaṁ yē'rhā iti pratyahamanuvāsanīyāḥ| vidhiścōkta iti ‘na tvāmaṁ praṇayēt’ ityādigranthōktō'rthaḥ||55-56||
Adhikarana puShpikA · Śloka 4
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē'prāptē dr̥ḍhabalasampūritē siddhisthānē snēhavyāpatsiddhirnāma caturthō'dhyāyaḥ||4||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृतेऽप्राप्ते दृढबलसम्पूरिते सिद्धिस्थाने स्नेहव्यापत्सिद्धिर्नाम चतुर्थोऽध्यायः||४||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāṁ siddhisthānē snēhavyāpatsiddhirnāma caturthō'dhyāyaḥ||4||