Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō vamanavirēcanavyāpatsiddhiṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातो वमनविरेचनव्यापत्सिद्धिं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
vyāpatsiddhyabhidhānaprasaṅgādvamanavirēcanayōrapi vyāpatsiddhirucyatē, bastivyāpatsiddhistu vamanavirēcanapūrvakatvādbastēḥ paścādabhidhīyatē; tēna bastivyāpatsiddhyabhidhānēna bastēriha karmabhyaḥ prādhānyamapi dyōtitaṁ; bastiprādhānyaṁ “tasmāccikitsārdhamiti bruvanti sarvāṁ cikitsāmapi bastimēkē” (si.a.1) ityanēnōktam| atra cānāgatavyāpaccikitsārthatvādvamanavirēcanayōḥ samyagvidhyabhidhānaṁ tēna nōtsūtratā vamanavirēcanavidhyabhidhānasya||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
atha śōdhanayōḥ samyagvidhimūrdhvānulōmayōḥ|
asamyakkr̥tayōścaiva dōṣān vakṣyāmi sauṣadhān||3||
View original
अथ शोधनयोः सम्यग्विधिमूर्ध्वानुलोमयोः|
असम्यक्कृतयोश्चैव दोषान् वक्ष्यामि सौषधान्||३||
athētyādau samyagiti vidhiviśēṣaṇam| ūrdhvānulōmayōriti vamanavirēcanayōḥ| dōṣāniti vyāpadaḥ| śōdhanayōśca vidhiryadyapi kalpanāsiddhyupakalpanīyādau tatra tatrābhihitaḥ, tathā'pyanuktaviśēṣapratipādanārthamabhidhānaṁ, tatprasaṅgācca tatrāpyuktō'rtha ucyatē, sarvathā'nuktābhidhānaṁ ‘nātisnigdhān virēcayēt’ ityādi jñēyam||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
atyuṣṇavarṣaśītā hi grīṣmavarṣāhimāgamāḥ|
tadantarē prāvr̥ḍādyāstēṣāṁ sādhāraṇāstrayaḥ||4||
View original
अत्युष्णवर्षशीता हि ग्रीष्मवर्षाहिमागमाः|
तदन्तरे प्रावृडाद्यास्तेषां साधारणास्त्रयः||४||
autsargikaṁ saṁśōdhanayōgyaṁ kālaṁ darśayannāha- atyuṣṇētyādi| atyuṣṇētyādi grīṣmādiṣu yathāsaṅkhyaṁ jñēyam| tadantarē iti grīṣmādīnāṁ madhyē| prāvr̥ḍādyā iti prāvr̥ṭśaradvasantāḥ| tēṣāṁ sādhāraṇā iti uṣṇavarṣaśītānāṁ sādhāraṇāḥ; anudbhūtōṣṇavarṣaśītā iti yāvat||4||
Adhikarana 4 (5-6) · Śloka 6
prāvr̥ṭ śucinabhau jñēyau śaradūrjasahau punaḥ|
tapasyaśca madhuścaiva vasantaḥ śōdhanaṁ prati||5||
ētānr̥tūn vikalpyaivaṁ dadyāt saṁśōdhanaṁ bhiṣak|
svasthavr̥ttamabhiprētya vyādhau vyādhivaśēna tu||6||
View original
प्रावृट् शुचिनभौ ज्ञेयौ शरदूर्जसहौ पुनः|
तपस्यश्च मधुश्चैव वसन्तः शोधनं प्रति||५||
एतानृतून् विकल्प्यैवं दद्यात् संशोधनं भिषक्|
स्वस्थवृत्तमभिप्रेत्य व्याधौ व्याधिवशेन तु||६||
prāvr̥ḍādīn māsavibhāgēna darśayannāha- prāvr̥ṭ śucinabhāvityādi| śucinabhau āṣāḍhaśrāvaṇau| ūrjasahau kārtikamārgaśīrṣau| tapasyaḥ phālgunaḥ| madhu caitraḥ| śōdhanaṁ pratīti śōdhanē kartavyē'yaṁ yathōktaḥ prāvr̥ḍādir̥tuvibhāgō bhavati; svasthavr̥ttau rasōtpattau vā tasyāśitīyōkta ēva varṣāśaraddhēmantaśiśiravasantagrīṣmarūpaḥ r̥tukramō bhavati| ētānr̥tūniti prāvr̥ḍādīnr̥tūn| vikalpyaivamiti yathōktamāsavibhāgēna vyavasthāpya saṁśōdhanaṁ dadyāt| ētaduktasaṁśōdhanāṅgartukramavibhāgēnaiva carakasaṁskāra'pi navēgāndhāraṇīyē “mādhavaprathamē māsi” (sū.a.7) ityādinā granthēna caitraśrāvaṇāgrahāyaṇēṣu vamanādisaṁśōdhanamuktaṁ, tathā rōgabhiṣagjitīyē (vi.a.8) ca śiśiraṁ parityajya prāvr̥ḍādinaiva r̥tukramaḥ saṁśōdhanāṅgatayōktaḥ; tēna, rasabalōtpādacintāyāṁ svasthavr̥ttānuṣṭhānēṣu ca śiśirādikramō bhavati, saṁśōdhanavyavasthāyāṁ tu prāvr̥ḍādiriti prāvr̥ḍādikramō'yaṁ saṁśōdhanānukūlatayā''cāryēṇa kalpitō na pāramārthikaḥ| yē tu, prāvr̥ḍādikramaṁ gaṅgāyā dakṣiṇē kūlē, uttarē'pi śiśirādikramaṁ vadanti, tanmatē ‘śōdhanaṁ prati’ iti granthō'nupapannaḥ; tēna, “bhūyō varṣati parjanyō gaṅgāyā dakṣiṇē jalam| tēna varṣāprāvr̥ḍākhyau r̥tū tēṣāṁ prakalpitau ” ityādinā granthēna yadi nāma dēśabhēdēnāpi r̥tukramaḥ pāramārthikō'bhidhīyatē, tathā'pi nāsāvācāryasyēhābhimataḥ, prapañcitaścāyamarthaḥ sūtrasthāna ēva| ayaṁ ca śōdhanakālōpadēśō'nātyayikē vyādhau jñēyaḥ, ātyayikē tu ūṣmādipratikāraṁ kr̥tvā atyuṣṇē'pi kālē saṁśōdhanapravr̥ttirbhavatyēva, uktō hyayamarthō rōgabhiṣagjitīyē- “ātyayikē tu punaḥ karmaṇi kāmamr̥tuṁ vikalpya kr̥trimaguṇōpadhānēna” (vi.a.8) ityādinā granthēna||5-6||
Adhikarana 5 (7) · Śloka 7
karmaṇāṁ vamanādīnāmantarēṣvantarēṣu ca|
snēhasvēdau prayuñjīta snēhaṁ cāntē prayōjayēt||7||
View original
कर्मणां वमनादीनामन्तरेष्वन्तरेषु च|
स्नेहस्वेदौ प्रयुञ्जीत स्नेहं चान्ते प्रयोजयेत्||७||
karmaṇāmityādau antarēṣviti vamanānantaraṁ virēcanē kartavyē virēcanānantaraṁ vā bastau kartavyē snēhasvēdau yathōktavidhānēna punaḥ kartavyau, na sakr̥tprayuktēnaiva snēhasvēdēna pañcakarmāṇi kartavyānītyarthaḥ| snēhaṁ cāntē prayōjayēditi saṁśōdhanakarmaparisamāptau saṁśōdhanajanitaglāniparihārārthaṁ saṁśamanīyasnēhaṁ prayōjayēdityarthaḥ||7||
Adhikarana 6 (8) · Śloka 8
visarpapiḍakāśōphakāmalāpāṇḍurōgiṇaḥ |
abhighātaviṣārtāṁśca nātisnigdhān virēcayēt||8||
View original
विसर्पपिडकाशोफकामलापाण्डुरोगिणः |
अभिघातविषार्तांश्च नातिस्निग्धान् विरेचयेत्||८||
nātisnigdhāniti anatisnigdhakāyān narān||8||
Adhikarana 7 (9) · Śloka 9
nātisnigdhaśarīrāya dadyāt snēhavirēcanam|
snēhōtkliṣṭaśarīrāya rūkṣaṁ dadyādvirēcanam||9||
View original
नातिस्निग्धशरीराय दद्यात् स्नेहविरेचनम्|
स्नेहोत्क्लिष्टशरीराय रूक्षं दद्याद्विरेचनम्||९||
avaśyakartavyē virēcanē sati atisnigdhāsnigdhayōḥ samyagyōgakārakaṁ virēcanaṁ darśayannāha- nātītyādi| snēhavirēcanamiti snigdhaṁ virēcanamityarthaḥ| anatisnigdhē snēhavirēcanamanatisnigdhatvēna kriyamāṇavirēcanāyōgapratiṣēdhārtham; atisnigdhasya snēhavirēcanaṁ snēhanaprakarṣādativēgaṁ gacchan pracalitānapi dōṣān nihantuṁ na śaknōti, dōṣāstu tēna virēcanēna svasthānāt pracyāvitā bhūyaḥsrōtaḥsu līyantē, tatpratiṣēdhārthaṁ rūkṣaṁ virēcanaṁ samyagyōgakārakaṁ dadyādityayamāśayaḥ||9||
Adhikarana 8 (10) · Śloka 10
snēhasvēdōpapannēna jīrṇē mātrāvadauṣadham|
ēkāgramanasā pītaṁ samyagyōgāya kalpatē||10||
View original
स्नेहस्वेदोपपन्नेन जीर्णे मात्रावदौषधम्|
एकाग्रमनसा पीतं सम्यग्योगाय कल्पते||१०||
samyagyōgakārikāṁ saṁśōdhanasāmagrīmāha- snēhasvēdōpapannēnētyādi| mātrāvaditi ‘alpamātraṁ mahāvēgaṁ’ ityādinā vakṣyamāṇamalpamātrāvattvaṁ jñēyam| ēkāgramanasēti saṁśōdhanaikacittēna, kāmādivyagramanasō hi vēgavighātādayōgaḥ syāt||10||
Adhikarana 9 (11-13) · Śloka 13
snigdhāt pātrādyathā tōyamayatnēna praṇudyatē|
kaphādayaḥ praṇudyantē snigdhāddēhāttathauṣadhaiḥ||11||
ārdraṁ kāṣṭhaṁ yathā vahnirviṣyandayati sarvataḥ|
tathā snigdhasya vai dōṣān svēdō viṣyandayēt sthirān||12||
kliṣṭaṁ vāsō yathōtklēśya malaḥ saṁśōdhyatē'mbhasā|
snēhasvēdaistathōtklēśya śōdhyatē śōdhanairmalaḥ ||13||
View original
स्निग्धात् पात्राद्यथा तोयमयत्नेन प्रणुद्यते|
कफादयः प्रणुद्यन्ते स्निग्धाद्देहात्तथौषधैः||११||
आर्द्रं काष्ठं यथा वह्निर्विष्यन्दयति सर्वतः|
तथा स्निग्धस्य वै दोषान् स्वेदो विष्यन्दयेत् स्थिरान्||१२||
क्लिष्टं वासो यथोत्क्लेश्य मलः संशोध्यतेऽम्भसा|
स्नेहस्वेदैस्तथोत्क्लेश्य शोध्यते शोधनैर्मलः ||१३||
snēhasvēdayōḥ phalaṁ ‘snigdhāt pātrāt’ ityādinā bhūridr̥ṣṭāntēna darśayan snēhasvēdayōravaśyakartavyatāṁ sūcayati| ayatnēnēti alpāyāsēna| praṇudyantē iti ākr̥ṣyantē| viṣyandayati sarvata iti sarvataḥ sthitaṁ dravamākarṣati| agnidr̥ṣṭāntēna snigdhagātrasya samyagdōṣaharaṇamucyatē, tr̥tīyadr̥ṣṭāntēna tu snēhasvēdayōrmilitayōḥ phalamucyatē| kliṣṭamiti mlānam| utklēśyēti kṣārāgnisambandhāt samutklēśya||11-13||
Adhikarana 10 (14) · Śloka 14
ajīrṇē vardhatē glānirvibandhaścāpi jāyatē|
pītaṁ saṁśōdhanaṁ caiva viparītaṁ pravartatē||14||
View original
अजीर्णे वर्धते ग्लानिर्विबन्धश्चापि जायते|
पीतं संशोधनं चैव विपरीतं प्रवर्तते||१४||
śōdhanasamyagyōgasāmagryabhidhānē prōktasnēhasvēdayōḥ phalamabhidhāya, kramāgatasya jīrṇē pītamityasya viparyayē dōṣamāha- ajīrṇē vardhatē glāniriti; ajīrṇāvasthāyāṁ pītē śōdhanē sati glānirmahatī bhavati| viparītaṁ pravartatē iti vamanamadhō yāti, virēcanaṁ cōrdhvaṁ yāti||14||
Adhikarana 11 (15-16) · Śloka 16
alpamātraṁ mahāvēgaṁ bahudōṣaharaṁ sukham|
laghupākaṁ sukhāsvādaṁ prīṇanaṁ vyādhināśanam||15||
avikāri ca vyāpattau nātiglānikaraṁ ca yat|
gandhavarṇarasōpētaṁ vidyānmātrāvadauṣadham||16||
View original
अल्पमात्रं महावेगं बहुदोषहरं सुखम्|
लघुपाकं सुखास्वादं प्रीणनं व्याधिनाशनम्||१५||
अविकारि च व्यापत्तौ नातिग्लानिकरं च यत्|
गन्धवर्णरसोपेतं विद्यान्मात्रावदौषधम्||१६||
mātrāvaditi yaduktaṁ tadvivr̥ṇōti- alpamātramityādi| alpamātraṁ mahāvēgamiti alpamātratvē satyapi praśastamahāvēgam| avikārīti vyāpattāvapi īṣadvikārakāri| mātrāvaditi praśastamātrāvat| yadyapi ca sukhāsvādādayō mātrāyāḥ phalaṁ na bhavanti, tathā'pīha mātrāyāḥ praśastatvēna dravyasaṁskārādiviśēṣādhīnā api tē gr̥hyantē; sukhādyāśrayadravyagatatvamapi hi mātrāyāḥ prāśastyamiha; kiṁvā, ēvambhūtē ēva saṁśōdhanē ētanmātrāvattvaṁ paribhāṣitaṁ jñēyam||15-16||
Adhikarana 12 (17) · Śloka 17
vidhūya mānasān dōṣān kāmādīnaśubhōdayān |
ēkāgramanasā pītaṁ samyagyōgāya kalpatē||17||
View original
विधूय मानसान् दोषान् कामादीनशुभोदयान् |
एकाग्रमनसा पीतं सम्यग्योगाय कल्पते||१७||
ēkāgramanasēti yaduktaṁ tadvivr̥ṇōti- vidhūyētyādi||17||
Adhikarana 13 (18) · Śloka 19
naraḥ śvō vamanaṁ pātā bhuñjīta kaphavardhanam|
sujaraṁ dravabhūyiṣṭhaṁ, laghvaśītaṁ virēcanam||18||
utkliṣṭālpakaphatvēna kṣipraṁ dōṣāḥ sravanti hi|19|
View original
नरः श्वो वमनं पाता भुञ्जीत कफवर्धनम्|
सुजरं द्रवभूयिष्ठं, लघ्वशीतं विरेचनम्||१८||
उत्क्लिष्टाल्पकफत्वेन क्षिप्रं दोषाः स्रवन्ति हि|१९|
vamanavirēcanayōḥ pūrvadinē yathā bhōktavyaṁ tadāha- nara ityādi| ētat prāguktamapi prakaraṇavaśādviśēṣābhidhitsayā'bhidhīyatē| pātēti pātukāmaḥ| dravabhūyiṣṭhamiti cchēdaḥ| virēcanaṁ pātā laghu aśītaṁ ca bhuñjītēti sambandhaḥ| ēvambhūtabhōjanōpapattimāha- utkliṣṭētyādi| utkliṣṭālpakaphatvēnēti vamanaṁ prati utkliṣṭakaphatvēna, virēcanaṁ prati tvalpakaphatvēnēti vibhāgaḥ||18||-
Adhikarana 14 (19-20) · Śloka 20
pītauṣadhasya tu bhiṣak śuddhiliṅgāni lakṣayēt||19||
ūrdhvaṁ kaphānugē pittē viṭpittē'nukaphē tvadhaḥ|
hr̥tadōṣaṁ vadēt kārśyadaurbalyē cēt salāghavē||20||
View original
पीतौषधस्य तु भिषक् शुद्धिलिङ्गानि लक्षयेत्||१९||
ऊर्ध्वं कफानुगे पित्ते विट्पित्तेऽनुकफे त्वधः|
हृतदोषं वदेत् कार्श्यदौर्बल्ये चेत् सलाघवे||२०||
vamanavirēcanayōḥ śuddhiliṅgāni yadyapi prāguktāni, tathā'pīha śēṣauṣadhamalādiviśēṣābhidhānārthaṁ punaḥ pītauṣadhasyētyādinā tānyabhidhattē| kaphānugē pittē ūrdhvahr̥tadōṣaṁ vadēt, viṭpittē cānukaphē dr̥śyamānē'dhōhr̥tadōṣaṁ vadēditi yōjanā; ētat kaphāntatvaṁ virēcanasya, vamanasya ca pittāntatvaṁ pūrvamēva vyāhr̥tam| ētat pittāntatvaṁ kaphāntatvaṁ vā'samyakśuddhē'pi dōṣasyānupūrvyā'vasthānādbhavatīti kr̥tvā lakṣaṇāntarāṇyapi ētayōḥ sāhacaryēṇāha- kārśyadaurbalyē cēt salāghavē iti||19-20||
Adhikarana 15 (21) · Śloka 22
vāmayēttu tataḥ śēṣamauṣadhaṁ na tvalāghavē|
staimityē'nilasaṅgē ca nirudgārē'pi vāmayēt||21||
ālāghavāttanutvācca kaphasyāpat paraṁ bhavēt|22|
View original
वामयेत्तु ततः शेषमौषधं न त्वलाघवे|
स्तैमित्येऽनिलसङ्गे च निरुद्गारेऽपि वामयेत्||२१||
आलाघवात्तनुत्वाच्च कफस्यापत् परं भवेत्|२२|
virēcanayōgē sāvaśēṣa ēvauṣadhē śuddhilakṣaṇadarśanē sati kartavyamāha- vāmayēttu tataḥ śēṣamauṣadhamiti; śuddhilakṣaṇē jātē śēṣamauṣadhamupalabhya virēcanātiyōgapratiṣēdhārthaṁ vāmayēdityarthaḥ| na tvalāghavē ityanēna lāghavavyatiriktaśēṣaśuddhilakṣaṇadarśanē satyapi na virēcanaśēṣauṣadhavamiḥ kartavyā| vamanauṣadhaprayōgē kartavyamāha- staimityē ityādi| vamanauṣadhaprayōgē yāvat staimityānilasaṅgau vartētē, tāvannirudgārē'pi bhēṣajē sati vamanaṁ kārayitavyam| ētadvamanāvadhimāha- ālāghavāttanutvācca kaphasyēti| pramādāllāghavatanutvayōḥ parataḥ kriyamāṇavamanasya dōṣamāha- āpat paraṁ bhavēditi; āpaditi atiyōgalakṣaṇā| anyē tu, staimityē ityādinā'pi virēcanauṣadhasyaivāvasthikaṁ vamanamucyatē ityāhuḥ||21||-
Adhikarana 16 (22-23) · Śloka 23
vamitē vardhatē vahniḥ śamaṁ dōṣā vrajanti hi||22||
vamitaṁ laṅghayēt samyagjīrṇaliṅgānyalakṣayan|
tāni dr̥ṣṭvā tu pēyādikramaṁ kuryānna laṅghanam||23||
View original
वमिते वर्धते वह्निः शमं दोषा व्रजन्ति हि||२२||
वमितं लङ्घयेत् सम्यग्जीर्णलिङ्गान्यलक्षयन्|
तानि दृष्ट्वा तु पेयादिक्रमं कुर्यान्न लङ्घनम्||२३||
yathōktavamanaphalamāha- vamitē vardhatē ityādinā| samyagjīrṇaliṅgānyalakṣayanniti saṁśōdhanabhēṣajasya vakṣyamāṇasamyagjīrṇaliṅgānyalakṣayan| tānīti jīrṇauṣadhaliṅgāni||22-23||
Adhikarana 17 (24) · Śloka 24
saṁśōdhanābhyāṁ śuddhasya hr̥tadōṣasya dēhinaḥ|
yātyagnirmandatāṁ tasmāt kramaṁ pēyādimācarēt||24||
View original
संशोधनाभ्यां शुद्धस्य हृतदोषस्य देहिनः|
यात्यग्निर्मन्दतां तस्मात् क्रमं पेयादिमाचरेत्||२४||
śuddhasya pēyādikramōpapattimāha- saṁśōdhanābhyāmityādi| yadyapi nirūḍhasyāpyagnimāndyaṁ bhavati, tathā'pi nirūḍhasya tādr̥gagnimāndyaṁ na bhavati yēna pēyādikramaḥ kriyatē, atō nirūhavyudāsārthaṁ saṁśōdhanābhyāmiti dvivacanaṁ kr̥tam| yā tu samyagviriktalakṣaṇē “ūrjō'gniḥ” (si.a.1) ityanēnāgnivr̥ddhiruktā, sā ca virēcanauṣadhakṣōbhātisaṅgāt kr̥tā'gnimāndyāpēkṣayā'gnivr̥ddhiḥ ; tēnēha yātyagnirmandatāmiti vacanēna samaṁ na virōdhaḥ||24||
Adhikarana 18 (25) · Śloka 25
kaphapittē viśuddhē'lpaṁ madyapē vātapaittikē|
tarpaṇādikramaṁ kuryāt pēyā'bhiṣyandayēddhi tān||25||
View original
कफपित्ते विशुद्धेऽल्पं मद्यपे वातपैत्तिके|
तर्पणादिक्रमं कुर्यात् पेयाऽभिष्यन्दयेद्धि तान्||२५||
tarpaṇādiviṣayamāha- kaphapittē ityādi| viśuddhē'lpamiti asamyagviśuddhē| tarpaṇādikramē ca pēyāyāḥ sthānē svacchatarpaṇaṁ, vilēpyāḥ sthānē ca ghanatarpaṇaṁ dēyam||25||
Adhikarana 19 (26-27) · Śloka 27
anulōmō'nilaḥ svāsthyaṁ kṣuttr̥ṣṇōrjō manasvitā|
laghutvamindriyōdgāraśuddhirjīrṇauṣadhākr̥tiḥ||26||
klamō dāhō'ṅgasadanaṁ bhramō mūrcchā śirōrujā|
aratirbalahāniśca sāvaśēṣauṣadhākr̥tiḥ||27||
View original
अनुलोमोऽनिलः स्वास्थ्यं क्षुत्तृष्णोर्जो मनस्विता|
लघुत्वमिन्द्रियोद्गारशुद्धिर्जीर्णौषधाकृतिः||२६||
क्लमो दाहोऽङ्गसदनं भ्रमो मूर्च्छा शिरोरुजा|
अरतिर्बलहानिश्च सावशेषौषधाकृतिः||२७||
jīrṇauṣadhaliṅgānyāha- anulōma ityādi| ūrjaḥ balam| indriyaśuddhiḥ indriyapāṭavam| udgārasya cauṣadhagandhādivirahitvamēva śuddhiḥ||26-27||
Adhikarana 20 (28) · Śloka 28
akālē'lpātimātraṁ ca purāṇaṁ na ca bhāvitam|
asamyaksaṁskr̥taṁ caiva vyāpadyētauṣadhaṁ drutam||28||
View original
अकालेऽल्पातिमात्रं च पुराणं न च भावितम्|
असम्यक्संस्कृतं चैव व्यापद्येतौषधं द्रुतम्||२८||
yādr̥śamauṣadhaṁ vyāpadyatē tadāha- akālē ityādi| alpaṁ vā atimātraṁ vā'lpātimātram| na ca bhāvitamiti svarasaistulyavīryairvā'bhāvitam||28||
Adhikarana 21 (29-30) · Śloka 30
ādhmānaṁ parikartiśca srāvō hr̥dgātrayōrgrahaḥ|
jīvādānaṁ savibhraṁśaḥ stambhaḥ sōpadravaḥ klamaḥ||29||
ayōgādatiyōgācca daśaitā vyāpadō matāḥ|
prēṣyabhaiṣajyavaidyānāṁ vaiguṇyādāturasya ca||30||
View original
आध्मानं परिकर्तिश्च स्रावो हृद्गात्रयोर्ग्रहः|
जीवादानं सविभ्रंशः स्तम्भः सोपद्रवः क्लमः||२९||
अयोगादतियोगाच्च दशैता व्यापदो मताः|
प्रेष्यभैषज्यवैद्यानां वैगुण्यादातुरस्य च||३०||
saṁśōdhanāyōgātiyōgajanyā āviṣkr̥tā vyāpadaḥ prāha- ādhmānamityādi| (ādhmānādayaścāmī nāvaśyamayōgātiyōgāntē bhavanti, tēnōpadravabhūtatvāt pr̥thaguktāḥ|) ētā vyāpadaḥ prēṣyādivaiguṇyādutpannā ayōgādatiyōgācca bhavantīti vākyārthaḥ| tatrādhmānamayōgādbhavati, parikartikā tvatiyōgāt, srāvō'yōgāt, hr̥dgrahō'pyayōgādēva, tathā'ṅgagrahō'yōgācca bhavati, jīvādānamatiyōgāt; vibhraṁśastu gudabhraṁśa-sañjñābhraṁśa-kaṇḍvādilakṣaṇabhraṁśabhēdāttrividhō vaktavyaḥ; gudabhraṁśa-sañjñābhraṁśāvatiyōgajanyau, śēṣastu vibhraṁśō'yōgajanyaḥ; upadravō'pyayōgajanya ēva, klamō'pyayōgajaḥ| ētēṣāṁ cāyōgātiyōgajanyatvavibhāga uttaragranthē sphuṭō bhaviṣyati| yadyapi cāyōgātiyōgamithyāyōgāstatra tatra kāraṇatvēnōktāḥ, tathā'pīha vamanavirēcanayōrmithyāyōgaṁ nēcchati; yatō dōṣāṇāṁ caturvidhaiva pravr̥ttirbhavati, yat- atipravr̥tiḥ, asamyakpravr̥ttirvā, apravr̥ttiḥ, alpapravr̥ttirvā; tatrāpyapravr̥ttyalpavr̥ttī ayōgagr̥hītē ēva; yā'pi cātra prātilōmyēna pravr̥ttiḥ, sā'pi dōṣasyāpēkṣitasyāpravartakatvādayōgagr̥hītataiva; vakṣyati hi “ayōgaḥ prātilōmyēna na cālpaṁ vā pravartanam” iti||29-30||
Adhikarana 22 (31-34) · Śloka 34
yōgaḥ samyakpravr̥ttiḥ syādatiyōgō'tivartanam|
ayōgaḥ prātilōmyēna na cālpaṁ vā pravartanam||31||
ślēṣmōtkliṣṭēna durgandhamahr̥dyamati vā bahu|
virēcanamajīrṇē ca pītamūrdhvaṁ pravartatē||32||
kṣudhārtamr̥dukōṣṭhābhyāṁ svalpōtkliṣṭakaphēna vā|
tīkṣṇaṁ pītaṁ sthitaṁ kṣubdhaṁ vamanaṁ syādvirēcanam||33||
prātilōmyēna dōṣāṇāṁ haraṇāttē hyakr̥tsnaśaḥ|
ayōgasañjñē, kr̥cchrēṇa yāti dōṣō navā'lpaśaḥ||34||
View original
योगः सम्यक्प्रवृत्तिः स्यादतियोगोऽतिवर्तनम्|
अयोगः प्रातिलोम्येन न चाल्पं वा प्रवर्तनम्||३१||
श्लेष्मोत्क्लिष्टेन दुर्गन्धमहृद्यमति वा बहु|
विरेचनमजीर्णे च पीतमूर्ध्वं प्रवर्तते||३२||
क्षुधार्तमृदुकोष्ठाभ्यां स्वल्पोत्क्लिष्टकफेन वा|
तीक्ष्णं पीतं स्थितं क्षुब्धं वमनं स्याद्विरेचनम्||३३||
प्रातिलोम्येन दोषाणां हरणात्ते ह्यकृत्स्नशः|
अयोगसञ्ज्ञे, कृच्छ्रेण याति दोषो नवाऽल्पशः||३४||
yōgātiyōgāyōgasvarūpamāha- yōga ityādi| ativartanamiti saṁśōdhyātiriktapravartanam| prātilōmyēnēti vamanasya virēcanēna, virēcanasya vamanēna pravartanam; ētacca prātilōmyapravartanaṁ prāyō vivakṣitadōṣāpravartakatayaivāyōganikṣiptam| na cālpaṁ vā pravartanamiti sarvathā'pravartanamalpaṁ vā pravartanamiti| sthitamiti jhaṭiti ūrdhvaṁ gacchat | ētatprātilōmyapravr̥ttyā yathā'yōgatvaṁ tadāha- prātilōmyēnētyādi| prātilōmyēnākr̥tsnaharaṇāt ayōgasañjñē tē iti yōjyam| prātilōmyaharaṇē'kr̥snadōṣaharaṇamēva darśayannāha- kr̥cchrēṇētyādi| pratilōmaharaṇē kr̥tsnō dōṣō na yāti, alpaśō vā yātīti bhāvaḥ; tēnākr̥tsnadōṣaharaṇaṁ pratilōmaharaṇē upapannamiti bhāvaḥ| ‘kr̥cchrēṇa yadāgacchati cālpaśa’ iti pāṭhē, yacchabdō hētau; pūrvatra pāṭhē vā śabdō hētau||31-34||
Adhikarana 23 (35-36) · Śloka 36
pītauṣadhō na śuddhaścējjīrṇē tasmin punaḥ pibēt|
auṣadhaṁ na tvajīrṇē'nyadbhayaṁ syādatiyōgataḥ||35||
kōṣṭhasya gurutāṁ jñātvā laghutvaṁ balamēva ca|
ayōgē mr̥du vā dadyādauṣadhaṁ tīkṣṇamēva vā||36||
View original
पीतौषधो न शुद्धश्चेज्जीर्णे तस्मिन् पुनः पिबेत्|
औषधं न त्वजीर्णेऽन्यद्भयं स्यादतियोगतः||३५||
कोष्ठस्य गुरुतां ज्ञात्वा लघुत्वं बलमेव च|
अयोगे मृदु वा दद्यादौषधं तीक्ष्णमेव वा||३६||
ādhmānādīnāmayōgātiyōgau kāraṇatvēnōktau, tēna kāraṇayōrayōgātiyōgayōḥ prathamaṁ hētuliṅgacikitsitāni prāha- pītauṣadha ityādi| jīrṇē iti auṣadhē jīrṇē| punaḥ pibēditi tadaharēva| bhayaṁ syādatiyōgata iti pūrvājīrṇauṣadhanavīnauṣadhābhyāmatiyōgaḥ syāt| mr̥du vā dadyādityādau gurukōṣṭhē balavati tīkṣṇaṁ, laghukōṣṭhē durbalē ca mr̥du dadyāditi vyavasthā||35-36||
Adhikarana 24 (37) · Śloka 37
vamanaṁ na tu duśchardaṁ duṣkōṣṭhaṁ na virēcanam|
pāyayētauṣadhaṁ bhūyō hanyāt pītaṁ punarhi tau||37||
View original
वमनं न तु दुश्छर्दं दुष्कोष्ठं न विरेचनम्|
पाययेतौषधं भूयो हन्यात् पीतं पुनर्हि तौ||३७||
punarvamanavirēcanādānaviṣayau prāha- vamanaṁ na tvityādi| punaḥ pītaṁ tu hanyādityarthaḥ||37||
Adhikarana 25 (38-39) · Śloka 39
asnigdhāsvinnadēhasya rūkṣasyānavamauṣadham|
dōṣānutkliśya nirhartumaśaktaṁ janayēdgadān||38||
vibhraṁśaṁ śvayathuṁ hikkāṁ tamasō darśanaṁ bhr̥śam |
piṇḍikōdvēṣṭanaṁ kaṇḍūmūrvōḥ sādaṁ vivarṇatām||39||
View original
अस्निग्धास्विन्नदेहस्य रूक्षस्यानवमौषधम्|
दोषानुत्क्लिश्य निर्हर्तुमशक्तं जनयेद्गदान्||३८||
विभ्रंशं श्वयथुं हिक्कां तमसो दर्शनं भृशम् |
पिण्डिकोद्वेष्टनं कण्डूमूर्वोः सादं विवर्णताम्||३९||
stōkapravr̥ttirūpamayōgaṁ kāraṇabhēdēnāha- asnigdhētyādi| asnigdhasyēti asamyaksnigdhasya| rūkṣasyēti na manāgapi snigdhasya| anavamiti jīrṇatayā mandavīryam| nirhartumiti niḥśēṣēṇa hartum| vibhraṁśamiti viparītapravr̥ttisāmarthyam||38-39||
Adhikarana 26 (40-44) · Śloka 44
snigdhasvinnasya cātyalpaṁ dīptāgnērjīrṇamauṣadham|
śītairvā stabdhamāmē vā dōṣānutkliśya nāharēt||40||
tānēva janayēdrōgānayōgaḥ sarva ēva saḥ|
vijñāya matimāṁstatra yathōktāṁ kārayēt kriyām||41||
taṁ tailalavaṇābhyaktaṁ svinnaṁ prastarasaṅkaraiḥ|
pāyayēta punarjīrṇē samūtrairvā nirūhayēt||42||
nirūḍhaṁ ca rasairdhānvairbhōjayitvā'nuvāsayēt|
phalamāgadhikādārusiddhatailēna mātrayā||43||
snigdhaṁ vātaharaiḥ snēhaiḥ punastīkṣṇēna śōdhayēt|
na cātitīkṣṇēna tatō hyatiyōgastu jāyatē||44||
View original
स्निग्धस्विन्नस्य चात्यल्पं दीप्ताग्नेर्जीर्णमौषधम्|
शीतैर्वा स्तब्धमामे वा दोषानुत्क्लिश्य नाहरेत्||४०||
तानेव जनयेद्रोगानयोगः सर्व एव सः|
विज्ञाय मतिमांस्तत्र यथोक्तां कारयेत् क्रियाम्||४१||
तं तैललवणाभ्यक्तं स्विन्नं प्रस्तरसङ्करैः|
पाययेत पुनर्जीर्णे समूत्रैर्वा निरूहयेत्||४२||
निरूढं च रसैर्धान्वैर्भोजयित्वाऽनुवासयेत्|
फलमागधिकादारुसिद्धतैलेन मात्रया||४३||
स्निग्धं वातहरैः स्नेहैः पुनस्तीक्ष्णेन शोधयेत्|
न चातितीक्ष्णेन ततो ह्यतियोगस्तु जायते||४४||
aparamayōgamāha- snigdhasvinnasya cētyādi| jīrṇamiti alpatvāddīptāgnitvācca jīrṇam| āmē iti apakvē dōṣē, ‘pītaṁ’ iti śēṣaḥ| ētē'trāyōgalakṣaṇatrayēṇa yē pratipāditā gadā na tē bhinnasāmagrījanyā bhinnacikitsā vā, tēna na pūrvamayōgajanyavyāpattiprastāvē paṭhitāḥ; ēvamatiyōgalakṣaṇatayā vakṣyamāṇagadēṣvapi vācyam| yathōktamiti ‘pītauṣadhō na śuddhaścēt’ ityādinōktaṁ; kiṁvā'grē ‘taṁ taila’ ityādigranthēnōktam| pāyayētēti saṁśōdhanaṁ pāyayēta| dhānvairiti dhanvamr̥gapakṣimāṁsarasaiḥ||40-44||
Adhikarana 27 (45-51) · Śloka 51
atitīkṣṇaṁ kṣudhārtasya mr̥dukōṣṭhasya bhēṣajam|
hr̥tvā''śu viṭpittakaphān dhātūnvisrāvayēddravān||45||
balasvarakṣayaṁ dāhaṁ kaṇṭhaśōṣaṁ bhramaṁ tr̥ṣām|
kuryācca madhuraistatra śēṣamauṣadhamullikhēt||46||
vamanē tu virēkaḥ syādvirēkē vamanaṁ punaḥ |
pariṣēkāvagāhādyaiḥ suśītaiḥ stambhayēcca tat||47||
kaṣāyamadhuraiḥ śītairannapānauṣadhaistathā|
raktapittātisāraghnairdāhajvaraharairapi||48||
añjanaṁ candanōśīramajjāsr̥kśarkarōdakam|
lājacūrṇaiḥ pibēnmanthamatiyōgaharaṁ param||49||
śuṅgābhirvā vaṭādīnāṁ siddhāṁ pēyāṁ samākṣikām|
varcaḥsāṅgrāhikaiḥ siddhaṁ kṣīraṁ bhōjyaṁ ca dāpayēt||50||
jāṅgalairvā rasairbhōjyaṁ picchābastiśca śasyatē|
madhurairanuvāsyaśca siddhēna kṣīrasarpiṣā||51||
View original
अतितीक्ष्णं क्षुधार्तस्य मृदुकोष्ठस्य भेषजम्|
हृत्वाऽऽशु विट्पित्तकफान् धातून्विस्रावयेद्द्रवान्||४५||
बलस्वरक्षयं दाहं कण्ठशोषं भ्रमं तृषाम्|
कुर्याच्च मधुरैस्तत्र शेषमौषधमुल्लिखेत्||४६||
वमने तु विरेकः स्याद्विरेके वमनं पुनः |
परिषेकावगाहाद्यैः सुशीतैः स्तम्भयेच्च तत्||४७||
कषायमधुरैः शीतैरन्नपानौषधैस्तथा|
रक्तपित्तातिसारघ्नैर्दाहज्वरहरैरपि||४८||
अञ्जनं चन्दनोशीरमज्जासृक्शर्करोदकम्|
लाजचूर्णैः पिबेन्मन्थमतियोगहरं परम्||४९||
शुङ्गाभिर्वा वटादीनां सिद्धां पेयां समाक्षिकाम्|
वर्चःसाङ्ग्राहिकैः सिद्धं क्षीरं भोज्यं च दापयेत्||५०||
जाङ्गलैर्वा रसैर्भोज्यं पिच्छाबस्तिश्च शस्यते|
मधुरैरनुवास्यश्च सिद्धेन क्षीरसर्पिषा||५१||
atiyōgasya hētvādikamāha- atitīkṣṇamityādi| iyaṁ ca sāmagrī virēcanātiyōgasyaiva ghaṭatē; yatō mr̥dukōṣṭhē bubhukṣitē ca viṭpittakaphaharaṇakramēṇa ca saivātiyujyatē ; vamanātiyōgasāmagrī cānēnōdāharaṇēnōnnēyā; kiṁvā, atitīkṣṇamiti padēnaiva vamanasyāpyatitīkṣṇatvamatiyōgakāraṇamuktaṁ, viṭpittakaphaharaṇaṁ yathāyōgyatayā kramēṇa virēcanē vamanē ca bōddhavyam| śēṣamauṣadhamullikhēditi tādātvikī cikitsā| mr̥dvitipadaṁ vamanēna virēcanēna ca sambadhyatē| vaṭādīnāmiti nyagrōdhōdumbarāśvatthakapītanānām| varcaḥsaṅgrāhikāḥ ṣaḍvirēcanaśatāśritīyōktāḥ priyaṅgvanantādayaḥ||45-51||
Adhikarana 28 (52-56) · Śloka 56
vamanasyātiyōgē tu śītāmbupariṣēcitaḥ|
pibēt kaphaharairmanthaṁ saghr̥takṣaudraśarkaram||52||
sōdgārāyāṁ bhr̥śaṁ vamyāṁ mūrcchāyāṁ dhānyamustayōḥ|
samadhūkāñjanaṁ cūrṇaṁ lēhayēnmadhusaṁyutam||53||
vamatō'ntaḥpraviṣṭāyāṁ jihvāyāṁ kavalagrahāḥ|
snigdhāmlalavaṇairhr̥dyairyūṣakṣīrarasairhitāḥ||54||
phalānyamlāni khādēyustasya cānyē'gratō narāḥ|
niḥsr̥tāṁ tu tiladrākṣākalkaliptāṁ pravēśayēt||55||
vāggrahānilarōgēṣu ghr̥tamāṁsōpasādhitām|
yavāgūṁ tanukāṁ dadyāt snēhasvēdau ca buddhimān||56||
View original
वमनस्यातियोगे तु शीताम्बुपरिषेचितः|
पिबेत् कफहरैर्मन्थं सघृतक्षौद्रशर्करम्||५२||
सोद्गारायां भृशं वम्यां मूर्च्छायां धान्यमुस्तयोः|
समधूकाञ्जनं चूर्णं लेहयेन्मधुसंयुतम्||५३||
वमतोऽन्तःप्रविष्टायां जिह्वायां कवलग्रहाः|
स्निग्धाम्ललवणैर्हृद्यैर्यूषक्षीररसैर्हिताः||५४||
फलान्यम्लानि खादेयुस्तस्य चान्येऽग्रतो नराः|
निःसृतां तु तिलद्राक्षाकल्कलिप्तां प्रवेशयेत्||५५||
वाग्ग्रहानिलरोगेषु घृतमांसोपसाधिताम्|
यवागूं तनुकां दद्यात् स्नेहस्वेदौ च बुद्धिमान्||५६||
puratō'mlaphalakhādanaṁ mukhasrāvaṇēna jihvāstabdhatvaṁ hantum | atiyōgē niḥsr̥tāmiti jihvāviśēṣaṇam||52-56||
Adhikarana 29 (57) · Śloka 57
vamitaśca viriktaśca mandāgniśca vilaṅghitaḥ|
agniprāṇavivr̥ddhyarthaṁ kramaṁ pēyādikaṁ bhajēt ||57||
View original
वमितश्च विरिक्तश्च मन्दाग्निश्च विलङ्घितः|
अग्निप्राणविवृद्ध्यर्थं क्रमं पेयादिकं भजेत् ||५७||
atiyōgē'pi yathā pēyādikramō bhavati tadāha- vamitaścētyādi| atiharaṇādativamitō'tiviriktaścēti bōddhavyam||57||
Adhikarana 30 (58-60) · Śloka 60
bahudōṣasya rūkṣasya hīnāgnēralpamauṣadham|
sōdāvartasya cōtkliśya dōṣānmārgānnirudhya ca||58||
bhr̥śamādhmāpayēnnābhiṁ pr̥ṣṭhapārśvaśirōrujam|
śvāsaviṇmūtravātānāṁ saṅgaṁ kuryācca dāruṇam||59||
abhyaṅgasvēdavartyādi sanirūhānuvāsanam|
udāvartaharaṁ sarvaṁ karmādhmātasya śasyatē||60||
View original
बहुदोषस्य रूक्षस्य हीनाग्नेरल्पमौषधम्|
सोदावर्तस्य चोत्क्लिश्य दोषान्मार्गान्निरुध्य च||५८||
भृशमाध्मापयेन्नाभिं पृष्ठपार्श्वशिरोरुजम्|
श्वासविण्मूत्रवातानां सङ्गं कुर्याच्च दारुणम्||५९||
अभ्यङ्गस्वेदवर्त्यादि सनिरूहानुवासनम्|
उदावर्तहरं सर्वं कर्माध्मातस्य शस्यते||६०||
ayōgātiyōgayōrādhmānādivyāpadāṁ yathākramaṁ hētuliṅgacikitsādi nirdiśannāha- bahudōṣasyētyādi| ētāśca vyāpadō nāvaśyamatiyōgāyōgayōrbhavanti, upadravabhūtatvāt ; ata ēvōpakalpanīyē- “atiyōgāyōganimittānimānupadravān vidyāt”- “ādhmānaṁ parikartikā”(sū.a.15) ityādinā granthēna ētā daśa vyāpadaḥ pratipāditāḥ||58-60||
Adhikarana 31 (61-63) · Śloka 63
snigdhēna gurukōṣṭhēna sāmē balavadauṣadham|
kṣāmēṇa mr̥dukōṣṭhēna śrāntēnālpabalēna vā||61||
pītaṁ gatvā gudaṁ sāmamāśu dōṣaṁ nirasya ca|
tīvraśūlāṁ sapicchāsrāṁ karōti parikartikām||62||
laṅghanaṁ pācanaṁ sāmē rūkṣōṣṇaṁ laghubhōjanam|
br̥ṁhaṇīyō vidhiḥ sarvaḥ kṣāmasya madhurastathā||63||
View original
स्निग्धेन गुरुकोष्ठेन सामे बलवदौषधम्|
क्षामेण मृदुकोष्ठेन श्रान्तेनाल्पबलेन वा||६१||
पीतं गत्वा गुदं साममाशु दोषं निरस्य च|
तीव्रशूलां सपिच्छास्रां करोति परिकर्तिकाम्||६२||
लङ्घनं पाचनं सामे रूक्षोष्णं लघुभोजनम्|
बृंहणीयो विधिः सर्वः क्षामस्य मधुरस्तथा||६३||
parikartikāmāha- snigdhēnētyādi| pītaṁ gatvā gudamityādi virēcanātiyōgajanyaparikartikāyāṁ saṅgataṁ, na vamanātiyōgajanyaparikartikāyām; upakalpanīyē ca sākṣādvamanāyōgātiyōgajanyatayaivādhmānādaya uktāḥ, tēnānuktō'pi vamanavyāpattau parikartō'nēnōdāharaṇēna kalpanīyaḥ; tantrāntarē'pyuktaṁ- ‘yā tu parikartikā virēcanē, tadvamanē kaṇṭhakarṣaṇaṁ; yō'dhaḥparisrāvō virēcanē, sa vamanē kaphaprasēkaḥ” (su.ci.a.34) iti; tadanayā diśā ādhmānādīni vamanavirēcanayōrayōgātiyōgajanyatayā vyākhyātānītyēkē| āśu dōṣaṁ nirasyēti vamanātiyōgajanyēyaṁ vyāpat| atra laṅghanādikriyā atiyōgē satyapyāmapācanāya jñēyā| kṣāmēṇa mr̥dukōṣṭhēnētyādisamprāptijanitasya kṣāmapuruṣaprabhavasya laṅghanapācanādyamupakrāntamēva||61-63||
Adhikarana 32 (64-67) · Śloka 67
āmē jīrṇē'nubandhaścēt kṣārāmlaṁ laghu śasyatē|
puṣpakāsīsamiśraṁ vā kṣārēṇa lavaṇēna vā||64||
sadāḍimarasaṁ sarpiḥ pibēdvātē'dhikē sati|
dadhyamlaṁ bhōjanē pānē saṁyuktaṁ dāḍimatvacā||65||
dēvadārutilānāṁ vā kalkamuṣṇāmbunā pibēt|
aśvatthōdumbaraplakṣakadambairvā śr̥taṁ payaḥ||66||
kaṣāyamadhuraṁ śītaṁ picchābastimathāpi vā|
yaṣṭīmadhukasiddhaṁ vā snēhabastiṁ pradāpayēt||67||
View original
आमे जीर्णेऽनुबन्धश्चेत् क्षाराम्लं लघु शस्यते|
पुष्पकासीसमिश्रं वा क्षारेण लवणेन वा||६४||
सदाडिमरसं सर्पिः पिबेद्वातेऽधिके सति|
दध्यम्लं भोजने पाने संयुक्तं दाडिमत्वचा||६५||
देवदारुतिलानां वा कल्कमुष्णाम्बुना पिबेत्|
अश्वत्थोदुम्बरप्लक्षकदम्बैर्वा शृतं पयः||६६||
कषायमधुरं शीतं पिच्छाबस्तिमथापि वा|
यष्टीमधुकसिद्धं वा स्नेहबस्तिं प्रदापयेत्||६७||
āmāvasthākartavyamāha- āmē jīrṇa ityādi| kṣārāmlaṁ laghu śasyata iti atīsārē yaduktaṁ- “cāṅgērīkōladadhyamlanāgarakṣārasaṁyutam| ghr̥taṁ” (ci.a.19) iti; laghumātraṁ ca śasyata iti jñēyam| puṣpakāsīsamityatra puṣpaśabdēna kēcit sāṅgrāhikāni dhātakīkusumādīni grāhayanti||64-67||
Adhikarana 33 (68-70) · Śloka 70
alpaṁ tu bahudōṣasya dōṣamutkliśya bhēṣajam|
alpālpaṁ srāvayēt kaṇḍūṁ śōphaṁ kuṣṭhāni gauravam||68||
kuryāccāgnibalōtklēśastaimityārucipāṇḍutāḥ|
parisrāvaḥ sa, taṁ dōṣaṁ śamayēdvāmayēdapi||69||
snēhitaṁ vā punastīkṣṇaṁ pāyayēt virēcanam|
śuddhē cūrṇāsavāriṣṭān saṁskr̥tāṁśca pradāpayēt||70||
View original
अल्पं तु बहुदोषस्य दोषमुत्क्लिश्य भेषजम्|
अल्पाल्पं स्रावयेत् कण्डूं शोफं कुष्ठानि गौरवम्||६८||
कुर्याच्चाग्निबलोत्क्लेशस्तैमित्यारुचिपाण्डुताः|
परिस्रावः स, तं दोषं शमयेद्वामयेदपि||६९||
स्नेहितं वा पुनस्तीक्ष्णं पाययेत् विरेचनम्|
शुद्धे चूर्णासवारिष्टान् संस्कृतांश्च प्रदापयेत्||७०||
alpamityādinā parisrāvamāha| śamayēdvāmayēdapītyādau alpadōṣē śamanaṁ, bahudōṣē ūrdhvagatadōṣē tu vamanamiti vyavasthā| vāmayēdapītyatrāpi snēhitaṁ punariti sambadhyatē| cūrṇāsavāriṣṭā grahaṇyarśaścikitsādiṣu jñēyāḥ||68-70||
Adhikarana 34 (71-75) · Śloka 75
pītauṣadhasya vēgānāṁ nigrahānmārutādayaḥ|
kupitā hr̥dayaṁ gatvā ghōraṁ kurvanti hr̥dgraham||71||
sa hikkākāsapārśvārtidainyalālākṣivibhramaiḥ|
jihvāṁ khādati niḥsañjñō dantān kiṭikiṭāpayan||72||
na gacchēdvibhramaṁ tatra vāmayēdāśu taṁ bhiṣak|
madhuraiḥ pittamūrcchārtaṁ kaṭubhiḥ kaphamūrcchitam||73||
pācanīyaistataścāsya dōṣaśēṣaṁ vipācayēt|
kāyāgniṁ ca balaṁ cāsya kramēṇōtthāpayēttataḥ ||74||
pavanēnātivamatō hr̥dayaṁ yasya pīḍyatē|
tasmai snigdhāmlalavaṇaṁ dadyāt pittakaphē'nyathā||75||
View original
पीतौषधस्य वेगानां निग्रहान्मारुतादयः|
कुपिता हृदयं गत्वा घोरं कुर्वन्ति हृद्ग्रहम्||७१||
स हिक्काकासपार्श्वार्तिदैन्यलालाक्षिविभ्रमैः|
जिह्वां खादति निःसञ्ज्ञो दन्तान् किटिकिटापयन्||७२||
न गच्छेद्विभ्रमं तत्र वामयेदाशु तं भिषक्|
मधुरैः पित्तमूर्च्छार्तं कटुभिः कफमूर्च्छितम्||७३||
पाचनीयैस्ततश्चास्य दोषशेषं विपाचयेत्|
कायाग्निं च बलं चास्य क्रमेणोत्थापयेत्ततः ||७४||
पवनेनातिवमतो हृदयं यस्य पीड्यते|
तस्मै स्निग्धाम्ललवणं दद्यात् पित्तकफेऽन्यथा||७५||
pītauṣadhasyētyādinā hr̥dgrahamāha| na gacchēdvibhramaṁ tatrēti hr̥dgrahapīḍitō'yaṁ mriyamāṇō vā'yamiti bhrāntiṁ na gacchēdityarthaḥ| vamanaṁ cātra mūrcchitē duḥśakaprayōgaṁ, tēna mūrcchārambha ēva vamanaṁ kārayitavyaṁ; kiṁvā mūrcchāyāmapyaṅgulīpravēśādinā vamanaṁ kārayitavyam| pittamūrcchārtamiti pittaprabaladōṣajanitamūrcchārtam| ativamata iti vamanāyātipravāhaṇaṁ kurvataḥ| pittakaphē'nyathēti pittē kaphē vā hr̥dayapīḍākarē snigdhāmlalavaṇaviparītaṁ rūkṣatiktakaṭukādikramaṁ kuryāt||71-75||
Adhikarana 35 (76-77) · Śloka 77
pītauṣadhasya vēgānāṁ nigrahēṇa kaphēna vā|
ruddhō'ti vā viśuddhasya gr̥hṇātyaṅgāni mārutaḥ||76||
stambhavēpathunistōdasādōdvēṣṭanamanthanaiḥ|
tatra vātaharaṁ sarvaṁ snēhasvēdādi kārayēt ||77||
View original
पीतौषधस्य वेगानां निग्रहेण कफेन वा|
रुद्धोऽति वा विशुद्धस्य गृह्णात्यङ्गानि मारुतः||७६||
स्तम्भवेपथुनिस्तोदसादोद्वेष्टनमन्थनैः|
तत्र वातहरं सर्वं स्नेहस्वेदादि कारयेत् ||७७||
pītauṣadhasyētyādinā aṅgagrahaṇamayōgajamatiyōgajaṁ cāha| kaphēna vā ruddhō dōṣaḥ punaraṅgāni nigr̥hṇāti; śuddhasya vā mārutaḥ kupitō'ṅgāni pratigr̥hṇāti stambhādibhiḥ||76-77||
Adhikarana 36 (78-84) · Śloka 84
atitīkṣṇaṁ mr̥dau kōṣṭhē laghudōṣasya bhēṣajam|
dōṣān hr̥tvā vinirmathya jīvaṁ harati śōṇitam||78||
tēnānnaṁ miśritaṁ dadyādvāyasāya śunē'pi vā|
bhuṅktē taccēdvadējjīvaṁ na bhuṅktē pittamādiśēt||79||
śuklaṁ vā bhāvitaṁ vastramāvānaṁ kōṣṇavāriṇā|
prakṣālitaṁ vivarṇaṁ syāt pittē śuddhaṁ tu śōṇitē||80||
tr̥ṣṇāmūrcchāmadārtasya kuryādāmaraṇāt kriyām|
tasya pittaharīṁ sarvāmatiyōgē ca yā hitā ||81||
mr̥gagōmahiṣājānāṁ sadyaskaṁ jīvatāmasr̥k|
pibējjīvābhisandhānaṁ jīvaṁ taddhyāśu gacchati ||82||
tadēva darbhamr̥ditaṁ raktaṁ bastiṁ pradāpayēt|
śyāmākāśmaryabadarīdūrvōśīraiḥ śr̥taṁ payaḥ||83||
ghr̥tamaṇḍāñjanayutaṁ śītaṁ bastiṁ pradāpayēt|
picchābastiṁ suśītaṁ vā ghr̥tamaṇḍānuvāsanam||84||
View original
अतितीक्ष्णं मृदौ कोष्ठे लघुदोषस्य भेषजम्|
दोषान् हृत्वा विनिर्मथ्य जीवं हरति शोणितम्||७८||
तेनान्नं मिश्रितं दद्याद्वायसाय शुनेऽपि वा|
भुङ्क्ते तच्चेद्वदेज्जीवं न भुङ्क्ते पित्तमादिशेत्||७९||
शुक्लं वा भावितं वस्त्रमावानं कोष्णवारिणा|
प्रक्षालितं विवर्णं स्यात् पित्ते शुद्धं तु शोणिते||८०||
तृष्णामूर्च्छामदार्तस्य कुर्यादामरणात् क्रियाम्|
तस्य पित्तहरीं सर्वामतियोगे च या हिता ||८१||
मृगगोमहिषाजानां सद्यस्कं जीवतामसृक्|
पिबेज्जीवाभिसन्धानं जीवं तद्ध्याशु गच्छति ||८२||
तदेव दर्भमृदितं रक्तं बस्तिं प्रदापयेत्|
श्यामाकाश्मर्यबदरीदूर्वोशीरैः शृतं पयः||८३||
घृतमण्डाञ्जनयुतं शीतं बस्तिं प्रदापयेत्|
पिच्छाबस्तिं सुशीतं वा घृतमण्डानुवासनम्||८४||
atitīkṣṇamityādinā jīvādānamāha| laghudōṣasyēti svalpadōṣasya| vinirmathyēti śōṇitamēva kṣōbhayitvā | jīvamiti jīvanahētudhāturūpaṁ śōṇitam| śōṇitaṁ kiñcidraktapittakṣōbhādbhavati, kiñcicca jīvaśōṇitaṁ bhavati; tadviśēṣaparīkṣārthamāha- tēnānnamityādi| pittamādiśēditi śōṇitagataṁ pittamādiśēd raktapittamiti yāvat| āvānamiti śuṣkam| pittē iti raktapittē sati kṣālitaṁ vastraṁ vivarṇaṁ bhavati, jīvaśōṇitē tu sati śuddhaṁ vastraṁ bhavati| parīkṣā ca cikitsābhēdārthamēva; raktapittē raktapittaharī kriyā, jīvaśōṇitaṁ tu dr̥ṣṭvā ‘tr̥ṣṇāmūrcchāmadārtasya’ ityādinōktā kartavyā| atiyōgē ca yā hitēti atraiva ‘pariṣēkāvagāhādyaiḥ suśītaiḥ stambhayēcca tam’ ityādinōktā jñēyā| jīvaṁ taddhyāśu gacchatīti asr̥kprabhāvādāśvēva śōṇitarūpatāṁ yāti sadyaskamasr̥k| śyāmētyādau śyāmā priyaṅguḥ||78-84||
Adhikarana 37 (85-87) · Śloka 87
gudaṁ bhraṣṭaṁ kaṣāyaiśca stambhayitvā pravēśayēt|
sāma gāndharvaśabdāṁśca sañjñānāśē'sya kārayēt||85||
yadā virēcanaṁ pītaṁ viḍantamavatiṣṭhatē|
vamanaṁ bhēṣajāntaṁ vā dōṣānutkliśya nāvahēt||86||
tadā kurvanti kaṇḍvādīn dōṣāḥ prakupitā gadān|
sa vibhraṁśō matastatra syādyathāvyādhi bhēṣajam||87||
View original
गुदं भ्रष्टं कषायैश्च स्तम्भयित्वा प्रवेशयेत्|
साम गान्धर्वशब्दांश्च सञ्ज्ञानाशेऽस्य कारयेत्||८५||
यदा विरेचनं पीतं विडन्तमवतिष्ठते|
वमनं भेषजान्तं वा दोषानुत्क्लिश्य नावहेत्||८६||
तदा कुर्वन्ति कण्ड्वादीन् दोषाः प्रकुपिता गदान्|
स विभ्रंशो मतस्तत्र स्याद्यथाव्याधि भेषजम्||८७||
gudaṁ bhraṣṭamityādinā gudabhraṁśarūpaṁ vibhraṁśamāha| kaṣāyairiti kaṣāyarasaiḥ| sāmētyādinā sañjñāvibhraṁśarūpavibhraṁśacikitsāmāha| sāma sāntvanam| gāndharvaśabdō gītam| ētau ca vibhraṁśāvatiyōgajanyau| yadētyādinā tr̥tīyamayōgajanyavibhraṁśamāha| viḍantamavatiṣṭhata iti malamātramapahr̥tyāvatiṣṭhatē| bhēṣajāntamiti bhēṣajamātraṁ vamanēnāvatiṣṭhatē| nāvahēditi nāpaharati| ētadvyāpadaśca vibhraṁśasañjñā pāribhāṣikī| yathāvyādhibhēṣajamiti kaṇḍvādiviparītaṁ bhēṣajam||85-87||
Adhikarana 38 (88-89) · Śloka 89
pītaṁ snigdhēna sasnēhaṁ taddōṣairmārdavādvr̥tam|
na vāhayati dōṣāṁstu svasthānāt stambhayēccyutān||88||
vātasaṅgagudastambhaśūlaiḥ kṣarati cālpaśaḥ|
tīkṣṇaṁ bastiṁ virēkaṁ vā sō'rhō laṅghitapācitaḥ||89||
View original
पीतं स्निग्धेन सस्नेहं तद्दोषैर्मार्दवाद्वृतम्|
न वाहयति दोषांस्तु स्वस्थानात् स्तम्भयेच्च्युतान्||८८||
वातसङ्गगुदस्तम्भशूलैः क्षरति चाल्पशः|
तीक्ष्णं बस्तिं विरेकं वा सोऽर्हो लङ्घितपाचितः||८९||
pītaṁ snigdhēnētyādinā stambhamāha| mārdavādvr̥tamiti bhēṣajasya mr̥dutayā dōṣairvr̥tam| svasthānāccyutān stambhayēditi yōjanīyam| sō'rha iti laṅghanapācanānantaraṁ tīkṣṇaṁ bastiṁ virēkaṁ vā tīkṣṇamarhatītyarthaḥ||88-89||
Adhikarana 39 (90-91) · Śloka 91
rūkṣaṁ virēcanaṁ pītaṁ rūkṣēṇālpabalēna vā|
mārutaṁ kōpayitvā''śu kuryāddhōrānupadravān||90||
stambhaśūlāni ghōrāṇi sarvagātrēṣu muhyataḥ|
snēhasvēdādikastatra kāryō vātaharō vidhiḥ||91||
View original
रूक्षं विरेचनं पीतं रूक्षेणाल्पबलेन वा|
मारुतं कोपयित्वाऽऽशु कुर्याद्धोरानुपद्रवान्||९०||
स्तम्भशूलानि घोराणि सर्वगात्रेषु मुह्यतः|
स्नेहस्वेदादिकस्तत्र कार्यो वातहरो विधिः||९१||
rūkṣamityādinā upadravānāha| yadyapyādhmānādayō'pyamī upadravā ēva, tathā'pi tēṣāṁ sañjñāntarēṇaiva gr̥hītatvācchūlādaya ēva upadravaśabdābhihitāḥ| śūlādayaścāmī pradhānānyuttarakālabhāvitvādanupadravarūpā apyupadravaśabdēnōcyantē; yathā- “dhūmaḥ kuryādupadravān” (sū.a.5) iti; kiṁvā, ayōgākhyasya vyādhēramī upadravā iti jñēyam||90-91||
Adhikarana 40 (92-93) · Śloka 93
snigdhasya mr̥dukōṣṭhasya mr̥dūtkliśyauṣadhaṁ kapham|
pittaṁ vātaṁ ca saṁrudhya satandrāgauravaṁ klamam||92||
daurbalyaṁ cāṅgasādaṁ ca kuryādāśu tadullikhēt|
laṅghanaṁ pācanaṁ cātra snigdhaṁ tīkṣṇaṁ ca śōdhanam||93||
View original
स्निग्धस्य मृदुकोष्ठस्य मृदूत्क्लिश्यौषधं कफम्|
पित्तं वातं च संरुध्य सतन्द्रागौरवं क्लमम्||९२||
दौर्बल्यं चाङ्गसादं च कुर्यादाशु तदुल्लिखेत्|
लङ्घनं पाचनं चात्र स्निग्धं तीक्ष्णं च शोधनम्||९३||
snigdhasyētyādinā klamamāha| kaphaṁ pittaṁ cōtkliśya vātaṁ ca tābhyāmēva saṁrudhya bhēṣajaṁ tandrādiyuktaṁ klamaṁ kuryāt| tadullikhēditi tad bhēṣajaṁ kaphapittaṁ cōllikhēdityarthaḥ||92-93||
Adhikarana 41 (94-95) · Śloka 95
tatra ślōkau- ityētā vyāpadaḥ prōktāḥ sarūpāḥ sacikitsitāḥ|
vamanasya virēkasya kr̥tasyākuśalairnr̥ṇām ||94||
ētā vijñāya matimānavasthāścaiva tattvataḥ|
dadyāt saṁśōdhanaṁ samyagārōgyārthī nr̥ṇāṁ sadā||95||
View original
तत्र श्लोकौ- इत्येता व्यापदः प्रोक्ताः सरूपाः सचिकित्सिताः|
वमनस्य विरेकस्य कृतस्याकुशलैर्नृणाम् ||९४||
एता विज्ञाय मतिमानवस्थाश्चैव तत्त्वतः|
दद्यात् संशोधनं सम्यगारोग्यार्थी नृणां सदा||९५||
ityētā ityādinā adhyāyārthasaṅgrahaṁ darśayitvā vyāpadutpādahētumāha| dadyāt saṁśōdhanaṁ samyagiti tathā saṁśōdhanaṁ dadyād yathā vyāpadō nōtpadyanta ēvētyarthaḥ||94-95||
Adhikarana puShpikA · Śloka 6
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē'prāptē dr̥ḍhabalasampūritē siddhisthānē vamanavirēcanavyāpatsiddhirnāma ṣaṣṭhō'dhyāyaḥ||6||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृतेऽप्राप्ते दृढबलसम्पूरिते सिद्धिस्थाने वमनविरेचनव्यापत्सिद्धिर्नाम षष्ठोऽध्यायः||६||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāṁ siddhisthānē vamanavirēcanavyāpatsiddhi(saṁśōdhanavyāpatsiddhi)rnāma ṣaṣṭhō'dhyāyaḥ||6||