Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaḥ khuḍḍākacatuṣpādamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातः खुड्डाकचतुष्पादमध्यायं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
svasthacatuṣkānantaraṁ svasthāturayōrubhayōrapi hitatvēna nirdēśacatuṣkō'bhidhīyatē| svasthāturahitaṁ vaidyabhēṣajādi nirdiśatīti nirdēśacatuṣkaḥ, tatrāpi svasthāturahitēṣu pradhānabhūtacikitsāṅgavaidyādipādacatuṣṭayābhidhāyakatvēna khuḍḍākacatuṣpādō'bhidhīyatē| khuḍḍākaśabdō'lpavacanaḥ; yathā- khuḍḍikā garbhāvakrāntiḥ, alpētyarthaḥ| vaidyauṣadhaparicārakarōgiṇaścikitsāyāścatvāraḥ pādāḥ, catuṣpādaṁ taṁ khuḍḍākamabhidhēyatayā'dhikr̥tya kr̥tō'dhyāyaḥ khuḍḍākacatuṣpādaḥ| atrōtpannasya tu pratyayasya “adhyāyānuvākayōrluk ca” (pā.a.5pā.2sū.60) iti luk| khuḍḍākatvaṁ cāsya vakṣyamāṇamahācatuṣpādamapēkṣya||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
bhiṣagdravyāṇyupasthātā rōgī pādacatuṣṭayam|
guṇavat kāraṇaṁ jñēyaṁ vikāravyupaśāntayē||3||
View original
भिषग्द्रव्याण्युपस्थाता रोगी पादचतुष्टयम्|
गुणवत् कारणं ज्ञेयं विकारव्युपशान्तये||३||
atra bhiṣagādāvuktaḥ pradhānatvāt, vakṣyati hi- “pradhānaṁ bhiṣagatra tu” iti; tadanu bhēṣajaṁ, cikitsāyāṁ pradhānakāraṇabhūtatvāt; tadanu paricārakaḥ, bhēṣajaprayōgasya kalkakvāthādisādhyasya tadadhīnatvāt| yadyapyāturādhikaraṇamārōgyaṁ pādaiḥ sampādyatē , sa ēva ca vaidyādīnāmupakāryaḥ, upakāryaśca pradhānaṁ bhavati, tathā'pīha vyādhipraśamē sādhyē yathā vaidyādipādatrayasya vyāpārō na tathā''turasyētyaprādhānyavivakṣayā paścāduktaḥ| pādaścaturthō bhāgaḥ, ślōkādipādavadvaidyādiṣu pādasañjñākaraṇēnānyataravaikalyēnāpi cikitsā na bhavatīti darśayati| guṇavaditi vakṣyamāṇa-śrutēparyavadātatvādiguṇavat| iha ca vaidyādayō vyāpriyamāṇā ēva vikārapraśamanē kāraṇaṁ bhavanti, yataḥ kāraṇatvaṁ kāryē vyāpāravatāmēva bhavati; tathā hi- dēvadattaḥ pācaka ityuktē tuṣabusaprakṣēpādikriyayaiva pākaṁ karōtīti gamyatē; ētēna yaducyatē- “caturṇāṁ bhiṣagādīnāṁ” ityādinā ślōkēna vaidyādīnāṁ pravr̥ttiścikitsā vyādhipraśamahēturabhidhātavyā, iha tu vaidyādaya ēvēti pūrvāparavirōdhaḥ; tanna bhavati, iha vaidyādipravr̥ttērvaidyādigrahaṇēnaiva grahaṇāt| caturṇāmityādau ślōkē vaidyādīnāṁ dharmiṇāṁ dharmarūpāyāśca pravr̥ttērbhēdaṁ puraskr̥tya cikitsāyāḥ kriyārūpāyāḥ kathanam| ētē vaidyādayō vikāraśamanē kāraṇamēvēti niyamaḥ, na punarētairēva vikārapraśamanamiti niyamaḥ, yatō vaidyādīn pratyākhyāyāpi rōgaśāntirbhavati; vakṣyati hi mahācatuṣpādē- “yē hyāturāḥ kēvalādbhēṣajādr̥tē samuttiṣṭhantē” (sū.a.10) ityādinā||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
vikārō dhātuvaiṣamyaṁ, sāmyaṁ prakr̥tirucyatē|
sukhasañjñakamārōgyaṁ, vikārō duḥkhamēva ca||4||
View original
विकारो धातुवैषम्यं, साम्यं प्रकृतिरुच्यते|
सुखसञ्ज्ञकमारोग्यं, विकारो दुःखमेव च||४||
atra vikāravyupaśāntaya ityuktaṁ, tēna vikārasvarūpajñānārthamāha- vikārō dhātuvaiṣamyamityādi| dhātavō vātādayō rasādayaśca tathā rajaḥprabhr̥tayaśca, tēṣāṁ vaiṣamyaṁ vyavahriyamāṇasvāsthyahētōḥ svamānānnyūnatvamadhikatvaṁ vā| sāmyaṁ dhātusāmyaṁ; prakr̥tiḥ ārōgyam| ucyatēgrahaṇādvaidyakasiddhāntē hīyaṁ prakr̥tivikāravyavasthā, anyadarśanasiddhāntaparigrahē tu vikāraḥ ṣōḍaśakaḥ, prakr̥tirguṇānāṁ sāmyāvasthā bhavatīti darśayati| nanu, rātridinabhōjanānāṁ tāsu tāsvavasthāsu ślēṣmaprakōpādinā nityaṁ dhātuvaiṣamyamasti, tatkutō dhātusāmyamityāha- sukhasañjñakamityādi| sukhahētuḥ sukham, ēvaṁ duḥkhahēturduḥkhaṁ; yatō na duḥkhaṁ vyādhiḥ, tathā hi sati na jvarādīnāṁ vyādhitvaṁ syāt; ata ēva suśrutē'pyuktaṁ- “tattu saptavidhē vyādhāvupanipatati” (su.sū. a.24) iti; sañjñakagrahaṇāt paramārthatō'sukhamapi lōkē sukhamiti yad vyavahriyatē, tadiha gr̥hyata iti darśayati; tēna, divārātribhōjanāvasthādijanitaṁ dhātuvaiṣamyamudvējakavikārākartr̥tvēna sukhamiti vyavahriyatē, tēna yō hyalpaḥ sa nāstyēvēti kr̥tvā'lpē'pi dhātuvaiṣamyē dhātusāmyavyavahāraḥ siddhō bhavati; tathā sañjñakagrahaṇēna laukikasukhaṁ na paramārthataḥ sukhamiti darśayati, yatō vakṣyati “sarvaṁ kāraṇavadduḥkhaṁ” (śā. a.1) ityādi; ‘ēva ca’ grahaṇēna duḥkhaṁ paramārthatō'pi duḥkhamēvēti darśayati, na sukhamiva vyavahāramātrēṇa| atra ca dhātuvaiṣamyēṇa kāraṇēnōpacārāttatkāryajvarādayō'bhidhīyantē, yatō dhātuvaiṣamyajō hi vikārō na dhātuvaiṣamyamātraṁ, yadvakṣyati- “svadhātuvaiṣamyanimittajā yē vikārasaṅghā bahavaḥ śarīrē” (sū. a.19) ityādi, tathā “vikr̥timāpannā nānāvidhairvikāraiḥ śarīramupatapanti” (vi. a.1) ityādi, tathā suśrutē'pyuktaṁ- “vātapittakaphaśōṇitasannipātavaiṣamyanimittāḥ ” (sū.a.1) iti| atra pakṣē dhātuvaiṣamyajaścēdvikārastadā janitavikāraṁ dhātuvaiṣamyaṁ kva praviśatu; kiṁ vikārē, uta ārōgyē? na tāvadārōgyē, yataḥ “ityuktaṁ kāraṇaṁ kāryaṁ dhātusāmyamihōcyatē| dhātusāmyakriyā cōktā tantrasyāsya prayōjanam” (sū. a.1) ityanēna granthēnārōgyaṁ dhātusāmyamityuktaṁ; na ca rōgē praviśati, rōgahētutvēnaiva kathitatvāt; atha mataṁ dhātuvaiṣamyaṁ bhavati, vikārō na bhavatīti; ēṣā daśā nāstyēva; yatō'vaśyaṁ pramāṇādhikō dōṣaḥ svaliṅgādhikō bhavati, kṣīṇō vā kṣīṇasvalakṣaṇa iti; iha tarhi dhātuvaiṣamyamēva vikārō'stu, ēvamayaṁ granthō'pi mukhyō bhavati; dhātuvaiṣamyajavikārapratipādakastu grantha āviṣkr̥tatamajvarādipratipādakatvēna vyavasthāpyatāṁ, tēna dhātuvaiṣamyaṁ ca dhātuvaiṣamyajāśca jvarādayō vikārā bhavanti; dhātuvaiṣamyajātēṣvapi hi jvarādiṣu dhātuvaiṣamyarūpatā'styēva; kiñca svamānakṣīṇā dōṣāḥ kiñcidvikāraṁ na janayanti, kṣīṇalakṣaṇaṁ vaiṣamyamēva paraṁ yānti; vacanaṁ hi- “kṣīṇā jahati liṅgaṁ svaṁ samāḥ svaṁ karma kurvatē” (sū.a.7) iti; nātra dhātuvaiṣamyamātraṁ vikāra iti bruvatāmayaṁ panthāḥ; yē tu dhātuvaiṣamyajō vikāra iti vyavasthitāḥ, tē tvajanitavyapadēśyavikāraṁ dhātuvaiṣamyaṁ rātridināvasthādikr̥tadhātuvaiṣamyavadalpatvēnāvyapadēśyatayā dhātusāmya ēva prakṣipantīti; tilakālakamaṣakaprabhr̥tīnāṁ tu dhātuvaiṣamyajatvēnēha carakē rōgatvaṁ suvyaktamēva, duḥkhahētutvaṁ ca tēṣāṁ jñātānāṁ manōduḥkhakartr̥tvēna||4||
Adhikarana 4 (5) · Śloka 5
caturṇāṁ bhiṣagādīnāṁ śastānāṁ dhātuvaikr̥tē|
pravr̥ttirdhātusāmyārthā cikitsētyabhidhīyatē||5||
View original
चतुर्णां भिषगादीनां शस्तानां धातुवैकृते|
प्रवृत्तिर्धातुसाम्यार्था चिकित्सेत्यभिधीयते||५||
vikāralakṣaṇānantaraṁ vikārapraśamahētōścikitsāyā lakṣaṇamāha- caturṇāmityādi| caturṇāmiti padaṁ vaidyādīnāṁ militānāmēva grāhakam| śastānāmiti vakṣyamāṇaśrutē paryavadātatvamityādiguṇayōgēna praśastānām| dhātuvaikr̥tē rōgē cikitsādhikaraṇabhūtē| dhātusāmyārthā ārōgyakaraṇārthētyarthaḥ| dhātuvaikr̥ta iti padaṁ spaṣṭārthaṁ, yēna dhātusāmyārthā pravr̥ttirdhātuvaikr̥tē ēva vaidyādīnāṁ bhavati| pravr̥ttirvaidyasya idaṁ kartavyamidaṁ na kartavyamityādikōpadēśarūpā, dravyasya tūpayōgē sati svakāryārambharūpā, paricārakapravr̥ttirbhēṣajasaṁskaraṇāturaparicaryādirūpā, āturapravr̥ttirvaidyōktānuṣṭhānavyādhisvarūpakathanādikā||5||
Adhikarana 5 (6) · Śloka 6
śrutē paryavadātatvaṁ bahuśō dr̥ṣṭakarmatā|
dākṣyaṁ śaucamiti jñēyaṁ vaidyē guṇacatuṣṭayam||6||
View original
श्रुते पर्यवदातत्वं बहुशो दृष्टकर्मता|
दाक्ष्यं शौचमिति ज्ञेयं वैद्ये गुणचतुष्टयम्||६||
pūrvasūtritavaidyaguṇān darśayati- śruta ityādi| śrutamādau śrēṣṭhavaidyaguṇatvāt, ēvamanyatrāpi vyākhyēyam| paryavadātatvaṁ viśuddhajñānavattvaṁ guruśāstrasēvanādinā| śaucamadr̥ṣṭadvārōpakārakam| jitahastatvādayō'parē'pi vaidyaguṇā atraiva guṇacatuṣṭayē'ntarbhāvanīyāḥ||6||
Adhikarana 6 (7) · Śloka 7
bahutā tatrayōgyatvamanēkavidhakalpanā|
sampaccēti catuṣkō'yaṁ dravyāṇāṁ guṇa ucyatē||7||
View original
बहुता तत्रयोग्यत्वमनेकविधकल्पना|
सम्पच्चेति चतुष्कोऽयं द्रव्याणां गुण उच्यते||७||
bahutā bhēṣajaguṇaḥ, alpaṁ hi bhēṣajaṁ guṇavadapyavidyamānamiva, asādhakatvāt| tatra pratikartavyē vyādhau yōgyatvaṁ tatrayōgyatvam| anēkavidhakalpanā nānāprakārasvarasādyupayuktakalpanāyōgyatvamityarthaḥ; yataḥ prāṇinaḥ kēcit svarasadviṣaḥ, kēcit kalkadviṣa ēvamādi; ēvaṁ vyādhisvabhāvādapi kācit kalpanā hitā bhavati, yathā- jvarē kaṣāya ityādi; tēnānēkakalpanāyōgyatvādyadyatra yujyatē tattatra kriyatē| sampaditi krimisalilādyanupahatatvēna rasādisampat||7||
Adhikarana 7 (8) · Śloka 8
upacārajñatā dākṣyamanurāgaśca bhartari|
śaucaṁ cēti catuṣkō'yaṁ guṇaḥ paricarē janē||8||
View original
उपचारज्ञता दाक्ष्यमनुरागश्च भर्तरि|
शौचं चेति चतुष्कोऽयं गुणः परिचरे जने||८||
upacārajñatā yūṣarasādikaraṇasaṁvāhanasvāpanādijñatā||8||
Adhikarana 8 (9) · Śloka 9
smr̥tirnirdēśakāritvamabhīrutvamathāpi ca|
jñāpakatvaṁ ca rōgāṇāmāturasya guṇāḥ smr̥tāḥ||9||
View original
स्मृतिर्निर्देशकारित्वमभीरुत्वमथापि च|
ज्ञापकत्वं च रोगाणामातुरस्य गुणाः स्मृताः||९||
nirdēśakāritvaṁ vaidyōpadiṣṭārthakartr̥tvam| abhīrutvaṁ guṇaḥ, bhīrutvasya rōgakartr̥tvāt; yaduktaṁ- “viṣādō rōgavardhanānāṁ” (sū.a.25) iti| athāpi cētiśabdēna kvacidbhīrutvamapyasmr̥tirapi guṇō bhavatīti darśayati; yathōnmādē “sarpēṇōddhr̥tadaṁṣṭrēṇa” ityādinā trāsanamuktaṁ cikitsāyāṁ, tatra yadyapyabhīruḥ syādrōgī tadā cikitsā na phalati; asmr̥tistu jvaravēgāgamanakālāsmaraṇē'bhiprētā, yaduktaṁ- “jvaravēgaṁ ca kālaṁ ca cintayañjvaryatē tu yaḥ| tasyēṣṭaiśca vicitraiśca prayōgairnāśayēt smr̥tim” (ci.a.3) iti||9||
Adhikarana 9 (10) · Śloka 10
kāraṇaṁ ṣōḍaśaguṇaṁ siddhau pādacatuṣṭayam|
vijñātā śāsitā yōktā pradhānaṁ bhiṣagatra tu||10||
View original
कारणं षोडशगुणं सिद्धौ पादचतुष्टयम्|
विज्ञाता शासिता योक्ता प्रधानं भिषगत्र तु||१०||
ēvaṁ vaidyādīnāṁ caturṇāmapi kāraṇatvē siddhē vaidyasya prādhānyaṁ darśayati- kāraṇamityādi| vijñātā auṣadhasya| śāsitā paricārakasya- ēvaṁ kurvēvaṁ mā kurviti| yōktā āturasya| ētēna vaidyaparādhīnā bhēṣajādīnāṁ pravr̥ttiḥ, vaidyastu svatantraḥ, tataśca vaidyaḥ pradhānamiti vākyārthaḥ||10||
Adhikarana 10 (11-12) · Śloka 12
paktau hi kāraṇaṁ pakturyathā pātrēndhanānalāḥ|
vijēturvijayē bhūmiścamūḥ praharaṇāni ca||11||
āturādyāstathā siddhau pādāḥ kāraṇasañjñitāḥ|
vaidyasyātaścikitsāyāṁ pradhānaṁ kāraṇaṁ bhiṣak||12||
View original
पक्तौ हि कारणं पक्तुर्यथा पात्रेन्धनानलाः|
विजेतुर्विजये भूमिश्चमूः प्रहरणानि च||११||
आतुराद्यास्तथा सिद्धौ पादाः कारणसञ्ज्ञिताः|
वैद्यस्यातश्चिकित्सायां प्रधानं कारणं भिषक्||१२||
ētadēvābhyarhitatvāddr̥ṣṭāntadvayēna darśayati- paktāvityādi| paktau pākē kartavyē, pātrasthānīya āturaḥ, paricāraka indhanarūpaḥ, analō bhēṣajarūpaḥ| kāraṇamiti upakaraṇam| bhūmiḥ yuddhānuguṇō dēśaḥ| atrāpi pūrvavadēvāturādisthānīyatvaṁ bhūmyādīnām||11-12||
Adhikarana 11 (13) · Śloka 13
mr̥ddaṇḍacakrasūtrādyāḥ kumbhakārādr̥tē yathā|
nāvahanti guṇaṁ vaidyādr̥tē pādatrayaṁ tathā||13||
View original
मृद्दण्डचक्रसूत्राद्याः कुम्भकारादृते यथा|
नावहन्ति गुणं वैद्यादृते पादत्रयं तथा||१३||
samprati vyatirēkadr̥ṣṭāntēna vaidyaprādhānyaṁ darśayati- mr̥ddaṇḍētyādinā| nāvahanti na niṣpādayanti| guṇaṁ sādhyamityarthaḥ||13||
Adhikarana 12 (14) · Śloka 15
gandharvapuravannāśaṁ yadvikārāḥ sudāruṇāḥ|
yānti yaccētarē vr̥ddhimāśūpāyapratīkṣiṇaḥ||14||
sati pādatrayē jñājñau bhiṣajāvatra kāraṇam|15|
View original
गन्धर्वपुरवन्नाशं यद्विकाराः सुदारुणाः|
यान्ति यच्चेतरे वृद्धिमाशूपायप्रतीक्षिणः||१४||
सति पादत्रये ज्ञाज्ञौ भिषजावत्र कारणम्|१५|
anvayēna vyatirēkēṇa ca pr̥thagdr̥ṣṭāntaṁ darśayitvā kauśalēnaikatraiva dr̥ṣṭāntē gandharvapurētyādinā'nvayē guṇaṁ vyatirēkē ca dōṣaṁ darśayati| ēkatrapakṣē nāśamāśu yāntīti sambandhaḥ, itarē aparē'nabhijñavaidyōpakrāntā gandharvapuravadāśu vr̥ddhiṁ yāntīti sambandhaḥ| upāyapratīkṣiṇa iti vr̥ddhau śāntau ca| āśu vikāraśāntau jñō bhiṣakkāraṇam, āśuvr̥ddhau cājñaḥ||14||-
Adhikarana 13 (15-16) · Śloka 16
varamātmā hutō'jñēna na cikitsā pravartitā||15||
pāṇicārādyathā'cakṣurajñānādbhītabhītavat|
naurmārutavaśēvājñō bhiṣak carati karmasu||16||
View original
वरमात्मा हुतोऽज्ञेन न चिकित्सा प्रवर्तिता||१५||
पाणिचाराद्यथाऽचक्षुरज्ञानाद्भीतभीतवत्|
नौर्मारुतवशेवाज्ञो भिषक् चरति कर्मसु||१६||
ajñavaidyasya cikitsāpravr̥ttiṁ niṣēdhayati- varamityādi| na varam anucitamēva| pravartitētibhāṣayā ajñavaidyēna balāt kr̥tēti darśayati| pāṇicārāt hastaparāmarśāt| karmasu cikitsāsu||15-16||
Adhikarana 14 (17) · Śloka 17
yadr̥cchayā samāpannamuttārya niyatāyuṣam|
bhiṣaṅmānī nihantyāśu śatānyaniyatāyuṣām||17||
View original
यदृच्छया समापन्नमुत्तार्य नियतायुषम्|
भिषङ्मानी निहन्त्याशु शतान्यनियतायुषाम्||१७||
yadr̥cchayēti vaidyasamyagjñānapūrvakapravr̥ttiṁ vinā karmavaśādityarthaḥ| samāpannaṁ samyagupakrāntam| niyatāyuṣamityanēnāyurbalēnaiva vyādhimuttīryamāṇamityarthaḥ | ātmānamabhiṣajaṁ bhiṣaktvēna manyata iti bhiṣaṅmānī| aniyatāyuṣāmiti yatrāyuḥkāraṇaṁ balavat karma nāsti, tatra puruṣakārāparādhēna vaidyadōṣānmaraṇaṁ bhavatīti darśayati||17||
Adhikarana 15 (18) · Śloka 18
tasmācchāstrē'rthavijñānē pravr̥ttau karmadarśanē|
bhiṣak catuṣṭayē yuktaḥ prāṇābhisara ucyatē||18||
View original
तस्माच्छास्त्रेऽर्थविज्ञाने प्रवृत्तौ कर्मदर्शने|
भिषक् चतुष्टये युक्तः प्राणाभिसर उच्यते||१८||
śāstrē śāstrāvadhāraṇē | arthavijñānē śāstrārthāvabōdhē| pravr̥ttau svayaṁ karmakaraṇē| yukta udyukta udyōganiṣpāditaguṇaprakarṣa iti yāvat| prāṇān gacchatō vyāvartayatīti prāṇābhisaraḥ||18||
Adhikarana 16 (19-23) · Śloka 23
hētau liṅgē praśamanē rōgāṇāmapunarbhavē|
jñānaṁ caturvidhaṁ yasya sa rājārhō bhiṣaktamaḥ||19||
śastraṁ śāstrāṇi salilaṁ guṇadōṣapravr̥ttayē|
pātrāpēkṣīṇyataḥ prajñāṁ cikitsārthaṁ viśōdhayēt||20||
vidyā vitarkō vijñānaṁ smr̥tistatparatā kriyā|
yasyaitē ṣaḍguṇāstasya na sādhyamativartatē||21||
vidyā matiḥ karmadr̥ṣṭirabhyāsaḥ siddhirāśrayaḥ|
vaidyaśabdābhiniṣpattāvalamēkaikamapyataḥ||22||
yasya tvētē guṇāḥ sarvē santi vidyādayaḥ śubhāḥ|
sa vaidyaśabdaṁ sadbhūtamarhan prāṇisukhapradaḥ||23||
View original
हेतौ लिङ्गे प्रशमने रोगाणामपुनर्भवे|
ज्ञानं चतुर्विधं यस्य स राजार्हो भिषक्तमः||१९||
शस्त्रं शास्त्राणि सलिलं गुणदोषप्रवृत्तये|
पात्रापेक्षीण्यतः प्रज्ञां चिकित्सार्थं विशोधयेत्||२०||
विद्या वितर्को विज्ञानं स्मृतिस्तत्परता क्रिया|
यस्यैते षड्गुणास्तस्य न साध्यमतिवर्तते||२१||
विद्या मतिः कर्मदृष्टिरभ्यासः सिद्धिराश्रयः|
वैद्यशब्दाभिनिष्पत्तावलमेकैकमप्यतः||२२||
यस्य त्वेते गुणाः सर्वे सन्ति विद्यादयः शुभाः|
स वैद्यशब्दं सद्भूतमर्हन् प्राणिसुखप्रदः||२३||
pātrāpēkṣīṇīti guṇavati pātrē saguṇāni, dōṣavati pātrē dōṣavanti bhavantītyarthaḥ| viśōdhayēt sadgurusacchāstrasēvādibhirityarthaḥ| vidyā vaidyakaśāstrajñānam| vitarkaḥ śāstramūla ūhāpōhaḥ| vijñānaṁ śāstrāntarajñānaṁ; kiṁvā sahajaṁ viśuddhaṁ jñānam| tatparatēha vyādhicikitsāyāṁ prayatnātiśayatvam| kriyā punaḥ punaścikitsākaraṇam| matiḥ sahajaviśuddhamatiḥ| abhyāsaḥ karmābhyāsaḥ| siddhiḥ prāyaśō vyādhipraśamakatvam| āśrayaḥ sadgurvāśraya ityarthaḥ| vaidyaśabdābhiniṣpattāvityanēna pāramārthikavaidyatvaniṣpattāviti darśayati| ēta ityanēnaiva labdhē'pi vidyādaya iti vacanaṁ pūrvōktaguṇavyudāsārthaṁ, tadvyudāsaśca vidyādiṣvēvāntarbhāvanīyaḥ; ētacca prabandhēna pr̥thak pr̥thagguṇakathanaṁ vaidyasya guṇōtpādanē yatnātiśayaṁ kārayituṁ tathā dravyādibhyaḥ pādēbhyō vaidyasyaiva pradhānatōpadarśanārthaṁ; vaidyō hi pādatrayaṁ viguṇamapi kalpanayā śikṣayā mantraṇēna ca sampādya cikitsituṁ pārayati, natu guṇavadvaidyaṁ vinā dravyādayaḥ pādā guṇavantō'pi kṣamāḥ||19-23||
Adhikarana 17 (24-25) · Śloka 25
śāstraṁ jyōtiḥ prakāśārthaṁ darśanaṁ buddhirātmanaḥ|
tābhyāṁ bhiṣak suyuktābhyāṁ cikitsannāparādhyati||24||
cikitsitē trayaḥ pādā yasmādvaidyavyapāśrayaḥ|
tasmāt prayatnamātiṣṭhēdbhiṣak svaguṇasampadi||25||
View original
शास्त्रं ज्योतिः प्रकाशार्थं दर्शनं बुद्धिरात्मनः|
ताभ्यां भिषक् सुयुक्ताभ्यां चिकित्सन्नापराध्यति||२४||
चिकित्सिते त्रयः पादा यस्माद्वैद्यव्यपाश्रयः|
तस्मात् प्रयत्नमातिष्ठेद्भिषक् स्वगुणसम्पदि||२५||
śāstraśabdēna śāstrābhyāsakr̥tā matiḥ, sā hi jyōtiḥ bāhyālōka iva, prakāśārthaṁ vastūnāṁ grahaṇayōgyatāṁ kartumityarthaḥ| darśanamiva darśanaṁ cakṣurivētyarthaḥ| yadyapi buddhirātmana ēva bhavati, tathā'pyātmana ityanēna sahajāṁ buddhiṁ darśayati, yataḥ sahajāṁ buddhiṁ vinā śāstrajā buddhiryā vaināyakītyabhidhīyatē, sā na samyakcikitsāsamarthā bhavatīti| tābhyāmiti sahajaviśuddhabuddhiśāstrābhyāṁ sahajavaināyakabuddhibhyām||24-25||
Adhikarana 18 (26) · Śloka 26
maitrī kāruṇyamārtēṣu śakyē prītirupēkṣaṇam|
prakr̥tisthēṣu bhūtēṣu vaidyavr̥ttiścaturvidhēti||26||
View original
मैत्री कारुण्यमार्तेषु शक्ये प्रीतिरुपेक्षणम्|
प्रकृतिस्थेषु भूतेषु वैद्यवृत्तिश्चतुर्विधेति||२६||
vaidyēna ca yādr̥śyā buddhyā vyavahartavyaṁ, tāṁ darśayati- maitrītyādi| maitrī pūrvamēva vyākr̥tā| ārtēṣu ārtiyuktēṣu| kāruṇyaṁ paraduḥkhaprahāṇēcchā| śakyē sādhayituṁ śakyē, sādhyavyādhigr̥hīta iti yāvat| prakr̥tiriha maraṇaṁ, prakr̥tirucyatē svabhāvaḥ; tathā- “idamasmānmuhūrtāt....svabhāvamāpatsyatē” (sū.a.30), maraṇamityarthaḥ; maraṇasamīpagatatvāducyatē “prakr̥tisthē” iti| tasminnupēkṣā kartavyā; na tatra bhēṣajadānādi kartavyaṁ, yaśōhānyādibhayāt||26||
Adhikarana 19 (27-28) · Śloka 28
tatra ślōkau- bhiṣagjitaṁ catuṣpādaṁ pādaḥ pādaścaturguṇaḥ|
bhiṣak pradhānaṁ pādēbhyō yasmādvaidyastu yadguṇaḥ||27||
jñānāni buddhirbrāhmī ca bhiṣajāṁ yā caturvidhā|
sarvamētaccatuṣpādē khuḍḍākē samprakāśitamiti||28||
View original
तत्र श्लोकौ- भिषग्जितं चतुष्पादं पादः पादश्चतुर्गुणः|
भिषक् प्रधानं पादेभ्यो यस्माद्वैद्यस्तु यद्गुणः||२७||
ज्ञानानि बुद्धिर्ब्राह्मी च भिषजां या चतुर्विधा|
सर्वमेतच्चतुष्पादे खुड्डाके सम्प्रकाशितमिति||२८||
saṅgrahē brāhmī buddhiḥ caturvidhā maitrīkāruṇyādikā||27-28||
Adhikarana puShpikA · Śloka 9
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē ślōkasthānē khuḍḍākacatuṣpādō nāma navamō'dhyāyaḥ||9||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृते श्लोकस्थाने खुड्डाकचतुष्पादो नाम नवमोऽध्यायः||९||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ sūtrasthānē tr̥tīyē nirdēśacatuṣkē khuḍḍākacatuṣpādō nāma navamō'dhyāyaḥ||9||