Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō mahācatuṣpādamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातो महाचतुष्पादमध्यायं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
pūrvādhyāyē vaidyādayō vyādhipraśamakāraṇamityuktaṁ, tadihākṣipya vyavasthāpyata ityanantaraṁ mahācatuṣpādō'bhidhīyatē| mahattvaṁ cāsya pūrvādhyāyāpēkṣayā, bahugranthatvēna pūrvapakṣasiddhāntarūpabahupramēyābhidhāyakatvēna ca||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
catuṣpādaṁ ṣōḍaśakalaṁ bhēṣajamiti bhiṣajō bhāṣantē, yaduktaṁ pūrvādhyāyē ṣōḍaśaguṇamiti, tadbhēṣajaṁ yuktiyuktamalamārōgyāyēti bhagavān punarvasurātrēyaḥ||3||
View original
चतुष्पादं षोडशकलं भेषजमिति भिषजो भाषन्ते, यदुक्तं पूर्वाध्याये षोडशगुणमिति, तद्भेषजं युक्तियुक्तमलमारोग्यायेति भगवान् पुनर्वसुरात्रेयः||३||
ṣōḍaśakalaṁ ṣōḍaśaguṇaṁ, kalāśabdō guṇavacanaḥ| bhiṣajō bhāṣanta iti bruvatē| prakr̥tē'rthē śāstrāntarasammatiṁ darśayati- yuktiyuktamiti| yunaktīti yuktiḥ pravr̥ttirucyatē; yuktiyuktaṁ pravr̥ttimadityarthaḥ; pravr̥ttiśca vaidyādīnāṁ cikitsārūpā pūrvādhyāyē vyākr̥tā| alaṁ samartham| iti bhagavānātrēyō ‘brūtē’ iti śēṣaḥ||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
nēti maitrēyaḥ, kiṁ kāraṇaṁ? dr̥śyantē hyāturāḥ kēcidupakaraṇavantaśca paricārakasampannāścātmavantaśca kuśalaiśca bhiṣagbhiranuṣṭhitāḥ samuttiṣṭhamānāḥ, tathāyuktāścāparē mriyamāṇāḥ; tasmādbhēṣajamakiñcitkaraṁ bhavati, tadyathā- śvabhrē sarasi ca prasiktamalpamudakaṁ, nadyāṁ vā syandamānāyāṁ pāṁsudhānē vā pāṁsumuṣṭiḥ prakīrṇa iti; tathā'parē dr̥śyantē'nupakaraṇāścāparicārakāścānātmavantaścākuśalaiśca bhiṣagbhiranuṣṭhitāḥ samuttiṣṭhamānāḥ, tathāyuktā mriyamāṇāścāparē|
yataśca pratikurvan sidhyati, pratikurvan mriyatē; apratikurvan sidhyati, apratikurvan mriyatē; tataścintyatē bhēṣajamabhēṣajēnāviśiṣṭamiti ||4||
View original
नेति मैत्रेयः, किं कारणं? दृश्यन्ते ह्यातुराः केचिदुपकरणवन्तश्च परिचारकसम्पन्नाश्चात्मवन्तश्च कुशलैश्च भिषग्भिरनुष्ठिताः समुत्तिष्ठमानाः, तथायुक्ताश्चापरे म्रियमाणाः; तस्माद्भेषजमकिञ्चित्करं भवति, तद्यथा- श्वभ्रे सरसि च प्रसिक्तमल्पमुदकं, नद्यां वा स्यन्दमानायां पांसुधाने वा पांसुमुष्टिः प्रकीर्ण इति; तथाऽपरे दृश्यन्तेऽनुपकरणाश्चापरिचारकाश्चानात्मवन्तश्चाकुशलैश्च भिषग्भिरनुष्ठिताः समुत्तिष्ठमानाः, तथायुक्ता म्रियमाणाश्चापरे|
यतश्च प्रतिकुर्वन् सिध्यति, प्रतिकुर्वन् म्रियते; अप्रतिकुर्वन् सिध्यति, अप्रतिकुर्वन् म्रियते; ततश्चिन्त्यते भेषजमभेषजेनाविशिष्टमिति ||४||
uktamākṣipati- nētītyādi| upakaraṇaṁ bhēṣajam| anuṣṭhitāḥ cikitsitumupakrāntāḥ| tathāyuktāḥ pūrvavaccikitsitumupakrāntā ityarthaḥ| akiñcitkaramiti bhēṣajē satyapi yadā''rōgyaṁ na bhavati; tēna, yatrāpi sati bhēṣajē ārōgyaṁ bhavati, tatrāpi bhēṣajavyatiriktaṁ karmaiva daivasañjñakaṁ kāraṇaṁ, bhēṣajaṁ tu tatra daivāgatasannidhānamakāraṇamēvētyarthaḥ| atraivārthē dr̥ṣṭāntadvayaṁ darśayati- tadyathētyādi| śvabhrē gartē yathā'lpaṁ jalamakiñcitkaramēvaṁ mriyamāṇē'pi bhēṣajaṁ, yathā ca sarasi anyata ēva pūrṇē'lpamudakamakiñcitkaraṁ bhavatyēvamanyata ēvārōgyahētōḥ karmaṇō rōgapraśamanē jāyamānē bhēṣajamakiñcitkaraṁ bhavatīti sarōdr̥ṣṭāntēna darśayati; ēvaṁ nadyāṁ syandamānāyāṁ vahamānāyāṁ pāṁsumuṣṭiriti nidarśanaṁ śvabhravat, pāṁsudhānē pāṁśurāśau pāṁśumuṣṭiriti sarōdr̥ṣṭāntavadvyākhyēyam| atra ca tōyadr̥ṣṭāntaḥ saṁśōdhanabhēṣajābhiprāyēṇa, pāṁśudr̥ṣṭāntastu saṁśamanabhēṣajābhiprāyēṇa; yadi vā jalaṁ santarpaṇabhēṣajābhiprāyēṇa, pāṁśumuṣṭistvapatarpaṇābhiprāyēṇa bōddhavyā| bhēṣajānvayavyabhicāraṁ darśayitvā tadvyatirēkavyabhicāraṁ darśayati- tathā'parē ityādi| pratikurvannityantarbhāvitaṇyarthatvāt pratikārayannityarthaḥ; yadi vā''tura ēva vaidyādīnutpādyātmānaṁ pratikurvanniti mantavyam; ētēna daivākhyakarmavaśādēvāyaṁ jīvati mriyatē vā, rōgī bhavatyarōgō vā, na dr̥ṣṭabhēṣajamatra kiñcitkaramiti pūrvapakṣārthaḥ||4||
Adhikarana 4 (5) · Śloka 5
maitrēya ! mithyā cintyata ityātrēyaḥ; kiṁ kāraṇaṁ, yē hyāturāḥ ṣōḍaśaguṇasamuditēnānēna bhēṣajēnōpapadyamānā mriyanta ityuktaṁ tadanupapannaṁ, na hi bhēṣajasādhyānāṁ vyādhīnāṁ bhēṣajamakāraṇaṁ bhavati; yē punarāturāḥ kēvalādbhēṣajādr̥tē samuttiṣṭhantē, na tēṣāṁ sampūrṇabhēṣajōpapādanāya samutthānaviśēṣō nāsti; yathā hi patitaṁ puruṣaṁ samarthamutthānāyōtthāpayan puruṣō balamasyōpādadhyāt, sa kṣiprataramaparikliṣṭa ēvōttiṣṭhēt, tadvat sampūrṇabhēṣajōpalambhādāturāḥ; yē cāturāḥ kēvalādbhēṣajādapi mriyantē, na ca sarva ēva tē bhēṣajōpapannāḥ samuttiṣṭhēran, nahi sarvē vyādhayō bhavantyupāyasādhyāḥ, na cōpāyasādhyānāṁ vyādhīnāmanupāyēna siddhirasti, na cāsādhyānāṁ vyādhīnāṁ bhēṣajasamudāyō'yamasti , na hyalaṁ jñānavān bhiṣaṅmumūrṣumāturamutthāpayituṁ; parīkṣyakāriṇō hi kuśalā bhavanti, yathā hi yōgajñō'bhyāsanitya iṣvāsō dhanurādāyēṣumasyannātiviprakr̥ṣṭē mahati kāyē nāparādhavān bhavati, sampādayati cēṣṭakāryaṁ, tathā bhiṣak svaguṇasampanna upakaraṇavān vīkṣya karmārabhamāṇaḥ sādhyarōgamanaparādhaḥ sampādayatyēvāturamārōgyēṇa; tasmānna bhēṣajamabhēṣajēnāviśiṣṭaṁ bhavati||5||
View original
मैत्रेय ! मिथ्या चिन्त्यत इत्यात्रेयः; किं कारणं, ये ह्यातुराः षोडशगुणसमुदितेनानेन भेषजेनोपपद्यमाना म्रियन्त इत्युक्तं तदनुपपन्नं, न हि भेषजसाध्यानां व्याधीनां भेषजमकारणं भवति; ये पुनरातुराः केवलाद्भेषजादृते समुत्तिष्ठन्ते, न तेषां सम्पूर्णभेषजोपपादनाय समुत्थानविशेषो नास्ति; यथा हि पतितं पुरुषं समर्थमुत्थानायोत्थापयन् पुरुषो बलमस्योपादध्यात्, स क्षिप्रतरमपरिक्लिष्ट एवोत्तिष्ठेत्, तद्वत् सम्पूर्णभेषजोपलम्भादातुराः; ये चातुराः केवलाद्भेषजादपि म्रियन्ते, न च सर्व एव ते भेषजोपपन्नाः समुत्तिष्ठेरन्, नहि सर्वे व्याधयो भवन्त्युपायसाध्याः, न चोपायसाध्यानां व्याधीनामनुपायेन सिद्धिरस्ति, न चासाध्यानां व्याधीनां भेषजसमुदायोऽयमस्ति , न ह्यलं ज्ञानवान् भिषङ्मुमूर्षुमातुरमुत्थापयितुं; परीक्ष्यकारिणो हि कुशला भवन्ति, यथा हि योगज्ञोऽभ्यासनित्य इष्वासो धनुरादायेषुमस्यन्नातिविप्रकृष्टे महति काये नापराधवान् भवति, सम्पादयति चेष्टकार्यं, तथा भिषक् स्वगुणसम्पन्न उपकरणवान् वीक्ष्य कर्मारभमाणः साध्यरोगमनपराधः सम्पादयत्येवातुरमारोग्येण; तस्मान्न भेषजमभेषजेनाविशिष्टं भवति||५||
siddhāntayati- mithyētyādi| kēvalāt sampūrṇāt| na nāstītyubhayanakārakaraṇādasti samutthānaviśēṣa ityarthaḥ| tadvaditi kṣiprataramakliṣṭā ēvōttiṣṭhanta ityarthaḥ| ēvaṁ manyatē- yadyapyadr̥ṣṭamēvōtthānē kāraṇaṁ, tathā'pi yadi dr̥ṣṭamapi tatrānubalaṁ bhavati, tadā dr̥ṣṭādr̥ṣṭōbhayabalācchīghramēvārōgyaṁ bhavati| sarva ēvēti sādhyavyādhayō'sādhyavyādhayaśca; sampūrṇabhēṣajōpapattāvapi satyāmasādhyavyādhayō nōttiṣṭhantē, sādhyavyādhaya uttiṣṭhanta iti bhāvaḥ| yadyapyasādhyavyādhiṁ prati sampūrṇabhēṣajōpapattirēva nāsti, yaduktaṁ- “na cāsādhyānāṁ vyādhīnāṁ bhēṣajasamudāyō'yamasti, nahyalaṁ jñānavān bhiṣaṅmumūrṣumāturamutthāpayitum” iti, tathā'pīha kiñcidasampūrṇabhēṣajatvē'pi sampūrṇabhēṣajōpapanna ityuktam| yē tu sādhyavyādhayastē satyāmēva bhēṣajasampattau jīvanti, asatyāṁ tu bhēṣajasampattau balavajjīvanakarmābhāvē mriyanta ēvēti darśayannāha- na cōpāyētyādi| upāyēnaiva dr̥ṣṭārthēna sādhyā upāyasādhyāḥ| idamatrākūtaṁ- yat- dvividhaṁ karma balavadabalavacca; tatra balavanniyatavipākakālaṁ, yathēdaṁ karmāsminnēva kālē mārayati; abalavacca mārakaṁ karma mārayatvēva paraṁ kālāniyamēna, tadyadā dr̥ṣṭasāmagrīmanuguṇāmapathyasēvārūpāmauṣadhābhāvarūpāṁ ca prāpnōti tadā mārayati, yadā tu na prāpnōti tadā na mārayati| yaduktaṁ janapadōddhvaṁsanīyē- “karma kiñcit kvacit kālē vipākē niyataṁ mahat| kiñcinna kālaniyataṁ pratyayaiḥ pratibōdhyatē” (vi.a.3) iti| asya tvarthaṁ prapañcēna tatraiva darśayiṣyāmaḥ| na ca vācyam- adr̥ṣṭamēva sarvatra kāraṇaṁ, tacca niyatakālavipākamēva, yaducyatē- “nākālē jāyatē kaścinnākālē mriyatē tathā| jagat kālavaśaṁ sarvaṁ kālaḥ sarvatra kāraṇam” iti; yataḥ, yadēvādr̥ṣṭaṁ tadēva dr̥ṣṭayāgādibrahmavadhādijanyaṁ kiñcit| yaddr̥ṣṭēnānupapannaṁ, tatrādr̥ṣṭakalpanā prāmāṇikī, yattu dāhādi dr̥ṣṭēnaivāgnisambandhēnōpapadyatē tatra kā kathā'dr̥ṣṭasya dr̥ṣṭakāryānyathānupapattiparikalpanīyasya; tēna ya imē durbalēna karmaṇā dr̥ṣṭabalavadapathyasēvājanitadōṣabalādārabdhā vyādhayastē balavatā catuṣpādasampannēna bhēṣajēna dōṣakṣayakēnōpāyēna paraṁ sādhyāḥ, tadabhāvē tu durbalēnāpi karmaṇā dr̥ṣṭadōṣabalādārabdhā vyādhayō na nivartanta iti| yaduktaṁ- “daivaṁ puruṣakārēṇa durbalaṁ hyupahanyatē| daivēna cētarat karma viśiṣṭēnōpahanyatē” (vi.a.3) iti| anupāyēna abhēṣajēna| ayaṁ bhēṣajasamudāyaḥ sarvaguṇasampanna ityarthaḥ; asādhyē vyādhau cikitsāṁ kurvan vaidya ēva yathōktaguṇō na bhavatītyarthaḥ| nahyalaṁ na samarthaḥ; yadyasādhyatāṁ jānāti tadā na pravartata ēva, atha na jānāti tadā jñānavānēva na bhavatīti bhāvaḥ| catuṣpādasampadā'vaśyaṁ vyādhipraśamō bhavatīti dr̥ṣṭāntēnāha- yathā hītyādi| iṣvāsō dhānuṣkaḥ| asyan kṣipan| nātiviprakr̥ṣṭē sannihitē| anaparādha iti lakṣyabhraṁśarahitaḥ| iṣṭaṁ kāryaṁ lakṣyavēdhalakṣaṇam||5||
Adhikarana 5 (6) · Śloka 6
idaṁ ca naḥ pratyakṣaṁ- yadanāturēṇa bhēṣajēnāturaṁ cikitsāmaḥ , kṣāmamakṣāmēṇa, kr̥śaṁ ca durbalamāpyāyayāmaḥ, sthūlaṁ mēdasvinamapatarpayāmaḥ, śītēnōṣṇābhibhūtamupacarāmaḥ, śītābhibhūtamuṣṇēna, nyūnān dhātūn pūrayāmaḥ, vyatiriktān hrāsayāmaḥ, vyādhīn mūlaviparyayēṇōpacarantaḥ samyak prakr̥tau sthāpayāmaḥ; tēṣāṁ nastathā kurvatāmayaṁ bhēṣajasamudāyaḥ kāntatamō bhavati||6||
View original
इदं च नः प्रत्यक्षं- यदनातुरेण भेषजेनातुरं चिकित्सामः , क्षाममक्षामेण, कृशं च दुर्बलमाप्याययामः, स्थूलं मेदस्विनमपतर्पयामः, शीतेनोष्णाभिभूतमुपचरामः, शीताभिभूतमुष्णेन, न्यूनान् धातून् पूरयामः, व्यतिरिक्तान् ह्रासयामः, व्याधीन् मूलविपर्ययेणोपचरन्तः सम्यक् प्रकृतौ स्थापयामः; तेषां नस्तथा कुर्वतामयं भेषजसमुदायः कान्ततमो भवति||६||
bhēṣajasya rōgapraśamakartr̥tvē upapattyantaramāha- idaṁ cētyādi| anāturēṇēti āturaguṇaviparītēna| āturamanāturēṇa cikitsāma iti yaduktaṁ, tasyaiva vivaraṇaṁ- kṣāmamakṣāmēṇētyādi| kṣāmō nirdravaḥ| kr̥śaṁ ca durbalamāpyāyayāma iti santarpayāmaḥ| vyatiriktāniti atiriktānityarthaḥ | mūlaviparyayēṇēti kāraṇaviparyayēṇa, tacca prabhāvāditi bōddhavyaṁ; tēna viṣavikārasya viṣēṇōpacaraṇamētat pratyakṣaṁ cānyadupagr̥hītaṁ bhavati| kāntatamō vikārapraśamakatvēnābhīṣṭatamaḥ; anyē'rthadharmōpāyāḥ kāntāḥ kāntatarāśca, ayaṁ tu bhēṣajasamudāyaḥ sarvōcchēdakarōgaharatvēna kāntatamaḥ||6||
Adhikarana 6 (7-8) · Śloka 8
bhavanti cātra- sādhyāsādhyavibhāgajñō jñānapūrvaṁ cikitsakaḥ|
kālē cārabhatē karma yattat sādhayati dhruvam||7||
arthavidyāyaśōhānimupakrōśamasaṅgraham |
prāpnuyānniyataṁ vaidyō yō'sādhyaṁ samupācarēt||8||
View original
भवन्ति चात्र- साध्यासाध्यविभागज्ञो ज्ञानपूर्वं चिकित्सकः|
काले चारभते कर्म यत्तत् साधयति ध्रुवम्||७||
अर्थविद्यायशोहानिमुपक्रोशमसङ्ग्रहम् |
प्राप्नुयान्नियतं वैद्यो योऽसाध्यं समुपाचरेत्||८||
jñānapūrvamiti bhēṣajādijñānapūrvaṁ, yat karmārabhatē tat karma cikitsitarūpaṁ, sādhayati ‘sādhyaṁ’ iti śēṣaḥ| asādhyavyādhau na pravartitavyamiti śikṣayati- arthētyādi| arthaḥ arthalābhaḥ, hāniḥ kṣatiḥ| upakrōśō janāpavādaḥ| asaṅgrahaḥ cikitsārthamanupādānaṁ; yadi ‘vā asadgraha’ iti pāṭhaḥ, tadā cāsadgrahō rājadaṇḍēnāsatpuruṣaiścāṇḍālādibhirgrahaṇam||7-8||
Adhikarana 7 (9-10) · Śloka 10
sukhasādhyaṁ mataṁ sādhyaṁ kr̥cchrasādhyamathāpi ca|
dvividhaṁ cāpyasādhyaṁ syādyāpyaṁ yaccānupakramam ||9||
sādhyānāṁ trividhaścālpamadhyamōtkr̥ṣṭatāṁ prati|
vikalpō, na tvasādhyānāṁ niyatānāṁ vikalpanā||10||
View original
सुखसाध्यं मतं साध्यं कृच्छ्रसाध्यमथापि च|
द्विविधं चाप्यसाध्यं स्याद्याप्यं यच्चानुपक्रमम् ||९||
साध्यानां त्रिविधश्चाल्पमध्यमोत्कृष्टतां प्रति|
विकल्पो, न त्वसाध्यानां नियतानां विकल्पना||१०||
sādhyē pravr̥ttiruktā, asādhyē nivr̥ttiśca, tēna sādhyāsādhyayōrbhēdakathanapūrvakaṁ lakṣaṇaṁ vaktumāha- sukhasādhyamityādi| akiñcitkaratvēnāvidyamāna upakramō yasya tadanupakramaṁ; yāpyaṁ tvanupakramaṁ na bhavati, yāpanākartr̥tvēna kiñcitkaratvāt| tatrōpakramasyālpamadhyamōtkr̥ṣṭatāṁ pratīti alpamadhyamōtkr̥ṣṭayōgādityarthaḥ; tēnālpasādhyamalpōpāyasādhyaṁ, madhyasādhyaṁ madhyōpāyasādhyam, utkr̥ṣṭasādhyamutkr̥ṣṭōpāyasādhyamiti bhēdatrayaṁ sādhyānāṁ bhavati| asādhyānāṁ tu niyatānāmiti yāpyavyatiriktānāmanupakramāṇāṁ, vikalpanā vikalpaḥ, nāstīti ēvambhūtā'lpāsādhyādirūpā nāsti; prāṇahara-vaikalyakara-sadyaḥprāṇahara-kālāntaraprāṇaharatvādikalpanā tvasādhyānāmastyēva; yadasādhyaṁ tadalpēna madhyēna cōtkr̥ṣṭēna cōpāyēnāsādhyamēva; yāpyarūpāsādhyānāṁ tvalpōpāyayāpyatvādibhēdō'styēva||9-10||
Adhikarana 8 (11-13) · Śloka 13
hētavaḥ pūrvarūpāṇi rūpāṇyalpāni yasya ca|
na ca tulyaguṇō dūṣyō na dōṣaḥ prakr̥tirbhavēt||11||
na ca kālaguṇastulyō na dēśō durupakramaḥ|
gatirēkā navatvaṁ ca rōgasyōpadravō na ca||12||
dōṣaścaikaḥ samutpattau dēhaḥ sarvauṣadhakṣamaḥ|
catuṣpādōpapattiśca sukhasādhyasya lakṣaṇam||13||
View original
हेतवः पूर्वरूपाणि रूपाण्यल्पानि यस्य च|
न च तुल्यगुणो दूष्यो न दोषः प्रकृतिर्भवेत्||११||
न च कालगुणस्तुल्यो न देशो दुरुपक्रमः|
गतिरेका नवत्वं च रोगस्योपद्रवो न च||१२||
दोषश्चैकः समुत्पत्तौ देहः सर्वौषधक्षमः|
चतुष्पादोपपत्तिश्च सुखसाध्यस्य लक्षणम्||१३||
na dōṣaḥ prakr̥tirbhavēditi vyādhyārambhakō yō dōṣaḥ sa tatprakr̥tāvutkaṭō na bhavēdityarthaḥ| dēśō bhūmirāturaśca| dēśō durupakramō yathā- vātavyādhau tulyaguṇō maruḥ, tathā ślēṣmavyādhāvanūpaḥ| dēhaśca durupakramō yathā- sarvavyādhīnāmēva marmalakṣaṇō dēśaḥ, tathā vātavyādhēḥ pakvāśaya ityādi| gatirēkā ēkō mārga ityarthaḥ, mārgāstrayastisraiṣaṇīyē vaktavyāḥ- “śākhā marmāsthisandhayaḥ kōṣṭhaśca” (sū.a.11) iti| ētaccōtsarganyāyēnōktaṁ, tēna kvacidvyādhiprabhāvādanyathā'pi sukhasādhyatvādilakṣaṇābhidhānēna virōdhō na vaktavyaḥ| yaduktaṁ- “jvarē tulyartudōṣatvaṁ pramēhē tulyadūṣyatā| raktagulmē purāṇatvaṁ sukhasādhyasya lakṣaṇam” iti||11-13||
Adhikarana 9 (14-16) · Śloka 16
nimittapūrvarūpāṇāṁ rūpāṇāṁ madhyamē balē|
kālaprakr̥tidūṣyāṇāṁ sāmānyē'nyatamasya ca||14||
garbhiṇīvr̥ddhabālānāṁ nātyupadravapīḍitam|
śastrakṣārāgnikr̥tyānāmanavaṁ kr̥cchradēśajam||15||
vidyādēkapathaṁ rōgaṁ nātipūrṇacatuṣpadam|
dvipathaṁ nātikālaṁ vā kr̥cchrasādhyaṁ dvidōṣajam||16||
View original
निमित्तपूर्वरूपाणां रूपाणां मध्यमे बले|
कालप्रकृतिदूष्याणां सामान्येऽन्यतमस्य च||१४||
गर्भिणीवृद्धबालानां नात्युपद्रवपीडितम्|
शस्त्रक्षाराग्निकृत्यानामनवं कृच्छ्रदेशजम्||१५||
विद्यादेकपथं रोगं नातिपूर्णचतुष्पदम्|
द्विपथं नातिकालं वा कृच्छ्रसाध्यं द्विदोषजम्||१६||
kālaprakr̥tidūṣyāṇāmiti nirdhāraṇē ṣaṣṭhī| sāmānya iti dōṣēṇa samam| garbhiṇīvr̥ddhabālānāṁ sarva ēva vyādhiḥ kr̥cchrasādhyō bōddhavyaḥ| nātyupadravapīḍitamiti pūrvēṇa na yōjanīyaṁ, kintu svatantramēva| śastrakṣārāgnikr̥tyāḥ śastrakṣārāgnisādhyāḥ; ēṣāṁ yō vyādhistaṁ kr̥cchrasādhyaṁ vidyāditi sambandhaḥ| kr̥cchradēśajaṁ marmasandhyādijam| ēkapathasya viśēṣaṇaṁ- nātipūrṇacatuṣpadamiti| dvipathamityasya viśēṣaṇaṁ- nātikālamiti||14-16||
Adhikarana 10 (17-18) · Śloka 19
śēṣatvādāyuṣō yāpyamasādhyaṁ pathyasēvayā|
labdhālpasukhamalpēna hētunā''śupravartakam||17||
gambhīraṁ bahudhātusthaṁ marmasandhisamāśritam|
nityānuśāyinaṁ rōgaṁ dīrghakālamavasthitam||18||
vidyāddvidōṣajaṁ,...|19|
View original
शेषत्वादायुषो याप्यमसाध्यं पथ्यसेवया|
लब्धाल्पसुखमल्पेन हेतुनाऽऽशुप्रवर्तकम्||१७||
गम्भीरं बहुधातुस्थं मर्मसन्धिसमाश्रितम्|
नित्यानुशायिनं रोगं दीर्घकालमवस्थितम्||१८||
विद्याद्द्विदोषजं,...|१९|
yāpyatvēnaivāsādhyatvē labdhē yadasādhyamiti padaṁ tadyāpyayāpanārthaṁ kriyamāṇabhēṣajatayā sādhyatvaśaṅkānirāsārtham| śēṣatvādāyuṣa iti vacanamāyuḥśēṣē vidyamāna ēva yāpyavyādhiprādurbhāvō bhavatīti darśanārtham| pathyasēvayā bhēṣajasēvayā, labdhamalpaṁ sukhaṁ yasmin tallabdhālpasukham| pravartanaṁ pravartaḥ, alpēna hētunā''śu śīghraṁ pravartanaṁ yasya tadāśupravartakaṁ; svārthē aṇ| gambhīraṁ mēdaḥprabhr̥tidhātugatam| nityānuśāyī nityānubandhaḥ| vidyāddvidōṣajamityantēna yāpyalakṣaṇam||17-18||-
Adhikarana 11 (19-20) · Śloka 20
...tadvat pratyākhyēyaṁ tridōṣajam|
kriyāpathamatikrāntaṁ sarvamārgānusāriṇam||19||
autsukyāratisammōhakaramindriyanāśanam|
durbalasya susaṁvr̥ddhaṁ vyādhiṁ sāriṣṭamēva ca||20||
View original
...तद्वत् प्रत्याख्येयं त्रिदोषजम्|
क्रियापथमतिक्रान्तं सर्वमार्गानुसारिणम्||१९||
औत्सुक्यारतिसम्मोहकरमिन्द्रियनाशनम्|
दुर्बलस्य सुसंवृद्धं व्याधिं सारिष्टमेव च||२०||
tadvadityādi tu pratyākhyēyalakṣaṇam| tadvadityanēna gambhīrādiyāpyalakṣaṇayuktaṁ sattridōṣajaṁ pratyākhyēyamityarthaḥ| autsukyaṁ harṣōdrēkaḥ, aratiranavasthānalakṣaṇā, sammōhō manasō mōhaḥ||19-20||
Adhikarana 12 (21-22) · Śloka 22
bhiṣajā prāk parīkṣyaivaṁ vikārāṇāṁ svalakṣaṇam|
paścātkarmasamārambhaḥ kāryaḥ sādhyēṣu dhīmatā||21||
sādhyāsādhyavibhāgajñō yaḥ samyakpratipattimān|
na sa maitrēyatulyānāṁ mithyābuddhiṁ prakalpayēt||22||
View original
भिषजा प्राक् परीक्ष्यैवं विकाराणां स्वलक्षणम्|
पश्चात्कर्मसमारम्भः कार्यः साध्येषु धीमता||२१||
साध्यासाध्यविभागज्ञो यः सम्यक्प्रतिपत्तिमान्|
न स मैत्रेयतुल्यानां मिथ्याबुद्धिं प्रकल्पयेत्||२२||
na sa maitrēyatulyānāṁ mithyābuddhiṁ prakalpayēditi ēvaṅguṇō vaidyaḥ pratiniyamēna yaṁ vyādhimupakramēttaṁ sādhayatyēva paraṁ, tatō bhēṣajasya vyādhipraśamanaṁ prati karaṇatvāvadhāraṇē sati bhēṣajamabhēṣajēna samānamiti maitrēyasadr̥śānāṁ karmavādināṁ mithyābuddhēranutpāda iti bhāvaḥ||21-22||
Adhikarana 13 (23-24) · Śloka 24
tatra ślōkau- ihauṣadhaṁ pādaguṇāḥ prabhavō bhēṣajāśrayaḥ|
ātrēyamaitrēyamatī matidvaividhyaniścayaḥ||23||
caturvidhavikalpāśca vyādhayaḥ svasvalakṣaṇāḥ|
uktā mahācatuṣpādē yēṣvāyattaṁ bhiṣagjitam||24||
View original
तत्र श्लोकौ- इहौषधं पादगुणाः प्रभवो भेषजाश्रयः|
आत्रेयमैत्रेयमती मतिद्वैविध्यनिश्चयः||२३||
चतुर्विधविकल्पाश्च व्याधयः स्वस्वलक्षणाः|
उक्ता महाचतुष्पादे येष्वायत्तं भिषग्जितम्||२४||
saṅgrahē ihēti ihādhyāyē| auṣadhamiti catuṣpādam| pādaguṇā iti yaduktaṁ pūrvādhyāyē ṣōḍaśaguṇamiti| prabhāvō bhēṣajāśraya iti tadbhēṣajaṁ yuktiyuktamalamārōgyāyēti||23-24||
Adhikarana puShpikA · Śloka 10
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē ślōkasthānē mahācatuṣpādō nāma daśamō'dhyāyaḥ||10||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृते श्लोकस्थाने महाचतुष्पादो नाम दशमोऽध्यायः||१०||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ sūtrasthānē tr̥tīyē nirdēśacatuṣkē mahācatuṣpādō nāma daśamō'dhyāyaḥ||10||