5. mātrāśitīyō'dhyāyaḥ

Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2

athātō mātrāśitīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1|| iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||

dvitayamiha śāstraprayōjanaṁ yadāturavyādhiharaṇaṁ svasthasya svāsthyarakṣaṇaṁ ca; yadāha- svasthāturaparāyaṇam (sū.a.1) iti; tēnōtpannavyādhipratīkāradvārā''turarakṣaṇaṁ bhēṣajacatuṣkamabhidhāya svasthacatuṣkō'bhidhātavyaḥ; tatrāpi svāsthyaparipālanahētuṣu mātrāvadannaṁ pradhānaṁ; yadāha- prāṇināṁ punarmūlamāhārō balavarṇaujasāṁ ca (su.sū.a.1) iti; taccēha mātrāvadannaṁ vidhīyata ityādau mātrāśitīya ēvābhidhīyatē| mātrāśitamadhikr̥tya kr̥tyō'dhyāyō mātrāśitīyaḥ| yadyapyadhyāyādau ‘mātrāśī’ iti padamanuśrūyatē, tathā'pi ‘mātrāśīyaḥ’ iti sañjñāpraṇayanē kaṣṭōccāraṇabhayāttadarthaparaparyāyaśabdēnēyaṁ sañjñā kr̥tā; yathā “navēgāndhāraṇīya” (sū.a.7) ityādikā sañjñā||1-2||

Adhikarana 2 (3) · Śloka 3

mātrāśī syāt| āhāramātrā punaragnibalāpēkṣiṇī||3||

mātrāṁ mātrāvadannamaśituṁ bhōktuṁ śīlaṁ yasyāsau mātrāśī, yadi vā mātrayā'śituṁ bhōktuṁ śīlaṁ yasya sa tathā| tatrēha mātrā anapāyiparimāṇam| aśirayamihāviśēṣēṇa khādyaprāśyalēhyapēyānāmabhyavahārē vartatē| tēna mātrāśī syādityuktaṁ khādyaprāśyalēhyapēyānāṁ mātrayā'bhyavaharaṇaṁ nōktamiti yaccōcyatē, tannirastaṁ bhavati| dr̥ṣṭaścāyamaśiḥ khādyādyabhyavahārē; yathā- daśamūlaharītakyāṁ- “ēkābhayāṁ prāśya tataśca lēhācchuktiṁ nihanti śvayathuṁ pravr̥ddham” (ci.a.12); tathā- “kṣīrāśī tat prayōjayēt” (ci.a.1) iti| itaścāvagantavyamaśirayaṁ sarvābhyavahārē vartatē, yēnaitadvivaraṇaṁ sāmānyēnaiva kr̥tam- āhāramātrā punariti, na punaraśitamātrā punariti| mātrāṁ vyākarōti- āhārētyādi| agnērbalamutkr̥ṣṭaṁ madhyamalpaṁ vā'pēkṣyōtkr̥ṣṭā madhyā'lpā vā mātrā bhavatītyagnibalāpēkṣiṇī| punaḥśabdō bhēṣajādimātrāṁ vyāyāmamātrāṁ ca vyāvartayati; tēna na sarvamātrā'gnibalāpēkṣiṇī; yatō bhēṣajamātrā vyādhyāturabalāpēkṣiṇī vaktavyā, vyāyāmasya tu dōṣakṣayāgnivr̥ddhyādyutpādaśramaklamādyanutpādāpēkṣiṇī, vyavasthāpayitavyā| yadi vā punaḥśabdaḥ paunaḥpunyē, tēnāhāramātrā punaḥ punaragnibalamapēkṣatē| ētaduktaṁ bhavati- yadēkasmin puruṣē ēkadā yā'gnibalēna vyavasthāpitā mātrā sā na sarvakālaṁ bhavati, yata r̥tubhēdēna vayōbhēdēna ca tasyaivāgniḥ kadācidvivr̥ddhō bhavati, yathā- hēmantē yauvanē ca, kadācinmandō bhavati, yathā- varṣāsu vārdhakyē ca; tēnāgnibalabhēdānmātrā'pyēkarūpā na bhavati, kintu tatkālabhavamagnibalamapēkṣya punaḥ punarmātrā'pi bhidyata iti||3||

Adhikarana 3 (4) · Śloka 4

yāvaddhyasyāśanamaśitamanupahatya prakr̥tiṁ yathākālaṁ jarāṁ gacchati tāvadasya mātrāpramāṇaṁ vēditavyaṁ bhavati||4||

agnibalāpēkṣitvamēva vivr̥ṇōti- yāvaddhītyādi| yāvaditi yāvatparimāṇam| hiśabdō hētau| asyēti bhōktuḥ| aśanaṁ caturvidhamapi bhōjyam| aśitaṁ bhuktam| prakr̥tiṁ vātādīnāṁ rasādīnāṁ ca sāmyāvasthām| anupahatya vikāramakr̥tvētyarthaḥ| yathākālamiti niśāśēṣē| tāvaditi pūrvapramāṇāvacchinnamaśanaṁ pratyavamr̥śati| dvitīyamasyēti grahaṇamanyatra pratiṣēdhārtham| tēna yasyaiva yāvatī mātrā nirvikārā, tasyaiva sā mantavyā nānyēṣāṁ, pratipuruṣamagnibalasya bhinnatvāt| yadyapi caikasminnapi puruṣē kālādibhēdēnāgnibalabhēdō bhavati, tathā'pyēkapuruṣa ēkamātrāmavadhārya kiyantamapi kālaṁ tayaiva mātrayā agnibalabhēdahētvabhāvē sati vyavahārō bhavatyēva| mātrāpramāṇaṁ mātrēyattā; mātrāpramāṇaśabdēna cēha mātrāpramāṇavaditi bōddhavyam; anyathā, tāvacchabdēnāvacchinnāśanavācinā mātrāpramāṇaśabdasya guṇavācinaḥ sāmānādhikaraṇyaṁ na syāt| nanu, prakr̥timanupahatyēti na kartavyaṁ viśēṣaṇaṁ, na hyāhārō yō yathākālaṁ jarāṁ yāti sa mātrādōṣādvikāraṁ karōti, karōti tu dravyasvabhāvasaṁskārādidōṣāt; yathā mandakalakucādayō yathākālaṁ jarāṁ gacchantō'pi dōṣajanakā bhavantyēva; na tāvatā'pi tatra mātrā duṣyati, yathā vakṣyati trividhakukṣīyē- “na ca kēvalaṁ mātrāvattvādēvāhārasya kr̥tsnamāhāraphalasauṣṭhavamavāptuṁ śakyaṁ, prakr̥tyādīnāmaṣṭānāmāhāravidhiviśēṣāyatanānāṁ bhinnaphalatvāt” (vi.a.2) iti| naivaṁ, dvividhā hi mātrā rasavimānē vaktavyā- sarvagraharūpā, parigraharūpā ca; tatra samuditasyāhārasya parimāṇaṁ sarvagrahaḥ, madhurāmlādīnāmāhārāvayavānāṁ pratyēkaṁ mātrayā grahaṇaṁ parigrahaḥ; tēna yatrāhārasamudāyaparimāṇaṁ samucitamēva gr̥hyatē, āhārāvayavānāṁ tu madhurādīnāṁ svabhāvahitānāmapyayathōktamānaṁ syāt, tatrāhārāvayavamātrāvaiṣamyāddhātuvaiṣamyaṁ bhavatyēva, ayathākālaṁ jarāgamanaṁ ca syāt; taduktaṁ- prakr̥timanupahatyēti viśēṣaṇam| anyē tu vyākhyānayanti- ‘asya’ iti, ‘aśanam’ iti, aśitam iti ca padatrayaṁ prakaraṇādēva labhyatē; yat punaḥ kriyatē tadviśēṣapratipādanārtham| tēna, asyētyanēna parīkṣakō bhōktā'dhikriyatē, aśanamityanēna ca praśastamaśanaṁ prakr̥tikaraṇasaṁyōgadēśakālāviruddhamucyatē, aśitamityanēna ca yathāvidhibhōjanamucyatē; tadēvaṁ sarvaguṇasampanna āhārō mātrāvānucyatē||4||

Adhikarana 4 (5) · Śloka 5

tatra śāliṣaṣṭikamudgalāvakapiñjalaiṇaśaśaśarabhaśambarādīnyāhāradravyāṇi prakr̥tilaghūnyapi mātrāpēkṣīṇi bhavanti| tathā piṣṭēkṣukṣīravikr̥titilamāṣānūpaudakapiśitādīnyāhāradravyāṇi prakr̥tigurūṇyapi mātrāmēvāpēkṣantē||5||

mātrālakṣaṇamupadiśya vyavahārōpayōginaṁ dravyabhēdēna mātrābhēdaṁ darśayati- tatra śālītyādi| tatra laghuvarga ēva prathamaṁ paṭhyatē, pathyatamatvāt; tatrāpyādau raktaśālirāhāradravyapradhānatvāt| kapiñjalō gauratittiriḥ, ēṇaḥ kr̥ṣṇasāraḥ, śarabhō mahāśr̥ṅgī hariṇaḥ, śambarastadviśēṣaḥ| annapānavidhau “śītaḥ snigdhō'guruḥ svāduḥ” (sū.a.27) iti ṣaṣṭikaguṇakathanē “aguruḥ” ityakārapraślēṣō draṣṭavyaḥ, tēnēha ṣaṣṭikasya laghutvapratipādanaṁ na virudhyatē| api samuccayē, tēna prakr̥tilaghūni karaṇalaghūni ca lājādīni mātrāpēkṣīṇi bhavantīti labhyatē| ēvaṁ prakr̥tigurūṇyapītyatrāpi saṁskāraguruśaktupiṇḍādigrahaṇaṁ vācyam| ādiśabdō'tra prakāravācī, śāliṣaṣṭikādigaṇābhāvāt| vikr̥tiśabdaḥ piṣṭēkṣukṣīraiḥ sambadhyatē, kṣīravikr̥tiḥ kṣīrakr̥tā bhakṣyāḥ; piśitamānūpaudakābhyāṁ sambadhyatē||5||

Adhikarana 5 (6) · Śloka 6

na caivamuktē dravyē gurulāghavamakāraṇaṁ manyēta, laghūni hi dravyāṇi vāyvagniguṇabahulāni bhavanti; pr̥thvīsōmaguṇabahulānītarāṇi, tasmāt svaguṇādapi laghūnyagnisandhukṣaṇasvabhāvānyalpadōṣāṇi cōcyantē'pi sauhityōpayuktāni, gurūṇi punarnāgnisandhukṣaṇasvabhāvānyasāmānyāt, ataścātimātraṁ dōṣavanti sauhityōpayuktānyanyatra vyāyāmāgnibalāt; saiṣā bhavatyagnibalāpēkṣiṇī mātrā||6||

nanu, yadi laghu hitamapi svaguṇakaraṇē mātrāmapēkṣatē, guru cāhitamapi mātrāparigr̥hītaṁ hitamēva syāt, tat kiṁ gauravalāghavōpadēśēnētyāśaṅkyāha- na caivamityādi| laghūni yadyapyākāśavāyvagniguṇabahulāni bhavanti, tathā'pyākāśasyāgnidīpanaṁ prati tathāvidhasāmarthyābhāvāt vāyvagnyōstvagnidīpakatvād vāyvagniguṇabahulānītyuktam| tasmāt kāraṇāllaghūni mātrayā tāvadagniṁ dīpayanti; svaguṇādapi vāyvagniguṇabāhulyādagnisandhukṣaṇasvabhāvāni syuḥ| mātrāvyatikramē samānē'pi laghugurudravyayōrlaghudravyasya viśēṣaṁ darśayati- alpadōṣāṇi cōcyantē'pi sauhityōpayuktāni; sauhityaṁ mātrātikramēṇa tr̥ptiḥ| gurūṇītyādau punaḥśabdō vyāvr̥ttyarthaḥ| asāmānyāditi virōdhārthē nañ, asitamiti yathā; tēnāsāmānyāditi agniviruddhapr̥thvītōyaguṇabāhulyādityarthaḥ| ‘anyasāmānyāt’ itipāṭhapakṣē'pyanyaśabdō viruddhavacana ēva, tēna tathā'pi sa ēvārthaḥ| ataścētyādinā mātrāvyatikramē gurau garīyāṁsaṁ dōṣaṁ darśayati| nanu, dr̥śyantē kēcana bhārikādayaḥ puruṣā sauhityōpayuktagurudravyāhārē'pi nirdōṣāḥ, tat kimucyatē'timātraṁ dōṣavantītyāśaṅkyāha- anyatrētyādi| vyāyāmakr̥tamagnibalaṁ vyāyāmāgnibalam| yadyapi kālāhitabalō'gnirmātrā'dhikagurudravyakṣamō bhavati, yaduktaṁ- “paktā bhavati hēmantē mātrādravyagurukṣamaḥ” (sū.a.6) iti, tathā'pi vyāyāmāhitabalō vahnirnitarāṁ balavān bhavatītyayamēva pradhānaparigrahāduktaḥ| yē tu vyāyāmāditi cāgnibalāditi hētudvayaṁ varṇayanti, tēṣāmēvaṁ sati vyāyāmāpēkṣiṇyaśanamātrā syāditi prakaraṇaviruddhō'rthaḥ syāt| pratijñātamarthaṁ nyāyasampāditamupasaṁharati- saiṣētyādi| sēti agnibalāpēkṣiṇī pratijñātā mātrā, ēṣēti nyāyēnāgnyapēkṣitvēna nirvāhitā||6||

Adhikarana 6 (7) · Śloka 7

na ca nāpēkṣatē dravyaṁ; dravyāpēkṣayā ca tribhāgasauhityamardhasauhityaṁ vā gurūṇāmupadiśyatē, laghūnāmapi ca nātisauhityamagnēryuktyartham||7||

nanu, yadyapyagnibalāpēkṣiṇī mātrā, tat kasmādēkarūpa ēvāgnau laghūnāṁ dravyāṇāṁ bhūyasī mātrā bhavati, gurūṇāṁ tatastribhāgōcitā ardhā vētyāha- na cētyādi| dravyamapēkṣata ityarthaḥ| tribhāgasauhityaṁ manāggurubhiḥ| ēvaṁ gauravaprakarṣāpakarṣādanyadapi kalpanīyam| laghūnāmapi nātisauhityamityatra sauhityaśabdastr̥ptimātrē vartatē, tēna laghūni tr̥ptyatikramēṇa na bhōktavyāni, ēvaṁ hi tēṣāṁ mātrātikramō na syāt | agnēryuktiḥ svamānāvasthitiḥ, tadartham| nanu, gurūṇāṁ tāvadatimātrōpayōgō'gniparipālanārthaṁ niṣidhyatāṁ, yēna gurūṇyagnyasamānāni; laghūni punaragnisamānāni, tattēṣāṁ kathamatimātrōpayōgō vahnimāndyamāvahatīti? brūmaḥ- laghūnāṁ dravyāṇāṁ sāmānyamabhibhūyātimātratvamēvāgnimāndyaṁ karōti, yathā- cakṣustaijasaṁ, tējaḥsahakr̥taṁ ca paśyati, tadēva tējōtiyōgādupahanyatē; tathā śastramaśmasambhavam, aśmayōgācca tīkṣṇaṁ sampadyatē, aśmanyēva ca mithyāyōgāt pratihataṁ bhavati; taduktaṁ śālākyē- yattējō jyōtiṣāṁ dīptaṁ śārīraṁ prāṇināṁ ca yat| saṁyuktaṁ tējasā tējastaddhi rūpāṇi paśyati|| tadēva cakṣustānyēva jyōtīṁṣyati tu paśyataḥ| vikāraṁ bhajatē'tyarthamathavā'pi vinaśyati|| śastrasyāśmā yathā yōnirniśitaṁ ca tadaśmani| tīkṣṇaṁ bhavatyatiyōgāttatraiva pratihanyatē iti||7||

Adhikarana 7 (8) · Śloka 8

mātrāvaddhyaśanamaśitamanupahatya prakr̥tiṁ balavarṇasukhāyuṣā yōjayatyupayōktāramavaśyamiti||8||

ēvaṁ tāvadvyutpāditā'gnibaladravyāpēkṣiṇī mātrā, mātrānvitaṁ ca bhōjyaṁ bhōktavyamityuktaṁ, mātrāśitatvē kō guṇa ityāha- mātrāvaddhītyādi| ihāvaśyamiti niyamō virōdhikāraṇāntarābhāvē sati bōddhavyaḥ; yatō yadyapi pūrvavadaśanāśitōpayōktr̥padaiḥ praśastabhōjanādivācibhiḥ prakr̥tikaraṇādiguṇasampannamannaṁ labhyatē, tathā'pi kālaviparyayaprajñāparādhāsātmyaśabdasparśarūparasagandhāḥ santyēvāhārajanyabalādivirōdhakāḥ; yadāha- “santi hyr̥tē'pyahitāhārādanyā rōgaprakr̥tayaḥ” (sū.a.28) iti; tēna mātrāparigr̥hītāḥ śubhā api prakr̥tyādayaḥ prāyō balādihētavō bhavantīti mātrāvadāhārastutyarthamavaśyamiti kr̥tam| sukhayuktamāyuḥ sukhāyuḥ, yadi vā sukhaṁ cāyuścēti mantavyaṁ; svarūpēṇāpi cāyurmr̥gyamiti prāk pratipāditamēva||8||

Adhikarana 8 (9) · Śloka 9

bhavanti cātra- guru piṣṭamayaṁ tasmāttaṇḍulān pr̥thukānapi| na jātu bhuktavān khādēnmātrāṁ khādēdbubhukṣitaḥ||9||

bhavanti cātrēti| tantrakārasya samayō'yaṁ- yat pūrvavyākhyātārthasaṅgrahārthaṁ yadā ślōkēna vaktumārabhatē tadā ‘bhavati cātra’ iti karōti| piṣṭamayaṁ piṣṭavikāraḥ| tasmāditi gurutvāt| pr̥thukāḥ ‘cippiṭā’ iti lōkaprasiddhāḥ| na jātu na kadācit| mātrāṁ khādēditi anapāyiparimāṇavantaṁ khādēt||9||

Adhikarana 9 (10-11) · Śloka 11

vallūraṁ śuṣkaśākāni śālūkāni bisāni ca| nābhyasēdgauravānmāṁsaṁ kr̥śaṁ naivōpayōjayēt||10|| kūrcikāṁśca kilāṭāṁśca śaukaraṁ gavyamāhiṣē| matsyān dadhi ca māṣāṁśca yavakāṁśca na śīlayēt||11||

vallūraṁ śuṣkamāṁsam| nābhyasēnna nirantaramupayuñjyāt| anabhyāsahētumāha- gauravāditi| māṁsaṁ kr̥śam apuṣṭaṁ rōgāduparatamr̥gādisambhavamityarthaḥ | ētaccāpathyatvādēva niṣiddhaṁ, na gauravāditi bruvatē| kūrcikaḥ kṣīrēṇa samaṁ dadhi takraṁ vā pakvaṁ; kilāṭaḥ kūrcikapiṇḍaḥ, naṣṭakṣīrasya ghanō bhāga ityanyē| śaukaramiti śūkaramāṁsaṁ, śaukarasāhacaryādgavyamāhiṣē api māṁsē ēva bōddhavyē| yavakaḥ śūkadhānyaviśēṣaḥ| vakṣyati hi- “yavakaḥ śūkadhānyānāmapathyatamatvē prakr̥ṣṭatamō bhavati” (sū.a.25) iti||10-11||

Adhikarana 10 (12) · Śloka 12

ṣaṣṭikāñchālimudgāṁśca saindhavāmalakē yavān| āntarīkṣaṁ payaḥ sarpirjāṅgalaṁ madhu cābhyasēt||12||

abhyasyān darśayati- ṣaṣṭikānityādi| iha ṣaṣṭika ādau paṭhyatē raktaśālimanu pradhānatvakhyāpanārtham| āntarīkṣamiti āntarīkṣaṁ pānīyam| payaḥ kṣīram| jāṅgalamiti jāṅgaladēśabhavaṁ mr̥gādimāṁsam| iha saindhavābhyāsō'nnasaṁskāratvēna mātrayā'bhiprētaḥ; tēna, “trīṇi dravyāṇi nātyupayuñjīta pippalyō lavaṇaṁ kṣāraḥ” (vi.a.1) iti yadvakṣyati tēna samaṁ virōdhō na bhavati, tatra lavaṇātiyōgasya pratiṣiddhatvāt||12||

Adhikarana 11 (13) · Śloka 13

tacca nityaṁ prayuñjīta svāsthyaṁ yēnānuvartatē| ajātānāṁ vikārāṇāmanutpattikaraṁ ca yat||13||

mātrāśītyādinā svāsthyaparipālanōpāya ucyatē, atibahu ca svasthaparipālanaṁ tantrē vaktavyaṁ, taccēhābhidhīyamānaṁ granthagauravamāvahati, anabhidhīyamānaṁ ca granthasya nyūnatāmāpādayati; atastatsūtramātrēṇōddēṣṭumāha- taccētyādi| suṣṭhu nirvikāratvēnāvatiṣṭhata iti svasthaḥ, tasya bhāvaḥ svāsthyam; udvējakadhātuvaiṣamya virahitadhātusāmyamityarthaḥ| tacca svāsthyamubhayathā paripālyatē viśuddhāhārācārābhyāṁ sadā kṣīyamāṇaśarīrapōṣaṇēna, pratyavāyahētuparihārēṇa ca; yathā- dīpaparipālanaṁ snēhavartidānāt pōṣaṇēna kriyatē, tathā śalabhavātādinirvāpakahētuparihārēṇa ca| śarīrapratyavāyahētuśca dvividhaḥ- buddhidōṣādviṣamaśarīranyāsādirvātādikārakaḥ, duṣpariharaśca kālaviśēṣaḥ svabhāvādiha hēmantādiḥ kaphacayādikārakaḥ| tatra ślōkapūrvārdhēna svāsthyapōṣakahētumāha, uttarārdhēna tu ajātānāmityādinā svāsthyavighātakahētuparihāramāha| yadyapi cājātānāṁ vikārāṇāmanutpattiḥ svabhāvasiddhā vidyata ēva, vidyamānē ca karōtyarthō mukhyō nāsti, tathā'pīdamēvājātavikārāṇāmanutpattikaraṇaṁ yattadvikārahētupariharaṇaṁ tathā duṣpariharakālaviśēṣajanitadōṣaharaṇaṁ , yathā vakṣyati- “mādhavaprathamē māsi nabhasyaprathamē punaḥ| sahasyaprathamē caiva vāhayēddōṣasañcayam ” (sū.a.7) iti; tathā hētvantaranirapēkṣōtpadyamānacakṣuḥślēṣmaharaṇārthamañjanam; ēvamādi||13||

Adhikarana 12 (14) · Śloka 14

ata ūrdhvaṁ śarīrasya kāryamakṣyañjanādikam| svasthavr̥ttimabhiprētya guṇataḥ sampravakṣyatē||14||

ata ūrdhvamityādi| ataḥ svāsthyānuvr̥ttikāraṇakathanādūrdhvaṁ, kāryam avaśyakāryaṁ, svasthavr̥ttimabhiprētya svasthavr̥ttānuṣṭhānē, akṣyañjanādyavaśyaṁ kāryamityarthaḥ; añjanaśabdō'bhyañjanē'pi vartatē, tadarthamakṣyañjanamityuktam| añjanamēvādāvupāhitaṁ pradhānāvayavacakṣuḥparipālakatvāt| uktaṁ ca- “cakṣuḥ pradhānaṁ sarvēṣāmindriyāṇāṁ vidurbudhāḥ| ghananīhārayuktānāṁ jyōtiṣāmiva bhāskaraḥ” iti| yadi vā svasthavr̥ttamadhikr̥tya yadañjanādi, taducyatē; rōgēṣu tu yadañjanādi, tadrōgacikitsāsu vaktavyam| yadyapi caitadañjanādi rōgaharamapi vaktavyaṁ, tathā'pi prāyaḥ svasthavr̥ttamatamētaditi svasthavr̥ttamabhiprētyētyuktam||14||

Adhikarana 13 (15) · Śloka 15

sauvīramañjanaṁ nityaṁ hitamakṣṇōḥ prayōjayēt| pañcarātrē'ṣṭarātrē vā srāvaṇārthē rasāñjanam||15||

sauvīramityādi| suvīrānadībhavaṁ sauvīram| nityaṁ pratyaham| akṣṇōriti dvivacanamakṣigōlakadvayē'pyañjanavidhānārtham| pañcarātrāṣṭarātragrahaṇamadūrāntarakālē niyamadarśanārtham| tēna dōṣakālamapēkṣyārvāṅmadhyē ūrdhvaṁ ca kartavyaṁ srāvaṇamañjanamiti bhavati||15||

Adhikarana 14 (16-17) · Śloka 18

cakṣustējōmayaṁ tasya viśēṣācchlēṣmatō bhayam| tataḥ ślēṣmaharaṁ karma hitaṁ dr̥ṣṭēḥ prasādanam||16|| divā tanna prayōktavyaṁ nētrayōstīkṣṇamañjanam| virēkadurbalā dr̥ṣṭirādityaṁ prāpya sīdati||17|| tasmāt srāvyaṁ niśāyāṁ tu dhruvamañjanamiṣyatē|18|

srāvaṇāñjanaprakaraṇōpapattimāha- cakṣurityādi| cakṣurindriyasya taijasasya ślēṣmata āpyāttaijasaviruddhatvēna hētunā, viśēṣāditi vātāpittabhayādadhikatvēna bhayaṁ bhavati| ślēṣmajayē ca srāvaṇaṁ pradhānaṁ, tasmāt srāvyamityarthaḥ| srāvaṇāñjanakālaṁ niyamayati- niśāyāmityādi| dhruvamavaśyaṁ niśāyāmēva, añjanaṁ pratyāsannatvāt srāvaṇāñjanam| jatūkarṇēnāpi srāvaṇarasāñjanaṁ niśāyāmēva vihitaṁ; yaduktaṁ- “saptāhādrasāñjanaṁ naktam” iti| śālākyē'pyuktaṁ- “virēkadurbalā dr̥ṣṭirādityaṁ prāpya sīdati | rātrau svapnaguṇāccākṣi puṣyatyañjanakarṣi(rśi)tam” iti| sauvīrāñjanaṁ tu virēcanaṁ na bhavati, cakṣuḥprasādamātraṁ karōti, tēna taddivākriyamāṇaṁ na virōdhi| anyē tu vyākhyānayanti- dhruvaṁ nityakartavyaṁ sauvīrāñjanaṁ yattanniśi kartavyaṁ, srāvaṇāñjanaṁ tu ślēṣmōdrēkaviṣayē(yi) vamanavat pūrvāhṇa ēva kartavyam||16-17||-

Adhikarana 15 (18-19) · Śloka 20

yathā hi kanakādīnāṁ malināṁ vividhātmanām||18|| dhautānāṁ nirmalā śuddhistailacēlakacādibhiḥ| ēvaṁ nētrēṣu martyānāmañjanāścyōtanādibhiḥ||19|| dr̥ṣṭirnirākulā bhāti nirmalē nabhasīnduvat|20|

añjanaguṇamāha- yathā hītyādi| śuddhiḥ svābhāvikī; sā''gantudhūlyādyapanayanēna nirmalā sati bhāti| āścyōtanaṁ nētravirēkārthaṁ dravauṣadhadānaṁ, taccēhānabhihitamapi phalaikyādabhihitam, ādiśabdēna puṭapākādīnāṁ grahaṇam||18-19||-

Adhikarana 16 (20-24) · Śloka 25

harēṇukāṁ priyaṅguṁ ca pr̥thvīkāṁ kēśaraṁ nakham||20|| hrīvēraṁ candanaṁ patraṁ tvagēlōśīrapadmakam| dhyāmakaṁ madhukaṁ māṁsī guggulvaguruśarkaram||21|| nyagrōdhōdumbarāśvatthaplakṣalōdhratvacaḥ śubhāḥ| vanyaṁ sarjarasaṁ mustaṁ śailēyaṁ kamalōtpalē||22|| śrīvēṣṭakaṁ śallakīṁ ca śukabarhamathāpi ca| piṣṭvā limpēccharēṣīkāṁ tāṁ vartiṁ yavasannibhām||23|| aṅguṣṭhasammitāṁ kuryādaṣṭāṅgulasamāṁ bhiṣak| śuṣkāṁ nigarbhāṁ tāṁ vartiṁ dhūmanētrārpitāṁ naraḥ||24|| snēhāktāmagnisampluṣṭāṁ pibēt prāyōgikīṁ sukhām|25|

ihaivāñjanāntē dhūmapānaṁ vidhāsyati- “nāvanāñjananidrāntē” ityādinā; atō'ñjanānantaraṁ dhūmō'bhidhīyatē; uktaṁ ca śālākyē- “tīkṣṇāñjanēnāñjitalōcanasya yaḥ sampraduṣṭō na nirēti nētrāt| ślēṣmā śiraḥsthaḥ sa tu pītamātrē dhūmē praśāntiṁ labhatē kṣaṇēna” iti| harēṇukāmityādi| harēṇukā rēṇukā| pr̥thvīkā kr̥ṣṇajīrakam| kēśaraṁ nāgakēśaram| padmakaṁ padmakāṣṭham| dhyāmakaṁ gandhatr̥ṇam| nyagrōdhādīnāṁ plakṣāntānāṁ tvacaḥ, tāsāṁ viśēṣaṇaṁ śubhā iti| vanyaṁ kaivartamustakam| śukabarhaṁ granthiparṇakam| śarēṣīkā śarapuṣpasya nālī ‘śarikā’ iti prasiddhā| atra vidhānaṁ- piṣṭairbhēṣajaiḥ śarikā tathā vēṣṭayitavyā yathā aṣṭāṅgulāyatā aṅguṣṭhapariṇāhā ca vartiḥ syāt, tasyāṁ ca śuṣkāyāṁ satyāṁ śarēṣīkāmākr̥ṣya snēhēnābhyajyāgninaikasminnagrē'vadahya vakṣyamāṇadhūmapānanalikāyāmagrarandhrē nivēśyātō dhūmaḥ pēyaḥ | prāyōgikī ca nityapēyadhūmavartisañjñā| sukhāmityanēnākaṭukatvamanatyayatvaṁ ca darśayati||20-24||-

Adhikarana 17 (25) · Śloka 26

vasāghr̥tamadhūcchiṣṭairyuktiyuktairvarauṣadhaiḥ||25|| vartiṁ madhurakaiḥ kr̥tvā snaihikīṁ dhūmamācarēt|26|

snaihikadhūmavartimāha- vasētyādi| madhūcchiṣṭaṁ sikthakam| varauṣadhairiti madhurakaviśēṣaṇaṁ; madhurakāṇi jīvanīyāni jīvakarṣabhakādīni| yuktiyuktairityanēna tathā vasādigrahaṇaṁ kartavyaṁ, yathā vartiḥ kartuṁ pāryata iti darśayati| vartikaraṇaṁ ca pūrvavat| snaihikī snēhanakārikā||25||-

Adhikarana 18 (26) · Śloka 27

śvētā jyōtiṣmatī caiva haritālaṁ manaḥśilā||26|| gandhāścāgurupatrādyā dhūmaṁ mūrdhavirēcanē |27|

vairēcanikadhūmapānavartiṁ darśayati- śvētētyādi| śvētā aparājitā| gandhāḥ sugandhadravyāṇi, tēṣāṁ viśēṣaṇamagurupatrādyāḥ, aguru ca patrādyāśca agurupatrādyāḥ; agurupatrādyāśca jvarē vakṣyamāṇaḥ “agurukuṣṭhatagarapatra” (ci.a.3) ityādigaṇō mantavyaḥ| agurvādyā iti na kr̥taṁ, kuṣṭhatagarayōratitīkṣṇatvēna mastuluṅgakasrāvabhayāt parihārārtham| vakṣyati ca trimarmīyē- “dhūmavartiṁ pibēdgandhairakuṣṭhatagaraistathā” (si.a.9) iti, śālākyē'pyuktaṁ- “natakuṣṭhē srāvayatō dhūmavartiprayōjitē| mastuluṅgaṁ viśēṣēṇa tasmāttē naiva yōjayēt” iti; suśrutē'pyuktaṁ- “ēlādinā tagarakuṣṭhavarjyēna” (sū.ci.a.40) iti||26||-

Adhikarana 19 (27-32) · Śloka 33

gauravaṁ śirasaḥ śūlaṁ pīnasārdhāvabhēdakau||27|| karṇākṣiśūlaṁ kāsaśca hikkāśvāsau galagrahaḥ| dantadaurbalyamāsrāvaḥ śrōtraghrāṇākṣidōṣajaḥ||28|| pūtirghrāṇāsyagandhaśca dantaśūlamarōcakaḥ| hanumanyāgrahaḥ kaṇḍūḥ krimayaḥ pāṇḍutā mukhē||29|| ślēṣmaprasēkō vaisvaryaṁ galaśuṇḍyupajihvikā| khālityaṁ piñjaratvaṁ ca kēśānāṁ patanaṁ tathā||30|| kṣavathuścātitandrā ca buddhērmōhō'tinidratā| dhūmapānāt praśāmyanti balaṁ bhavati cādhikam||31|| śirōruhakapālānāmindriyāṇāṁ svarasya ca| na ca vātakaphātmānō balinō'pyūrdhvajatrujāḥ||32|| dhūmavaktrakapānasya vyādhayaḥ syuḥ śirōgatāḥ|33|

dhūmapānaguṇān darśayati- gauravamityādi| śirōruhāḥ kēśāḥ; kapālāśca śirasa ēva| balinō'pīti balavatkāraṇā apītyarthaḥ| ūrdhvajatrujatvēnaiva śirōgatā api labdhāstē punarabhidhīyantē viśēṣavidhānārtham||27-32||-

Adhikarana 20 (33-35) · Śloka 36

prayōgapānē tasyāṣṭau kālāḥ samparikīrtitāḥ||33|| vātaślēṣmasamutklēśaḥ kālēṣvēṣu hi lakṣyatē| snātvā bhuktvā samullikhya kṣutvā dantānnighr̥ṣya ca| nāvanāñjananidrāntē cātmavān dhūmapō bhavēt| tathā vātakaphātmānō na bhavantyūrdhvajatrujāḥ||35|| rōgāstasya tu pēyāḥ syurāpānāstristrayastrayaḥ|36|

dhūmapānakālaṁ darśayati- prayōgētyādi| prayōgapānē prāyōgikadhūmapānē ētē'ṣṭau kālāḥ, snaihikapānē tu vātavr̥ddhyupalakṣitaḥ kālaḥ, vairēcanikapānē tu ślēṣmavr̥ddhyupalakṣitō mantavyaḥ| prāyōgika ēva prāyaḥ svasthavr̥ttādhikārē, tēna tatkāla ēva kaṇṭharavēṇābhidhīyatē; yadi vā prayōgapānē satatapānē svasthādhikāra iti yāvat; tēna dhūmatrayasyāpyētē kālā bhavanti| vātakaphātmaśabdēna vātātmānaḥ kaphātmānō vātakaphātmānaśca gr̥hyantē| pēyāḥ syurityādāvāpānā dhūmābhyavahāramōkṣāḥ; ēkaikasmin snānādidhūmapānakālē tririti āvr̥ttitrayaṁ kartavyāḥ; tē cāvr̥ttitrayē'pi tridhā tridhā kartavyāḥ; ēkaikasmin dhūmapānakālē nava dhūmābhyavahāramōkṣāḥ kartavyāḥ; trīṁstrīnabhyavahārān kr̥tvā viśrāmō'ntarā kartavya ityarthaḥ||33-35||-

Adhikarana 21 (36-37) · Śloka 38

paraṁ dvikālapāyī syādahnaḥ kālēṣu buddhimān||36|| prayōgē, snaihikē tvēkaṁ, vairēcyaṁ tricatuḥ pibēt| hr̥tkaṇṭhēndriyasaṁśuddhirlaghutvaṁ śirasaḥ śamaḥ||37|| yathēritānāṁ dōṣāṇāṁ samyakpītasya lakṣaṇam|38|

aṣṭasu kālēṣvēkasminnēkasmin divasē yasmin dhūmē yāvān yāvān pānakālaniyamastaṁ darśayati- paramityādi| kālēṣu snātvētyādikālēṣu| prayōgē prāyōgikadhūmē| snaihikē tvēkamiti snaihikadhūmē ēkamēva kālaṁ vyāpya dhūmaṁ pibēditi yōjyam| tricaturiti vairēcyē dōṣabalāpēkṣō vikalpaḥ||36-37||-

Adhikarana 22 (38-40) · Śloka 40

bādhiryamāndhyamūkatvaṁ raktapittaṁ śirōbhramam||38|| akālē cātipītaśca dhūmaḥ kuryādupadravān| tatrēṣṭaṁ sarpiṣaḥ pānaṁ nāvanāñjanatarpaṇam||39|| snaihikaṁ dhūmajē dōṣē vāyuḥ pittānugō yadi| śītaṁ tu raktapittē syācchlēṣmapittē virūkṣaṇam||40||

bādhiryētyādi| dhūmaja ityavidhiprayuktadhūmakr̥tē yadi vāyuḥ pittānugō vr̥ddhastadā nāvanāñjanatarpaṇaṁ snaihikaṁ snēhakr̥taṁ kartavyaṁ, śītaṁ śītadravyakr̥taṁ kartavyaṁ nāvanādyēva, virūkṣaṇamapi nāvanādyēva||38-40||

Adhikarana 23 (41-45) · Śloka 46

paraṁ tvataḥ pravakṣyāmi dhūmō yēṣāṁ vigarhitaḥ| na viriktaḥ pibēddhūmaṁ na kr̥tē bastikarmaṇi||41|| na raktī na viṣēṇārtō na śōcanna ca garbhiṇī| na śramē na madē nāmē na pittē na prajāgarē||42|| na mūrcchābhramatr̥ṣṇāsu na kṣīṇē nāpi ca kṣatē| na madyadugdhē pītvā ca na snēhaṁ na ca mākṣikam||43|| dhūmaṁ na bhuktvā dadhnā ca na rūkṣaḥ kruddha ēva ca| na tāluśōṣē timirē śirasyabhihitē na ca||44|| na śaṅkhakē na rōhiṇyāṁ na mēhē na madātyayē| ēṣu dhūmamakālēṣu mōhāt pibati yō naraḥ||45|| rōgāstasya pravardhantē dāruṇā dhūmavibhramāt|46|

na virikta ityādau pratiniṣēdhyaṁ nakārakaraṇaṁ niṣēdhagauravadarśanārtham| dhūmaṁ na bhuktvēti punardhūmagrahaṇaṁ dadhnā bhuktavatō viśēṣapratiṣēdhārtham||41-45||-

Adhikarana 24 (46-47) · Śloka 48

dhūmayōgyaḥ pibēddōṣē śirōghrāṇākṣisaṁśrayē||46|| ghrāṇēnāsyēna kaṇṭhasthē mukhēna ghrāṇapō vamēt| āsyēna dhūmakavalān piban ghrāṇēna nōdvamēt||47|| pratilōmaṁ gatō hyāśu dhūmō hiṁsyāddhi cakṣuṣī|48|

dhūmayōgya ityādau ghrāṇēnēti chēdaḥ| pratilōmaṁ gata āsyapītō ghrāṇaṁ gata ityarthaḥ| hiśabdadvayaṁ ca hētau| tēnāyamarthaḥ- yasmāt pratilōmaṁ vimārgaṁ gatō dhūmastasmāccakṣuṣī hiṁsyāt, yasmāddhiṁsyāt tasmād ghrāṇēna nōdvamēditi||46-47||-

Adhikarana 25 (48) · Śloka 49

r̥jvaṅgacakṣustaccētāḥ sūpaviṣṭastriparyayam||48|| pibēcchidraṁ pidhāyaikaṁ nāsayā dhūmamātmavān|49|

samyagupaviṣṭaḥ sūpaviṣṭaḥ| triparyayamiti tu yadyapi pūrvamēvōktam ‘āpānāstristrayastrayaḥ’ ityanēna, tathā'pi triparyayadhūmapānaparyantamr̥jvaṅgacakṣurādi kartavyaṁ nōpakramamātra ēvēti punarabhidhānēna darśayati| nāsikayā'pi randhraikacchidraṁ pidhāya pibēnna punarnāsikayaiva pibēditi niyamaḥ||48||-

Adhikarana 26 (49-50) · Śloka 51

caturviṁśatikaṁ nētraṁ svāṅgulībhirvirēcanē||49|| dvātriṁśadaṅgulaṁ snēhē prayōgē'dhyardhamiṣyatē| r̥ju trikōṣāphalitaṁ kōlāsthyagrapramāṇitam||50|| bastinētrasamadravyaṁ dhūmanētraṁ praśasyatē|51|

nētraṁ nalikā| caturviṁśatikaṁ caturviṁśatyaṅgulam| adhyardhaṁ sārdhamityarthaḥ; iha vairēcanikanētramēva caturviṁśatyaṅgulapramāṇaṁ sārdhaṁ sat ṣaṭtriṁśadaṅgulapramāṇaṁ prāyōgikadhūmapānē; tattu jatūkarṇapratyayādbōddhavyam| yadāha- “sārdhastryaṁśayutaḥ pūrṇō hastaḥ prāyōgikādiṣu” iti| trikōṣāphalitamiti tribhiḥ parvabhirbhinnaiḥ samanvitam||49-50||-

Adhikarana 27 (51) · Śloka 52

dūrādvinirgataḥ parvacchinnō nāḍītanūkr̥taḥ||51|| nēndriyaṁ bādhatē dhūmō mātrākālaniṣēvitaḥ|52|

yathābhihitanalikayā pānē guṇaṁ darśayati- dūrādityādi||51||-

Adhikarana 28 (52-55) · Śloka 56

yadā cōraśca kaṇṭhaśca śiraśca laghutāṁ vrajēt||52|| kaphaśca tanutāṁ prāptaḥ supītaṁ dhūmamādiśēt| aviśuddhaḥ svarō yasya kaṇṭhaśca sakaphō bhavēt||53|| stimitō mastakaścaivamapītaṁ dhūmamādiśēt| tālu mūrdhā ca kaṇṭhaśca śuṣyatē paritapyatē||54|| tr̥ṣyatē muhyatē jantū raktaṁ ca sravatē'dhikam| śiraśca bhramatē'tyarthaṁ mūrcchā cāsyōpajāyatē||55|| indriyāṇyupatapyantē dhūmē'tyarthaṁ niṣēvitē|56|

kēciddhūmasamyakpānādilakṣaṇaṁ granthaṁ paṭhanti| tatra, yadā cōraścētyādi samyagdhūmapānalakṣaṇam, aviśuddha ityādyayōgalakṣaṇaṁ, tālvityādyatiyōgalakṣaṇam||52-55||-

Adhikarana 29 (56-62) · Śloka 63

varṣē varṣē'ṇutailaṁ ca kālēṣu triṣu nā carēt||56|| prāvr̥ṭśaradvasantēṣu gatamēghē nabhastalē| nasyakarma yathākālaṁ yō yathōktaṁ niṣēvatē||57|| na tasya cakṣurna ghrāṇaṁ na śrōtramupahanyatē| na syuḥ śvētā na kapilāḥ kēśāḥ śmaśrūṇi vā punaḥ||58|| na ca kēśāḥ pramucyantē vardhantē ca viśēṣataḥ| manyāstambhaḥ śiraḥśūlamarditaṁ hanusaṅgrahaḥ||59|| pīnasārdhāvabhēdau ca śiraḥkampaśca śāmyati| sirāḥ śiraḥkapālānāṁ sandhayaḥ snāyukaṇḍarāḥ||60|| nāvanaprīṇitāścāsya labhantē'bhyadhikaṁ balam| mukhaṁ prasannōpacitaṁ svaraḥ snigdhaḥ sthirō mahān||61|| sarvēndriyāṇāṁ vaimalyaṁ balaṁ bhavati cādhikam| na cāsya rōgāḥ sahasā prabhavantyūrdhvajatrujāḥ||62|| jīryataścōttamāṅgēṣu jarā na labhatē balam|63|

dhūmanasyayōrnāsādvārasāmānyāddhūmamanu nasyaṁ brūtē- varṣa ityādi| aṇūnāṁ srōtasāṁ hitamityaṇutailaṁ, taccāgrē vakṣyamāṇam| śiraḥkapālānāmēva sirāḥ sandhayaḥ snāyukaṇḍarāśca| uttamāṅgēṣviti bahuvacanaṁ śirasō'bhyarhitatvāt; yadi vā jarā valīpalitādilakṣaṇā yā sā uttamā prakarṣaprāptā'ṅgēṣu mastakādiṣu niṣidhyatē||56-62||-

Adhikarana 30 (63-70) · Śloka 71

candanāguruṇī patraṁ dārvītvaṅmadhukaṁ balām||63|| prapauṇḍarīkaṁ sūkṣmailāṁ viḍaṅgaṁ bilvamutpalam| hrībēramabhayaṁ vanyaṁ tvaṅmustaṁ sārivāṁ sthirām||64|| jīvantīṁ pr̥śniparṇīṁ ca suradāru śatāvarīm| harēṇuṁ br̥hatīṁ vyāghrīṁ surabhīṁ padmakēśaram||65|| vipācayēcchataguṇē māhēndrē vimalē'mbhasi| tailāddaśaguṇaṁ śēṣaṁ kaṣāyamavatārayēt||66|| tēna tailaṁ kaṣāyēṇa daśakr̥tvō vipācayēt| athāsya daśamē pākē samāṁśaṁ chāgalaṁ payaḥ||67|| dadyādēṣō'ṇutailasya nāvanīyasya saṁvidhiḥ| asya mātrāṁ prayuñjīta tailasyārdhapalōnmitām||68|| snigdhasvinnōttamāṅgasya picunā nāvanaistribhiḥ| tryahāttryahācca saptāhamētat karma samācarēt||69|| nivātōṣṇasamācārī hitāśī niyatēndriyaḥ| tailamētattridōṣaghnamindriyāṇāṁ balapradam||70|| prayuñjānō yathākālaṁ yathōktānaśnutē guṇān|71|

candanētyādau dārvyāstvak dārvītvak, jīvantī suvarṇanālā svanāmaprasiddhā, surabhī śūkaśimbā, padmasya kēśaraṁ padmakēśaram| māhēndrē āntarikṣē| śataguṇē tailāditi yōjyam| daśaguṇamityētadapi tailāditi yōjanīyam| atra tu kvāthyabhēṣajaṁ tāvanmānaṁ grāhyaṁ yāvatā kvāthārthōpāttaṁ pānīyaṁ bhēṣajacaturguṇaṁ bhavati, “kvāthyāccaturguṇaṁ vāri” ityasyābādhitatvāt, na tu bhēṣajācchataguṇē'mbhasītyēvaṁ vyākhyēyaṁ; yadāha jatūkarṇaḥ- “paktvā'thāmbuśataprasthē daśabhāgasthitēna tu| tailaprasthaṁ pacēttēna chāgīkṣīrēṇa saṁyutam” iti| yadi vā, tailapramāṇānumānēnaiva “snēhāccaturguṇaṁ kvāthyaṁ” iti paribhāṣayā kvāthyadravyaparimāṇaṁ vyavasthāpanīyam| picunēti tūlakapiṇḍikayā| nāvanaistribhiḥ vāratrayēṇētyarthaḥ| tryahāttryahāditi ēkaikaṁ dinamantarīkr̥tya, saptāhamiti antaritadināni varjayitvā; tēnaikaikasmin r̥tau trayōdaśāhānnasyaprayōgaḥ samāpyatē||63-70||-

Adhikarana 31 (71-75) · Śloka 76

āpōthitāgraṁ dvau kālau kaṣāyakaṭutiktakam||71|| bhakṣayēddantapavanaṁ dantamāṁsānyabādhayan| nihanti gandhaṁ vairasyaṁ jihvādantāsyajaṁ malam||72|| niṣkr̥ṣya rucimādhattē sadyō dantaviśōdhanam| karañjakaravīrārkamālatīkakubhāsanāḥ||73|| śasyantē dantapavanē yē cāpyēvaṁvidhā drumāḥ| suvarṇarūpyatāmrāṇi trapurītimayāni ca||74|| jihvānirlēkhanāni syuratīkṣṇānyanr̥jūni ca| jihvāmūlagataṁ yacca malamucchvāsarōdhi ca||75|| daurgandhyaṁ bhajatē tēna tasmājjihvāṁ vinirlikhēt|76|

sthānapratyāsattyā dantakāṣṭhaguṇān darśayati- āpōthitētyādi| dvikālaṁ sāyaṁ prātariti| dantān punātīti dantapavanaṁ dantakāṣṭham| niṣkr̥ṣya malamiti sambandhaḥ| kakubhaḥ arjunaḥ| ēvaṁvidhā ēvaṁrasā ityarthaḥ||71-75||-

Adhikarana 32 (76-77) · Śloka 77

dhāryāṇyāsyēna vaiśadyarucisaugandhyamicchatā||76|| jātīkaṭukapūgānāṁ lavaṅgasya phalāni ca| kakkōlasya phalaṁ patraṁ tāmbūlasya śubhaṁ tathā| tathā karpūraniryāsaḥ sūkṣmailāyāḥ phalāni ca||77||

kaṭukaṁ latākastūrī| yadyapi lavaṅgasya vr̥ntamabhiprētaṁ tathā'pi bahūnāṁ phalasya grāhyatvācchatriṇō gacchantīti nyāyēna sāmānyēna phalamityuktam||76-77||

Adhikarana 33 (78-89) · Śloka 89

hanvōrbalaṁ svarabalaṁ vadanōpacayaḥ paraḥ| syāt paraṁ ca rasajñānamannē ca ruciruttamā||78|| na cāsya kaṇṭhaśōṣaḥ syānnauṣṭhayōḥ sphuṭanādbhayam| na ca dantāḥ kṣayaṁ yānti dr̥ḍhamūlā bhavanti ca||79|| na śūlyantē na cāmlēna hr̥ṣyantē bhakṣayanti ca| parānapi kharān bhakṣyāṁstailagaṇḍūṣadhāraṇāt||80|| nityaṁ snēhārdraśirasaḥ śiraḥśūlaṁ na jāyatē| na khālityaṁ na pālityaṁ na kēśāḥ prapatanti ca||81|| balaṁ śiraḥkapālānāṁ viśēṣēṇābhivardhatē| dr̥ḍhamūlāśca dīrghāśca kr̥ṣṇāḥ kēśā bhavanti ca||82|| indriyāṇi prasīdanti sutvagbhavati cānanam | nidrālābhaḥ sukhaṁ ca syānmūrdhni tailaniṣēvaṇāt||83|| na karṇarōgā vātōtthā na manyāhanusaṅgrahaḥ| nōccaiḥ śrutirna bādhiryaṁ syānnityaṁ karṇatarpaṇāt||84|| snēhābhyaṅgādyathā kumbhaścarma snēhavimardanāt| bhavatyupāṅgādakṣaśca dr̥ḍhaḥ klēśasahō yathā||85|| tathā śarīramabhyaṅgāddr̥ḍhaṁ sutvak ca jāyatē| praśāntamārutābādhaṁ klēśavyāyāmasaṁsaham||86|| sparśanē'bhyadhikō vāyuḥ sparśanaṁ ca tvagāśritam| tvacyaśca paramabhyaṅgastasmāttaṁ śīlayēnnaraḥ||87|| na cābhighātābhihataṁ gātramabhyaṅgasēvinaḥ| vikāraṁ bhajatē'tyarthaṁ balakarmaṇi vā kvacit||88|| susparśōpacitāṅgaśca balavān priyadarśanaḥ| bhavatyabhyaṅganityatvānnarō'lpajara ēva ca||89||

hanvōrityādi snēhagaṇḍūṣaguṇāḥ| nityamityādi niṣēvaṇādityantaṁ śirastailaguṇāḥ| mūrdhni tailaniṣēvaṇādityuktē'pi snēhārdraśirasa iti yat karōti, tēna yāvatā tailēnārdraśirāḥ syāttāvanmūrdhni tailaṁ sēvyamiti darśayati| snēhābhyaṅgādityādi| upāṅgasnēhadānāt, akṣō rathasya cakranibandhanakāṣṭham| bahudr̥ṣṭāntakaraṇaṁ tu kasyacit kiñcit prasiddhaṁ bhaviṣyati na hi sarvaṁ sarvatra prasiddhamityabhiprāyēṇa; yadi vā snēhasya nānākāryakaraṇaśaktyupadarśanārtham| sparśanē sparśanēndriyē vāyuradhikaḥ; vaidyakadarśanē pāñcabhautikatvādindriyasyētyarthaḥ| tvacyaśca paramabhyaṅga iti cakārādvātahitaśca, ētēnāśritasya vātādhikasya sparśanēndriyasya, āśrayasya ca tvacō hita ityuktaṁ bhavati| balēna sampādyaṁ karma balakarma gurubhāraharaṇādi||78-89||

Adhikarana 34 (90-92) · Śloka 92

kharatvaṁ stabdhatā raukṣyaṁ śramaḥ suptiśca pādayōḥ| sadya ēvōpaśāmyanti pādābhyaṅganiṣēvaṇāt||90|| jāyatē saukumāryaṁ ca balaṁ sthairyaṁ ca pādayōḥ| dr̥ṣṭiḥ prasādaṁ labhatē mārutaścōpaśāmyati||91|| na ca syādgr̥dhrasīvātaḥ pādayōḥ sphuṭanaṁ na ca| na sirāsnāyusaṅkōcaḥ pādābhyaṅgēna pādayōḥ||92||

kharatvamityādi pādābhyaṅgaguṇāḥ| prathamaṁ pādayōriti padaṁ kharatvādiviśēṣaṇārthaṁ, dvitīyaṁ tu balādēḥ kālāntarōtpādasūcanārthaṁ, tr̥tīyaṁ tu sphuṭanaviśēṣaṇārthaṁ, caturthaṁ tu sirāsnāyuviśēṣaṇārthaṁ, śiṣṭaṁ tu pādābhyaṅgēnēti padaṁ dūrāntaritasya pādābhyaṅgasya smaraṇārtham||90-92||

Adhikarana 35 (93-94) · Śloka 94

daurgandhyaṁ gauravaṁ tandrāṁ kaṇḍūṁ malamarōcakam| svēdabībhatsatāṁ hanti śarīraparimārjanam||93|| pavitraṁ vr̥ṣyamāyuṣyaṁ śramasvēdamalāpaham | śarīrabalasandhānaṁ snānamōjaskaraṁ param||94||

abhyaṅgapūrvakatvādudvartanasya tamanu parimārjanamudvartanaṁ brūtē- daurgandhyamityādi| svēdēna bībhatsatā svēdabībhatsatā| śarīrasya balēna sandhānaṁ yōjanaṁ karōtītyarthaḥ||93-94||

Adhikarana 36 (95-102) · Śloka 102

kāmyaṁ yaśasyamāyuṣyamalakṣmīghnaṁ praharṣaṇam| śrīmat pāriṣadaṁ śastaṁ nirmalāmbaradhāraṇam||95|| vr̥ṣyaṁ saugandhyamāyuṣyaṁ kāmyaṁ puṣṭibalapradam| saumanasyamalakṣmīghnaṁ gandhamālyaniṣēvaṇam||96|| dhanyaṁ maṅgalyamāyuṣyaṁ śrīmadvyasanasūdanam| harṣaṇaṁ kāmyamōjasyaṁ ratnābharaṇadhāraṇam||97|| mēdhyaṁ pavitramāyuṣyamalakṣmīkalināśanam| pādayōrmalamārgāṇāṁ śaucādhānamabhīkṣṇaśaḥ||98|| pauṣṭikaṁ vr̥ṣyamāyuṣyaṁ śuci rūpavirājanam| kēśaśmaśrunakhādīnāṁ kalpanaṁ samprasādhanam||99|| cakṣuṣyaṁ sparśanahitaṁ pādayōrvyasanāpaham| balyaṁ parākramasukhaṁ vr̥ṣyaṁ pādatradhāraṇam||100|| ītēḥ praśamanaṁ balyaṁ guptyāvaraṇaśaṅkaram| gharmānilarajōmbughnaṁ chatradhāraṇamucyatē||101|| skhalataḥ sampratiṣṭhānaṁ śatrūṇāṁ ca niṣūdanam| avaṣṭambhanamāyuṣyaṁ bhayaghnaṁ daṇḍadhāraṇam||102||

śrīmaditi śōbhāyuktam| pariṣadi śastaṁ pāriṣadam| śastaṁ maṅgalyam| vyasanaṁ sarpapiśācādyabhighātaḥ| ratnavadābharaṇāni, ratnaṁ tu viśuddhamāṇikyahīrakamuktāphalasuvarṇādi| śaucādhānaṁ pānīyēna mr̥dā ca| abhīkṣṇaśaḥ punaḥ punaḥ| śuci śucitākārakam| kalpanaṁ chēdanaṁ, samprasādhanaṁ maṇḍanam; ētacca yathāyōgyatayā yōjanīyaṁ; kēśānāṁ prasādhanaṁ samyagbandhanādi; śmaśrūṇāṁ kalpanamēva, nakhasya tu kalpanamalaktakādidānēna prasādhanaṁ ca| ādigrahaṇēna nāsālōmakalpanādi gr̥hyatē| pādayōriti sparśanahitamityanēna vyasanāpahamityanēna ca sambadhyatē| pādatraṁ pādadhrī, pādukēti yāvat| atra ca vr̥ṣyatvacakṣuṣyatvē prabhāvāt; yadi vā pādasambaddhanētrapōṣikānāḍīpratyavāyaharaṇāccakṣuṣyam| ītī rōgādidurdaivam| guptiḥ piśācādibhyō rakṣā, śaṅkaraṁ kalyāṇakaram| avaṣṭambhanaṁ balapradam| bhayaghnaṁ sarpādibhyaḥ||95-102||

Adhikarana 37 (103) · Śloka 103

nagarī nagarasyēva rathasyēva rathī yathā| svaśarīrasya mēdhāvī kr̥tyēṣvavahitō bhavēt||103||

sampratyanuktasvasthavidhyupasaṅgrahārthaṁ tathōpadiṣṭasyāvadhānēna karaṇārthamāha- nagarītyādi| kr̥tyēṣu karaṇīyēṣūktēṣvanuktēṣu ca| nagaradr̥ṣṭāntēnāntarapratyavāyahētuvighātakāriṇi kr̥tyē'vadhānaṁ darśayati, rathadr̥ṣṭāntēna ca bāhyasparśādiparihārakē kr̥tyē'vadhānaṁ darśayati| nagarōcchēdē hyantarō duṣṭajanasambandha ēva hētuḥ prāyō bhavati, rathabhaṅgē tu bāhyaśvabhraviṣamapatanādiḥ||103||

Adhikarana 38 (104) · Śloka 104

bhavati cātra- vr̥ttyupāyānniṣēvēta yē syurdharmāvirōdhinaḥ| śamamadhyayanaṁ caiva sukhamēvaṁ samaśnutē||104||

pradhānabhūtāṁ śarīrapratyavēkṣāṁ kr̥tvā svasthēna satā yadanyacca kartavyaṁ tadāha- vr̥ttyupāyānityādi| vr̥ttiḥ vartanaṁ, tasyōpāyāḥ kr̥ṣyādayō dhanaiṣaṇāyāṁ tisraiṣaṇīyē vācyāḥ| śamaḥ śāntiḥ, adhyayanaṁ vēdādhyayanaṁ, niṣēvētēti sambandhaḥ| ēvaṁ sati sukhaṁ samaśnutē prāpnōti| ētēna kr̥ṣyādibhyō'rthaḥ, śāntyadhyayanābhyāṁ dharmaḥ, arthadharmābhyāṁ ca sukhalakṣaṇaḥ kāmaḥ, iti trivargānuṣṭhānaṁ darśitaṁ bhavati||104||

Adhikarana 39 (105-111) · Śloka 111

tatra ślōkāḥ- mātrā dravyāṇi mātrāṁ ca saṁśritya gurulāghavam| dravyāṇāṁ garhitō'bhyāsō yēṣāṁ, yēṣāṁ ca śasyatē||105|| añjanaṁ dhūmavartiśca trividhā vartikalpanā| dhūmapānaguṇāḥ kālāḥ pānamānaṁ ca yasya yat||106|| vyāpatticihnaṁ bhaiṣajyaṁ dhūmō yēṣāṁ vigarhitaḥ| pēyō yathā yanmayaṁ ca nētraṁ yasya ca yadvidham||107|| nasyakarmaguṇā nastaḥkāryaṁ yacca yathā yadā| bhakṣayēddantapavanaṁ yathā yadyadguṇaṁ ca yat||108|| yadarthaṁ yāni cāsyēna dhāryāṇi kavalagrahē| tailasya yē guṇā diṣṭāḥ śirastailaguṇāśca yē||109|| karṇatailē tathā'bhyaṅgē pādābhyaṅgē'ṅgamārjanē| snānē vāsasi śuddhē ca saugandhyē ratnadhāraṇē||110|| śaucē saṁharaṇē lōmnāṁ pādatracchatradhāraṇē| guṇā mātrāśitīyē'smiṁstathōktā daṇḍadhāraṇē||111||

mātrētyādi adhyāyārthasaṅgrahaḥ| mātrōktā yāvaddhyasyāśanamityādinā| tathā dravyāṇi tatra śālītyādinā| mātrāṁ cāśritya gurulāghavamiti prakr̥tilaghūnyapi mātrāmēvāpēkṣantē ityēvamprakārēṇōktam| pānasya mānaṁ pānamānam, āpānāstristrayastraya ityādi| nastaḥkāryaṁ yaditi aṇutailam| yathēti picunētyādi| yadēti prāvr̥ṭśaradityādi| śēṣaṁ sugamam||105-111||

Adhikarana puShpikA · Śloka 5

ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē ślōkasthānē mātrāśitīyō nāma pañcamō'dhyāyaḥ samāptaḥ||5||

iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ dvitīyē svasthavr̥ttacatuṣkē mātrāśitīyō nāma pañcamō'dhyāyaḥ||5||