Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātastasyāśitīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातस्तस्याशितीयमध्यायं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
mātrāśitīyē mātrāvadāhārasya balādihētutvaṁ pratipāditaṁ, tacca r̥tusātmyamapēkṣya kr̥tasyāhārasya bhavati; tēna, r̥tupravibhāgapūrvakamr̥tusātmyābhidhāyakaṁ tasyāśitīyaṁ brūtē||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
tasyāśitādyādāhārādbalaṁ varṇaśca vardhatē|
yasyartusātmyaṁ viditaṁ cēṣṭāhāravyapāśrayam||3||
View original
तस्याशिताद्यादाहाराद्बलं वर्णश्च वर्धते|
यस्यर्तुसात्म्यं विदितं चेष्टाहारव्यपाश्रयम्||३||
aśitādyāditi aśitapītalīḍhajagdhāt| balaṁ varṇaścēti cakārēṇa pūrvādhyāyōktasukhāyuṣī api gr̥hyētē; yadi vā balavarṇābhyāmēva nāntarīyakaṁ kr̥tsnaṁ dhātusāmyakāryaṁ sukhādi gr̥hyatē| viditamityanēna samyakjñānapūrvakamr̥tusātmyānuṣṭhānaṁ darśayati| cēṣṭāgrahaṇēna vyavāyavyāyāmābhyaṅgādīnāṁ grahaṇam| cēṣṭāhāravyapāśrayaṁ cēṣṭāhāragōcaram||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
iha khalu saṁvatsaraṁ ṣaḍaṅgamr̥tuvibhāgēna vidyāt|
tatrādityasyōdagayanamādānaṁ ca trīnr̥tūñchiśirādīn grīṣmāntān vyavasyēt, varṣādīn punarhēmantāntān dakṣiṇāyanaṁ visargaṁ ca||4||
View original
इह खलु संवत्सरं षडङ्गमृतुविभागेन विद्यात्|
तत्रादित्यस्योदगयनमादानं च त्रीनृतूञ्छिशिरादीन् ग्रीष्मान्तान् व्यवस्येत्, वर्षादीन् पुनर्हेमन्तान्तान् दक्षिणायनं विसर्गं च||४||
r̥tujñānamantarā r̥tusātmyajñānaṁ na sambhavatītyr̥tūnāmupayuktasvarūpajñānārthamāha- ihētyādi| r̥tupratipādanaprastāvē saṁvatsaraṁ vidyāditi saṁvatsarapratipādanamr̥tūnāmēva militānāṁ saṁvatsaratvapratipādanārtham| mēlakaśca buddhyā vyavahriyatē , na tu paramārthataḥ r̥tūnāṁ mēlakō'sti| r̥tūnāṁ saṁvatsarātmakatvaṁ punaḥ punasta ēvartavaḥ parāvartanta iti jñānārthamavaśyaṁ pratipādanīyam| ihēti iha prakaraṇē, ṣaḍaṅgaṁ vidyāt; anyatra tu rōgabhiṣagjitīyādau tattatkāryavaśādanyathā'pi| uktaṁ ca- “śītōṣṇavarṣalakṣaṇaḥ kāla” ityādi| ṣaḍaṅgamiti samāhārē dviguḥ, r̥tuvyatirēkēṇa saṁvatsarasyāvidyamānatvāt; yadi vā samudāyibhyō'nyaḥ samudāya ityāśritya bahuvrīhiḥ kāryaḥ| tatrēti r̥tuvibhāgakathanē| udag uttarāṁ diśaṁ prati, ayanaṁ gamanamudagayanam| ādadāti kṣapayati pr̥thivyāḥ saumyāṁśaṁ prāṇināṁ ca balamityādānam| trīn śiśirādīnityanēnaiva labdhē'pi grīṣmāntatvē grīṣmāntāniti śiśirasyādiriti vigrahasya tathā''diśabdasya prakāravācitāyāḥ pratiṣēdhārtham| ēvaṁ hēmantāntāniti ca vyākhyēyam| dakṣiṇāṁ diśaṁ prati ayanaṁ dakṣiṇāyanam| visr̥jati janayati āpyamaṁśaṁ prāṇināṁ ca balamiti visargaḥ| sañjñāpraṇayanaṁ ca vyavahārārthaṁ, niruktipratīyamānārthapratipādanārthaṁ ca||4||
Adhikarana 4 (5) · Śloka 5
visargē punarvāyavō nātirūkṣāḥ pravānti, itarē punarādānē; sōmaścāvyāhatabalaḥ śiśirābhirbhābhirāpūrayañjagadāpyāyayati śaśvat, atō visargaḥ saumyaḥ|
ādānaṁ punarāgnēyaṁ; tāvētāvarkavāyū sōmaśca kālasvabhāvamārgaparigr̥hītāḥ kālarturasadōṣadēhabalanirvr̥ttipratyayabhūtāḥ samupadiśyantē||5||
View original
विसर्गे पुनर्वायवो नातिरूक्षाः प्रवान्ति, इतरे पुनरादाने; सोमश्चाव्याहतबलः शिशिराभिर्भाभिरापूरयञ्जगदाप्याययति शश्वत्, अतो विसर्गः सौम्यः|
आदानं पुनराग्नेयं; तावेतावर्कवायू सोमश्च कालस्वभावमार्गपरिगृहीताः कालर्तुरसदोषदेहबलनिर्वृत्तिप्रत्ययभूताः समुपदिश्यन्ते||५||
visargadharmaṁ nirdiśati- visargē punarityādi| yadyapi cādānamādau paṭhitaṁ, tathā'pi pratilōmatantrayuktyā''dau visargaguṇakathanaṁ; yadi vā prathamamādānasyōttarāyaṇarūpasya praśastatvādagrē'bhidhānam, iha tu visargasya balajanakatvēnābhiprētatvādagrē'bhidhānam| nātirūkṣā iti saumyavisargakālasambandhēna mandīkr̥taraukṣyāḥ pravāntīti| itarē punarādāna iti apraśāntātirūkṣāśca, āgnēyādānasambandhāhitarūkṣatvāt | sōmaścētyādi prakr̥tēna visargēṇa sambadhyatē| avyāhatabala iti kālamārgamēghavātādibhistadā sūryasya sōmaparipanthinō hatabalatvāt| śiśirābhiḥ śītābhiḥ| śaśvaditi chēdaḥ| saumyaḥ sōmaguṇapradhānaḥ| āgnēyam agniguṇapradhānam, apratihatabalatvēnētyarthaḥ| nanvētāvataivādityacandravātānāṁ balavattvamabalavattvaṁ ca kathaṁ bhavatītyāha- tāvētāvityādi| kālō dēvatārūpaḥ, sa ca nityarūpō'pi prāṇināmadr̥ṣṭēna nānārūpēṇa gr̥hītaḥ san kadācit sūryabalavāyubalasōmabalādīn karōti; svabhāvaḥ sūryasya saumyāṁśakṣayakartr̥tvādirvāyōrvirūkṣaṇādiḥ sōmasyāpyāyanādiḥ; mārgō dakṣiṇa uttaraśca, tatra dakṣiṇaḥ karkaṭādayō dhanurantāḥ, makarādiruttaraḥ| ētē ca kālasvabhāvamārgaparigrahā yathāsambhavaṁ bōddhavyāḥ; na hi sōmē mārgaparigrahaḥ ka(ki)ñcidviśēṣamāvahati, vāyōśca mārgaparigraha ēva nāsti| parigr̥hītāḥ sambaddhāḥ| kālartvādīnāṁ nirvr̥ttipratyayabhūtā niṣpattikāraṇabhūtāḥ, upadiśyantē ‘ācāryaiḥ’ iti śēṣaḥ; kālaḥ saṁvatsarō'yanadvayaṁ ca, r̥tavaḥ śiśirādayaḥ, dēhasya balaṁ dēhabalam| anyē tu bruvatē- saṁvatsarasyāyanadvayasya ca r̥tumēlakarūpatvādr̥tugrahaṇēnaiva grahaṇaṁ labdhaṁ, tēna kālagrahaṇamr̥tuviśēṣaṇaṁ, tēna kālarūpaḥ r̥turiti strīṇāmēvārtavadarśanaṁ yadr̥tustadvyāvartyatē| pratyayabhūtā ityatra bhūtaśabda upamānē| kēcidvyākhyānayanti- ‘arkavāyū’ ityēkatayā paṭhitvā ‘sōmaśca’ iti yat pr̥thak paṭhati, tēnārkavāyvōrmilitayōrādānaṁ prati kāraṇatvaṁ, visargaṁ prati pr̥thagēva sōmasya kāraṇatvamiti darśayati| ēvaṁ balaharaṇabalakaraṇādiṣvapi bōddhavyam||5||
Adhikarana 5 (6) · Śloka 6
tatra ravirbhābhirādadānō jagataḥ snēhaṁ vāyavastīvrarūkṣāścōpaśōṣayantaḥ śiśiravasantagrīṣmēṣu yathākramaṁ raukṣyamutpādayantō rūkṣān rasāṁstiktakaṣāyakaṭukāṁścābhivardhayantō nr̥ṇāṁ daurbalyamāvahanti||6||
View original
तत्र रविर्भाभिराददानो जगतः स्नेहं वायवस्तीव्ररूक्षाश्चोपशोषयन्तः शिशिरवसन्तग्रीष्मेषु यथाक्रमं रौक्ष्यमुत्पादयन्तो रूक्षान् रसांस्तिक्तकषायकटुकांश्चाभिवर्धयन्तो नृणां दौर्बल्यमावहन्ति||६||
tatrētyādi| ādadāna ucchōṣayan| jagataḥ sthāvarajaṅgamasya| snēhaṁ sāraṁ saumyabhāgamityarthaḥ| na kēvalaṁ raviḥ, vāyavaśca śōṣayantaḥ snēhamiti sambandhaḥ| tīvrāśca rūkṣāśca tīvrarūkṣāḥ; yadi vā tīvraṁ raukṣyaṁ yēṣāṁ tē tīvrarūkṣāḥ; ētaccādānē tīvrēṇa raviṇā sambandhādvāyōrbhavati yōgavāhitvādvāyōḥ| uktaṁ hi- “yōgavāhī(haḥ) paraṁ vāyuḥ saṁyōgādubhayārthakr̥t” (ci.a.3) ityādi| yathākramamiti śiśirē raukṣyamalpaṁ tiktaṁ rasamalpaṁ ca daurbalyaṁ, tathā vasantē madhyaṁ raukṣyaṁ kaṣāyaṁ rasaṁ madhyaṁ daurbalyaṁ, tathā grīṣmē prakr̥ṣṭaṁ raukṣyaṁ kaṭukaṁ rasaṁ mahacca daurbalyaṁ darśayati| yadyapi ca kaṣāyō rasō rūkṣatamaḥ kaṭukaśca rūkṣataraḥ, yaduktaṁ- “raukṣyāt kaṣāyō rūkṣāṇāṁ pravarō madhyamaḥ kaṭuḥ” (sū.a.26) ityādi; raukṣyaprakarṣaśca grīṣmē, madhyabalaṁ ca raukṣyaṁ vasantē, tathā'pi vāyvagniguṇabāhulyāt kaṭukasya vāyvagniguṇabahulē grīṣmakāla ēvōtpattiḥ, pavanapr̥thivyutkarṣavati tu vasantē pavanapr̥thivyutkarṣajanyasya kaṣāyasyōtpattiḥ| yaduktaṁ- “vāyvagniguṇabhūyiṣṭhatvāt kaṭukaḥ, pavanapr̥thivyatirēkāt kaṣāyaḥ” (sū.a.26) iti| pr̥thivyādyutkarṣaśca kālaviśēṣaprabhāvakr̥taḥ kāryadarśanādunnēyaḥ| abhivardhayanta iti vacanādyathāsvakālē tiktādīnāmabhivr̥ddhiḥ sūcyatē, tēna na tadaikarasatvam| atra ca kramavadraukṣyōtpattitiktādyutpattī api daurbalyōtpattau kāraṇaṁ, yatō raukṣyamutpādayanta iti tiktakaṣāyakaṭukānabhivardhayanta iti ca hētugarbhaviśēṣaṇadvayaṁ kr̥tvā daurbalyamāvahantītyuktam||6||
Adhikarana 6 (7) · Śloka 7
varṣāśaraddhēmantēṣu tu dakṣiṇābhimukhē'rkē kālamārgamēghavātavarṣābhihatapratāpē, śaśini cāvyāhatabalē, māhēndrasalilapraśāntasantāpē jagati, arūkṣā rasāḥ pravardhantē'mlalavaṇamadhurā yathākramaṁ tatra balamupacīyatē nr̥ṇāmiti||7||
View original
वर्षाशरद्धेमन्तेषु तु दक्षिणाभिमुखेऽर्के कालमार्गमेघवातवर्षाभिहतप्रतापे, शशिनि चाव्याहतबले, माहेन्द्रसलिलप्रशान्तसन्तापे जगति, अरूक्षा रसाः प्रवर्धन्तेऽम्ललवणमधुरा यथाक्रमं तत्र बलमुपचीयते नृणामिति||७||
varṣētyādi| tuśabdaḥ pūrvapakṣavyāvr̥ttau| dakṣiṇābhimukhē dakṣiṇāśāṁ gantumudyata ēvārkē, tēna viṣuvadudayōpalakṣitamadhyadēśāduttarēṇa vartamānō'pi raviryadaiva dakṣiṇāśāṁ gantumudyatō bhavati tadaiva kṣīyamāṇabalō bhavati, uttarāśāgamanaprakarṣāhitabalaprakarṣatayā tu stōkastōkakramāpacīyamānabalō'pi tathā durbalō na lakṣyatē| ēvamuttarāyaṇē'pi vyākhyēyam| kālaḥ pūrvaṁ vyākhyātaḥ, mārga iha dakṣiṇābhimukhaḥ, mēghasya vātō mēghavātaḥ, varṣaṇaṁ varṣaḥ, ētairabhihatapratāpē'rka iti sambandhaḥ| vātastviha mēghasambandhāhitaśaityō'rkatāpaparipanthī bhavati, śaśinō'vyāhatabalatvaṁ sūryasya paripanthinō'bhihatapratāpatvādanuguṇamēghavātavarṣaṇayōgācca| jagati sthāvarajaṅgamē| atra ca “pr̥thivyagnibhūyiṣṭhatvādamlaḥ”, “salilāgnibhūyiṣṭhatvāllavaṇaḥ” (sū.a.26) ityuktaṁ, tat kathaṁ saumyē visargē tayōścāgnēyayōrutpāda iti na vācyam, yatō balaprakarṣavatō'rkasya kṣīyamāṇabalasyāpi viṣuvaparyantaṁ balavattvamastyēvēti vyutpāditamēva||7||
Adhikarana 7 (8) · Śloka 8
bhavati cātra- ādāvantē ca daurbalyaṁ visargādānayōrnr̥ṇām|
madhyē madhyabalaṁ, tvantē śrēṣṭhamagrē ca nirdiśēt||8||
View original
भवति चात्र- आदावन्ते च दौर्बल्यं विसर्गादानयोर्नृणाम्|
मध्ये मध्यबलं, त्वन्ते श्रेष्ठमग्रे च निर्दिशेत्||८||
samprati śiśirādau balahrāsaḥ pratipāditō varṣādau ca balōtkarṣaḥ; tatra śiśirē durbalā varṣāsu balavantaḥ prāṇinō bhavantītyādidurgrahaṁ niṣēddhumāha- ādāvantē cētyādi| visargasyādau varṣāsu, ādānasyāntē grīṣmē, daurbalyaṁ prakarṣaṁ prāptaṁ nirdiśēditi sambandhaḥ; tathā madhyē visargasya śaradi, ādānasya madhyē vasantē, madhyaṁ nātikṣīṇaṁ nātivr̥ddhaṁ balaṁ vinirdiśēditi yōjyaṁ; tathā'ntē visargasya hēmantē, agrē ca prathamē ādānasya śiśirē, śrēṣṭhaṁ balaṁ vinirdiśēditi yōjanā| ēvaṁ manyatē- visargaprakarṣāhitabalaprakarṣaḥ puruṣa ādānasyādau śiśirē stōkakṣīyamāṇabalō'pi balavān bhavati, yathā- pauṣamāsāntāhitavr̥ddhiprakarṣā niśā māghaphālgunayōḥ kṣīyamāṇā'pi divasānmahatyēva bhavati| anēna nyāyēna varṣāsu daurbalyaṁ, vasantaśaradōśca madhyamaṁ balaṁ bōddhavyam| ēvaṁ kālarturasadēhabalakāraṇatvamarkādīnāṁ vyavasthāpitaṁ, dōṣakāraṇatvaṁ tvagrē r̥tuvidhānanirdēśē'bhidhāsyatē||8||
Adhikarana 8 (9-18) · Śloka 18
śītē śītānilasparśasaṁruddhō balināṁ balī|
paktā bhavati hēmantē mātrādravyagurukṣamaḥ||9||
sa yadā nēndhanaṁ yuktaṁ labhatē dēhajaṁ tadā|
rasaṁ hinastyatō vāyuḥ śītaḥ śītē prakupyati||10||
tasmāttuṣārasamayē snigdhāmlalavaṇān rasān|
audakānūpamāṁsānāṁ mēdyānāmupayōjayēt||11||
bilēśayānāṁ māṁsāni prasahānāṁ bhr̥tāni ca|
bhakṣayēnmadirāṁ śīdhuṁ madhu cānupibēnnaraḥ||12||
gōrasānikṣuvikr̥tīrvasāṁ tailaṁ navaudanam|
hēmantē'bhyasyatastōyamuṣṇaṁ cāyurna hīyatē||13||
abhyaṅgōtsādanaṁ mūrdhni tailaṁ jēntākamātapam|
bhajēdbhūmigr̥haṁ cōṣṇamuṣṇaṁ garbhagr̥haṁ tathā||14||
śītēṣu saṁvr̥taṁ sēvyaṁ yānaṁ śayanamāsanam|
prāvārājinakauṣēyapravēṇīkuthakāstr̥tam||15||
gurūṣṇavāsā digdhāṅgō guruṇā'guruṇā sadā|
śayanē pramadāṁ pīnāṁ viśālōpacitastanīm||16||
āliṅgyāgurudigdhāṅgīṁ supyāt samadamanmathaḥ|
prakāmaṁ ca niṣēvēta maithunaṁ śiśirāgamē||17||
varjayēdannapānāni vātalāni laghūni ca|
pravātaṁ pramitāhāramudamanthaṁ himāgamē||18||
View original
शीते शीतानिलस्पर्शसंरुद्धो बलिनां बली|
पक्ता भवति हेमन्ते मात्राद्रव्यगुरुक्षमः||९||
स यदा नेन्धनं युक्तं लभते देहजं तदा|
रसं हिनस्त्यतो वायुः शीतः शीते प्रकुप्यति||१०||
तस्मात्तुषारसमये स्निग्धाम्ललवणान् रसान्|
औदकानूपमांसानां मेद्यानामुपयोजयेत्||११||
बिलेशयानां मांसानि प्रसहानां भृतानि च|
भक्षयेन्मदिरां शीधुं मधु चानुपिबेन्नरः||१२||
गोरसानिक्षुविकृतीर्वसां तैलं नवौदनम्|
हेमन्तेऽभ्यस्यतस्तोयमुष्णं चायुर्न हीयते||१३||
अभ्यङ्गोत्सादनं मूर्ध्नि तैलं जेन्ताकमातपम्|
भजेद्भूमिगृहं चोष्णमुष्णं गर्भगृहं तथा||१४||
शीतेषु संवृतं सेव्यं यानं शयनमासनम्|
प्रावाराजिनकौषेयप्रवेणीकुथकास्तृतम्||१५||
गुरूष्णवासा दिग्धाङ्गो गुरुणाऽगुरुणा सदा|
शयने प्रमदां पीनां विशालोपचितस्तनीम्||१६||
आलिङ्ग्यागुरुदिग्धाङ्गीं सुप्यात् समदमन्मथः|
प्रकामं च निषेवेत मैथुनं शिशिरागमे||१७||
वर्जयेदन्नपानानि वातलानि लघूनि च|
प्रवातं प्रमिताहारमुदमन्थं हिमागमे||१८||
vardhamānabalaprakarṣavattayā hēmantasyābhiprētatvāttatsātmyamēvāgrē prāha- śīta ityādinā| śītē śītaguṇayuktē hēmantē, yadyapi cānuktē śīta iti viśēṣaṇē hēmantaḥ śīta ēva labhyatē, tathā'pi na pūrvaṁ kvaciddhēmantē śītatvaṁ pratipāditamiti pratipādyatē; yadi vā yadaiva hēmantē śītaṁ mahadbhavati tadaiva viśēṣēṇa vahnirbalī bhavati, nōpakramamātrēṇāpi, r̥tuvyāpattau śītāyōga iti ca śīta iti padēna labhyatē| himasambandhādviśēṣēṇa śītō'nilaḥ śītānilaḥ; viśēṣēṇa śītatvaṁ vāyōryōgavāhitvācchītakālasambandhādēva labdhaṁ punarabhidhīyatē'gnisaṁrōdhahētutvāt | vāyurhi himasambandhādēva bahirnirgacchaccharīrōṣmaṇō rōdhaṁ kr̥tvā kumbhakārapavanāhitapaṅkalēpa ivāntarasya vahnērvr̥ddhimāvahati| ētēna yaducyatē- asamānācchītavātāt kathamagnivr̥ddhirityētadapāstam| nahyatra śītō vātō'gnitvēna pariṇamatē, kiṁ tarhi nirgacchattējaḥpratīpībhūtaḥ| śītānilasya sparśaḥ śarīrasambandha ityarthaḥ| balināṁ prāṇināṁ hēmantasvabhāvādbalī bhavati; anēna prāṇibalavattvamagnibalavattvē hēturiti darśayati| uktaṁ ca hastivaidyakē bālagajānāṁ nīrōgatvapratipādanē; yathā- “avyāhatādabhiprāyāt prītiḥ, prītērbalaṁ, balāt| agniragnēśca dhātūnāṁ balaṁ , nāśastatō rujām” iti| mātrayā yad guru atimātramityarthaḥ, dravyataśca dravyasvabhāvataśca yad guru navadhānyādi, tatkṣamaḥ| ēvambhūtō balī vahniryadā yuktaṁ gurubhūtaṁ cānnaṁ na labhatē, tadā dēhajaṁ rasaṁ hinasti kṣayaṁ nayati; dēhārthaṁ dēhajātaṁ vā dēhajaṁ dhāturūpaṁ rasamityarthaḥ| ata indhanābhāvē sati rasadhātukṣayādvāyuḥ prakupyati hēmantē| hētvantaramāha vātakōpē- śītaḥ śīta iti; yasmādayaṁ śītaguṇō vāyuḥ, tasmācchītakālē hēmantalakṣaṇē samānaṁ kāraṇamāsādya kupyatītyarthaḥ| atra vr̥ddhō vāyurmēdasvinō yathā'gnivr̥ddhiṁ karōti, na tu vaiṣamyamanativr̥ddhatvāt, tathā'gnivr̥ddhimēva karōti| yaduktaṁ- “mēdasā''vr̥tamārgatvādvāyuḥ kōṣṭhē viśēṣataḥ| caran sandhukṣayatyagnimāhāraṁ śōṣayatyapi” (sū.a.21) ityādinā'ṣṭauninditīyē| tasmāditi dēhajarasakṣayabhayāt| prakaraṇalabdhē'pi tuṣārasamaya iti yat punaḥ karōti, tadviśēṣēṇa tuṣārapātē viśēṣēṇa snigdhādīnāṁ bhōjanārtham| mēdyānāṁ mēdurāṇām| audakānūpamāṁsādayaśca hēmantakālakaphacayasaṁvardhakā api mahātyayavātavikārapratipakṣatvēna vyavāyādikaphacayapratipakṣayuktatvāccābhiprētāḥ | audakāḥ kūrmādayō'nnapānē vakṣyamāṇāḥ, anūpāḥ sr̥marakhaḍgādayaḥ, bilēśayā gōdhāprabhr̥tayaḥ, prasahā gōkharādayaḥ| bhr̥taṁ bhaṭṭitramiti prasiddham| hēmantē'bhyasyata iti punarhēmantagrahaṇaṁ hēmantaṁ vyāpyaivōṣṇōdakasēvōpadarśanārtham| jēntākaḥ svēdaviśēṣō vakṣyamāṇaḥ| garbhagr̥haṁ gr̥hakōṣṭhakam| hēmanta ityanēnārthalabdhē'pi śītē śītēṣviti padaṁ varṣākālādāvapi śītaprāptau saṁvr̥tayānādisēvōpadarśanārtham| prāvārō guruprāvaraṇaṁ kambalādi, ajinaṁ vyāghrādicarma, kauṣēyaṁ kōṣakārakīṭatantumayaṁ, pravēṇī gōṇīti prasiddhā, kuthakaścitrakambalaḥ| guruṇā'guruṇēti agurughanapralēpēnētyarthaḥ| viśālāvāyāmēna, upacitau pariṇāhēna| maithunasēvōpadēśaścēha prāṇināṁ balavattvēna śītapratīkārakatvēna cīyamānakaphaviruddhatvēna ca; suśrutē'pi hēmantē maithunasēvōktā; yaduktaṁ- “tatrāpanītahārāśca priyā nāryaḥ svalaṅkr̥tāḥ| ramayēyuryathākāmaṁ balādapi madōtkaṭāḥ” iti||9-18||
Adhikarana 9 (19-21) · Śloka 21
hēmantaśiśirau tulyau śiśirē'lpaṁ viśēṣaṇam|
raukṣyamādānajaṁ śītaṁ mēghamārutavarṣajam||19||
tasmāddhaimantikaḥ sarvaḥ śiśirē vidhiriṣyatē|
nivātamuṣṇaṁ tvadhikaṁ śiśirē gr̥hamāśrayēt||20||
kaṭutiktakaṣāyāṇi vātalāni laghūni ca|
varjayēdannapānāni śiśirē śītalāni ca||21||
View original
हेमन्तशिशिरौ तुल्यौ शिशिरेऽल्पं विशेषणम्|
रौक्ष्यमादानजं शीतं मेघमारुतवर्षजम्||१९||
तस्माद्धैमन्तिकः सर्वः शिशिरे विधिरिष्यते|
निवातमुष्णं त्वधिकं शिशिरे गृहमाश्रयेत्||२०||
कटुतिक्तकषायाणि वातलानि लघूनि च|
वर्जयेदन्नपानानि शिशिरे शीतलानि च||२१||
śiśiravidhimāha- hēmantētyādi| viśēṣaṇaṁ viśēṣaḥ; śiśirasyādānārambhatvēna raukṣyaṁ, tathā mēghamārutavarṣāḥ śiśirē'dhikā bhavanti tajjaṁ ca śītamadhikaṁ hēmantādastītyarthaḥ| tasmāditi hēmantatulyatvādviśiṣṭaraukṣyaśītayuktatvācca haimantikō vidhiḥ| nivātamuṣṇaṁ tviti tuśabdaḥ pakṣāntaraparigrahārthaḥ; hēmantōktanivātōṣṇagr̥hācchiśirē rūkṣātiśītē'dhikamuṣṇaṁ gr̥hamāśrayēdityabhiprāyaḥ| kēcidatrāsēvyapratipādakaṁ granthaṁ paṭhanti, sa tvanārṣaḥ||19-21||
Adhikarana 10 (22-26) · Śloka 26
vasantē nicitaḥ ślēṣmā dinakr̥dbhābhirīritaḥ|
kāyāgniṁ bādhatē rōgāṁstataḥ prakurutē bahūn||22||
tasmādvasantē karmāṇi vamanādīni kārayēt|
gurvamlasnigdhamadhuraṁ divāsvapnaṁ ca varjayēt||23||
vyāyāmōdvartanaṁ dhūmaṁ kavalagrahamañjanam|
sukhāmbunā śaucavidhiṁ śīlayēt kusumāgamē||24||
candanāgurudigdhāṅgō yavagōdhūmabhōjanaḥ|
śārabhaṁ śāśamaiṇēyaṁ māṁsaṁ lāvakapiñjalam||25||
bhakṣayēnnirgadaṁ sīdhuṁ pibēnmādhvīkamēva vā|
vasantē'nubhavēt strīṇāṁ kānanānāṁ ca yauvanam||26||
View original
वसन्ते निचितः श्लेष्मा दिनकृद्भाभिरीरितः|
कायाग्निं बाधते रोगांस्ततः प्रकुरुते बहून्||२२||
तस्माद्वसन्ते कर्माणि वमनादीनि कारयेत्|
गुर्वम्लस्निग्धमधुरं दिवास्वप्नं च वर्जयेत्||२३||
व्यायामोद्वर्तनं धूमं कवलग्रहमञ्जनम्|
सुखाम्बुना शौचविधिं शीलयेत् कुसुमागमे||२४||
चन्दनागुरुदिग्धाङ्गो यवगोधूमभोजनः|
शारभं शाशमैणेयं मांसं लावकपिञ्जलम्||२५||
भक्षयेन्निर्गदं सीधुं पिबेन्माध्वीकमेव वा|
वसन्तेऽनुभवेत् स्त्रीणां काननानां च यौवनम्||२६||
vasanta ityādinā vasantavidhimāha| nicitaḥ sañcitō vasantapūrvakālē, īritō vilāyitō vasantē| kāyāgnimiti kāyanirvartakamagniṁ jāṭharaṁ, na tu dhātvagniviśēṣamātram| tata ityatra cakārō luptanirdiṣṭō bōddhavyaḥ, tēna tatō'gnivadhāccētyarthaḥ; yadi vā tatō'gnivadhānantaram| vamanādīni vamanapradhānāni; tēna, ādānamadhyatvēna yadi vātapittaprakōpastathāvidhō bhavati tadā virēcanāsthāpanānuvāsanānāmapi pravr̥ttirbhavati, śirōvirēcanaṁ tu kaphajayārthaṁ kartavyamēva| vasantaśabdēna vamanaṁ prati caitra ēva bōddhavyaḥ; yēna, dōṣacayādyarthaṁ pañcakarmapravr̥ttyarthaṁ cābhidhātavyaprāvr̥ḍādyr̥tukramēṇa phālgunacaitrau vasantō bhavati, na vaiśākhaḥ| anēnaivābhiprāyēṇa pūrvaślōkē'pi sāmānyēna nicita iti kr̥taṁ, na tu hēmantē nicita iti; hēmanta ityuktē hi rasōtpattikramābhihitamārgaśīrṣapauṣātmakē hēmantē prakr̥tatvāddōṣacayō budhyatē, sa ca nābhiprētaḥ; uktastu dōṣacayādikramōktapauṣamāghātmakē hēmantē ślēṣmacayaḥ| sukhāmbunā sukhōṣṇāmbunā| lāvakapiñjalaṁ māṁsamiti sambandhaḥ| bhakṣayēditi cchēdaḥ| anubhavēditi bhāṣayā ślēṣmakṣayārthaṁ stōkaṁ maithunamanujānāti||22-26||
Adhikarana 11 (27-32) · Śloka 32
mayūkhairjagataḥ snēhaṁ grīṣmē pēpīyatē raviḥ|
svādu śītaṁ dravaṁ snigdhamannapānaṁ tadā hitam||27||
śītaṁ saśarkaraṁ manthaṁ jāṅgalānmr̥gapakṣiṇaḥ|
ghr̥taṁ payaḥ saśālyannaṁ bhajan grīṣmē na sīdati||28||
madyamalpaṁ na vā pēyamathavā subahūdakam|
lavaṇāmlakaṭūṣṇāni vyāyāmaṁ ca vivarjayēt ||29||
divā śītagr̥hē nidrāṁ niśi candrāṁśuśītalē|
bhajēccandanadigdhāṅgaḥ pravātē harmyamastakē||30||
vyajanaiḥ pāṇisaṁsparśaiścandanōdakaśītalaiḥ|
sēvyamānō bhajēdāsyāṁ muktāmaṇivibhūṣitaḥ||31||
kānanāni ca śītāni jalāni kusumāni ca|
grīṣmakālē niṣēvēta maithunādviratō naraḥ||32||
View original
मयूखैर्जगतः स्नेहं ग्रीष्मे पेपीयते रविः|
स्वादु शीतं द्रवं स्निग्धमन्नपानं तदा हितम्||२७||
शीतं सशर्करं मन्थं जाङ्गलान्मृगपक्षिणः|
घृतं पयः सशाल्यन्नं भजन् ग्रीष्मे न सीदति||२८||
मद्यमल्पं न वा पेयमथवा सुबहूदकम्|
लवणाम्लकटूष्णानि व्यायामं च विवर्जयेत् ||२९||
दिवा शीतगृहे निद्रां निशि चन्द्रांशुशीतले|
भजेच्चन्दनदिग्धाङ्गः प्रवाते हर्म्यमस्तके||३०||
व्यजनैः पाणिसंस्पर्शैश्चन्दनोदकशीतलैः|
सेव्यमानो भजेदास्यां मुक्तामणिविभूषितः||३१||
काननानि च शीतानि जलानि कुसुमानि च|
ग्रीष्मकाले निषेवेत मैथुनाद्विरतो नरः||३२||
mayūkhairityādinā graiṣmavidhimāha| mayūkhaiḥ tējōbhiḥ| snēhaḥ sāra ityarthaḥ| pēpīyatē atyarthaṁ pibati| manthaḥ- “saktavaḥ sarpiṣā yuktāḥ śītavāripariplutāḥ| nātyacchā nātisāndrāśca mantha ityabhidhīyatē”| madyamalpamiti ēkāntamadyasātmyēna; navēti madyasya svabhāvapākābhyāmamlasya grīṣmaviruddhatvēna; subahūdakamiti madyasātmyasyaiva, madyasyōṣṇāmlatvādyapavādārthaṁ bahutaraṁ pānīyaṁ prakṣipya pātavyamiti darśayati; tēnaitat phalati- yanmadyaṁ grīṣmē na pātavyamēva tāvat; madyasātmyānāṁ sātmyamadyatyāgē sātmyatyāgajā rōgā bhavanti, tēna tasyālpaṁ vā subahūdakaṁ vā dēyamityarthaḥ| muktaiva maṇirmuktāmaṇiḥ| grīṣmakālē caṇḍātapē madhyāhna ityarthaḥ| maithunōparatistu divāniśaṁ bōddhavyā||27-32||
Adhikarana 12 (33-40) · Śloka 40
ādānadurbalē dēhē paktā bhavati durbalaḥ|
sa varṣāsvanilādīnāṁ dūṣaṇairbādhyatē punaḥ||33||
bhūbāṣpānmēghanisyandāt pākādamlājjalasya ca|
varṣāsvagnibalē kṣīṇē kupyanti pavanādayaḥ||34||
tasmāt sādhāraṇaḥ sarvō vidhirvarṣāsu śasyatē|
udamanthaṁ divāsvapnamavaśyāyaṁ nadījalam||35||
vyāyāmamātapaṁ caiva vyavāyaṁ cātra varjayēt|
pānabhōjanasaṁskārān prāyaḥ kṣaudrānvitān bhajēt||36||
vyaktāmlalavaṇasnēhaṁ vātavarṣākulē'hani|
viśēṣaśītē bhōktavyaṁ varṣāsvanilaśāntayē||37||
agnisaṁrakṣaṇavatā yavagōdhūmaśālayaḥ|
purāṇā jāṅgalairmāṁsairbhōjyā yūṣaiśca saṁskr̥taiḥ||38||
pibēt kṣaudrānvitaṁ cālpaṁ mādhvīkāriṣṭamambu vā|
māhēndraṁ taptaśītaṁ vā kaupaṁ sārasamēva vā||39||
pragharṣōdvartanasnānagandhamālyaparō bhavēt|
laghuśuddhāmbaraḥ sthānaṁ bhajēdaklēdi vārṣikam||40||
View original
आदानदुर्बले देहे पक्ता भवति दुर्बलः|
स वर्षास्वनिलादीनां दूषणैर्बाध्यते पुनः||३३||
भूबाष्पान्मेघनिस्यन्दात् पाकादम्लाज्जलस्य च|
वर्षास्वग्निबले क्षीणे कुप्यन्ति पवनादयः||३४||
तस्मात् साधारणः सर्वो विधिर्वर्षासु शस्यते|
उदमन्थं दिवास्वप्नमवश्यायं नदीजलम्||३५||
व्यायाममातपं चैव व्यवायं चात्र वर्जयेत्|
पानभोजनसंस्कारान् प्रायः क्षौद्रान्वितान् भजेत्||३६||
व्यक्ताम्ललवणस्नेहं वातवर्षाकुलेऽहनि|
विशेषशीते भोक्तव्यं वर्षास्वनिलशान्तये||३७||
अग्निसंरक्षणवता यवगोधूमशालयः|
पुराणा जाङ्गलैर्मांसैर्भोज्या यूषैश्च संस्कृतैः||३८||
पिबेत् क्षौद्रान्वितं चाल्पं माध्वीकारिष्टमम्बु वा|
माहेन्द्रं तप्तशीतं वा कौपं सारसमेव वा||३९||
प्रघर्षोद्वर्तनस्नानगन्धमाल्यपरो भवेत्|
लघुशुद्धाम्बरः स्थानं भजेदक्लेदि वार्षिकम्||४०||
varṣāvidhimāha- ādānētyādi| dēhasya durbalatvē paktā'pi durbalō bhavati, dēhabalānuvidhāyitvādvahnēḥ| ētacca balināṁ balī bhavatītyatra vyutpāditam| sa durbalō vahniḥ| anilādīnāmiti anilapradhānānām| varṣāsu vātādayaḥ kutaḥ kupyantītyāha- bhūbāṣpādityādi| bhūbāṣpaḥ prabhāvādēva tridōṣakōpakaḥ| mēghanisyandō vātaślēṣmakārakaḥ| amlapākatā jalasya varṣāsvabhāvakr̥tā pittaślēṣmakarī| agnibalē kṣīṇa ityanēnādānāhitamagnimāndyamapi dōṣaprakōpakamiti darśayati| agnimāndyaṁ cāpākavidāhābhyāṁ kaphapittakāri, dhātupōṣakarasānutpādācca dhātukṣayēṇa vātakāri| ētēna varṣāsu vahnimāndyēna vātādikōpaḥ, vātādikōpēna ca vahnimāndyamiti darśitam| yaduktaṁ vāgbhaṭē- “bhūbāṣpēṇāmlapākēna malinēna ca vāriṇā| vahninaiva ca mandēna tēṣvityanyō'nyadūṣiṣu|| sādhāraṇō vidhiḥ kāryastridōṣaghnō'gnidīpanaḥ” (vā.sū.a.3) iti| udakapradhānō mantha udamanthaḥ| pānam udakādi, bhōjanaṁ raktaśālyādi, tayōḥ saṁskārāḥ saṁskāravantyannapānānītyarthaḥ| kṣaudraṁ ca yadyapi vātaprakōpi, tathā'pi vārṣikaklēdaśamanārthaṁ svalpamātrayā kṣaudrānvitapadēna vihitam| viśēṣaśīta iti hētugarbhaviśēṣaṇaṁ; tēnātyarthaśītē divasē yasmānmahātyayasya vātasya kōpō bhavati tatastajjayārthaṁ varṣākālaprabhāvakriyamāṇapittacayānuguṇayōrapyamlalavaṇayōrupayōgaḥ kartavya iti darśitaṁ bhavati||33-40||
Adhikarana 13 (41-48) · Śloka 48
varṣāśītōcitāṅgānāṁ sahasaivārkaraśmibhiḥ|
taptānāmācitaṁ pittaṁ prāyaḥ śaradi kupyati||41||
tatrānnapānaṁ madhuraṁ laghu śītaṁ satiktakam|
pittapraśamanaṁ sēvyaṁ mātrayā suprakāṅkṣitaiḥ||42||
lāvān kapiñjalānēṇānurabhrāñcharabhān śaśān|
śālīn sayavagōdhūmān sēvyānāhurghanātyayē||43||
tiktasya sarpiṣaḥ pānaṁ virēkō raktamōkṣaṇam|
dhārādharātyayē kāryamātapasya ca varjanam||44||
vasāṁ tailamavaśyāyamaudakānūpamāmiṣam|
kṣāraṁ dadhi divāsvapnaṁ prāgvātaṁ cātra varjayēt||45||
divā sūryāṁśusantaptaṁ niśi candrāṁśuśītalam|
kālēna pakvaṁ nirdōṣamagastyēnāviṣīkr̥tam||46||
haṁsōdakamiti khyātaṁ śāradaṁ vimalaṁ śuci|
snānapānāvagāhēṣu hitamambu yathā'mr̥tam ||47||
śāradāni ca mālyāni vāsāṁsi vimalāni ca|
śaratkālē praśasyantē pradōṣē cēnduraśmayaḥ||48||
View original
वर्षाशीतोचिताङ्गानां सहसैवार्करश्मिभिः|
तप्तानामाचितं पित्तं प्रायः शरदि कुप्यति||४१||
तत्रान्नपानं मधुरं लघु शीतं सतिक्तकम्|
पित्तप्रशमनं सेव्यं मात्रया सुप्रकाङ्क्षितैः||४२||
लावान् कपिञ्जलानेणानुरभ्राञ्छरभान् शशान्|
शालीन् सयवगोधूमान् सेव्यानाहुर्घनात्यये||४३||
तिक्तस्य सर्पिषः पानं विरेको रक्तमोक्षणम्|
धाराधरात्यये कार्यमातपस्य च वर्जनम्||४४||
वसां तैलमवश्यायमौदकानूपमामिषम्|
क्षारं दधि दिवास्वप्नं प्राग्वातं चात्र वर्जयेत्||४५||
दिवा सूर्यांशुसन्तप्तं निशि चन्द्रांशुशीतलम्|
कालेन पक्वं निर्दोषमगस्त्येनाविषीकृतम्||४६||
हंसोदकमिति ख्यातं शारदं विमलं शुचि|
स्नानपानावगाहेषु हितमम्बु यथाऽमृतम् ||४७||
शारदानि च माल्यानि वासांसि विमलानि च|
शरत्काले प्रशस्यन्ते प्रदोषे चेन्दुरश्मयः||४८||
śaradvidhimāha- varṣētyādi| ucitam abhyastam, ‘uca samavāyē’ ityasmāddhātōḥ; śītamucitānyaṅgāni yēṣāṁ, tēṣām| sahasaivēti padēnākramēṇa śaradi tīvrātapasambandhādanabhyastāt pittaprakōpō nyāyya iti darśayati| ācitamiti varṣāsu| prāya ityanēna varṣāsu pittacayapratikūlaṁ vidhiṁ prayatnēnācaratō na bhavatyapi pittacayaḥ, śaradi tu prakōpō na bhavatīti darśayati; ētacca sāmānyanyāyēna ślēṣmaṇō vātasya ca cayaprakōpayōrbōddhavyaṁ; yadi vā, prāyaḥ pittaṁ prakupyati ślēṣmā cānubalatvēnētyarthaḥ| yaduktaṁ- “tasya cānubalaḥ kaphaḥ” (ci.a.3) iti| laghviti agnisandhukṣaṇārtham| atra vahnēḥ samānēnāpi pittēna dravāṁśasambandhēnāgnimāndyaṁ kriyatē| yaduktaṁ grahaṇyadhyāyē- “āplāvayaddhantyanalaṁ jalaṁ taptamivānalam” (ci.a.15)| utsargasiddha ēva bhōjanasya mātrāvattvē mātrayēti vacanaṁ mātrātikramēṇēha viśēṣatō bhūridōṣatvadarśanārtham| suprakāṅkṣitaiḥ sububhukṣitaiḥ| urabhrō mēṣaḥ| ghanātyaya iti punarvacanaṁ śaratpravēśa ēvaitaduktavidhikaraṇaṁ granthādhikyāt sūcayatīti vyākhyānayanti; vayaṁ tu paśyāmaḥ- paryāyaśabdānāṁ punaḥ punaḥ karaṇē yatra tātparyaṁ śāstrē pratīyatē tatra tadēva vācyaṁ, yatra tu tātparyāntaraṁ na pratīyatē tatra vākyabhēdēnaiva punarabhidhānamiti| dhārādharāṇāṁ mēghānāmatyayō'darśanam| tēna, pravyaktāyāṁ śaradi tiktasarpiḥpānaṁ virēkādi ca kāryam| kramaścātrācāryasyābhiprētaḥ, tēna prathamaṁ tiktasarpiṣpānaṁ, tēna pittāpraśāntau virēkaḥ, tēnāpyaśāntau śōṇitaduṣṭau ca satyāṁ raktamōkṣaṇaṁ; raktaṁ cātra kālasvabhāvāddūṣyatyēva prāyaḥ; yadāha- “śaratkālasvabhāvācca śōṇitaṁ sampradūṣyati” (sū.a.24) iti| divētyādi|- sūryāṁśutāpādēva divēti labdhē divēti sakaladinavyāptyartham| sūryataptamiti vaktavyēṁ'śugrahaṇaṁ mēghāvaraṇarahitāṁśusūryagrahaṇārtham | santaptamityatra saṁśabdaḥ paritastāpōpadarśanārthaḥ| ēvaṁ niśītyādi ca vyākhyēyam| candrāṁśugrahaṇēna ca niśi saumyāṁśasambandhaṁ lakṣayati| kālēnēti śaratkālasvabhāvēna| pakvamiti varṣāsvabhinavabhūmisambandhajanitapaicchilyavyamlatvādidōṣarahitam| yataḥ pakvaṁ tatō nirdōṣaṁ dōṣājanakamityarthaḥ| agastyēnāviṣīkr̥tamityagastyōdayēna prabhāvādvarṣāsu mēghasambaddhōragalūtādisambandhātsaviṣamaviṣaṁ bhavatīti vācyam| haṁsōdakamiti ēvambhūtōdakasya sañjñā; haṁsaśabdēna sūryācandramasāvabhidhīyētē, tābhyāṁ śōdhitamudakaṁ haṁsōdakaṁ; yadi vā haṁsasēvāyōgyaṁ haṁsōdakaṁ, haṁsāḥ kila viśuddhamēvōdakaṁ bhajantē| avagāhaḥ ciraṁ jalāvasthānam| śāradānīti mālyaviśēṣaṇamanārtavakusumaniṣēdhārtham| pradōṣa iti niśāpravēśa ēva paraṁ candraraśmisēvā; nōpari, śiśirabhayāt| atra pūrvartusātmyaparityāgō bhaviṣyadr̥tusātmyābhyāsaśca pūrvartvantasaptāhāgāmyr̥tvādisaptāhayōḥ kartavyaḥ| yaduktaṁ vāgbhaṭē- “r̥tvōrantyādisaptāhāvr̥tusandhiriti smr̥taḥ| tatra pūrvō vidhistyājyaḥ sēvanīyaḥ paraḥ kramāt” (vā.sū.a.3) iti||41-48||
Adhikarana 14 (49) · Śloka 49
ityuktamr̥tusātmyaṁ yaccēṣṭāhāravyapāśrayam|
upaśētē yadaucityādōkaḥsātmyaṁ taducyatē||49||
View original
इत्युक्तमृतुसात्म्यं यच्चेष्टाहारव्यपाश्रयम्|
उपशेते यदौचित्यादोकःसात्म्यं तदुच्यते||४९||
upasaṁharati- ityuktamityādi| r̥tusātmyaprasaṅgēnābhyāsasātmyaṁ darśayati- upaśētē ityādi| upaśētē sukhayati, apathyamapi sadvikāraṁ na janayati| kuta ityāha- aucityāt abhyāsādityarthaḥ; apathyamapi hi nirantarābhyāsādviṣamivāśīviṣasya nōpaghātakaṁ bhavatīti bhāvaḥ||49||
Adhikarana 15 (50) · Śloka 50
dēśānāmāmayānāṁ ca viparītaguṇaṁ guṇaiḥ|
sātmyamicchanti sātmyajñāścēṣṭitaṁ cādyamēva ca||50||
View original
देशानामामयानां च विपरीतगुणं गुणैः|
सात्म्यमिच्छन्ति सात्म्यज्ञाश्चेष्टितं चाद्यमेव च||५०||
dēśasātmyaṁ rōgasātmyaṁ ca darśayati- dēśānāmityādi| dēśānāmanūpādīnāṁ, guṇaiḥ snēhagauravādibhiḥ saha viparītaguṇaṁ snēhagauravaviparītaguṇaraukṣyalāghavayuktaṁ jāṅgalamāṁsamadhvādi; adanīyamādyaṁ, cēṣṭitaṁ ca vyāyāmādi, dēśasātmyamicchantyāyurvēdavida ityarthaḥ| ēvamāmayānāṁ ca viparītaguṇamityādi vyākhyēyam| guṇaśabdaścēha dharmamātravacanaḥ, yathōcyatē- dravyaguṇō dravyadharma ityarthaḥ| tēna viparītaprabhāvādīnāmapi grahaṇaṁ bhavati| āmayaśabdēna cāmayahēturapi gr̥hītavyaḥ| tata āmayaviparītānām, āmayahētuviparītānāṁ, tathā prabhāvavaiparītyāttadviparītārthakāriṇāṁ ca grahaṇaṁ bhavati| tadudāharaṇāni yathāvasaraṁ nidānē kariṣyāmaḥ| ādyagrahaṇēnauṣadhāhārayōrgrahaṇaṁ, cēṣṭitagrahaṇēna svapnābhyaṅgādīnāṁ grahaṇaṁ vyākhyēyam||50||
Adhikarana 16 (51) · Śloka 51
tatra ślōkaḥ- r̥tāvr̥tau nr̥bhiḥ sēvyamasēvyaṁ yacca kiñcana|
tasyāśitīyē nirdiṣṭaṁ hētumat sātmyamēva ca||51||
View original
तत्र श्लोकः- ऋतावृतौ नृभिः सेव्यमसेव्यं यच्च किञ्चन|
तस्याशितीये निर्दिष्टं हेतुमत् सात्म्यमेव च||५१||
uktamadhyāyārthamupasaṁharati- r̥tāvityādi| atra hēmantē asēvyaṁ kaṇṭharavēṇa yadyapi na pratipāditaṁ tathā'pi ‘sa yadā nēndhanaṁ yuktaṁ labhatē’ ityabhidhānādalpabhōjanaparihāra ukta ēva bhavati; tēna, r̥tāvr̥tāviti vīpsā kr̥tā'rthavatī bhavati; yadi vā chatriṇō gacchantīti nyāyādvīpsōktā| hēmantaparihāravidhivacca śiśiraparihāravidhirvyākhyēyaḥ| hētumaditi upapattimat, aucityādihētunirdēśōpapannamityarthaḥ||51||
Adhikarana puShpikA · Śloka 6
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē ślōkasthānē tasyāśitīyō nāma ṣaṣṭhō'dhyāyaḥ||6||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृते श्लोकस्थाने तस्याशितीयो नाम षष्ठोऽध्यायः||६||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ sūtrasthānē svasthacatuṣkē tasyāśitīyō nāma ṣaṣṭhō'dhyāyaḥ||6||