Adhikarana bhagnasya dvaividhyam (1) · Śloka 1
atha bhagnanidānam |
bhagnaṁ samāsāddvividhaṁ hutāśa kāṇḍē ca sandhau ca hi tatra sandhau |
utpiṣṭaviśliṣṭavivartitaṁ ca tiryaggataṁ kṣiptamadhaśca ṣaṭ ca ||1||
View original
अथ भग्ननिदानम् |
भग्नं समासाद्द्विविधं हुताश काण्डे च सन्धौ च हि तत्र सन्धौ |
उत्पिष्टविश्लिष्टविवर्तितं च तिर्यग्गतं क्षिप्तमधश्च षट् च ||१||
āgantusāmānyāt bhagnanidānam| dvividhaṁ hi bhagnaṁ savraṇamavraṇaṁ ca, tatra savraṇamabhidhāyāvraṇamāha– bhagnaṁ samāsādityādi| hutāśa iti agnivēśasambōdhanaṁ, carakē hutāśaśabdēnāgnivēśō'bhidhīyatē, ēkadēśēnāpi samudāyapratītēḥ| kāṇḍē ca sandhau cēti sandhivicchinnamēkaṁ, dvitīyaṁ kāṇḍabhagnaṁ; kāṇḍamasthikāṇḍaḥ, kāṇḍēna ca nalakakapālavalayataruṇarucakānāṁ grahaḥ, tatra bhagnaṁ kāṇḍē bhagnaṁ; dvayōrasthnōḥ, sandhānaṁ sandhiḥ, tadviślēṣaḥ sandhimuktam| tatra sandhāviti sandhau muktē ‘liṅgamabhidhīyatē’ iti śēṣaḥ| nanu kathaṁ sandhimuktaṁ bhagnamucyatē? asthnāṁ hi bhaṅgō yuktaḥ| ucyatē– asthiviślēṣō'tra bhagnō'bhiprētaḥ, sa ca kāṇḍabhagnē sandhimuktē cāstīti na dōṣaḥ||1||
Adhikarana sandhibhagnasya sAmAnyali~ggam (1) · Śloka 2
prasāraṇākuñcanavartanōgrā ruk sparśavidvēṣaṇamētaduktam |
sāmānyataḥ sandhigatasya liṅgam... |2|
View original
प्रसारणाकुञ्चनवर्तनोग्रा रुक् स्पर्शविद्वेषणमेतदुक्तम् |
सामान्यतः सन्धिगतस्य लिङ्गम्... |२|
sandhibhagnasya sāmānyaliṅgamāha– prasāraṇētyādi| prasāraṇākuñcanavartanōgrā rugiti prasāraṇādiṣu ugrā ruk| vartanaṁ niṣkriyatayā'vasthānam|1|–
Adhikarana utpiShTa-vishliShTa-vivartita-tiryaggata-kShiptali~ggam (2-3) · Śloka 3
...utpiṣṭasandhēḥ śvayathuḥ samantāt ||2||
viśēṣatō rātribhavā rujā ca, viśliṣṭajē tau ca rujā ca nityam |
vivartitē pārśvarujaśca tīvrāstiryaggatē tīvrarujō bhavanti ||3||
kṣiptē'tiśūlaṁ viṣamatvamasthnōḥ kṣiptē tvadhō rugvighaṭaśca sandhēḥ |
View original
...उत्पिष्टसन्धेः श्वयथुः समन्तात् ||२||
विशेषतो रात्रिभवा रुजा च, विश्लिष्टजे तौ च रुजा च नित्यम् |
विवर्तिते पार्श्वरुजश्च तीव्रास्तिर्यग्गते तीव्ररुजो भवन्ति ||३||
क्षिप्तेऽतिशूलं विषमत्वमस्थ्नोः क्षिप्ते त्वधो रुग्विघटश्च सन्धेः |
utpiṣṭādiliṅgamāha– utpiṣṭasandhērityādi| utpiṣṭaṁ dvābhyāmasthibhyāṁ sandhau gharṣaṇam| śvayathuḥ samantāditi ubhayabhāgē śōthaḥ, ubhayataḥ sandhyasthnōrgharṣitatvāt| viśēṣatō rātribhavā rujā cēti abhighātakupita ēva rātrau śaityēnātyantaṁ vr̥ddhō vāyuḥ rujāṁ karōti| atra cūrṇitatvēna mārgāvaraṇāt vātakōpa ityarthaḥ| viśliṣṭajē iti viśliṣṭajātē sandhimuktē, viśliṣṭaṁ manāk sandhiviślēṣaḥ śithilatāmātraṁ, viśliṣṭamiti bhāvē ktaḥ| tau cēti viśliṣṭē rātrirujāsamantācchōthau; samantācchōthō'pyatrālpō bōdhyaḥ, sandhēranabhighātāt| sandhivikriyayā asthnōrapasr̥tatvāt madhyanimnatvaṁ, “utpiṣṭamatha viśliṣṭaṁ sandhiṁ vaidyō na ghaṭṭayēt|” (su. ci. a. 2) iti vacanāt; manāgvikriyayā vā| rujā ca nityamiti sarvadā rujā balavatī bhavatītyutpiṣṭādviśēṣaḥ| vivartitē iti ‘sandhau’ iti śēṣaḥ, vivartitē viparītaṁ vartitē; vivartanaṁ sandhau dvayōrasthnōrvivr̥tirvibhramaṇamanārjavatā| pārśvarujaśca tīvrā iti ābhyantarasandhisthānayōḥ pārśvasandhyasthnōḥ pārśvagamanāttīvrāḥ pārśvarujaḥ| tiryaggata iti tiryakkṣiptē| atra hyēkaṁ sandhyasthi sandhisthānaṁ tyaktvā tiryagyāti| kṣiptē'tīti atikṣiptē; ‘ūrdhvam’ iti śēṣaḥ| atra hyēkāsthivikriyayā ubhayāsthivikriyayā vā dvayōrapyasthnōḥ parasparātikramaṇaṁ dūragamanaṁ vā; viśliṣṭē tu manāk śithilatāmātram; adhaḥkṣiptē tu kiñcidadhōgamanamiti viśēṣaḥ| “viṣamāśca sakthnōḥ” iti pāṭhē tu ‘ruja’ iti śēṣaḥ| kṣiptē tvadhōrugvighaṭaśca sandhēriti adhaḥkṣiptē ruk rujā, sandhērvighaṭaśca vighaṭanam| ‘viruddhacēṣṭā vighaṭasya’ iti pāṭhāntarē vighaṭitasya sandhērityarthaḥ| atra adhō'sthigamanam| adhaḥ kṣiptavadūrdhvaṁ kṣiptasyāpyabhidhānē prāptē anuktiratikṣiptē'varōdhāt||2-3||–
Adhikarana kANDe bhagnasya li~ggam (4-6) · Śloka 6
kāṇḍē tvataḥ karkaṭakāśvakarṇavicūrṇitaṁ piccitamasthichallikā ||4||
kāṇḍēṣu bhagnaṁ hyatipātitaṁ ca majjāgataṁ ca sphuṭitaṁ ca vakram |
chinnaṁ dvidhā dvādaśadhā'pi kāṇḍē srastāṅgatā śōtharujātivr̥ddhiḥ ||5||
sampīḍyamānē bhavatīha śabdaḥ sparśāsahaṁ spandanatōdaśūlāḥ |
sarvāsvavasthāsu na śarmalābhō bhagnasya kāṇḍē khalu cihnamētat ||6||
View original
काण्डे त्वतः कर्कटकाश्वकर्णविचूर्णितं पिच्चितमस्थिछल्लिका ||४||
काण्डेषु भग्नं ह्यतिपातितं च मज्जागतं च स्फुटितं च वक्रम् |
छिन्नं द्विधा द्वादशधाऽपि काण्डे स्रस्ताङ्गता शोथरुजातिवृद्धिः ||५||
सम्पीड्यमाने भवतीह शब्दः स्पर्शासहं स्पन्दनतोदशूलाः |
सर्वास्ववस्थासु न शर्मलाभो भग्नस्य काण्डे खलु चिह्नमेतत् ||६||
ataḥ paraṁ kāṇḍē bhagnamabhidhīyatē– kāṇḍē tvata ityādi| kāṇḍē ityatra bhagnamiti śēṣaḥ| ata iti ataḥ param| karkaṭakēti ubhayōḥ pārśvayōrnipīḍanēnāvanatam, ata ēva madhyē granthirivōnnataṁ karkaṭatulyatvāt karkaṭakam| aśvakarṇēti aśvakarṇavat vipulāsthinirgamādaśvakarṇam| vicūrṇitamiti kṣuṇṇamasthi, tacca śabdasparśābhyāmavagantavyam| piccitamiti yantritaṁ bahuśōtham| asthichallikēti challaṁ valkalaṁ tadatrāstīti asthichallikā, atra matvarthīyaṣṭhikan| atra tu ā na bhavati, vr̥ddhēranityatvāt| ēṣā pārśvagatastōkāsthiviślēṣādbhavati| ‘asthichallitam’ iti vā pāṭhaḥ, challamasya sañjātamiti challitam| kāṇḍēṣu bhagnamityanēna kāṇḍabhagnamabhidhīyatē, prasāraṇē kampamānaṁ kāṇḍabhagnam| yadyapi kāṇḍē bhagnaṁ sarvamēva karkaṭādi, tathā'pi viśiṣṭē kāṇḍabhagnē kāṇḍabhagnasañjñēyaṁ bōddhavyā| yathā– jāṅgalaśabdō jaṅghālādyaṣṭavidhamāṁsavargē sāmānyē, viśēṣē punarēṇādāvēva ca vartatē| atipātitamiti asthiniḥśēṣataśchinnamatipātitam| majjāgatamiti asthyavayavō'sthimadhyamanupraviśya majjānaṁ niḥsārayatīti majjāgatam| sphuṭitaṁ stōkaṁ bahudhā vidīrṇaṁ śūkapūrṇamiva vēdanāvat| vakramiti avimuktāsthi kubjībhūtaṁ vakram| vakratā'pi bhagnatvaṁ jñēyam| chinnaṁ dvidhēti ēkamaṇuvidīrṇaṁ, bahuvidīrṇamanyat; ēkaṁ vidīrṇaṁ, saṁlagnamaparaṁ vidīrṇaṁ dvidhābhūtam; anyastu vipulaikavidaraṇamityāha; suśrutē ētat pāṭitasañjñam| kāṇḍē bhagnasya dvādaśavidhatvaṁ niyamayati– kāṇḍa iti| atra bhagnamiti śēṣaḥ| apiśabdō'tra bhinnakramaḥ, sa cāvadhāraṇārthaṁ, tēna chinnamityatra sambadhyatē| chinnamēva dvidhā, na karkaṭādi||4-6||
Adhikarana kANDe bhagnasya dvAdashaprakArAdapyadhikatvam (7) · Śloka 7
bhagnaṁ tu kāṇḍē bahudhā prayāti samāsatō nāmabhirēva tulyam ||7||
View original
भग्नं तु काण्डे बहुधा प्रयाति समासतो नामभिरेव तुल्यम् ||७||
kāṇḍē bhagnasya dvādaśaprakārādapyadhikatvamāha– bhagnamityādi| samāsatō nāmabhirēva tulyamiti saṅkṣēpatō nāmānurūpamētadavagantavyamityarthaḥ||7||
Adhikarana bhagnasya sAdhyavicAraH (8) · Śloka 8
alpāśinō'nātmavatō jantōrvātātmakasya ca |
upadravairvā juṣṭasya bhagnaṁ kr̥cchrēṇa sidhyati ||8||
(su. ci. a. 3) |
View original
अल्पाशिनोऽनात्मवतो जन्तोर्वातात्मकस्य च |
उपद्रवैर्वा जुष्टस्य भग्नं कृच्छ्रेण सिध्यति ||८||
(सु. चि. अ. ३) |
kaṣṭasādhyatāmāha– alpētyādi| vātātmakasyēti vātaprakr̥tēḥ| upadravairiti upadravā jvarādhmānamūtrapurīṣasaṅgādayaḥ||8||
Adhikarana bhagnasyAsAdhyavicAraH (9-10) · Śloka 10
bhinnaṁ kapālaṁ kaṭyāṁ tu sandhimuktaṁ tathā cyutam |
jaghanaṁ pratipiṣṭaṁ ca varjayēddhi vicakṣaṇaḥ ||9||
asaṁśliṣṭakapālaṁ ca lalāṭē cūrṇitaṁ ca yat |
bhagnaṁ stanāntarē pr̥ṣṭhē śaṅkhē mūrdhni ca varjayēt ||10||
(su. ni. a. 15) |
View original
भिन्नं कपालं कट्यां तु सन्धिमुक्तं तथा च्युतम् |
जघनं प्रतिपिष्टं च वर्जयेद्धि विचक्षणः ||९||
असंश्लिष्टकपालं च ललाटे चूर्णितं च यत् |
भग्नं स्तनान्तरे पृष्ठे शङ्खे मूर्ध्नि च वर्जयेत् ||१०||
(सु. नि. अ. १५) |
asādhyatāmāha– bhinnaṁ kapālamityādi| bhagnamiti vācyē bhinnamiti yat kr̥taṁ, tat kapālānāṁ prāyaśō bhēdāt| ata ēvōktam– “kapālāni vibhajyantē” (su. śā. a. 5) iti| nanu, kaṭyasthnaḥ kapālasañjñāyā abhāvāt kathamucyatē bhinnaṁ kapālaṁ kaṭyāmiti? taduktaṁ suśrutē– “jānunitambāṁsagaṇḍatāluśaṅkhavaṅkṣaṇaśiraḥsu kapālāni|” (su. śā. a. 5) iti; ucyatē– nitambagrahaṇēna tatra kaṭīgrahaṇādadōṣaḥ; athavā sarvaṁ kapālasañjñitam asthibhinnaṁ, tathā kaṭyāṁ cāsthibhinnaṁ varjayēt| asaṁśliṣṭakapālaṁ cēti tu niyamārthaṁ; tēna lalāṭē kapālasyāsaṁśliṣṭasyāsādhyatvaṁ, nānyathā bhinnasyēti| bhinnaṁ kapālamiti kāṇḍabhagnamētat| sandhimuktamiti nānāvidhamapi sandhimuktaṁ kaṭyāṁ na sidhyatīti| cyutamiti adhaḥkṣiptam, anyastu viśliṣṭamāha; athavā kaṭyāṁ sandhimuktaṁ cyutalakṣaṇaṁ na sarvam| jaghanaṁ pratipiṣṭaṁ cēti jaghanasthānē piṣṭamutpiṣṭamētattathā cyutamiti ca| sandhimuktaṁ punarviśēṣārthamuktaṁ, viśēṣābhidhānādanyasya kaṭīsandhimuktasya kadācit sādhyatā sūcyatē, ata ēva cikitsitē “tataḥ sthānasthitē sandhau” (su. ci. a. 3) iti vakṣyati| asaṁśliṣṭakapālaṁ ca lalāṭē cūrṇitaṁ ca yaditi yathā avidyamānasaṁślēṣaṁ yat kapālaṁ, tathā lalāṭē cūrṇitaṁ ca yat vighaṭitasandhi tadasādhyam| bhagnamiti sāmānyēna sandhimuktaṁ kāṇḍabhagnaṁ ca gr̥hyatē| anyē tu bhagnamityanēna kāṇḍabhagnaviśēṣaṁ ‘prasāraṇē kampamānam’ ityanēnōktaṁ vadanti| uktaṁ ca bhālukinā– “śaṅkhē mūrdhni stanāntarē vā kāṇḍē bhagnaṁ maraṇāya|” iti| stanāntarē urasi, mūrdhni cūḍāsthānē||9-10||
Adhikarana sarveShAM bhagnAnAmanavadhAnato~asAdhyatvam (11) · Śloka 11
samyak sandhitamapyasthi durnikṣēpanibandhanāt |
saṅkṣōbhādvā'pi yadgacchēdvikriyāṁ tacca varjayēt ||11||
(su. ni. a. 15) |
View original
सम्यक् सन्धितमप्यस्थि दुर्निक्षेपनिबन्धनात् |
सङ्क्षोभाद्वाऽपि यद्गच्छेद्विक्रियां तच्च वर्जयेत् ||११||
(सु. नि. अ. १५) |
sarvēṣāmanavadhānatō'sādhyatvamāha– samyagityādi| sandhitaṁ saṁyamitam| durnikṣēpanibandhanāditi duḥsthāpanāttathā duṣṭabandhanāt| saṅkṣōbhādvēti abhighātabhayādisaṅkṣōbhāt| ayamarthaḥ– samyaksaṁyamitamapi duḥsthāpanāt, sunyastamapi duṣṭabandhanāt, sunyastaṁ subaddhamapi saṅkṣōbhādvikr̥tamasādhyam||11||
Adhikarana asthivisheSheNa bhagnavisheShaH (12) · Śloka 12
taruṇāsthīni namyantē bhidyantē nalakāni ca |
kapālāni vibhajyantē sphuṭanti rucakāni ca ||12||
(su. ni. a. 15) |
View original
तरुणास्थीनि नम्यन्ते भिद्यन्ते नलकानि च |
कपालानि विभज्यन्ते स्फुटन्ति रुचकानि च ||१२||
(सु. नि. अ. १५) |
asthiviśēṣēṇa bhagnaviśēṣamāha– taruṇāsthīnītyādi| namyantē vakrībhavanti, tēnātra vakralakṣaṇaṁ bhagnam| ghrāṇakarṇākṣipuṭēṣu taruṇaṁ kōmalamasthi| bhidyantē nalakāni cēti asthyantarānupravēśādbhidyantē, atipātitalakṣaṇēna ca bhagnēna nalakāni yujyantē; anyē tu dvādaśavidhamapi bhagnamatrēcchanti| kapālāni vibhajyanta iti kapālēṣu vidaraṇalakṣaṇō bhagnaḥ| ‘vibhidyantē’ iti pāṭhāntaram, arthastu sa ēva| rucakāni dantāḥ, tēṣu sphuṭitalakṣaṇō bhagnaḥ| asthīni pañcavidhāni taruṇanalakakapālavalayarucakabhēdāt| rucakāni cēti cakārāt valayānyapi sphuṭitāni bhavantīti| ētat suśrutē sphuṭitaṁ bhagnam||12||
Adhikarana puShpikA · Śloka 44
iti śrīmādhavakaraviracitē mādhavanidānē bhagnanidānaṁ samāptam ||44||
View original
इति श्रीमाधवकरविरचिते माधवनिदाने भग्ननिदानं समाप्तम् ||४४||
iti śrīkaṇṭhadattakr̥tāyāṁ madhukōśavyākhyāyāṁ bhagnanidānaṁ samāptam||44||