Adhikarana galagaNDasya sAmAnyalakShaNam (1) · Śloka 1
atha galagaṇḍa-gaṇḍamālāpacī-granthyarbudanidānam |
nibaddhaḥ śvayathuryasya muṣkavallambatē galē |
mahān vā yadi vā hrasvō galagaṇḍaṁ tamādiśēt ||1||
(su. ni. a. 11) |
View original
अथ गलगण्ड-गण्डमालापची-ग्रन्थ्यर्बुदनिदानम् |
निबद्धः श्वयथुर्यस्य मुष्कवल्लम्बते गले |
महान् वा यदि वा ह्रस्वो गलगण्डं तमादिशेत् ||१||
(सु. नि. अ. ११) |
vr̥ddhiyuktamuṣkasamānaliṅgatvāttadanantaraṁ galagaṇḍanidānam| tasya sāmānyaliṅgamāha– nibaddhaḥ śvayathurityādi| nibaddhō'nubandhavān| muṣkavadaṇḍavat| bhōjē'pyuktam– “mahāntaṁ śōthamalpaṁ vā hanumanyāgalāśrayam| lambantaṁ muṣkavaddr̥ṣṭvā galagaṇḍaṁ vinirdiśēt||” iti||1||
Adhikarana galagaNDasamprAptiH (2) · Śloka 2
vātaḥ kaphaścāpi galē praduṣṭō manyē ca saṁśritya tathaiva mēdaḥ |
kurvanti gaṇḍaṁ kramaśaḥ svaliṅgaiḥ samanvitaṁ taṁ galagaṇḍamāhuḥ ||2||
(su. ni. a. 11) |
View original
वातः कफश्चापि गले प्रदुष्टो मन्ये च संश्रित्य तथैव मेदः |
कुर्वन्ति गण्डं क्रमशः स्वलिङ्गैः समन्वितं तं गलगण्डमाहुः ||२||
(सु. नि. अ. ११) |
tasya samprāptimāha– vāta ityādi| vātakaphamēdāṁsi pr̥thak galagaṇḍakāraṇāni, tēna traya ēva galagaṇḍāḥ; paittikastu na bhavatyēva, vyādhisvabhāvāt; cāturthakajvaravat| cāturthakē hi vacanam– “cāturthakō darśayati prabhāvaṁ dvividhaṁ jvaraḥ| jaṅghābhyāṁ ślaiṣmikaḥ pūrvaṁ śirastō'nilasambhavaḥ||” (ca. ci. a. 3) iti| kramaśa ityanēna śanairēva vardhanaṁ darśayati| svaliṅgaiḥ samanvitamiti “nibaddhaḥ śvayathuḥ” ityādinā uktagalagaṇḍaliṅgairanvitam||2||
Adhikarana vAtajagalagaNDalakShaNam (3) · Śloka 4
tōdānvitaḥ kr̥ṣṇasirāvanaddhaḥ śyāvō'ruṇō vā pavanātmakastu |
pāruṣyayuktaściravr̥ddhyapākō yadr̥cchayā pākamiyātkadācit ||3||
vairasyamāsyasya ca tasya jantōrbhavēttathā tālugalapraśōṣaḥ |4|
(su. ni. a. 11) |
View original
तोदान्वितः कृष्णसिरावनद्धः श्यावोऽरुणो वा पवनात्मकस्तु |
पारुष्ययुक्तश्चिरवृद्ध्यपाको यदृच्छया पाकमियात्कदाचित् ||३||
वैरस्यमास्यस्य च तस्य जन्तोर्भवेत्तथा तालुगलप्रशोषः |४|
(सु. नि. अ. ११) |
vātajamāha– tōdānvitē ityādi| ciravr̥ddhiriti vikāraprabhāvāt vātajō'pi cirēṇa vardhatē| yadr̥cchayā pākamiyāditi kāraṇāpratiniyamēna kadācit pākaṁ yāti, kāraṇāpratiniyamaśca bāhyō'bhiprētaḥ, ābhyantarastu pākakāraṇaṁ pittaṁ raktaṁ ca niyatamēva| kadāciditi na sarvakālam| “yadr̥cchayā caiva bhavēt kadācit” iti pāṭhāntarē ‘pāka’ iti śēṣaḥ||3||–
Adhikarana shleShmajagalagaNDalakShaNam (4-5) · Śloka 5
sthiraḥ savarṇō gururugrakaṇḍūḥ śītō mahāṁścāpi kaphātmakastu ||4||
cirābhivr̥ddhiṁ bhajatē cirādvā prapacyatē mandarujaḥ kadācit |
mādhuryamāsyasya ca tasya jantōrbhavēttathā tālugalapralēpaḥ ||5||
(su. ni. a. 11) |
View original
स्थिरः सवर्णो गुरुरुग्रकण्डूः शीतो महांश्चापि कफात्मकस्तु ||४||
चिराभिवृद्धिं भजते चिराद्वा प्रपच्यते मन्दरुजः कदाचित् |
माधुर्यमास्यस्य च तस्य जन्तोर्भवेत्तथा तालुगलप्रलेपः ||५||
(सु. नि. अ. ११) |
ślēṣmajamāha– sthira ityādi| savarṇa iti prakr̥tisamavarṇaḥ||4-5||
Adhikarana medojagalagaNDalakShaNam (6) · Śloka 7
snigdhō guruḥ pāṇḍuraniṣṭagandhō mēdōbhavaḥ kaṇḍuyutō'lparuk ca |
pralambatē'lābuvadalpamūlō dēhānurūpakṣayavr̥ddhiyuktaḥ ||6||
snigdhāsyatā tasya bhavēcca jantōrgalē'nuśabdaṁ kurutē ca nityam |7|
(su. ni. a. 11) |
View original
स्निग्धो गुरुः पाण्डुरनिष्टगन्धो मेदोभवः कण्डुयुतोऽल्परुक् च |
प्रलम्बतेऽलाबुवदल्पमूलो देहानुरूपक्षयवृद्धियुक्तः ||६||
स्निग्धास्यता तस्य भवेच्च जन्तोर्गलेऽनुशब्दं कुरुते च नित्यम् |७|
(सु. नि. अ. ११) |
mēdōjamāha– snigdha ityādi| dēhānurūpakṣayavr̥ddhiyukta iti dēhakṣayē kṣayaṁ, dēhavr̥ddhau ca vr̥ddhiṁ yātītyarthaḥ| galē'nuśabdamiti anunādaṁ karōti| ‘galē tu śabdam’ iti pāṭhāntaraṁ sugamam||6||–
Adhikarana galagaNDasyAsAdhyalakShaNam (7) · Śloka 8
kr̥cchrācchvasantaṁ mr̥dusarvagātraṁ saṁvatsarātītamarōcakārtam ||7||
kṣīṇaṁ ca vaidyō galagaṇḍayuktaṁ bhinnasvaraṁ cāpi vivarjayēcca |8|
(su. ni. a. 11) |
View original
कृच्छ्राच्छ्वसन्तं मृदुसर्वगात्रं संवत्सरातीतमरोचकार्तम् ||७||
क्षीणं च वैद्यो गलगण्डयुक्तं भिन्नस्वरं चापि विवर्जयेच्च |८|
(सु. नि. अ. ११) |
asādhyatāmāha– kr̥cchrācchvasantamityādi| kr̥cchrācchvasantaṁ duḥkhēna śvāsavimōkṣakāriṇam| bhinnasvaraṁ svarabhēdavantam||7||–
Adhikarana gaNDamAlAlakShaNam (8) · Śloka 9
karkandhukōlāmalakapramāṇaiḥ kakṣāṁsamanyāgalavaṅkṣaṇēṣu ||8||
mēdaḥkaphābhyāṁ ciramandapākaiḥ syādgaṇḍamālā bahubhiśca gaṇḍaiḥ |9|
(su. ni. a. 11) |
View original
कर्कन्धुकोलामलकप्रमाणैः कक्षांसमन्यागलवङ्क्षणेषु ||८||
मेदःकफाभ्यां चिरमन्दपाकैः स्याद्गण्डमाला बहुभिश्च गण्डैः |९|
(सु. नि. अ. ११) |
sthānatulyatayā gaṇḍamālāmihaivāha– karkandhukōlāmalakapramāṇairityādi| karkandhuḥ śr̥gālakōliḥ, kōlaṁ br̥hadbadaram| mēdaḥkaphābhyāmiti mēdō dūṣyaṁ, kaphō dōṣō'trārambhakaḥ, mēdaḥkaphau prādhānyēnōktau; tēna vātapittasambandhō'pyatra draṣṭavyaḥ| yadāha bhōjaḥ– “vātapittakaphā vr̥ddhā mēdaścāpi samācitam| jaṅghayōḥ kaṇḍarāḥ prāpya matsyāṇḍasadr̥śān bahūn|| kurvanti granthitāṁstēbhyaḥ punaḥ prakupitō'nilaḥ| tān dōṣānūrdhvagō vakṣaḥkakṣamanyāgalāśritaḥ|| nānāprakārān kurutē granthīn sā tvapacī matā| tāṁ tu mālākr̥tiṁ vidyāt kaṇṭhahr̥ddhanusandhiṣu|| gaṇḍamālāṁ vijānīyādapacītulyalakṣaṇām|” iti| syādgaṇḍamālēti mālātulyagaṇḍayōgāt gaṇḍamālā| galamātra ēva gaṇḍamālā carakē paṭhitā| yathā– “mēdaḥkaphācchōṇitasañcayōtthō galasya madhyē galagaṇḍa ēkaḥ syādgaṇḍamālā bahubhiśca gaṇḍaiḥ” (ca. ci. a. 12) iti||8||–
Adhikarana apacIlakShaNam (9-10) · Śloka 10
tē granthayaḥ kēcidavāptapākāḥ sravanti naśyanti bhavanti cānyē ||9||
kālānubandhaṁ ciramādadhāti saivāpacīti pravadanti tajjñāḥ |
sādhyāḥ smr̥tāḥ pīnasapārśvaśūlakāsajvaracchardiyutāstvasādhyāḥ ||10||
View original
ते ग्रन्थयः केचिदवाप्तपाकाः स्रवन्ति नश्यन्ति भवन्ति चान्ये ||९||
कालानुबन्धं चिरमादधाति सैवापचीति प्रवदन्ति तज्ज्ञाः |
साध्याः स्मृताः पीनसपार्श्वशूलकासज्वरच्छर्दियुतास्त्वसाध्याः ||१०||
gaṇḍamālātulyatayā apacīmāha– tē granthaya ityādi| tē iti gaṇḍamālārambhakadōṣadūṣyakr̥tā yē granthayasta ēvētyarthaḥ| kālānubandhaṁ ciramiti carakalānubandham| saivāpacīti tādr̥śī amālārūpā apacī bhaṇyatē| saivāpacīti itiśabdēnābhihitatvāt pravadantīti kriyāyōgē'pi na dvitīyā| apacīniruktiścāparāparōpacīyamānatayā| ata ēva “cayaprakarṣādapacīṁ vadanti|” (su. ni. a. 11) iti suśrutaḥ| cayaprakarṣaścāparāparabhavanēnaiva, sādhutvaṁ ca nairuktyēna vidhinā| yaduktam– “varṇāgamō varṇaviparyayaśca dvau cāparau varṇavikāranāśau| dhātōstadarthātiśayēna yōgastaducyatē pañcavidhaṁ niruktam||” iti| ata ēvōktam– naśyanti bhavanti cānya iti| sādhyāḥ smr̥tā iti chēdaḥ| pīnasādibhirupadravairasādhyāḥ| ayaṁ tu granthiḥ carakē gaṇḍamālāyāmasti; saṅgrahakārēṇa tu gaṇḍamālayā saha tulyatvādapacyā apacyāmēva granthiḥ paṭhitaḥ||9-10||
Adhikarana grantherlakShaNam (11) · Śloka 11
vātādayō māṁsamasr̥k praduṣṭāḥ sandūṣya mēdaśca tathā sirāśca |
vr̥ttōnnataṁ vigrathitaṁ ca śōthaṁ kurvantyatō granthiriti pradiṣṭaḥ ||11||
(su. ni. a. 11) |
View original
वातादयो मांसमसृक् प्रदुष्टाः सन्दूष्य मेदश्च तथा सिराश्च |
वृत्तोन्नतं विग्रथितं च शोथं कुर्वन्त्यतो ग्रन्थिरिति प्रदिष्टः ||११||
(सु. नि. अ. ११) |
anantaramapacīguḍakatulyatayā granthimāha– vātādaya ityādi| vātapittakaphāḥ pratyēkaṁ duṣṭāḥ; duṣṭiścātra vr̥ddhirēva na kṣayaḥ, kṣīṇānāṁ vikārakaraṇākṣamatvāt| yadyēvaṁ tarhi kathaṁ vātādikṣayē mandacēṣṭādayaḥ? ucyatē– tatkṣayē virōdhidōṣakōpāt; yathā– madhurasnigdhādibhirvātē kṣīṇē tatsamānatvāt ślēṣmā prakupyati| vacanaṁ hi– “vr̥ddhiścāpi virōdhinām|” iti| sandūṣya mēdaśca māṁsamasr̥k sirāścētyanēna mēdōjaḥ kaphasambandhādyō bhavati tathā sirājō'pi vāyunā sirāduṣṭyā yō janyatē sa ucyatē| ēvaṁ pañca granthayaḥ| tathēti sandūṣya| māṁsamasr̥giti atrāsr̥jaḥ kramōllaṅghanēna pāṭhō'prādhānyapratipādanārthaḥ, visarpē tu śōṇitamēva pradhānam| ata ēva kvacit cakāramaprādhānyasūcakaṁ nivēśya ‘asr̥k ca’ iti pāṭhaḥ| carakē tu granthiḥ vātakaphaja ēva granthivisarpaśabdēnōktaḥ| vr̥ttōnnatamiti vr̥ttaṁ vartulam, unnatam ucchūnam| vigrathitaṁ kaṭhinaṁ, kakakhaṭaṁ vā; vigrathitatvādēva granthiriti sañjñā||11||
Adhikarana vAtajagranthilakShaNam (12) · Śloka 12
āyamyatē vr̥ścyati tudyatē ca pratyasyatē mathyati bhidyatē ca |
kr̥ṣṇō mr̥durbastirivātataśca bhinnaḥ sravēccānilajō'sramaccham ||12||
(su. ni. a. 11) |
View original
आयम्यते वृश्च्यति तुद्यते च प्रत्यस्यते मथ्यति भिद्यते च |
कृष्णो मृदुर्बस्तिरिवाततश्च भिन्नः स्रवेच्चानिलजोऽस्रमच्छम् ||१२||
(सु. नि. अ. ११) |
anilagranthimāha– āyamyata ityādi| āyamyatē ākr̥ṣya dīrghīkriyatē| vr̥ścyatīti chinattīva, atra divādērākr̥tigaṇatvāt ‘śyan’ pratyayaḥ| pratyasyatē kṣipyatē| mathyati ālōḍayatīva, atrāpi pūrvavat samādhānam| bhidyatē vidīryata iva| asraṁ srāvam||12||
Adhikarana pittajagranthilakShaNam (13) · Śloka 13
dandahyatē dhūpyati vr̥ścyatē ca pāpacyatē prajvalatīva cāpi |
raktaḥ sapītō'pyathavā'pi pittādbhinnaḥ sravēduṣṇamatīva cāsram ||13||
(su. ni. a. 11) |
View original
दन्दह्यते धूप्यति वृश्च्यते च पापच्यते प्रज्वलतीव चापि |
रक्तः सपीतोऽप्यथवाऽपि पित्ताद्भिन्नः स्रवेदुष्णमतीव चास्रम् ||१३||
(सु. नि. अ. ११) |
pittagranthimāha– dandahyata ityādi| dandahyatē atyarthaṁ dahyatē agninēva| pāpacyatē bhr̥śaṁ pacyata iva kṣārēṇa, kiṁvā utkvathyata iva| prajvalatīva jvalan bhasmībhavatīva||13||
Adhikarana kaphajagranthilakShaNam (14) · Śloka 14
śītō'vivarṇō'lparujō'tikaṇḍuḥ pāṣāṇavat saṁhananōpapannaḥ |
cirābhivr̥ddhaśca kaphaprakōpādbhinnaḥ sravēcchuklaghanaṁ ca pūyam ||14||
(su. ni. a. 11) |
View original
शीतोऽविवर्णोऽल्परुजोऽतिकण्डुः पाषाणवत् संहननोपपन्नः |
चिराभिवृद्धश्च कफप्रकोपाद्भिन्नः स्रवेच्छुक्लघनं च पूयम् ||१४||
(सु. नि. अ. ११) |
kaphagranthimāha– śīta ityādi| avivarṇaḥ prakr̥tivarṇaḥ, īṣadvivarṇa iti kaścit| pāṣāṇavat saṁhananōpapanna iti pāṣāṇavat kaṭhina ityarthaḥ; kiṁvā pāṣāṇavat bhavati, saṁhananōpapanna iti saṁhatānvitō mahānityarthaḥ||14||
Adhikarana medojagranthilakShaNam (15) · Śloka 15
śarīravr̥ddhikṣayavr̥ddhihāniḥ snigdhō mahān kaṇḍuyutō'rujaśca |
mēdaḥkr̥tō gacchati cātra bhinnē piṇyākasarpiḥpratimaṁ tu mēdaḥ ||15||
(su. ni. a. 11) |
View original
शरीरवृद्धिक्षयवृद्धिहानिः स्निग्धो महान् कण्डुयुतोऽरुजश्च |
मेदःकृतो गच्छति चात्र भिन्ने पिण्याकसर्पिःप्रतिमं तु मेदः ||१५||
(सु. नि. अ. ११) |
mēdōjagranthimāha– śarīrētyādi| śarīravr̥ddhikṣayavr̥ddhihāniriti śarīravr̥ddhikṣayābhyāṁ yathākramaṁ vr̥ddhihānī yasya sa tathā| mēdōjēṣvēvaṁ yuktiḥ dhātusvabhāvāt cirasthāyitvādvā| gacchati cātra bhinnē piṇyākasarpiḥpratimaṁ tu mēda iti bhinnē sati piṇyākastilakalkaḥ, sarpiratra styānaṁ, tatsadr̥śaṁ mēdaḥ sravati| bhōjēna tu mēdōgranthēḥ samprāptiḥ paṭhyatē| yathā– “mēdō vāyuryadā māṁsē nikṣipēdathavā tvaci| tatra mēdōbhavagranthiḥ śyāvō bhavati pāṇḍuraḥ|| kr̥śaḥ kr̥śē, mahān sthūlē, granthirbhinnaśca pīḍitaḥ| tilakalkanibhaḥ srāvō ghr̥tavaccāsya jāyatē||” iti||15||
Adhikarana sirAjagrantheH samprAptiH lakShaNaM ca (16-17) · Śloka 17
vyāyāmajātairabalasya taistairākṣipya vāyustu sirāpratānam |
saṅkucya sampiṇḍya viśōṣya cāpi granthiṁ karōtyunnatamāśu vr̥ttam ||16||
granthiḥ sirājaḥ sa tu kr̥cchrasādhyō bhavēdyadi syāt sarujaścalaśca |
sa cāruja ścāpyacalō mahāṁśca marmōtthitaścāpi vivarjanīyaḥ ||17||
(su. ni. a. 11) |
View original
व्यायामजातैरबलस्य तैस्तैराक्षिप्य वायुस्तु सिराप्रतानम् |
सङ्कुच्य सम्पिण्ड्य विशोष्य चापि ग्रन्थिं करोत्युन्नतमाशु वृत्तम् ||१६||
ग्रन्थिः सिराजः स तु कृच्छ्रसाध्यो भवेद्यदि स्यात् सरुजश्चलश्च |
स चारुज श्चाप्यचलो महांश्च मर्मोत्थितश्चापि विवर्जनीयः ||१७||
(सु. नि. अ. ११) |
sirājagranthēḥ samprāptimāha– vyāyāmajātairityādi| saṅkucyēti antarbhāvitō'tra ṇyarthaḥ, tēna saṅkōcyētyarthaḥ| sampiṇḍyēti saṁhatīkr̥tya| unnatamāśu vr̥ttamiti asya sāmānyalakṣaṇēnaiva siddhē punastaduktiratiśayārtham| sa ca sirājō granthiryadi sarujaścalaśca syāttadā kr̥cchrasādhyaḥ| sa cārujaścāpītyādinā na sādhyaḥ| sa cēti cakārēṇārujatvādidharmayōgādaparē'pi granthayō'sādhyā iti sūcayati| yaduktaṁ bhōjē– “pañcaitānarujō granthīn marmajānacalāṁstyajēt| kapōlagalamanyāsu duścikitsyāśca sandhiṣu||” iti| anyē tu māṁsāsr̥gbhyāṁ ṣaṣṭhaṁ granthiṁ vadanta ēvaṁ paṭhanti– “ māṁsāsr̥jaṁ cārbudalakṣaṇēna tulyaṁ hi dr̥ṣṭaṁ tvatha lakṣaṇajñaiḥ|” iti kintvanārṣō'yaṁ pāṭhaḥ, bhōjādisamānatantrēṣvadr̥ṣṭatvāt||16-17||
Adhikarana arbudasamprAptiH (18-19) · Śloka 20
gātrapradēśē kvacidēva dōṣāḥ sammūrchitā māṁsamasr̥k pradūṣya |
vr̥ttaṁ sthiraṁ mandarujaṁ mahāntamanalpamūlaṁ ciravr̥ddhyapākam ||18||
kurvanti māṁsōcchrayamatyagādhaṁ tadarbudaṁ śāstravidō vadanti |
vātēna pittēna kaphēna cāpi raktēna māṁsēna ca mēdasā vā ||19||
tajjāyatē tasya ca lakṣaṇāni granthēḥ samānāni tadā bhavanti |20|
(su. ni. a. 11) |
View original
गात्रप्रदेशे क्वचिदेव दोषाः सम्मूर्छिता मांसमसृक् प्रदूष्य |
वृत्तं स्थिरं मन्दरुजं महान्तमनल्पमूलं चिरवृद्ध्यपाकम् ||१८||
कुर्वन्ति मांसोच्छ्रयमत्यगाधं तदर्बुदं शास्त्रविदो वदन्ति |
वातेन पित्तेन कफेन चापि रक्तेन मांसेन च मेदसा वा ||१९||
तज्जायते तस्य च लक्षणानि ग्रन्थेः समानानि तदा भवन्ति |२०|
(सु. नि. अ. ११) |
māṁsaśōṇitadūṣyasāmyādarbudābhidhānam| tasya samprāptimāha– gātrapradēśē kvacidityādi| kvacidēvētyanēnāniyatadēśē, na punarapacīvanniyatadēśē| “sammūrchitā” iti pāṭhāntarē sammūrchitā vr̥ddhāḥ, dūṣyasaṁsr̥ṣṭā iti kārtikaḥ| māṁsamasr̥k pradūṣyēti sarvārbudasādhāraṇaṁ dūṣyaṁ, māṁsārbudamēdō'rbudayōstu viśēṣēṇa māṁsaduṣṭiḥ; māṁsārbudamēdō'rbudayōrapi taddūṣakō dōṣō'sti, tēna tatrāpi dōṣakartr̥tayā samprāptiriyaṁ bhavati| māṁsōcchrayamiti māṁsōcchrayatayā pratīyamānam| mēdōjē'pi māṁsamudgataṁ bhavati| atyagādhamiti dūrānupraviṣṭam; ata ēvānalpamūlamityuktam| vātādibhistadarbudaṁ jāyatē bhavati, tēna ṣaḍarbudāni bhavanti| granthēḥ samānānīti vātapittakaphamēdōgranthibhirvātapittakaphamēdō'rbudānāṁ lakṣaṇāni samānāni, śōṇitajamāṁsajayōstu lakṣaṇaṁ pr̥thak vakṣyati||18-19||–
Adhikarana raktArbudalakShaNam (20-21) · Śloka 21
dōṣaḥ praduṣṭō rudhiraṁ sirāśca saṅkucya sampiṇḍya tatastvapākam ||20||
sāsrāvamunnahyati māṁsapiṇḍaṁ māṁsāṅkurairācitamāśuvr̥ddham |
karōtyajasraṁ rudhirapravr̥ttimasādhyamētadrudhirātmakaṁ tu ||21||
raktakṣayōpadravapīḍitatvāt pāṇḍurbhavēdarbudapīḍitastu |
(su. ni. a. 11) |
View original
दोषः प्रदुष्टो रुधिरं सिराश्च सङ्कुच्य सम्पिण्ड्य ततस्त्वपाकम् ||२०||
सास्रावमुन्नह्यति मांसपिण्डं मांसाङ्कुरैराचितमाशुवृद्धम् |
करोत्यजस्रं रुधिरप्रवृत्तिमसाध्यमेतद्रुधिरात्मकं तु ||२१||
रक्तक्षयोपद्रवपीडितत्वात् पाण्डुर्भवेदर्बुदपीडितस्तु |
(सु. नि. अ. ११) |
raktārbudamāha– dōṣaḥ praduṣṭa ityādi| saṅkucyēti antarbhāvitō'tra ṇyarthaḥ| apākamīṣatpākaṁ, tēna sāsrāvamityupapannaṁ bhavati| dōṣa unnahyati ucchritō bhavati| sāsrāvamīṣatsrāvam| māṁsapiṇḍamāśuvr̥ddhaṁ śīghravardhanaṁ, māṁsāṅkurairācitaṁ karōti, tathā ajasraṁ rudhirapravr̥ttimapi karōti; rudhiraṁ cātrādhiṣṭhānabhūtaṁ sirāgataṁ pravartatē na tu pākāt, īṣadēva srāvasya klēdarūpasyōktatvāt| kiṁvā unnahyatītyantarbhāvitaṇyarthaḥ, tēna māṁsapiṇḍamunnāhayati udgataṁ karōti| “dōṣāḥ praduṣṭā” iti pāṭhapakṣē “ sāsrāvamunnahya hi” iti pāṭhaḥ| unnahya unnāhya, antarbhāvitaṇyarthatvāt| hi pādapūraṇē||20-21||–
Adhikarana mAMsArbudasya samprAptipUrvakaM lakShaNam (22-23) · Śloka 23
muṣṭiprahārādibhirarditē'ṅgē māṁsaṁ praduṣṭaṁ janayēddhi śōtham ||22||
avēdanaṁ snigdhamananyavarṇamapākamaśmōpamamapracālyam |
praduṣṭamāṁsasya narasya gāḍhamētadbhavēnmāṁsaparāyaṇasya ||23||
māṁsārbudaṁ tvētadasādhyamuktaṁ... |
(su. ni. a. 11) |
View original
मुष्टिप्रहारादिभिरर्दितेऽङ्गे मांसं प्रदुष्टं जनयेद्धि शोथम् ||२२||
अवेदनं स्निग्धमनन्यवर्णमपाकमश्मोपममप्रचाल्यम् |
प्रदुष्टमांसस्य नरस्य गाढमेतद्भवेन्मांसपरायणस्य ||२३||
मांसार्बुदं त्वेतदसाध्यमुक्तं... |
(सु. नि. अ. ११) |
māṁsajanyasamprāptimāha– muṣṭiprahārādibhirityādi| aśmōpamaṁ pāṣāṇavat kaṭhinam| apracālyaṁ sthiram| yadyapi raktamāṁsārbudayō raktamāṁsayōrhētutvēnōktistathā'pi raktajē pittaṁ, māṁsajē vāyurārambhakaḥ, ēvamapi tābhyāṁ ghr̥tadugdhanyānēna vyapadēśaḥ| māṁsaparāyaṇasya māṁsāśanaśīlasya| tasya cātimātraṁ māṁsavr̥ddhiḥ, “māṁsaṁ māṁsēna vardhatē” ityabhidhānāt||22-23||–
Adhikarana asAdhyArbudam (24) · Śloka 24
...sādhyēṣvapīmāni tu varjayēcca |
samprasrutaṁ marmaṇi yacca jātaṁ srōtaḥsu vā yacca bhavēdacālyam ||24||
(su. ni. a. 11) |
View original
...साध्येष्वपीमानि तु वर्जयेच्च |
सम्प्रस्रुतं मर्मणि यच्च जातं स्रोतःसु वा यच्च भवेदचाल्यम् ||२४||
(सु. नि. अ. ११) |
sādhyēṣvapyasādhyaprakārānāha– sādhyēṣvapītyādi| samprasrutaṁ srāvayuktaṁ, srāvaścātrāpākitvē'pi tvagavadaraṇāt manāgavagantavyaḥ| srōtaḥsu nāsādiṣu| acālyaṁ sthiram||24||
Adhikarana adhyarbudalakShaNam (25) · Śloka 25
yajjāyatē'nyat khalu pūrvajātē jñēyaṁ tadaddhyarbudamarbudajñaiḥ |
yaddvandvajātaṁ yugapat kramādvā dvirarbudaṁ tacca bhavēdasādhyam ||25||
(su. ni. a. 11) |
View original
यज्जायतेऽन्यत् खलु पूर्वजाते ज्ञेयं तदद्ध्यर्बुदमर्बुदज्ञैः |
यद्द्वन्द्वजातं युगपत् क्रमाद्वा द्विरर्बुदं तच्च भवेदसाध्यम् ||२५||
(सु. नि. अ. ११) |
adhyarbudamāha– yajjāyata ityādinā| adhikamarbudam adhyarbudam, ētaddvirarbudamēva| yaddvandvajātaṁ yugapat kramādvēti dvandvajātaṁ yugmēna jātaṁ, yugapadēkadā kramēṇa vā, taddvirarbudaṁ na sādhyam| tathāca bhōjaḥ– “arbudē tvarbudaṁ jātaṁ dvandvajaṁ cānujaṁ ca yat| dvirarbudamiti jñēyaṁ taccāsādhyaṁ vinirdiśēt||” iti||25||
Adhikarana arbudAnAM pAkAbhAve hetuH (26) · Śloka 26
na pākamāyānti kaphādhikatvānmēdōbahutvācca viśēṣatastu |
dōṣasthiratvādgrathanācca tēṣāṁ sarvārbudānyēva nisargatastu ||26||
(su. ni. a. 11) |
View original
न पाकमायान्ति कफाधिकत्वान्मेदोबहुत्वाच्च विशेषतस्तु |
दोषस्थिरत्वाद्ग्रथनाच्च तेषां सर्वार्बुदान्येव निसर्गतस्तु ||२६||
(सु. नि. अ. ११) |
arbudānāṁ pākābhāvē hētumāha– na pākamāyāntītyādi| sarvārbudāni pittaraktajānyapi na pākamāyānti, kutaḥ ityata āha– kaphādhikatvānmēdōbahutvācca| nanu, apacyāmapi viśēṣataḥ kaphamēdasī adhikē, atha ca tasyāḥ pākō'styēva, ityata āha– dōṣasthiratvāditi| apacyāṁ kālāntarēṇa hi raktapittamadhikaṁ pākamārabhatē, taccēha dōṣasthiratvāt sadā sadr̥śadōṣatvāt grathitatvācca na pākārambhakam| anyē tu dōṣasthiratvāditi dōṣōcchrāyarūpaśōthakāṭhinyādityāhuḥ; tadaprayōjanakam, anyatra dōṣōcchrāyaśōthakāṭhinyē'pi pākadarśanāt| atha kutō yathōktahētusampadityāha– nisargatastviti| nisargatō vyādhisvabhāvāt| bhōjē'pyuktam– “na pacyatē sthiratvācca grathitatvāt svabhāvataḥ|” iti||26||
Adhikarana puShpikA · Śloka 38
iti śrīmādhavakaraviracitē mādhavanidānē galagaṇḍagaṇḍamālāpacīgranthyarbudanidānaṁ samāptam ||38||
View original
इति श्रीमाधवकरविरचिते माधवनिदाने गलगण्डगण्डमालापचीग्रन्थ्यर्बुदनिदानं समाप्तम् ||३८||
iti śrīkaṇṭhadattaviracitāyāṁ madhukōśavyākhyāyāṁ galagaṇḍagaṇḍamālāpacīgranthyarbudanidānaṁ samāptam||38||