Adhikarana gulmasya nidAnabhedasthAnAni (1) · Śloka 1
atha gulmanidānam |
duṣṭā vātādayō'tyarthaṁ mithyāhāravihārataḥ |
kurvanti pañcadhā gulmaṁ kōṣṭhāntargranthirūpiṇam |
tasya pañcavidhaṁ sthānaṁ pārśvahr̥nnābhibastayaḥ ||1||
View original
अथ गुल्मनिदानम् |
दुष्टा वातादयोऽत्यर्थं मिथ्याहारविहारतः |
कुर्वन्ति पञ्चधा गुल्मं कोष्ठान्तर्ग्रन्थिरूपिणम् |
तस्य पञ्चविधं स्थानं पार्श्वहृन्नाभिबस्तयः ||१||
gulmē'pyānāhō bhavatītyānāhānantaraṁ gulmamāha– duṣṭā ityādi| pañcadhēti vātapittakaphasannipātaraktajāḥ| dvandvajāstu prakr̥tisamasamavētatvānna pr̥thaggaṇyantē, arśōrōgavat| kōṣṭhāntarāmāśayādimadhyē, granthirūpiṇaṁ guḍakākāram| tasyētyādi| ētadēva vivr̥ṇōti– pārśvētyādi| pārśvē dvē gaṇanīyē, anyathā pañcatvānupapattiḥ, ata ēva ‘pārśvē’ iti dvivacanāntamēva kvacit paṭhyatē||1||
Adhikarana sAmAnyagulmarUpam (2) · Śloka 2
hr̥nnābhyōrantarē granthiḥ sañcārī yadi vā'calaḥ |
vr̥ttaścayāpacayavān sa ‘gulma’ iti kīrtitaḥ ||2||
(su. u. taṁ. a. 42) |
View original
हृन्नाभ्योरन्तरे ग्रन्थिः सञ्चारी यदि वाऽचलः |
वृत्तश्चयापचयवान् स ‘गुल्म’ इति कीर्तितः ||२||
(सु. उ. तं. अ. ४२) |
sāmānyagulmarūpamāha– hr̥dityādi| nābhiśabdēna bastirbōdhyaḥ, sāmīpyāt; yathā gaṅgāyāṁ ghōṣa ityāhuḥ; bastērapi gulmāśrayatvēnōktatvāt| ata ēva ‘hr̥dbastyōrantarē’ iti pāṭhāntaram| anyē tvāhuḥ– bastau vidradhirēva syānnatu gulma iti| tanna, gulmalakṣaṇapratītēḥ| ētat pañcasthānakathanaṁ dōṣajābhiprāyēṇa, raktajasya tu garbhāśayaḥ sthānam; athavā pārśvasthitatvāt garbhāśayasya pārśvagrahaṇēnaiva grahaṇam| vr̥ttō vartulaḥ| cayāpacayavāniti kadācidupacīyatē, kadācidapacīyatē; ētacca sāmānyōktamapi vātikē vyavatiṣṭhatē, tallakṣaṇē tadabhidhānāditi jējjaṭaḥ; gadādharastu sāmānyalakṣaṇamāha, sarvagulmānāṁ vātamūlatvāt| ‘cayōpacayavān’ iti pāṭhāntarē dōṣasya cayēnōpacayavāniti| gulma iti latādipihitasaṁsthānaviśēṣādau gulmavyapadēśō lōkē, tatsādr̥śyāt sañcitaparipiṇḍitadōṣē'pi gulmasañjñētyāhuḥ; vāpyacandrastvāha– sampiṇḍitadōṣō guḍakēna mīyata iti niruktiḥ||2||
Adhikarana pa~jcavidhagulmavivaraNam (3) · Śloka 3
sa vyastairjāyatē dōṣaiḥ samastairapi cōcchritaiḥ |
puruṣāṇāṁ tathā strīṇāṁ jñēyō raktēna cāparaḥ ||3||
(su. u. taṁ. a. 42) |
View original
स व्यस्तैर्जायते दोषैः समस्तैरपि चोच्छ्रितैः |
पुरुषाणां तथा स्त्रीणां ज्ञेयो रक्तेन चापरः ||३||
(सु. उ. तं. अ. ४२) |
pūrvōktaṁ pañcavidhatvaṁ vivr̥ṇōti– sa ityādi| vyastairityanēnaikajō dvandvajō'pi grāhyaḥ| pañcadhā gulma ityanēna virōdha iti cēt| na, nahi tatrāvadhāraṇaṁ kr̥taṁ, pañcadhaivēti| ata ēva sūtrasthānē carakēṇa “pañca gulmā” (ca. sū. a. 19) ityabhidhāyāpi “saṁsr̥ṣṭaliṅgānaparāṁśca gulmāṁstrīnādiśēdauṣadhakalpanārtham|” (ca. ci. a. 5) ityuktaṁ, samānacikitsyatvēna tatrāntarbhāvāt| raktēna cāpara iti strīṇāmēva| vakṣyati hi– “sa raudhiraḥ strībhava ēva gulmaḥ|” (ca. ci. a. 5) iti| raktaṁ cātrārtavaṁ na dhāturūpaṁ, dhāturūparaktajastu gulmō yadyapyanyō'sti tathā'pi naitatsamprāptikō bhavatīti pr̥thagupadiśyatē| pr̥thagjñānānabhidhānaṁ tu pittagulmasamānanidānacikitsyatatvēna tatrāntarbhāvāt, suśrutē raktātīsāravat| viśēṣalakṣaṇaṁ ca yadāha carakaḥ– “tr̥ṣṇājvaraparīdāhaśūlasvēdāgnimārdavaiḥ| gulmināmarucau cāpi raktamēvāvasēcayēt||” (ca. ci. a. 5) iti| dhāturūparaktajaḥ strīṇāṁ puṁsāṁ ca bhavatīti bhaṭṭāraharicandraḥ| tathāca kṣārapāṇiḥ– “strīṇāmārtavajō gulmō na puṁsāmupajāyatē| anyastvasr̥gbhavō gulmaḥ strīṇāṁ puṁsāṁ ca jāyatē||” iti| vāpyacandrastvāha– vātādidōṣajasyaivāpacārādraktē duṣṭē raktajavyapadēśaḥ, yathā carakē– kaphapittamēhānāmatikarṣaṇāduttarakālaṁ vātasaṁsargē sati vātamēhatvamuktam| yaduktam– “yā vātamēhān prati pūrvamuktā vātōlbaṇānāṁ vihitā kriyā sā| vāyurhi mēhēṣvatikarṣitēṣu kupyatyasādhyān prati nāsti cintā||” (ca. ci. a. 6) iti| kṣārapāṇērapyēvamēvābhiprāyaḥ| yadi tu pr̥thak syāttadā tamapi navamaṁ liṅgasthānādibhirabhidhāsyat, na cōktam| jējjaṭagayadāsābhyāṁ tu haricandramatamēvānumatamiti| sarvagulmēṣu vātakāraṇatvaṁ jñēyam| yaduktaṁ carakē– “gulmināmanilaśāntirupāyaiḥ sarvaśō vidhivadācaritavyā| mārutē hyavajitē'nyamudīrṇaṁ dōṣamalpamapi karma nihanyāt||” (ca. ci. a. 5) iti; suśrutē'pyuktam– “kupitānilamūlatvāt sañcitatvānmalasya ca| tulyatvādvā viśālatvādgulma ityabhidhīyatē||” (su. u. taṁ. a. 42) iti| na caitāvatā nānātmajatvaprasaṅgaḥ, vātasyānubandharūpatvāt jvarē pittavat| nanu vātāvyabhicārāt dvidōṣajastridōṣajō vā gulmaḥ syānna kēvalaṁ kaphajaḥ pittajō vēti, tataśca pañcadhēti virōdhaḥ| naitat, anubandharūpēṇa vātajavyapadēśō, na tvanubandhyarūpēṇēti||3||
Adhikarana gulmapUrvarUpam (4) · Śloka 4
udgārabāhulyapurīṣabandhatr̥ptyakṣamatvāntravikūjanāni |
āṭōpa ādhmānamapaktiśaktirāsannagulmasya vadanti cihnam ||4||
(vā. ni. a. 11) |
View original
उद्गारबाहुल्यपुरीषबन्धतृप्त्यक्षमत्वान्त्रविकूजनानि |
आटोप आध्मानमपक्तिशक्तिरासन्नगुल्मस्य वदन्ति चिह्नम् ||४||
(वा. नि. अ. ११) |
pūrvarūpamāha– udgārētyādi| purīṣabandhō viḍbandhaḥ| tr̥ptiranannābhilāṣaḥ| suśrutē'pi hi ‘dvēṣō'nnē’ (su. u. taṁ. a. 42) iti paṭhitam| akṣamatvamasāmarthyam| āṭōpō'tra rujāpūrvakaḥ kṣōbhaḥ, talatalaṁ vā; natu guḍaguḍāśabdaḥ, tasyāntrakūjanēnaiva gr̥hītatvāt; nāpyādhmānaṁ, tasyōpāttatvāt| apaktiśaktiḥ mandāgnitā; ‘apaktr̥śaktiḥ’ iti pāṭhē sa ēvārthaḥ||4||
Adhikarana sarvagulmasAdhAraNaM rUpam (5) · Śloka 5
aruciḥ kr̥cchraviṇmūtravātatā'ntravikūjanam |
ānāhaścōrdhvavātatvaṁ sarvagulmēṣu lakṣayēt ||5||
View original
अरुचिः कृच्छ्रविण्मूत्रवातताऽन्त्रविकूजनम् |
आनाहश्चोर्ध्ववातत्वं सर्वगुल्मेषु लक्षयेत् ||५||
gulmasādhāraṇarūpamāha– arucirityādi||5||
Adhikarana vAtikagulmasya nidAnapUrvakaM lakShaNam (6-8) · Śloka 8
rūkṣānnapānaṁ viṣamātimātraṁ vicēṣṭanaṁ vēgavinigrahaśca |
śōkō'bhighātō'timalakṣayaśca nirannatā cānilagulmahētuḥ ||6||
yaḥ sthānasaṁsthānarujāṁ vikalpaṁ viḍvātasaṅgaṁ galavaktraśōṣam |
śyāvāruṇatvaṁ śiśirajvaraṁ ca hr̥tkukṣipārśvāṁsaśirōrujaṁ ca ||7||
karōti jīrṇē tvadhikaṁ prakōpaṁ bhuktē mr̥dutvaṁ samupaiti yaśca |
vātāt sa gulmō naca tatra rūkṣaṁ kaṣāyatiktaṁ kaṭu cōpaśētē ||8||
(ca. ci. a. 5) |
View original
रूक्षान्नपानं विषमातिमात्रं विचेष्टनं वेगविनिग्रहश्च |
शोकोऽभिघातोऽतिमलक्षयश्च निरन्नता चानिलगुल्महेतुः ||६||
यः स्थानसंस्थानरुजां विकल्पं विड्वातसङ्गं गलवक्त्रशोषम् |
श्यावारुणत्वं शिशिरज्वरं च हृत्कुक्षिपार्श्वांसशिरोरुजं च ||७||
करोति जीर्णे त्वधिकं प्रकोपं भुक्ते मृदुत्वं समुपैति यश्च |
वातात् स गुल्मो नच तत्र रूक्षं कषायतिक्तं कटु चोपशेते ||८||
(च. चि. अ. ५) |
vātikamāha– rūkṣētyādi| viṣamātimātramiti annapānaviśēṣaṇam| vicēṣṭanaṁ viruddhacēṣṭāḥ balavadvigrahādi| atimalakṣayō virēkādinā| nirannatā nirāhāratā| vikalpaśabdaḥ sthānādibhiḥ pratyēkaṁ yōjyaḥ| sthānavikalpō yathā– kadācinnābhau, kadācitpārśvayōḥ, kadācidbastāvityādisthānāntaragamanam| saṁsthānavikalpō yathā– kadācidalpaḥ, kadācinmahān, vr̥ttō, dīrghō vēti| rujāvikalpō yathā– kadācidalpā, kadācinmahatī, tōdarūpā, bhēdarūpā, anēkarūpā vēti| na ca tatrōpaśētē na sukhayati||6-8||
Adhikarana paittikagulmasya nidAnapUrvakaM lakShaNam (9-10) · Śloka 10
kaṭvamlatīkṣṇōṣṇavidāhirūkṣakrōdhātimadyārkahutāśasēvā |
āmābhighātō rudhiraṁ ca duṣṭaṁ paittasya gulmasya nimittamuktam ||9||
jvaraḥ pipāsā vadanāṅgarāgaḥ śūlaṁ mahajjīryati bhōjana ca |
svēdō vidāhō vraṇavacca gulmaḥ sparśāsahaḥ paittikagulmarūpam ||10||
(ca. ci. a. 5) |
View original
कट्वम्लतीक्ष्णोष्णविदाहिरूक्षक्रोधातिमद्यार्कहुताशसेवा |
आमाभिघातो रुधिरं च दुष्टं पैत्तस्य गुल्मस्य निमित्तमुक्तम् ||९||
ज्वरः पिपासा वदनाङ्गरागः शूलं महज्जीर्यति भोजन च |
स्वेदो विदाहो व्रणवच्च गुल्मः स्पर्शासहः पैत्तिकगुल्मरूपम् ||१०||
(च. चि. अ. ५) |
paittikamāha– kaṭvityādi| āmābhighāta iti vidagdhājīrṇajanitaduṣṭarasēnābhibhavaḥ; anyē tu ‘āmābhighātau’ iti paṭhanti, tatrāma uktarūpaḥ, abhighātō laguḍādēḥ raktadūṣakō jñēyaḥ| jīryatīti saptamyantam| vraṇavat sparśāsaha iti yōjyam||9-10||
Adhikarana shlaiShmikagulmasya nidAnapUrvakaM lakShaNam (11-12) · Śloka 12
śītaṁ guru snigdhamacēṣṭanaṁ ca sampūraṇaṁ prasvapanaṁ divā ca |
gulmasya hētuḥ kaphasambhavasya sarvastu duṣṭō nicayātmakasya ||11||
staimityaśītajvaragātrasādahr̥llāsakāsārucigauravāṇi |
śaityaṁ rugalpā kaṭhinōnnatatvaṁ gulmasya rūpāṇi kaphātmakasya ||12||
(ca. ci. a. 5) |
View original
शीतं गुरु स्निग्धमचेष्टनं च सम्पूरणं प्रस्वपनं दिवा च |
गुल्मस्य हेतुः कफसम्भवस्य सर्वस्तु दुष्टो निचयात्मकस्य ||११||
स्तैमित्यशीतज्वरगात्रसादहृल्लासकासारुचिगौरवाणि |
शैत्यं रुगल्पा कठिनोन्नतत्वं गुल्मस्य रूपाणि कफात्मकस्य ||१२||
(च. चि. अ. ५) |
ślaiṣmikamāha– śītamityādi| sampūraṇaṁ tr̥ptibhōjanam| sarva iti vātajādyuktaḥ| nicayātmakasya sannipātajasya| kaṭhinōnnatatvaṁ gulmasya||11-12||
Adhikarana dvyAtmakeShu triShvekajahetulakShaNAtideshaH (13) · Śloka 13
nimittarūpāṇyupalabhya gulmē dvidōṣajē dōṣabalābalaṁ ca |
vyāmiśraliṅgānaparāṁśca gulmāṁstrīnādiśēdauṣadhakalpanārtham ||13||
(ca. ci. a. 5) |
View original
निमित्तरूपाण्युपलभ्य गुल्मे द्विदोषजे दोषबलाबलं च |
व्यामिश्रलिङ्गानपरांश्च गुल्मांस्त्रीनादिशेदौषधकल्पनार्थम् ||१३||
(च. चि. अ. ५) |
dvyātmakēṣu triṣvēkajahētulakṣaṇātidēśārthamāha– nimittētyādi| nimittāni ca rūpāṇi cēti dvandvaḥ| dōṣabalābalaṁ cētyanēna samadvidōṣadvandvajatrayēṇa ēkōlbaṇādidvidōṣajō'pi grāhya iti darśayati, anyathā bahutvāpattēḥ| auṣadhakalpanārthamiti ēkadōṣajābhihitacikitsāmēlakēna tān cikitsēdityarthaḥ||13||
Adhikarana sAnnipAtikagulmalakShaNam (14) · Śloka 14
mahārujaṁ dāhaparītamaśmavadghanōnnataṁ śīghravidāhi dāruṇam |
manaḥśarīrāgnibalāpahāriṇaṁ tridōṣajaṁ gulmamasādhyamādiśēt ||14||
(ca. ci. a. 5) |
View original
महारुजं दाहपरीतमश्मवद्घनोन्नतं शीघ्रविदाहि दारुणम् |
मनःशरीराग्निबलापहारिणं त्रिदोषजं गुल्ममसाध्यमादिशेत् ||१४||
(च. चि. अ. ५) |
sānnipātikamāha– mahārujamityādi| aśmavat ghanōnnataṁ pāṣāṇavat kaṭhinamunnataṁ ca| mana ityādi manō'pahāriṇaṁ manōvaikalyakāriṇaṁ, śarīrāpahāriṇaṁ kr̥śatvavaivarṇyakaram, agnyapahāriṇamagnivaiṣamyakaraṁ, balāpahāriṇamasāmarthyakaram| nanu, asādhyamiti viruddhaṁ, “sannipātōtthitē gulmē tridōṣaghnō vidhirhitaḥ|” (su. u. taṁ. a. 42) iti suśrutavacanāt| naivam, ayaṁ ca vikr̥tiviṣamasamavētō'sādhyaḥ, prakr̥tisamasamavētastu sādhya ityāhuḥ| nanu, sō'pyasādhyaḥ, yadāha suśrutaḥ– “sarvātmakē sarvarujōpapattistaṁ cāpyasādhyaṁ pravadanti tajjñāḥ|” (su. u. taṁ. a. 42) iti| ucyatē– taṁ cāpīti apiśabdādacirōtthitaḥ sādhyō viśvāmitrasaṁvādāditi gayadāsaḥ||14||
Adhikarana raktagulmasya nidAnapUrvakaM lakShaNam (15-16) · Śloka 16
navaprasūtā'hitabhōjana yā yā cāmagarbhaṁ visr̥jēdr̥tau vā |
vāyurhi tasyāḥ parigr̥hya raktaṁ karōti gulmaṁ sarujaṁ sadāham |
paittasya liṅgēna samānaliṅgaṁ viśēṣaṇaṁ cāpyaparaṁ nibōdha ||15||
(su. u. taṁ. a. 42) |
yaḥ spandatē piṇḍita ēva nāṅgaiścirāt saśūlaḥ samagarbhaliṅgaḥ |
sa raudhiraḥ strībhava ēva gulmō māsē vyatītē daśamē cikitsyaḥ ||16||
(ca. ci. a. 5) |
View original
नवप्रसूताऽहितभोजन या या चामगर्भं विसृजेदृतौ वा |
वायुर्हि तस्याः परिगृह्य रक्तं करोति गुल्मं सरुजं सदाहम् |
पैत्तस्य लिङ्गेन समानलिङ्गं विशेषणं चाप्यपरं निबोध ||१५||
(सु. उ. तं. अ. ४२) |
यः स्पन्दते पिण्डित एव नाङ्गैश्चिरात् सशूलः समगर्भलिङ्गः |
स रौधिरः स्त्रीभव एव गुल्मो मासे व्यतीते दशमे चिकित्स्यः ||१६||
(च. चि. अ. ५) |
raktagulmamāha– navētyādi| āmagarbhaṁ visr̥jēditi navamamāsādarvāk prasūtē| r̥tau ārtavapravr̥ttikālē, ahitabhōjanēti sambandhaḥ| ētaccōpalakṣaṇārthaṁ, tēnāhārācārādikaṁ jñēyam| yadāha carakaḥ– “r̥tāvanāhāratayā bhayēna virūkṣaṇairvēgavidhāraṇaiśca| saṁstambhanōllēkhanayōnidōṣairgulmaḥ striyaṁ raktabhavō'bhyupaiti||” (ca. ci. a. 5) iti| paittasya paittikagulmasya| viśēṣaṇaṁ paittikagulmādviśēṣalakṣaṇam| piṇḍitaḥ samuditaḥ| ēvakārō'tra avadhāraṇē| ētadēva sphuṭayati– nāṅgairnāvayavaiścirāt spandata iti sambandhaḥ| samagarbhaliṅga iti ārtavādarśanamukhasravaṇastanamukhakr̥ṣṇatvadōhadādigarbhalakṣaṇayuktaḥ, ētacca vyādhiprabhāvāt; yathā– kṣayārśasōḥ strīriraṁsākr̥ṣṇatvaṅnakhādayaḥ| anyē tu samagarbhaliṅgō'vikr̥tagarbhaliṅga ityāhuḥ| uktaviśēṣaṇairēva strībhavatvē labdhē strīgrahaṇēna kumārīmativr̥ddhāṁ ca niṣēdhayati, anudbhūtakṣīṇarajaskatvāttayōḥ| vyatītē'tikrāntē| garbhasamānaliṅgatvēna saṁśayaḥ– garbhō vā, raktagulmō vā, iti; tacchaṅkānirāsārthaṁ daśamē māsē vyatītē ityuktaṁ; navamadaśamayōḥ prasavakālatvādityēkē| tanna, ‘yaḥ spandatē piṇḍita ēva nāṅgaiḥ’ ityādinaiva viśēṣadarśanēna saṁśayasya nivartitatvāt| garbhō hi nirantaraṁ pratyaṅgairniḥśūlaṁ spandatē, gulmastu ētadviparītēna| kiñca navamē daśamē prasūta ityutsargaḥ, natu niyamaḥ, tadadhikakālē'pi prasavadarśanāt, āgamācca| uktaṁ hi carakē– “taṁ strī prasūtē sucirēṇa garbhaṁ puṣṭō yadā varṣagaṇairapi syāt|” (ca. śā. a. 2) iti| tasmānnēdaṁ daśamamāsavyatikramē cikitsāvidhānasya prayōjanaṁ, kintu vyādhimahimnā tāvataiva kālēna tasya cikitsayā sukhōcchēdanamiti| yathā jvarē purāṇē ēva kṣīrapānavirēcanē| uktaṁ hi tantrāntarē– “raktagulmē purāṇatvaṁ sukhasādhyasya lakṣaṇam|” iti| purāṇatā cāsya daśamamāsavyatikramēṇaiva bhavati| jējjaṭēnāpyuktam– yadyarvāk raktabhēdanaṁ kriyatē tadā garbhaśayyāṁ kṣiṇāti, tallīnatvādraktasya; ēkādaśamāsē tu paripiṇḍitagulmē snēhādinōpaskr̥tadēhāyā na garbhaśayyāyā vikr̥timādadhāti raktabhēdanamiti||15-16||
Adhikarana gulmino~asAdhyalakShaNAni (17-20) · Śloka 20
sañcitaḥ kramaśō gulmō mahāvāstuparigrahaḥ |
kr̥tamūlaḥ sirānaddhō yadā kūrma ivōtthitaḥ ||17||
daurbalyārucihr̥llāsakāsacchardyaratijvaraiḥ |
tr̥ṣṇātandrāpratiśyāyairyujyatē sa na sidhyati ||18||
gr̥hītvā sajvaraṁ śvāsacchardyatīsārapīḍitam |
hr̥nnābhihastapādēṣu śōthaḥ karṣati gulminam ||19||
(ca. ci. a. 5) |
śvāsaḥ śūlaṁ pipāsā'nnavidvēṣō granthimūḍhatā |
jāyatē durbalatvaṁ ca gulminō maraṇāya vai ||20||
(su. sū. a. 33) |
View original
सञ्चितः क्रमशो गुल्मो महावास्तुपरिग्रहः |
कृतमूलः सिरानद्धो यदा कूर्म इवोत्थितः ||१७||
दौर्बल्यारुचिहृल्लासकासच्छर्द्यरतिज्वरैः |
तृष्णातन्द्राप्रतिश्यायैर्युज्यते स न सिध्यति ||१८||
गृहीत्वा सज्वरं श्वासच्छर्द्यतीसारपीडितम् |
हृन्नाभिहस्तपादेषु शोथः कर्षति गुल्मिनम् ||१९||
(च. चि. अ. ५) |
श्वासः शूलं पिपासाऽन्नविद्वेषो ग्रन्थिमूढता |
जायते दुर्बलत्वं च गुल्मिनो मरणाय वै ||२०||
(सु. सू. अ. ३३) |
cirajasyāvasthāyāmasādhyatvamāha– sañcita ityādi| mahāvāstuparigrahaḥ sakalōdaravyāpī| kr̥tamūlō dhātvantarāvagāhī| sirānaddhaḥ sirājālavān| gr̥hītvētyādi| hr̥dayādau gr̥hītvā śōthō gulminaṁ karṣati, ‘maraṇāya’ iti śēṣaḥ| śvāsētyādi| granthimūḍhatā granthirūpasya gulmasyākasmādvilayanamiti| nanu ca, antarvidradhigulmayōḥ kō bhēdaḥ? samānasthānasambhavatvāt| ucyatē– vidradhiḥ pacyatē, gulmō na pacyatē nirāśrayatvāt| yadāha suśrutaḥ– “na nibandhō'sti gulmasya vidradhiḥ sanibandhanaḥ| gulmastiṣṭhati dōṣēṣu vidradhirmāṁsaśōṇitē|| vidradhiḥ pacyatē tasmādgulmaḥ kvāpi na pacyatē|” (su. ni. a. 9) iti| nanu, gulmō'pi pacyata ēva| yadāha carakaḥ– “vidāhaśūlasaṅkṣōbhasvapnanāśāratijvaraiḥ| vidahyamānaṁ jānīyādgulmaṁ tamupanāhayēt||” (ca. ci. a. 5) iti| ucyatē– gulmō na pacyatē nirāśrayatvāt; yadā tu kāraṇavaśādāśrayaṁ māṁsādikamāsādayati, vātōpaśamanārthaṁ kr̥tasvēdādibhirvā raktaduṣṭirbhavati, tadā pacyamānō vidāhanimittakaṁ vidradhitvamāpnōti| uktaṁ hi– “ sa vai śīghravidāhitvādvidradhītyabhidhīyatē|” (ca. sū. a. 17) iti| na hi yasmāt vikārāt yadutpadyatē vikārāntaraṁ tat sa ēva bhavatīti; mābhūt plīhaiva udaram, aśmaryēva śarkarā, ityādiśāstrōktavirōdhavistaraḥ| tasmādvidradhiḥ pacyatē, gulmō na pacyatē iti siddhāntō nirapavādaḥ| yē tu antarvidradhiṁ na paṭhanti tēṣāmayamabhiprāyaḥ– gulmē pakvē vidradhau ca pāṭanaśōdhanarōpaṇādēḥ, apakvē ca virēkalēpavimlāpanādēścikitsitasya prāyō viśēṣābhāvādalaṁ pr̥thagvikārasvīkārēṇēti||17-20||
Adhikarana puShpikA · Śloka 28
iti śrīmādhavakaraviracitē mādhavanidānē gulmanidānaṁ samāptam ||28||
View original
इति श्रीमाधवकरविरचिते माधवनिदाने गुल्मनिदानं समाप्तम् ||२८||
iti śrīvijayarakṣitakr̥tāyāṁ madhukōśavyākhyāyāṁ gulmanidānaṁ samāptam||28||