Adhikarana mukharoganidAnam (1) · Śloka 1
atha mukharōganidānam |
ānūpapiśitakṣīradadhimatsyātisēvanāt |
mukhamadhyē gadān kuryuḥ kruddhā dōṣāḥ kaphōttarāḥ ||1||
View original
अथ मुखरोगनिदानम् |
आनूपपिशितक्षीरदधिमत्स्यातिसेवनात् |
मुखमध्ये गदान् कुर्युः क्रुद्धा दोषाः कफोत्तराः ||१||
rōgagaṇatvasāmānyānmukharōganidānamucyatē– ānūpētyādi| mukharōgāśca pañcaṣaṣṭirbhavanti| yadāha bhōjaḥ– “dantēṣvaṣṭāvōṣṭhayōśca mūlēṣu daśa pañca ca| nava tāluni jihvāyāṁ pañca saptadaśāmayāḥ| kaṇṭhē trayaḥ sarvasarā ēkaṣaṣṭiścatuḥparā||” iti||1||
Adhikarana vAtajauShTharogalakShaNam (2) · Śloka 2
karkaśau paruṣau stabdhau samprāptānilavēdanau |
dālyētē paripāṭyatē ōṣṭhau mārutakōpataḥ ||2||
(su. ni. a. 16) |
View original
कर्कशौ परुषौ स्तब्धौ सम्प्राप्तानिलवेदनौ |
दाल्येते परिपाट्यते ओष्ठौ मारुतकोपतः ||२||
(सु. नि. अ. १६) |
tatrāṣṭāvōṣṭhagatānāha– vātikalakṣaṇamāha– karkaśāvityādi| dālyētē iti vidāryētē| paripāṭyētē iti kiñcidavadīrṇatvacau bhavata ityarthaḥ||2||
Adhikarana pittajauShTharogalakShaNam (3) · Śloka 3
cīyētē piḍakābhiśca sarujābhiḥ samantataḥ |
sadāhapākapiḍakau pītābhāsau ca pittataḥ ||3||
(su. ni. a. 16) |
View original
चीयेते पिडकाभिश्च सरुजाभिः समन्ततः |
सदाहपाकपिडकौ पीताभासौ च पित्ततः ||३||
(सु. नि. अ. १६) |
paittikalakṣaṇamāha– cīyētē ityādi| sarujābhiriti pittakr̥tarujānvitābhiḥ| yadyēvaṁ sadāhapākapiḍakāviti kimarthamucyatē? pūrvēṇaiva gatārthatvāt| naivaṁ, pakṣāntarapratītyarthaṁ punarucyatē| ayamarthaḥ– kadācit pittarujānvitabahupiḍakācitāvōṣṭhau, kadācit dāhapākānvitapiḍakācitau vā bhavataḥ; anyastvāha– anatibhinnārthatvādavyaktaśabdārthatvācca dāhapākātiśayadarśanārthaṁ piḍakānuvādaḥ||3||
Adhikarana kaphajauShTharogalakShaNam (4) · Śloka 4
savarṇābhiśca cīyētē piḍakābhiravēdanau |
bhavatastu kaphādōṣṭhau picchilau śītalau gurū ||4||
(su. ni. a. 16) |
View original
सवर्णाभिश्च चीयेते पिडकाभिरवेदनौ |
भवतस्तु कफादोष्ठौ पिच्छिलौ शीतलौ गुरू ||४||
(सु. नि. अ. १६) |
kaphajamāha– savarṇābhirityādi| savarṇābhiriti ōṣṭhasamānavarṇābhiḥ| avēdanau īṣadvēdanau||4||
Adhikarana sannipAtajauShTharogalakShaNam (5) · Śloka 5
sakr̥tkr̥ṣṇau sakr̥tpītau sakr̥cchvētau tathaiva ca |
sannipātēna vijñēyāvanēkapiḍakācitau ||5||
(su. ni. a. 16) |
View original
सकृत्कृष्णौ सकृत्पीतौ सकृच्छ्वेतौ तथैव च |
सन्निपातेन विज्ञेयावनेकपिडकाचितौ ||५||
(सु. नि. अ. १६) |
sānnipātikalakṣaṇamāha– sakr̥dityādi| sakr̥diti kadācidvikr̥tivaśādēvaṁ bhavati| anēkapiḍakācitāviti vātādivēdanānvitabahupiḍakau, anēkavarṇapiḍakācitāvityanyē| anēkāśca varṇā vātādīnāṁ kr̥ṣṇapītaśvētāḥ, atra pakṣē sakr̥tkr̥ṣṇāvityādipiḍakātō'nyatra kalpanīyam||5||
Adhikarana raktajauShTharogalakShaNam (6) · Śloka 6
kharjūraphalavarṇābhiḥ piḍakābhirnipīḍitau |
raktōpasr̥ṣṭau rudhiraṁ sravataḥ śōṇitaprabhau ||6||
(su. ni. a. 16) |
View original
खर्जूरफलवर्णाभिः पिडकाभिर्निपीडितौ |
रक्तोपसृष्टौ रुधिरं स्रवतः शोणितप्रभौ ||६||
(सु. नि. अ. १६) |
raktajamāha– kharjūrētyādi| kharjūraphalavarṇābhirityanēna varṇamātrēṇaiva sādharmyaṁ pratipādyatē, yadi tu sarvātmanā sādharmyamabhīṣṭaṁ syāt, tadā ‘kharjūraphalatulyābhiḥ’ ityēvōcyēta| raktōpasr̥ṣṭāviti raktadūṣitau||6||
Adhikarana mAMsajauShTharogalakShaNam (7) · Śloka 7
gurū sthūlau māṁsaduṣṭau māṁsapiṇḍavadudgatau |
jantavaścātra mūrchanti narasyōbhayatō mukhāt ||7||
(su. ni. a. 16) |
View original
गुरू स्थूलौ मांसदुष्टौ मांसपिण्डवदुद्गतौ |
जन्तवश्चात्र मूर्छन्ति नरस्योभयतो मुखात् ||७||
(सु. नि. अ. १६) |
māṁsajamāha– gurū sthūlāvityādi| jantavaścātra mūrchantīti krimayō'pyatra ucchritā bhavanti| ubhayatō mukhāditi mukhavivaramapēkṣyōbhayabhāgayōḥ, sr̥kkaṇīpradēśayōriti yāvat| mukhāditi lyablōpē pañcamī| ‘ubhayatōmukhā’ iti pāṭhāntarē ubhayasr̥kkaṇībhāgō mukhamāśrayō yēṣāṁ tē tathā| dvimukhā ityanyē||7||
Adhikarana medojauShTharogalakShaNam (8) · Śloka 9
sarpirmaṇḍapratīkāśau mēdasā kaṇḍurau gurū |
acchaṁ sphaṭikasaṅkāśamāsrāvaṁ sravatō bhr̥śam ||8||
(su. ni. a. 16) |
tayōrvraṇō na saṁrōhēnmr̥dutvaṁ ca na gacchati |9|
View original
सर्पिर्मण्डप्रतीकाशौ मेदसा कण्डुरौ गुरू |
अच्छं स्फटिकसङ्काशमास्रावं स्रवतो भृशम् ||८||
(सु. नि. अ. १६) |
तयोर्व्रणो न संरोहेन्मृदुत्वं च न गच्छति |९|
mēdōjamāha– sarpirmaṇḍapratīkāśāvityādi| sarpirmaṇḍapratīkāśāviti sarpirmaṇḍō ghr̥tasyōparitanasvacchabhāgaḥ| tatpratīkāśau tatsadr̥śau| tayōriti tādr̥śayōḥ||8||–
Adhikarana abhighAtajauShTharogalakShaNam (9) · Śloka 10
kṣatajābhau vidīryētē pāṭyētē cābhighātataḥ ||9||
grathitau ca tathā syātāmōṣṭhau kaṇḍūsamanvitau |10|
(su. ni. a. 16) |
View original
क्षतजाभौ विदीर्येते पाट्येते चाभिघाततः ||९||
ग्रथितौ च तथा स्यातामोष्ठौ कण्डूसमन्वितौ |१०|
(सु. नि. अ. १६) |
abhighātajamāha– kṣatajābhāvityādinā| atra kapharaktayōrapyanubandhō bōddhavyaḥ| yaduktaṁ bhōjē– “kṣatāvabhihatau vā'pi raktāvōṣṭhau savēdanau| bhavataḥ saparisrāvau kapharaktapradūṣitau||” iti| vāyurapyatrābhighātāllabhyatē, ayaṁ cābhighātajaśōthāt yathōktalakṣaṇakāraṇabhēdēna tathā vātikauṣṭhaprakōpādapi kapharaktarūpahētubhēdayōgādbhidyatē||9||–
Adhikarana shItAdalakShaNam (10-11) · Śloka 11
śōṇitaṁ dantavēṣṭēbhyō yasyākasmāt pravartatē |
durgandhīni sakr̥ṣṇāni praklēdīni mr̥dūni ca ||10||
dantamāṁsāni śīryantē pacanti ca parasparam |
śītādō nāma sa vyādhiḥ kaphaśōṇitasambhavaḥ ||11||
(su. ni. a. 16) |
View original
शोणितं दन्तवेष्टेभ्यो यस्याकस्मात् प्रवर्तते |
दुर्गन्धीनि सकृष्णानि प्रक्लेदीनि मृदूनि च ||१०||
दन्तमांसानि शीर्यन्ते पचन्ति च परस्परम् |
शीतादो नाम स व्याधिः कफशोणितसम्भवः ||११||
(सु. नि. अ. १६) |
dantamūlagatān pañcadaśa vyākarōti| śītādamāha– śōṇitamityādi| dantavēṣṭēbhya iti dantabandhanamāṁsēbhyaḥ| akasmāditi abhighātādinimittaṁ vinā| ‘śīryanta’ ityasya sthānē, ‘pacyanta’ iti gadādharaḥ, vyācaṣṭē ca– ‘svayam’ iti śēṣaḥ| pacanti ca parasparamityanyōnyaṁ pacanti, pākōṣmadūṣitaśōṇitasañcaraṇēna||10-11||
Adhikarana dantapuppuTalakShaNam (12) · Śloka 12
dantayōstriṣu vā yasya śvayathurjāyatē mahān |
dantapuppuṭakō nāma sa vyādhiḥ kapharaktajaḥ ||12||
(su. ni. a. 16) |
View original
दन्तयोस्त्रिषु वा यस्य श्वयथुर्जायते महान् |
दन्तपुप्पुटको नाम स व्याधिः कफरक्तजः ||१२||
(सु. नि. अ. १६) |
dantapuppuṭakamāha– dantayōrityādi| ayaṁ ca dantayōstriṣvityabhidhānāt dvitridantaniyataḥ; kapharaktajatvē'pi śauṣirādbhinnō'yaṁ, rujālālāsrāvābhāvāt||12||
Adhikarana dantaveShTalakShaNam (13) · Śloka 13
sravanti pūyarudhiraṁ calā dantā bhavanti ca |
dantavēṣṭaḥ sa vijñēyō duṣṭaśōṇitasambhavaḥ ||13||
(su. ni. a. 16) |
View original
स्रवन्ति पूयरुधिरं चला दन्ता भवन्ति च |
दन्तवेष्टः स विज्ञेयो दुष्टशोणितसम्भवः ||१३||
(सु. नि. अ. १६) |
dantavēṣṭamāha– sravantītyādi| sravanti pūyarudhiramityatra ‘dantamūlāni’ iti śēṣaḥ| calā dantā bhavanti cēti cakārēṇa pacanti cēti draṣṭavyam||13||
Adhikarana shauShiralakShaNam (14) · Śloka 14
śvayathurdantamūlēṣu rujāvān kapharaktajaḥ |
lālāsrāvī sa vijñēyaḥ śauṣirō nāma nāmataḥ ||14||
(su. ni. a. 16) |
View original
श्वयथुर्दन्तमूलेषु रुजावान् कफरक्तजः |
लालास्रावी स विज्ञेयः शौषिरो नाम नामतः ||१४||
(सु. नि. अ. १६) |
śauṣiraliṅgamāha– śvayathurityādi| nāmata iti prasiddhitaḥ||14||
Adhikarana mahAshauShiralakShaNam (15) · Śloka 15
dantāścalanti vēṣṭēbhyastālu cāpyavadīryatē |
yasmin sa sarvajō vyādhirmahāśauṣirasañjñitaḥ ||15||
(su. ni. a. 16) |
View original
दन्ताश्चलन्ति वेष्टेभ्यस्तालु चाप्यवदीर्यते |
यस्मिन् स सर्वजो व्याधिर्महाशौषिरसञ्ज्ञितः ||१५||
(सु. नि. अ. १६) |
mahāśauṣiraliṅgamāha– dantā ityādi| tālu cāpyavadīryata ityatra cakārēṇa dantā ōṣṭhau cāpyavadīryantē iti bōddhavyam| saptarātrāccāyaṁ mārakaḥ| yadāha bhōjaḥ– “sadāhō dantamūlēṣu śōthaḥ pittakaphānilāt| jātaḥ kaphaṁ kṣapayati kṣīṇē tasmiṁstu śōṇitam|| vivr̥ddhamaniśaṁ dantān tālvōṣṭhamapi dārayēt| mahāśauṣira ityētat saptarātrānnihantyasūn||” iti| yasmin śauṣirē ēvamapi bhavati, sa mahāśauṣira iti gadādharaḥ||15||
Adhikarana paridaralakShaNam (16) · Śloka 16
dantamāṁsāni śīryantē yasmin ṣṭhīvati cāpyasr̥k |
pittāsr̥kkaphajō vyādhirjñēyaḥ paridarō hi saḥ ||16||
(su. ni. a. 16) |
View original
दन्तमांसानि शीर्यन्ते यस्मिन् ष्ठीवति चाप्यसृक् |
पित्तासृक्कफजो व्याधिर्ज्ञेयः परिदरो हि सः ||१६||
(सु. नि. अ. १६) |
paridaramāha– dantamāṁsānītyādi| dantamāṁsasya paridāraṇāt paridarasañjñā||16||
Adhikarana upakushalakShaNam (17) · Śloka 17
vēṣṭēṣu dāhaḥ pākaśca tābhyāṁ dantāścalanti ca |
yasmin sōpakuśō nāma pittaraktakr̥tō gadaḥ ||17||
(su. ni. a. 16) |
View original
वेष्टेषु दाहः पाकश्च ताभ्यां दन्ताश्चलन्ति च |
यस्मिन् सोपकुशो नाम पित्तरक्तकृतो गदः ||१७||
(सु. नि. अ. १६) |
upakuśalakṣaṇamāha– vēṣṭēṣvityādi| tābhyāmiti dāhapākābhyām| sōpakuśa iti nirdēśō'siddhatvānityatvāt sādhuḥ, tēna sa upakuśa ityarthaḥ||17||
Adhikarana vaidarbhalakShaNam (18) · Śloka 18
ghr̥ṣṭēṣu dantamāṁsēṣu saṁrambhō jāyatē mahān |
calā bhavanti dantāśca sa vaidarbhō'bhighātajaḥ ||18||
(su. ni. a. 16) |
View original
घृष्टेषु दन्तमांसेषु संरम्भो जायते महान् |
चला भवन्ति दन्ताश्च स वैदर्भोऽभिघातजः ||१८||
(सु. नि. अ. १६) |
vaidarbhaliṅgamāha– ghr̥ṣṭēṣvityādi| saṁrambha iti śōthaḥ, vēdanāpākau vā||18||
Adhikarana khalivardhanalakShaNam (19) · Śloka 19
mārutēnādhikō dantō jāyatē tīvravēdanaḥ |
khalivardhanasañjñō'sau jātē ruk ca praśāmyati ||19||
(su. ni. a. 16) |
View original
मारुतेनाधिको दन्तो जायते तीव्रवेदनः |
खलिवर्धनसञ्ज्ञोऽसौ जाते रुक् च प्रशाम्यति ||१९||
(सु. नि. अ. १६) |
khalivardhanaliṅgamāha– mārutēnētyādi| jātē ruk ca praśāmyatīti utthitē adhikē dantē prabhāvādvēdanāyā abhāvaḥ||19||
Adhikarana karAlalakShaNam (20) · Śloka 20
śanaiḥ śanaiḥ prakurutē vāyurdantasamāśritaḥ |
karālān vikaṭān dantān karālō na sa sidhyati ||20||
View original
शनैः शनैः प्रकुरुते वायुर्दन्तसमाश्रितः |
करालान् विकटान् दन्तान् करालो न स सिध्यति ||२०||
karālalakṣaṇamāha– śanairityādi| karālan viṣamān| karālastu suśrutē'nuktō'dhikaḥ saṅgrahakārēṇa paṭhitaḥ, tēna suśrutōktapañcadaśasaṅkhyāhāniḥ||20||
Adhikarana adhimAMsalakShaNam (21) · Śloka 21
hānavyē paścimē dantē mahāñchōthō mahārujaḥ |
lālāsrāvī kaphakr̥tō vijñēyaḥ sō'dhimāṁsakaḥ |21|
(su. ni. a. 16) |
View original
हानव्ये पश्चिमे दन्ते महाञ्छोथो महारुजः |
लालास्रावी कफकृतो विज्ञेयः सोऽधिमांसकः |२१|
(सु. नि. अ. १६) |
adhimāṁsakamāha– hānavya ityādi| adhimāṁsaka iti sañjñāyāṁ kan| hānavya iti hanukuharē| paścima ityavasānajē, antajē iti yāvat|21|–
Adhikarana dantanADIlakShaNam (21) · Śloka 21
dantamūlagatā nāḍyaḥ pañca jñēyā yathēritāḥ ||21||
(su. ni. a. 16) |
View original
दन्तमूलगता नाड्यः पञ्च ज्ञेया यथेरिताः ||२१||
(सु. नि. अ. १६) |
pañca dantanāḍīrāha– dantētyādi| nāḍyaḥ pañca jñēyā yathēritā iti nāḍīnidānē yathōktā vātapittakaphasannipātāgantunimittāstathā dantamāṁsagatā api nāḍyaḥ| ētāśca nāḍīvraṇasamānalakṣaṇā api śālākyasiddhāntēna saṅkhyāpūraṇāya cikitsābhēdācca punaruktāḥ||21||
Adhikarana dAlanalakShaNam (22) · Śloka 22
dīryamāṇēṣviva rujā yasya dantēṣu jāyatē |
dālanō nāma sa vyādhiḥ sadāgatinimittajaḥ ||22||
(su. ni. a. 16) |
View original
दीर्यमाणेष्विव रुजा यस्य दन्तेषु जायते |
दालनो नाम स व्याधिः सदागतिनिमित्तजः ||२२||
(सु. नि. अ. १६) |
dantagatānaṣṭau prāha– dālanamāha– dīryamāṇēṣvityādi| sadāgatinimittaja iti sadāgatirvāyuḥ, tasmānnimittājjāta iti| sadāgatinimittata iti vaktavyē sadāgatinimittaja iti yat kr̥taṁ tadbalavaddhētujanyavātakr̥tatvabōdhanārthamiti kārtikaḥ, kēvalavātajatvakhyāpanārthamityanyē ||22||
Adhikarana krimidantalakShaNam (23) · Śloka 23
kr̥ṣṇacchidraścalaḥ srāvī sasaṁrambhō mahārujaḥ |
animittarujō vātādvijñēyaḥ krimidantakaḥ ||23||
(su. ni. a. 16) |
View original
कृष्णच्छिद्रश्चलः स्रावी ससंरम्भो महारुजः |
अनिमित्तरुजो वाताद्विज्ञेयः क्रिमिदन्तकः ||२३||
(सु. नि. अ. १६) |
krimidantakamāha– kr̥ṣṇacchidra ityādi| kr̥ṣṇacchidra iti duṣṭaraktajakrimikr̥taśōthapākadvārēṇa kr̥ṣṇacchidra ityarthaḥ| anyē ‘kr̥ṣṇaścitra’ iti paṭhanti; citra iti citravān, arśaāditvādac| srāvīti dantamūlēṣu srāvō bōddhavyaḥ, dantānāṁ nīrasatvēna srāvābhāvāt| animittaruja iti avaghaṭṭanādinimittaṁ vinaiva mahārujatvēna rujāvāniti kārtikaḥ||23||
Adhikarana bha~jjanakalakShaNam (24) · Śloka 24
vaktraṁ vakraṁ bhavēdyasya dantabhaṅgaśca jāyatē |
kaphavātakr̥tō vyādhiḥ sa bhañjanakasañjñitaḥ ||24||
(su. ni. a. 16) |
View original
वक्त्रं वक्रं भवेद्यस्य दन्तभङ्गश्च जायते |
कफवातकृतो व्याधिः स भञ्जनकसञ्ज्ञितः ||२४||
(सु. नि. अ. १६) |
bhañjanakalakṣaṇamāha– vaktramityādi| vaktraṁ vakramiti dantabhaṅgakāriṇā dōṣēṇa vaktrasyāpi vakratvam||24||
Adhikarana dantaharShalakShaNam (25) · Śloka 25
śītarūkṣapravātāmlasparśānāmasahā dvijāḥ |
pittamārutakōpēna dantaharṣaḥ sa nāmataḥ ||25||
View original
शीतरूक्षप्रवाताम्लस्पर्शानामसहा द्विजाः |
पित्तमारुतकोपेन दन्तहर्षः स नामतः ||२५||
dantaharṣalakṣaṇamāha– śītētyādi| “śītamuṣṇaṁ ca daśanāḥ sahantē sparśanaṁ na ca| yasya taṁ dantaharṣaṁ tu vyādhiṁ vidyāt samīraṇāt||” (su. ni. a. 16) iti ślōkāntaraṁ kēcit paṭhanti| tatra dantaharṣasya vātajatvē'pi uṣṇāsahatvaṁ vyādhiprabhāvāt, kapharaktāvr̥tatvādvā bōddhavyam||25||
Adhikarana dantasharkarAlakShaNam (26) · Śloka 26
malō dantagatō yastu pittamārutaśōṣitaḥ |
śarkarēva kharasparśā sā jñēyā dantaśarkarā ||26||
View original
मलो दन्तगतो यस्तु पित्तमारुतशोषितः |
शर्करेव खरस्पर्शा सा ज्ञेया दन्तशर्करा ||२६||
dantaśarkarālakṣaṇamāha– mala ityādi| ‘śarkarēva kharasparśā’ ityasya sthānē ‘sā dantānāṁ guṇaharī’ iti kvacit paṭhyatē, dantānāṁ guṇasya śuklatvadr̥ḍhatvādikasya haraṇaśīlā||26||
Adhikarana kapAlikAlakShaNam (27) · Śloka 27
kapālēṣviva dīryatsu dantānāṁ saiva śarkarā |
kapālikēti vijñēyā sadā dantavināśinī ||27||
View original
कपालेष्विव दीर्यत्सु दन्तानां सैव शर्करा |
कपालिकेति विज्ञेया सदा दन्तविनाशिनी ||२७||
kapālikālakṣaṇamāha– kapālēṣvityādi| kapālēṣvivēti malasahitadantāvayavēṣu kāṭhinyāt kapālatulyēṣu; dantamala ēva kaṭhinē kapālaprāyē dīryamāṇē saiva śarkarā kapālikā| sadēti bālyādau| atrāvakāśē hanumōkṣaḥ suśrutē dantadēśasāmīpyāddantapīḍanācca paṭhitaḥ, sa iha saṅgrahakārēṇa mukhyadantagatatvābhāvānna paṭhitaḥ, paṭhitastu hanugrahasañjñayā vātavyādhau bhōjavacanāt| yaduktam– “vātābhighātājjantōrhi hanusandhirvimucyatē| nirastajihvaḥ kr̥cchrēṇa bhāṣitaṁ tatra gacchati|| samyak tamanilavyādhiṁ hanumōkṣaṁ vinirdiśēt|” iti||27||
Adhikarana shyAvadantaka-dantavidradhirogalakShaNam (28-29) · Śloka 29
yō'sr̥ṅmiśrēṇa pittēna dagdhō dantastvaśēṣataḥ |
śyāvatāṁ nīlatāṁ vā'pi gataḥ sa śyāvadantakaḥ ||28||
(su. ni. a. 16) |
dantamāṁsē malaiḥ sāsrairbāhyāntaḥ śvayathurguruḥ |
sadāharuk sravēdbhinnaḥ pūyāsraṁ dantavidradhiḥ ||29||
View original
योऽसृङ्मिश्रेण पित्तेन दग्धो दन्तस्त्वशेषतः |
श्यावतां नीलतां वाऽपि गतः स श्यावदन्तकः ||२८||
(सु. नि. अ. १६) |
दन्तमांसे मलैः सास्रैर्बाह्यान्तः श्वयथुर्गुरुः |
सदाहरुक् स्रवेद्भिन्नः पूयास्रं दन्तविद्रधिः ||२९||
śyāvadantakamāha– ya ityādi| yō dantō'sr̥gvimiśrēṇa pittēnāśēṣatō dagdhaḥ tathā śyāvatāmathavā nīlatāṁ gatō bhavati, sa śyāvadantakō jñēyaḥ| śyāvadantaka iti sañjñāyāṁ kan| asādhyō'yaṁ vyādhiḥ| atrāvakāśē hanumōkṣaḥ suśrutē dantadēśasāmīpyāddantapīḍanācca dantarōgaḥ paṭhitaḥ, sa iha saṅgrahakārēṇa mukhyadantagatatvābhāvānna paṭhitaḥ, paṭhitastu saṅgrahē hanugrahasañjñayā vātavyādhau bhōjavacanāt| yaduktam– “vātā(bhārā)bhighātājjantōrhi hanusandhirvimucyatē| nirastajihvaḥ kr̥cchrēṇa bhāṣitaṁ tatra gacchati| samyak tamanilavyādhiṁ hanumōkṣaṁ vinirdiśēt||” iti||28-29||
Adhikarana vAtajajihvAroga-pittajajihvAroga-kaphajajihvArogalakShaNam (30) · Śloka 30
jihvā'nilēna sphuṭitā prasuptā bhavēcca śākacchadanaprakāśā |
pittēna dahyatyupacīyatē ca dīrghaiḥ saraktairapi kaṇṭakaiśca |
kaphēna gurvī bahulā citā ca māṁsōcchrayaiḥ śālmalikaṇṭakābhaiḥ ||30||
(su. ni. a. 16) |
View original
जिह्वाऽनिलेन स्फुटिता प्रसुप्ता भवेच्च शाकच्छदनप्रकाशा |
पित्तेन दह्यत्युपचीयते च दीर्घैः सरक्तैरपि कण्टकैश्च |
कफेन गुर्वी बहुला चिता च मांसोच्छ्रयैः शाल्मलिकण्टकाभैः ||३०||
(सु. नि. अ. १६) |
samprati jihvāgatānāha– jihvā'nilēnētyādi| sphuṭitēti manāgvidīrṇā| prasuptēti suptēva, rasasyānavabōdhāt| śākacchadanaprakāśēti śākatarupatravat kaṇṭakācitētyarthaḥ; śākō marujadrumaḥ| paittikakaṇṭakalakṣaṇē dahyatīti ātmanēpadānityatvāt sādhu| ayaṁ ca rōgō jāḍīti khyātaḥ||30||
Adhikarana alAsalakShaNam (31) · Śloka 31
jihvātalē yaḥ śvayathuḥ pragāḍhaḥ sō'lāsasañjñaḥ kapharaktamūrtiḥ |
jihvāṁ sa tu stambhayati pravr̥ddhō mūlē ca jihvā bhr̥śamēti pākam ||31||
(su. ni. a. 16) |
View original
जिह्वातले यः श्वयथुः प्रगाढः सोऽलाससञ्ज्ञः कफरक्तमूर्तिः |
जिह्वां स तु स्तम्भयति प्रवृद्धो मूले च जिह्वा भृशमेति पाकम् ||३१||
(सु. नि. अ. १६) |
alāsamāha– jihvētyādi| pragāḍha iti prakarṣēṇa gāḍhō dāruṇa ityarthaḥ| tēna ‘jihvāgatēṣvalāsastu’ ityādinā alāsasyāsādhyatōktā sūcyatē| kapharaktamūrtiriti kapharaktābhyāṁ hētubhyāṁ labdhamūrtiḥ| kapharaktaja ityarthaḥ| jihvāstambhēna vāyurapyatra bōddhavyaḥ, bhr̥śapākēna pittam, atastridōṣajō jñēyaḥ; ata ēvāsyānupakramēṇāsādhyatvaṁ, kapharaktayōstu prādhānyēnābhidhānam| ‘adhōgataḥ’ iti pāṭhāntarē jihvāyā adhōgataḥ||31||
Adhikarana upajihvikAlakShaNam (32) · Śloka 32
jihvāgrarūpaḥ śvayathurhi jihvāmunnamya jātaḥ kapharaktamūlaḥ |
lālākaraḥ kaṇḍuyutaḥ sacōṣaḥ sā tūpajihvā paṭhitā bhiṣagbhiḥ ||32||
(su. ni. a. 16) |
View original
जिह्वाग्ररूपः श्वयथुर्हि जिह्वामुन्नम्य जातः कफरक्तमूलः |
लालाकरः कण्डुयुतः सचोषः सा तूपजिह्वा पठिता भिषग्भिः ||३२||
(सु. नि. अ. १६) |
upajihvikāmāha– jihvāgrarūpa ityādi| sacōṣa iti cōṣaḥ sākṣādagnisambandhēnēvōpatāpaḥ, cōṣaścātra raktayōninā pittēna||32||
Adhikarana kaNThashuNDIlakShaNam (33) · Śloka 33
ślēṣmāsr̥gbhyāṁ tālumūlē pravr̥ddhō dīrghaḥ śōthō dhmātabastiprakāśaḥ |
tr̥ṣṇākāsaśvāsakr̥ttaṁ vadanti vyādhiṁ vaidyāḥ kaṇṭhaśuṇḍīti nāmnā ||33||
(su. ni. a. 16) |
View original
श्लेष्मासृग्भ्यां तालुमूले प्रवृद्धो दीर्घः शोथो ध्मातबस्तिप्रकाशः |
तृष्णाकासश्वासकृत्तं वदन्ति व्याधिं वैद्याः कण्ठशुण्डीति नाम्ना ||३३||
(सु. नि. अ. १६) |
tālugatānāha| kaṇṭhaśuṇḍīmāha– ślēṣmāsr̥gbhyāmityādi| dhmātabastiprakāśa iti vāyupūritacarmapuṭatulyaḥ||33||
Adhikarana tuNDikerIlakShaNam (34) · Śloka 34
śōthaḥ sthūlastōdadāhaprapākī prāguktābhyāṁ tuṇḍikērī matā tu |34|
(su. ni. a. 16) |
View original
शोथः स्थूलस्तोददाहप्रपाकी प्रागुक्ताभ्यां तुण्डिकेरी मता तु |३४|
(सु. नि. अ. १६) |
tuṇḍikērīlakṣaṇamāha– śōtha ityādi| prāguktābhyāmiti ślēṣmāsr̥gbhyām| tuṇḍikērī vanakārpāsīphalaṁ, tattulyaśōthatayā tuṇḍikērī| tōdadāhābhyāmiha vātapittānubandhō jñēyaḥ|34|–
Adhikarana adhruShalakShaNam (34) · Śloka 34
mr̥duḥ śōthō lōhitaḥ śōṇitōtthō jñēyō'dhruṣaḥ sajvarastīvraruk ca ||34||
(su. ni. a. 16) |
View original
मृदुः शोथो लोहितः शोणितोत्थो ज्ञेयोऽध्रुषः सज्वरस्तीव्ररुक् च ||३४||
(सु. नि. अ. १६) |
adhruṣalakṣaṇamāha– mr̥durityādi| śōṇitōttha iti raktasamutthaḥ||34||
Adhikarana kacchapalakShaNam (35) · Śloka 35
kūrmōnnatō'vēdanō'śīghrajanmā rōgō jñēyaḥ kacchapaḥ ślēṣmaṇā tu |35|
(su. ni. a. 16) |
View original
कूर्मोन्नतोऽवेदनोऽशीघ्रजन्मा रोगो ज्ञेयः कच्छपः श्लेष्मणा तु |३५|
(सु. नि. अ. १६) |
kacchapalakṣaṇamāha– kūrmōnnata ityādi| avēdana ityalpavēdanaḥ| aśīghrajanmēti cirajaḥ|35|–
Adhikarana tAlvarbuda-mAMsasa~gghAtalakShaNam (35) · Śloka 35
padmākāraṁ tālumadhyē tu śōthaṁ vidyādraktādarbudaṁ prōktaliṅgam ||35||
duṣṭaṁ māṁsaṁ nīrujaṁ tālumadhyē kaphācchūnaṁ māṁsasaṅghātamāhuḥ |
(su. ni. a. 16) |
View original
पद्माकारं तालुमध्ये तु शोथं विद्याद्रक्तादर्बुदं प्रोक्तलिङ्गम् ||३५||
दुष्टं मांसं नीरुजं तालुमध्ये कफाच्छूनं मांससङ्घातमाहुः |
(सु. नि. अ. १६) |
tālvarbudamāha– padmākāramityādi| padmākāramiti padmakarṇikākāram| tathāca bhōjaḥ– “uparyēva bhavēnnaddhō yathā padmasya karṇikā| pārśvataścāṅkurairdīrghairnāsā cāpyavasīdati|| ślēṣmaraktasamutthānaṁ tattālvarbudasañjñitam||” iti| raktajatvāllōhitam| prōktaliṅgamiti pūrvōktaraktārbudatulyaliṅgamityarthaḥ||35||–
Adhikarana tAlupuppuTa-tAlushoSha-tAlupAkalakShaNam (36-37) · Śloka 37
nīruk sthāyī kōlamātraḥ kaphāt syānmēdōyuktāt puppuṭastāludēśē ||36||
śōṣō'tyarthaṁ dīryatē cāpi tāluḥ śvāsaścōgrastāluśōṣō'nilācca |
pittaṁ kuryāt pākamatyarthaghōraṁ tālunyēnaṁ tālupākaṁ vadanti ||37||
(su. ni. a. 16) |
View original
नीरुक् स्थायी कोलमात्रः कफात् स्यान्मेदोयुक्तात् पुप्पुटस्तालुदेशे ||३६||
शोषोऽत्यर्थं दीर्यते चापि तालुः श्वासश्चोग्रस्तालुशोषोऽनिलाच्च |
पित्तं कुर्यात् पाकमत्यर्थघोरं तालुन्येनं तालुपाकं वदन्ति ||३७||
(सु. नि. अ. १६) |
puppuṭamāha– nīrugityādi| puppuṭastāludēśē iti tālupuppuṭaḥ| tāluśabdō'tra luptanirdiṣṭō draṣṭavyaḥ| “tāluśōṣastu pittāt” iti kēcit paṭhanti, pittasyāpi śōṣakatvāt| kēcittu vakṣyamāṇaṁ “pittaṁ kuryāt” iti padamatrāpi sambadhya śvāsaścōgra iti cakāraṁ bhinnakramēṇa yōjayitvā vibhaktivipariṇāmaṁ ca kr̥tvā pittaṁ tāluśōṣaṁ kuryāditi vyācakṣatē| kintvayaṁ bhōjē'pi vātādēva paṭhitaḥ| yaduktam– “tāluśōṣō bhavēdvātāt” ityādi||36-37||
Adhikarana rohiNIsamprAptiH (38) · Śloka 38
galē'nilaḥ pittakaphau ca mūrchitau pradūṣya māṁsaṁ ca tathaiva śōṇitam |
galōpasaṁrōdhakaraistathā'ṅkurairnihantyasūn vyādhiriyaṁ hi rōhiṇī ||38||
(su. ni. a. 16) |
View original
गलेऽनिलः पित्तकफौ च मूर्छितौ प्रदूष्य मांसं च तथैव शोणितम् |
गलोपसंरोधकरैस्तथाऽङ्कुरैर्निहन्त्यसून् व्याधिरियं हि रोहिणी ||३८||
(सु. नि. अ. १६) |
kaṇṭhagatāstu rōhiṇyādayaḥ saptadaśōcyantē, tatra pañcānāṁ rōhiṇīnāṁ sāmānyasamprāptimāha– galē'nila ityādi| sarvarōhiṇyaḥ sannipātajāḥ, utkarṣādvātajādivyapadēśaḥ| anyē tu “pr̥thak samastāśca tathaiva śōṇitaṁ” iti paṭhitvā suśrutē ēkadōṣajatvamapyāhuḥ| bhōjē'pyuktam– “ vātapittakaphā raktamēkaśaḥ sarvaśō'pi vā| kaṇṭhaṁ yadā niṣēvantē” ityādi| nihantyasūnityanēna yadyapi sāmānyēnāsādhyatvamuktaṁ tathā'pi saptāhādinā pr̥thagdōṣatrayajānāmanupakramēṇāsādhyatvam, ēvaṁ raktajāyā api; sannipātajāyāstu janmanaivāsādhyatvam| taduktaṁ bhōjēna– “tāluḥ śuṣyati kaṇṭhaśca vātēnāyāmyatē yadā| kaṇṭhē'syānnaṁ prasajyēta saptāhāt sa jahātyasūn|| uṣyatē cuṣyatē pittāt dhūpyatē paridahyatē| aṅgārairiva jahyāt sa prāṇānāśu caturdināt||” iti| “kaphādantarbahiḥ śōthaḥ śvāsaḥ kaṇṭhaśca bādhyatē| yasya sō'sūn tyajēdrōgī tryahādrōhiṇipīḍitaḥ|| lakṣaṇaṁ pittarōhiṇyā tulyaṁ śōṇitajanmanaḥ| sarvadōṣakr̥tā yā tu sarvaliṅgasamanvitā|| asādhyāṁ tāṁ vijānīyādrōhiṇīṁ sannipātajām| ēṣā sadyō mārayati tisra ādyāḥ kriyāṁ vinā||” iti kvacit| bhōjē “anyā sadyō mārayati” iti pāṭhaḥ, tadā raktajāyāmapyasādhyatvamāyāti; kintviyaṁ sādhyaiva, yaduktam– “lēkhyāścatasrō rōhiṇyaḥ” (su. sū. a. 25) iti| tathā– “sādhyānāṁ rōhiṇīnāṁ tu hitaṁ śōṇitamōkṣaṇam|” (su. ci. a. 22) ityanēna raktajāyā api cikitsōktā| kiñca galagatēṣvēkaiva rōhiṇī sannipātajā “rōhiṇī galē” ityanēnāsādhyōktā| bhōjē tu “tisra ādyāḥ kriyāṁ vinā” ityabhidhānaṁ tridōṣajatvēna prādhānyamabhiprētya, kharanādē'pi sannipātajāyā ēva sadyōmārakatvamuktam| yadāha– “sadyastridōṣajā hanti tryahācchlēṣmasamudbhavā| pañcāhāt pittasambhūtā, saptāhāt pavanōtthitā||” iti||38||
Adhikarana vAtajAdibhedena rohiNIlakShaNAni (39-41) · Śloka 41
jihvāsamantādbhr̥śavēdanāstu māṁsāṅkurāḥ kaṇṭhanirōdhinō yē |
sā rōhiṇī vātakr̥tā pradiṣṭā vātātmakōpadravagāḍhayuktā ||39||
kṣiprōdgamā kṣipravidāhapākā tīvrajvarā pittanimittajā tu |
srōtōvirōdhinyacalōdgatā ca sthirāṅkurā yā kaphasambhavā sā ||40||
gambhīrapākinyanivāryavīryā tridōṣaliṅgā tritayōtthitā ca |
sphōṭaiścitā pittasamānaliṅgā sādhyā pradiṣṭā rudhirātmikā tu ||41||
(su. ni. a. 16) |
View original
जिह्वासमन्ताद्भृशवेदनास्तु मांसाङ्कुराः कण्ठनिरोधिनो ये |
सा रोहिणी वातकृता प्रदिष्टा वातात्मकोपद्रवगाढयुक्ता ||३९||
क्षिप्रोद्गमा क्षिप्रविदाहपाका तीव्रज्वरा पित्तनिमित्तजा तु |
स्रोतोविरोधिन्यचलोद्गता च स्थिराङ्कुरा या कफसम्भवा सा ||४०||
गम्भीरपाकिन्यनिवार्यवीर्या त्रिदोषलिङ्गा त्रितयोत्थिता च |
स्फोटैश्चिता पित्तसमानलिङ्गा साध्या प्रदिष्टा रुधिरात्मिका तु ||४१||
(सु. नि. अ. १६) |
vātajādibhēdēna rōhiṇīlakṣaṇamāha– jihvētyādi| jihvāsamantāditi jihvāyāḥ sarvata ityarthaḥ| vātātmakōpadravagāḍhayuktēti vātātmakā upadravāḥ kampavināmastambhādayastairatiśayamanugatāḥ| tridōṣajāyāmanivāryavīryēti kriyayā'pi na nivāryaṁ vīryamasyāḥ, sadyōmārakatvādityarthaḥ| tritayōtthitēti dōṣatrayōtthitā| pittaliṅgātidēśasyāvyavahitatvapratītyarthaṁ pittarōhiṇyanantaraṁ raktajāyā vaktumucitāyāḥ śēṣē'bhidhānamitararōhiṇyapēkṣayā sukhasādhyatvakhyāpanārthamiti kēcit||39-41||
Adhikarana kaNThashAlUkalakShaNam (42) · Śloka 42
kōlāsthimātraḥ kaphasambhavō yō granthirgalē kaṇṭakaśūkabhūtaḥ |
kharaḥ sthiraḥ śastranipātasādhyastaṁ kaṇṭhaśālūkamiti bruvanti ||42||
(su. ni. a. 16) |
View original
कोलास्थिमात्रः कफसम्भवो यो ग्रन्थिर्गले कण्टकशूकभूतः |
खरः स्थिरः शस्त्रनिपातसाध्यस्तं कण्ठशालूकमिति ब्रुवन्ति ||४२||
(सु. नि. अ. १६) |
kaṇṭhaśālūkalakṣaṇamāha– kōlētyādi| kaṇṭakaśūkabhūta iti kaṇṭakavat śūkavacca vēdanājanakaḥ, bhūtaśabdaḥ upamānārthē; kiṁvā kaṇṭakōpalakṣitaḥ śūkō jalaśūkaḥ, sa iva bhūtō jātaḥ| kaṭhinaguḍakatayā śālūkasamatvēna kaṇṭhaśālūkam| śālūkaṁ jalōtpalakandam||42||
Adhikarana adhijihvikAlakShaNam (43) · Śloka 43
jihvāgrarūpaḥ śvayathuḥ kaphāttu jihvōpariṣṭādapi raktamiśrāt |
jñēyō'dhijihvaḥ khalu rōga ēṣa vivarjayēdāgatapākamēnam ||43||
(su. ni. a. 16) |
View original
जिह्वाग्ररूपः श्वयथुः कफात्तु जिह्वोपरिष्टादपि रक्तमिश्रात् |
ज्ञेयोऽधिजिह्वः खलु रोग एष विवर्जयेदागतपाकमेनम् ||४३||
(सु. नि. अ. १६) |
adhijihvikāmāha– jihvāgrarūpa ityādi| jihvōpariṣṭādityanēna jihvātalajātāmupajihvāṁ vyāvartayati| api raktamiśrāditi na kēvalāt kaphādbhavati, kintu raktamiśrādēva kaphādityarthaḥ| apyavadhāraṇē| āgatapākatvēna pittamapyatra draṣṭavyam||43||
Adhikarana valayalakShaNam (44) · Śloka 44
balāśa ēvāyatamunnataṁ ca śōthaṁ karōtyannagatiṁ nivārya |
taṁ sarvathaivāprativāryavīryaṁ vivarjanīyaṁ valayaṁ vadanti ||44||
(su. ni. a. 16) |
View original
बलाश एवायतमुन्नतं च शोथं करोत्यन्नगतिं निवार्य |
तं सर्वथैवाप्रतिवार्यवीर्यं विवर्जनीयं वलयं वदन्ति ||४४||
(सु. नि. अ. १६) |
valayamāha– balāśa ēvētyādi| balāśaḥ kaphaḥ| annagatimiti annasya gatiryēna srōtasā sō'nnagatiḥ annavahamārgaḥ, annasya pravēśō vā| kaphajō'pyayaṁ prabhāvādasādhyaḥ||44||
Adhikarana balAsalakShaNam (45) · Śloka 45
galē tu śōthaṁ kurutaḥ pravr̥ddhau ślēṣmānilau śvāsarujōpapannam |
marmacchidaṁ dustaramēnamāhurbalāśasañjñaṁ nipuṇā vikāram ||45||
(su. ni. a. 16) |
View original
गले तु शोथं कुरुतः प्रवृद्धौ श्लेष्मानिलौ श्वासरुजोपपन्नम् |
मर्मच्छिदं दुस्तरमेनमाहुर्बलाशसञ्ज्ञं निपुणा विकारम् ||४५||
(सु. नि. अ. १६) |
balāśaliṅgamāha– gala ityādi| marmacchidamiti prāṇāyatanahr̥dayamarmacchidam||45||
Adhikarana ekavRundalakShaNam (46) · Śloka 46
vr̥ttōnnatō'ntaḥ śvayathuḥ sadāhaḥ sakaṇḍurō'pākyamr̥durguruśca |
nāmnaikavr̥ndaḥ parikīrtitō'sau vyādhirbalāśakṣatajaprasūtaḥ ||46||
(su. ni. a. 16) |
View original
वृत्तोन्नतोऽन्तः श्वयथुः सदाहः सकण्डुरोऽपाक्यमृदुर्गुरुश्च |
नाम्नैकवृन्दः परिकीर्तितोऽसौ व्याधिर्बलाशक्षतजप्रसूतः ||४६||
(सु. नि. अ. १६) |
ēkavr̥ndamāha– vr̥ttōnnata ityādi| antaḥśvayathuriti galasyāntarmadhyē| sadāha iti mandadāhaḥ, sahaśabda īṣadarthē| apākyamr̥duriti apākī īṣatpākī, amr̥durīṣanmr̥duḥ; anyē ‘ apākamr̥duḥ’ iti paṭhanti, apākaścāsau mr̥duścēti apākamr̥duḥ| balāśakṣatajaprasūta iti kapharaktabhava ityarthaḥ||46||
Adhikarana vRundalakShaNam (47) · Śloka 47
samunnataṁ vr̥ttamamandadāhaṁ tīvrajvaraṁ vr̥ndamudāharanti |
taccāpi pittakṣatajaprakōpājjñēyaṁ satōdaṁ pavanātmakaṁ tu ||47||
(su. ni. a. 16) |
View original
समुन्नतं वृत्तममन्ददाहं तीव्रज्वरं वृन्दमुदाहरन्ति |
तच्चापि पित्तक्षतजप्रकोपाज्ज्ञेयं सतोदं पवनात्मकं तु ||४७||
(सु. नि. अ. १६) |
vr̥ndamāha– samunnatamityādi| vr̥ndamēva pavanānuviddhaṁ satōdaṁ syāt| nanu, saptadaśa kaṇṭhagatā uktāḥ; uktaṁ hi– “saptadaśāmayāḥ kaṇṭhē” iti, vr̥ndēna sahāṣṭādaśa syuḥ? ucyatē– ēkavr̥ndasyāvasthāviśēṣa ēva vr̥ndaḥ, tulyasthānākr̥titō na saṅkhyātirēkaḥ; yadyapyēkavr̥ndaḥ kapharaktajaḥ, vr̥ndastu pittaraktajaḥ paṭhitaḥ, tathā vr̥ndasyaiva satōdatvēna vātātmakatvamuktaṁ, tathā'pyēkavr̥ndasyāvasthāviśēṣatvēna vr̥ndaḥ saṅgacchata ēva; yathā kāmalāyāṁ tadbhinnahētulakṣaṇasyāpi halīmakasya saṅgrahaḥ, yathā vātamadātyayēna dhvaṁsakavikṣēpakayōratyantābhēdē'pi sa ēva syānna punastēna saṅgrahaḥ; bhōjē'pyayamēkavr̥ndaja ēva paṭhitaḥ| yadāha– “ślēṣmaraktasamutthānamēkavr̥ndaṁ vibhāvayēt| tulyasthānākr̥tirvr̥ndō vr̥ndajō raktapittajaḥ||” iti| vr̥ndaja ityēkavr̥ndajaḥ| gadādharastu kāraṇabhēdāt dharmabhēdācca utpannatvēna caikakāryakāraṇayōrabhēdaprasaṅgamabhidhāya vr̥ndaśabdaṁ chandō'nurōdhādādilōpādēkavr̥nda ēva varṇayati, tathāca sati samunnatamityādinā pittānubandhasahitabahularaktakr̥taikavr̥ndasya lakṣaṇamucyatē, satōdaṁ pavanātmakaṁ cētyanēna ca vātānubandhaikavr̥ndalakṣaṇamiti vyākhyēyam| parantu vr̥ndajō vr̥nda iti bhōjavacanēnāsaṅgatamidaṁ vyākhyānam||47||
Adhikarana shataghnIlakShaNam (48) · Śloka 48
vartirghanā kaṇṭhanirōdhinī yā citā'timātraṁ piśitaprarōhaiḥ |
anēkaruk prāṇaharī tridōṣājjñēyā śataghnī ca śataghnirūpā ||48||
(su. ni. a. 16) |
View original
वर्तिर्घना कण्ठनिरोधिनी या चिताऽतिमात्रं पिशितप्ररोहैः |
अनेकरुक् प्राणहरी त्रिदोषाज्ज्ञेया शतघ्नी च शतघ्निरूपा ||४८||
(सु. नि. अ. १६) |
śataghnīlakṣaṇamāha– vartirityādi| anēkarugiti vātapittakaphajatōdadāhakaṇḍvādivēdanānvitētyarthaḥ| śataghnirūpēti ayaḥkaṇṭakācchannā mahatī śilā śataghnī, tattulyā| prāṇaharītyasādhyā| bhōjē'pyuktam– “śaṅkunēva galē viddhā śataghnyēṣā na sidhyati|” iti||48||
Adhikarana galAyulakShaNam (49) · Śloka 49
granthirgalē tvāmalakāsthimātraḥ sthirō'tirugyaḥ kapharaktamūrtiḥ |
saṁlakṣyatē saktamivāśanaṁ ca sa śastrasādhyastu galāyusañjñaḥ ||49||
(su. ni. a. 16) |
View original
ग्रन्थिर्गले त्वामलकास्थिमात्रः स्थिरोऽतिरुग्यः कफरक्तमूर्तिः |
संलक्ष्यते सक्तमिवाशनं च स शस्त्रसाध्यस्तु गलायुसञ्ज्ञः ||४९||
(सु. नि. अ. १६) |
galāyulakṣaṇamāha– granthirityādi| kapharaktamūrtiriti kapharaktajaḥ| saktamivēti lagnamiva| aśanaṁ bhuktam||49||
Adhikarana galavidradhilakShaNam (50) · Śloka 50
sarvaṁ galaṁ vyāpya samutthitō yaḥ śōthō rujaḥ santi ca yatra sarvāḥ |
sa sarvadōṣairgalavidradhistu tasyaiva tulyaḥ khalu sarvajasya ||50||
(su. ni. a. 16) |
View original
सर्वं गलं व्याप्य समुत्थितो यः शोथो रुजः सन्ति च यत्र सर्वाः |
स सर्वदोषैर्गलविद्रधिस्तु तस्यैव तुल्यः खलु सर्वजस्य ||५०||
(सु. नि. अ. १६) |
galavidradhiliṅgamāha– sarvamityādi| tasyaiva tulyaḥ khalu sarvajasyēti prāguktasya vidradhēḥ sannipātajasya tulya ityarthaḥ| sa ca sthānaprabhāvēṇa sannipātaja ēva, cikitsābhēdārthaṁ ca punaḥ paṭhitaḥ||50||
Adhikarana galaughalakShaNam (51) · Śloka 51
śōthō mahānannajalāvarōdhī tīvrajvarō vāyugatērnihantā |
kaphēna jātō rudhirānvitēna galē galaughaḥ parikīrtyatē tu ||51||
(su. ni. a. 16) |
View original
शोथो महानन्नजलावरोधी तीव्रज्वरो वायुगतेर्निहन्ता |
कफेन जातो रुधिरान्वितेन गले गलौघः परिकीर्त्यते तु ||५१||
(सु. नि. अ. १६) |
galaughalakṣaṇamāha– śōtha ityādi| vāyugatērnihantēti atimahattvādudānavāyugatirōdhaka ityarthaḥ||51||
Adhikarana svaraghnalakShaNam (52) · Śloka 52
yastāmyamānaḥ śvasiti prasaktaṁ bhinnasvaraḥ śuṣkavimuktakaṇṭhaḥ |
kaphōpadigdhēṣvanilāyanēṣu jñēyaḥ sa rōgaḥ śvasanāt svaraghnaḥ ||52||
(su. ni. a. 16) |
View original
यस्ताम्यमानः श्वसिति प्रसक्तं भिन्नस्वरः शुष्कविमुक्तकण्ठः |
कफोपदिग्धेष्वनिलायनेषु ज्ञेयः स रोगः श्वसनात् स्वरघ्नः ||५२||
(सु. नि. अ. १६) |
svaraghnalakṣaṇamāha– ya ityādi| tāmyamāna iti mūrchāṁ gacchan, athavā tamaḥ paśyan| śvasiti prasaktamiti nirantaraṁ śvasiti| śuṣkavimuktakaṇṭha iti śuṣkō nīrasō vimuktaścāsvādhīnaḥ kaṇṭhō yasya sa tathā| asvādhīnatā ca kimapi gilitumaśakyatayā bōddhavyā| anilāyanēṣviti anilamārgēṣu kapharuddhēṣu satsu, vāyugatasrōtasōrdvitvē'pi bahuvacanaṁ pratānabahutvāt| śvasanāditi vātāt||52||
Adhikarana mAMsatAnalakShaNam (53) · Śloka 53
pratānavān yaḥ śvayathuḥ sukaṣṭō galōparōdhaṁ kurutē kramēṇa |
sa māṁsatānaḥ kathitō'valambī prāṇapraṇut sarvakr̥tō vikāraḥ ||53||
(su. ni. a. 16) |
View original
प्रतानवान् यः श्वयथुः सुकष्टो गलोपरोधं कुरुते क्रमेण |
स मांसतानः कथितोऽवलम्बी प्राणप्रणुत् सर्वकृतो विकारः ||५३||
(सु. नि. अ. १६) |
māṁsatānaliṅgamāha– pratānavānityādi| pratānavāniti vistāravān| sukaṣṭa iti mahāduḥkhapradāyī; na tu kr̥cchrasādhyaḥ, prāṇapraṇuditi vacanāt; athavā pākataḥ kaṣṭasādhyaḥ, samastagalōparōdhē tu prāṇapraṇut| ‘sa māṁsatānaḥ kathitō'valambī’ ityasya sthānē ‘sa māṁsatānēti bibharti sañjñām’ iti pāṭhāntarē māṁsatānētyatra itiśabdēna prātipadikārthasyōktatvādvibhaktyabhāvaḥ| ‘bibharti sañjñām’ ityasya sthānē ‘niruṇaddhi cēṣṭām’ iti kārtikaḥ| asmin vyākhyānē ‘sa māṁsatāna’ ityasyānantaraṁ ‘khyāta’ iti draṣṭavyam||53||
Adhikarana vidArIlakShaNam (54) · Śloka 54
sadāhatōdaṁ śvayathuṁ sutāmramantargalē pūtiviśīrṇamāṁsam |
pittēna vidyādvadanē vidārīṁ pārśvē viśēṣāt sa tu yēna śētē ||54||
(su. ni. a. 16) |
View original
सदाहतोदं श्वयथुं सुताम्रमन्तर्गले पूतिविशीर्णमांसम् |
पित्तेन विद्याद्वदने विदारीं पार्श्वे विशेषात् स तु येन शेते ||५४||
(सु. नि. अ. १६) |
vidārīlakṣaṇamāha– sadāhatōdamityādi| vadana iti svarūpaparamidam, antargala ityanēnaiva vadanaśabdasya labdhatvāt| pārśvē viśēṣāt sa tu yēna śētē iti sa puruṣō yēna pārśvēna viśēṣādbāhulyēna śētē tasminnēva pārśvē vidārī bhavatītyarthaḥ| viśēṣagrahaṇādanyasmin pārśvē'pi sambhavō'syāḥ| vidārīsañjñā ca māṁsavidāraṇēna| bhōjē'pyuktam– “pittēna jātō vadanē vikāraḥ pārśvē viśēṣāt sa tu yēna śētē| snāyupratānaprabhavō viśēṣāddāhaprapākapracurō vidārī||” iti||54||
Adhikarana vAtajasarvasara(mukhapAka)-pittajasarvasara(mukhapAka)– kaphajasarvasara(mukhapAka)lakShaNam (55) · Śloka 55
sphōṭaiḥ satōdairvadanaṁ samantādyasyācitaṁ sarvasaraḥ sa vātāt |
raktaiḥ sadāhaistanubhiḥ sapītairyasyācitaṁ cāpi sa pittakōpāt |
avēdanaiḥ kaṇḍuyutaiḥ savarṇairyasyācitaṁ cāpi sa vai kaphēna ||55||
(su. ni. a. 16) |
View original
स्फोटैः सतोदैर्वदनं समन्ताद्यस्याचितं सर्वसरः स वातात् |
रक्तैः सदाहैस्तनुभिः सपीतैर्यस्याचितं चापि स पित्तकोपात् |
अवेदनैः कण्डुयुतैः सवर्णैर्यस्याचितं चापि स वै कफेन ||५५||
(सु. नि. अ. १६) |
sarvasarāstrayō'bhidhīyantē– sphōṭairityādinā| mukhagatōṣṭhādisaptasthānavyāpakatayā sarvasaratvaṁ jñēyam| sphōṭairiti vadanamiti ca uttaratra sambandhanīyam| ācitaṁ vyāptam| sarvasarā mukhapākā ucyantē| kēcidvidēhaktaraktajasarvasaralakṣaṇaṁ paṭhanti| yathā– “raktēna pittōdita ēva cāpi kaiścit pradiṣṭō mukhapākasañjñaḥ|” iti| ayaṁ ca paittika ēvāntarbhūta iti nēha darśita iti||55||
Adhikarana oShThaprakopAdiShvasAdhyAH (56-59) · Śloka 59
ōṣṭhaprakōpē varjyāḥ syurmāṁsaraktatridōṣajāḥ |
dantamūlēṣu varjyau ca triliṅgagatiśauṣirau ||56||
dantēṣu ca na sidhyanti śyāvadālanabhañjanāḥ |
jihvārōgē balāśastu tālavyēṣvarbudaṁ tathā ||57||
svaraghnō valayō vr̥ndō balāśaśca vidārikā |
galaughō māṁsatānaśca śataghnī rōhiṇī galē ||58||
asādhyāḥ kīrtitā hyētē rōgā nava daśaiva tu |
tēṣu cāpi kriyāṁ vaidyaḥ pratyākhyāya samācarēt ||59||
(su. ni. a. 16) |
View original
ओष्ठप्रकोपे वर्ज्याः स्युर्मांसरक्तत्रिदोषजाः |
दन्तमूलेषु वर्ज्यौ च त्रिलिङ्गगतिशौषिरौ ||५६||
दन्तेषु च न सिध्यन्ति श्यावदालनभञ्जनाः |
जिह्वारोगे बलाशस्तु तालव्येष्वर्बुदं तथा ||५७||
स्वरघ्नो वलयो वृन्दो बलाशश्च विदारिका |
गलौघो मांसतानश्च शतघ्नी रोहिणी गले ||५८||
असाध्याः कीर्तिता ह्येते रोगा नव दशैव तु |
तेषु चापि क्रियां वैद्यः प्रत्याख्याय समाचरेत् ||५९||
(सु. नि. अ. १६) |
ōṣṭhaprakōpādiṣvasādhyānāha– ōṣṭhaprakōpē varjyāḥ syurityādi| triliṅgagatiśauṣirāviti tridōṣajanāḍī tridōṣajaśca mahāśauṣirō'sādhyaḥ| rōhiṇī gala iti tridōṣajā rōhiṇī||56-59||
Adhikarana puShpikA · Śloka 56
iti śrīmādhavakaraviracitē mādhavanidānē mukharōganidānaṁ samāptam ||56||
View original
इति श्रीमाधवकरविरचिते माधवनिदाने मुखरोगनिदानं समाप्तम् ||५६||
iti śrīkaṇṭhadattakr̥tāyāṁ madhukōśavyākhyāyāṁ mukharōganidānaṁ samāptam||56||