Adhikarana nayanarogahetuH (1-3) · Śloka 3
atha nētrarōganidānam |
uṣṇābhitaptasya jalē pravēśāddūrēkṣaṇāt svapnaviparyayācca |
svēdādrajōdhūmaniṣēvaṇācca chardērvighātādvamanātiyōgāt ||1||
dravāttathā'nnānniśi sēvitācca viṇmūtravātakramanigrahācca |
prasaktasaṁrōdanakōpaśōkācchirō'bhighātādatimadyapānāt ||2||
tathā r̥tūnāṁ ca viparyayēṇa klēśābhighātādatimaithunācca |
bāṣpagrahāt sūkṣmanirīkṣaṇācca nētrē vikārāñjanayanti dōṣāḥ ||3||
(su. u. taṁ. a. 1) |
View original
अथ नेत्ररोगनिदानम् |
उष्णाभितप्तस्य जले प्रवेशाद्दूरेक्षणात् स्वप्नविपर्ययाच्च |
स्वेदाद्रजोधूमनिषेवणाच्च छर्देर्विघाताद्वमनातियोगात् ||१||
द्रवात्तथाऽन्नान्निशि सेविताच्च विण्मूत्रवातक्रमनिग्रहाच्च |
प्रसक्तसंरोदनकोपशोकाच्छिरोऽभिघातादतिमद्यपानात् ||२||
तथा ऋतूनां च विपर्ययेण क्लेशाभिघातादतिमैथुनाच्च |
बाष्पग्रहात् सूक्ष्मनिरीक्षणाच्च नेत्रे विकाराञ्जनयन्ति दोषाः ||३||
(सु. उ. तं. अ. १) |
indriyādhiṣṭhānagatavikārapāriśēṣyānnētrarōgābhidhānam| ētē ca nayanarōgā vātapittakapharaktasannipātāgantujāḥ santaḥ ṣaṭsaptatiḥ| yadāha suśrutaḥ– “taistribhistriṁśaduktāstē kaphēnāpyadhikāstrayaḥ| raktajāḥ ṣōḍaśa prōktāḥ sarvajāḥ pañcaviṁśatiḥ|| bāhyau punardvau ca tathā rōgāḥ ṣaṭsaptatiḥ smr̥tāḥ||” (su. u. taṁ. a. 1) iti| ṣaṭsaptatiścaitē rōgā āśrayabhēdēna suśrutēnaiva vibhaktāḥ|| yadāha– “nava sandhyāśrayāstēṣu vartmajāstvēkaviṁśatiḥ| śuklabhāgē daśaikaśca catvāraḥ kr̥ṣṇabhāgajāḥ|| sarvāśrayāḥ saptadaśa dr̥ṣṭijā dvādaśaiva tu| dvau ca bāhyāśrayāvanyāvanimittanimittajau|| ṣaṭsaptatirnētrarōgāḥ saṅgrahēṇa prakīrtitāḥ|” (su. u. taṁ. a. 1) iti| nētrapramāṇaṁ ca suśrutēnaivōktaṁ “vidyād dvyaṅgulabāhulyaṁ svāṅguṣṭhōdarasammitam| dvyaṅgulaṁ sarvataḥ sārdhaṁ bhiṣaṅnayanabudbudam||” (su. u. taṁ. a. 1) iti| dvyaṅgulabāhulyaṁ vistārēṇa, antaḥsvāṅguṣṭhōdarasammitam, dvyaṅgulaṁ sarvataḥ sārdhamāyāmēna| anyē dvyaṅgulabāhulyamiti yaduktaṁ tatra dvyaṅgulamānaniyamaṁ svāṅguṣṭhōdarasammitamityanēnāhuḥ| ayamarthaḥ– svēnāṅguṣṭhōdarēṇa sammitaṁ dvyaṅgulabahulaṁ, dvyaṅgulaṁ sarvataḥ sārdhamiti cāyāmavistārābhyāṁ bōddhavyamiti| nanu, yadyardhatr̥tīyāṅgulāyāmaṁ nētraṁ tarhi “dvyaṅgulāyataṁ ca nayanam” (su. sū. a. 35) ityāturōpakramaṇīyōktaṁ virudhyatē? naivaṁ, vartmamaṇḍalaṁ gr̥hītvā gaṇanayā'rdhatr̥tīyāṅgulaṁ, tadvirahāt dvyaṅgulāyatamiti na virōdhaḥ| nayanarōgahētumāha– uṣṇābhitaptasyētyādi| uṣṇēnātapādinā santaptadēhasya jalāvagāhanāt, śītāvr̥tadēhasyōrdhvagatēnōṣmaṇā |nayanatējasō'bhibhavāccakṣūrōgōdayaḥ svēdādrajōdhūmaniṣēvaṇāccēti gharmarajōdhūmānāṁ nayanasambandhānāṁ hētutvam| chardērvighātāt vāntivēgavighātāt| vamanātiyōgādativāntēḥ| viṇmūtravātakramanigrahāt viṇmūtravātānāṁ kramēṇa śanaiḥ śanairnigrahāt vēgavidhāraṇāt| prasaktasaṁrōdanaśōkakōpāditi prasaktaṁ nirantaraṁ kr̥tasaṁrōdanādērityarthaḥ| r̥tuviparyayēṇa ēkartucaryāyā anyartau karaṇēna| klēśābhighātāt klēśaḥ kāyādiduḥkhaṁ, tēnābhisambandhāt; bāṣpanigrahāt aśruvēgadhāraṇāt| yaduktam– “ānandajaṁ vā'pyatha śōkajaṁ vā nētrōdakaṁ prāptamamuñcatō hi| śirōgurutvaṁ nayanāmayāśca bhavanti tīvrāḥ saha pīnasēna||” iti| nayanarōgasamprāptiśca suśrutē paṭhyatē– “ sirānusāribhirdōṣairviguṇairūrdhvamāśritaiḥ| jāyantē nētrabhāgēṣu rōgāḥ paramadāruṇāḥ||” (su. u. taṁ. a. 1) iti||1-3||
Adhikarana abhiShyandabhedAH (4) · Śloka 4
vātāt pittāt kaphādraktādabhiṣyandaścaturvidhaḥ |
prāyēṇa jāyatē ghōraḥ sarvanētrāmayākaraḥ ||4||
View original
वातात् पित्तात् कफाद्रक्तादभिष्यन्दश्चतुर्विधः |
प्रायेण जायते घोरः सर्वनेत्रामयाकरः ||४||
sāmānyapūrvakatvāt viśēṣasya, tathā sarvanayanarōgahētutvācca, ādau sarvanayanagatamabhiṣyandamāha– vātādityādi| ghōra iti duḥsahavēdanaḥ| sarvanētrāmayākara iti sarvēṣāṁ nētrarōgāṇāmadhimanthādīnāmākara utpattikaratvāt; ākaraḥ sthānam| ata ēvāha suśrutaḥ– “prāyēṇa sarvē nayanāmayāstē bhavantyabhiṣyandanimittamūlāḥ|” (su. u. taṁ. a. 1) iti||4||
Adhikarana vAtAbhiShyandalakShaNam (5) · Śloka 5
nistōdanastambhanarōmaharṣasaṅgharṣapāruṣyaśirō'bhitāpāḥ |
viśuṣkabhāvaḥ śiśirāśrutā ca vātābhipannē nayanē bhavanti ||5||
(su. u. taṁ. a. 6) |
View original
निस्तोदनस्तम्भनरोमहर्षसङ्घर्षपारुष्यशिरोऽभितापाः |
विशुष्कभावः शिशिराश्रुता च वाताभिपन्ने नयने भवन्ति ||५||
(सु. उ. तं. अ. ६) |
vātābhiṣyandarūpamāha– nistōdanētyādi| nistōdanaṁ sūcīvyadhanavadvyathā, stambhanaṁ jaḍimā, saṅgharṣaḥ karakarikā, pāruṣyaṁ rūkṣatā, śirō'bhitāpaḥ śirōvyathā| viśuṣkabhāvō dūṣikārahitatvaṁ, na tvāsrāvarahitatvaṁ, śiśirāśrutētyuktēḥ||5||
Adhikarana pittAbhiShyandalakShaNam (6) · Śloka 6
dāhaprapākau śiśirābhinandā dhūmāyanaṁ bāṣpasamucchrayaśca |
uṣṇāśrutā pītakanētratā ca pittābhipannē nayanē bhavanti ||6||
(su. u. taṁ. a. 6) |
View original
दाहप्रपाकौ शिशिराभिनन्दा धूमायनं बाष्पसमुच्छ्रयश्च |
उष्णाश्रुता पीतकनेत्रता च पित्ताभिपन्ने नयने भवन्ति ||६||
(सु. उ. तं. अ. ६) |
paittikalakṣaṇamāha– dāhaprapākāvityādi| prapākaḥ prakr̥ṣṭapākaḥ| śiśirābhinandā śītēcchā| dhūmāyanaṁ dhūmasyōdvamanam| bāṣpasamucchrayō bāṣpabāhulyam||6||
Adhikarana kaphAbhiShyandalakShaNam (7) · Śloka 7
uṣṇābhinandā gurutā'kṣiśōthaḥ kaṇḍūpadēhāvatiśītatā ca |
srāvō muhuḥ picchila ēva cāpi kaphābhipannē nayanē bhavanti ||7||
(su. u. taṁ. a. 6) |
View original
उष्णाभिनन्दा गुरुताऽक्षिशोथः कण्डूपदेहावतिशीतता च |
स्रावो मुहुः पिच्छिल एव चापि कफाभिपन्ने नयने भवन्ति ||७||
(सु. उ. तं. अ. ६) |
kaphajaliṅgamāha– uṣṇābhinandētyādi| upadēhaḥ piccaṭabāhulyam| śītatā nētrasya| picchila iti srāvaviśēṣaṇam| kaphābhipannē kaphayuktē| nayanē cakṣuṣi| bhavanti jāyantē||7||
Adhikarana raktAbhiShyandalakShaNam (8) · Śloka 8
tāmrāśrutā lōhitanētratā ca nāḍyaḥ samantādatilōhitāśca |
pittasya liṅgāni ca yāni tāni raktābhipannē nayanē bhavanti ||8||
(su. u. taṁ. a. 6) |
View original
ताम्राश्रुता लोहितनेत्रता च नाड्यः समन्तादतिलोहिताश्च |
पित्तस्य लिङ्गानि च यानि तानि रक्ताभिपन्ने नयने भवन्ति ||८||
(सु. उ. तं. अ. ६) |
raktābhiṣyandalakṣaṇamāha– tāmrāśrutētyādi| pittasya liṅgānīti pittābhiṣyandaliṅgāni||8||
Adhikarana adhimanthAnAmabhiShyandajatvam (9) · Śloka 9
vr̥ddhairētairabhiṣyandairnarāṇāmakriyāvatām |
tāvantastvadhimanthāḥ syurnayanē tīvravēdanāḥ ||9||
(su. u. taṁ. a. 6) |
View original
वृद्धैरेतैरभिष्यन्दैर्नराणामक्रियावताम् |
तावन्तस्त्वधिमन्थाः स्युर्नयने तीव्रवेदनाः ||९||
(सु. उ. तं. अ. ६) |
adhimanthānāmabhiṣyandajatvamāha– vr̥ddhairityādi| tāvanta iti abhiṣyandairvātapittakapharaktajaiścatvārō'dhimanthāḥ pratyētavyāḥ| tīvravēdanā iti sāmānyalakṣaṇam| vēdanāśabdaścātra vyathāmātravācī, tēna vātikābhiṣyandādvātika ēvādhimanthastīvravātajanitatōdādisakalavēdanaḥ, ēvaṁ pittajakaphajaraktajāścādhimanthāḥ pratyētavyāḥ||9||
Adhikarana adhimanthasya sAmAnyalakShaNam (10) · Śloka 10
utpāṭyata ivātyarthaṁ nētraṁ nirmathyatē tathā |
śirasō'rdhaṁ ca taṁ vidyādadhimanthaṁ svalakṣaṇaiḥ ||10||
(su. u. taṁ. a. 6) |
View original
उत्पाट्यत इवात्यर्थं नेत्रं निर्मथ्यते तथा |
शिरसोऽर्धं च तं विद्यादधिमन्थं स्वलक्षणैः ||१०||
(सु. उ. तं. अ. ६) |
asyāparaṁ sāmānyalakṣaṇamāha– utpāṭyata ityādi| śirasō'rdhamityatra pūrvakriyē sambadhyētē, tēna śirasō'rdhamutpāṭyatē tathā nirmathyatē cētyarthaḥ| śirasō'rdhē ca vēdanā vyādhiprabhāvāt| svalakṣaṇairiti yathōktavātādyabhiṣyandalakṣaṇaiḥ| sa cādhimandhaḥ syandātmakaḥ||10||
Adhikarana adhimanthasya doShabhedena kAlAvadhiH (11) · Śloka 11
hanyāddr̥ṣṭiṁ ślaiṣmikaḥ saptarātrādadhimanthō raktajaḥ pañcarātrāt |
ṣaḍrātrādvātikō vai nihanyānmithyācārāt paittikaḥ sadya ēva ||11||
(su. u. taṁ. a. 6) |
View original
हन्याद्दृष्टिं श्लैष्मिकः सप्तरात्रादधिमन्थो रक्तजः पञ्चरात्रात् |
षड्रात्राद्वातिको वै निहन्यान्मिथ्याचारात् पैत्तिकः सद्य एव ||११||
(सु. उ. तं. अ. ६) |
yāvatā kālēna mithyācārāddr̥ṣṭiṁ hanti tamāha– hanyādityādi| sadya ēvēti ślēṣmaṇi saptarātrasyōktatvāt sadyaḥśabdēnātra trirātramuktaṁ, vaidyakē hi sadyaḥśabdasya trirātrasaptarātravācitvēna dr̥ṣṭatvāt| kālāvadhiratra vyādhisvabhāvāt||11||
Adhikarana netrarogasya sAmatvalakShaNam (12) · Śloka 12
udīrṇavēdanaṁ nētraṁ rāgaśōthasamanvitam |
gharṣanistōdaśūlāśruyuktamāmānvitaṁ viduḥ ||12||
View original
उदीर्णवेदनं नेत्रं रागशोथसमन्वितम् |
घर्षनिस्तोदशूलाश्रुयुक्तमामान्वितं विदुः ||१२||
laṅghanapralēpādividhānārtham añjanādiniṣēdhārthaṁ ca nētrarōgasya sāmatvalakṣaṇamāha– udīrṇavēdanamityādi| udīrṇavēdanamudgatabahuvēdanam| gharṣaḥ karakarikā| laṅghanādividhānārthamañjanādiniṣēdhārthaṁ ca tantrāntaram– “svēdaḥ pralēpastiktānnaṁ dhūmō dinacatuṣṭayam| laṅghanaṁ cākṣirōgāṇāmāmānāṁ pācanāni ṣaṭ|| añjanaṁ sarpiṣaḥ pānaṁ kaṣāyaṁ gurubhōjanam| nētrarōgēṣu sāmēṣu snānaṁ cāpi vivarjayēt||” iti||12||
Adhikarana netrarogasya nirAmatvalakShaNam (13) · Śloka 13
mandavēdanatā kaṇḍūḥ saṁrambhāśrupraśāntatā |
praśastavarṇatā cākṣṇōḥ sampakvadōṣamādiśēt ||13||
View original
मन्दवेदनता कण्डूः संरम्भाश्रुप्रशान्तता |
प्रशस्तवर्णता चाक्ष्णोः सम्पक्वदोषमादिशेत् ||१३||
nirāmalakṣaṇamāha– mandētyādi| saṁrambhāśrupraśāntatēti saṁrambhaḥ śōthaḥ tasya, aśruṇō nētrajalasya ca praśamaḥ||13||
Adhikarana sashotha-ashothanetrapAkali~ggam (14) · Śloka 14
kaṇḍūpadēhāśruyutaḥ pakvōdumbarasannibhaḥ |
saṁrambhī pacyatē yastu nētrapākaḥ sa śōthajaḥ |
śōthahīnāni liṅgāni nētrapākē tvaśōthajē ||14||
(su. u. taṁ. a. 6) |
View original
कण्डूपदेहाश्रुयुतः पक्वोदुम्बरसन्निभः |
संरम्भी पच्यते यस्तु नेत्रपाकः स शोथजः |
शोथहीनानि लिङ्गानि नेत्रपाके त्वशोथजे ||१४||
(सु. उ. तं. अ. ६) |
saśōthapākaliṅgamāha– kaṇḍūpadēhāśruyuta ityādi| pakvōdumbarasannibha iti lōhitaḥ| saṁrambhīti śōthavān; kārtikastu mahārambhavānityāha; śōthastvanuktō'pi gamyatē, tatpradhānatvāt pākasya, uttaratra śōthahīnānītyasyābhidhānācca| ayaṁ tridōṣajaḥ, ēvamaśōthapākaśca||14||
Adhikarana hatAdhimanthalakShaNam (15) · Śloka 15
upēkṣaṇādakṣi yadā'dhimanthō vātātmakaḥ sādayati prasahya |
rujābhirugrābhirasādhya ēṣa hatādhimanthaḥ khalu nāma rōgaḥ ||15||
(su. u. taṁ. a. 6) |
View original
उपेक्षणादक्षि यदाऽधिमन्थो वातात्मकः सादयति प्रसह्य |
रुजाभिरुग्राभिरसाध्य एष हताधिमन्थः खलु नाम रोगः ||१५||
(सु. उ. तं. अ. ६) |
hatādhimanthalakṣaṇamāha– upēkṣaṇādityādi| ayaṁ rōgō vidēhē dr̥ṣṭyutkṣēpalakṣaṇa ēkaḥ, anyaḥ sakalanayanaśōṣalakṣaṇaḥ paṭhyatē| tadyathā– “antargataḥ sirāṇāṁ tu yadā tiṣṭhati mārutaḥ| sa tadā nayanaṁ prāpya śīghraṁ dr̥ṣṭiṁ nirasyati|| tasyāṁ nirasyamānāyāṁ nirmanthanniva mārutaḥ| nayanaṁ nirvamatyāśu śūlatōdādhimanthanaiḥ||” iti| idaṁ dr̥ṣṭinirgamalakṣaṇam, ata ēvaitasminnarthē suśrutē kēcit paṭhanti– “antaḥ sirāṇāṁ śvasanaḥ sthitō dr̥ṣṭiṁ pratikṣipan| hatādhimanthaṁ janayēttamasādhyaṁ vidurbudhāḥ||” iti| vidēha ēva sakalākṣiśōṣaḥ paṭhyatē– “athavā śōṣayēdakṣi kṣīṇatējōbalādayam| tatpadmamiva saṁśuṣkamavasīdati lōcanam|| hatādhimanthaṁ taṁ vidyādasādhyaṁ vātakōpataḥ||” iti| ataḥ śōṣārthē upēkṣaṇādakṣītyādi ślōkō'vagantavyaḥ| sādayatīti śōṣayati| rujābhirugrābhiriti rujābhistōdādibhirmahatībhirupalakṣitaḥ||15||
Adhikarana vAtaparyayali~ggam (16) · Śloka 16
vāraṁvāraṁ ca paryēti bhruvau nētrē ca mārutaḥ |
rujaśca vividhāstīvrāḥ sa jñēyō vātaparyayaḥ ||16||
View original
वारंवारं च पर्येति भ्रुवौ नेत्रे च मारुतः |
रुजश्च विविधास्तीव्राः स ज्ञेयो वातपर्ययः ||१६||
vātaparyayaliṅgamāha– vāraṁvāramityādi| paryāyēṇa kramēṇa kadācidbhruvi, kadācillōcanē, vāyustīvrāṁ rujāṁ karōtīti vātaparyāyārthaḥ||16||
Adhikarana shuShkAkShipAkalakShaNam (17) · Śloka 17
yat kūṇitaṁ dāruṇarūkṣavartma sandahyatē cāviladarśanaṁ yat |
sudāruṇaṁ yat pratibōdhanē ca śuṣkākṣipākōpahataṁ tadakṣi ||17||
(su. u. taṁ. a. 6) |
View original
यत् कूणितं दारुणरूक्षवर्त्म सन्दह्यते चाविलदर्शनं यत् |
सुदारुणं यत् प्रतिबोधने च शुष्काक्षिपाकोपहतं तदक्षि ||१७||
(सु. उ. तं. अ. ६) |
śuṣkākṣipākamāha– yat kūṇitamityādi| kūṇitamiti nimīlitam| dāruṇaṁ kaṭhinaṁ rūkṣaṁ ca vātaśōṣāt vartma yasya taddāruṇarūkṣavartma| sandahyatē sadāhaṁ bhavati| āviladarśanamākuladarśanam| sudāruṇaṁ kr̥cchrōnmīlanam| pratibōdhanē unmēṣaṇē| sudāruṇaṁ sukaṭhinamiti gadādharaḥ| śuṣkākṣipākōpahataṁ tadakṣīti tacchuṣkēṇākṣipākēna upahatamakṣītyarthaḥ| ayaṁ rōgaḥ saraktavātajanyaḥ| yadāha karālaḥ– “kūṇitaṁ kharavartmākṣi kr̥cchrōnmīlāvilēkṣaṇam| sadāhaṁ sāsr̥jādvātācchuṣkapākānvitaṁ vadēt||” iti||17||
Adhikarana anyatovAtalakShaNam (18) · Śloka 18
yasyāvaṭukarṇaśirōhanusthō manyāgatō vā'pyanilō'nyatō vā |
kuryādrujaṁ vai bhruvi lōcanē ca tamanyatōvātamudāharanti ||18||
(su. u. taṁ. a. 6) |
View original
यस्यावटुकर्णशिरोहनुस्थो मन्यागतो वाऽप्यनिलोऽन्यतो वा |
कुर्याद्रुजं वै भ्रुवि लोचने च तमन्यतोवातमुदाहरन्ति ||१८||
(सु. उ. तं. अ. ६) |
anyatōvātamāha– yasyētyādi| avaṭurghāṭā| manyē grīvāpārśvasirē| anyatō vēti uktapradēśāditaratra pr̥ṣṭhē, saptamyarthē tasiḥ| anyatra vātasya kāraṇasyāvasthānam, anyatra lōcanē bhruvi ca rujāṁ karōtītyanyatōvātaḥ| vidēhē'pyuktam– “ manyayōrantarē vāyurutthitaḥ pr̥ṣṭhatō'pi vā| karōti bhēdaṁ nistōdaṁ śaṅkhē cākṣṇōrbhruvōstathā|| tamāhuranyatōvātaṁ rōgaṁ dr̥ṣṭividō janāḥ||” iti||18||
Adhikarana amlAdhyuShitalakShaNam (19) · Śloka 19
śyāvaṁ lōhitaparyantaṁ sarvaṁ cākṣi prapacyatē |
sadāhaśōthaṁ sāsrāvamamlādhyuṣitamamlataḥ ||19||
View original
श्यावं लोहितपर्यन्तं सर्वं चाक्षि प्रपच्यते |
सदाहशोथं सास्रावमम्लाध्युषितमम्लतः ||१९||
amlādhyuṣitamāha– śyāvamityādi| śyāvamīṣannīlam| amlata ityamlabhōjanāt| amlādhyuṣitamiti pittādhyuṣitaṁ, kāraṇē kāryōpacārāt||19||
Adhikarana sirotpAtalakShaNam (20) · Śloka 20
avēdanā vā'pi savēdanā vā yasyākṣirājyō hi bhavanti tāmrāḥ |
muhurvirajyanti ca yāḥ sa tādr̥gvyādhiḥ sirōtpāta iti pradiṣṭaḥ ||20||
(su. u. taṁ. a. 6) |
View original
अवेदना वाऽपि सवेदना वा यस्याक्षिराज्यो हि भवन्ति ताम्राः |
मुहुर्विरज्यन्ति च याः स तादृग्व्याधिः सिरोत्पात इति प्रदिष्टः ||२०||
(सु. उ. तं. अ. ६) |
sirōtpātamāha– avēdanā vā'pītyādi| akṣirājya iti akṣisirāḥ| virajyantīti viraktā bhavanti, viśēṣaraktā bhavantītyarthaḥ| raktajō'yam||20||
Adhikarana sirApraharShalakShaNam (21) · Śloka 21
mōhāt sirōtpāta upēkṣitastu jāyēta rōgastu sirāpraharṣaḥ |
tāmrābhamasraṁ sravati pragāḍhaṁ tathā na śaknōtyabhivīkṣituṁ ca ||21||
(su. u. taṁ. a. 6) |
View original
मोहात् सिरोत्पात उपेक्षितस्तु जायेत रोगस्तु सिराप्रहर्षः |
ताम्राभमस्रं स्रवति प्रगाढं तथा न शक्नोत्यभिवीक्षितुं च ||२१||
(सु. उ. तं. अ. ६) |
sirāpraharṣamāha– mōhādityādi| ayamapi raktajaḥ| iti sarvagatāḥ||21||
Adhikarana savraNashuklalakShaNam (22) · Śloka 22
nimagnarūpaṁ tu bhavēddhi kr̥ṣṇē sūcyēva viddhaṁ pratibhāti yadvai |
srāvaṁ sravēduṣṇamatīva yacca tat savraṇaṁ śukla(kra)mudāharanti ||22||
(su. u. taṁ. a. 5) |
View original
निमग्नरूपं तु भवेद्धि कृष्णे सूच्येव विद्धं प्रतिभाति यद्वै |
स्रावं स्रवेदुष्णमतीव यच्च तत् सव्रणं शुक्ल(क्र)मुदाहरन्ति ||२२||
(सु. उ. तं. अ. ५) |
sandhivartmaśuklakr̥ṣṇadr̥ṣṭigatēṣu madhyē prādhānyāddr̥ṣṭigatēṣu vaktumucitēṣu svalpavaktavyatayā dr̥ṣṭimaṇḍalapratyāsattyā kr̥ṣṇagatavikārābhidhānam| tatra savraṇaśuklalakṣaṇamāha– nimagnarūpamityādinā| rūpagrahaṇamābhāsaniṣēdhārthaṁ, tēna nimagnarūpamēva| yat sūcyēvētyupamānaṁ vartulatvakhyāpanāya sūcīvyadhanavadvēdanādarśanāya ca| srāvaṁ sravēduṣṇamiti sravēduṣṇamityētāvataiva labdhē srāvē punaḥ srāvagrahaṇaṁ nirantarasrāvaṁ lakṣayati| atiśabdastūṣṇēna sambadhyata iti kārtikaḥ| uṣṇasrāvatā raktātmakatvāt| śuklasyātra cātyantaruk bōddhavyā, savraṇatvāt| yadāha avraṇalakṣaṇē suśrutaḥ– ‘nātirugaśruyuktaṁ’ (su. u. taṁ. a. 5) iti| tat sravaṇaṁ sakṣataṁ, kṣatē tu rujā yuktaiva, nayanē tu sukumārē viśēṣēṇōdāharanti vidēhaprabhr̥tayaḥ| vidēhē'pyuktam– “raktarājīnibhaṁ kr̥ṣṇē chinnābhaṁ yacca lakṣyatē| sūcyagrēṇēva tacchuklamuṣṇāśrusrāvi savraṇam||” iti||22||
Adhikarana savraNashuklasya sAdhyAsAdhyatA (23) · Śloka 23
dr̥ṣṭēḥ samīpē na bhavēttu yacca na cāvagāḍhaṁ na ca saṁsravēddhi |
avēdanaṁ vā na yugmaśuklaṁ tat siddhimāyāti kadācidēva ||23||
(su. u. taṁ. a. 5) |
View original
दृष्टेः समीपे न भवेत्तु यच्च न चावगाढं न च संस्रवेद्धि |
अवेदनं वा न युग्मशुक्लं तत् सिद्धिमायाति कदाचिदेव ||२३||
(सु. उ. तं. अ. ५) |
asyāsādhyatayā nirdiṣṭasyāvasthāvaśēna pākṣikīṁ siddhimāha– dr̥ṣṭēḥ samīpa ityādi| kṣataṁ hi svabhāvata ēva saṁśrayōpaghātakaram, atō dr̥ṣṭisamīpē na sādhyam; uktaviparyayāttu dr̥ṣṭisamīpē'pi sukhasādhyamavraṇam| na cāvagāḍhamēkatvaggatam| viparyayāttvavagāḍhamapyavraṇaṁ sidhyati| ata ēvāvraṇē vakṣyati– gambhīrajātamiti| na ca saṁsravēditi na cātyarthaṁ sravēt, saṁśabdasyātiśayārthatvāt| avēdanaṁ mandavēdanaṁ, raktasya kaphānugamāt; vātānugamādativēdanaṁ tu na sidhyati| yugmaṁ ca kṣataśuklaṁ kadā'pi na sidhyati||23||
Adhikarana avraNashuklalakShaNam (24) · Śloka 24
syandātmakaṁ kr̥ṣṇagataṁ sacōṣaṁ śaṅkhēndukundapratimāvabhāsam |
vaihāyasābhrapratanuprakāśamathāvraṇaṁ sādhyatamaṁ vadanti ||24||
(su. u. taṁ. a. 5) |
View original
स्यन्दात्मकं कृष्णगतं सचोषं शङ्खेन्दुकुन्दप्रतिमावभासम् |
वैहायसाभ्रप्रतनुप्रकाशमथाव्रणं साध्यतमं वदन्ति ||२४||
(सु. उ. तं. अ. ५) |
idānīmavraṇaśukralakṣaṇamāha– syandātmakamityādi| syandātmakamabhiṣyandanimittakaṁ, sarvēṣāmakṣirōgāṇāmabhiṣyandanimittatvē'pi cāsya niyamapratipādanārthamabhidhānam| vaihāyasābhrapratanuprakāśamiti vihāyasi sthitaṁ vaihāyasaṁ, ‘tasya nivāsaḥ’ ityaṇ, vihāyō nabhaḥ; ākāśasthitābhravat pratanuprakāśamityarthaḥ| ētēnācchatvaṁ pratipādyatē| śuklatvaṁ tu śaṅkhēndukundapratimāvabhāsamityanēnaiva labdham| vaihāyasābhragrahaṇaṁ sajalābhravyavacchēdārthaṁ, taddhi prāyaḥ pārvataṁ bhavatīti kārtikaḥ| sādhyatamaṁ sukhasādhyam| nanu, gambhīrajātamityādinā kr̥cchrābhidhānēnaiva tadviparyayēṇa sukhasādhyatvāvagatiḥ sētsyati, tat kiṁ sādhyatamābhidhānēna? naivam, asatyatra sādhyatamābhidhānē ubhayatrāpi kr̥cchratvabhrāntiḥ syādatastadabhidhānam||24||
Adhikarana avraNashuklasyAvasthAbhedena kRucchrasAdhyatvam (25) · Śloka 25
gambhīrajātaṁ bahulaṁ ca śuklaṁ cirōtthitaṁ cāpi vadanti kr̥cchram |
vicchinnamadhyaṁ piśitāvr̥taṁ vā calaṁ sirāsūkṣmamadr̥ṣṭikr̥cca |
dvitvaggataṁ lōhitamantataśca cirōtthitaṁ cāpi vivarjanīyam ||25||
(su. u. taṁ. a. 5) |
View original
गम्भीरजातं बहुलं च शुक्लं चिरोत्थितं चापि वदन्ति कृच्छ्रम् |
विच्छिन्नमध्यं पिशितावृतं वा चलं सिरासूक्ष्ममदृष्टिकृच्च |
द्वित्वग्गतं लोहितमन्ततश्च चिरोत्थितं चापि विवर्जनीयम् ||२५||
(सु. उ. तं. अ. ५) |
avraṇasyaivāvasthābhēdēna kr̥cchratvamāha– gambhīrajātamityādi| gambhīrajātaṁ dvitritvaggatam| bahulaṁ pratanunō'bhrādghanam| avraṇasyaivāvasthābhēdēnāsādhyatvamāha– vicchinnamadhyamityādi| vicchinnamadhyaṁ vidīrṇamāṁsatvāt sacchidraṁ, nimnamiti yāvat; tadviparyayaṁ tu piśitāvr̥tamunnatamāṁsarūpatayā| calamityanavasthitam| sirāsūkṣmamiti sirāvr̥tatvāt sūkṣmam; anyē ‘ sirāsaktam’ iti paṭhanti, vyācakṣatē ca– sirāsaktaṁ yatastataścalaṁ, sirāṇāṁ calatvāt; sirā hi matsyavat parivartamānā muhurmuhuścalanti; anyē ‘ sirāśuklam’ iti pāṭhāntaraṁ vyācakṣatē; sirābhiḥ śuklaṁ, sirāśuklaṁ sirāśuklatvahētukaṁ; na hi sirābhavanaṁ śuklatvē hēturiti gadādharaḥ| adr̥ṣṭikr̥diti darśanābhāvakāri, dr̥ṣṭēḥ samīpē na bhavēdityasya viparyayō'yam| dvitvaggataṁ dvipaṭalāśritam, ētadaparaliṅgasahitamasādhyaṁ, na tu kēvalaṁ; dvitvaggatasya kr̥cchratvābhidhānāt| lōhitamantataścēti madhyē śuklamantē lōhitaṁ, vraṇākārēṇa||25||
Adhikarana avraNashuklasyAsAdhyalakShaNam (26) · Śloka 26
uṣṇāśrupātaḥ piḍakā ca nētrē yasmin bhavēnmudganibhaṁ ca śuklam |
tadapyasādhyaṁ pravadanti kēcidanyacca yattittiripakṣatulyam ||26||
(su. u. taṁ. a. 5) |
View original
उष्णाश्रुपातः पिडका च नेत्रे यस्मिन् भवेन्मुद्गनिभं च शुक्लम् |
तदप्यसाध्यं प्रवदन्ति केचिदन्यच्च यत्तित्तिरिपक्षतुल्यम् ||२६||
(सु. उ. तं. अ. ५) |
na kēvalamēvaṁvidhaṁ paramasādhyaṁ kintvanyādr̥śamapītyata āha– uṣṇāśrupāta ityādi| piḍakā ca nētra ityantaṁ dvitvaggataśuklē| tathā''ha vidēhaḥ– “ēkatvaggatamēvaṁ syāt dvitvaggatamidaṁ bhavēt| cōṣōṣṇasrāvadāhāstu tr̥ṣṇā ca piḍakōdgamaḥ||” iti mudganibhaṁ ca śuklamityākārēṇa, ētaddvitvaggatam| tathā ca vidēhaḥ– “vyaktamudgaphalākāraṁ śuklaṁ dvitvaggataṁ bhavēt|” iti| dvitritvaggatasyāvraṇaśukrasya kr̥cchratvē ētat piḍakōdgamamudgaphalākāratvēnaivāsādhyatvaṁ bōdhyam| anyē punaḥ savraṇaśuklasya vicchinnamadhyamityādikamasādhyalakṣaṇaṁ varṇayanti| atra pakṣē dvitvaggatamiti kēvalamēvāsādhyalakṣaṇam, ētanna cāvagāḍhamityasya viparyayaḥ| lōhitamantataḥ, uṣṇāśrupātaḥ piḍakā cētyādi dvitvaggataśuklalakṣaṇamiti| kintviyamatrāsaṅgatiḥ– vicchinnamadhyaṁ sacchidraṁ, tadyadi sacchidratvaṁ savraṇaśuklasyābhyupagamyatē, tadā nimagnarūpamityanēnaiva siddhatvāt punaruktaṁ syāt, kiñca savraṇaśuklānantaramasya pāṭhō viphalaḥ syāt| anyē tu savraṇāvraṇaśuklaviṣayaṁ sāmānyamasādhyalakṣaṇamētadāhuḥ; yathāyōgyatayā kvacilliṅgāntarayōgēna ca vyavasthēti ca varṇayanti| asādhyatvaṁ vidēhadanyēṣāṁ matēnāha– kēcidityādi| tittiripakṣatulyamiti śabalam; ētaccāniṣēdhādanumatam||26||
Adhikarana akShipAkAtyayalakShaNam (27) · Śloka 27
śvētaḥ samākrāmati sarvatō hi dōṣēṇa yasyāsitamaṇḍalaṁ ca |
tamakṣipākātyayamakṣirōgaṁ sarvātmakaṁ varjayitavyamāhuḥ ||27||
(su. u. taṁ. a. 5) |
View original
श्वेतः समाक्रामति सर्वतो हि दोषेण यस्यासितमण्डलं च |
तमक्षिपाकात्ययमक्षिरोगं सर्वात्मकं वर्जयितव्यमाहुः ||२७||
(सु. उ. तं. अ. ५) |
idānīmakṣipākātyayamāha– śvēta ityādi| dōṣēṇa yaḥ kr̥taḥ śvētaḥ sa samākrāmati| sarvātmakaṁ tridōṣajam; anyē tu ‘syandātmakam’ iti paṭhitvā abhiṣyandātmakamāhuḥ| tadā sarvēṣāmabhiṣyandamūlatvādviśēṣārthamabhidhānam||27||
Adhikarana ajakAjAtalakShaNam (28) · Śloka 28
ajāpurīṣapratimō rujāvān salōhitō lōhitapicchilāsraḥ |
vigr̥hya kr̥ṣṇaṁ pracayō'bhyupaiti taccājakājātamiti vyavasyēt ||28||
(iti kr̥ṣṇajāḥ) |
(su. u. taṁ. a. 5) |
View original
अजापुरीषप्रतिमो रुजावान् सलोहितो लोहितपिच्छिलास्रः |
विगृह्य कृष्णं प्रचयोऽभ्युपैति तच्चाजकाजातमिति व्यवस्येत् ||२८||
(इति कृष्णजाः) |
(सु. उ. तं. अ. ५) |
ajakājātamāha– ajāpurīṣapratima ityādi| ajāpurīṣapratimaḥ śuṣkājapurīṣatulyaḥ| salōhita īṣallōhitaḥ| vigr̥hya kr̥ṣṇamiti svōcchrāyēṇa kr̥ṣṇadēśaṁ mahattvādvicchidya| pracaya iti prakr̥ṣṭaścayaḥ udgama iti yāvat| ajakāyā mēdōvat saṁśrayastr̥tīyatvaggatatvēna mēdasaḥ pracayō bōddhavyaḥ| tathāca vidēhaḥ– “kr̥ṣṇē'kṣṇōryadbhavēcchuklaṁ chāgalīviṭsamaprabham| sāndrapicchilaraktāsraṁ tritvaggamajakēti sā||” iti| iti kr̥ṣṇajāḥ||28||
Adhikarana prathamapaTalasthadoShalakShaNam (29) · Śloka 29
prathamē paṭalē dōṣā yasya dr̥ṣṭyāṁ vyavasthitāḥ |
avyaktāni sa rūpāṇi kadācidatha paśyati ||29||
(su. u. taṁ. a. 5) |
View original
प्रथमे पटले दोषा यस्य दृष्ट्यां व्यवस्थिताः |
अव्यक्तानि स रूपाणि कदाचिदथ पश्यति ||२९||
(सु. उ. तं. अ. ५) |
kr̥ṣṇāśritatvād dr̥ṣṭimaṇḍalasya dr̥ṣṭijā ucyantē| dr̥ṣṭipramāṇaṁ tu suśrutēnōktam– “masūradalamātrāṁ tu pañcabhūtaprasādajām|” (su. u. taṁ. a. 7) iti| atra masūradalamātrāmiti masūrārdhadalamātrāṁ, tathā ca nimiḥ– “pañcabhūtātmikā dr̥ṣṭirmasūrārdhadalōnmitiḥ|” iti| nanu, ēvaṁ tarhi virudhyatē, yadāha sa ēva punaḥ– “nētrāyāmatribhāgaṁ ca kr̥ṣṇamaṇḍalamucyatē| kr̥ṣṇāt saptamamicchanti dr̥ṣṭiṁ dr̥ṣṭividō janāḥ||” (su. u. taṁ. a. 1) iti, atra kr̥ṣṇasaptamabhāgatvēna dr̥ṣṭēruktatvāt| ucyatē– kr̥ṣṇasaptamabhāgatvēnāpi masūrārdhadalapramāṇā dr̥ṣṭirityēka ēvārthaḥ| nanu, ēvamāturōpakramaṇīyōktaṁ “ dvyaṅgulāyataṁ nayanaṁ, nayanatribhāgaparimāṇā tārakā, navamastārakāṁśō dr̥ṣṭimaṇḍalam|” (su. sū. a. 35) iti virudhyatē| ucyatē– tatra maṇḍalābhidhānēna maṇḍalasahitāyā dr̥ṣṭēruktiḥ, atra tu maṇḍalarahitāyā iti; matabhēdādvā na virōdhaḥ, tārakānavamāṁśō dr̥ṣṭiriti śalyamataṁ, tārakāsaptamāṁśō dr̥ṣṭiriti śālākyasiddhāntēna| nanu, ēvaṁ tarhi “dr̥ṣṭiśca rōmakūpāśca na vardhantē” (su. śā. a. 4) iti śārīrōktaṁ virudhyatē, yataḥ kr̥ṣṇasaptamabhāgatvēna dr̥ṣṭēruktatvāt kr̥ṣṇavr̥ddhyā tadvr̥ddhēḥ sambhavāt| naivam, aṅgāntaravanna bahu vardhata ityabhiprāyēṇōktaṁ dr̥ṣṭirna vardhata iti| dr̥ṣṭyāṁ ca catvāri paṭalāni| rasaraktāśrayaṁ bāhyaṁ, dvitīyaṁ māṁsasaṁśrayaṁ, tr̥tīyaṁ mēdaḥsaṁśrayaṁ, caturthaṁ kālakāsthisaṁsthitam| tathā ca suśrutaḥ– “tējōjalāśritaṁ bāhyaṁ tēṣvanyat piśitāśritam| mēdastr̥tīyaṁ paṭalamāśritaṁ tvasthi cāparam| pañcamāṁśasamaṁ dr̥ṣṭēstēṣāṁ bāhulyamiṣyatē||” (su. u. taṁ. a. 1) iti| atra tējaḥśabdēna raktaṁ, jalaśabdēna ca rasō vyākhyātaḥ| tēṣu paṭalēṣu bāhyādibhēdēnādhiṣṭhānaviśēṣaprabhāvāt dōṣāṇāṁ liṅgaviśēṣamāha– prathamē paṭala ityādi| prathamē paṭalē sarvābhyantarē paṭalē kālakāsthisaṁśrayē; na tu bāhyē, tatra prathamaṁ dōṣaliṅgānupalabdhēḥ; yadi tu kuṣṭhādivadbāhyaṁ prathamaṁ pradūṣyābhyantarē dōṣānupravēśaḥ syāttadā prāgēva rōgastatrōpalabhyēt, na caivaṁ dr̥śyatē| tathāca vidēhaḥ– “dr̥ṣṭērantaramādyaṁ tu paṭalaṁ samabhidrutāḥ|” ityārabhya “ēkaikamanupadyantē paryāyāt paṭalāntaram|” iti| prathamē paṭala ityādigranthāt pūrvaṁ kēcit “ sirābhirabhisamprāpya viguṇō'bhyantarē bhr̥śam|” (su. u. taṁ. a. 1) iti ślōkārdhaṁ samprāptirūpaṁ paṭhanti suśrutē, tacca ‘ sirānusāribhirdōṣaiḥ’ (su. u. taṁ. a. 1) ityanēnaiva gatārthamityanārṣaṁ ṭīkākārairvyākhyātam| rūpāṇīti rūpavanti dravyāṇi| kadācidatha paśyatītyanēnātrādhiṣṭhānaviśēṣāddōsyālpabalatā uktā bhavati| avyaktarūpāṇyapi vakṣyamāṇabhramarāruṇavarṇādiyuktāni vātēna, pittēnādityakhadyōtādipītanīlavarṇāni, kaphēna sitavarṇāni, raktēna raktavarṇāni, sannipātēna citravarṇāni; ēvaṁ dvitīyatr̥tīyacaturthapaṭalēṣvapi vyākhyēyam||29||
Adhikarana dvitIyapaTalagatadoShalakShaNam (30-32) · Śloka 32
dr̥ṣṭirbhr̥śaṁ vihvalati dvitīyaṁ paṭalaṁ gatē |
makṣikāmaśakāṁścāpi jālakāni ca paśyati ||30||
maṇḍalāni patākāṁśca marīciṁ kuṇḍalāni ca |
pariplavāṁśca vividhān varṣamabhraṁ tamāṁsi ca ||31||
dūrasthāni ca rūpāṇi manyatē sa samīpataḥ |
samīpasthāni dūrē ca dr̥ṣṭērgōcaravibhramāt ||32||
yatnavānapi cātyarthaṁ sūcīpāśaṁ na paśyati |
(su. u. taṁ. a. 7) |
View original
दृष्टिर्भृशं विह्वलति द्वितीयं पटलं गते |
मक्षिकामशकांश्चापि जालकानि च पश्यति ||३०||
मण्डलानि पताकांश्च मरीचिं कुण्डलानि च |
परिप्लवांश्च विविधान् वर्षमभ्रं तमांसि च ||३१||
दूरस्थानि च रूपाणि मन्यते स समीपतः |
समीपस्थानि दूरे च दृष्टेर्गोचरविभ्रमात् ||३२||
यत्नवानपि चात्यर्थं सूचीपाशं न पश्यति |
(सु. उ. तं. अ. ७) |
dvitīyapaṭalagatasya liṅgamāha– dr̥ṣṭirbhr̥śaṁ vihvalatītyādi| vihvalati punaḥ punaḥ asamyagrūpaṁ gr̥hṇāti, tathā avidyamānān makṣikādīn paśyati; athavā makṣikētyādinā vihvalatvamēva vyākriyatē| jālakāni jālānyēva| marīcīniti raśmīn| pariplavāniti maṇḍūkādīnāṁ pari sarvataḥ plavān gatīḥ| vividhāniti ūrdhvādhastiryaggataślēṣmādidōṣavarṇēna ca nānāvidhān, anyē pariplavān vividhāniti nānāvarṇān jalaplavānityācakṣatē| gōcaravibhramāditi viṣayabhrāntēḥ| sūcīpāśaṁ na paśyatīti satō'pi sūkṣmasyānupalambhaḥ; sūcīpāśaṁ sūcīrandhraṁ, pāśaṁ vā guṇam||30-32||–
Adhikarana tRutIyapaTalagatadoShalakShaNam (33-34) · Śloka 34
ūrdhvaṁ paśyati nādhastāttr̥tīyaṁ paṭalaṁ gatē ||33||
mahāntyapi ca rūpāṇi chāditānīva cāmbaraiḥ |
karṇanāsākṣihīnāni vikr̥tānīva paśyati ||34||
yathādōṣaṁ ca rajyēta dr̥ṣṭirdōṣē balīyasi |
(su. u. taṁ. a. 7) |
View original
ऊर्ध्वं पश्यति नाधस्तात्तृतीयं पटलं गते ||३३||
महान्त्यपि च रूपाणि छादितानीव चाम्बरैः |
कर्णनासाक्षिहीनानि विकृतानीव पश्यति ||३४||
यथादोषं च रज्येत दृष्टिर्दोषे बलीयसि |
(सु. उ. तं. अ. ७) |
tr̥tīyapaṭalagatasya liṅgamāha– ūrdhvaṁ paśyatītyādi| ūrdhvadarśanābhidhānādadhōdarśanasya niṣēdhasiddhau tadabhidhānaṁ svarūpānuvādārtham| nanu, pārśvayōrīṣaddarśanārthaṁ kimityētanna bhavati? ucyatē– ūrdhvādhōgatatvēnaiva pārśvasya parigrahāditi kārtikaḥ| yadētadrūpaṁ paśyati tat kīdr̥śamityata āha– mahāntyapītyādi| “chāditānīva cāmbarairiti āvr̥tānīva vastraiḥ|” ‘ambarē’ iti pāṭhāntarē ākāśē chāditāni kēnāpi| vikr̥tānīvēti chinnakarapādādīni| atra rāgaprāptimāha– yathādōṣaṁ ca rajyēta dr̥ṣṭirdōṣē balīyasīti| asyārthaḥ– yathāyathaṁ dōṣavarṇairaruṇapītasitādibhiryujyatē dr̥ṣṭiḥ; rāgaścātra varṇamātravacanaḥ| ata ēva vakṣyati– “kaphāt sitaḥ śōṇitajaḥ sarakta” (su. u. taṁ. a. 7) iti| dōṣē balīyasīti raktamāṁsamēdaḥsahāyē balavati dōṣē, anyathā tu tr̥tīyē'pi rāgō na bhavatīti vyabhicāraḥ sūcyata iti gadādharaḥ| nanu, tr̥tīyē kathaṁ rāgavarṇanaṁ, bāhyapaṭalēnāvr̥tē darśanāsambhavāt? na cāśmarīvarṇābhidhānavadāyurvēdaprāmāṇyārthaṁ bhaviṣyatīti, aśmaryā uttarakālamākr̥ṣṭau tathā pratītēḥ, iha tu na tādr̥k| ucyatē– tr̥tīyapaṭalagatasya dōṣasya tathāsvabhāvādbāhyē rāgōpalabdhiḥ, tr̥tīyapaṭalādārabhya rāgōdayaḥ| yadāha vidēhaḥ– “yathāsvaṁ rajyatē dr̥ṣṭirdōṣaistripaṭalasthitaiḥ| caturthapaṭalaprāptairmaṇḍalaṁ rajyatē tu taiḥ||” iti||33-34||–
Adhikarana adhaUrdhvAdipradeshasthadoShali~ggam (35-37) · Śloka 1
adhaḥsthitē samīpasthaṁ dūrasthaṁ cōparisthitē ||35||
pārśvasthitē tathā dōṣē pārśvasthaṁ naiva paśyati |
samantataḥ sthitē dōṣē saṅkulānīva paśyati ||36||
dr̥ṣṭimadhyasthitē dōṣē mahaddhrasvaṁ ca paśyati |
dvidhā sthitē dvidhā paśyēdbahudhā cānavasthitē ||37||
(su. u. taṁ. a. 7) |
dōṣē dr̥ṣṭyāśritē tiryak sa ēkaṁ manyatē dvidhā ||1||
View original
अधःस्थिते समीपस्थं दूरस्थं चोपरिस्थिते ||३५||
पार्श्वस्थिते तथा दोषे पार्श्वस्थं नैव पश्यति |
समन्ततः स्थिते दोषे सङ्कुलानीव पश्यति ||३६||
दृष्टिमध्यस्थिते दोषे महद्ध्रस्वं च पश्यति |
द्विधा स्थिते द्विधा पश्येद्बहुधा चानवस्थिते ||३७||
(सु. उ. तं. अ. ७) |
दोषे दृष्ट्याश्रिते तिर्यक् स एकं मन्यते द्विधा ||१||
adhunādha ūrdhvamēvaṁ yathāpradēśaṁ dr̥ṣṭau dōṣāvasthānē yathā na paśyati yādr̥gvā paśyati tathā darśayitumāha– adhaḥsthita ityādi| samīpasthaṁ dūrasthaṁ cēti naiva paśyatīti sambandhaḥ| samantata iti sarvataḥ| saṅkulānīvēti anyānyarūpēṇaiva miśrāṇi| anavasthita iti aniyatāvasthāna ityarthaḥ||35-37||–
Adhikarana caturthapaTalagatadoShalakShaNam (38-40) · Śloka 40
timirākhyaḥ sa vai dōṣaścaturthaṁ paṭalaṁ gataḥ ||38||
ruṇaddhi sarvatō dr̥ṣṭiṁ liṅganāśamataḥ param |
asminnapi tamōbhūtē nātirūḍhē mahāgadē ||39||
candrādityau sanakṣatrāvantarīkṣē ca vidyutaḥ |
nirmalāni ca tējāṁsi bhrājiṣṇūnyatha paśyati ||40||
(su. u. taṁ. a. 7) |
View original
तिमिराख्यः स वै दोषश्चतुर्थं पटलं गतः ||३८||
रुणद्धि सर्वतो दृष्टिं लिङ्गनाशमतः परम् |
अस्मिन्नपि तमोभूते नातिरूढे महागदे ||३९||
चन्द्रादित्यौ सनक्षत्रावन्तरीक्षे च विद्युतः |
निर्मलानि च तेजांसि भ्राजिष्णून्यथ पश्यति ||४०||
(सु. उ. तं. अ. ७) |
caturthapaṭalagatamāha– timirākhya ityādi| āndhyōtpādakatayā timirasādharmyāttimirākhyaḥ, dōṣō rōgaḥ, “dōṣā api rōgākhyāṁ labhantē” ityāgamāt; sa ēva rōgaḥ sarvatō dr̥ṣṭirōdhālliṅganāśa ucyatē; liṅgyatē jñāyatē'nēnēti liṅgamindriyaṁ darśanaśaktiḥ, tannāśō'sminniti liṅganāśaḥ| liṅganāśamataḥ paraṁ ‘vadanti’ iti śēṣaḥ| asminnapi tamōbhūta iti bhūtaśabdaḥ sādr̥śyē, rūpasyānupalambhādandhakārasadr̥śē| nātirūḍhē nātivr̥ddhē, ataścandrādityādīni bhāsvanti vastūni paśyati| antarīkṣē cētyasyōpādānaṁ bhūmēstamōmayatvāt, tatra ca tamō'bhibhavāttādr̥śasya cakṣuṣō darśanāśaktēḥ||38-40||
Adhikarana li~gganAshasya nIlikA-kAcasa~jj~jAntaram (41) · Śloka 41
sa ēva liṅganāśastu nīlikā kācasañjñitaḥ |41|
(su. u. taṁ. a. 7) |
View original
स एव लिङ्गनाशस्तु नीलिका काचसञ्ज्ञितः |४१|
(सु. उ. तं. अ. ७) |
tasyaiva liṅganāśasya sañjñāntaramāha– sa ēva liṅganāśastvityādi| yastr̥tīyapaṭalasthitaḥ kācasañjñitō dōṣaḥ sa ēvōpēkṣayā caturthē paṭalē punarliṅganāśō nīlikā ca| tuśabdaḥ punararthē| kutaḥ punarayamr̥jurēva granthō na lagati– nīlikākācābhyāṁ paryāyābhyāṁ sañjñitō nīlikākācasañjñita iti; naivaṁ, tantrāntarē tr̥tīyapaṭalasthitē dōṣē kācābhidhānāt| yadāha nimiḥ– “kāca ityēṣa vijñēyō yāpyastripaṭalōtthitaḥ| caturthapaṭalaprāptō liṅganāśaḥ sa ucyatē|| pratyākhyēyaśca kaphajō vyādhiḥ sādhyastu tadvidā|” iti| atrāpi tatpratyayāt tr̥tīyapaṭalasthasya kācasañjñā, caturthapaṭalaprāptasya pratyākhyēyatvaṁ pratyētavyam| yat punarliṅganāśōpādānaṁ tat sakalaparyāyajñāpakārtham| gadādharastu “nīlikāviśēṣitā kācasañjñā nīlikākācasañjñā” ityāha; ētēna tr̥tīyapaṭalasthadōṣē kācasañjñā, caturthē tu sā nīlikayā viśiṣyatē iti phalati| ēkajātīyatayā tricatuḥpaṭalayōrapi rōgāṇāṁ ṣaṭtvamēva, natu dvādaśatvaṁ; tēna na saṅkhyātirēkaḥ| idamidānīṁ cintyatē– tr̥tīyapaṭalasthē dōṣē kācasañjñā timirasañjñā ca, tarhi kathaṁ na ṣaṭsaṅkhyāhāniḥ? kācāttimirasya bhinnatvāt, uktaṁ ca– “ṣaḍ liṅganāśāḥ” iti; atha manyasē, timirāt kācō na bhidyatē, tasyāvasthāntaratvāditi; na, tadviparītasādhakatvāddhētōḥ; yatō'bhiṣyandasirōtpātābhyāmadhimanthasirāharṣayōravasthāntaratvē'pi bhinnatvaṁ pratīyatē| ucyatē– bhavatyēvaṁ, yadyavasthāntaratvē'pi viśiṣṭanāmaprāptistayōrivāsya prathamanāmaparityāgāt syāt; na caivaṁ, “timirākhyaḥ sa vai dṣaḥ” (su. u. taṁ. a. 7) ityabhidhānāt tathāca ‘timirē rāgiṇi’ iti vacanāt; tasmānnāsyāvasthāntarē pūrvanāmaparityāgaḥ, tatastimirāt kācasyāvasthāntaratvē'pyananyatvaṁ sādhu, yathā– satyapi yauvanatvē yajñadattasya na svābhidhēyahāniḥ, atō na saṅkhyātirēkaprasaṅga iti|41|–
Adhikarana doShavisheSheNa rUpavisheShadarshanam (41-46) · Śloka 46
vātēna cāpi rūpāṇi bhramantīva ca paśyati ||41||
āvilānyaruṇābhāni vyāviddhānīva mānavaḥ |
pittēnādityakhadyōtaśakracāpataḍidguṇān ||42||
nr̥tyataścaiva śikhinaḥ sarvaṁ nīlaṁ ca paśyati |
kaphēna paśyēdrūpāṇi snigdhāni ca sitāni ca ||43||
(gauracāmaragaurāṇi śvētābhrapratimāni ca |
paśyēdasūkṣmāṇyatyarthaṁ vyabhrē caivābhrasamplavam) |
salilaplāvitānīva parijāḍyāni mānavaḥ |
paśyēdraktēna raktāni tamāṁsi vividhāni ca ||44||
sa sitānyapi kr̥ṣṇāni pītānyapi ca mānavaḥ |
sannipātēna citrāṇi viplutānīva paśyati ||45||
bahudhā ca dvidhā cāpi sarvāṇyēva samantataḥ |
hīnādhikāṅgānyapi tu jyōtīṁṣyapi ca bhūyasā ||46||
(su. u. taṁ. a. 7) |
View original
वातेन चापि रूपाणि भ्रमन्तीव च पश्यति ||४१||
आविलान्यरुणाभानि व्याविद्धानीव मानवः |
पित्तेनादित्यखद्योतशक्रचापतडिद्गुणान् ||४२||
नृत्यतश्चैव शिखिनः सर्वं नीलं च पश्यति |
कफेन पश्येद्रूपाणि स्निग्धानि च सितानि च ||४३||
(गौरचामरगौराणि श्वेताभ्रप्रतिमानि च |
पश्येदसूक्ष्माण्यत्यर्थं व्यभ्रे चैवाभ्रसम्प्लवम्) |
सलिलप्लावितानीव परिजाड्यानि मानवः |
पश्येद्रक्तेन रक्तानि तमांसि विविधानि च ||४४||
स सितान्यपि कृष्णानि पीतान्यपि च मानवः |
सन्निपातेन चित्राणि विप्लुतानीव पश्यति ||४५||
बहुधा च द्विधा चापि सर्वाण्येव समन्ततः |
हीनाधिकाङ्गान्यपि तु ज्योतींष्यपि च भूयसा ||४६||
(सु. उ. तं. अ. ७) |
dōṣaviśēṣēṇa rūpaviśēṣadarśanamāha– vātēnētyādi| aviśēṣēṇa yaduktamētat vātē tat sarvapaṭalēṣu sambadhyatē, tulyatvānnyāyasya| vyāviddhānīva kuṭilānīva| khadyōtō jyōtiriṅgaṇaḥ, śakracāpa indradhanuḥ, guṇān rūpāṇi, ādityādīnāṁ rūpāṇītyarthaḥ| śikhinō mayūrān| salilaplāvitānīva parijāḍyānīti salilaplavanēnaiva stimitānītyarthaḥ| sitānīti śvētāni| nanu, raktēna kathaṁ sitānītyucyantē? ślēṣmaṇā sitarūpasya darśitatvāt| naivaṁ, sitānyapi kr̥ṣṇāni pītāni paśyatīti vyākhyānādadōṣaḥ; sa iti mānavaḥ| raktēna kr̥ṣṇapītadarśanaṁ pittasadharmakatvādraktasya| citrāṇīti nānāvarṇāni| viplutānīvēti viparītāni| viparītatvamēva vivr̥ṇōti– bahudhētyādi| ayamarthaḥ– sannipātēna pūrvaprakārēṇa bahuvidhāni dvividhāni vā sarvāṇi dravyāṇi paśyati, tr̥tīyapaṭalē hīnādhikāṅgānyapīti gadādharaḥ||41-46||
Adhikarana parimlAyisa~jj~jakatimiralakShaNam (47) · Śloka 47
pittaṁ kuryāt parimlāyi mūrchitaṁ pittatējasā |
pītā diśastu khadyōtān bhāskaraṁ cāpi paśyati ||47||
vikīryamāṇān khadyōtairvr̥kṣāṁstējōbhirēva vā |
(su. u. taṁ. a. 7) |
View original
पित्तं कुर्यात् परिम्लायि मूर्छितं पित्ततेजसा |
पीता दिशस्तु खद्योतान् भास्करं चापि पश्यति ||४७||
विकीर्यमाणान् खद्योतैर्वृक्षांस्तेजोभिरेव वा |
(सु. उ. तं. अ. ७) |
pittēnāparaṁ parimlāyisañjñakaṁ timiramāha– pittaṁ kuryādityādi| parimlāyīti parimlāyi timiram; ētacca raktamūrchitapittakr̥taṁ pītaṁ nīlaṁ bōddhavyam| yadāha sātyakiḥ– “ēvamēva tu vijñēyā nīlāḥ pittasamutthitāḥ| raktāḥ pittōtthitāḥ pītāḥ||” iti| atra vacanē kāca iti viśēṣyatvēna bōddhavyam| mūrchitaṁ pittatējasēti pittasya tējō raktaṁ, prasādarūpatvāt; tēna miśritam| anyē tu ‘raktatējasā’ iti paṭhanti, raktasya tējō balaṁ raktatējaḥ; kēcit ‘bhaktatējasā’ iti paṭhanti, bhaktasya annasya tējasā prasādēna rasēnētyarthaḥ; raktatējasētyatrāpi raktārthaṁ tējō raktatēja iti rasa ēvābhidhātuṁ śakyatē, pittatējasētyatrāpi pittārthaṁ tējaḥ pittatējaḥ; pittaśabdēna samānatvēna tatprasādatvēna ca raktamabhidhāya pūrva ēvārthaḥ kartuṁ śakyatē| tathā ca vidēhaḥ– “pittaṁ raktaprasādēna mūrchayitvā ca mārutam|” ityārabhya “ēṣa yāpyaḥ smr̥taḥ kācō mlāyīnāmnā śarīriṇām|” iti| idaṁ tvanyatra raktapittābhyāṁ paṭhyatē| yaduktaṁ – “vidadhāti parimlāyi pittaṁ raktēna saṅgatam| tēna pītā diśaḥ paśyēdudyantamiva bhāskaram||” iti| atrāpi yadi raktaśabdēna raktārthaṁ yattadraktamiti kusr̥ṣṭyā rasō'bhidhīyatē, tadā pūrvēṇa saha samānārthamēvaitadvacanaṁ syāditi| parimlāyirōgē timiravataḥ puṁsō rāgagrahaṇē liṅgamāha– pītā diśa ityādi| vikīryamāṇāniti ācchādyamānān| yāpyaścāyaṁ, tathāhi sātyakiḥ– “tr̥tīyaṁ paṭalaṁ prāptaṁ timiraṁ rāgi jāyatē| arāgi timiraṁ sādhyamādyaṁ paṭalamāśritam|| kr̥cchraṁ dvitīyē rāgi syāt tr̥tīyē yāpyamucyatē|” iti||47||–
Adhikarana li~gganAshasya rAgaiH ShaDvidhatvam (48) · Śloka 48
vakṣyāmi ṣaḍvidhaṁ rāgairliṅganāśamataḥ param ||48||
View original
वक्ष्यामि षड्विधं रागैर्लिङ्गनाशमतः परम् ||४८||
vātādibhēdēna ṣaḍvidhaṁ timiramabhidhāya rāgaiḥ ṣaḍvidhamāha– vakṣyāmi ṣaḍvidhaṁ rāgairityādi| sarvānugāṁ timirasañjñāṁ vihāya liṅganāśasañjñayā kīrtanaṁ rāgaprakarṣaprāptēḥ||48||
Adhikarana vAtikAdirAgoddeshaH (49) · Śloka 49
rāgō'ruṇō mārutajaḥ pradiṣṭō mlāyī ca nīlaśca tathaiva pittāt |
kaphāt sitaḥ śōṇitajaḥ saraktaḥ samastadōṣaprabhavō vicitraḥ ||49||
(su. u. taṁ. a. 7) |
View original
रागोऽरुणो मारुतजः प्रदिष्टो म्लायी च नीलश्च तथैव पित्तात् |
कफात् सितः शोणितजः सरक्तः समस्तदोषप्रभवो विचित्रः ||४९||
(सु. उ. तं. अ. ७) |
vātādirāgōddēśamāha– rāgō'ruṇa ityādi| mlāyī ca nīlaśca tathaiva pittāditi mlāyī pītanīlō varṇaḥ| nanu, śēṣē parimlāyi paṭhitaṁ tat kathamadhunā vātarōgasyānantarōktiḥ? naivaṁ, rāgakālē vāyurapyatrāṁśēna vyāpriyatē iti pratipādanārthamiti kārtikaḥ| paittikarūpadvayasyaikatrābhidhānēna lāghavaṁ syāditi yuktaṁ, yattu prāgēva na kr̥taṁ tadēkavikāraśaṅkānirāsārtham||49||
Adhikarana vAtikarAgasya vishiShTalakShaNam (50) · Śloka 50
aruṇaṁ maṇḍalaṁ dr̥ṣṭyāṁ sthūlakācāruṇaprabham |50|
(su. u. taṁ. a. 7) |
View original
अरुणं मण्डलं दृष्ट्यां स्थूलकाचारुणप्रभम् |५०|
(सु. उ. तं. अ. ७) |
uddēśakramēṇa vātikarāgasyaiva viśiṣṭalakṣaṇamāha– aruṇaṁ maṇḍalamityādi| aruṇaṁ maṇḍalaṁ kīdr̥śaṁ bhavatītyata āha– sthūlakācāruṇaprabhamiti| sthūlakācasyēva aruṇā prabhā yasya tattathā; ētēna bāhulyamaruṇatvaṁ ca pratipādyatē| kācō'trāruṇō vivakṣitaḥ|50|–
Adhikarana parimlAyino vishiShTali~ggam (50) · Śloka 50
parimlāyini rōgē syānmlāyi nīlaṁ ca maṇḍalam ||50||
dōṣakṣayāt svayaṁ tatra kadācit syāttu darśanam |
(su. u. taṁ. a. 7) |
View original
परिम्लायिनि रोगे स्यान्म्लायि नीलं च मण्डलम् ||५०||
दोषक्षयात् स्वयं तत्र कदाचित् स्यात्तु दर्शनम् |
(सु. उ. तं. अ. ७) |
parimlāyinō viśiṣṭaliṅgamāha– parimlāyinītyādi| atra gadādharastu “raktajaṁ maṇḍalaṁ dr̥ṣṭyāṁ sthūlakācānalaprabham|” iti paṭhitvā ētadapi parimlāyilakṣaṇamāha, vyācaṣṭē ca– bāhulyēna sthūlakācasyēva varṇataḥ analasyēva prabhā yasya tattathēti, analaprabhatvēna pītaṁ maṇḍalaṁ bhavati; pītaṁ cēṣannīlaṁ bōddhavyaṁ, “mlāyi nīlaṁ ca maṇḍalam” ityabhidhānāt; tathā “pittānmaṇḍalamānīlaṁ kāṁsyābhaṁ pītamēva ca|” (su. u. taṁ. a. 7) ityuktam; ānīlamīṣannīlamityarthaḥ| mlāyīti mlānamiti kārtikaḥ| dōṣakṣayāditi karmakṣayāt; satyapi dōṣarūpatvē darśanasadbhāvāt| nanu, kiṁ tarhi dōṣarūpaṁ tādr̥śamēvāvatiṣṭhatē uta kṣīṇaṁ vā? tatra na tāvadādyaḥ pakṣaḥ, dōṣāṇāṁ kr̥takāryāṇāṁ tathātvē darśanasyāsaṅgatatvāt; atha dvitīyastadā dōṣasyaiva kṣayādityāpatitaṁ kimiti karmakṣayāditi svīkriyatē? naivaṁ, vinā dōṣapratīkāraṁ darśanōdayādvikārasvabhāvāditi kārtikaḥ| anyē tu kālavaśāt vātādidōṣasyaiva kṣayāt kadāciddarśanaṁ syādityāhuḥ, yataḥ kālādijamapi viśēṣaṁ kvacillakṣaṇatvēna paṭhatyēva, dōṣaśabdēna ca karmaṇō'bhidhānamaprasiddhaṁ; kiṁvā dōṣakṣayē ēva kadācit karmakṣayō hēturiṣyatāṁ, karmaṇaśca kadācit kṣayō vaicitryāt| athātraiva kuta ēvam? ucyatē– asyaivaṁvidhakarmajanyatvāditi| gadādharapāṭhē raktajamityatra raktamityupalakṣaṇaṁ, tēna raktapittajam||50||–
Adhikarana vAtikAdirAgANAmuddiShTAnAM lakShaNam (51-54) · Śloka 54
aruṇaṁ maṇḍalaṁ vātāccañcalaṁ paruṣaṁ tathā ||51||
pittānmaṇḍalamānīlaṁ kāṁsyābhaṁ pītamēva ca |
ślēṣmaṇā bahulaṁ pītaṁ śaṅkhakundēndupāṇḍuram ||52||
calatpadmapalāśasthaḥ śuklō bindurivāmbhasaḥ |
( saṅkucatyātapē'tyarthaḥ chāyāyāṁ vistr̥tō bhavēt) |
mr̥jyamānē ca nayanē maṇḍalaṁ tadvisarpati ||53||
pravālapadmapatrābhaṁ maṇḍalaṁ śōṇitātmakam |
dr̥ṣṭirāgō bhavēccitrō liṅganāśē tridōṣajē |
yathāsvaṁ dōṣaliṅgāni sarvēṣvēva bhavanti hi ||54||
(su. u. taṁ. a. 7) |
( tathā naraḥ pittavidagdhadr̥ṣṭiḥ kaphēna cānyastvatha dhūmadarśī |
yō hrasvajātyō nakulāndhatā ca gambhīrasañjñācca tathaiva dr̥ṣṭiḥ) |
View original
अरुणं मण्डलं वाताच्चञ्चलं परुषं तथा ||५१||
पित्तान्मण्डलमानीलं कांस्याभं पीतमेव च |
श्लेष्मणा बहुलं पीतं शङ्खकुन्देन्दुपाण्डुरम् ||५२||
चलत्पद्मपलाशस्थः शुक्लो बिन्दुरिवाम्भसः |
( सङ्कुचत्यातपेऽत्यर्थः छायायां विस्तृतो भवेत्) |
मृज्यमाने च नयने मण्डलं तद्विसर्पति ||५३||
प्रवालपद्मपत्राभं मण्डलं शोणितात्मकम् |
दृष्टिरागो भवेच्चित्रो लिङ्गनाशे त्रिदोषजे |
यथास्वं दोषलिङ्गानि सर्वेष्वेव भवन्ति हि ||५४||
(सु. उ. तं. अ. ७) |
( तथा नरः पित्तविदग्धदृष्टिः कफेन चान्यस्त्वथ धूमदर्शी |
यो ह्रस्वजात्यो नकुलान्धता च गम्भीरसञ्ज्ञाच्च तथैव दृष्टिः) |
rāgō'ruṇō mārutaja ityādi sūtraṁ pūrvōktaṁ vivr̥ṇōti– aruṇaṁ maṇḍalaṁ vātādityādi| pittānmaṇḍalamānīlamiti ānīlamīṣannīlaṁ pītamēva, tēna raktasambandhē sati kāṁsyābham| pītamēva cēti rasasambandhē pītamēva, kāṁsyābhamāpāṇḍupītamityarthaḥ| kēcidatra kaphajē paṭhanti– “saṅkucatyātapē'tyarthaṁ chāyāyāṁ vistr̥tō bhavēt|” (su. u. taṁ. a. 7) iti| śōṇitajē pravālētyādau pravālaṁ svanāmakhyātaṁ tadābhaṁ, padmapatrābhaṁ ca raktapadmapuṣpadalābham| tridōṣajē citra ityatra yathāsvaṁ vātādivarṇavibhēdēna citratvaṁ bōddhavyaṁ, yathāsvamityasya vakṣyamāṇasyātrāpi sambandhāt; tēnāyamarthaḥ– yathāyathaṁ vātādīnāṁ varṇabhēdēna citravarṇō bhavati, uddēśōktavarṇacitratvē sākṣādētādr̥śavivaraṇābhāva iti viśēṣaḥ| yathāsvaṁ dōṣaliṅgānītyasyābhidhānaṁ nyāyasiddhasyaivārthasya dyōtanārtham| dōṣaliṅgāni vātādīnāṁ kramēṇāruṇādiliṅgānyuktēṣu jñātavyāni||51-54||
Adhikarana dRuShTigatarogANAM sa~gkhyA (55) · Śloka 55
ṣaḍ liṅganāśāḥ ṣaḍimē ca rōgā dr̥ṣṭyāśrayāḥ ṣaṭ ca ṣaḍēva vācyāḥ |55|
(su. u. taṁ. a. 7) |
View original
षड् लिङ्गनाशाः षडिमे च रोगा दृष्ट्याश्रयाः षट् च षडेव वाच्याः |५५|
(सु. उ. तं. अ. ७) |
ataḥ paramuktavakṣyamāṇavikārayōḥ saṅkhyābhidhānārthamāha– ṣaḍityādi| ṣaḍ liṅganāśā ityuktānuvādō'yam| ṣaḍimē ca rōgā iti pittavidagdhadr̥ṣṭyādayō vakṣyamāṇāḥ| nanu, uktānuvādō yuktaḥ, vakṣyamāṇānāṁ punaḥ kimarthaṁ saṅkhyōktiḥ? naivaṁ, pittakaphavidagdhadr̥ṣṭyavasthāntarābhyāṁ divāndharātryandhābhyāṁ saṅkhyādhikyanirāsārtham, ata ēva ṣaḍēvētyavadhāraṇaṁ kr̥taṁ, ṣaṭ ca ṣaḍēva iti militvā dvādaśa; amuṁ ca granthaṁ kēcidatra saṅgrahē na paṭhantyēva|55|–
Adhikarana pittavidagdhadRuShTilakShaNam (55-56) · Śloka 56
pittēna duṣṭēna sadā tu dr̥ṣṭiḥ pītā bhavēdyasya narasya kiñcit ||55||
pītāni rūpāṇi ca tēna paśyēt sa vai naraḥ pittavidagdhadr̥ṣṭiḥ |
prāptē tr̥tīyaṁ paṭalaṁ tu dōṣē divā na paśyēnniśi cēkṣatē saḥ ||56||
rātrau ca śītānugr̥hītadr̥ṣṭiḥ pittālpabhāvādapi tāni paśyēt |
(su. u. taṁ. a. 7) |
View original
पित्तेन दुष्टेन सदा तु दृष्टिः पीता भवेद्यस्य नरस्य किञ्चित् ||५५||
पीतानि रूपाणि च तेन पश्येत् स वै नरः पित्तविदग्धदृष्टिः |
प्राप्ते तृतीयं पटलं तु दोषे दिवा न पश्येन्निशि चेक्षते सः ||५६||
रात्रौ च शीतानुगृहीतदृष्टिः पित्ताल्पभावादपि तानि पश्येत् |
(सु. उ. तं. अ. ७) |
pittavidagdhadr̥ṣṭiliṅgamāha– pittēnētyādi| dr̥ṣṭiḥ pītā bhavēditi prathamadvitīyayōḥ paṭalayōriti gamyatē, yataḥ parataḥ “prāptē tr̥tīyaṁ paṭalaṁ” ityabhidhāsyati| nanu, yadyēvaṁ kathaṁ timirādasyāḥ pārthakyam? ucyatē– tr̥tīyapaṭalaprāptimantarēṇa varṇāsadbhāvāt| ētacca sati varṇē paṭalāntaragatadōṣaliṅgābhāvāt pratyētavyam| asminnēva vyavasthānē tādr̥k svarūpō dōṣaḥ kathamanyavikāraṁ karōtīti nāśaṅkanīyam, tajjanakakarmaṇō bhinnatvēna sāmagrībhēdāt| ayaṁ divāndhaḥ, divā na paśyēditi vacanāt| tānīti rūpāṇi| dōṣē pittē||55-56||–
Adhikarana shleShmavidagdhadRuShTilakShaNam (57-58) · Śloka 58
tathā naraḥ ślēṣmavidagdhadr̥ṣṭistānyēva śuklāni tu manyatē saḥ ||57||
triṣu sthitō'lpaḥ paṭalēṣu dōṣō naktāndhyamāpādayati prasahya |
divā sa sūryānugr̥hītadr̥ṣṭiḥ paśyēttu rūpāṇi kaphālpabhāvāt ||58||
(su. u. taṁ. a. 7) |
View original
तथा नरः श्लेष्मविदग्धदृष्टिस्तान्येव शुक्लानि तु मन्यते सः ||५७||
त्रिषु स्थितोऽल्पः पटलेषु दोषो नक्तान्ध्यमापादयति प्रसह्य |
दिवा स सूर्यानुगृहीतदृष्टिः पश्येत्तु रूपाणि कफाल्पभावात् ||५८||
(सु. उ. तं. अ. ७) |
ślēṣmavidagdhadr̥ṣṭiliṅgamāha– tathā naraḥ ślēṣmavidagdhadr̥ṣṭirityādi| ētāṁ ca prathamadvitīyapaṭalāśritaḥ ślēṣmā janayati; parataḥ ‘triṣu’ ityuktēḥ| tānīti rūpāṇi| triṣu sthitō'lpa ityanēna divādarśanaṁ pratyānukūlyaṁ khyāpyatē, yadi hi analpadōṣaḥ syāttadā divā'pi darśanaṁ na bhavēdēva| dōṣō'tra kaphaḥ, tasyaiva prakrāntatvāt; ayaṁ naktāndhaḥ||57-58||
Adhikarana dhUmadarshIlakShaNam (59) · Śloka 59
śōkajvarāyāsaśirō'bhitāpairabhyāhatā yasya narasya dr̥ṣṭiḥ |
dhūmrāṁstathā paśyati sarvabhāvān sa dhūmadarśīti naraḥ pradiṣṭaḥ ||59||
(su. u. taṁ. a. 7) |
View original
शोकज्वरायासशिरोऽभितापैरभ्याहता यस्य नरस्य दृष्टिः |
धूम्रांस्तथा पश्यति सर्वभावान् स धूमदर्शीति नरः प्रदिष्टः ||५९||
(सु. उ. तं. अ. ७) |
dhūmadarśinō liṅgamāha– śōkajvarāyāsētyādi| śōkādibhiḥ kāraṇaiḥ kupitēna pittēnābhyāhatā upahatā dr̥ṣṭiriti pratyētavyam, asya suśrutē rōgasaṅgrahē paittikagaṇē'bhidhānāt| ayaṁ ca rōgō bāhyapaṭalasthēna dōṣēṇa janyata iti gadādharaḥ, tr̥tīyapaṭalāśritadōṣēṇēti kārtikaḥ| divā dhūmān paśyati, na tu naktaṁ; tadā pittasya kṣīṇatvāditi vyākhyānayanti||59||
Adhikarana hrasvajADyalakShaNam (60) · Śloka 60
yō hrasvajāḍyō divasēṣu kr̥cchrāddhrasvāni rūpāṇi ca tēna paśyēt |60|
(su. u. taṁ. a. 7) |
View original
यो ह्रस्वजाड्यो दिवसेषु कृच्छ्राद्ध्रस्वानि रूपाणि च तेन पश्येत् |६०|
(सु. उ. तं. अ. ७) |
hrasvajāḍyalakṣaṇamāha– yō hrasvajāḍya ityādi| tēna hrasvajāḍyēna hrasvāni rūpāṇi divā yaḥ paśyēt sa hrasvajāḍya iti yōjanā| atra dōṣō dr̥ṣṭimadhyagataḥ| yaduktam– “dr̥ṣṭimadhyagatē dōṣē mahaddhrasvaṁ ca paśyati|” iti| ayaṁ paittikaḥ|60|–
Adhikarana nakulAndhyalakShaNam (60) · Śloka 60
vidyōtatē yasya narasya dr̥ṣṭirdōṣābhipannā nakulasya yadvat ||60||
citrāṇi rūpāṇi divā sa paśyēt sa vai vikārō nakulāndhyasañjñaḥ |
(su. u. taṁ. a. 7) |
View original
विद्योतते यस्य नरस्य दृष्टिर्दोषाभिपन्ना नकुलस्य यद्वत् ||६०||
चित्राणि रूपाणि दिवा स पश्येत् स वै विकारो नकुलान्ध्यसञ्ज्ञः |
(सु. उ. तं. अ. ७) |
nakulāndhyasañjñamāha– vidyōtatē yasyētyādi| nakulasya yadvat vyathā dr̥ṣṭirvidyōtatē varṇēna pratibhāsatē tathā'syētyarthaḥ| ataḥ sarvadr̥ṣṭimaṇḍalagatō rāgaḥ sarvadōṣavarṇaśca; dōṣābhipannētyatra dōṣaśabdasyāviśēṣitvādabhiśabdasyābhivyāptyarthasya prayōgāt| ētau hrasvajāḍyanakulāndhyau catuḥpaṭalasthitadōṣajanyau sarāgau na sādhyau| tathāca vidēhaḥ– “naktamandhāstu catvārō yē purastāt prakīrtitāḥ| tēṣāmasādhyō nakulō hrasvajāḍyastathaiva ca|| viśēṣēṇa bhavēyātāṁ dvau catuḥpaṭalāśritau| tau ca samprāptarāgatvādasādhyau parikīrtitau||” iti| ētau ca rātryandhau pratyētavyau, divā hrasvacitrarūpadarśanābhidhānēna rātrāvadarśanapratītēḥ| vidēhēna tu naktāndhyē tritvē'pi catvāra ityuktaṁ, naktāndhyabāhulyēna divāndhyē'pi tatprayōgāt; chatriṇō gacchantītivat||60||
Adhikarana gambhIrikAlakShaNam (61) · Śloka 61
dr̥ṣṭirvirūpā śvasanōpasr̥ṣṭā saṅkōcamabhyantaratastu yāti ||61||
rujāvagāḍhā ca tamakṣirōgaṁ gambhīrikēti pravadanti tajjñāḥ |
(su. u. taṁ. a. 7) |
View original
दृष्टिर्विरूपा श्वसनोपसृष्टा सङ्कोचमभ्यन्तरतस्तु याति ||६१||
रुजावगाढा च तमक्षिरोगं गम्भीरिकेति प्रवदन्ति तज्ज्ञाः |
(सु. उ. तं. अ. ७) |
gambhīrikālakṣaṇamāha– dr̥ṣṭirityādi| virūpā vikr̥tā| śvasanōpasr̥ṣṭā vātōpagatā, saṅkōcamabhyantaratastu yātīti antaḥsaṅkōcamēti nimajjatītyarthaḥ; “ saṅkucyatē'bhyantarataśca yāti” iti pāṭhāntarē'pyayamēvārthaḥ, iyamaviśēṣōktiḥ| sakalapaṭalagatavātajanyā asādhyā, suśrutē gambhīrikā tathēti nirdēśāt||61||–
Adhikarana sanimittali~gganAsha-animittali~gganAshalakShaNam (62-64) · Śloka 64
bāhyau punardvāviha sampradiṣṭau nimittataścāpyanimittataśca ||62||
nimittatastatra śirō'bhitāpājjñēyastvabhiṣyandanidarśanaḥ saḥ |
( vidāryatē sīdati hīyatē vā nr̥ṇāmabhighātahr̥tā ca dr̥ṣṭiḥ) |
surarṣigandharvamahōragāṇāṁ sandarśanēnāpi ca bhāskarasya ||63||
hanyēta dr̥ṣṭirmanujasya yasya sa liṅganāśastvanimittasañjñaḥ |
tatrākṣi vispr̥ṣṭamivāvabhāti vaidūryavarṇā vimalā ca dr̥ṣṭiḥ ||64||
(iti dr̥ṣṭigatāḥ) |
(su. u. taṁ. a. 7) |
View original
बाह्यौ पुनर्द्वाविह सम्प्रदिष्टौ निमित्ततश्चाप्यनिमित्ततश्च ||६२||
निमित्ततस्तत्र शिरोऽभितापाज्ज्ञेयस्त्वभिष्यन्दनिदर्शनः सः |
( विदार्यते सीदति हीयते वा नृणामभिघातहृता च दृष्टिः) |
सुरर्षिगन्धर्वमहोरगाणां सन्दर्शनेनापि च भास्करस्य ||६३||
हन्येत दृष्टिर्मनुजस्य यस्य स लिङ्गनाशस्त्वनिमित्तसञ्ज्ञः |
तत्राक्षि विस्पृष्टमिवावभाति वैदूर्यवर्णा विमला च दृष्टिः ||६४||
(इति दृष्टिगताः) |
(सु. उ. तं. अ. ७) |
tadēvaṁ śārīrān dvādaśa dr̥ṣṭigatavikārānabhidhāya sanimittānimittabhēdādāgantubāhyajau nayanavikārau (liṅganāśau) darśayannāha– bāhyau punardvāvihētyādi| sampradiṣṭau kathitāvaupadravikādhyāyē “ tathā bāhyau punardvau” (su. u. taṁ. a. 1) ityādinā| bahirbhavau bāhyau, āgantū ityarthaḥ| tatra sanimittaṁ darśayannāha– nimittatastatrētyādi| śirō'bhitāpāditi śirō abhi sarvatastapyatē yēna viṣakusumagandhavāhipavanasparśādinā sa śirō'bhitāpastasmāt; tēna samastaśirasa upatāpānnayanagatarudhirādhikakōpō dr̥ṣṭērapi śaktērvyāghātaḥ| abhiṣyandanidarśana iti raktābhiṣyandaliṅga iti gadādharaḥ; suśrutē rōgasaṅgrahē sarvajagaṇē dvayōrapyētayōḥ pāṭhāt sannipātajābhiṣyandalakṣaṇa iti kārtikaḥ| animittamāha– surarṣigandharvētyādi| anupalabhyamānaviśiṣṭasurādidarśananimittamāhuḥ| sandarśanēna samyagdarśanēna, hanyēta hantuṁ sambhāvyēta, na tvavaśyaṁ hanyēta ityabhiprāyaḥ| (dr̥ṣṭiriti darśanamupalabdhirityarthaḥ, na tu dr̥ṣṭimaṇḍalam, asyādr̥ṣṭigatavikāratvāt| liṅganāśaprayōgaścātra rūpagrahaṇābhāvasāmānyānna tu rūḍhyā, tasya caturthapaṭalasthatimira ēva rūḍhatvāt|) taccēdaṁ darśanaṁ kimabhiṣyandavat sakalagōlakōpaghātakaṁ timiratvāddr̥ṣṭimātrōpaghātakaṁ vēti śaṅkānirāsārthamāha– tatrākṣītyādi| vispaṣṭamivēti pūrvāvasthātō viśēṣēṇa prasannamiva gōlakāvacchinnaṁ cakṣuravabhāsatē| dr̥ṣṭirapi vaiḍūryavarṇā śyāvā dr̥ṣṭiḥ prakr̥tivarṇētyarthaḥ| vimalēti vigatakācādimalā| ayaṁ tātparyārthaḥ– pūrvāvasthātaḥ śaktimātramupahanyatē, yatō dēvādayō hi avayavamadūṣayanta ēva śaktimātramupaghnanti| yaduktaṁ carakē– “dēvādayō'ṣṭau hi mahānubhāvā na dūṣayantaḥ puruṣasya dēham| viśantyadr̥śyāstarasā yathaiva chāyātapau darpaṇasūryakāntau||” (ca. ci. a. 9) iti| ( ētau ca bāhyajau dr̥ṣṭyādhānanirūpaṇīyatayā dr̥ṣṭigatāvēva, ata ēva tadadhikāranirdiṣṭau, śārīrābhiprāyēṇa dvādaśavidhatvamuktaṁ, tēna na saṅkhyātirēkaḥ,) dvāvapyētāvasādhyau|| iti dr̥ṣṭigatāḥ||62-64||
Adhikarana prastAryarmalakShaNam (65) · Śloka 65
prastāryarma tanu stīrṇaṁ śyāvaṁ raktanibhaṁ sitē |65|
View original
प्रस्तार्यर्म तनु स्तीर्णं श्यावं रक्तनिभं सिते |६५|
atha maṇḍalagatanidānābhidhānapāriśēṣyād dr̥ṣṭigatānantaraṁ śuklamaṇḍalavartmapakṣmamaṇḍalagatānāṁ nidānābhidhānāvasaraprāptau vartmādimaṇḍalapratiyōgitayā śuklamaṇḍalasyāntargatatvāt saukumāryēṇānantaraṁ kr̥tvā ca nidānōddēśārambhaḥ| tatra prastāriśabdābhidhānasyārmaṇō lakṣaṇamāha– prastārītyādi| prastārīti lakṣyaṁ, śēṣaṁ lakṣaṇam| tanu abahalam| stīrṇaṁ vitatam| ( śyāvamīṣannīlam| raktanibhaṁ raktavarṇam| atra śyāvaraktayōrvirōdhāt samuccayābhāvēna vikalpaḥ| ata ēvāha nimiḥ– “samantādvisr̥taḥ śyāvō raktō vā māṁsasañcayaḥ| sannipātēna dōṣāṇāṁ prastāryarma taducyatē||” iti| gadādharaṇa īṣannīlalōhitavarṇasamuccaya ēva darśitaḥ| sitē śuklabhāgē)|65|–
Adhikarana shuklArmalakShaNam (65) · Śloka 65
saśvētaṁ mr̥du śuklārma śuklē tadvardhatē cirāt ||65||
View original
सश्वेतं मृदु शुक्लार्म शुक्ले तद्वर्धते चिरात् ||६५||
śuklārmalakṣaṇamāha– saśvētamityādi| saśvētaṁ kiñcicchvētam| mr̥du kōmalam| paratō vakṣyamāṇaṁ māṁsamiti padaṁ siṁhāvalōkananyāyēna sambandhanīyam| saśabdasyādhikasyōpādānaṁ samyak śvētatvapratipādanārthamiti kārtikaḥ| śuklē śuklamaṇḍalē| cirāt cirakālēna tadvardhatē, kaphajatvāt||65||
Adhikarana raktArmalakShaNam (66) · Śloka 66
padmābhaṁ mr̥du raktārma yanmāṁsaṁ cīyatē sitē |66|
View original
पद्माभं मृदु रक्तार्म यन्मांसं चीयते सिते |६६|
raktārmalakṣaṇamāha– padmābhamityādi| padmābhamaruṇapadmapatranibham| mr̥du kōmalaṁ, sitē śuklamaṇḍalē| cīyatē vr̥ddhimupaiti| ētadraktajam|66|–
Adhikarana adhimAMsArmalakShaNam (66) · Śloka 66
pr̥thu mr̥dvadhimāṁsārma bahulaṁ ca yakr̥nnibham |66|
View original
पृथु मृद्वधिमांसार्म बहुलं च यकृन्निभम् |६६|
adhimāṁsārmalakṣaṇamāha– pr̥thvityādi| pr̥thu vitataṁ, vistīrṇamityarthaḥ| bahulaṁ sthūlam| lōhitatvēna yakr̥nnibhaṁ, śyāvavarṇasambandhō'pyatra jñēyaḥ; yathā''ha suśrutaḥ– “vistīrṇaṁ mr̥du bahalaṁ yakr̥tprakāśaṁ śyāvaṁ vā tadadhikamāṁsajārma vidyāt|” (su. u. taṁ. a. 4) iti| atra śyāvaṁ vēti vāśabdaḥ samuccayē, tēna śyāvaṁ lōhitaṁ cētyarthaḥ| ētacca tridōṣajaṁ, suśrutē tridōṣajaprakaraṇē paṭhitatvāt|66|–
Adhikarana snAyvarmalakShaNam (66) · Śloka 66
sthiraṁ prastāri māṁsāḍhyaṁ śuklaṁ snāyvarma pañcamam ||66||
View original
स्थिरं प्रस्तारि मांसाढ्यं शुक्लं स्नाय्वर्म पञ्चमम् ||६६||
snāyvarmalakṣaṇamāha– sthiramityādi| sthiraṁ kaṭhinam| māṁsāḍhyaṁ bahumāṁsam| śuṣkamavisrāvi| idaṁ ca prastāryarmōdbhavam| tathā ca nimiḥ– “prastāriṇō'rmaṇaḥ srāvaṁ niruṇaddhi yadā'nilaḥ| vinā srāvaṁ viśuṣkaṁ tat snāyvarmēti prakīrtitam||” iti| idaṁ tu sannipātajamapi sādhyam||66||
Adhikarana shuktikAlakShaNam (67) · Śloka 67
śyāvāḥ syuḥ piśitanibhāśca bindavō yē śuktyābhāḥ sitaniyatāḥ sa śuktisañjñaḥ |67|
(su. u. taṁ. a. 7) |
View original
श्यावाः स्युः पिशितनिभाश्च बिन्दवो ये शुक्त्याभाः सितनियताः स शुक्तिसञ्ज्ञः |६७|
(सु. उ. तं. अ. ७) |
śuktikālakṣaṇamāha– śyāvā ityādi| śyāvāḥ pāṇḍuśyāmāḥ, piśitanibhā iti niyamēna bhaṇitāḥ, ( tēna piśitasyēva niyamēna bhā dīptiryēṣāṁ tē tathā, sā ca prabhā śyāvā iti samabhivyāhārēṇa śyāvavarṇaiva; natvatra māṁsasyōpamānatvaṁ piśitanibhaśabdō'bhidhattē, vakṣyamāṇārjunē rudhirōpamaśabdavat, māṁsātmakatvādēva śuktikāyāḥ)| sitaniyatā iti sitē śuklamaṇḍalē niyatāḥ; śuktyābhā jalaśuktinibhāḥ, varṇasāmyāt; ata ēva śuktisañjñaḥ| ayaṁ pittajaḥ| atra vāgbhaṭaḥ “pittaṁ kuryāt sitē bindūnasitaśyāvapītakān| malāktādarśatulyaṁ vā sarvaṁ śuklaṁ sadāharuk|| rōgō'yaṁ śuktikāsañjñaḥ saśakr̥dbhēdatr̥ḍjvaraḥ||” (vā. u. taṁ. a. 1) iti|67|–
Adhikarana arjunalakShaNam (67) · Śloka 67
ēkō yaḥ śaśarudhirōpamaśca binduḥ śuklasthō bhavati tamarjunaṁ vadanti ||67||
(su. u. taṁ. a. 4) |
View original
एको यः शशरुधिरोपमश्च बिन्दुः शुक्लस्थो भवति तमर्जुनं वदन्ति ||६७||
(सु. उ. तं. अ. ४) |
arjunalakṣaṇamāha– ēka ityādi| ēka ēva san yaḥ śaśarudhiravallōhitō bindurūpaśca vikārastamarjunaṁ vadantītyarthaḥ| uktaṁ ca kalyāṇaviniścaya– “śakragōpanibhaṁ śuklē'rjunaṁ raktaprakōpataḥ|” iti| ētēna bindurūpatvē niyamō nāstīti jñēyam| ata ēva ravigupta– “kr̥ṣṇabhāgē sitaṁ binduṁ śuklaṁ vidyāt kaphātmakam| raktaṁ ca śuklabhāgasthamarjunaṁ śōṇitōdbhavam||” iti||67||
Adhikarana piShTakalakShaNam (68) · Śloka 68
ślēṣmamārutakōpēna śuklē piṣṭaṁ samunnatam |
piṣṭavat piṣṭakaṁ viddhi malāktādarśasannibham ||68||
View original
श्लेष्ममारुतकोपेन शुक्ले पिष्टं समुन्नतम् |
पिष्टवत् पिष्टकं विद्धि मलाक्तादर्शसन्निभम् ||६८||
piṣṭakalakṣaṇamāha– ślēṣmamārutakōpēnētyādi| piṣṭamiti lakṣaṇapadam| piṣṭavaditi ālēpanapiṣṭatulyaṁ śvētatvēna| punaḥ piṣṭakamiti lakṣyapadam| samunnatamucchūnam| malāktādarśasannibhamiti dhūlyādimrakṣitadarpaṇatulyam| ayaṁ kaphavātajaḥ, ataḥ kaphēnācchatayā, vātēna kiñcit śyāvatayā malāktadarpaṇanibhatvamasyētyarthaḥ||68||
Adhikarana sirAjAlalakShaNam (69) · Śloka 69
jālābhaḥ kaṭhinasirō mahān saraktaḥ santānaḥ smr̥ta iha jālasañjñitastu |69|
(su. u. taṁ. a. 4) |
View original
जालाभः कठिनसिरो महान् सरक्तः सन्तानः स्मृत इह जालसञ्ज्ञितस्तु |६९|
(सु. उ. तं. अ. ४) |
sirājālalakṣaṇamāha– jālābha ityādi| anulōmavilōmasirānicayaracitanirantaravivaragavākṣibhāvāt jālasyēva ābhā ākr̥tiryasya sa tathā| kaṭhinasira ityanēna sirāṇāmēva santānō'yaṁ vikāra iti darśayati| sarakta īṣallōhitaḥ| santanōti ācchādayatīti santānaḥ, bahulavacanāt kartari ghañ| atra binduśabdō'nuvartanīyaḥ, sa sarvatra viśēṣyaḥ| jālasañjñita ityatra ‘ sirāpūrva’ iti śēṣaḥ, tēna sirājālasañjñita ityarthaḥ| ayaṁ ca raktajaḥ|69|–
Adhikarana sirAjapiDakAlakShaNam (69) · Śloka 69
śuklasthāḥ sitapiḍakāḥ sirāvr̥tā yāstā brūyādasitasamīpajāḥ sirājāḥ |69|
(su. u. taṁ. a. 4) |
View original
शुक्लस्थाः सितपिडकाः सिरावृता यास्ता ब्रूयादसितसमीपजाः सिराजाः |६९|
(सु. उ. तं. अ. ४) |
sirājapiḍakālakṣaṇamāha– śuklasthā ityādi| sitapiḍakā iti sitavarṇāḥ piḍakāḥ| sirāvr̥tāḥ sirāvyāptāḥ| asitasamīpajā iti kr̥ṣṇabhāgābhyarṇaśuklajāḥ| sirāparivr̥tatvāt sirājāḥ, natu sākṣāt sirājātā iti gadādharaḥ| ayaṁ ca tridōṣajaḥ, tridōṣajasādhyaprakaraṇē suśrutēna paṭhitatvāt|69|–
Adhikarana balAsagrathitalakShaNam (69) · Śloka 69
kāṁsyābhō'mr̥duratha vāribindukalpō vijñēyō nayanasitē balāsasañjñaḥ ||69||
(iti śuklajāḥ) |
(su. u. taṁ. a. 4) |
View original
कांस्याभोऽमृदुरथ वारिबिन्दुकल्पो विज्ञेयो नयनसिते बलाससञ्ज्ञः ||६९||
(इति शुक्लजाः) |
(सु. उ. तं. अ. ४) |
balāsagrathitalakṣaṇamāha– kāṁsyābha ityādi| kāṁsyasyēvābhā dīptiryasya sa tathā sita ityarthaḥ, vāribindurivōcchūnatvāt| amr̥duḥ kaṭhinaḥ, kaphānilajatvāt| tathā ca vidēhaḥ– “mārutōtpīḍitaḥ ślēṣmā śuklabhāgē vyavasthitaḥ| jalabindurivōcchūnō hyamr̥duḥ kaphasambhavaḥ|| balāsagrathitaṁ nāma taṁ śōthaṁ vr̥ttamādiśēt|” iti| ( ‘kōṣābha’ iti kaścit paṭhati, kōṣō māṁsakuḍmalaḥ, tadābhastadākāraḥ; ētāvatā'tyarthamucchūnatvaṁ pratipādyatē, vāribindukalpa iti ca īṣaducchūnatā'pi, nayanasitē śuklabhāgē ityarthaḥ|) balāsasañjña ityatra grathitaśabdalōpaḥ, tēna balāsagrathita iti sañjñā| atra sirōtpātasirāharṣau vāgbhaṭēna paṭhitau| tathā hi– “raktarājīnibhaṁ śuklē uṣyatē'pi savēdanam| aśōthāśrūpadēhaṁ ca śirōtpātaḥ saśōṇitam| upēkṣitaḥ sirōtpātō rājīstā ēva vardhayan| kuryāt sāsraṁ sirāharṣaṁ tēnākṣyudvīkṣaṇākṣamam||” (vā. u. a. 10) iti|| iti śuklajāḥ||69||
Adhikarana pUyAlasalakShaNam (70) · Śloka 70
pakvaḥ śōthaḥ sandhijō yaḥ satōdaḥ sravēt pūyaṁ pūti pūyālasākhyaḥ |70|
(su. u. taṁ. a. 2) |
View original
पक्वः शोथः सन्धिजो यः सतोदः स्रवेत् पूयं पूति पूयालसाख्यः |७०|
(सु. उ. तं. अ. २) |
atha maṇḍalagatanidānābhidhānapāriśēṣyādvartmamaṇḍalagatanidānābhidhānē prāptē kanīnikāsandhyādīnāṁ vartmamaṇḍalābhiyōgitayā'ntargatatvēnāntaraṅgatvāt sandhigatanidānōddēśārambhaḥ| tē ca sandhayaḥ ṣaṭ| yadāha suśrutaḥ– “pakṣmavartmagataḥ sandhirvartmaśuklagatō'paraḥ| śuklakr̥ṣṇagatastvanyaḥ kr̥ṣṇadr̥ṣṭigatastathā|| kanīnikāgatō jñēyaḥ ṣaṣṭhaścāpāṅgagaḥ smr̥taḥ|” (su. u. taṁ. a. 1) iti| nāsāsamīpanētrāntaḥ kanīnikā; cakṣuḥpucchasyādhō nētrāntō'pāṅgaḥ| tatra pūyālasalakṣaṇamāha– pakva ityādi| sandhija iti kanīnikāsandhijaḥ| yadāha vidēhaḥ– “śōthaklēdasamāviṣṭaṁ tōdabhēdasamākulam| pūyālasaṁ tu taṁ vidyāt sandhau kānīnikē nr̥ṇām||” iti| ayaṁ tridōṣajaḥ, suśrutēna sādhyatridōṣajaprakaraṇē paṭhitatvāt|70|–
Adhikarana shleShmopanAhalakShaNam (70) · Śloka 70
granthirnālpō dr̥ṣṭisandhāvapākī kaṇḍūprāyō nīrujastūpanāhaḥ ||70||
(su. u. taṁ. a. 2) |
View original
ग्रन्थिर्नाल्पो दृष्टिसन्धावपाकी कण्डूप्रायो नीरुजस्तूपनाहः ||७०||
(सु. उ. तं. अ. २) |
ślēṣmōpanāhalakṣaṇamāha– granthirityādi| nālpa iti mahān| apākī īṣatpākaḥ; ata ēva suśrutē'lpasrāvaḥ paṭhitaḥ| dr̥ṣṭisandhāviti kr̥ṣṇadr̥ṣṭimaṇḍalayōḥ sandhāvityarthaḥ| kaṇḍūprāyaḥ kaphaprābalyāt| nīrujō'lparuja ityarthaḥ| tathāca vidēhaḥ– “vāyuḥ ślēṣmāṇamādāya dr̥ṣṭisandhau vyavasthitaḥ| aruṇaṁ kaṭhinaṁ granthiṁ janayēdalpavēdanam|| ślēṣmōpanāhaṁ taṁ vidyāt srāvān vakṣyāmyataḥ param|” iti| vātaślēṣmajanyatvē'pi ślēṣmaprābalyāt ślēṣmōpanāhavyapadēśaḥ| āśrayaprabhāvādaruṇatvamatra||70||
Adhikarana netrasrAvasamprAptiH (71) · Śloka 71
gatvā sandhīnaśrumārgēṇa dōṣāḥ kuryuḥ srāvān lakṣaṇaiḥ svairupētān |
taṁ hi srāvaṁ nētranāḍīti caikē tasyā liṅgaṁ kīrtayiṣyē caturdhā ||71||
(su. u. taṁ. a. 2) |
View original
गत्वा सन्धीनश्रुमार्गेण दोषाः कुर्युः स्रावान् लक्षणैः स्वैरुपेतान् |
तं हि स्रावं नेत्रनाडीति चैके तस्या लिङ्गं कीर्तयिष्ये चतुर्धा ||७१||
(सु. उ. तं. अ. २) |
caturṇāṁ srāvāṇāṁ samprāptimāha– gatvā sandhīnityādi| sandhīniti bahuvacananirdēśāt sarvanētrāntargatāścatvāraḥ sandhayō gr̥hyantē| aśrumārgēṇēti aśruvāhinyau dhamanyau aśrumārgaḥ, “dvē cāśruvāhinyau” (su. śā. a. 9) iti suśrutaḥ; aśruvahadhamanībhyāmityarthaḥ| nanu, yadyaśruvahadhamanībhyāṁ gatvā dōṣāḥ srāvānāpādayanti, tat kathaṁ “ sirānusāribhirdōṣaiḥ” ityādyuktā samprāptirna vyāhanyatē, sirādhamanyōranyatvāt| ucyatē– sāmānyaviśēṣatvāt samprāptyabhidhānadvayasya; pūrvā samprāptiḥ sāmānyam, itarā ca viśēṣa iti na virōdhaḥ| athavā “ sirādhamanīsrōtasāmavibhāgaḥ” (su. śā. a. 9) iti parakīyamatēna sirādhamanyōraikyādavirōdhaḥ| asminnarthē samprāptyukta ēvārthō niṣpannīkriyatē| nētranāḍīti caika iti ‘vadanti’ iti śēṣaḥ, aniṣēdhādanumatamidam| ( dōṣāḥ sannipātaślēṣmaraktapittātmakāḥ| lakṣaṇairdōṣalakṣaṇaiḥ| upētān parītāniti| gadādharaṇa ‘lakṣaṇaiḥ’ ityasya sthānē ‘sarvataḥ’ iti paṭhitaṁ; dōṣāḥ parītān svalakṣaṇairityarthaviśēṣādadhigantavyam| caturdhēti sānnipātikakaphajaraktajapittajatvabhēdāt| vātajastu srāvō nāstyēva, vyādhisvabhāvāt; pittajagalagaṇḍavat)||71||
Adhikarana pUyasrAvalakShaNam (72) · Śloka 72
pākāt sandhau saṁsravēdyastu pūyaṁ pūyāsrāvō'sau gadaḥ sarvajastu |72|
(su. u. taṁ. a. 2) |
View original
पाकात् सन्धौ संस्रवेद्यस्तु पूयं पूयास्रावोऽसौ गदः सर्वजस्तु |७२|
(सु. उ. तं. अ. २) |
caturvidhasrāvamadhyē pūyāsrāvalakṣaṇamāha– pākādityādi| sarvajastridōṣaja ityarthaḥ| asya pratyākhyēyatvādagrē'bhidhānaṁ, yadyapyanyē'pi srāvā asādhyatvēnōktāstathā'pi yāpyā bōddhavyāḥ| ‘pākaḥ’ iti pāṭhē pākaḥ saṁsravēt pākavān śōthaḥ sravēdityarthaḥ, upacārāt; pākasya kriyāmātratvāt|72|–
Adhikarana shleShmasrAvalakShaNam (72) · Śloka 72
śvētaṁ sāndraṁ picchilaṁ yaḥ sravēttu ślēṣmāsrāvō'sau vikārō matastu ||72||
(su. u. taṁ. a. 2) |
View original
श्वेतं सान्द्रं पिच्छिलं यः स्रवेत्तु श्लेष्मास्रावोऽसौ विकारो मतस्तु ||७२||
(सु. उ. तं. अ. २) |
ślēṣmasrāvalakṣaṇamāha– śvētamityādi| sāndraṁ ghanam||72||
Adhikarana raktasrAvalakShaNam (73) · Śloka 73
raktasrāvaḥ śōṇitōtthō vikāraḥ sravēdduṣṭaṁ tatra raktaṁ prabhūtam |73|
(su. u. taṁ. a. 2) |
View original
रक्तस्रावः शोणितोत्थो विकारः स्रवेद्दुष्टं तत्र रक्तं प्रभूतम् |७३|
(सु. उ. तं. अ. २) |
raktasrāvalakṣaṇamāha– raktasrāva ityādi| raktakr̥tasrāvō raktasrāvaḥ ( raktasrāva ityanēnaiva sravēdityasya labdhatvāttaduktirnirantarasrāvapratipādanārthamiti kārtikaḥ; na caitat prabhūtamityanēna gatārtham, anirantaratayā'pi prabhūtasrāvasambhavāt)| raktasrāva ityanēnaiva raktajatvē siddhē śōṇitajō vikāra iti yaducyatē tadatyantakupitaraktajatvapratipādanārtham| kārtikastvāha– pittaliṅgaparigrahārthaṁ, pittēna saha tulyatvāt raktasya| tathāca kvacit pāṭhaḥ “raktasrāvaḥ pittaliṅgairupētaḥ” iti|73|–
Adhikarana pittasrAvalakShaNam (73) · Śloka 73
haridrābhaṁ pītamuṣṇaṁ jalābhaṁ pittāt srāvaḥ saṁsravēt sandhimadhyāt ||73||
(su. u. taṁ. a. 2) |
View original
हरिद्राभं पीतमुष्णं जलाभं पित्तात् स्रावः संस्रवेत् सन्धिमध्यात् ||७३||
(सु. उ. तं. अ. २) |
jalasrāvaparyāyasya pittasrāvasya lakṣaṇamāha– haridrābhamityādi| haridrābhaṁ pītalōhitaṁ bōddhavyaṁ, parataḥ pītamityasyōktēḥ ( jalābhamiti jalavat svaccham| uṣṇamiti sarvatraiva sambadhyatē| kēcit ‘pītam’ ityasya sthānē ‘nīlam’ iti paṭhanti| yattu ‘jalābham’ ityasya sthānē ‘jalaṁ vā’ iti, tadasaṅgataṁ, suśrutēnōddēśāvasarē jalasrāvanāmatayā'syōddēśāt; taddhi nāma jalavadāsrāvō'syēti yōgataḥ samāvēśitam| yadā tu ‘jalaṁ vā’ iti pāṭhaḥ syāttadā kadācijjalābhatā syāditi na sarvatra yōgavyāptiriti)| sandhimadhyāditi aviśēṣōktēḥ sarvasandhimadhyāditi bōddhavyam| nanu, vātajasrāvaḥ kutō nōktaḥ, vātēna srāvābhāvāditi cēt; naivaṁ, vātābhiṣyandē ‘śiśirāśrutā’ ityuktērvātajō'pi srāvō darśitaḥ| ucyatē– viśiṣṭē akṣipradēśē kēvalavāyōḥ srāvajanakatvaṁ sambandhitavyamabhidhānāt| vidēhē'pi catvāra ēvōktāḥ– “sannipātāt kaphādraktāt pittāt srāvō'kṣisandhiṣu|” iti||73||
Adhikarana parvaNIlakShaNam (74) · Śloka 74
tāmrā tanvī dāhaśūlōpapannā raktājjñēyā parvaṇī vr̥ttaśōthā |
jātā sandhau kr̥ṣṇaśuklē... |74|
(su. u. taṁ. a. 2) |
View original
ताम्रा तन्वी दाहशूलोपपन्ना रक्ताज्ज्ञेया पर्वणी वृत्तशोथा |
जाता सन्धौ कृष्णशुक्ले... |७४|
(सु. उ. तं. अ. २) |
tadēvamasādhyānāṁ caturṇāṁ srāvāṇāṁ lakṣaṇamabhidhāya parvaṇīlakṣaṇamāha– tāmrētyārabhya kr̥ṣṇaśukla ityantēna| iyaṁ raktajā kaphānilajā ca, raktajatvamatra suśrutē darśitamādhikyēna|74|–
Adhikarana alajIlakShaNam (74) · Śloka 74
...'lajī syāt tasminnēva khyāpitā pūrvaliṅgai ||74||
(su. u. taṁ. a. 2) |
View original
...ऽलजी स्यात् तस्मिन्नेव ख्यापिता पूर्वलिङ्गै ||७४||
(सु. उ. तं. अ. २) |
alajīlakṣaṇamāha– alajī syādityādi| tasminnēvēti śuklakr̥ṣṇasandhau, pūrvaliṅgaiḥ parvaṇīlakṣaṇairupētētyarthaḥ| nanu, ēvaṁ sati sthānalakṣaṇayōrabhēdēnānayōrabhēdaḥ syāditi cēt; naivaṁ, tanutvasthūlatvābhyāṁ parvaṇikālajyōrbhēdāt| tathāca vidēhaḥ– “śuklakr̥ṣṇāntaḥsandhau tu cīyantē'sr̥kkaphānilāḥ| parvaṇīpiḍakā taistu jāyatē tvaṅkurōpamā|| tāmrā sadāhacōṣōṣṇapītakāśrusamākulā| kaphapittē tu sammūrchya saha raktēna mārutaḥ|| śuklakr̥ṣṇāntaḥsandhau tu janayēdgōstanākr̥tim| piḍakāmalajīṁ tāṁ tu viddhi tōdāśrusaṅkulām||” iti| kārtikastvabhēdānupapattiṁ śaṅkamānaḥ pūrvaliṅgairityanyathā vyācaṣṭē– pūrvōktāyāḥ pramēhapiḍakāyā alajyā liṅgairityarthaḥ| iyaṁ tridōṣajā, asādhyā ca||74||
Adhikarana krimigranthilakShaNam (75) · Śloka 75
krimigranthirvartmanaḥ pakṣmaṇaśca kaṇḍūṁ kuryuḥ krimayaḥ sandhijātāḥ |
nānārūpā vartmaśuklāntasandhau carantyantarlōcanaṁ dūṣayantaḥ ||75||
(iti sandhigatāḥ) |
(su. u. taṁ. a. 2) |
View original
क्रिमिग्रन्थिर्वर्त्मनः पक्ष्मणश्च कण्डूं कुर्युः क्रिमयः सन्धिजाताः |
नानारूपा वर्त्मशुक्लान्तसन्धौ चरन्त्यन्तर्लोचनं दूषयन्तः ||७५||
(इति सन्धिगताः) |
(सु. उ. तं. अ. २) |
krimigranthilakṣaṇamāha– krimigranthirityādi| ( prathamaṁ vartmaśuklayōḥ sandhau bhūtvā kramēṇa vartmanaḥ pakṣmaṇaśca sandhijātāḥ sambhāvitaṁ prāptāḥ krimayō yatra kaṇḍūṁ kuryuḥ sa krimigranthiḥ| sa cāyaṁ krimigranthirvartmaśuklayōḥ sandhau bhavati, tathaiva sthitvā antarlōcanaṁ nayanasyābhyantaraṁ caranti bhakṣayanti, dūṣayantaḥ santa ityarthaḥ| atraiva vidēhaḥ– “vartmaśuklasya sandhau tu granthiḥ pittakaphātmakaḥ| ūṣmaṇā pacyatē gāḍhaṁ tatra mūrchanti jantavaḥ|| susūkṣmajātacaraṇā vartmapakṣmasamāśrayāḥ| tatastē pūyasaṁsr̥ṣṭāḥ patanti krimayastathā|| lakṣaṇairvividhairyuktāḥ sannipātasamutthitāḥ| krimigranthiṁ tu taṁ vidyāddēhināṁ nētradūṣaṇam||” iti| kārtikastvanyathā paṭhitvā vyācaṣṭē– ) “vartmanaḥ pakṣmaṇaścāpi kaṇḍūṁ kuryuḥ” ityabhidhānāt krimigranthiḥ pakṣmavartmasandhau bhavatīti gamyatē, kathamanyathā'nyatrāvasthitaiḥ krimibhiranyatra kaṇḍūrjanyatē iti| ētacca na samyak, vartmaśuklāntaḥsandhāviti virōdhaprasaṅgāt|| iti sandhigatāḥ||75||
Adhikarana utsa~ggapiDakAlakShaNam (76) · Śloka 76
abhyantaramukhī tāmrā bāhyatō vartmanaśca yā |
sōtsaṅgōtsaṅgapiḍakā sarvajā sthūlakaṇḍurā ||76||
(su. u. taṁ. a. 2) |
View original
अभ्यन्तरमुखी ताम्रा बाह्यतो वर्त्मनश्च या |
सोत्सङ्गोत्सङ्गपिडका सर्वजा स्थूलकण्डुरा ||७६||
(सु. उ. तं. अ. २) |
atha sandhigatarōgābhidhānānantaraṁ pāriśēṣyāt vartmaśuklāntaḥsandhāvityatra vartmanirdēśēna tadgatarōganidānārambhaḥ| nayanagōlakāvarakaṁ nimēṣōnmēṣāśrayaṁ paṭaladvayaṁ vartma ucyatē| suśrutē prathamōddiṣṭatvēna utsaṅgapiḍakālakṣaṇamāha– abhyantaramukhītyādi| vartmana ēvābhyantarē mukhaṁ yasyāḥ sā tathā| (nanu, kathaṁ bāhyata iti? ucyatē– vāstūtsēdhēna bahirapyunnatatayā darśanādbāhyatvaṁ, na tu bāhyamukhatvēna)| bāhyata iti saptamyarthē tasil, ēvaṁ vartmana ityatrāpi| iyaṁ vidēhasaṁvādādadharavartmāntarjātā bōdhyā| tāmrā tāmravarṇā| sōtsaṅgā sā utsaṅgā utsaṅginī, arśaāditvādac| utsaṅgapiḍakēti utsaṅgē krōḍē bahvyaḥ piḍakā yasyāḥ sā| ( anyē tu sōtsaṅgā krōḍīkr̥tapūyā| ‘utsaṅgapiḍakā’ iti nāmēyam| tatrāpi kukkuṭāṇḍarasapūyatā cakārādbōddhavyā) sthūlakaṇḍurēti sthūlā cāsau kaṇḍurā cēti karmadhārayaḥ, kaṇḍurā kaṇḍumatī, dōṣāṇāṁ kaphaprābalyāt| cakārēṇātra vidēhaktakāṭhinyādi saṅgr̥hītam| tathāca vidēhaḥ– “vartmōtsaṅgē'dharē jantōḥ sannipātāt prajāyatē| abhyantaramukhī sthūlā bāhyataścāpi dr̥śyatē|| piḍakā piḍakābhiśca citā'nyābhiḥ samantataḥ| utsaṅgapiḍakā nāma kaṭhinā mandavēdanā|| sā prabhinnā sravēt srāvaṁ kukkuṭāṇḍarasōpamam|” iti| sarvajēti sannipātabhavā||76||
Adhikarana kumbhIkAlakShaNam (77) · Śloka 77
vartmāntē piḍakā dhmātā bhidyantē ca sravanti ca |
kumbhīkābījapratimāḥ kumbhīkāḥ sannipātajāḥ ||77||
(su. u. taṁ. a. 3) |
View original
वर्त्मान्ते पिडका ध्माता भिद्यन्ते च स्रवन्ति च |
कुम्भीकाबीजप्रतिमाः कुम्भीकाः सन्निपातजाः ||७७||
(सु. उ. तं. अ. ३) |
kumbhīkālakṣaṇamāha– vartmānta ityādi| piḍakā iti bahuvacananirdēśādbahvyaḥ| bhidyantē vidīryantē tathā sravanti ca| dhmātā iti bhidyamānāḥ svayamēva pūrṇōdarā bhavantīti dhmātāḥ| kumbhīkābījapratimā iti kumbhīkā kacchadēśōdbhavā dāḍimaphalākāraphalā latā, tadbījēna pratimā yāsāṁ tā ityarthaḥ; anyē ‘kumbhīkabījasadr̥śā’ iti paṭhanti, tatra kumbhīkaḥ kumbhāḍulatā, tadbījamapi dāḍimaphalabījākāraṁ; tatsadr̥śāḥ piḍakā ucyantē| kumbhīśabdāt ‘ivē pratikr̥tau’ iti kan| ēṣā tridōṣajā asādhyā ca||77||
Adhikarana pothakIlakShaNam (78) · Śloka 78
srāviṇyaḥ kaṇḍurā gurvyō raktasarṣapasannibhāḥ |
rujāvatyaśca piḍakāḥ pōthakya iti kīrtitāḥ ||78||
(su. u. taṁ. a. 3) |
View original
स्राविण्यः कण्डुरा गुर्व्यो रक्तसर्षपसन्निभाः |
रुजावत्यश्च पिडकाः पोथक्य इति कीर्तिताः ||७८||
(सु. उ. तं. अ. ३) |
pōthakīnāṁ lakṣaṇamāha– srāviṇya ityādi| srāviṇyō bahusrāvāḥ| gurvya iti gauravayutāḥ| rujāvatya iti raktasambandhāt, kaphajā api vēdanānvitāḥ||78||
Adhikarana vartmasharkarAlakShaNam (79) · Śloka 79
piḍakā yā kharā sthūlā sūkṣmābhirabhisaṁvr̥tā |
vartmasthā śarkarā nāma sa rōgō vartmadūṣakaḥ ||79||
(su. u. taṁ. a. 3) |
View original
पिडका या खरा स्थूला सूक्ष्माभिरभिसंवृता |
वर्त्मस्था शर्करा नाम स रोगो वर्त्मदूषकः ||७९||
(सु. उ. तं. अ. ३) |
vartmaśarkarālakṣaṇamāha– piḍakā yētyādi| kharā kharasparśā| sūkṣmābhirabhisaṁvr̥tēti sūkṣmābhiḥ prakaraṇāt piḍakābhirvēṣṭitā| atraiva vidēhaḥ– “susūkṣmapiḍakākīrṇā yā sthūlā piḍakā kharā| jāyatē sannipātāttu vartmaśarkarikēti sā||” iti||79||
Adhikarana arshovartmalakShaNam (80) · Śloka 80
ērvārubījapratimāḥ piḍakā mandavēdanāḥ |
ślakṣṇāḥ kharāśca vartmasthāstadarśōvartma kīrtyatē ||80||
(su. u. taṁ. a. 3) |
View original
एर्वारुबीजप्रतिमाः पिडका मन्दवेदनाः |
श्लक्ष्णाः खराश्च वर्त्मस्थास्तदर्शोवर्त्म कीर्त्यते ||८०||
(सु. उ. तं. अ. ३) |
arśōvartmalakṣaṇamāha– ērvārubījētyādi| ērvāruḥ grīṣmakarkaṭī| ślakṣṇā akarkaśā| vartmasthā ityaviśēṣitābhidhānādantarbahiśca vartmanō bhavatīti gamyatē| iyaṁ sannipātajā| tathāca nimiḥ– “nīrujā kaṭhinā vartmapakṣmāntarbāhyatō'pi vā| piḍakā sannipātēna tadarśōvartma nirdiśēt||” iti||80||
Adhikarana shuShkArsholakShaNam (81) · Śloka 81
dīrghāṅkuraḥ kharaḥ stabdhō dāruṇō'bhyantarōdbhavaḥ |
vyādhirēṣō'bhivikhyātaḥ śuṣkārśō nāma nāmataḥ ||81||
(su. u. taṁ. a. 3) |
View original
दीर्घाङ्कुरः खरः स्तब्धो दारुणोऽभ्यन्तरोद्भवः |
व्याधिरेषोऽभिविख्यातः शुष्कार्शो नाम नामतः ||८१||
(सु. उ. तं. अ. ३) |
śuṣkārśōlakṣaṇamāha– dīrghāṅkura ityādi| kharaḥ karkaśaḥ| stabdhaḥ kaṭhinaḥ, śuṣkatvāt| dāruṇaḥ bahuduḥkhadatvāt| abhyantarōdbhava iti vartmābhyantarasthitaḥ| abhivikhyātaḥ kathitaḥ| nāmataḥ prasiddhitaḥ| sannipātajamidam| atra vidēhaḥ– “vartmābhyantargataṁ tvarśaḥ śuṣkaṁ sthūlaṁ ca dāruṇam| jāyatē sannipātēna tacchuṣkārśaḥ prakīrtitam||” iti||81||
Adhikarana a~jjananAmikAlakShaNam (82) · Śloka 82
dāhatōdavatī tāmrā piḍakā vartmasambhavā |
mr̥dvī mandarujā sūkṣmā jñēyā sā'ñjananāmikā ||82||
(su. u. taṁ. a. 3) |
View original
दाहतोदवती ताम्रा पिडका वर्त्मसम्भवा |
मृद्वी मन्दरुजा सूक्ष्मा ज्ञेया साऽञ्जननामिका ||८२||
(सु. उ. तं. अ. ३) |
añjananāmikālakṣaṇamāha– dāhatōdavatītyādi| iyaṁ raktajā||82||
Adhikarana bahulavartmalakShaNam (83) · Śloka 83
vartmōpacīyatē yasya piḍakābhiḥ samantataḥ |
savarṇābhiḥ sthirābhiśca vidyādbahulavartma tat ||83||
(su. u. taṁ. a. 3) |
View original
वर्त्मोपचीयते यस्य पिडकाभिः समन्ततः |
सवर्णाभिः स्थिराभिश्च विद्याद्बहुलवर्त्म तत् ||८३||
(सु. उ. तं. अ. ३) |
bahulavartmalakṣaṇamāha– vartmōpacīyata ityādi| savarṇābhistvaksamānavarṇābhiḥ| ētat sannipātādēva||83||
Adhikarana vartmabandhakalakShaNam (84) · Śloka 84
kaṇḍūmatā'lpatōdēna vartmaśōthēna yō naraḥ |
na sa sañcchādayēdakṣi yatrāsau vartmabandhakaḥ ||84||
(su. u. taṁ. a. 3) |
View original
कण्डूमताऽल्पतोदेन वर्त्मशोथेन यो नरः |
न स सञ्च्छादयेदक्षि यत्रासौ वर्त्मबन्धकः ||८४||
(सु. उ. तं. अ. ३) |
vartmabandhakalakṣaṇamāha– kaṇḍūmatētyādi| vartmaśōthēnōpalakṣitō naraḥ sa cakṣurna sañcchādayēt samyak chādayituṁ na śaknuyādityarthaḥ| ēṣa sannipātajaḥ||84||
Adhikarana kliShTavartmalakShaNam (85) · Śloka 85
mr̥dvalpavēdanaṁ tāmraṁ yadvartma samamēva ca |
akasmācca bhavēdraktaṁ kliṣṭavartmēti tadviduḥ ||85||
(su. u. taṁ. a. 3) |
View original
मृद्वल्पवेदनं ताम्रं यद्वर्त्म सममेव च |
अकस्माच्च भवेद्रक्तं क्लिष्टवर्त्मेति तद्विदुः ||८५||
(सु. उ. तं. अ. ३) |
kliṣṭavartmalakṣaṇamāha– mr̥dvalpavēdanamityādi| raktajatvē'pyasyālpavēdanatvamadhikakaphadūṣitatvādraktasya| vartmēti vidēhadarśanādvartmadvayaṁ grāhyam, ata ēva samaṁ yugapadēvētyarthaḥ| akasmādityahētōraniyamēnaivētyarthaḥ| tāmramityanēnōpāttē'pi lauhityē raktamityupādānaṁ hētvaniyamaprayuktaṁ kādācitkaṁ lauhityamiti dyōtayati| atraiva vidēhaḥ– “ ślēṣmaraktēna duṣṭēna kliṣṭaṁ māṁsamivōbhayam| bandhujīvanibhaṁ vartma kliṣṭavartma taducyatē||” iti| anyē samamanucchūnaṁ yāvadityācakṣatē| atra pakṣē kliṣṭatvaṁ vēdanātiyōgādavagantavyam||85||
Adhikarana vartmakardamalakShaNam (86) · Śloka 86
kliṣṭaṁ punaḥ pittayutaṁ śōṇitaṁ vidahēdyadā |
tataḥ klinnatvamāpannamucyatē vartmakardamaḥ ||86||
(su. u. taṁ. a. 3) |
View original
क्लिष्टं पुनः पित्तयुतं शोणितं विदहेद्यदा |
ततः क्लिन्नत्वमापन्नमुच्यते वर्त्मकर्दमः ||८६||
(सु. उ. तं. अ. ३) |
vartmakardamalakṣaṇamāha– kliṣṭaṁ punarityādi| ( kliṣṭamiti prāguktasya kartr̥tvēnāyamarthaḥ– kliṣṭaṁ kliṣṭavartmaiva yadā pittalābhyāsādadhikapittaṁ sacchōṇitaṁ vidahēdviruddhadāhēna saṁyōjayēttadā kliṣṭatvamāpādayati, saṅklēdatvamāpannaṁ vartma vartmakardama ucyata iti yōjyam|) “tataḥ kr̥ṣṇatvamāpannam” ityanyē paṭhanti| tatra kr̥ṣṇatvaṁ śōṇitavidāhēnaiva| ēvaṁ ca sati kr̥ṣṇatvēna kardamasañjñāsamāvēśō'pi ghaṭata iti| kārtikastvanyathā vyācaṣṭē– śōṇitamiti kartr̥padaṁ, tēna śōṇitaṁ pittayuktaṁ kartr̥bhūtaṁ, yadā pūrvōktaṁ kliṣṭamēva vidahēdityādi sarvamaparaṁ samānaṁ pūrvēṇa| asya tu suśrutē yat sānnipātikatvamuktaṁ tat kaphapittaraktārabdhatvāt; vātakaraṇatvasyāśrutēḥ||86||
Adhikarana shyAvavartmalakShaNam (87) · Śloka 87
yadvartma bāhyatō'ntaśca śyāvaṁ śūlaṁ savēdanam |
tadāhuḥ śyāvavartmēti vartmarōgaviśāradāḥ ||87||
(su. u. taṁ. a. 3) |
View original
यद्वर्त्म बाह्यतोऽन्तश्च श्यावं शूलं सवेदनम् |
तदाहुः श्याववर्त्मेति वर्त्मरोगविशारदाः ||८७||
(सु. उ. तं. अ. ३) |
śyāvavartmalakṣaṇamāha– yadvartma bāhyata ityādi| bahirantaśca śyāvatvaṁ vātakr̥tam| atraiva śūlaṁ ca jāyata ityasyāntē “savēdanaṁ sakaṇḍu ca hyalpaklēdi tridōṣajam|” ityapi kēcit paṭhanti, tadapyupapannaṁ; kaphāt kaṇḍūḥ, alpaklēdi pittāt, savēdanaṁ vātāt| atraiva vidēhaḥ– “duṣṭaṁ ślēṣmā marut pittaṁ vartmanōścīyatē yadā| agnidagdhanibhaṁ śyāvaṁ śyāvavartmēti tadviduḥ||” iti| atra vātādhikatvaṁ bōddhavyam||87||
Adhikarana praklinnavartmalakShaNam (88) · Śloka 88
arujaṁ bāhyataḥ śūnaṁ vartma yasya narasya hi |
praklinnavartma tadvidyāt klinnamatyarthamantataḥ ||88||
(su. u. taṁ. a. 3) |
View original
अरुजं बाह्यतः शूनं वर्त्म यस्य नरस्य हि |
प्रक्लिन्नवर्त्म तद्विद्यात् क्लिन्नमत्यर्थमन्ततः ||८८||
(सु. उ. तं. अ. ३) |
praklinnavartmalakṣaṇamāha– arujamityādi| arujamalparujam| bāhyataḥ śūnamiti bahiḥ śōthayuktam| klinnamatyarthamantata iti antata upāntē klēdavat| gadādharastu klinnamantariti vivr̥ṇōti| ētacca cakṣuṣyaṇa pillākhyayā paṭhitam| tathā hi– “bhr̥śaṁ praklidyatē vartma kaṇḍūmanmandavēdanam| vidyāt praklinnavartmēti tat pillaṁ sannipātajam||” iti| yadyēvaṁ kathaṁ vidēhē'klinnavartma pillākhyayā nirdiśyatē?; yathā– “prakṣālitē'thavā mr̥ṣṭē ānahyēta punaḥ punaḥ| apariklinnavartmēti tat pillamiti nirdiśēt|” iti| tadēvaṁ cakṣuṣyēṇābhidhānaṁ virudhyatē| kiñca suśrutē praklinnavartma ślēṣmasaṅgrahē paṭhitaṁ, pillaṁ ca sannipātajagaṇē; tat kathaṁ praklinnavartma pillamiti saṅgatam? ucyatē– aklinnavartmēva pillaṁ, tasya sannipātajatvāt; na tu praklinnavartma, tasya kaphātmakatvāt; yadi tu praklinnavartmaiva kaphōlbaṇasannipātajaṁ pillatvēnābhyupagamyatē, ētat khyāpanāya ca tasya kaphajasarvagaṇayōrnivēśaḥ kr̥ta iti svīkriyatē, tadā sannipātajagaṇē pittēnāklinnavartma na parigr̥hītaṁ syāt; tatastadaparigrahē ṣaṭsaptatitvōpasaṁhārō nētrarōgāṇāṁ na ghaṭatē, pañcasaptatērabhidhānāt, pillasya praklinnavartmasvarūpatvēnāpr̥thaktvāt| nanu, ēvaṁ tarhi kathaṁ “vidyāt praklinnavartmēti tat pillaṁ sannipātajam|” iti samarthayitavyam? ucyatē– ( asyāyamarthaḥ pratyētavyaḥ– yadā tadēva praklinnavartma ślēṣmātmakamēva sat vātapittābhyāṁ viśēṣakābhyāmupanirudhyatē tadā sannipātajaṁ sat apariklinnavartmārthāntaramāsādayat pillamityabhidhīyatē, tathā cōbhayōrapyavirōdhaḥ, ubhābhyāmēvāpariklinnavartmana ēva pillākhyatvavarṇanāditi| ayaṁ ca vāgbhaṭē kaphōtklinnākhyatayā niruddhaḥ) kiñca yadi praklinnavartma pillaṁ tat pr̥thaktvēna cāklinnavartma abhaviṣyat, tadāsyaupadravikē suśruta dōṣātmakatvēna sādhyādibhēdēna cābhidhānamakariṣyat, na ca kr̥taṁ, tasmādaklinnavartmanō'vasthāntaramiti||88||
Adhikarana aklinnavartmalakShaNam (89) · Śloka 89
yasya dhautānyadhautāni sambadhyantē punaḥ punaḥ |
vartmānyaparipakvāni vidyādaklinnavartma tat ||89||
(su. u. taṁ. a. 3) |
View original
यस्य धौतान्यधौतानि सम्बध्यन्ते पुनः पुनः |
वर्त्मान्यपरिपक्वानि विद्यादक्लिन्नवर्त्म तत् ||८९||
(सु. उ. तं. अ. ३) |
apariklinnavartmanō lakṣaṇamāha– yasya dhautānītyādi| ētadvāgbhaṭē pillākhyam| sambadhyantē anyōnyaṁ lagnāni bhavantītyarthaḥ| tadidaṁ sambaddhatvaṁ kiṁ pūyasamparkādēva, tathā ca praklinnatvamēva syāttadarthamāha– aparipakvānīti| ētadēva pillākhyam| anyatra kvacicca pillākhyamanyathā paṭhitam– “pittaślēṣmaprakōpēṇa vartmāntaḥ paripāṭyatē| tāmraṁ nirlōma taccāpi viśiṣṭaṁ pillalakṣaṇam||” iti| ētadanādr̥taṁ, ṭīkākr̥dbhiravyākhyātatvāt| vāgbhaṭēna kukūṇakādīnāmaṣṭādaśānāṁ pillākhyā kr̥tā| vartmānīti bahuvacanaṁ nētradvayē vartmacatuṣṭayatvēna saṅgacchatē, tēna nētradvayagata ēvāyaṁ vyādhiriti kārtikaḥ||89||
Adhikarana vAtahatavartmalakShaNam (90) · Śloka 90
vimuktasandhi niścēṣṭaṁ vartma yasya na mīlyatē |
ētadvātahataṁ vartma jānīyādakṣicintakaḥ ||90||
(su. u. taṁ. a. 3) |
View original
विमुक्तसन्धि निश्चेष्टं वर्त्म यस्य न मील्यते |
एतद्वातहतं वर्त्म जानीयादक्षिचिन्तकः ||९०||
(सु. उ. तं. अ. ३) |
vātahatavartmalakṣaṇamāha– vimuktasandhītyādi| vimuktō viśliṣṭō vartmaśuklagataḥ sandhiryasmāt tattathā, sthānacyutasandhi| niścēṣṭaṁ nimēṣōnmēṣarahitam| sandhiviślēṣādēva tadāśrayāṇāṁ nimēṣōnmēṣakāriṇāṁ sirāṇāmapi viślēṣēṇa nimēṣōnmēṣarahitatvamityabhiprāyaḥ| ata ēvōktam– na mīlyatē na saṅkucatītyarthaḥ| ‘nimīlyata’ iti pāṭhāntaraṁ, tatra nimīlitamēva tiṣṭhatītyarthaḥ| idaṁ yuktaṁ, dr̥ṣṭatvāt| ētanna sādhyaṁ, suśrutē asādhyaprakaraṇē paṭhitatvāditi||90||
Adhikarana vartmArbudalakShaNam (91) · Śloka 91
vartmāntarasthaṁ viṣamaṁ granthibhūtamavēdanam |
ācakṣītārbudamiti saraktamavilambitam ||91||
(su. u. taṁ. a. 3) |
View original
वर्त्मान्तरस्थं विषमं ग्रन्थिभूतमवेदनम् |
आचक्षीतार्बुदमिति सरक्तमविलम्बितम् ||९१||
(सु. उ. तं. अ. ३) |
arbudalakṣaṇamāha– vartmāntarasthamityādi| vartmanō'bhyantarasthaṁ, bāhyē'pyunnatatvadarśanād viṣamam| granthibhūtaṁ granthirūpēṇa sthitam| avēdanamiti īṣadarthē nañ, tēna granthirivālpavēdanamityarthaḥ; vēdanā ca vātānubandhēnaiva| saraktamiti kiñcidraktaṁ, pittānubandhāt| avilambitaṁ śīghrajanmētyarthaḥ| kēcidatra kriyāviśēṣaṇaṁ bruvatē, tēnāyamarthaḥ– avilambitaṁ śīghramācakṣītārbudamiti; kintvētanna saṅgatam, asya vyākhyānasya niṣprayōjanatvāt| anyē tu ‘ avalambitam’ iti paṭhanti| ētat sannipātajam ( apāki ca, tacca kaphēna)||91||
Adhikarana nimeShalakShaNam (92) · Śloka 92
nimēṣiṇīḥ sirā vāyuḥ praviṣṭaḥ sandhisaṁśrayāḥ |
pracālayati vartmāni nimēṣaṁ nāma tadviduḥ ||92||
(su. u. taṁ. a. 3) |
View original
निमेषिणीः सिरा वायुः प्रविष्टः सन्धिसंश्रयाः |
प्रचालयति वर्त्मानि निमेषं नाम तद्विदुः ||९२||
(सु. उ. तं. अ. ३) |
nimēṣalakṣaṇamāha– nimēṣiṇīrityādi| nimēṣiṇīḥ nimēṣakārikāḥ sirāḥ| sandhisaṁśrayā iti vartmaśuklagatā ityarthaḥ| ayamasādhyō vātajaḥ| cakṣuṣyaṇa ca “unmēṣaṇīḥ sirā” ityuktaṁ; yadāha– “unmēṣaṇīḥ sirā vāyuḥ praviśya cāvatiṣṭhatē| atyarthaṁ cālayēdvartma nimēṣaḥ sa na sidhyati||” iti||92||
Adhikarana shoNitArsholakShaNam (93) · Śloka 93
yaḥ sthitō vartmamadhyē tu lōhitō mr̥duraṅkuraḥ |
tadraktajaṁ śōṇitārśaśchinnaṁ chinnaṁ pravardhatē ||93||
(su. u. taṁ. a. 3) |
View original
यः स्थितो वर्त्ममध्ये तु लोहितो मृदुरङ्कुरः |
तद्रक्तजं शोणितार्शश्छिन्नं छिन्नं प्रवर्धते ||९३||
(सु. उ. तं. अ. ३) |
śōṇitārśōlakṣaṇamāha– yaḥ sthita ityādi| aṅkurākārō māṁsōcchrayō'ṅkuraḥ| ētadasādhyaṁ; tathā ca vidēhaḥ– “vāyuḥ śōṇitamādāya sirāṇāṁ pramukhē sthitaḥ| janayatyaṅkuraṁ tāmraṁ vartmani cchinnarōhaṇam|| tacchōṇitārśō'sādhyaṁ syādraktasrāvyatha nīrujam||” iti||93||
Adhikarana lagaNalakShaNam (94) · Śloka 94
apākī kaṭhinaḥ sthūlō granthirvartmabhavō'rujaḥ , lagaṇō nāma sa vyādhirliṅgataḥ parikīrtitaḥ ||94||
(su. u. taṁ. a. 3) |
View original
अपाकी कठिनः स्थूलो ग्रन्थिर्वर्त्मभवोऽरुजः , लगणो नाम स व्याधिर्लिङ्गतः परिकीर्तितः ||९४||
(सु. उ. तं. अ. ३) |
lagaṇalakṣaṇamāha– apākītyādi| apākitvādikaṁ ślēṣmārabdhatvādēva| tathā ca sātyakiḥ– “vartmōpariṣṭādyō granthiḥ kaṭhinō na vipacyatē| nīrujō lagaṇō nāma rōgaḥ ślēṣmasamudbhavaḥ||” iti||94||
Adhikarana bisavartmalakShaNam (95) · Śloka 95
trayō dōṣā bahiḥśōthaṁ kuryuśchidrāṇi vartmanōḥ |
prasravantyantarudakaṁ bisavadbisavartma tat ||95||
(vā. u. a. 8) |
View original
त्रयो दोषा बहिःशोथं कुर्युश्छिद्राणि वर्त्मनोः |
प्रस्रवन्त्यन्तरुदकं बिसवद्बिसवर्त्म तत् ||९५||
(वा. उ. अ. ८) |
bisavartmalakṣaṇamāha– trayō dōṣā ityādi| bahiḥśōthamiti bahirucchūnatvaṁ yathā bhavati tathā vartmanōśchidrāṇi dōṣāstrayaḥ kuryurityarthaḥ| tāni chidrāṇi antarmukhānyēva, yadāha– prasravantyantarudakamiti| chidrāṇīti bahuvacananirdēśādbahumukhāni, atrāpi dōṣāḥ kuryuriti sambandhaḥ| ata ēva bisavat mr̥ṇālavat; taccānēkacchidrayuktaṁ bhavati tadvat| atraiva candrikākāraḥ suśrutē paṭhati– “śūnaṁ yadvartma bahubhiḥ ślakṣṇaiśchidraiḥ samanvitam| vartmāntarē bisamiva bisavartmēti tat smr̥tam||” (su. u. taṁ. a. 3) iti| sātyakirapyāha– “bisasyāpācitasyēva bahumāṁsasirāmukham| bisavartmēti jānīyādduścikitsyaṁ tridōṣajam||” iti||95||
Adhikarana ku~jcanalakShaNam (96) · Śloka 96
vātādyā vartmasaṅkōcaṁ janayanti malā yadā |
tadā draṣṭuṁ na śaknōti kuñcanaṁ nāma tadviduḥ ||96||
View original
वाताद्या वर्त्मसङ्कोचं जनयन्ति मला यदा |
तदा द्रष्टुं न शक्नोति कुञ्चनं नाम तद्विदुः ||९६||
kuñcanalakṣaṇamāha– vātādyā ityādi| malā ityasyābhidhānaṁ duṣṭatvapratipādanārthaṁ, yatō malinīkaraṇānmalā ityucyantē| kuñcanaṁ ca kasyāpi tantrasya mādhavakarēṇa likhitaṁ na sauśrutaṁ, tēna suśrutōktaṣaṭsaptatisaṅkhyā na hīyatē, ēvaṁ vakṣyamāṇē'pi pakṣmaśātē bōddhavyam||96||
Adhikarana pakShmakopalakShaNam (97-98) · Śloka 98
pracālitāni vātēna pakṣmāṇyakṣi viśanti hi |
ghr̥ṣyantyakṣi muhustāni saṁrambhaṁ janayanti ca ||97||
asitē sitabhāgē ca mūlakōṣāt patantyapi |
pakṣmakōpaḥ sa vijñēyō vyādhiḥ paramadāruṇaḥ ||98||
View original
प्रचालितानि वातेन पक्ष्माण्यक्षि विशन्ति हि |
घृष्यन्त्यक्षि मुहुस्तानि संरम्भं जनयन्ति च ||९७||
असिते सितभागे च मूलकोषात् पतन्त्यपि |
पक्ष्मकोपः स विज्ञेयो व्याधिः परमदारुणः ||९८||
pakṣmakōpalakṣaṇamāha– pracālitānītyādi| pracālitāni prakarṣēṇa cālitāni, pratīpīkr̥tānītyarthaḥ| pakṣmāṇi vartmarōmāṇi vātacālitāni santi nētraṁ praviśanti antarmukhāni vartmana ityarthaḥ| tānyasitē kr̥ṣṇamaṇḍalē, sitabhāgē śuklamaṇḍalē vā, akṣi ghr̥ṣyanti gharṣayantītyarthaḥ| ata ēva saṁrambhaṁ śōthaṁ janayanti| mūlakōṣāt pakṣmakōṣāt, patantyapīti ‘pakṣmāṇi’ iti śēṣaḥ, apiśabdānna patanti ca| tridōṣajaścāyaṁ, pracālanē vātamātrakāraṇatvamuktaṁ; tathā ca| candrikākāraḥ pāṭhāntaraṁ paṭhati– “pakṣmāśayagatā dōṣāstīkṣṇāgrāṇi kharāṇi ca| nirvartayanti pakṣmāṇi tairghr̥ṣṭaṁ cākṣi dūyatē|| uddhr̥tairuddhr̥taiḥ śāntiḥ pakṣmabhiścōpajāyatē|” (su. u. taṁ. a. 3) iti| atra pakṣmāśayō vartma| vidēha'pyāha– “yasya vātasambandhēna dōṣāḥ prakupitāstrayaḥ|” ityādinēti| kalyāṇaviniścaya upapakṣma paṭhyatē– “pakṣmōparōdhō vātēna kōṭhō'ntarmukharōmavān| rōmairantarmukhairanyairupapakṣma malaistribhiḥ||” iti| upapakṣmaṇi yādr̥śī pūrvasiddhā tādr̥śī aparā'ntarmukhī pakṣmapaṅktiriti bhēdaḥ; asya pakṣmōparōdhaviśēṣatvāt samānacikitsyatvācca pr̥thagihānabhidhānam||97-98||
Adhikarana pakShmashAtalakShaNam (99) · Śloka 102
vartmapakṣmāśayagataṁ pittaṁ rōmāṇi śātayēt |
kaṇḍūṁ dāhaṁ ca kurutē pakṣmaśātaṁ tamādiśēt ||99||
nava sandhyāśrayāstēṣu vartmajāstvēkaviṁśatiḥ |
śuklabhāgē daśaikaśca catvāraḥ kr̥ṣṇabhāgajāḥ ||100||
sarvāśrayāḥ saptadaśa dr̥ṣṭijā dvādaśaiva tu |
bāhyajau dvau samākhyātau rōgau paramadāruṇau ||101||
bhūya ētān pravakṣyāmi saṅkhyārūpacikitsitaiḥ ||102||
(iti vartmagatāḥ) |
(su. u. taṁ. a. 1) |
View original
वर्त्मपक्ष्माशयगतं पित्तं रोमाणि शातयेत् |
कण्डूं दाहं च कुरुते पक्ष्मशातं तमादिशेत् ||९९||
नव सन्ध्याश्रयास्तेषु वर्त्मजास्त्वेकविंशतिः |
शुक्लभागे दशैकश्च चत्वारः कृष्णभागजाः ||१००||
सर्वाश्रयाः सप्तदश दृष्टिजा द्वादशैव तु |
बाह्यजौ द्वौ समाख्यातौ रोगौ परमदारुणौ ||१०१||
भूय एतान् प्रवक्ष्यामि सङ्ख्यारूपचिकित्सितैः ||१०२||
(इति वर्त्मगताः) |
(सु. उ. तं. अ. १) |
pakṣmaśātalakṣaṇamāha– vartmētyādi| pakṣmāśayō'tra pakṣmamūlam| śātayēdunmūlayēdityarthaḥ| ayaṁ ca kaphapaittikaḥ, kaṇḍūdāhavattvāt| atra kr̥cchrōnmīlanaṁ vāgbhaṭaḥ paṭhati– “rōgān kuryuścalastatra prāpya vartmāśrayāḥ sirāḥ| suptōtthitasya kurutē vartmastambhaṁ savēdanam|| pāṁśupūrṇābhanētratvaṁ kr̥cchrōnmīlanamaśru ca| vimardanāt syācca śamaḥ kr̥cchrōnmīlaṁ vadanti tam||” (vā. u. a. 8) iti| asya cakārēṇa saṅgrahaḥ| pakṣmaṇāṁ vartmāśrayatvādayamaghi vartmarōga ēva| iti vartmagatā ēkaviṁśatirvyādhayaḥ samāptāḥ| iti vartmagatāḥ||99||
Adhikarana puShpikA · Śloka 59
iti śrīmādhavakaraviracitē mādhavanidānē nētrarōganidānaṁ samāptam ||59||
View original
इति श्रीमाधवकरविरचिते माधवनिदाने नेत्ररोगनिदानं समाप्तम् ||५९||
iti śrīkaṇṭhadattakr̥tāyāṁ madhukōśavyākhyāyāṁ nētrarōganidānaṁ samāptam||59||