1. pañcanidānalakṣaṇam

Adhikarana ma~ggalAcaraNam (1) · Śloka 1

pañcanidānalakṣaṇam | praṇamya jagadutpattisthitisaṁhārakāraṇam | svargāpavargayōrdvāraṁ trailōkyaśaraṇaṁ śivam ||1||

śrīgaṇēśāya namaḥ| śaśiruciraharārdhavyaktasaktārdhadēhō diśatu ghanaghanābhaḥ padmanābhaḥ śriyaṁ vaḥ| tridaśasaridaśītadyōtajāvārimadhyabhramibhavamiva nābhau vārijaṁ yasya rējē||1|| bhaṭṭārajējjaṭagadādhara vāpyacandraśrīcakrapāṇibakulēśvarasēnabhōjaiḥ| īśānakārtikasukīra sudhīravaidyairmaitrēyamādhavamukhairlikhitaṁ vicintya||2|| tantrāntarāṇyapi vilōkya mamaiṣa yatnaḥ sadbhirvidhēya iha dōṣavidhau samādhiḥ| martyairasarvavidurairvihitē kva nāma granthē'sti dōṣavirahaḥ sucirantanē'pi||3|| tattadgranthatarubhyō vyākhyākusumarasalēśamāhr̥tya| bhramarēṇēva mayā'yaṁ vyākhyāmadhukōśa ārabdhaḥ||4|| upayuktamihānuktaṁ nidānaṁ mādhavēna yat| granthavyākhyāprasaṅgēna mayā tadapi likhyatē||5|| atha prathitasarvāyurvēdabōdhaviśuddhabuddhiḥ śrīmādhavakarō vikāranikarahētvāditattvabubhutsōtsukacikitsakajanānujighr̥kṣayā vidhitsitagranthasandarbhārambhē tatpratyūhavyūhavyapōhahētuṁ paramāptācāraparamparāpariprāptaṁ svēṣṭadēvatāpraṇāmaṁ prāk prāṇaiṣīt; granthaśrōtr̥̄ṇāmapi viśvēśvaramahēśvarasya praṇāmānuvādamātrādapi vighnōpaśamō bhavatītyabhiprāyēṇa taṁ granthādau nibaddhavān– praṇamyētyādi| atra praśabdō bhaktyatiśayakhyāpakaḥ| nibandhanakriyāpēkṣayā praṇāmasya pūrvakālabhāvitvāt praṇamēḥ ktvāpratyayaḥ| jagacchabdēnōtpattimantaḥ kṣityādayō'bhidhīyantē; tēṣāmutpattau svakāraṇasamavāyē, sthitau katicitkālāvasthānē, saṁhārē pradhvaṁsē, kāraṇaṁ kartāram| svargaḥ sukham, apavargō mōkṣaḥ ātyantikaduḥkhanivr̥ttilakṣaṇaḥ, tayōrdvāramupāyaṁ pradhānakāraṇam| ētēna sakalapuruṣārthahētutvamuktaṁ, sukhāvāptiduḥkhahānivyatiriktasya puruṣārthasyābhāvāt| ata ēva trailōkyaśaraṇaṁ trailōkyarakṣitāram| na cōktajagatsthitikāraṇatvēna paunaruktyaṁ, jagacchabdēnōtpattimatāmēvābhidhānāt| atra tu trailōkyaśabdō bhuvanatrayavarticētanācētanasamūhavācī, lōkaśabdasya bhuvanajanayōrabhidhāyakatvāt| tathā cāmaraḥ– “lōkastu bhuvanē janē” (a. kō. kā. 3 va. 3) iti| trailōkyamiti svārthē ṣyañ; cāturvarṇyavat| harādiparyāyān parityajya śivapadanirdēśēna granthasya tadadhyētr̥̄ṇāṁ ca sakalakalyāṇamabhilaṣan śivapadaṁ nibaddhavān; śivakāritvēnaiva mahēśvarasya śivapadābhidhānamiti||1||

Adhikarana granthasyAbhidheyAdayaH (2-3) · Śloka 3

nānāmunīnāṁ vacanairidānīṁ samāsataḥ sadbhiṣajāṁ niyōgāt | sōpadravāriṣṭanidānaliṅgō nibadhyatē rōgaviniścayō'yam ||2|| nānātantravihīnānāṁ bhiṣajāmalpamēdhasām | sukhaṁ vijñātumātaṅkamayamēva bhaviṣyati ||3||

abhidhēyasambandhaprayōjanōpadēśamantarēṇa prēkṣāvatāṁ na pravr̥ttiḥ syāt iti, atastadabhidhānārthaṁ ślōkadvayamāha– nānētyādi| rōgāṇāṁ viśēṣēṇa vātajatvādisādhyāsādhyatvādirūpēṇa niścayō jñānaṁ yēna sa rōgaviniścayō granthō nibadhyatē'bhidhīyatē, ‘asmābhiḥ’ iti śēṣaḥ| tasya viśēṣaṇam– sōpadravētyādi| saha upadravādibhirvartatē yaḥ sa tathā; ētēna viśēṣaṇadvārēṇa upadravāriṣṭanidānaliṅgasvarūpamabhidhēyamuktaṁ bhavati, ētadvyatiriktasyābhidhēyasyābhāvāt; tathā sati upadravādibhirabhidhēyaiḥ saha granthasya vācyavācakalakṣaṇaḥ sambandhō'yabhihitaḥ| tatra, upadravō rōgārambhakadōṣaprakōpajanyō'nyavikāraḥ, uktaṁ ca carakē– “vyādhērupari yō vyādhirbhavatyuttarakālajaḥ| upakramāvirōdhī ca sa upadrava ucyatē||” iti; niyatamaraṇakhyāpakaṁ liṅgamariṣṭaṁ; nidānaṁ rōgōtpādakō hētuḥ; liṅgaṁ rōgakhyāpakō hētuḥ| tēna ‘liṅgyatē jñāyatē vyādhiranēna’ iti pā.[ “liṅgyantē jñāyantē vyādhayō'nēna” iti vyutpattyā pūrvarūparūpōpaśayasamprāptayō'bhidhīyantē| yadyapi nidānamapi rōgaviśēṣaṁ bōdhayati, tathā'pyutpattijñaptihētutvēna kāraṇadvaividhyapratipādanārthaṁ tasya pr̥thagabhidhānam| ēṣāṁ cōpadravādīnāṁ vistarābhidhānaṁ yathāvasaraṁ kariṣyatē| nanu, rōganidānāditattvamatisūkṣmatvēnāsarvajñasya jñānaviṣayaḥ, tat kathaṁ tadupadēśē prēkṣāvatāṁ pravr̥ttirityata āha– nānāmunīnāmityādi| ētēna granthasya prāmāṇyaṁ pravr̥ttyaṅgatvamuktaṁ bhavati; munayō hi tapōyōgardhibalāttraikālikanikhilajñānaśālinaḥ puruṣātiśayā ucyantē| nanu, yadyēvambhūtaḥ kasyacidgranthō'nyō'pyāstē, tēnaiva vyavahārasiddhēḥ kr̥takāryatvēnāsya niṣprayōjanatā syādityata āha– idānīmityādi| idānīmasmābhirēva prāthamyēna nānāmunīnāṁ vacanairēvaṁvidhō nibandhaḥ kriyatē| samāsata iti saṅkṣēpataḥ| ētēnālpabuddhīnāmativistaratvēnāpravr̥ttyaṅgatādōṣaḥ parihr̥tō bhavati| nanu, kr̥tē'pi granthē'nupādēyapuruṣapraṇītatvēna na kaścidbhiṣak pravartiṣyata iti granthasya vaiyarthyaṁ syādityata āha– sadbhiṣajāṁ niyōgāditi| niyōgō niyōjanam “asmadupakārāya granthaḥ kriyatām” ityēvaṁ prārthanētyarthaḥ; athavā niyōga ājñā, ētēnātmanaḥ savinayatvamuktaṁ bhavatītyarthaḥ| nānātantrētyādi| sukhaṁ yathā bhavati tathā ātaṅkaṁ rōgaṁ vijñātumayamēva granthō bhaviṣyati, ‘kāraṇam’ iti śēṣaḥ| ētēna rōgajñānaṁ prayōjanamityuktaṁ, phalaṁ cāsya cikitsitamiti mantavyam yaduktaṁ carakē– “rōgamādau parīkṣēta tatō'nantaramauṣadham| tataḥ karma bhiṣak paścājjñānapūrvaṁ samācarēt||” iti (ca. sū. a. 20)| nanu, nānāmunīnāṁ vacanairēva rōgajñānaṁ bhaviṣyati, kimanēna tadupajīvinā granthēnētyata āha– alpamēdhasāmiti alpamēdhasām alpabuddhīnām; mahābuddhayō hi ativistaraduradhigamanātantrādhyayanakṣamā bhavanti, na tvalpabuddhaya iti| mahādhiyāmapi ālasyānāsāditadurupapādāśēṣasaṁhitānāmayamēva rōgajñānāya bhaviṣyatītyāha– nānātantrētyādi||2-3||

Adhikarana vyAdherj~jAnopAyAH (4) · Śloka 4

nidānaṁ pūrvarūpāṇi rūpāṇyupaśayastathā | samprāptiścēti vijñānaṁ rōgāṇāṁ pañcadhā smr̥tam ||4|| (vā. ni. a. 1) |

vyādhērjñātavyasya pañca jñānōpāyā bhavantīti tānāha– nidānamityādi| ētē pañca vyastāḥ samastāśca vyādhibōdhakāḥ| na ca samastapakṣē kr̥takaraṇatvaṁ vācyaṁ, pramāṇasamplavasyāpi dr̥ṣṭatvāt| ( anumitavahnau pratyakṣōpamānaśabdānāmapi sthitisattvāt) na yō hyanumānēna pratītō vahniḥ sa ēva pratyakṣāgamābhyāṁ nōpalabhyatē [ na vā nidānādīni prēkṣāvantō yē naivamālōcayēyuḥ; ( kintu yē prēkṣāvantē nidānādīni syurityēva vētsyanti) ēkēnaiva pratipāditō vyādhiriti vayamihōdāsmahē ( na manyāmahē)| kiñca, ēkēna pratipāditē'pi vyādhāvaparē'vaśyamabhidhātavyāḥ, bhinnaprayōjanatvāt| tathāhi– yadi nidānaṁ nōcyatē tadā tatparivarjanaṁ kathaṁ labhyatē? uktaṁ hi suśrutē– “ vātādīnāṁ pratīkāraḥ prōktō vistarataḥ punaḥ| saṅkṣēpataḥ kriyāyōgō nidānaparivarjanam||” iti (su. u. taṁ. a. 1)| kiñca, yathā– mr̥dbhakṣaṇāt pāṇḍurōgaḥ, makṣikābhakṣaṇācca chardiravasīyatē; na tu tathā nidānēna sarvatra niyatarōgādhyavasāyaḥ, jvaragulmādīnāmēkakāraṇatvāt| yadāha carakaḥ– “ēkō hēturanēkasya tathaikasyaika ēva hi| vyādhērēkasya bahavō bahūnāṁ bahavastathā||” iti (ca. ni. a. 8)| api ca kadācit pratyāsannaṁ nidānaṁ bādhitvā viprakr̥ṣṭanidānakr̥tō dōṣasañcayō vyādhiṁ kuryāt, tasmāt kēvalānnidānānna vyādhijñānaṁ bhavatīti pūrvarūpādīnāmupādānamiti vāpyacandraḥ| asati pūrvarūpābhidhānē tatrōktaḥ kriyāviśēṣō na saṅgacchatē| uktaṁ hi carakē– “ jvarasya pūrvarūpē laghvaśanamapatarpaṇaṁ vā||” iti (ca. ni. a. 1)| tathā ca suśrutē– vātikajvarapūrvarūpē ghr̥tapānamiti| tathā'sādhyatvaṁ ca nōpalabhyēta| uktaṁ ca carakē– “pūrvarūpāṇi sarvāṇi jvarōktānyatimātrayā| yaṁ viśanti viśatyēnaṁ mr̥tyurjvarapuraḥsaraḥ|| anyasyāpi ca rōgasya pūrvarūpāṇi yaṁ naram| viśantyanēna kalpēna tasyāpi maraṇaṁ dhruvam||” (ca. i. a. 5) iti| tathā raktapittapramēhayōrviśēṣajñānaṁ ca na jāyatē| uktaṁ ca carakē– “hāridravarṇaṁ rudhiraṁ ca mūtraṁ vinā pramēhasya hi pūrvarūpaiḥ| yō mūtrayēttaṁ na vadēt pramēhaṁ raktasya pittasya hi sa prakōpaḥ||” iti (ca. ci. a. 6)| asati rūpābhidhānē vyādhēraśēṣēṇa svarūpamēva na vyavacchidyatē; kiṁ ca sādhyāsādhyatvaṁ ca na jñāyatē| tathā hi sukhasādhyalakṣaṇē carakaḥ– “hētavaḥ pūrvarūpāṇi rūpāṇyalpāni yasya vai| na ca tulyaguṇō dūṣyō na dōṣaḥ prakr̥tirbhavēt||” iti (ca. sū. a. 10); kaṣṭasādhyalakṣaṇē carakaḥ– “nimittapūrvarūpāṇāṁ rūpāṇāṁ madhyamē balē|” (ca. sū. a. 10) iti; tathā– “sarvasampūrṇalakṣaṇaḥ| sannipātajvarō'sādhyaḥ” (ca. sū. a. 3) iti| asatyupaśayābhidhānē saṅkīrṇalakṣaṇē'nabhivyaktaklaṣaṇē vā vyādhau viśēṣabōdhō na syāt| taduktaṁ carakē– “gūḍhaliṅgaṁ vyādhimupaśayānupaśayābhyāṁ” (parīkṣēta) (ca. vi. a. 4) iti| asatyāṁ ca samprāptau pūrvarūpādipratītasyāpi vyādhēścikitsōpayōginōṁ'śāṁśavikalpanābalakālādērapratītēścikitsāviśēṣō na syāt| tasmāt pañcāpi nidānādayō vaktavyāḥ| pañcavidhamapyētadvyādhyutpattijñaptihētubhūtaṁ nidānaśabdēnōcyatē| yadāha suśrutaḥ– “hētulakṣaṇanirdēśānnidānāni” (su. sū. a. 3) iti| tatraivaṁ nidānaśabdaniruktiḥ– “nirdiśyatē vyādhiranēnēti nidānaṁ”; “diśēḥ pr̥ṣōdarāditvādrūpasiddhiḥ|” iti gadādharaḥ; “niścitya dīyatē pratipādyatē vyādhiranēnēti nidānam||” iti jējjaṭaḥ| bhaṭṭāraharicandrēṇāpi tantrayuktyādivivaraṇaprastāvē ēṣaiva niruktiruktā| niśabdō niścayē| tathā ca vararucērupasargasūtram– “ni niścayaniṣēdhayōḥ” iti| lōkē'pi ‘adya tē nidānaṁ kariṣyāmi’ ityuktē niścayaṁ kariṣyāmītyavagamyatē| nidānamiti karaṇē lyuṭ; tēna ‘vyādhiniścayakaraṇaṁ nidānam’ iti nidānādipañcakasāmānyalakṣaṇam| nidānaśabdō'yaṁ nidānaviśēṣē jātau ca vartatē; yathā– tr̥ṇaśabdaḥ tr̥ṇaviśēṣē tr̥ṇajātau ca vartatē| yattu, bhaṭṭāraharicandrēṇa nidānasthānē– “yā gauḥ sudōhā bhavati na tāṁ nidadīta|” iti vyāsaprayōgamupanyasya nibandhārthō nidānaśabdō vyākhyātaḥ ‘nidīyatē nibadhyatē hētvādisambaddhō vyādhiranēna’ iti kr̥tvā; tattu nidānasthānarūpagranthābhiprāyēṇa, nahi hētvādayō hētvādisambaddhaṁ vyādhiṁ pratipādayanti ||4||

Adhikarana nidAnalakShaNam (5) · Śloka 5

nimittahētvāyatanapratyayōtthānakāraṇaiḥ | nidānamāhuḥ paryāyaiḥ... |5| (vā. ni. a. 1) |

ēṣāṁ nidānādīnāṁ madhyē samānāsamānajātīyavyāvartakaṁ kāraṇarūpanidānasya lakṣaṇamāha– nimittētyādinā paryāyairityantēna| ētaiḥ śabdairyō'rthō'bhidhīyatē tannidānaṁ; yathā– “buddhirupalabdhirjñānamityanarthāntaram|” (nyā. da. pra. ā. sū. 15) iti| nanu, kiṁ militairēkaikaśō vā? nādyaḥ, ēkārthābhidhāyināṁ śabdānāṁ militānāmaprayōgāt; dvitīyaścēttadā savyabhicāraḥ; nimittasya śakunādau, hētōḥ prayōjakē kartari, āyatanasya sthānē, pratyayasya laḍādau, utthānasya udgamanōtsargayōśca darśanāt| naivaṁ, śakunādīnāṁ nimittādibhiḥ sarvairanabhidhānāt| ata ēvāha– paryāyairiti| nahi tēṣāṁ tē paryāyāḥ, yataḥ kramēṇaikārthavācakāḥ śabdāḥ parasparaṁ paryāyā ucyantē| tasmānnimittādiśabdaiḥ paryāyairabhidhīyamānatvaṁ nidānatvam| ētacca paryāyakathanaṁ śāstrē vyavahārārtham| idaṁ tu saṅkṣēpatō lakṣaṇam– “sētikartavyatākō rōgōtpādakahēturnidānam|” iti| yanmatē dōṣētikartavyatārūpā samprāptiriṣyatē tanmatē samprāptivyudāsārthaṁ ‘sētikartavyatāka’ iti padaṁ, tasyā dōṣētikartavyatārūpāyā itikartavyatāntarābhāvāt| yanmatē vyādhijanma samprāptiḥ, tanmatē ‘vyādhyutpattihēturnidānam’ iti lakṣaṇam| ubhayatrāpi ‘utpatti’ ētatpadaṁ jñaptihētupūrvarūpādivyavacchēdārtham| sa ca hēturanēkadhā; tatra prathamaścaturvidhaḥ, yadāha upakalpanīyādhyāyē haricandraḥ– “sannikr̥ṣṭaviprakr̥ṣṭavyabhicāriprādhānikabhēdāccaturdhā|” iti| sannikr̥ṣṭō yathā– naktandinartubhuktāṁśā dōṣaprakōpasya hētavaḥ, na tē cayādikamapēkṣantē| viprakr̥ṣṭō yathā– “hēmantē nicitaḥ ślēṣmā vasantē kapharōgakr̥t|” (su. u. taṁ. a. 64); kiṁvā sannikr̥ṣṭō jvarasya rūkṣādisēvā, viprakr̥ṣṭō rudrakōpaḥ| vyabhicārī yathā– yō durbalatvādvyādhyadhikaraṇāsamarthaḥ| yadāha carakaḥ– “( nidānādiviśēṣā) abalīyāṁsō'thavā'nubandhnanti, na tadā vikārābhinirvr̥tiḥ|” iti (ca. ni. a. 4)| prādhānikō yathā– viṣādiḥ; trividhō vā, asātmyēndriyārthasaṁyōgaprajñāparādhapariṇāmabhēdāt| tatra, asātmyēndriyārthasaṁyōgō'yōgātiyōgamithyāyōgayuktā rūparasādayaḥ, prajñāparādhō mithyājñānādiḥ, pariṇāmō'yōgādiyuktā r̥tusvabhāvajāḥ śītādayaḥ| “adharmasya ca rōgahētōratraivāntarbhāvaḥ” iti bhaṭṭāraharicandraḥ, tasyāpi kālāntarapariṇatasya duḥkhakartr̥tvāt| cakrastu prajñāparādhē tasyāntarbhāvamāha; mithyājñānakr̥tabrahmavadhādijanmanō'dharmasya prajñāparādha ēva mūlaṁ; balābalaṁ tvatra na nirūpyatē, rōgakāraṇatvēnādharmasya sarvathā siddhatvāditi| dōṣavyādhyubhayahētubhēdācca sa trividhaḥ| dōṣahētavō yathā– cayaprakōpapraśamanimittā yathartūtpannā madhurādayaḥ| vyādhihētavō yathā– mr̥dbhakṣaṇaṁ pāṇḍurōgasya kāraṇam| yadyapi mr̥dapi dōṣaṁ prakōpayatyēva; yaduktaṁ carakē– “kaṣāyā mārutaṁ, pittamūṣarā, madhurā kapham|” iti (ca. ci. a. 16) tathā'pi tajjairdōṣaiḥ pāṇḍurōga ēvārabhyatē na tvanyō vikāra iti vyādhihētutā bhavati| ubhayahēturyathā vātaraktē– “hastyaśvōṣṭrairgacchataścāśnataśca” (su. ni. a. 1) ityādi| tatra yadyapi dōṣaprakōpapūrvakamēva vyādhijananaṁ, tathā'pi dōṣavadvyādhāvapi tasya kāraṇatvamiti bōdhayati| tēna tatra na vyādhiharamātraṁ bhēṣajaṁ prayōjyaṁ, kintūbhayapratyanīkam| na ca vācyaṁ kāraṇabhūtadōṣanivr̥ttyaiva kāryabhūtasya vyādhērnivr̥ttiriti; yataḥ pratiniyataśaktikāni bhēṣajadravyāṇi bhavanti; kathamanyathā ślaiṣmikatimirē ślēṣmaharamēva vamanaṁ na prayujyatē| yaduktaṁ suśrutē– “na vāmayēttaimirikaṁ na gulminaṁ na cāpi pāṇḍūdararōgapīḍitam|” (su. ci. a. 33) iti| sa ēvōtpādakavyañjakabhēdācca dvidhā| tatrōtpādakō yathā– hēmantajō madhurarasaḥ kaphasya| vyañjakō yathā– tasyaiva kaphasya vyañjakō vasantē sūryasantāpaḥ iti bhaṭṭāraharicandraḥ| tatra vyañjakaḥ prēraka ityarthaḥ| bāhyābhyantarabhēdācca dvidhā| tatra bāhyā āhārācārakālādayaḥ| ētadabhiprāyēṇa tīsaṭācāryaḥ– “vyāyāmādapatarpaṇāt prapatanādbhaṅgāt kṣayājjāgarādvēgānāṁ ca vidhāraṇādatiśucaḥ śaityādatitrāsataḥ| rūkṣakṣōbhakaṣāyatiktakaṭukairēbhiḥ prakōpaṁ vrajēdvāyurvāridharāgamē pariṇatē cānnē'parāhṇē'pi ca|| kaṭvamlōṣṇavidāhitīkṣṇalavaṇakrōdhōpavāsātapastrīsamparkatilātasīdadhi-surāśuktāranālādibhiḥ| bhuktē jīryati bhōjanē ca śaradi grīṣmē sati prāṇināṁ madhyāhnē ca tathā'rdharātrisamayē pittaṁ prakōpaṁ vrajēt|| gurumadhurarasātisnigdhadugdhēkṣubhakṣyadravadadhidinanidrāpūpasarpiṣprapūraiḥ| tuhinapatanakālē ślēṣmaṇaḥ samprakōpaḥ prabhavati divasādau bhuktamātrē vasantē||” (ca. ka. a. 29-31) iti| ābhyantarā yathā– dōṣā dūṣyāśca| tatra dōṣō'pi prakupitaḥ prākr̥tādibhēdādanēkadhā| prākr̥tō yathā– vasantē ślēṣmā, śaradi pittaṁ, prāvr̥ṣi vāyuḥ| vaikr̥tastu yathā– vasantē pittaṁ vāyurvā, varṣāsu kaphaḥ pittaṁ vā, śaradi kaphō vāyurvā| asya prayōjanaṁ sukhasādhyatvādi| yaduktaṁ carakē– “prākr̥taḥ sukhasādhyastu vasantaśaradudbhavaḥ|” (ca. ci. a. 3) ityādi| anubandhyānubandhabhēdācca dvidhā| anubandhyaḥ pradhānam, anubandhō'pradhānam| yadāha carakaḥ– “svatantrō vyaktaliṅgō yathōktasamutthānōpaśamō bhavatyanubandhyaḥ, tadviparītalakṣaṇastvanubandhaḥ|” (ca. vi. a. 6) iti| asya prayōjanaṁ saṁsargajē vyādhāvanubandhyō viśēṣēṇa cikitsyō'nubandhāvirōdhēna| taduktaṁ carakē– “tatrōpadravasya prāyaḥ pradhānapraśamāt praśamaḥ|” (ca. ci. a. 21) iti| upadravō'nubandhaḥ| prakr̥tivikr̥titō yathā– vātaprakr̥tērvātarōgaḥ kaṣṭasādhyō bhavati, kaphapittaprakr̥tēstu sukhasādhyaḥ| yadāha sukhasādhyalakṣaṇē carakaḥ– “na ca tulyaguṇō dūṣyō na dōṣaḥ prakr̥tirbhavēt” (ca. sū. a. 10) iti| āśayāpakarṣatō yathā– yadā svamānasthitamēva dōṣaṁ svāśayādākr̥ṣya vāyuḥ sthānāntaraṁ gamayati tadā svamānasthō'pi sa vikāraṁ janayati| yadāha carakaḥ– “prakr̥tisthaṁ yadā pittaṁ mārutaḥ ślēṣmaṇaḥ kṣayē| sthānādādāya gātrēṣu yatra yatra visarpati|| tadā bhēdaśca dāhaśca tatra tatrānavasthitaḥ| gātradēśē bhavatyasya śramō daurbalyamēva ca||” iti (ca. sū. a. 17)| asya prayōjanaṁ vātasyaiva tatra viguṇasya svasthānānayanaṁ kāryaṁ, natu pittasya hrāsanaṁ; “yē tvēnāṁ pittasya sthānākr̥ṣṭiṁ na vidanti, tē dāhōpalambhēna pittavr̥ddhiṁ manyamānāḥ pittaṁ hrāsayantaḥ pittakṣayalakṣaṇaṁ rōgāntaramēvōtpādayanta āturamatipātayanti|” iti bhaṭṭāraharicandraḥ| anyē tvāhuḥ– bhrājakādibhēdēna sarvadēhasthitē pittē yadā svāśayākr̥ṣṭaṁ pittamavayavāntaramanilēna prāpitaṁ tadā tadavayavāntarasthaṁ pittamāgantupittasambandhēnādhikamēva jātaṁ, tataśca pittavr̥ddhilakṣaṇaivēyaṁ duṣṭirna duṣṭyantaram, anyathā dāha ēva na syāt nahi svamānasthō dōṣō vikāraṁ janayatīti| bhaṭṭāraharicandrasya tvayamabhiprāyaḥ– yadyapyēvaṁ tathā'pi cikitsābhēdārthaṁ vr̥ddhikṣayavyatiriktasthānāntaragatirūpō duṣṭiviśēṣō'vaśyamēvēṣṭavyaḥ, anyathā vr̥ddhaṁ pittamiti matvā virēcanaṁ pittahrāsanaṁ vā kāryaṁ, naca tattatra yōgyaṁ, kiṁ tu svasthānānayanam| yaccōktaṁ carakēṇa– “kṣayaḥ sthānaṁ ca vr̥ddhiśca vijñēyā trividhā gatiḥ|” (ca. sū. a. 17) ityādi, tat prāyikamiti| gatitō yathā– gatirdōṣāṇāṁ kṣīṇavr̥ddhatvādayaḥ| yaduktaṁ carakē “kṣayaḥ sthānaṁ ca vr̥ddhiśca dōṣāṇāṁ trividhā gatiḥ| ūrdhvaṁ cādhaśca tiryakca vijñēyā trividhā parā|| trividhā cāparā kōṣṭhaśākhāmarmāsthisandhiṣu|” (ca. sū. a. 17) iti|| atra sthānamiti samatvam| tatra kṣayādilakṣaṇaṁ yathā– “dōṣāḥ pravr̥ddhāḥ svaṁ liṅgaṁ darśayanti yathābalam| kṣīṇā jahati svaṁ liṅgaṁ, samāḥ svaṁ karma kurvatē||” (ca. sū. a. 17)– iti| svaṁ liṅgamiti kupitasya vāyō raukṣyādayō dharmāḥ, karmāṇi ca sraṁsaśūlādīni| yadāha carakapāṭhasaṁvādī sudāntasēnaḥ– “ādhmānastambharaukṣyasphuṭanavimathanakṣōbhakampapratōdāḥ, kaṇṭhadhvaṁsāvasādau śramakavilapanaṁ sraṁsaśūlaprabhēdāḥ| pāruṣyaṁ karṇanādō viṣamapariṇatibhraṁśadr̥ṣṭipramōhā, vispandōdghaṭṭanāni glapanamaśayanaṁ tāḍanaṁ pīḍanaṁ ca|| nāmōnnāmau viṣādō bhramaparipatanaṁ jr̥mbhaṇaṁ rōmaharṣō, vikṣēpākṣēpaśōṣagrahaṇaśuṣiratācchēdanaṁ vēṣṭanaṁ ca| varṇaḥ śyāvō'ruṇō vā tr̥ḍapi ca mahatī svāpaviślēṣasaṅgā, vidyāt karmāṇyamūni prakupitamarutaḥ syāt kaṣāyō rasaśca|| visphōṭāmlakadhūmakāḥ pralapanaṁ svēdasrutirmūrchanaṁ, daurgandhyaṁ daraṇaṁ madō visaraṇaṁ pākō'ratistr̥ḍbhramau| ūṣmā'tr̥ptitamaḥ pravēśadahanaṁ kaṭvamlatiktā rasā, varṇaḥ pāṇḍuvivarjitaḥ kvathitatā karmāṇi pittasya vai|| tr̥ptistandrā gurutā staimityaṁ kaṭhinatā malādhikyam| snēhāpaktyupalēpāḥ śaityaṁ kaṇḍūḥ prasēkaśca|| carakartr̥tvaṁ śōthō nidrādhikyaṁ rasau paṭusvādū| varṇaḥ śvētō'lasatā karmāṇi kaphasya jānīyāt|| dvidōṣaliṅgaḥ saṁsargaḥ sannipātastriliṅgakaḥ|” iti| liṅgajñānaprayōjanaṁ ca cikitsābhēdārtham| yadāha suśrutaḥ– “kṣīṇā vardhayitavyāḥ, vr̥ddhā hrāsayitavyāḥ, samāḥ pālayitavyāḥ” (su. ci. a. 33)– iti| ūrdhvādigatiryathā– ūrdhvagaṁ raktapittamityādi| asya prayōjanaṁ raktapittasyōrdhvagasya virēcanam, adhōgasya vamanam| yathōktaṁ carakē– “ pratimārgaṁ ca haraṇaṁ raktapittē vidhīyatē|” (ca. ni. a. 2) iti| yastu gatibhēdānabhijñaḥ saḥ “virēkaḥ pittaharāṇāṁ” (ca. sū. a. 25) iti vacanādadhōgē raktapittē virēkaṁ prayuñjāna āturasyānarthamēvōtpādayati; jvarādiṣu tiryagdōṣagatiṣu yathōktaṁ cikitsitamiti| vr̥ddhā dōṣāḥ kadācit kōṣṭhaṁ, kadācicchākhāḥ, kadācinmarmāsthisandhīnāśritya rujanti; marmāsthisandhiṣu gatiḥ kr̥cchrasādhyatvōpādakatvādēkatvēna nirdiṣṭā| kōṣṭha āmāśayādiḥ, śākhā raktādayō dhātavastvakcēti, carakakr̥taivēyaṁ sañjñā| kōṣṭhādyabhidhānaprayōjanaṁ cikitsābhēdārtham| yathōktaṁ carakē– “āmāśayagatē vātē kaphē pakvāśayāśritē| rūkṣapūrvō hitaḥ svēdaḥ snēhapūrvastathaiva ca||” (ca. sū. a. 14); tathā– “santataṁ rasaraktasthaḥ sō'nyēdyuḥ piśitāśritaḥ|” (su. u. taṁ. a. 39) ityādi; tathā– “nāgnikarmōpadēṣṭavyaṁ snāyumarmavraṇēṣu ca|” (ca. ci. a. 25) iti| ētē ca dōṣāḥ sāmatvanirāmatvābhyāmapi jñātavyāḥ| yaduktam– “ūṣmaṇō'lpabalatvēna dhātumādyamapācitam| duṣṭamāmāśayagataṁ rasamāmaṁ pracakṣatē|| āmēna tēna saṁyuktā dōṣā dūṣyāśca dūṣitāḥ| sāmā ityupadiśyantē yē ca rōgāstadudbhavāḥ|| srōtōrōdhabalabhraṁśagauravānilamūḍhatāḥ| ālasyāpaktiniṣṭhīvamalabhēdāruciklamāḥ|| liṅgaṁ malānāṁ sāmānāṁ nirāmāṇāṁ viparyayaḥ|” (vā. sū. a. 13)| “vāyuḥ sāmō vibandhāgnisādatandrāntrakūjanaiḥ|| vēdanāśōthanistōdaiḥ kramaśō'ṅgāni pīḍayēt| vicarēdyugapaccāpi gr̥hṇāti kupitō bhr̥śam| snēhādyairvr̥ddhimāpnōti sūryamēghōdayē niśi| nirāmō viśadō rūkṣō nirvibandhō'lpavēdanaḥ|| viparītaguṇaiḥ śāntiṁ snigdhairyāti viśēṣataḥ| durgandhaṁ haritaṁ śyāvaṁ pittamamlaṁ sthiraṁ guru|| amlikākaṇṭhahr̥ddāhakaraṁ sāmaṁ vinirdiśēt| ātāmraṁ pittamatyuṣṇaṁ rasē kaṭukamasthiram|| pakvaṁ vigandhaṁ vijñēyaṁ rucipaktr̥balapradam| āvilastantulaḥ styānaḥ kaṇṭhadēśē'vatiṣṭhatē| sāmō balāsō durgandhaḥ kṣududgāravighātakr̥t|| phēnavān piṇḍitaḥ pāṇḍurniḥsārō'gandha ēva ca| pakvaḥ sa ēva vijñēyaśchēdavān vaktraśuddhikr̥t||” iti| asya prayōjanaṁ sāmē pācanaṁ, nirāmē śamanamiti| ētē ca dōṣāḥ parasparasambaddhāstaratamādibhēdēna dviṣaṣṭidhā bhavanti| tadudāharaṇāni vistaratvāpattēratra na likhyantē, sauśrutadōṣabhēdavikalpādhyāyē (su. u. taṁ. a. 66) draṣṭavyāni| uktahētudōṣabhēdayōḥ saṅgrahaślōkau– “catvārō vyabhicāridūranikaṭaprādhānikatvāt, punastē'sātmyēndriyakārthayukpariṇatiprajñāparādhāttridhā| rugdōṣōbhayakāraṇādapi tathā, dvau vyañjakōtpādakau, bāhyābhyantarabhēdatō'pi kathitā hētōḥ prabhēdā amī|| dōṣasya ca prākr̥tavaikr̥tābhyāṁ, bhēdō'nubandhyādapi cānubandhāt| tathā prakr̥tyaprakr̥titvayōgāttathā''śayākarṣavaśādgatēśca||” iti nidānam|5|–

Adhikarana pUrvarUpalakShaNam (5-6) · Śloka 6

...prāgrūpaṁ yēna lakṣyatē ||5|| utpitsurāmayō dōṣaviśēṣēṇānadhiṣṭhitaḥ | liṅgamavyaktamalpatvādvyādhīnāṁ tadyathāyatham ||6|| (vā. ni. a. 1) |

nidānānantarīyakatvāt pūrvarūpādīnāṁ tadanantaraṁ prāgrūpamāha– prāgrūpamityādi| dvividhaṁ hi pūrvarūpaṁ bhavati, sāmānyaṁ viśiṣṭaṁ ca| tatra sāmānyaṁ yēna dōṣadūṣyasammūrchanāvasthājanitēna bhāvijvarādivyādhimātraṁ pratīyatē, na tu vātādijanitatvādiviśēṣaḥ| yathā– ‘śramō'ratirvivarṇatvaṁ’ (su. u. taṁ. a. 39); ityādi, tathā dēvaguruvipradvēṣādi; sāmānyābhiprāyēṇaivata tantrāntaram– “vyādhērjātirbubhūṣā ca pūrvarūpēṇa lakṣyatē| bhāvaḥ kimātmakatvaṁ ca lakṣyatē lakṣaṇēna hi||” iti| tathā''ha parāśaraḥ– “pūrvarūpaṁ nāma yēna bhāvivyādhiviśēṣō lakṣyatē na tu dōṣaviśēṣaḥ|” iti| viśiṣṭaṁ yathā– uraḥkṣatādau liṅgānyēva vātādijānyavyaktāni| yaduktaṁ tatraiva– “avyaktaṁ lakṣaṇaṁ tasya pūrvarūpamiti smr̥tam|” (ca. ci. a. 11) iti tathā suśrutaḥ– “sāmānyatō viśēṣāttu jr̥mbhā'tyarthaṁ samīraṇāt| pittānnayanayōrdāhaḥ kaphādannārucistathā||” iti (su. u. taṁ. a. 39) hārītē'pyuktam– “iti pūrvarūpamaṣṭānāṁ jvarāṇāṁ sāmānyataḥ, viśēṣatastu jr̥mbhāṅgamardabhūyiṣṭhaṁ hr̥dayōdvēgi vātajam|” ityādi| nanu, cātyarthaṁ vyaktatvaṁ tataśca jr̥mbhādērapi rūpatvaṁ prasajyēta; yadvakṣyati– “tadēva vyaktatāṁ yātaṁ rūpamityabhidhīyatē|” (vā. ni. a. 1) iti| ucyatē– yathā śramādaya itararōgavyatiriktaṁ bhāvijvaramātraṁ bōdhayanti na tu vātajatvādiviśēṣamityatastēṣāmavyaktatvaṁ, tathā pittādijvaravyatiriktaṁ bhaviṣyadvātajvaramātraṁ bōdhayanti jr̥mbhādayaḥ, na tu vātasya rūkṣaśītadhātukṣayāvaraṇādijanyatvarūpaviśēṣaṁ bōdhayanti; ityatō'vyaktavātajvarabōdhakatvādavyaktatvamēva jr̥mbhādīnāmiti jējjaṭavāpyacandramādhavakarakārtikakuṇḍādayō vyācakṣatē| anyē tvāhuḥ– prabhūtāvyaktapūrvarūpasahacaritasya vyaktasyāpi jr̥mbhādēḥ pūrvarūpavyapadēśaḥ; yathā– māṣarāśiḥ; chatriṇō gacchantyēvamādi| na ca vyaktatvēna rūpādabhēdaḥ; niyamēna pūrvarūparūpayōrbhāvivartamānavyādhibōdhakatvāditi| tatra viśiṣṭaṁ prāgrūpaṁ rūpāvasthāyāmanuvartatē ēva, tasyaivābhivyaktasya rūpatvāt; na tu dōṣadūṣyasammūrchanāvasthājanitaṁ rōmaharṣabālapradvēṣādikaṁ niyamēnānurvatē, yadyanuvartēta tadā sarvajvarāṇāmasādhyatvaṁ prasajyēta| ētadabhiprāyēṇa, “pūrvarūpāṇi sarvāṇi jvarōktānyatimātrayā| yaṁ viśanti viśatyēnaṁ mr̥tyurjvarapuraḥsaraḥ||” (ca. i. a. 5)– iti carakavacanamityāhuḥ| tadēvaṁ dvividhē pūrvarūpē vyavasthitē sāmānyapūrvarūpamāha– prāgrūpamityādi| yēna śramādinā, utpitsuḥ sāmagrīsākalyādutpādēcchuḥ, āmayō rōgaḥ, dōṣaviśēṣēṇa vātādijanyāsādhāraṇavēpathvādinā, anadhiṣṭhitō'sambaddhō, lakṣyatē jñāyatē, tat prāgrūpamiti| viśiṣṭaprāgrūpamāha– liṅgamavyaktamalpatvādvyādhīnāṁ tadyathāyathamiti| prāgrūpamityanēna pūrvōktēna sambandhaḥ| liṅgaṁ lakṣaṇam; avyaktaṁ nātyabhivyaktam, atra hēturalpatvādaṇutvāt, natvāvaraṇādiyōgādavyaktamityarthaḥ; yathāyathaṁ yasya vyādhēryadrūpaṁ tadēvāvyaktaṁ tasya pūrvarūpamityarthaḥ| anyē tu pūrvarūpalakṣaṇamāhuḥ– “sthānasaṁśrayiṇaḥ kruddhā bhāvivyādhiprabōdhakam| dōṣāḥ kurvanti yalliṅgaṁ pūrvarūpaṁ taducyatē||” iti| tannātiyuktaṁ, rājayakṣmaṇaḥ pūrvarūpasya tr̥ṇakēśanipātādēradr̥ṣṭajanyasyāvyāpakatvāt| yadāha carakaḥ– “yakṣmiṇāṁ ghūṇakēśānāṁ tr̥ṇānāṁ patanāni ca| prāyō'nnapānē, kēśānāṁ nakhānāṁ cābhivardhanam||” (ca. ci. a. 8) iti| na ca tadapi dōṣajaṁ, dōṣāṇāṁ tr̥ṇādibhirasambandhāt, asambaddhasya ca bhāvasya kāraṇatvēnādr̥ṣṭatvāt; paramparayā tu sambandhakalpanayā'tiprasaṅgāt, sarvaṁ sarvasya kāraṇaṁ syāt| ētaddōṣaparijihīrṣayaiva paramakuśalēna vāgbhaṭēnādr̥ṣṭadōṣajasarvapūrvarūpōpasaṅgrāhakaṁ yēnētipadaṁ nibaddhamiti carakēnōktaṁ matvā tadīyapūrvarūpalakṣaṇamēva mādhavakarō likhitavān| saṅkṣēpatastu lakṣaṇam– “bhāvivyādhibōdhakamēva liṅgaṁ pūrvarūpam|” iti| ēvakārēṇa nidānōpaśayayōḥ samprāptēśca dōṣētikartavyatārūpāyā vyavacchēdaḥ, tēṣāṁ tajjātīyānāmutpannānutpannavyādhibōdhakatvāt| tathā hi– nidānaṁ mr̥dbhakṣaṇarūpaṁ bhāvipāṇḍurōgamanupaśayarūpaṁ ca vartamānaviśiṣṭavyādhiṁ bōdhayati; upaśayō'pi pūrvarūpāvasthāprayuktō bhāviviśiṣṭavyādhiṁ jñāpayati, rūpāvasthāprayuktaśca vartamānaviśiṣṭavyādhiṁ jñāpayati; samprāptiśca pūrvarūpasya madhyāhnādāvutpattiprakōpābhyāṁ bhaviṣyadviśiṣṭavyādhiṁ, rūpasya ca madhyāhnaprakōpādinā vartamānaviśiṣṭavyādhiṁ jñāpayati; ityēṣāmutpannānutpannavyādhibōdhakatvam| nanu, yadā pūrvarūpaviśēṣaṁ smr̥tvōtpannavyādhērviśēṣāvadhāraṇaṁ tadā pūrvarūpamapi vartamānavyādhibōdhakaṁ, yathōktaṁ raktapittapramēharūpasandēhē carakēṇa– “hāridravarṇaṁ rudhiraṁ ca mūtraṁ vinā pramēhasya hi pūrvarūpaiḥ|” (ca. ci. a. 6) ityādi| atrōcyatē– kiṁ vyādhijanmanaḥ pūrvaṁ pūrvarūpaṁ gr̥hītaṁ na vā? ādyē bhāvivyādhibōdhakatvamēva; dvitīyē smaraṇōtpattirēva na syāt, anubhavābhāvāt| athōcyatē– pūrvarūpaṁ dantādīnāṁ malāḍhyatvādirūpaṁ svarūpēṇānubhūtamēva, kintu pramēhapūrvarūpatayā na pratibhātam; utpannē tu vyādhau tat smr̥taṁ pramēhaviśēṣamavadhārayati| ēvaṁ tarhi pūrvarūpasmaraṇaṁ kāraṇaṁ na tu pūrvarūpaṁ, rūpāvasthāyāṁ tasya vyapagatatvāt| smaraṇaṁ na pramāṇamiti cēt, satyaṁ; kintu (pūrvānubhavajanitasaṁskārōpasthita)smaraṇasahakr̥taṁ pūrvarūpaṁ vyādhiviśēṣabōdhakaṁ, na tu kēvalaṁ smaraṇaṁ; yathā– saṁskārōpasthāpitasmaraṇasahakr̥taṁ cakṣuḥ pratyabhijñāyāṁ prāgavasthāviśiṣṭaghaṭāvabōdhakam– sō'yaṁ ghaṭa iti| ēvaṁ smaraṇavadāptōpadēśē'pi vācyaṁ, tasya ca liṅgapadēna vyudāsaḥ; bhāvipadēna rūpasya; liṅgapadēna cakṣurādēḥ, tasya ghaṭajñānādisādhāraṇatvēnāliṅgatvāt; asādhāraṇaṁ hi liṅgaṁ bhavati| ētacca pūrvarūpamavidyamānasyāpi vyādhērliṅgaṁ bhavatyēva; yathā– viśiṣṭamēghōdayō vr̥ṣṭēḥ| iti pūrvarūpam||5-6||

Adhikarana rUpalakShaNam (7) · Śloka 7

tadēva vyaktatāṁ yātaṁ rūpamityabhidhīyatē | saṁsthānaṁ vyañjanaṁ liḍgaṁ lakṣaṇaṁ cihnamākr̥tiḥ ||7|| (vā. ni. a. 1) |

yadyapi pūrvarūpānantaraṁ samprāptirbhavati, tathā'pi vyādhisvarūpajñānārthaṁ rūpamāha– tadēvētyādi| tadēva pūrvarūpamēva| vyaktatāmudbhūtatāmiti| nanu vyaktatvaṁ pūrvarūpasya kiṁ kārtsyēna, ēkadēśēna vā? ādyē sarvajvarāṇāmasādhyatvaṁ syāt; yaduktaṁ carakē– “pūrvarūpāṇi sarvāṇi” (ca. i. a. 5) ityādi; dvitīyē hi “jr̥mbhā'tyarthaṁ samīraṇāt| pittānnayanayōrdāhaḥ” (su. u. taṁ. a. 39) ityādērapi pūrvarūpasya rūpatvaprasaṅgaḥ? naivam, anabhyupagamānna kr̥tsnasya nāpyēkadēśasya, kintvanirdhāritaikatvānēkatvaviśēṣasya pūrvarūpamātrasya vyaktasya vyādhērliṅgatvaṁ; yathā– tārṇapārṇādiviśēṣavirahēṇa dhūmamātrasya vahnibōdhakatvam| ēvaṁ vyavasthitē yadā sarvasyābhivyaktistadā na sādhyatvam, anyathā tu sādhyatvam| na ca jr̥mbhādē rūpatvaprasaṅgaḥ, tasya prāgēva vyaktatvāt; avyaktaṁ sadvyaktatāṁ yātaṁ tasya rūpatvēnābhidhānāt; aparaprabhūtāvyaktaliṅgasahacaritatvēna pūrvarūparūpayōrasamānakālatvēna ca rūpatvāyōgāditi īśvarasēnastvāha– “ vyādhēḥ svarūpaṁ yadvyaktaṁ tadrūpam” iti| tanna, vikalpāsahatvāt| tathā hi– svarūpamiti kiṁ svaṁ rūpaṁ svarūpam? āhōsvit svīyaṁ rūpaṁ svarūpaṁ? svīyamapi dharmaḥ, kāryaṁ vā? na tāvat svarūpaṁ, svātmani kriyāvirōdhāt; rūpaṁ hi vyādhipratipattinimittamuktaṁ, taccēd vyādhisvabhāva ēva tarhi vyādhisvabhāvādēva vyādhisvabhāvaḥ pratīyata iti vyaktaḥ svātmani kriyāvirōdhaḥ| nāpi dharmaḥ, carakōktakr̥ṣṇatvaṅnakhaviṇmūtratvādērarśōrūpatvānupapattēḥ| nahi kr̥ṣṇatvaṅnakhādikamarśōdharmaḥ, atanniṣṭhatvāt; dharmāṇāṁ ca dharminiṣṭhatvāt, anyathā'tiprasaṅgāt| nāpi kāryam, upadravādērapi rūpatvaprasaṅgāt| tadapi kr̥cchrasādhyāsādhyavyādhērliṅgamiti cēt, naivam; asādhyatvādērēva talliṅgaṁ, na tu vyādhēḥ; tasya pūrvamēva jñātatvād, bhēdēnōpādānācca; taduktam– “sōpadravāriṣṭanidānaliṅgō nibadhyatē rōgaviniścayō'yam|” iti, nanu, upadravō na vyādhēḥ kāryaṁ, kintu vyādhyārambhakadōṣasya; yaduktaṁ suśrutē– “sa tanmūlamūla ēvōpadravasañjñakaḥ|” iti (su. sū. a. 35); vyācakṣatē ca ṭīkākr̥taḥ– “ tanmūlaṁ tasya vyādhērmūlaṁ dōṣarūpaṁ mūlaṁ yasya sa tanmūlaḥ|” iti| naivam, apacārēṇa mūlabhūtadōṣōpabr̥ṁhaṇalabdhabalaścēdvyādhirupadravaṁ karōti tēna ‘ tanmūlamūla’ ityuktavān| ata ēvāha carakaḥ– “kaściddhi rōgō rōgasya hēturbhūtvā praśāmyati|” (ca. ni. a. 8) ityādi| sarvamēvaitatsvarūpaśabdavācyaṁ kvacitkiñciditi; tathā ca sati na vyabhicāra iti kēcit| tathā'pi vyavasthāmātraṁ syānna tu lakṣaṇam, ēkasya sakalarūpasaṅgrāhakasya dharmasyābhāvāt, upadravasyāpi vyādhisvarūpatvāpattēścēti| tasmāt “utpannavyādhibōdhakamēva liṅgaṁ rūpam” iti lakṣaṇam| ‘utpanna’ iti padaṁ pūrvarūpavyavacchēdārtham; ēvakārēṇa nidānasamprāptyupaśayā vyavacchidyantē, tēṣāmutpannānutpannavyādhibōdhakatvāt; tacca darśitamēva; liṅgapadēna cakṣurādērvyudāsaḥ; yanmatē vyādhijanmarūpā samprāptistanmatē tasyā liṅgapadēna vyavacchēdaḥ, na hi sā vyādhijñānē liṅgaṁ, kintu kāraṇamātram| śāstrē vyavahārārthaṁ nidānavallakṣaṇārthaṁ ca rūpaparyāyānāha– saṁsthānamityādi| nanu, rūpēṇa vyādhirjñāyatē, na ca rūpavyatirēkēṇa vyādhirupalabhyatē; yatō militā arucyādaya ēva jvaraḥ, kāsādyēkādaśarūpāṇyēva rājayakṣmā| ucyatē– naivaṁ, tathāvidhadōṣadūṣyasammūrchanāviśēṣō jvarādirūpō vyādhiḥ, tatkāryāścārucyādayaḥ ; kiñca arucyādaya ēva pratyēkaśō rūpāṇi, tatsamudāyō vyādhiḥ, yataḥ samudāyibhyō'nya ēva samudāyaḥ, yathā– khadiratarūṇāṁ vanamiti; anyē tu rāhōḥ śiraḥ, śilāputrasya śarīramitivadasatyapi bhēdē bhēdavivakṣayā samarthayanti; naiyāyikāstu tatrāpi bhēdamāpādayanti| nanu, “vikārō duḥkhamēva ca|” iti (ca. sū. a. 9) carakavacanādduḥkhasyātmaguṇasya kathamarucyādisamudāyatvaṁ? naivaṁ, duḥkhayatīti duḥkhamiti vyutpattyā duḥkhahētōrdhātuvaiṣamyādērvyādhitvasvīkārāt| arucyādayastu svarūpēṇa vikārā ēva, yadā tvanyapratipādakāstadā liṅgānyēvōcyantē| yadāha carakaḥ– “jñānārthaṁ yāni cōktāni vyādhiliṅgāni saṅgrahē| vyādhayastē tadātvē tu liṅgānīṣṭāni nāmayāḥ||” iti (ca. ni. a. 8)| iti rūpalakṣaṇam||7||

Adhikarana upashayalakShaNam (8-9) · Śloka 9

hētuvyādhiviparyastaviparyastārthakāriṇām | auṣadhānnavihārāṇāmupayōgaṁ sukhāvaham ||8|| vidyādupaśayaṁ vyādhēḥ sa hi sātmyamiti smr̥taḥ | viparītō'nupaśayō vyādhyasātmyābhisañjñitaḥ ||9|| (vā. ni. a. 1) |

upaśayamāha– hētuvyādhītyādi| hēturbāhya ābhyantaraśca, vyādhirjvarādiḥ, ētayōrhētuvyādhyōrvyastasamastayōrviparyastā viparītāḥ, ētayōrēva vyastasamastayōrviparyastārthakāriṇō nidānasamānadharmiṇō'pi prabhāvādrōgapraśamakāriṇaḥ; ēvaṁvidhā yē auṣadhānnavihārā bhēṣajāhārācārāstēṣāmupayōgamācaraṇaṁ sukhāvahaṁ sukhakaramupaśayaṁ vidyādupaśayākhyaṁ jānīyādvyādhēḥ| tasya paryāyamāha– sa hi sātmyamiti smr̥ta iti| carakē'pyuktam– “sātmyārthō hyupaśayārthaḥ” iti (ca. ni. a. 1)| hiśabdaḥ pādapūraṇē| sukhāvahamiti sukhaṁ rōganivr̥ttilakṣaṇaṁ; yathā vyapadiśanti lōkē– ‘bhārāpagamē sukhinaḥ saṁvr̥ttāḥ sma’ iti, tat sukhamāvahati samyagāyattyā'nubandhēna ca karōtīti sukhāvaham| ētēna sadāhatr̥ṣṇānavajvariṇaḥ śītalajalapānaṁ tatkālasukhakaramapi nōpaśaya iti tātparyārthaḥ| atra, auṣadhānnavihārāṇāmityupalakṣaṇaṁ; tēna dēśakālāvapi bōddhavyau| ata ēva vr̥ddhavāgbhaṭēna vyādhyādiviparītamabhidhāya “ētēna dēśakālāvapi vyākhyātau” (vr̥. vā. ni. a. 1) ityākhyātam| sudāntasēnō'pyāha– “sukhānubandhō yō hēturvyādhyādiviparītakaḥ| dēśādikaścōpaśayō jñēyō'nupaśayō'nyathā||” iti| saṅkṣēpatastu lakṣaṇam– “auṣadhādijanitaḥ sukhānubandha upaśayaḥ” iti| srakcandanavanitādyupabhōgajanitasukhanivr̥ttyarthamauṣadhādipadam, anubandhaśabdaśca apathyajanitatadātvasukhavyavacchēdārthaḥ| ētadapyudāharaṇadarśanaparaṁ, na tu lakṣaṇam; auṣadhādīnāṁ hētuviparītādīnāṁ ca parasparavyabhicārēṇa lakṣaṇatvāyōgāt| tasmāt ‘samyagvyādhijaduḥkhōpaśamahēturupaśayaḥ’, ‘sātmyamupaśayaḥ’ iti vā lakṣaṇam; ‘auṣadhajanitaḥ sukhānubandha upaśayaḥ’ iti vā lakṣaṇam| carakē; āhārācāradēśakālalaṅghanādīnāṁ dravyādravyabhūtānāmauṣadhatvēnābhidhānāt| athaiṣāmudāharaṇāni; tatra hētuviparītāni; auṣadhaṁ yathā– śītakaphajvarē śuṇṭhyādyuṣṇaṁ bhēṣajam| yaduktam– “śītēnōṣṇakr̥tānrōgān śamayanti bhiṣagvidaḥ| yē tu śītakr̥tā rōgāstēṣāmuṣṇaṁ bhiṣagjitam||” iti (ca. vi. a. 3)| annaṁ yathā– śramānilajē jvarē rasaudanam| vihārō yathā– divāsvapnōtthē kaphē rātrau jāgaraṇamiti| atha vyādhiviparītāni| auṣadhaṁ yathā– atisārē stambhanaṁ pāṭhādi, tathā śirīṣō viṣaṁ hanti, khadiraḥ kuṣṭhaṁ, haridrā pramēhamiti; naitē dōṣamapēkṣantē prabhāvādrōgapraśamakāriṇa iti| vāpyacandrastvāha– “jvarādivyādhiharaṁ yaddravyaṁ tadapi dōṣapratyanīkaṁ”, kintu dōṣapratyanīkādasyāyaṁ bhēdaḥ– yaddōṣapratyanīkaṁ tannāvaśyaṁ vyādhiharaṁ; yathā– vamanalaṅghanē kaphaharē na kaphagulmaṁ harataḥ; uktaṁ hi carakē– “kaphē laṅghanasādhyē tu kartari jvaragulmayōḥ| tulyē'pi dēśakālādau laṅghanaṁ na ca sammatam||” iti; tathā– “na vāmayēttaimirikaṁ na gulminaṁ na cāpi pāṇḍūdararōgapīḍitam|” iti; (su. ci. a. 33); “yattu vyādhiharaṁ tadavaśyaṁ dōṣaharaṁ, tadvyādhiṁ śamayattadārambhakadōṣamapi śamayati; anyathā sa rōgō jita ēva na syāt, kāraṇatādavasthyāt” iti| tannātisaṅgatamityanyē; yatō dōṣastatra samavāyī nimittaṁ vā; na ca samavāyinimittābhāvaprayuktō niyamēna kāryābhāvaḥ, kintvasamavāyinimittābhāvaprayuktō'pi; yathā– kapālamālāsaṁyōgasyāsamavāyikāraṇasya vināśādapi ghaṭābhāvaḥ; tathā– rōgē'pi samprāptilakṣaṇasya saṁyōgasya vināśādrōgasyāpi vināśaḥ, dōṣastu svataḥ kriyāntarēṇa vā nivartatē; kiñca yadi vyādhipratyanīkamavaśyaṁ dōṣaṁ nivartayēditi svīkriyatē, tadōbhayapratyanīkādbhēdō durupapādaḥ syāditi| nanu, yadi nimittakāraṇaṁ dōṣastatkathaṁ tadārabdhavikārē vamanādinā dōṣaharaṇaṁ vidhīyatē? nahi daṇḍakulālādyucchēdē ghaṭōcchēda iti| ucyatē, yatra yāvannimittakāraṇasthāyikāryaṁ tatra nimittakāraṇōcchēdādapi kāryanāśaḥ; yathā– vartitailanāśādapi pradīpanāśaḥ; tathābhūtāśca dōṣāḥ prāyaśa iti| annaṁ yathā– atisārē stambhanaṁ masūrādi| vihārō yathā– udāvartē pravāhaṇaṁ; mantrauṣadhidhāraṇabalyupahāraniyamaprāyaścittahōmagurudēvaśuśrūṣādayō'pi vyādhiviparītā vihārā iti vāpyacandraḥ| atha hētuvyādhiviparītāni– auṣadhaṁ yathā– vātaśōthē daśamūlaṁ vātaharaṁ śōthaharaṁ ca| yaduktaṁ carakē ṣaḍvirēcanaśatāśritīyē'dhyāyē ‘pāṭalā’ ityādi yāvat– “daśēmāni śōthaharāṇi” iti (ca. sū. a. 4) annaṁ yathā– vātakaphagrahaṇyāṁ takraṁ, śītavātōtthē jvarē pēyā; sā hyuṣṇavīryatvādvātaṁ hanti prabhāvājjvaraṁ ca| yaduktaṁ carakē– “ jvaraghnyō jvarasātmyatvāt” iti (ca. ci. a. 3); suśrutē'pi– “jvarē caivātisārē ca yavāgūḥ sarvadā hitā|” iti (su. u. taṁ. a. 40)| vihārō yathā– snigdhadivāsvapnaprajātāyāṁ tandrāyāṁ rūkṣaṁ tandrāviparītaṁ rātrijāgaraṇamiti| atha hētuviparītārthakārīṇi; auṣadhaṁ yathā– pittapradhānē pacyamānē vraṇaśōthē pittakara uṣṇa upanāhaḥ| annaṁ yathā– pacyamānē vraṇaśōthē'nnaṁ vidāhi| vihārō yathā– vātōnmādē trāsanamiti| atha vyādhiviparītārthakārīṇi; auṣadhaṁ yathā– chardyāṁ vamanakārakaṁ madanaphalādi| annaṁ yathā– atisārē virēcanārthaṁ virēcanaṁ kṣīram | vihārō yathā– chardyāṁ vamanārthaṁ pravāhaṇamiti| atha hētuvyādhiviparītārthakārīṇi; auṣadhaṁ yathā– agnipluṣṭē uṣṇō'gurvādilēpaḥ, viṣē vā viṣam| annaṁ yathā– madyapānōtthē madātyayē madakārakaṁ madyam| vihārō yathā– vyāyāmajanitasammūḍhavātē jalaprataraṇarūpō vyāyāma iti| nanu chardyāṁ bahuślēṣmajāyāṁ vamanayōgyāyāṁ yadi vamanaṁ na kriyatē tadā cirānuvartī rōgō'nucchēdyō vā syāt, tataśca vamanaṁ prayuktaṁ dōṣapratyanīkamēva bhavati; yaduktaṁ suśrutē– “chardiṣu bahudōṣāsu vamanaṁ hitamucyatē|” (su. u. taṁ. a. 49) iti, tathā āmātisārē kṣīrasya virēkitvēnāmaniḥ saraṇāddhētupratyanīkamēva bhavati| ēvamagnipluṣṭē'pyuṣṇakriyayā raktasya vilayanēna sthānāntaragamanāt hētupratyanīkamēva; anyathā dāhaprakupitaṁ raktaṁ tatrasthaṁ pākamārabhēt; yaduktaṁ suśrutē– “agninā kōpitaṁ raktaṁ bhr̥śaṁ jantōḥ prakupyati| tatastēnaiva vēgēna pittamasyāpyudīryatē||” iti (su. sū. a. 12); śītakriyā ca tatra niṣiddhā, raktasya styānatvahētutvāt; yadāha suśrutaḥ– “prakr̥tyā hyudakaṁ śītaṁ skandayatyatiśōṇitam| tasmāt sukhayati hyuṣṇaṁ natu śītaṁ kathañcana||” iti (su. sū. a. 12)| skandayati styānīkarōti; tathā jaṅgamaviṣē ūrdhvagasvarūpē maulaviṣamadhōgasvarūpaṁ hētuviparītamēva| yaduktaṁ carakē– “viṣaṁ viṣaghnamuktaṁ yat prabhāvastatra kāraṇam| ūrdhvānulōmikaṁ yacca tat prabhāvaprabhāvitam||” iti (ca. sū. a. 26)| asyāyamarthaḥ– viṣatvāviśēṣē'pi kutō gatibhēda ityata uktam– tat prabhāvaprabhāvitamiti; tathā madyakr̥tē madātyayē yanmadyaṁ tadapi mātuluṅgacukrādiyutaṁ suśrutādibhirvihitaṁ kēvalācca dravyāntarasaṁyuktamanyadēva, athavā vātamadātyayē rūkṣamādhvīkādinā janitē snigdhapaiṣṭikādimadyaṁ prayujyamānaṁ hētuviparītamēva; yaccōktaṁ suśrutē– “yathā narēndrōpahatasya kasyacidbhavēt prasādastata ēva nānyataḥ| dhruvaṁ tathā madyahatasya dēhinō bhavēt prasādastata ēva nānyataḥ||” iti (su. u. taṁ. a. 47), tanmadyajātīyābhiprāyēṇaiva; yaccōrustambhē jalaprataraṇaṁ, tatrāpi jalasya śaityēna bahiragacchan dēhōṣmā kumbhakārapavananyāyēnāntaḥpiṇḍitau mēdaḥślēṣmāṇau vilāyayati, vyāyāmaśca tau śōṣayati, tatastu nirāvaraṇō vāyuḥ svamārgapratipannō bhavatīti hētupratyanīkataiva; anēna nyāyēna sarvamēva tadarthakāri yathāsambhavaṁ hētupratyanīkādāvēvāntarbhavatīti| ucyatē– yadyapyēvaṁ tathā'pyavāntaravaidharmyapratipādanārthamācāryaiḥ pr̥thagdarśitam | tathā carakē'pyuktam– “upaśayaḥ punarhētuvyādhiviparītānāṁ viparītārthakāriṇāṁ cauṣadhāhāravihārāṇāmupayōgaḥ sukhānubandhaḥ|” iti (ca. ni. a. 1)| vaidharmyaṁ ca hētusamānadharmakatvē'pi rōgapraśamakatvamiti| viparītō'nupaśaya iti auṣadhādīnāṁ duḥkhakara upayōgō'nupaśaya ityarthaḥ| tatparyāyamāha– vyādhyasātmya iti| vyādhigrahaṇēna dōṣō'pi bōdhyaḥ| nanu, anupaśayaḥ kiṁ vyādhiviśēṣaṁ bōdhayati nō vā? nēti cēt, nidānē tadupanyāsō vyarthaḥ; pratipādayatīti cēt, ‘vijñānaṁ rōgāṇāṁ pañcadhā smr̥tam’ iti vyāhanyatē, tasya ṣaṣṭhatvāpattēḥ| naivaṁ, pratipādayatyēva; yadāha carakaḥ– “gūḍhaliṅgaṁ vyādhimupaśayānupaśayābhyāṁ parīkṣēta|” iti (ca. vi. a. 4)| kintu nidānē tasyāntarbhāvaḥ, dōṣasya rōgasya vā vardhakatvāt ( ityanupaśayasya nidānē'ntarbhāvānna ṣaṣṭhatvāpattiḥ, vakṣyati ca– ‘nidānōktānupaśayaḥ’ iti|)| ityupaśayalakṣaṇam||8-9||

Adhikarana samprAptilakShaNam (10) · Śloka 10

yathāduṣṭēna dōṣēṇa yathā cānuvirsapatā | nirvr̥ttirāmayasyāsau samprāptirjātirāgatiḥ ||10|| (vā. ni. a. 1) |

samprāptimāha– yathētyādi| nānāvidhā hi dōṣāṇāṁ duṣṭiḥ prākr̥tī vaikr̥tī vā, anubandhyarūpā anubandharūpā vā, ēkaśō dviśō vā samastā vā, raukṣyādibhiḥ sarvairbhāvairalpairvā, ēvamādiduṣṭiduṣṭēna dōṣēṇa yā āmayasya rōgasya nirvr̥ttirutpattiḥ sā samprāptirucyatē| yathā cānuvisarpatēti anēkadhā dōṣāṇāṁ visarpaṇaṁ gatirūrdhvādhastiryagādibhēdēna, tathā visarpatā saṁsarpatā| samprāptiparyāyāvāha śāstrē vyavahārārthaṁ lakṣaṇārthaṁ ca– jātirāgatiriti| jātyādibhiḥ śabdairyā'bhidhīyatē sā samprāptiriti| “ jātirāgatirityarthaḥ janmā'pi jñānakāraṇam, ajātasya jñānābhāvāt” ityāha bhaṭṭāraharicandraḥ| ētēnaitaduktaṁ bhavati– nahi nidānādivadbōdhakatvēna jñānakāraṇatvaṁ, kintu bōdhaviṣayatvēna| tanna ityanyē, ālōkacakṣurādēriva ēvaṁvidhasamprāptēścikitsāyāmanupayōgāt| na cāsti niyamaḥ jātamēva vijñāyatē iti, ajātasya vyādhērnidānapūrvarūpābhyāṁ vr̥ṣṭyādēriva mēghādinā jñāyamānatvāt| atha jātamiti janmāvacchinnamucyatē, vr̥ṣṭyādikaṁ ca bhaviṣyajjanmāvacchinnamēva, yasya tu kālatrayē'pi janma nāsti tanna jñāyata ēva; tathā'pi na vyādhijanma samprāptiḥ; janmavadālōkacakṣurādērapi vācyatvāpattēḥ, tairapi vinā jñānābhāvāt| tasmāt ‘dōṣētikartavyatōpalakṣitaṁ vyādhijanmēha samprāptiḥ natu kēvalaṁ janma’ iti bhaṭṭāraharicandrābhiprāyaḥ| vāgbhaṭēnāpi ‘yathāduṣṭēna’ (vā. ni. a. 1) ityādi vadatā viśiṣṭamēva vyādhijanma samprāptiruktā; tathā sati kriyāviśēṣō'pi labhyatē; yathā– jvarē āmāśayadūṣaṇāgnihananādibōdhē laṅghanapācanasvēdādikaraṇamiti| samprāptiścaivaṁvidhā yadyapi dōṣāṇāmavāntaravyāpāratvēna dōṣagrahaṇēnaiva prāpyatē, tathā'pi cikitsāviśēṣārthamēva pr̥thak kriyatē; yathā– vyādhērjñāpakatvāviśēṣē'pi pūrvarūpamēva rūpāt pr̥thagiti| tasmāt “dōṣētikartavyatōpalakṣitaṁ vyādhijanma samprāptiḥ”, ityēva lakṣaṇam||10||

Adhikarana samprApteH aupAdhikabhedAH (11-13) · Śloka 13

saṅkhyāvikalpaprādhānyabalakālaviśēṣataḥ | sā bhidyatē yathā'traiva vakṣyantē'ṣṭau jvarā iti ||11|| dōṣāṇāṁ samavētānāṁ vikalpōṁ'śāṁśakalpanā | svātantryapāratantryābhyāṁ vyādhēḥ prādhānyamādiśēt ||12|| hētvādikārtsnyāvayavairbalābalaviśēṣaṇam | naktandinartubhuktāṁśairvyādhikālō yathāmalam ||13|| (vā. ni. a. 1) |

tasyā aupādhikabhēdamāha– saṅkhyētyādinā, sā bhidyata ityantēna| atra ca prādhānyōpādānādaprādhānyaṁ ca tatpratiyōgitayā bōddhavyam| ata ēva ca vivaraṇē svātantryapāratantryābhyāmiti vakṣyati| ēvaṁ balē'pi vyākhyēyam| saṅkhyādikamēva vivr̥ṇōti– yathētyādi| aṣṭau jvarā iti saṅkhyāvivaraṇam| aṣṭatvaṁ ca vātādikāraṇabhēdāt; ēkajāstrayō, dvandvajāstrayaḥ, sannipātaja ēka, āgantujaścaika iti| yadyapi vr̥ddhairdōṣaiḥ sannipātāstrayōdaśa, yaduktaṁ carakē– “dvyulbaṇaikōlbaṇaiḥ ṣaṭ syurhīnamadhyādhikaiśca ṣaṭ| samaiścaikō vikārāstē sannipātāstrayōdaśa||” (ca. sū. a. 17) iti; tathā'pyatra tridōṣajatvasāmānyāt sānnipātika ēkatvēna gaṇitaḥ| ēvaṁ kāmaśōkabhayādyanēkakāraṇajō'pyāgantuja āgantujatvasāmānyādēkatvēna nirdiṣṭa ityaṣṭau jvarā iti| vikalpaṁ vivr̥ṇōti– dōṣāṇāmityādi| dōṣāṇāṁ samavētānāṁ parasparasambaddhānāṁ; tēna dvandvasannipātayōrgrahaṇam| aṁśāṁśakalpanēti aṁśā vātādigataraukṣyādayaḥ, tairēkadvitryādibhiḥ samastairvā vātādikōpāvadhāraṇaṁ vikalpanā| yaduktaṁ suśrutē– “sarvairbhāvaistribhirvā'pi dvābhyāmēkēna vā punaḥ| saṁsargē kupitaḥ kruddhaṁ dōṣaṁ dōṣō'nudhāvati||” iti (su. sū. a. 21)| ēvaṁvidhaśca dōṣakōpō nidānavaicitryādbhavati| tadyathā– vātasya raukṣyaśaityalāghavavaiśadyādiguṇasya ēvaṅguṇaḥ kaṣāyarasaḥ kalāyaśca sarvairbhāvairvardhakaḥ, raukṣyaśaityalāghavaistaṇḍulīyakaḥ, raukṣyaśaityābhyāṁ kāṇḍēkṣuḥ, raukṣyēṇa sīdhuḥ; tathā pittasya sarvairbhāvairvardhakaḥ kaṭukō rasō madyaṁ ca, hiṅgu kaṭūṣṇatīkṣṇatvaiḥ, dīpyakastaikṣṇyauṣṇyābhyām, auṣṇyēna tilāḥ; tathā ślēṣmaṇaḥ sarvairbhāvairvardhakō madhurō rasō māhiṣaṁ ca payaḥ, snēhagauravamādhuryai rājādanaphalaṁ, kaśēruḥ śaityagauravābhyāṁ, śaityēna kṣīriṇāṁ phalānīti| aparaguṇōdāharaṇaprakārā jējjaṭagadādharavāpyacandravyākhyāviśēṣāśca vistaratvāpattēratra na likhitāḥ| prādhānyaṁ vivr̥ṇōti– svātantryapāratantryābhyāmiti| anubandhyānubandhabhāvēnētyarthaḥ| atrāpi ‘dōṣāṇāṁ samavētānām’ ityanuvartanīyam| ‘aprādhānyaṁ ca’ iti śēṣaḥ, gamyamānatvānnōpadarśitam| tēna svātantryāt prādhānyaṁ, pāratantryādaprādhānyamiti sidhyati| balaṁ vivr̥ṇōti– hētvādītyādi| hētupūrvarūparūpāṇāṁ sākalyādvyādhērbalavattvaṁ, tēṣāmavayavēnaikadēśēnābalavattvam| kālaṁ vivr̥ṇōti– naktamityādi| naktaṁ rātriḥ, dinamahaḥ, r̥tavō vasantādayaḥ, bhuktamāhāraḥ, ēṣāmaṁśairēkadēśaiḥ; vyādhikālō vyādhivr̥ddhihānihētukālaḥ| atra, r̥tōraṁśāḥ katipayānyahōrātrāṇi, yadāha vāgbhaṭaḥ– “r̥tvōrantyādisaptāhāvr̥tusandhiriti smr̥taḥ|” iti (vā. sū. a. 3); atha vā saṁvatsararūpasya kālasya r̥turūpōṁ'śa r̥tvaṁśa ityēvamapi yōjyaṁ; natvēkasya r̥tōrdinādivadādimadhyāntā r̥tvaṁśāḥ, r̥tōḥ samuditasya tatra kāraṇatvēnōktatvāt| yathāmalaṁ yathādōṣaṁ; tadyathā– rātrērādau ślēṣmā, madhyē pittaṁ, śēṣē vāyuḥ; ēvaṁ dinasya; vasantē kaphasya, śaradi pittasya, varṣāsu vāyōḥ kōpaḥ; ēvaṁ bhuktādau bhuktamātrē kaphasya, madhyē pacyamānāvasthāyāṁ pittasya, antē samyakpariṇatē bhuktē vāyōḥ prakōpa iti| taduktaṁ vāgbhaṭēnaiva– “tē vyāpinō'pi hr̥nnābhyōradhōmadhyōrdhvasaṁśrayāḥ| vayō'hōrātribhuktānāṁ tē'ntamadhyādigāḥ kramāt||” iti (vā. sū. a. 1)| atra tē iti kramēṇa vātapittaślēṣmāṇaḥ| nanu, samprāptibhēdē carakēṇa saṅkhyādivadvidhirapyuktaḥ; yathā– “dvividhā vyādhayō nijāgantubhēdēna” (ca. ni. a. 1), “trividhaṁ raktapittam” (ca. sū. a. 11) ityādi; tat kutō'tra vidhirnōktaḥ? ucyatē, saṅkhyāgrahaṇēna vidhēravarōdhaḥ, tasyāvyabhicaritasaṅkhyāyōgitvāt| vidhisaṅkhyayōścāyaṁ bhēdaḥ– vidhirhi prakāraḥ, sa cābhinnajātīyānāmēva kasyaciddharmāntarasyānvayādbhavati, yathā– raktapittatvāviśēṣē'pi ūrdhvagādiprakārō bhavati; saṅkhyā tu bhinnatvamātrē'pi; yathā– catvārō ghaṭāḥ, aṣṭau jvarā iti| atraiva vidhirhi prakāraḥ, sa ca bhinnēṣu na yuktaḥ, ataḥ saṅkhyādibhinnēṣu vyādhiṣu kāraṇadharmānugataḥ prakārō yujyatē| tathā ca nyāyavidō bruvatē– “samānēna dharmēṇa parigrahō bhēdānāṁ yatra kriyatē sa vidhiḥ, saṅkhyā tu bhēdamātram|” iti; vaiyākaraṇā api vyācakṣatē– “anvayavān prakārō, niranvayō bhēdaḥ” iti vāpyacandrō likhitavān| nanu yathāṁ'śāṁśavikalpanādinā jvarō jñāyatē na tathā saṅkhyayā| ucyatē– saṅkhyābhēdēna vyādhērdōṣabhēdō jñāyatē, yatō jvarādikaṁ svarūpatō jñātvā cikitsārthaṁ viśēṣō jijñāsyaḥ, katamō'yaṁ jvaraḥ? iti; tasmin jñātē viśēṣō bhavatīti paramparayā kāraṇatvaṁ saṅkhyāyāḥ| atra yadutpanna ēvāsau dōṣabhēdādbhinnō jā(jñā)tastatō yuktamasya paryēṣaṇaṁ katamō'yamiti| kutaḥ? cikitsāviśēṣārtham| iti samprāptilakṣaṇam||11-13||

Adhikarana nidAnapa~jcakopasaMhAraH (14) · Śloka 14

iti prōktō nidānārthaḥ sa vyāsēnōpadēkṣyatē |14| (vā. ni. a. 1) |

uktaṁ nidānapañcakamupasaṁharati– itītyādi| itiśabdaḥ samāptau| nidānaśabdō'tra sāmānyavacanaḥ, arthō'bhidhēyaḥ| tannidānaṁ saṅkṣēpēṇa svarūpalakṣaṇamātrēṇōktam, adhunā vyāsēna vistarēṇōpadēkṣyatē kathayiṣyatē; sakalēna granthēna pratirōgaṁ nidānapūrvarūpādaya ēva tattadviśēṣairvaktavyā ityarthaḥ|14|–

Adhikarana vAtAdeH sarvarogeShvavyabhicaritakAraNatvam (14) · Śloka 15

sarvēṣāmēva rōgāṇāṁ nidānaṁ kupitā malāḥ ||14|| tatprakōpasya tu prōktaṁ vividhāhitasēvanam |15| (vā. ni. a. 1) |

dvividhaṁ hi rōgasya kāraṇaṁ viprakr̥ṣṭaṁ sannikr̥ṣṭaṁ ca; tatra viprakr̥ṣṭaṁ viruddhāhārādi, sannikr̥ṣṭaṁ vātādi, tasya vātādēḥ sarvarōgēṣvavyabhicaritakāraṇatvamāha– sarvēṣāmityādi| yadāha suśrutaḥ– “nāsti rōgō vinā dōṣairyasmāttasmādvicakṣaṇaḥ anuktamapi dōṣāṇāṁ liṅgairvyādhimupācarēt|” (su. sū. a. 35/19) iti (su. sū. a. 35)| āgantuvyādhiṣu yadyapyutpattau dōṣakōpō nāsti, tathā'pyutpattyanantaramavaśyambhāvī; utpannadravyē guṇayōgavat| yaduktaṁ carakē– “āganturhi vyathāpūrvasamutpannō jaghanyaṁ vātapittaślēṣmaṇāṁ vaiṣamyamāpādayati|” iti (ca. sū. a. 20)| nidānaṁ kāraṇam| malā dōṣāḥ, malinīkaraṇāt| nanu, vātādīnāṁ kimidaṁ dōṣatvam?; atrāhurēkē– svātantryēṇa dūṣakatvaṁ dōṣatvam iti; rasādidūṣyavyavacchēdārthaṁ ‘svātantryēṇa’ iti padaṁ, tē hi vātādiduṣṭāḥ santō dūṣyāntaradūṣakāḥ| atrāhuranyē– kimidaṁ svātantryaṁ? kiṁ dōṣāntaranirapēkṣatvaṁ? hētvantaranirapēkṣatvaṁ vā? ādyē vātasyaiva dōṣatvaṁ syāt, natu vātasāpēkṣayōḥ kaphapittayōḥ; yaduktam– “pittaṁ paṅgu kaphaḥ paṅguḥ paṅgavō maladhātavaḥ| vāyunā yatra nīyantē tatra gacchanti mēghavat||” iti; dvitīyē vātasyāpi na dōṣatvaṁ, kaphapittayōriva nidānasāpēkṣasyaiva tasya dūṣakatvāt; tasmāt “prakr̥tyārambhakatvē sati duṣṭikartr̥tvaṁ dōṣatvam” iti lakṣaṇam| rasaraktādinivr̥ttyarthaṁ ‘prakr̥tyārambhakatvam’ iti viśēṣaṇam| nahi vātādiprakr̥tivacchāstrē rasaraktādiprakr̥tiruktā; vātādiprakr̥titvaṁ ca śarīrasya vātādidūṣitaśukraśōṇitārabdhatvam | yadāha carakaḥ– “dōṣānuśayitā hyēṣāṁ dēhaprakr̥tirucyatē|”; tathā– “vātalādyāḥ sadā''turāḥ|” iti (ca. sū. a. 7)| suśrutēnāpi prakr̥tilakṣaṇē “vātaprakr̥tiḥ sphuṭitakaracaraṇō jāgarukō'navasthitacittaḥ” (su. śā. a. 4) ityādyuktam| prakr̥tirōgayōścāyaṁ bhēdaḥ– prakr̥tirapathyasēvayā nātyantaṁ bādhatē, yaduktam– “viṣajātō yathā kīṭō viṣēṇa na vipadyatē| tadvat prakr̥tibhirdēhastajjātatvānna bādhyatē||” (su. śā. a. 4) iti saṅkṣēpaḥ| vistarastu suśrutaślōkavārtikē praśnavidhānākhyē ṭīkāsu ca draṣṭavyaḥ| nanu, ‘prakr̥tyārambhakatvaṁ dōṣatvam’ ityēvāstu| satyaṁ, vipakṣādvyāvr̥ttirbhavatyēva, kintu dōṣasvarūpaṁ nōktaṁ syāditi| suśrutādibhirvātādēriva prakōpakālaprakōpaṇanirharaṇasthānaviśēṣarōgaviśēṣaliṅgaviśēṣa-cikitsāviśēṣāṇāmabhidhānādraktasyāpi dōṣatvaṁ pūrvaṭīkākārairāṣāḍhadharmasvāmidāsādibhiḥ svīkr̥taṁ tadapyētēna vyavacchinnam, adhunātanairasvīkriyamāṇatvāt| nanu, dōṣāścēt kāraṇaṁ tarhi tēṣāṁ sarvadā dēhē sadbhāvāt sarvadā rōgōtpādakatvaprasaṅga ityata āha– kupitā iti, vikr̥timāpannāḥ| nanu, tatprakōpaḥ svabhāvāt, kāraṇāntarādvā? nādyaḥ, pūrvavatprasaṅgāt; atha kāraṇāntarāditi kiṁ tadityāha– vividhāhitasēvanamiti| vividhasya nānāvidhasya, ahitasya asātmyēndriyārthasaṁyōgaprajñāparādhapariṇāmalakṣaṇasya sēvanamiti||14||-

Adhikarana rogANAM nidAnArthakartRutvam (15) · Śloka 15

nidānārthakarō rōgō rōgasyāpyupajāyatē ||15||

nanu, kimētadēva nidānam, utānyadapyastītyataścarakavacanamupanyasyati– nidānārthakara ityādi| apiśabdō'tra bhinnakramē| rōgō'pi nidānārthakarō rōgasya| asyāyamarthaḥ– nidānēna yō'rthaḥ kriyatē vyādhyākhyaḥ, sa rōgēṇāpīti| rōgō'pi rōgakara iti vācyē yannidānārthakara ityakarōt, tēnaivaṁ gamayati– rōgō'pi rōgāntaraṁ kurvāṇō nidānāntarōpabr̥ṁhitabala ēva karōti; ēvaṁ rōgō rōgasya nidānamupajāyatē ityēva yōjanā||15||

Adhikarana nidAnArthakararogAH (16-18) · Śloka 18

tadyathā jvarasantāpādraktapittamudīryatē | raktapittājjvarastābhyāṁ śōṣasyāpyupajāyatē ||16|| plīhābhivr̥ddhyā jaṭharaṁ jaṭharācchōtha ēva ca | arśōbhyō jāṭharaṁ duḥkhaṁ gulmaścāpyupajāyatē ||17|| (divāsvāpādidōṣaiśca pratiśyāyaśca jāyatē) | pratiśyāyādathō kāsaḥ kāsāt sañjāyatē kṣayaḥ | kṣayō rōgasya hētutvē śōṣasyāpyupajāyatē ||18|| (ci. ni. a. 8) |

atraiva dr̥ṣṭāntamāha– tadyathētyādi| tābhyāmiti raktapittāt jvarācca| duḥkhamiti duḥkhayatīti duḥkhaṁ pīḍākaram| ayaṁ ca duḥkhaśabdō liṅgavipariṇāmēna sarvēṣvēva jvarādiṣu yōjya iti vāpyacandraḥ| gulmaścāpyupajāyata iti arśōbhya ēva| kāsāt sañjāyatē kṣaya iti ‘ōjaḥ prabhr̥tīnām’ iti śēṣaḥ| sa ca kṣayō rōgasya hētutvē upajāyatē| kasya rōgasyētyāha– śōṣasyēti, rājayakṣmaṇaḥ| atra kēcit haricandrādibhirvyākhyātaṁ pāṭhāntaraṁ paṭhanti– “kṣayō rōgasya hētutvē śōṣaścāpyupajāyatē|” iti asyārthaḥ– kṣayō rājayakṣmā, urōga uraḥkṣataḥ, samāhāradvandvēnaikavacanaṁ, tasya hētutvē śōṣō dhātukṣaya upajāyata iti| nanu, carakē sarvaṁ nidānaṁ traividhyēna saṅgr̥hītaṁ ‘asātmyēndriyārthasaṁyōga’ (ca. sū. a. 11) ityādinā, tataśca rōgasyāpi nidānatvamācakṣāṇaḥ svōktaṁ nidānatraividhyasaṅgrahaṁ kathaṁ na viruṇaddhi?; atraikē samādhimabhidadhati– trividhaṁ yannidānamuktaṁ tat sarvavyādhiviṣayam, idaṁ tu pratiniyataviṣayaṁ, yatō na sarvē rōgā rōgājjāyantē, kiṁ tarhi kaścidēva vyādhiḥ kutaścidrōgāditi caturthamēvaitannidānaṁ rōgākhyamiti| anyē tvāhuḥ– rōgasya rōgō'pi nidānaṁ bhavan trividhanidānavyatirēkēṇa na bhavatyēva; yatō yāvadayaṁ jvarō'sātmyēndriyārthasaṁyōgādibhirupabr̥ṁhitabalō na bhavati na tāvadraktapittamārabhatē, tasmād vyādhyutpādē trividha ēva hētuḥ sākṣāt pāramparyēṇa vēti||16-18||

Adhikarana rogANAM kadA nidAnArthakartRutvaM? (19) · Śloka 19

tē pūrvaṁ kēvalā rōgāḥ paścāddhētvarthakāriṇaḥ |19| (ca. ni. a. 8) |

nanu, ya imē rōgā rōgāntarasya nidānatvēnōktāstē kimutpannamātrā ēva rōgaṁ janayanti utānantarakālamityata āha– tē pūrvamityādi| tē vyādhaya upabr̥ṁhakahētvalābhāt prāk kēvalāḥ svatantrāḥ santō rōgā ēva rujākartr̥tvāt; paścādupabr̥ṁhakahētulābhāt, hētōrnidānasya yō'rthō yatprayōjanaṁ vyādhijananākhyaṁ tat kurvanti| yathā– jvarō raktapittamiti|19|–

Adhikarana rogajanakasya vyAdhervaicitryam (19-20) · Śloka 20

kaściddhi rōgō rōgasya hēturbhūtvā praśāmyati ||19|| na praśāmyati cāpyanyō hētutvaṁ kurutē'pi ca | ēvaṁ kr̥cchratamā nr̥̄ṇāṁ dr̥śyantē vyādhisaṅkarāḥ ||20|| (ca. ni. a. 8) |

tasyaiva rōgajanakasya vyādhērvaicitryamāha– kaścidityādi| ēvamuktaprakārēṇa; vyādhisaṅkarā vyādhimēlakāḥ dr̥śyantē| yathā– pratiśyāyō na nivartatē kāsaśca jāyatē, arśō na nivartatē jaṭharagulmau syātāmiti| kr̥cchratamatvaṁ caiṣāṁ bahuvidhaduḥkhajanakatvāt, prāyō viruddhōpakramāccēti||19-20||

Adhikarana nidAnapa~jcakasyAvashyaj~jAtavyatA (21) · Śloka 21

tasmādyatnēna sadvaidyairicchadbhiḥ siddhimuddhatām | jñātavyō vakṣyatē yō'yaṁ jvarādīnāṁ viniścayaḥ ||21||

uktanidānapañcakasya rōganivr̥ttilakṣaṇasiddhihētutvēnāvaśyaṁ jñātavyatāmāha– tasmādityādi| uddhatāṁ bahuviṣayatvēna mahatīm| viniścayō nidānamiti| atha vakṣyamāṇavikārēṣu prakr̥tisamasamavāyavikr̥tiviṣamasamavāyādijñānārthaṁ carakōktā vātādiguṇāḥ likhyantē– “rūkṣaḥ śītō laghuḥ sūkṣmaścalō'tha viśadaḥ kharaḥ| viparītaguṇairdravyairmārutaḥ sampraśāmyati|| sasnēhamuṣṇaṁ tīkṣṇaṁ ca dravamamlaṁ saraṁ kaṭu| viparītaguṇaiḥ pittaṁ dravyairāśu praśāmyati|| guruśītamr̥dusnigdhamadhurasthirapicchilāḥ| ślēṣmaṇaḥ praśamaṁ yānti viparītaguṇairguṇāḥ||” iti (ca. sū. a. 1)||21||

Adhikarana puShpikA · Śloka 1

iti śrīmādhavakaraviracitē mādhavanidānē pañcanidānalakṣaṇaṁ samāptam ||1||

iti śrīvijayarakṣitakr̥tāyāṁ madhukōśavyākhyāyāṁ pañcanidānalakṣaṇaṁ samāptam||1||