Adhikarana madAtyayanidAnam (1) · Śloka 1
atha pānātyaya-paramada-pānājīrṇa-pānavibhramanidānam |
yē viṣasya guṇāḥ prōktāstē'pi madyē pratiṣṭhitāḥ |
tēna mithyōpayuktēna bhavatyugrō madātyayaḥ ||1||
View original
अथ पानात्यय-परमद-पानाजीर्ण-पानविभ्रमनिदानम् |
ये विषस्य गुणाः प्रोक्तास्तेऽपि मद्ये प्रतिष्ठिताः |
तेन मिथ्योपयुक्तेन भवत्युग्रो मदात्ययः ||१||
‘mūrchā madyēna ca viṣēṇa ca’ iti vacanānmūrchānantaraṁ madyavikārān madātyayādīnāha| nanu, kathaṁ madyaṁ mōhayatītyāha– yē viṣasyētyādi| tē ca viṣaguṇā mūrchādhyāyē nidarśitāḥ| mithyōpayuktēnēti ayathāvidhipītēna, vidhiścāyaṁ, tadyathā– kusumitalatōpagūḍhaiḥ prarūḍhanirantaranavāṅkuranikararōmāñcairmadhukaramadhurajhaṅkārasītkārairmuktakaṇṭhakalakaṇṭhakūjitairdakṣiṇasamīraṇasamullasitapallavakarapracāraiḥ taruṇatarubhiḥ upakrāntalatābhiratiśōbhanēṣu tuṣārakarakiraṇarājiparājitāśēṣatāpadōṣēṣu pradēśēṣu śr̥ṅgārarasasamucitālaṅkr̥tikamanīyakāminīsēvitaṁ lalitalalanōpanīyamānaṁ surabhirucirarūparasōpadaṁśaṁ kaṁ nāma parimitaṁ parārdhamadhupānaṁ na sukhayati? carakē tu vistarēṇaitaduktam||1||
Adhikarana madyasvabhAvaH (2-3) · Śloka 3
kintu madyaṁ svabhāvēna yathaivānnaṁ tathā smr̥tam |
ayuktiyuktaṁ rōgāya yuktiyuktaṁ yathā'mr̥tam ||2||
prāṇāḥ prāṇabhr̥tāmannaṁ tadayuktyā hinastyasūn |
viṣaṁ prāṇaharaṁ tacca yuktiyuktaṁ rasāyanam ||3||
(ca. ci. a. 24) |
View original
किन्तु मद्यं स्वभावेन यथैवान्नं तथा स्मृतम् |
अयुक्तियुक्तं रोगाय युक्तियुक्तं यथाऽमृतम् ||२||
प्राणाः प्राणभृतामन्नं तदयुक्त्या हिनस्त्यसून् |
विषं प्राणहरं तच्च युक्तियुक्तं रसायनम् ||३||
(च. चि. अ. २४) |
nanu, viṣasya yē guṇāstē cēnmadyē'pi santi, tarhi viṣavanmadyamanupayōjyaṁ prasajyēta? ata āha– kintvityādi| yathaivānnamiti dēhadhārakasvabhāvaṁ, tadēvāyuktiyuktamavidhiyuktaṁ rōgāya; tasmādahitamapi viśiṣṭavidhinōpayuktaṁ hitaṁ, hitamapyavidhinōpayuktamanarthāya bhavatīti| atraiva dr̥ṣṭāntamāha– prāṇā ityādi| tadayuktyēti atimātratvādinā visūcyādikaṁ kr̥tvā mārayatītyarthaḥ| yuktiyuktamiti yathā carakarasāyanaprayōgē uktam– “dvau yavāvatra hēmnastu tilaṁ dadyādviṣasya ca|” (ca. ci. a. 1) iti| atra tilamiti tilapramāṇam||2-3||
Adhikarana vidhinopayuktamadyaphalam (4-6) · Śloka 6
vidhinā mātrayā kālē hitairannairyathābalam |
prahr̥ṣṭō yaḥ pibēnmadyaṁ tasya syādamr̥tōpamam ||4||
(ca. ci. a. 24) |
snigdhaistadannairmāṁsaiśca bhakṣyaiśca saha sēvitam |
bhavēdāyuḥprakarṣāya balāyōpacayāya ca ||5||
kāmyatā manasastuṣṭistējō vikrama ēva ca |
vidhivatsēvyamānē tu madyē sannihitā guṇāḥ ||6||
(su. u. taṁ. a. 47) |
View original
विधिना मात्रया काले हितैरन्नैर्यथाबलम् |
प्रहृष्टो यः पिबेन्मद्यं तस्य स्यादमृतोपमम् ||४||
(च. चि. अ. २४) |
स्निग्धैस्तदन्नैर्मांसैश्च भक्ष्यैश्च सह सेवितम् |
भवेदायुःप्रकर्षाय बलायोपचयाय च ||५||
काम्यता मनसस्तुष्टिस्तेजो विक्रम एव च |
विधिवत्सेव्यमाने तु मद्ये सन्निहिता गुणाः ||६||
(सु. उ. तं. अ. ४७) |
vidhinōpayuktasya phalamāha– vidhinētyādi| kāla iti nityagē cāvasthikē ca; tadyathā– grīṣmē śītamadhuraṁ mādhvīkādi, śītē uṣṇatīkṣṇaṁ gauḍikapaiṣṭikādi; tathā vātē snigdhādi; ēvaṁ vayasyudāhāryam| hitairannairiti vakṣyamāṇasnigdhādibhirmadyaviparītaguṇaiḥ| snigdhairityupalakṣaṇaṁ, tēnānyairapi madyaviparītaguṇairiti bōddhavyam| yaduktaṁ suśrutēna “madyamamlaṁ tathā tīkṣṇaṁ sūkṣmaṁ viśadamēva ca| rūkṣamāśukaraṁ caiva vyavāyi ca vikāśi ca||” (su. u. taṁ. a. 47) iti| amlarasatvaṁ cāsyōdbhūtarasatvēnōktaṁ; yaduktamanyatra– “sarvēṣāmamlajātīnāṁ madyaṁ mūrdhni vyavasthitam||” iti| mūrdhni vyavasthitamutkr̥ṣṭam| anyē'pyatra rasāḥ santi| yadāha bhōjaḥ– “mairēyaṁ madirā sīdhu caturthaṁ madhu cōcyatē| ēkaikaṁ ṣaḍrasaṁ tatra rasatō madyamīritam||” iti| annabhakṣyaśabdayōrupādānēna prāyō lēhyaṁ dravāntarapānaṁ ca madyapānōcitaṁ na bhavatīti darśayati| annabhakṣyābhyāṁ labdhē'pi māṁsē māṁsagrahaṇaṁ viśēṣēṇa hitatvōpadarśanārtham| balaṁ śaktiḥ, upacayaḥ sthaulyam| aparamapi vidhisēvāguṇamāha– kāmyatētyādi| kāmyatā kamanīyamūrtitā, manasastuṣṭiḥ santōṣaḥ| athavā kāmyatā manasa iti kamanīyavastuni manōvr̥ttiḥ, tuṣṭiśca manasa ēvēti yōjyam| tēja utsāhaḥ| vikramaḥ parābhibhavārthaṁ balavatī śarīracēṣṭā||4-6||
Adhikarana prathamamadalakShaNam (7) · Śloka 7
buddhismr̥tiprītikaraḥ sukhaśca pānānnanidrārativardhanaśca |
sampāṭhagītasvaravardhanaśca prōktō'tiramyaḥ prathamō madō hi ||7||
View original
बुद्धिस्मृतिप्रीतिकरः सुखश्च पानान्ननिद्रारतिवर्धनश्च |
सम्पाठगीतस्वरवर्धनश्च प्रोक्तोऽतिरम्यः प्रथमो मदो हि ||७||
uktavidhiviparyayēṇa sēvyamānaṁ madyaṁ madātyayāya sampadyatē; sa ca trividhō bhavati– pūrvō, madhyamō'ntimaścēti; tēṣāṁ kramēṇalakṣaṇamāha– buddhītyādi| buddhiranubhavaḥ, smr̥tiranubhūtārthānusandhānam| pānānnanidrārativardhanaścēti pānādiṣu ratiranurāgastadvardhanaḥ| sampāṭhaḥ samyak pāṭhaḥ| gayadāsastu ‘sampāṭhya’ iti paṭhitvā gītanr̥tyavādyāni militāni sampāṭhyamucyatē, gītaṁ tu kēvalamēvēti vyācaṣṭē| svarō dhvaniḥ| prōktō'tiramya iti| nanu manōvikārakāritvāt kathamasyātiramyatā? ucyatē– manōvikārakāritvē'pi tadātvēna na duḥkhāvahatvāt ata ēva suśrutēna mānasavikārēṣu harṣaḥ paṭhitaḥ||7||
Adhikarana dvitIyamadalakShaNam (8) · Śloka 8
avyaktabuddhismr̥tivāgvicēṣṭaḥ sōnmattalīlākr̥tirapraśāntaḥ |
ālasyanidrābhihatō muhuśca madhyēna mattaḥ puruṣō madēna ||8||
View original
अव्यक्तबुद्धिस्मृतिवाग्विचेष्टः सोन्मत्तलीलाकृतिरप्रशान्तः |
आलस्यनिद्राभिहतो मुहुश्च मध्येन मत्तः पुरुषो मदेन ||८||
dvitīyamadamāha– avyaktētyādi| vicēṣṭō viruddhacēṣṭaḥ| unmattasya līlākr̥tibhyāṁ saha vartatē iti sōnmattalīlākr̥tiḥ; unmattaprāya ityarthaḥ| apraśāntaḥ pracaṇḍaḥ||8||
Adhikarana tRutIyamadalakShaNam (9) · Śloka 9
gacchēdagamyānna gurūṁśca manyēt khādēdabhakṣyāṇi ca naṣṭasañjñaḥ |
brūyācca guhyāni hr̥di sthitāni madē tr̥tīyē puruṣō'svatantraḥ ||9||
View original
गच्छेदगम्यान्न गुरूंश्च मन्येत् खादेदभक्ष्याणि च नष्टसञ्ज्ञः |
ब्रूयाच्च गुह्यानि हृदि स्थितानि मदे तृतीये पुरुषोऽस्वतन्त्रः ||९||
tr̥tīyamadamāha– gacchēdityādi| nanu carakē dvitīyatr̥tīyayōrmadhyē madāntaraṁ paṭhitaṁ, yadāha– “madhyamaṁ madamutkramya madamaprāpya cōttamam| na kiñcidaśubhaṁ kuryurnarā rājasatāmasāḥ|| kō madaṁ tādr̥śaṁ gacchēdunmādamiva cāparam|” (ca. ci. a. 24) iti; tat kutō'tra na paṭhitam? ucyatē– dvitīyamadāntē tr̥tīyamadasya pūrvāvasthaivātinindanīyā, sutarāṁ tr̥tīyō mada iti pratipādanārthaṁ tatpaṭhitaṁ, na tu tayōḥ paramārthatō'ntarālē pr̥thaṅmadāntaramasti, yathā– “kumbhamīnarkṣayōrmadhyē yadā carati candramāḥ| nāharēttr̥ṇakāṣṭhāni na gacchēddakṣiṇāṁ diśam||” iti| atra hi kumbhasya śēṣāṁśō mīnasya prathamāṁśa ētaddvayaṁ madhyaśabdēnōcyatē ityāhuḥ jējjaṭādayaḥ, haricandravyākhyānaṁ tu vistaratvānna likhitam| agamyān gurudārādīn duṣṭayānādīṁśca| naṣṭasañjña iti sañjñā nāmōllēkhēna jñānaṁ, tannaṣṭaṁ yasya sa tathā| guhyāni gōpyāni| asvatantrō madaparavaśaḥ||9||
Adhikarana caturthamadalakShaNam (10-11) · Śloka 11
caturthē tu madē mūḍhō bhagnadārviva niṣkriyaḥ |
kāryākāryavibhāgajñō mr̥tādapyaparō mr̥taḥ ||10||
kō madaṁ tādr̥śaṁ gacchēdunmādamiva cāparam |
bahudōṣamivāmūḍhaḥ kāntāraṁ svavaśaḥ kr̥tī ||11||
View original
चतुर्थे तु मदे मूढो भग्नदार्विव निष्क्रियः |
कार्याकार्यविभागज्ञो मृतादप्यपरो मृतः ||१०||
को मदं तादृशं गच्छेदुन्मादमिव चापरम् |
बहुदोषमिवामूढः कान्तारं स्ववशः कृती ||११||
caturthamadamāha– caturthē tvityādi| kāryākāryavibhāgajñaḥ kāryamakāryamiti buddhyā jānāti| ‘kāryākāryavibhāgajñaḥ’ iti pāṭhē kāryākāryavibhāgayōrajña ityarthaḥ| mr̥tādapyaparō mr̥ta iti mr̥tamapēkṣyāparō'yaṁ mr̥ta iva, atyantājñānasādharmyāt| ‘avaraḥ’ iti pāṭhāntarē mr̥tādapyadhama ityarthaḥ, tathāvidhāvasthāyāḥ svayaṁ kr̥tatvāt| ka ityādi| kaḥ kr̥tī kuśalaḥ, sukr̥tī vā, kr̥takr̥tyō vā; svavaśō'parādhīnaḥ, tādr̥śamuktaprakārēṇa ninditaṁ madaṁ gacchēt prāpnuyāt; na kaścidēvaṁvidhaṁ prāpnuyādityarthaḥ| kamivētyāha– bahudōṣamivāmūḍhaḥ kāntāramiti bahudōṣaṁ hiṁsrādiyuktaṁ, kāntāraṁ dūraśūnyamadhvanam| yaduktaṁ carakē– “gacchēdadhvānamasvantaṁ bahudōṣamivā'dhvagaḥ|” (ca. ci. a. 24) iti; ēvaṁ vidēhē'pi paṭhitamiti| atrāsvantamaśōbhamānamaniṣṭaphalatvēna| nanu, carakavidēhavāgbhaṭādibhiścaturthō madō na paṭhitastatkathaṁ suśrutēna paṭhitaḥ? ucyatē– carakē yā dvitīyatr̥tīyayōrantarālāvasthā paṭhitā, saiva suśrutēna tr̥tīyō mada iti kr̥tvā paṭhitaḥ, yastu carakē tr̥tīyaḥ sa ca suśrutē caturthaḥ paṭhita ityāvirōdhaḥ| vastugatyā tu traya ēva madā ityupapāditam| nanu, kiṅkāraṇamētattraividhyamiti cēt? ucyatē– madyaṁ hi vahnitulyaṁ, yathā hyagniḥ suvarṇānāmuttamamadhyamādhamānāmabhivyañjakastathā madyamapi prāṇināṁ sattvarajastamōbhūyiṣṭhānāṁ kramēṇābhivyañjakamiti| tathāhi carakaḥ– “pradhānādhamamadhyānāṁ rukmāṇāṁ vyaktidarśakaḥ| yathā'gnirēvaṁ satvādyairmadyaṁ prakr̥tidarśakam| tasmāt prathamadvitīyatr̥tīyamadāḥ sattvarajastamōbhūyiṣṭhānāṁ kramēṇa bhavantītyarthaḥ||10-11||
Adhikarana avidhikRutamadyapAnasya vikArAntarahetutvam (12) · Śloka 12
nirbhaktamēkāntata ēva madyaṁ niṣēvyamāṇaṁ manujēna nityam |
āpādayētkaṣṭatamānvikārānāpādayēccāpi śarīrabhēdam ||12||
(sa. u. a. 47) |
View original
निर्भक्तमेकान्तत एव मद्यं निषेव्यमाणं मनुजेन नित्यम् |
आपादयेत्कष्टतमान्विकारानापादयेच्चापि शरीरभेदम् ||१२||
(स. उ. अ. ४७) |
avidhimadyapānasya vikārāntarahētutvamāha– nirbhaktamityādi| nanu, ayamarthaḥ snigdhaistadannairityādinā yaduktaṁ tadviparyayēṇaiva labdhaḥ, tatkathaṁ punarucyatē? naivaṁ, pūrvaṁ madyapānaguṇābhidhānārthamuktam, idaṁ tu kr̥cchratamavyādhikartr̥tvābhidhānārthamiti bhēdaḥ| yatparaḥ śabdaḥ sa śabdārtha ityabhiprāyaḥ| kaṣṭatamān vikārāniti vakṣyamāṇapānātyayādīn| bhēdaṁ vināśaṁ śarīrasya||12||
Adhikarana annasahitasyApi madyasya kruddhatvAdikAraNasahitasya vikArakAritvapradarshanam (13-14) · Śloka 14
kruddhēna bhītēna pipāsitēna śōkābhitaptēna bubhukṣitēna |
vyāyāmabhārādhvaparikṣatēna vēgāvarōdhābhihatēna cāpi ||13||
atyambubhakṣāvatatōdarēṇa sājīrṇabhuktēna tathā'balēna |
uṣṇābhitaptēna ca sēvyamānaṁ karōti madyaṁ vividhānvikārān ||14||
(su. u. taṁ. a. 47) |
View original
क्रुद्धेन भीतेन पिपासितेन शोकाभितप्तेन बुभुक्षितेन |
व्यायामभाराध्वपरिक्षतेन वेगावरोधाभिहतेन चापि ||१३||
अत्यम्बुभक्षावततोदरेण साजीर्णभुक्तेन तथाऽबलेन |
उष्णाभितप्तेन च सेव्यमानं करोति मद्यं विविधान्विकारान् ||१४||
(सु. उ. तं. अ. ४७) |
annasahitasyāpi madyasya kruddhatvādikāraṇasahitasya vikārakāritvapradarśanārthamāha– kruddhēnētyādi| parikṣatēna kṣīṇēna| avatataṁ vyāptam| vividhān vikārān pānātyayādīniti||13-14||
Adhikarana madyotthavikArabhedAH (15) · Śloka 15
pānātyayaṁ paramadaṁ pānājīrṇamathāpi vā |
pānavibhramamugraṁ ca tēṣāṁ vakṣyāmi lakṣaṇam ||15||
(su. u. taṁ. a. 47) |
View original
पानात्ययं परमदं पानाजीर्णमथापि वा |
पानविभ्रममुग्रं च तेषां वक्ष्यामि लक्षणम् ||१५||
(सु. उ. तं. अ. ४७) |
tānēva vivr̥ṇōti– pānātyayamityādi| nanu, ayamarthaḥ ‘āpādayēt kaṣṭatamān vikārān’ ityanēnaivōktatvāt kathaṁ punaruktaḥ? ucyatē– pūrvēṇa kaṣṭatamavikārakāritvamuktam, anēna tu nānāvidhavikārakāritvamiti bhēdaḥ||15||
Adhikarana vAtika-paittika-shlaiShmikamadAtyayalakShaNam (16-18) · Śloka 18
hikkāśvāsaśiraḥkampapārśvaśūlaprajāgaraiḥ |
vidyādbahupralāpasya vātaprāyaṁ madātyayam ||16||
tr̥ṣṇādāhajvarasvēdamōhātīsāravibhramaiḥ |
vidyāddharitavarṇasya pittaprāyaṁ madātyayam ||17||
chardyarōcakahr̥llāsatandrāstaimityagauravaiḥ |
vidyācchītaparītasya kaphaprāyaṁ madātyayam |
jñēyastridōṣajaścāpi sarvaliṅgairmadātyayaḥ ||18||
(ca. ci. a. 24) |
View original
हिक्काश्वासशिरःकम्पपार्श्वशूलप्रजागरैः |
विद्याद्बहुप्रलापस्य वातप्रायं मदात्ययम् ||१६||
तृष्णादाहज्वरस्वेदमोहातीसारविभ्रमैः |
विद्याद्धरितवर्णस्य पित्तप्रायं मदात्ययम् ||१७||
छर्द्यरोचकहृल्लासतन्द्रास्तैमित्यगौरवैः |
विद्याच्छीतपरीतस्य कफप्रायं मदात्ययम् |
ज्ञेयस्त्रिदोषजश्चापि सर्वलिङ्गैर्मदात्ययः ||१८||
(च. चि. अ. २४) |
tēṣāmuddiṣṭānāṁ lakṣaṇamāha– hikkētyādi| prajāgarō nidrāvicchēdaḥ| vātaprāyamityanēna sarvē vātādiprāyā madātyayāstridōṣajāḥ, udbhūtatvēna vyapadēśa iti carakē darśitam| yadāha– “yē viṣasya guṇāḥ prōktāḥ sarvadōṣaprakōpaṇāḥ|” ityārabhya yāvat “sarvaṁ madātyayaṁ vidyāttridōṣaṁ” (ca. ci. a. 24) iti| ēvaṁ carakasaṁvādāt suśrutē'pi bōdhyam| vibhramō bhramaḥ| haritavarṇasyētyanēna haritavarṇatā'pi lakṣaṇam||16-18||
Adhikarana paramadalakShaNam (19) · Śloka 19
ślēṣmōcchrayō'ṅgagurutā virasāsyatā ca viṇmūtrasaktiratha tandrirarōcakaśca |
liṅgaṁ parasya ca madasya vadanti tajjñāstr̥ṣṇā rujā śirasi sandhiṣu cāpi bhēdaḥ ||19||
(su. u. taṁ. a. 47) |
View original
श्लेष्मोच्छ्रयोऽङ्गगुरुता विरसास्यता च विण्मूत्रसक्तिरथ तन्द्रिररोचकश्च |
लिङ्गं परस्य च मदस्य वदन्ति तज्ज्ञास्तृष्णा रुजा शिरसि सन्धिषु चापि भेदः ||१९||
(सु. उ. तं. अ. ४७) |
paramadamāha– ślēṣmōcchraya ityādi| ślēṣmōcchrayaścātra nāsāsrāvādinā jñēyaḥ| saktiḥ saṅgaḥ, apravr̥ttiriti yāvat| tandristandrā| parasya madasyēti paramadasya; chandō'nurōdhādasamāsanirdēśaḥ||19||
Adhikarana pAnAjIrNalakShaNam (20) · Śloka 20
ādhmānamugramatha cōdgiraṇaṁ vidāhaḥ pānē'jarāṁ samupagacchati lakṣaṇāni |20|
(su. u. taṁ. a. 47) |
View original
आध्मानमुग्रमथ चोद्गिरणं विदाहः पानेऽजरां समुपगच्छति लक्षणानि |२०|
(सु. उ. तं. अ. ४७) |
pānājīrṇamāha– ādhmānamityādi| udgiraṇaṁ vāntiḥ, udgārō vā| pānē madyē, ajarām ajīrṇamupagacchati apakvatvamupagacchatīti pānājīrṇavikāra ityarthaḥ|20|–
Adhikarana pAnavibhramalakShaNam (20) · Śloka 20
hr̥dgātratōdakaphasaṁsravakaṇṭhadhūmā mūrchāvamijvaraśirōrujanapradāhāḥ ||20||
dvēṣaḥ surānnavikr̥tēṣvapi tēṣu tēṣu taṁ pānavibhramamuśantyakhilēna dhīrāḥ |
(su. u. taṁ. a. 47) |
View original
हृद्गात्रतोदकफसंस्रवकण्ठधूमा मूर्छावमिज्वरशिरोरुजनप्रदाहाः ||२०||
द्वेषः सुरान्नविकृतेष्वपि तेषु तेषु तं पानविभ्रममुशन्त्यखिलेन धीराः |
(सु. उ. तं. अ. ४७) |
pānavibhramamāha– hr̥dityādi| kaṇṭhadhūmaḥ kaṇṭhāddhūmanirgamavatpīḍā| śirōrujanaṁ śiraḥśūlam| surānnavikr̥tēṣviti surāvikr̥tēṣu annavikr̥tēṣu ca; bhāvē ktaḥ| tēṣu tēṣviti nānāvikārēṣu surāmairēyapiṣṭakalaḍḍukādiṣu| uśanti icchanti| ētē ca paramadādayastrayō na carakē paṭhitāḥ, sannipātajē'ntarbhūtatvāt; suśrutēna tūktatridōṣajamadātyayāt pr̥thagētē paṭhitāḥ, vikr̥tyā pūrvalakṣaṇavailakṣaṇyābhidhānārthamityāhuḥ||20||–
Adhikarana pAnAtyayAdInAmasAdhyalakShaNam (21) · Śloka 21
hīnōttarauṣṭhamatiśītamamandadāhaṁ tailaprabhāsyamapi pānahataṁ tyajēttu ||21||
jihvauṣṭhadantamasitaṁ tvathavā'pi nīlaṁ pītē ca yasya nayanē rudhiraprabhē vā |
(su. u. taṁ. a. 47) |
View original
हीनोत्तरौष्ठमतिशीतममन्ददाहं तैलप्रभास्यमपि पानहतं त्यजेत्तु ||२१||
जिह्वौष्ठदन्तमसितं त्वथवाऽपि नीलं पीते च यस्य नयने रुधिरप्रभे वा |
(सु. उ. तं. अ. ४७) |
asādhyalakṣaṇamāha– hīnētyādi| hīnōttarauṣṭhaṁ pralambamānōparitanauṣṭham| atiśītaṁ bahiḥ, amandadāhamabhyantarē| tailaprabhāsyaṁ tailāktamukhamiva||21||–
Adhikarana pAnAtyayAdInAmupadravAH (22) · Śloka 22
hikkājvarau vamathuvēpathupārśvaśūlāḥ kāsabhramāvapi ca pānahataṁ bhajantē ||22||
(su. u. taṁ. a. 47) |
View original
हिक्काज्वरौ वमथुवेपथुपार्श्वशूलाः कासभ्रमावपि च पानहतं भजन्ते ||२२||
(सु. उ. तं. अ. ४७) |
upadravānāha– hikkētyādi| ētaiḥ kr̥cchrasādhyaṁ bhavati, na tvasādhyam; asādhyalakṣaṇēbhyaḥ pr̥thakpāṭhāditi jējjaṭaḥ| dhvaṁsakavikṣēpakākhyau madyavikārau carakē pr̥thak paṭhitau; tadyathā– “vicchinnamadyaḥ sahasā yō'timadyaṁ niṣēvatē| dhvaṁsō vikṣēpakaścaiva rōgastasyōpajāyatē|| ślēṣmaprasēkaḥ kaṇṭhāsyaśōṣaḥ śabdāsahiṣṇutā| tandrānidrābhiyōgaśca jñēyaṁ dhvaṁsakalakṣaṇam|| hr̥tkaṇṭharōdhaḥ sammōhaśchardiraṅgarujā jvaraḥ| tr̥ṣṇā kāsaḥ śiraḥśūlamētadvikṣēpalakṣaṇam||” (ca. ci. a. 24) iti; tau ca suśrutēna “vicchinnamadyaḥ sahasā yō'timadyaṁ niṣēvatē| tasya pānātyayōddiṣṭā vikārāḥ sambhavanti hi||” (su. u. taṁ. a. 47) ityanēna saṅgr̥hītau bōddhavyau| na vā cikitsābhēdastayōruktaḥ; yataścaraka ēvōktavān– “tayōḥ karma cikitsā ca vātikē yanmadātyayē|” (ca. ci. a. 24) iti||22||
Adhikarana puShpikA · Śloka 18
iti śrīmādhavakaraviracitē mādhavanidānē pānātyayaparamadapānājīrṇapānavibhramanidānaṁ samāptam ||18||
View original
इति श्रीमाधवकरविरचिते माधवनिदाने पानात्ययपरमदपानाजीर्णपानविभ्रमनिदानं समाप्तम् ||१८||
iti śrīvijayarakṣitakr̥tāyāṁ madhukōśavyākhyāyāṁ pānātyayaparamadapānājīrṇapānavibhramanidānaṁ samāptam||18||