Adhikarana pANDurogabhedAH (1) · Śloka 1
atha pāṇḍurōgakāmalākumbhakāmalāhalīmakanidānam |
pāṇḍurōgāḥ smr̥tāḥ pañca vātapittakaphaistrayaḥ |
caturthaḥ sannipātēna pañcamō bhakṣaṇānmr̥daḥ ||1||
(ca. ci. a. 16) |
View original
अथ पाण्डुरोगकामलाकुम्भकामलाहलीमकनिदानम् |
पाण्डुरोगाः स्मृताः पञ्च वातपित्तकफैस्त्रयः |
चतुर्थः सन्निपातेन पञ्चमो भक्षणान्मृदः ||१||
(च. चि. अ. १६) |
purīṣajāḥ krimayaḥ sūkṣmāḥ pāṇḍutāṁ janayanti, ataḥ krimēranantaraṁ pāṇḍurōgamāha– pāṇḍurōgā ityādi| pāṇḍutvēnōpalakṣitō rōgaḥ pāṇḍurōgaḥ| carakē aṣṭōdarīyādhyāyē “pañca pāṇḍurōgāḥ” (ca. sū. a. 19)ityabhidhāyāpi “pāṇḍurōgāḥ smr̥tāḥ pañca” (ca. ci. a. 16) iti yadētatpunaścarakavacanaṁ tat “pañcānāmapi sādhyatvaṁ bōdhayati, natu pañcōnmādēṣviva sānnipātikasyāsādhyatvamiti” jējjaṭaḥ; “nyūnasaṅkhyāvyavacchēdārthamiti” cakraḥ| nanu, suśrutē hi mr̥ttikājō na paṭhitaḥ; mr̥ttikā'pi dōṣaprakōpadvārēṇaiva pāṇḍurōgaṁ janayatīti; yaduktam– “kaṣāyā mārutaṁ, pittamūṣarā, madhurā kapham|” (ca. ci. a. 16) iti; nidānabhēdācca rōgabhēdē rōgānantyaprasaṅgaḥ, vātajasyāpi rūkṣaśītādyanēkavātanidānakupitavātajanyatvāt| ucyatē– dōṣajatvāviśēṣē'pi viśiṣṭarūpacikitsāpratipādanārthaṁ pr̥thagabhidhānaṁ, mūtrāntravr̥ddhivat; suśrutēna tu parādhikārēṣu na vistarōktirityabhiprāyēṇa na pr̥thakkr̥taḥ| cikitsā tu dōṣacikitsayā'pi bhavatīti||1||
Adhikarana pANDurogasamprAptiH (2) · Śloka 2
vyāyāmamamlaṁ lavaṇāni madyaṁ mr̥daṁ divāsvapnamatīva tīkṣṇam |
niṣēvamāṇasya pradūṣya raktaṁ dōṣāstvacaṁ pāṇḍuratāṁ nayanti ||2||
(su. u. taṁ. a. 44) |
View original
व्यायाममम्लं लवणानि मद्यं मृदं दिवास्वप्नमतीव तीक्ष्णम् |
निषेवमाणस्य प्रदूष्य रक्तं दोषास्त्वचं पाण्डुरतां नयन्ति ||२||
(सु. उ. तं. अ. ४४) |
samprāptimāha– vyāyāmamityādi| raktamityupalakṣaṇaṁ, tēna ‘tvaṅmāṁsamapi’ dūṣyatvēna dr̥ḍhabalēna paṭhitaṁ, hārītēna rasō'pi, iti||2||
Adhikarana pANDurogapUrvarUpam (3) · Śloka 3
tvaksphōṭanaṣṭhīvanagātrasādamr̥dbhakṣaṇaprēkṣaṇakūṭaśōthāḥ |
viṇmūtrapītatvamathāvipākō bhaviṣyatastasya puraḥsarāṇi ||3||
(su. u. taṁ. a. 44) |
View original
त्वक्स्फोटनष्ठीवनगात्रसादमृद्भक्षणप्रेक्षणकूटशोथाः |
विण्मूत्रपीतत्वमथाविपाको भविष्यतस्तस्य पुरःसराणि ||३||
(सु. उ. तं. अ. ४४) |
pūrvarūpamāha– tvagityādi| tvaksphōṭanaṁ tvacaḥ kiñcidvidāraṇam| mr̥dbhakṣaṇaṁ mr̥dbhakṣaṇēcchā| prēkṣaṇakūṭaśōthō akṣigōlakē śōthaḥ| avipāka āhārasya| puraḥsarāṇi pūrvarūpāṇi||3||
Adhikarana vAtikapANDurogalakShaNam (4) · Śloka 4
tvaṅmūtranayanādīnāṁ rūkṣakr̥ṣṇāruṇābhatāḥ |
vātapāṇḍvāmayē tōdakampānāhabhramādayaḥ ||4||
View original
त्वङ्मूत्रनयनादीनां रूक्षकृष्णारुणाभताः |
वातपाण्ड्वामये तोदकम्पानाहभ्रमादयः ||४||
vātikalakṣaṇamāha– tvagityādi| atra kr̥ṣṇāruṇābhatā na pāṇḍutāmatikrāmati, anyathā pāṇḍurōgatvābhāvaḥ| uktaṁ ca suśrutē– “sarvēṣu caitēṣviha pāṇḍubhāvō yatō'dhikō'taḥ khula pāṇḍurōgaḥ|” (su. u. taṁ. a. 44) iti| bhramādaya iti ādiśabdēna bhēdaśūlādīnāṁ grahaṇam||4||
Adhikarana paittikapANDurogalakShaNam (5) · Śloka 5
pītamūtraśakr̥nnētrō dāhatr̥ṣṇājvarānvitaḥ |
bhinnaviṭkō'tipītābhaḥ pittapāṇḍvāmayī naraḥ ||5||
View original
पीतमूत्रशकृन्नेत्रो दाहतृष्णाज्वरान्वितः |
भिन्नविट्कोऽतिपीताभः पित्तपाण्ड्वामयी नरः ||५||
paittikalakṣaṇamāha– pītētyādi| nanu, pittapāṇḍvāmayīti vaktuṁ na yuktaṁ, pāṇḍurōgasya pittakāryatvādēva| ucyatē– itaradōṣāsaṁśliṣṭaprabalapittajanyatvēna paittikābhidhānaṁ, yathā– paittikaraktapittamiti||5||
Adhikarana shlaiShmikapANDurogalakShaNam (6) · Śloka 6
kaphaprasēkaśvayathutandrālasyātigauravaiḥ |
pāṇḍurōgī kaphācchuklaistvaṅmūtranayanānanaiḥ ||6||
View original
कफप्रसेकश्वयथुतन्द्रालस्यातिगौरवैः |
पाण्डुरोगी कफाच्छुक्लैस्त्वङ्मूत्रनयनाननैः ||६||
ślaiṣmikalakṣaṇamāha– kaphaprasēkētyādi| kaphādyaḥ pāṇḍurōgī sa śuklaistvaṅmūtranayanānanairupalakṣita iti yōjyam||6||
Adhikarana sAnnipAtikapANDurogalakShaNam (7) · Śloka 7
jvarārōcakahr̥llāsaccharditr̥ṣṇāklamānvitaḥ |
pāṇḍurōgī tribhirdōṣaistyājyaḥ kṣīṇō hatēndriyaḥ ||7||
View original
ज्वरारोचकहृल्लासच्छर्दितृष्णाक्लमान्वितः |
पाण्डुरोगी त्रिभिर्दोषैस्त्याज्यः क्षीणो हतेन्द्रियः ||७||
sānnipātikastu prakr̥tisamasamavētatvēnauktavātajādilakṣaṇairēva bōddhavyaḥ| uktaṁ hi carakē– “sarvānnasēvinaḥ sarvē duṣṭā dōṣāstridōṣajam| triliṅgaṁ samprakurvanti pāṇḍurōgaṁ suduḥsaham||” (ca. ci. a. 16) iti| tasyaiva sōpadravasyāsādhyatvamāha– jvarārōcakētyādi| hatēndriyaḥ svaviṣayāgrāhakēndriyaḥ||7||
Adhikarana mRujjapANDurogasamprAptiH (8-10) · Śloka 10
mr̥ttikādanaśīlasya kupyatyanyatamō malaḥ |
kaṣāyā mārutaṁ, pittamūṣarā, madhurā kapham ||8||
kōpayēnmr̥drasādīṁśca raukṣyādbhuktaṁ ca rūkṣayēt |
pūrayatyavipakvaiva srōtāṁsi niruṇaddhyapi ||9||
indriyāṇāṁ balaṁ hatvā tējō vīryaujasī tathā |
pāṇḍurōgaṁ karōtyāśu balavarṇāgnināśanam ||10||
(ca. ci. a. 16) |
View original
मृत्तिकादनशीलस्य कुप्यत्यन्यतमो मलः |
कषाया मारुतं, पित्तमूषरा, मधुरा कफम् ||८||
कोपयेन्मृद्रसादींश्च रौक्ष्याद्भुक्तं च रूक्षयेत् |
पूरयत्यविपक्वैव स्रोतांसि निरुणद्ध्यपि ||९||
इन्द्रियाणां बलं हत्वा तेजो वीर्यौजसी तथा |
पाण्डुरोगं करोत्याशु बलवर्णाग्निनाशनम् ||१०||
(च. चि. अ. १६) |
mr̥jjasamprāptimāha– mr̥ttikētyādi| anyatamō malō vātādiḥ| ūṣarā sakṣārā| rasādīn rūkṣayēt, bhuktaṁ ca rūkṣayēditi yōjyam| raukṣyāt prākr̥tikōdbhūtaraukṣyaguṇāt| avipakvaiva kōṣṭhadhātvagnibhiḥ pākaṁ na gatvaiva, srōtāṁsi rasavahādīni, pūrayati ruṇaddhi ca| indriyāṇāṁ balaṁ svaviṣayagrahaṇaśaktim| “tējō dīptiḥ” iti jējjaṭaḥ, ‘ūṣmā’ iti cakraḥ| vīryaṁ śaktiḥ| ‘ōjaḥ sarvadhātusāraḥ, sarvadhātusārabhūtaṁ hr̥dayastham’ iti parāśaraḥ, ‘parābhibhavēcchā’ iti jējjaṭaḥ||8-10||
Adhikarana mRujjapANDurogalakShaNam (11) · Śloka 11
śūnākṣikūṭagaṇḍabhrūḥ śūnapānnābhimēhanaḥ |
krimikōṣṭhō'tisāryēta malaṁ sāsr̥kkaphānvitam ||11||
(ca. ci. a. 16) |
View original
शूनाक्षिकूटगण्डभ्रूः शूनपान्नाभिमेहनः |
क्रिमिकोष्ठोऽतिसार्येत मलं सासृक्कफान्वितम् ||११||
(च. चि. अ. १६) |
mr̥jjasya lakṣaṇamāha-śūnākṣītyādi| ‘sarvapāṇḍurōgēṣu krimikōṣṭhatā yadā syāttadaitallakṣaṇam’ iti jējjaṭaḥ, mr̥ttikājānantarapaṭhitatvēna tasyaiva lakṣaṇamityanyē| vidēhē tu paṭhyatē– “mr̥dbhakṣaṇādbhavētpāṇḍustandrālasyanipīḍitaḥ| saśvāsakāsaśōṣārśaḥ sādārucisamanvitaḥ|| śūnapādānanakaraḥ kr̥śāṅgaḥ kr̥śapāvakaḥ|” iti||11||
Adhikarana pANDurogasyAsAdhyalakShaNam (12-15) · Śloka 15
pāṇḍurōgaścirōtpannaḥ kharībhūtō na sidhyati |
kālaprakarṣācchūnānāṁ yō vā pītāni paśyati ||12||
baddhālpaviṭ saharitaṁ sakaphaṁ yō'tisāryatē |
dīnaḥ śvētātidigdhāṅgaśchardimūrchātr̥ḍarditaḥ ||13||
sa nāstyasr̥kkṣayādyaśca pāṇḍuḥ śvētatvamāpnuyāt |
(ca. ci. a. 16) |
pāṇḍudantanakhō yastu pāṇḍunētraśca yō bhavēt |
pāṇḍusaṅghātadarśī ca pāṇḍurōgī vinaśyati ||14||
(su. sū. a. 33) |
antēṣu śūnaṁ parihīṇamadhyaṁ mlānaṁ tathā'ntēṣu ca madhyaśūnam |
gudē ca śēphasyatha muṣkayōśca śūnaṁ pratāmyantamasañjñakalpam |
vivarjayētpāṇḍukinaṁ yaśō'rthī tathā'tisārajvarapīḍitaṁ ca ||15||
(su. u. taṁ. a. 44) |
View original
पाण्डुरोगश्चिरोत्पन्नः खरीभूतो न सिध्यति |
कालप्रकर्षाच्छूनानां यो वा पीतानि पश्यति ||१२||
बद्धाल्पविट् सहरितं सकफं योऽतिसार्यते |
दीनः श्वेतातिदिग्धाङ्गश्छर्दिमूर्छातृडर्दितः ||१३||
स नास्त्यसृक्क्षयाद्यश्च पाण्डुः श्वेतत्वमाप्नुयात् |
(च. चि. अ. १६) |
पाण्डुदन्तनखो यस्तु पाण्डुनेत्रश्च यो भवेत् |
पाण्डुसङ्घातदर्शी च पाण्डुरोगी विनश्यति ||१४||
(सु. सू. अ. ३३) |
अन्तेषु शूनं परिहीणमध्यं म्लानं तथाऽन्तेषु च मध्यशूनम् |
गुदे च शेफस्यथ मुष्कयोश्च शूनं प्रताम्यन्तमसञ्ज्ञकल्पम् |
विवर्जयेत्पाण्डुकिनं यशोऽर्थी तथाऽतिसारज्वरपीडितं च ||१५||
(सु. उ. तं. अ. ४४) |
asādhyalakṣaṇamāha– pāṇḍurōga ityādi| ‘pāṇḍurōgaścirōtpannaḥ kālaprakarṣāt kharībhūtō jaṭharatāṁ gatō na sidhyati, acirōtpannō'pi śūnānāṁ madhyē yō vā pītāni paśyati sa pāṇḍurōgī na sidhyatītyaparamasādhyalakṣaṇam’ iti jējjaṭasya yōjanā| cakrastvāha– ‘cirōtpannaḥ kharībhūtō'tyartharūkṣitasarvadhāturna sidhyati, tathā kālaprakarṣādityādinā'paramasādhyalakṣaṇam’ iti| atra śūnānāṁ śōthavatāṁ madhyē yō vā pītāni paśyati sa na sidhyatīti| ‘śūnō nā’ iti pāṭhāntarē nā puruṣaḥ| ‘śūnāṅgō yō vā pītāni paśyati’ iti pāṭhāntaraṁ sugamam| aparamasādhyalakṣaṇamāha– baddhētyādi| atra sakaphatvē'pi baddhatvālpatvaharitatvāni vyādhiprabhāvāt; baddhālpasthānē bahulamiti pāṭhāntaram| viṭśabdō napuṁsakō'pyastītyētannirdēśādēvōnnēyamityāhuḥ| aparamasādhyalakṣaṇamāha– dīna ityādi| dīnaḥ glānaḥ| śvētātidigdhāṅga iti śvētavarṇaliptāṅga ivētyarthaḥ| sa nāsti naṣṭa iva asādhya ityarthaḥ| aparamāha– asr̥gityāda| aparamasādhyalakṣaṇamāha– pāṇḍudantētyādi| pāṇḍusaṅghātadarśīti nayanaraśmisahacaritaṁ bahirnirgataṁ pittaṁ sampiṇḍitaṁ paśyati| aparamasādhyalakṣaṇamāha– antēṣvityādi| antēṣu bāhujaṅghāśiraḥsu, śūnaṁ śōthayuktam| parihīṇamadhyaṁ durbalamadhyadēham| ētadvaiparītyēnāparamasādhyalakṣaṇamāha– mlānamityādi| mlānaṁ durbalam| asañjñakalpaṁ mr̥taprāyam| ēvaṁvidhaṁ pāṇḍukinaṁ pāṇḍurōgiṇaṁ yaśō'rthī vaidyō vivarjayēditi| atra sauśrutaślōkē ‘pāṇḍukinam’ ityatra “ pālakinam” iti pāṭhāntaraṁ, yuktaṁ caitat; ēvaṁ hi paṭhyamānē pāṇḍurōgāvasthāviśēṣasya pālakinō lakṣaṇamapi kr̥taṁ syāt| uktaṁ hi suśrutē– “ sakāmalāpālakipāṇḍurōgaḥ kumbhāhvayō” lāghavakō'lasākhyaḥ| (su. u. taṁ. a. 44) iti| anēnaivābhiprāyēṇa kaścidabhiyuktō likhitavān– “antē śūnaḥ kr̥śō madhyē'nyathā ca gudaśēphasi| śūnō jvarātisārārtō bhr̥takalpastu pālakī||” iti||12-15||
Adhikarana kAmalAyA nidAnasamprAptipUrvakaM lakShaNam (16-18) · Śloka 18
pāṇḍurōgī tu yō'tyarthaṁ pittalāni niṣēvatē |
tasya pittamasr̥ṅmāṁsaṁ dagdhvā rōgāya kalpatē ||16||
hāridranētraḥ sa bhr̥śaṁ hāridratvaṅnakhānanaḥ |
raktapītaśakr̥nmūtrō bhēkavarṇō hatēndriyaḥ ||17||
dāhāvipākadaurbalyasadanārucikarṣitaḥ |
kāmalā bahupittaiṣā kōṣṭhaśākhāśrayā matā ||18||
(ca. ci. a. 16) |
View original
पाण्डुरोगी तु योऽत्यर्थं पित्तलानि निषेवते |
तस्य पित्तमसृङ्मांसं दग्ध्वा रोगाय कल्पते ||१६||
हारिद्रनेत्रः स भृशं हारिद्रत्वङ्नखाननः |
रक्तपीतशकृन्मूत्रो भेकवर्णो हतेन्द्रियः ||१७||
दाहाविपाकदौर्बल्यसदनारुचिकर्षितः |
कामला बहुपित्तैषा कोष्ठशाखाश्रया मता ||१८||
(च. चि. अ. १६) |
pāṇḍurōgāvasthāyāṁ kāmalāmāha– pāṇḍurōgītyādi| dagdhvā sandūṣya| rōgāya kāmalārūpāya| bhēkavarṇaḥ prāvr̥ṣēṇyabhēkavarṇaḥ| kōṣṭhaśākhāśrayēti ēkā kōṣṭhāśrayā, aparā śākhāśrayā; śākhā raktādayō dhātavaḥ| svatantrā'pi kāmalā bhavati, yathā rājayakṣmā svatantraḥ upēkṣitēṣvapi kāsēṣu bhavatītyāhuḥ||16-18||
Adhikarana kumbhakAmalAlakShaNam (19) · Śloka 19
kālāntarāt kharībhūtā kr̥cchrā syāt kumbhakāmalā |19|
(ca. ci. a. 16) |
View original
कालान्तरात् खरीभूता कृच्छ्रा स्यात् कुम्भकामला |१९|
(च. चि. अ. १६) |
tasyā avasthāntaraṁ kumbhakāmalāmāha– kālāntarādityādi| kharībhūtēti pūrvavadvyākhyēyam| kr̥cchrā ca kr̥cchrasādhyā| kumbhaḥ kōṣṭhaḥ, antaḥśuṣirasādharmyāt; tadgatā kāmalā kumbhakāmalā, kōṣṭhāśrayētyarthaḥ|19|–
Adhikarana kAmalAyA asAdhyalakShaNam (19-20) · Śloka 20
kr̥ṣṇapītaśakr̥nmūtrō bhr̥śaṁ śūnaśca mānavaḥ ||19||
saraktākṣimukhacchardiviṇmūtrō yaśca tāmyati |
dāhārucitr̥ḍānāhatandrāmōhasamanvitaḥ ||20||
naṣṭāgnisañjñaḥ kṣipraṁ hi kāmalāvān vipadyatē |
(ca. ci. a. 16) |
View original
कृष्णपीतशकृन्मूत्रो भृशं शूनश्च मानवः ||१९||
सरक्ताक्षिमुखच्छर्दिविण्मूत्रो यश्च ताम्यति |
दाहारुचितृडानाहतन्द्रामोहसमन्वितः ||२०||
नष्टाग्निसञ्ज्ञः क्षिप्रं हि कामलावान् विपद्यते |
(च. चि. अ. १६) |
kāmalāyā asādhyalakṣaṇamāha– kr̥ṣṇētyādi| kr̥ṣṇētyādinā tāmyatītyantēnaikamasādhyalakṣaṇam| tāmyati muhyati| dāhētyādinā vipadyatē ityantēnāparamasādhyalakṣaṇamiti jējjaṭaḥ||19-20||–
Adhikarana kumbhakAmalA~asAdhyalakShaNam (21) · Śloka 22
chardyarōcakahr̥llāsajvaraklamanipīḍitaḥ ||21||
naśyati śvāsakāsārtō viḍbhēdī kumbhakāmalī |22|
View original
छर्द्यरोचकहृल्लासज्वरक्लमनिपीडितः ||२१||
नश्यति श्वासकासार्तो विड्भेदी कुम्भकामली |२२|
kumbhakāmalinō'sādhyalakṣaṇamāha– chardītyādi||21||–
Adhikarana halImakalakShaNam (22-23) · Śloka 23
yadā tu pāṇḍōrvarṇaḥ syāddharitaḥ śyāvapītakaḥ ||22||
balōtsāhakṣayastandrā mandāgnitvaṁ mr̥dujvaraḥ |
strīṣvaharṣō'ṅgamardaśca dāhastr̥ṣṇā'rucirbhramaḥ |
halīmakaṁ tadā tasya vidyādanilapittataḥ ||23||
( santāpō bhinnavarcastvaṁ bahirantaśca pītatā |
pāṇḍutā nētrayōryasya pānakīlakṣaṇaṁ bhavēt) |
(ca. ci. a. 16) |
View original
यदा तु पाण्डोर्वर्णः स्याद्धरितः श्यावपीतकः ||२२||
बलोत्साहक्षयस्तन्द्रा मन्दाग्नित्वं मृदुज्वरः |
स्त्रीष्वहर्षोऽङ्गमर्दश्च दाहस्तृष्णाऽरुचिर्भ्रमः |
हलीमकं तदा तस्य विद्यादनिलपित्ततः ||२३||
( सन्तापो भिन्नवर्चस्त्वं बहिरन्तश्च पीतता |
पाण्डुता नेत्रयोर्यस्य पानकीलक्षणं भवेत्) |
(च. चि. अ. १६) |
pāṇḍurōgāvasthāyāṁ halīmakamāha– yadētyādi| yadā tu pāṇḍōḥ pāṇḍurōgiṇaḥ haritādivarṇayuktasyaitē upadravā bhavanti tadā tasya vātapittakōpajaṁ halīmakaṁ jānīyāt| haritaḥ śākavarṇaḥ| śyāvō nīlavarṇaḥ| balōtsāhakṣayō balōtsāhayōḥ kṣīṇatā| strīṣvaharṣaḥ strīriraṁsāyā abhāvaḥ| aṅgamardaḥ aṅgamōṭanam| lāghavakālasakādīnāṁ pāṇḍurōgāvasthāviśēṣāṇāṁ lakṣaṇaṁ suśrutadiṣvanusmartavyamiti||22-23||
Adhikarana puShpikA · Śloka 8
iti śrīmādhavakaraviracitē mādhavanidānē pāṇḍurōgakāmalākumbhakāmalāhalīmakanidānaṁ samāptam ||8||
View original
इति श्रीमाधवकरविरचिते माधवनिदाने पाण्डुरोगकामलाकुम्भकामलाहलीमकनिदानं समाप्तम् ||८||
iti śrīvijayarakṣitakr̥tāyāṁ madhukōśavyākhyāyāṁ pāṇḍurōgakāmalākumbhakāmalā halīmakanidānaṁ samāptam||8||