Adhikarana shirorogabhedAH (1) · Śloka 1
atha śirōrōganidānam|
śirōrōgāstu jāyantē vātapittakaphaistribhiḥ |
sannipātēna raktēna kṣayēṇa krimibhistathā |
sūryāvartānantavātārdhāvabhēdakaśaṅkhakaiḥ ||1||
(su. u. taṁ. a. 25) |
View original
अथ शिरोरोगनिदानम्|
शिरोरोगास्तु जायन्ते वातपित्तकफैस्त्रिभिः |
सन्निपातेन रक्तेन क्षयेण क्रिमिभिस्तथा |
सूर्यावर्तानन्तवातार्धावभेदकशङ्खकैः ||१||
(सु. उ. तं. अ. २५) |
atha karṇanāsānētrāṇāmadhiṣṭhānatvēna śirasō nayanarōgānantaraṁ śirōrōganidānārambhaḥ| śirōrōgāścaikādaśa, tatra kāraṇabhēdēna śirōrōgabhēdaṁ darśayannāha– śirōrōgāstvityādi| vātapittakaphairityuktē gamyata ēva tribhiriti, tat kathaṁ taduktiḥ? ucyatē– sarvēṣāṁ śirōrōgāṇāṁ sannipātajatvakhyāpanārthaṁ, vātādibhēdaścōtkarṣāt; taduktaṁ śālākyē– “sarva ēva śirōrōgāḥ sannipātasamutthitāḥ| autkaṭyāddōṣaliṅgaistē kīrtitāstadvidā daśa||” iti| tribhiḥ sannipātēnēti padadvayēna prakr̥tivikr̥tisamavētasannipātadvayamāhuranyē| atra pakṣē sannipātajatvādēkatvagaṇanayā na saṅkhyātirēkaḥ; tribhiriti padaṁ pr̥thaktvadyōtanārthamiti gadādharaḥ| kṣayēṇēti asr̥gvasādīnāṁ kṣayēṇa; kṣayajō'yaṁ dhātukṣayajanitavātakōpēna sahasākr̥tavātajanyatvēnācayapūrvakaḥ, vātajastu sañcayaprakōpajanita iti bhēdaḥ; ata ēvānupaśayō'pyasya saṁsvēdanādinā dōṣakṣayakr̥dēvōpanyastaḥ| śirōrōgaśabdēna śirōgataśūlarūpā rujā'bhidhīyatē, tēna sūryāvartānantavātārdhāvabhēdakaśaṅkhakairityabhidhānamupapadyatē, anyathā tēṣāmēva śirōrōgatvāttaiḥ śirōrōgā jāyanta ityasaṅgataṁ syāt||1||
Adhikarana vAtajashirorogalakShaNam (2) · Śloka 2
yasyānimittaṁ śirasō rujaśca bhavanti tīvrā niśi cātimātram |
bandhōpatāpaiḥ praśamaśca yatra śirō'bhitāpaḥ sa samīraṇēna ||2||
(su. u. taṁ. a. 25) |
View original
यस्यानिमित्तं शिरसो रुजश्च भवन्ति तीव्रा निशि चातिमात्रम् |
बन्धोपतापैः प्रशमश्च यत्र शिरोऽभितापः स समीरणेन ||२||
(सु. उ. तं. अ. २५) |
vātikaśirōrōgalakṣaṇamāha– yasyānimittamityādi| animittamatarkitanimittaṁ, vāyōrviṣamakriyatvāt; tēna nimittānuṣaṅgiṇā kālādinētyarthaḥ| niśi cātimātramiti rātrau śītēna vāyōrādhikyānmahatī rujā bhavati, śītayōnitvādvāyōḥ| bandhōpatāpairiti bandhō bandhanaṁ vastrādibhiḥ, upatāpaḥ svēdādibhiḥ, vyaktyapēkṣayā bahuvacanam; ētēnōpaśayō darśitaḥ| śirō'bhitāpaḥ śirōrujā||2||
Adhikarana pittajashirorogalakShaNam (3) · Śloka 3
yasyōṣṇamaṅgāracitaṁ yathaiva bhavēcchirō dhūpyati cākṣināsam |
śītēna rātrau ca bhavēcchamaśca śirōbhitāpaḥ sa tu pittakōpāt ||3||
(su. u. taṁ. a. 25) |
View original
यस्योष्णमङ्गारचितं यथैव भवेच्छिरो धूप्यति चाक्षिनासम् |
शीतेन रात्रौ च भवेच्छमश्च शिरोभितापः स तु पित्तकोपात् ||३||
(सु. उ. तं. अ. २५) |
pittajalakṣaṇamāha– yasyōṣṇamaṅgāracitamityādi| aṅgāracitaṁ yathaivēti jvaladaṅgārācchannamivētyarthaḥ| dhūpyati dhūmāyatē dhūmapūrṇamiva bhavatītyarthaḥ| dhūpyatīti divādērākr̥tigaṇatvāt| akṣi ca nāsā ca ityakṣināsaṁ, prāṇyaṅgatvādēkavadbhāvaḥ| upaśayaṁ darśayati– śītēna rātrau cētyādi||3||
Adhikarana shleShmajashirorogalakShaNam (4) · Śloka 4
śirō bhavēdyasya kaphōpadigdhaṁ guru pratiṣṭabdhamatō himaṁ ca |
śūnākṣikūṭaṁ vadanaṁ ca yasya śirō'bhitāpaḥ sa kaphaprakōpāt ||4||
(su. u. taṁ. a. 25) |
View original
शिरो भवेद्यस्य कफोपदिग्धं गुरु प्रतिष्टब्धमतो हिमं च |
शूनाक्षिकूटं वदनं च यस्य शिरोऽभितापः स कफप्रकोपात् ||४||
(सु. उ. तं. अ. २५) |
ślēṣmajalakṣaṇamāha– śirō bhavēdityādi| kaphōpadigdhamiti kaphaliptam| guru gauravayutam| pratiṣṭabdhaṁ baddhamiva| himaṁ himasparśam| śūnākṣikūṭamiti vadanaviśēṣaṇam| tathā hi carakaḥ– “śirō mandarujaṁ tēna gurustimitabhārikam|” (ca. sū. a. 17) iti| atrāpi svēdādinōpaśayō jñēyaḥ||4||
Adhikarana tridoShajashirorogalakShaNam (5) · Śloka 5
śirō'bhitāpē tritayapravr̥ttē sarvāṇi liṅgāni samudbhavanti |5|
(su. u. taṁ. a. 25) |
View original
शिरोऽभितापे त्रितयप्रवृत्ते सर्वाणि लिङ्गानि समुद्भवन्ति |५|
(सु. उ. तं. अ. २५) |
sānnipātikalakṣaṇamāha– śirō'bhitāpa ityādi| sarvāṇi liṅgāni anantarōktāni vātādiliṅgāni| ( ayaṁ ca sannipātō vikr̥tiviṣamasamavētō jñēyaḥ, anyathā sarvēṣāmēva śirōrōgāṇāṁ tridōṣajatvāt pr̥thagabhidhānaṁ vyarthaṁ syāt; asya ca vikr̥tiviṣamasamavētatvaṁ kāraṇabhēdāt jñēyaṁ, na tu viruddhalakṣaṇatayā; sa cāyaṁ kāraṇabhēda utkaṭasarvadōṣajatvādēva vijñēyaḥ| yathā tridōṣajē rājayakṣmaṇi svarabhēdādijanakānāṁ vātādīnāmutkaṭatvamiti| uktaṁ hi carakē– “ vātācchūlaṁ bhramaḥ kampaḥ, pittāddāhō madastr̥ṣā| kaphādgurutvaṁ tandrā ca śirōrōgē tridōṣajē||” (ca. sū. a. 17) iti|5|–
Adhikarana raktajashirorogalakShaNam (5) · Śloka 5
raktātmakaḥ pittasamānaliṅgaḥ sparśāsahatvaṁ śirasō bhavēcca ||5||
(su. u. taṁ. a. 25) |
View original
रक्तात्मकः पित्तसमानलिङ्गः स्पर्शासहत्वं शिरसो भवेच्च ||५||
(सु. उ. तं. अ. २५) |
raktajalakṣaṇamāha– raktātmaka ityādi| pittasamānaliṅga iti pittajaśirōrōgatulyalakṣaṇaḥ| paittikaliṅgādhikamiha sparśāsahatvam||5||
Adhikarana kShayajashirorogalakShaNam (6) · Śloka 6
asr̥gvasāślēṣmasamīraṇānāṁ śirōgatānāmiha saṅkṣayēṇa |
kṣayapravr̥ttaḥ śirasō'bhitāpaḥ kaṣṭō bhavēdugrarujō'timātram |
saṁsvēdanacchardanadhūmanasyairasr̥gvimōkṣaiśca vivr̥ddhimēti ||6||
(su. u. taṁ. a. 25) |
View original
असृग्वसाश्लेष्मसमीरणानां शिरोगतानामिह सङ्क्षयेण |
क्षयप्रवृत्तः शिरसोऽभितापः कष्टो भवेदुग्ररुजोऽतिमात्रम् |
संस्वेदनच्छर्दनधूमनस्यैरसृग्विमोक्षैश्च विवृद्धिमेति ||६||
(सु. उ. तं. अ. २५) |
kṣayajalakṣaṇamāha– asr̥gityādi| vasāsr̥jōḥ sarvadēhasthitatvācchirasi sthitiḥ, ślēṣmaṇaśca sthānamēva śiraḥ, udānavāyōrūrdhvagatitvācchirasyavasthānaṁ, tēṣāṁ kṣayēṇa ugrarujatvaṁ vyādhiprabhāvāt; yatō vr̥ddhē vāyāvugrarujā yujyatē na tu kṣīṇē; yaduktam– “ vātē pittē kaphē caiva kṣīṇē lakṣaṇamucyatē| karmaṇaḥ prākr̥tāddhāniḥ” (ca. sū. a. 18) iti| anyaiḥ punarayaṁ pāṭhaḥ suśrutē svīkr̥taḥ; yathā– “vasābalāsakṣayasambhavānāṁ” (su. u. taṁ. a. 25) iti| yuktaścāyaṁ pāṭhaḥ, vātakṣayē hi kaphavr̥ddhau kaphajaḥ śirōrōgaḥ syāt, “vr̥ddhirvā'pi virōdhinām|” (ca. sū. a. 18) iti vacanāt| kiṁ caitasya cikitsāyāmuktaṁ “pānē nasyē ca sarpiḥ syādvātaghnamadhuraiḥ śr̥tam|” (su. u. taṁ. a. 26) iti| tataśca samīraṇapāṭhō na saṅgataḥ, na hi kṣīṇē vāyau śamanamuktam, api tarhi vardhanavidhiḥ; yaduktam– “kṣīṇā vardhayitavyāḥ” (su. ci. a. 33) iti| vasā dēhasnēhasyōpalakṣaṇaṁ, tēna mēdōmajjaśukramastiṣkāṇyapyavarudhyantē, tēṣāṁ dēhasnēhatvāt| pittamāṁsādikṣayajastu cayādikramajakṣayakr̥tavātaśirōrōga ēvāvarudhyatē, iti gadādharaḥ| śirōbhitāpaḥ śirōrujā| saṁsvēdanacchardanadhūmanasyaiḥ kaphakṣayaḥ, nāgarāditīvradhūmēna vasāmastiṣkādikṣayaḥ, sirāmōkṣādibhirasr̥kkṣayaḥ, ata ēvaitaiḥ saṁsvēdanādibhiḥ kṣayajasya vr̥ddhiḥ| ayaṁ vidēhē'pi paṭhyatē “ bhramati tudyatē śūnyaṁ śirō vibhrāntanētratā| mūrchā gātrāvasādaśca śirōrōgē kṣayātmakē||” iti| cakṣuṣya'pyāha– “strīprasaṅgādabhighātādathavā dēhakarmaṇā| kṣipraṁ sañjāyatē kr̥cchraḥ śirōrōgaḥ kṣayātmakaḥ|| vātapittātmakaṁ liṅgaṁ vyāmiśraṁ tatra lakṣayēt|” iti||6||
Adhikarana krimijashirorogalakShaNam (7) · Śloka 7
nistudyatē yasya śirō'timātraṁ sambhakṣyamāṇaṁ sphuratīva cāntaḥ |
ghrāṇācca gacchēt salilaṁ sapūyaṁ śirōbhitāpaḥ krimibhiḥ sa ghōraḥ ||7||
(su. u. taṁ. a. 25) |
View original
निस्तुद्यते यस्य शिरोऽतिमात्रं सम्भक्ष्यमाणं स्फुरतीव चान्तः |
घ्राणाच्च गच्छेत् सलिलं सपूयं शिरोभितापः क्रिमिभिः स घोरः ||७||
(सु. उ. तं. अ. २५) |
krimijamāha– nistudyata ityādi| nistudyatē sūcībhiriva tudyatē| sambhakṣyamāṇam ityatra ‘krimibhiḥ’ iti śēṣaḥ, prakaraṇāt| sphuratīva manāk calatīva| ghrāṇāccēti cakārō bhinnakramēṇa salilamityatra sambadhyatē; tēna salilaṁ pūyaṁ ca gacchēt, tathā krimayaśca kadācidgacchantīti; tathā ca carakaḥ– “krimīṇāṁ darśanēna ca|” (ca. sū. a. 17) iti||7||
Adhikarana sUryAvartalakShaNam (8) · Śloka 8
sūryōdayaṁ yā prati mandamandamakṣibhruvaṁ ruk samupaiti gāḍhā |
vivardhatē cāṁśumatā sahaiva sūryāpavr̥ttau vinivartatē ca |
sarvātmakaṁ kaṣṭatamaṁ vikāraṁ sūryāpavartaṁ tamudāharanti ||8||
(su. u. taṁ. a. 25) |
View original
सूर्योदयं या प्रति मन्दमन्दमक्षिभ्रुवं रुक् समुपैति गाढा |
विवर्धते चांशुमता सहैव सूर्यापवृत्तौ विनिवर्तते च |
सर्वात्मकं कष्टतमं विकारं सूर्यापवर्तं तमुदाहरन्ति ||८||
(सु. उ. तं. अ. २५) |
sūryāvartalakṣaṇamāha– sūryōdayamityādi| sūryōdayaṁ prati lakṣīkr̥tya yā rugakṣibhruvaṁ samupaitīti sambandhaḥ| ‘akṣibhruvau’ iti pāṭhāntarē prāṇyaṅgatvēna prāptaikavadbhāvasyābhāvaḥ, nāsikāstanayōritivat lakṣaṇavyabhicārāt| sūryōdayē prātarmandaṁ mandaṁ yathā syāttathā rujāṁ samupaiti, aṁśumatā ca sūryēṇa saha gāḍhā yathā bhavati tathā vardhatē| ayamarthaḥ– yathā sūryō vardhatē tathā vēdanā pravr̥ddhā bhavati, sūryasyāpavr̥ttau sāyāhnē vinivartatē śāmyatītyarthaḥ| ‘gāḍhā’ ityatra ‘gūḍhā’ iti pāṭhāntaraṁ, tadā sūryāpagamē gūḍhā rātrau līnētyarthaḥ| sarvātmakamiti sannipātajam| vyādhisvabhāvācca kālaviśēṣaniyamaḥ| kaṣṭatamaṁ kr̥cchrasādhyam| nanu, ayaṁ suśrutē vātapittābhyāṁ paṭhyatē, tadyathā– “āvartasañjñaḥ sa tu sūryapūrvō vyādhirmataḥ pittasamīraṇābhyām| śītēna śāntiṁ labhatē kadāciduṣṇēna jantuḥ sukhamāpnuyācca||” (su. u. taṁ. a. 25) iti| tat kathaṁ sarvajatvam? ucyatē– suśrutē autkarṣēṇa vyapadēśa iti na virōdhaḥ| nanu, ēvaṁ kathaṁ rātrau vāyusamānaguṇaśītaprādurbhāvē vēdanālīnatā, divasasyādyantayōrmandaruktvaṁ ca? ucyatē– atrāpi pittasya prabalatamatvāt| yattu cikitsāyāṁ śirīṣamūlapippalīmūlavacāvapīḍādyabhihitaṁ tadvyādhipratyanīkatvāt| atha vātapittajatvavarṇanēna viśiṣṭakālabhavanē hēturdarśitō bhavati| yatō vātapittayōḥ śītōṣṇātmakatvāt pūrvāhṇē sūryavr̥ddhikramēṇa srōtasāṁ saṅkōcakramādavaruddhamārgayōrvēdanākaratvam, aparāhṇē nivartamānē sūryē tu srōtasāṁ vivr̥tatvāt svamārgavyāghātavirahēṇa vēdanāyā ajanakatvamiti yuktaḥ kālaviśēṣaniyamaḥ| tathā cāha nimiḥ– “sūryasōmātmakau nityaṁ svahētū pittamārutau| kurvatē vēdanāṁ tīvrāṁ dināt pūrvāhṇa ēva tu|| ādityatējasā yuktē nivr̥ttē'pi ca bhāskarē| srōtasāṁ vivr̥tatvācca tataḥ ślēṣmā'dhigacchati|| udgatō mātariśvā ca svamārgaṁ pratipadyatē| tasmānmadhyadinādūrdhvaṁ vēdanā'tra praśāmyati||” iti| vātapittajatvamasya “adhikatvēna vyapadēśa” iti nyāyāt; tēna pūrvēṇa samaṁ na virōdhaḥ| vidēhē sūryāvartaviparyayō'pi paṭhyatē– “tatra vātānugaṁ pittaṁ citaṁ śirasi tiṣṭhati| madhyāhnē tējasā'rkasya tadvivr̥ddhaṁ śirōrujam|| karōti paittikīṁ ghōrāṁ saṁśāmyati dinakṣayē| astaṅgatē prabhāhīnē sūryē vāyurvivardhatē|| pittaṁ śāntimavāpnōti tataḥ śāmyati vēdanā| ēṣa pittānilakr̥taḥ sūryāvartaviparyayaḥ||” iti| ayamatra sūryāvarta ēvāntarbhāvanīyaḥ, cāturthikē cāturthikaviparyayavat||8||
Adhikarana anantavAtalakShaNam (9-10) · Śloka 10
dōṣāstu duṣṭāstraya ēva manyāṁ sampīḍya ghāṭāsu rujāṁ sutīvrām |
kurvanti yō'kṣibhruvi śaṅkhadēśē sthitiṁ karōtyāśu viśēṣatastu ||9||
gaṇḍasya pārśvē tu karōti kampaṁ hanugrahaṁ lōcanajāṁśca rōgān |
anantavātaṁ tamudāharanti dōṣatrayōtthaṁ śirasō vikāram ||10||
(su. u. taṁ. a. 25) |
View original
दोषास्तु दुष्टास्त्रय एव मन्यां सम्पीड्य घाटासु रुजां सुतीव्राम् |
कुर्वन्ति योऽक्षिभ्रुवि शङ्खदेशे स्थितिं करोत्याशु विशेषतस्तु ||९||
गण्डस्य पार्श्वे तु करोति कम्पं हनुग्रहं लोचनजांश्च रोगान् |
अनन्तवातं तमुदाहरन्ति दोषत्रयोत्थं शिरसो विकारम् ||१०||
(सु. उ. तं. अ. २५) |
anantavātalakṣaṇamāha– dōṣā ityādi| manyā grīvāsirādvayaṁ, tāṁ sampīḍya; ghāṭāsu grīvāpaścādbhāgēṣu, dōṣāstraya ēva rujāṁ vēdanāṁ sutīvrāṁ kurvanti, tathā akṣibhruvi śaṅkhadēśē ca sthitimārabdhatvaṁ yō viśēṣataḥ karōti, tathā gaṇḍapārśvē kampaṁ hanugrahādikaṁ ca yaḥ karōti, tamanantavātamudāharantīti yōjyam| gaṇḍasya kapōlasya, pārśvē ēkadēśē| hanugrahō vātavyādhiviśēṣaḥ| amuṁ ca suśrutē anyatōvātēnaiva tulyatvādanantavātaṁ parityajya daśa śirōrōgā abhihitāḥ, ēvaṁ tantrāntarē'pi “kīrtitāstadvidā daśa” ityabhidhānaṁ; mādhavakarēṇa tu tridōṣajatvēna tadadhikakampahanugrahaliṅgayōgācca kēvalavātajādanyatōvātādvilakṣaṇa ēvāyamiti anantavātō'dhikaḥ paṭhitaḥ, bhēdō hi bhēdavatāṁ kāraṇabhēdādviruddhadharmādhyāsācca bhavatīti||9-10||
Adhikarana ardhAvabhedalakShaNam (11-13) · Śloka 13
rūkṣāśanātyadhyaśanaprāgvātāvaśyamaithunaiḥ |
vēgasandhāraṇāyāsavyāyāmaiḥ kupitō'nilaḥ ||11||
kēvalaḥ sakaphō vā'rdhaṁ gr̥hītvā śirasō balī |
manyābhrūśaṅkhakarṇākṣilalāṭārdhē'tivēdanām ||12||
śastrāraṇinibhāṁ kuryāttīvrāṁ sō'rdhāvabhēdakaḥ |
nayanaṁ vā'thavā śrōtramativr̥ddhō vināśayēt ||13||
View original
रूक्षाशनात्यध्यशनप्राग्वातावश्यमैथुनैः |
वेगसन्धारणायासव्यायामैः कुपितोऽनिलः ||११||
केवलः सकफो वाऽर्धं गृहीत्वा शिरसो बली |
मन्याभ्रूशङ्खकर्णाक्षिललाटार्धेऽतिवेदनाम् ||१२||
शस्त्रारणिनिभां कुर्यात्तीव्रां सोऽर्धावभेदकः |
नयनं वाऽथवा श्रोत्रमतिवृद्धो विनाशयेत् ||१३||
ardhāvabhēdalakṣaṇamāha– rūkṣāśanētyādi| adhyaśanamajīrṇē bhōjanam| avaśyāyēti avaśyāyō himamucyatē, chandō'nurōdhēna yakāralōpō hrasvatvaṁ cēti vyācakṣatē| kadācit saślēṣmavātajatvamiti vikalpaṁ darśayati– kēvala ityādi| śastrāraṇinibhāṁ śastracchēdanibhāmaraṇinibhāṁ ca; araṇiḥ agnyutthāpanakāṣṭhayantraṁ, tasya manthanavat pīḍā; kiṁvā, araṇinā kāraṇēna agnirēvōcyatē, tēnāgninibhāṁ ca vēdanām| suśrutē tvayaṁ tridōṣajaḥ paṭhitaḥ| tadyathā– “yasyōttamāṅgaṁ rujatē'rdhamātraṁ satōdabhēdabhramamōhaśūlaiḥ| pakṣāddaśāhādathavā'pyakasmāttamardhabhēdaṁ tritayādvyavasyēt||” (su. u. taṁ. a. 25) iti| atra tu kēvalō'nilaḥ sakaphō vētyautkarṣyādabhidhānaṁ, “sō'rdhabhēdaḥ kaphānilāt|” iti vidēhē'pyēvaṁ bōddhavyam| ayamupēkṣyamāṇō nayanādikaṁ hanyādityāha– nayanamityādi| atraiva vidēhaḥ– “śirasō'nyatarē pārśvē kupitō mārutō yadā| ślēṣmaṇā rudhyatē jantōstōdasphuṭanadālanaiḥ|| śūlāvadāraṇairgāḍhamardhaṁ tadavarudhyatē| nayanaṁ cāvadīryēta sō'rdhabhēdaḥ kaphānilāt|| tathā tryahāt sa pañcāhāt pakṣānmāsācca dēhinām|” iti| suśrutē “pavanāt sapittāt” (su. u. taṁ. a. 25) iti kēcit paṭhanti| tēna vātapittajatvamasya| sātyakinā “vāyuḥ śiraḥśaṅkhabhrūnētramavagr̥hya” ityādinā vātajatvamasya darśitam| anyē tu sannipātādhikārāt sannipātajaṁ paṭhanti, tathāca suśrutaḥ– ‘tritayādvyavasyēt|’ (su. u. taṁ. a. 25) iti| vyādhisvabhāvādacirānubandhakatvaṁ sānnipātikatvē'pi||11-13||
Adhikarana sha~gkhakasya samprAptipUrvakaM lakShaNam (14-15) · Śloka 15
raktapittānilā duṣṭāḥ śaṅkhadēśē vimūrchitāḥ |
tīvrarugdāharāgaṁ hi śōthaṁ kurvanti dāruṇam ||14||
sa śirō viṣavadvēgī nirundhyāśu galaṁ tathā |
trirātrājjīvitaṁ hanti śaṅkhakō nāmataḥ param |
tryahājjīvati bhaiṣajyaṁ pratyākhyāya samācarēt ||15||
View original
रक्तपित्तानिला दुष्टाः शङ्खदेशे विमूर्छिताः |
तीव्ररुग्दाहरागं हि शोथं कुर्वन्ति दारुणम् ||१४||
स शिरो विषवद्वेगी निरुन्ध्याशु गलं तथा |
त्रिरात्राज्जीवितं हन्ति शङ्खको नामतः परम् |
त्र्यहाज्जीवति भैषज्यं प्रत्याख्याय समाचरेत् ||१५||
śaṅkhakalakṣaṇamāha– raktapittānilā ityādi| duṣṭāścayādimantaḥ| mūrchitāḥ anyō'nyamēkībhūtāḥ| kaphō'pyatra bōddhavyaḥ; tathā ca suśrutaḥ– “śaṅkhāśritō vāyurudīrṇavēgaḥ kr̥tānutāpaḥ kaphapittaraktaiḥ|” (su. u. taṁ. a. 25) iti| ( mārakatvamāha– trirātrājjīvitaṁ hantīti| kuśalēnōpakramē kriyamāṇē trirātrāt paratō jīvatyēvētyata āha– paraṁ tryahājjīvatīti| atra ahaḥsambandhinī rātrirupalakṣyatē, tēna trirātrāt, paraṁ jīvatītyarthaḥ| tat kimasya trirātrābhyantarē sādhyatvamasādhyatvaṁ vētyata āha– bhaiṣajyamityādi| tadanēna trirātrābhyantarē vikalpitāsādhyatvaṁ, trirātrāt paramasādhyatvaṁ darśitam| tatraiva vidēhaḥ– “cīyatē tu tadā pittaṁ śaṅkhayōranilācitam| niruṇaddhi tatō marma paripūritamulbaṇam|| tataḥ śaṅkhau prarujyētē dahyētē iva vahninā| sūcībhiriva tudyētē nikr̥tyētē ivāsinā|| śaṅkhakō nāma śirasi vyādhirēṣaḥ sudāruṇaḥ| tr̥ṣṇāmūrchājvarakarastrirātrāt paramantakr̥t|| kuśalēna tūpakrāntastrirātrādēva jīvati|” iti)||14-15||
Adhikarana puShpikA · Śloka 60
iti śrīmādhavakaravicitē mādhavanidānē śirōrōganidānaṁ samāptam ||60||
View original
इति श्रीमाधवकरविचिते माधवनिदाने शिरोरोगनिदानं समाप्तम् ||६०||
iti śrīkaṇṭhadattakr̥tāyāṁ madhukōśavyākhyāyāṁ śirōrōganidānaṁ samāptam||60||