Adhikarana udarasya vahniduShTijanyatvam (1) · Śloka 1
athōdaranidānam |
rōgāḥ sarvē'pi mandē'gnau sutarāmudarāṇi ca |
ajīrṇānmalinaiścānnairjāyantē malasañcayāt ||1||
(vā. ni. a. 12) |
View original
अथोदरनिदानम् |
रोगाः सर्वेऽपि मन्देऽग्नौ सुतरामुदराणि च |
अजीर्णान्मलिनैश्चान्नैर्जायन्ते मलसञ्चयात् ||१||
(वा. नि. अ. १२) |
udarōtsēdhasādharmyādudaranidānam| udarasya viśēṣēṇa vahniduṣṭijanyatvamāha– rōgā ityādi| agnimāndyaṁ ca dōṣatrayajanakam| yaduktam– “varṣāsvagnibalē hīnē kupyanti pavanādayaḥ|” (ca. sū. a. 6) iti| malinairiti atyarthadōṣajanakairviruddhādhyaśanādibhiḥ| malasañcayāditi malā dōṣāḥ purīṣādayaśca, tēṣāmativr̥ddhatvāt| tantrāntaraṁ ca– “atisañcitadōṣāṇāṁ pāpaṁ karma ca kurvatām| udarāṇyupajāyantē mandāgnīnāṁ viśēṣataḥ||” iti| yadyapi mandāgnitvamalinānnatvayōḥ pratyēkamapi dōṣatrayajanakatvamasti, tathā'pyatrōbhayahētujanakatvēna dōṣaduṣṭiprakarṣaḥ khyāpyatē, ata ēva duṣṭiprakarṣakhyāpanārthaṁ ‘malasañcayāt’ ityatra sampūrvaṁ kr̥tavān||1||
Adhikarana udarasamprAptiH (2) · Śloka 2
ruddhvā svēdāmbuvāhīni dōṣāḥ srōtāṁsi sañcitāḥ |
prāṇāgnyapānān sandūṣya janayantyudaraṁ nr̥ṇām ||2||
(ca. ci. a. 13) |
View original
रुद्ध्वा स्वेदाम्बुवाहीनि दोषाः स्रोतांसि सञ्चिताः |
प्राणाग्न्यपानान् सन्दूष्य जनयन्त्युदरं नृणाम् ||२||
(च. चि. अ. १३) |
samprāptimāha– ruddhvētyādi| svēdāmbuvāhīnīti svēdavahāni ambuvahāni ca| anayōśca bhēdaḥ, “udakavahānāṁ srōtasāṁ tālumūlaṁ klōma ca; svēdavahānāṁ srōtasāṁ mēdō mūlaṁ lōmakūpāśca|” (ca. vi. a. 5) ityanēnōktō jñēyaḥ| srōtōrōdhaścātra bahirēva na punarantaḥ| yaduktaṁ carakē– “svēdastu bāhyēṣu srōtaḥsu pratihatagatistiryagavatiṣṭhamānastadēvōdakamāpyāyayati|” (ca. ci. a. 13) iti| ata ēvōdarapūrṇatā annarasēna| prāṇāgnīti punaragnidūṣaṇābhidhānēna mandasyāpyagnēḥ punardōṣakr̥taṁ sutarāṁ māndyaṁ bōdhayati| dōṣasañcayagatēnāpi vāyunā prāṇāpānayōrdūṣaṇaṁ na viruddhaṁ, yatō vāyunā vāyvantaraduṣṭiḥ kriyata ēva| suśrutē tu pūrvarūpamasyōktaṁ; tadyathā– “tatpūrvarūpaṁ balavarṇakāṅkṣāvalīvināśō jaṭharē hi rājyaḥ| jīrṇāparijñānavidāhavatyō bastau rujaḥ pādagataśca śōthaḥ||” (su. ni. a. 7) iti||2||
Adhikarana udarANAM sAmAnyarUpam (3-4) · Śloka 5
ādhmānaṁ gamanē'śaktirdaurbalyaṁ durbalāgnitā |
śōthaḥ sadanamaṅgānāṁ saṅgō vātapurīṣayōḥ ||3||
dāhastandrā ca sarvēṣu jaṭharēṣu bhavanti hi |
(su. ni. a. 7) |
pr̥thagdōṣaiḥ samastaiśca plīhabaddhakṣatōdakaiḥ ||4||
sambhavantyudarāṇyaṣṭau tēṣāṁ liṅgaṁ pr̥thak śr̥ṇu |5|
View original
आध्मानं गमनेऽशक्तिर्दौर्बल्यं दुर्बलाग्निता |
शोथः सदनमङ्गानां सङ्गो वातपुरीषयोः ||३||
दाहस्तन्द्रा च सर्वेषु जठरेषु भवन्ति हि |
(सु. नि. अ. ७) |
पृथग्दोषैः समस्तैश्च प्लीहबद्धक्षतोदकैः ||४||
सम्भवन्त्युदराण्यष्टौ तेषां लिङ्गं पृथक् शृणु |५|
udarāṇāṁ sāmānyarūpamāha– ādhmānamityādi| durbalāgnitēti mandō'gniryadyapyatra hētustathā'pyagnēratiśayadaurbalyaṁ liṅgatvēna jñēyam| udarāṇyaṣṭāviti yakr̥ddālyudarasya plīhōdarēṇa sārdhaṁ samānacikitsyatayā tathōtpattiviśiṣṭadakōdarāt kramēṇa bhūtadakōdarasyāpi samānaliṅgacikitsitatvēnābhinnatvāt aṣṭāvēvōdarāṇi bhavanti| plīhōdarādīni ca yadyapi catvāri dōṣajāni, tathā'pi hētuliṅgacikitsābhēdāt pr̥thaguktāni||3-4||–
Adhikarana vAtodaralakShaNam (5-8) · Śloka 8
tatra vātōdarē śōthaḥ pāṇipānnābhikukṣiṣu ||5||
kukṣipārśvōdarakaṭīpr̥ṣṭharuk parvabhēdanam |
śuṣkakāsō'ṅgamardō'dhōgurutā malasaṅgrahaḥ ||6||
śyāvāruṇatvagāditvamakasmādvr̥ddhihrāsavat |
satōdabhēdamudaraṁ tanukr̥ṣṇasirātatam ||7||
ādhmātadr̥tivacchabdamāhataṁ prakarōti ca |
vāyuścātra sarukśabdō vicarēt sarvatō gatiḥ ||8||
(vā. ni. a. 12) |
View original
तत्र वातोदरे शोथः पाणिपान्नाभिकुक्षिषु ||५||
कुक्षिपार्श्वोदरकटीपृष्ठरुक् पर्वभेदनम् |
शुष्ककासोऽङ्गमर्दोऽधोगुरुता मलसङ्ग्रहः ||६||
श्यावारुणत्वगादित्वमकस्माद्वृद्धिह्रासवत् |
सतोदभेदमुदरं तनुकृष्णसिराततम् ||७||
आध्मातदृतिवच्छब्दमाहतं प्रकरोति च |
वायुश्चात्र सरुक्शब्दो विचरेत् सर्वतो गतिः ||८||
(वा. नि. अ. १२) |
vātōdaralakṣaṇamāha– tatrētyādi| akasmādvr̥ddhihrāsavaditi aniyatavr̥ddhihrāsayuktamudaram| ādhmātadr̥tivaditi vātapūrṇacarmapuṭavaditi||5-8||
Adhikarana paittikodaralakShaNam (9-10) · Śloka 10
pittōdarē jvarō mūrchā dāhastr̥ṭ kaṭukāsyatā |
bhramō'tisāraḥ pītatvaṁ tvagādāvudaraṁ harit ||9||
pītatāmrasirānaddhaṁ sasvēdaṁ sōṣma dahyatē |
dhūmāyatē mr̥dusparśaṁ kṣiprapākaṁ pradūyatē ||10||
(vā. ni. a. 12) |
View original
पित्तोदरे ज्वरो मूर्छा दाहस्तृट् कटुकास्यता |
भ्रमोऽतिसारः पीतत्वं त्वगादावुदरं हरित् ||९||
पीतताम्रसिरानद्धं सस्वेदं सोष्म दह्यते |
धूमायते मृदुस्पर्शं क्षिप्रपाकं प्रदूयते ||१०||
(वा. नि. अ. १२) |
paittikamāha– pittētyādi| dahyata iti udaramātraṁ dahyatē| dāhastu sakaladēhasyaiva bōddhavyaḥ| dhūmāyatē dhūma ivōrdhvamēti| kṣiprapākamiti kṣiprapākājjalōdaratāṁ yātītyarthaḥ| pradūyatē vyathatē||9-10||
Adhikarana shlaiShmikodaralakShaNaM, sannipAtodaralakShaNaM ca (11-14) · Śloka 14
ślēṣmōdarē'ṅgasadanaṁ svāpaśvayathugauravam |
nidrōtklēśō'ruciḥ śvāsaḥ kāsaḥ śuklatvagāditā ||11||
udaraṁ stimitaṁ snigdhaṁ śuklarājītataṁ mahat |
cirābhivr̥ddhaṁ kaṭhinaṁ śītasparśaṁ guru sthiram ||12||
(vā. ni. a. 12) |
striyō'nnapānaṁ nakhalōmamūtraviḍārtavairyuktamasādhuvr̥ttāḥ |
yasmai prayacchantyarayō garāṁśca duṣṭāmbudūṣīviṣasēvanādvā ||13||
tēnāśu raktaṁ kupitāśca dōṣāḥ kuryuḥ sughōraṁ jaṭharaṁ triliṅgam |
tacchītavātē bhr̥śadurdinē ca viśēṣataḥ kupyati dahyatē ca ||14||
sa cāturō muhyati hi prasaktaṁ pāṇḍuḥ kr̥śaḥ śuṣyati tr̥ṣṇayā ca |
dūṣyōdaraṁ kīrtitamētadēva ...||
(su. ni. a. 7) |
View original
श्लेष्मोदरेऽङ्गसदनं स्वापश्वयथुगौरवम् |
निद्रोत्क्लेशोऽरुचिः श्वासः कासः शुक्लत्वगादिता ||११||
उदरं स्तिमितं स्निग्धं शुक्लराजीततं महत् |
चिराभिवृद्धं कठिनं शीतस्पर्शं गुरु स्थिरम् ||१२||
(वा. नि. अ. १२) |
स्त्रियोऽन्नपानं नखलोममूत्रविडार्तवैर्युक्तमसाधुवृत्ताः |
यस्मै प्रयच्छन्त्यरयो गरांश्च दुष्टाम्बुदूषीविषसेवनाद्वा ||१३||
तेनाशु रक्तं कुपिताश्च दोषाः कुर्युः सुघोरं जठरं त्रिलिङ्गम् |
तच्छीतवाते भृशदुर्दिने च विशेषतः कुप्यति दह्यते च ||१४||
स चातुरो मुह्यति हि प्रसक्तं पाण्डुः कृशः शुष्यति तृष्णया च |
दूष्योदरं कीर्तितमेतदेव ...||
(सु. नि. अ. ७) |
sannipātōdaramāha– striya ityādi| strīgrahaṇamavivēkisannihitajanōpalakṣaṇam| garaṁ saṁyōgajaṁ viṣam| duṣṭamambu sagaraprāṇitr̥ṇaparṇādikōthayutaṁ, viṣamēvāgnyādyupahataṁ mandaprabhāvaṁ vā dūṣīviṣamucyatē| yaduktam– “jīrṇaṁ viṣaghnauṣadhibhirhataṁ vā dāvāgnivātātapaśōṣitaṁ vā| svabhāvatō vā guṇaviprahīnaṁ viṣaṁ hi dūṣīviṣatāmupaiti||” (su. ka. a. 2) iti| tēnāśu raktamiti viṣasyāgnēyatvēna raktaduṣṭiḥ| kupitāśca dōṣā iti svabhāvāt dōṣatrayaprakōpakaṁ viṣaṁ bhavati| tacchītavātādiṣu kupyatīti| dūṣyōdaraṁ kīrtitamētadēvēti ētadēva sannipātōdaraṁ dūṣyōdaraṁ kīrtitaṁ, na punaradhikamityarthaḥ| raktaṁ dūṣyaṁ dūṣayitvā bhavatīti dūṣyōdaraṁ; kiṁvā parasparaṁ dūṣayantīti dōṣā ēva dūṣyāstaiḥ kr̥tamudaramiti||11-14||–
Adhikarana plIhodaralakShaNam (15-17) · Śloka 17
... plīhōdaraṁ kīrtayatō nibōdha ||15||
vidāhyabhiṣyandiratasya jantōḥ praduṣṭamatyarthamasr̥k kaphaśca |
plīhābhivr̥ddhiṁ kurutaḥ pravr̥ddhau plīhōtthamētajjaṭharaṁ vadanti ||16||
tadvāmapārśvē parivr̥ddhimēti viśēṣataḥ sīdati cāturō'tra |
mandajvarāgniḥ kaphapittaliṅgairupadrutaḥ kṣīṇabalō'tipāṇḍuḥ |
savyānyapārśvē yakr̥ti pravr̥ddhē jñēyaṁ yakr̥ddālyudaraṁ tadēva ||17||
(su. ni. a. 7) |
View original
... प्लीहोदरं कीर्तयतो निबोध ||१५||
विदाह्यभिष्यन्दिरतस्य जन्तोः प्रदुष्टमत्यर्थमसृक् कफश्च |
प्लीहाभिवृद्धिं कुरुतः प्रवृद्धौ प्लीहोत्थमेतज्जठरं वदन्ति ||१६||
तद्वामपार्श्वे परिवृद्धिमेति विशेषतः सीदति चातुरोऽत्र |
मन्दज्वराग्निः कफपित्तलिङ्गैरुपद्रुतः क्षीणबलोऽतिपाण्डुः |
सव्यान्यपार्श्वे यकृति प्रवृद्धे ज्ञेयं यकृद्दाल्युदरं तदेव ||१७||
(सु. नि. अ. ७) |
plīhōdaramāha– plīhētyādi| asr̥kkaphaścētyasr̥gduṣṭyaiva tattulyakāraṇatayā pittaduṣṭirapyucyatē, vidāhinā raktaṁ pittaṁ ca dūṣyatē; ata ēva paścāt vakṣyati– “kaphapittaliṅgairupadrutaḥ” iti| atra pittasya liṅgaṁ mandajvaraḥ, kaphasya liṅgaṁ mandāgnitvamiti gadādharaḥ| plīhōdara ēva yakr̥ddālyudarasyāvarōdhaṁ darśayannāha– savyānyapārśva ityādi| savyānyapārśvē dakṣiṇapārśvē| tadēvēti tādr̥śamēva, plīhōdarasamamēva; na vilakṣaṇamityarthaḥ| yakr̥ddālayati dōṣairbhēdayatīti yakr̥ddālyudaram||15-17||
Adhikarana plIhodare doShasambandhena lakShaNAni (18) · Śloka 18
udāvartarujānāhairmōhatr̥ḍdahanajvaraiḥ |
gauravārucikāṭhinyairvidyāttatra malān kramāt ||18||
(vā. ni. a. 12) |
View original
उदावर्तरुजानाहैर्मोहतृड्दहनज्वरैः |
गौरवारुचिकाठिन्यैर्विद्यात्तत्र मलान् क्रमात् ||१८||
(वा. नि. अ. १२) |
tatra dōṣasambandhamāha– udāvartētyādi| udāvartarujānāhairvātaṁ, mōhatr̥ḍdahanajvaraiḥ pittaṁ, gauravārucikāṭhinyaiḥ kaphaṁ jānīyāt||18||
Adhikarana baddhagudodaralakShaNam (19-20) · Śloka 20
yasyāntramannairupalēpibhirvā bālāśmabhirvā pihitaṁ yathāvat |
sañcīyatē tasya malaḥ sadōṣaḥ śanaiḥ śanaiḥ saṅkaravacca nāḍyām ||19||
nirudhyatē tasya gudē purīṣaṁ nirēti kr̥cchrādapi cālpamalpam |
hr̥nnābhimadhyē parivr̥ddhimēti tasyōdaraṁ baddhagudaṁ vadanti ||20||
(su. ni. a. 7) |
View original
यस्यान्त्रमन्नैरुपलेपिभिर्वा बालाश्मभिर्वा पिहितं यथावत् |
सञ्चीयते तस्य मलः सदोषः शनैः शनैः सङ्करवच्च नाड्याम् ||१९||
निरुध्यते तस्य गुदे पुरीषं निरेति कृच्छ्रादपि चाल्पमल्पम् |
हृन्नाभिमध्ये परिवृद्धिमेति तस्योदरं बद्धगुदं वदन्ति ||२०||
(सु. नि. अ. ७) |
baddhagudamāha– yasyāntramannairityādi| upalēpibhiḥ picchilairannaiḥ śākaśālukādibhiḥ| pihitaṁ vibaddham| yathāvaditi yathārham| malaḥ purīṣam| sadōṣa iti dōṣatrayasahitaḥ| nāḍyāmityantranāḍyām| saṅkaravaditi sammārjanīkṣipyamāṇatr̥ṇādyavakarō yathā cīyatē kramēṇa tathētyarthaḥ| baddhagudamiti gudōpari antrasya baddhatvādbaddhagudam| yaduktaṁ carakē– “pakṣmabālaiḥ sahānnēna bhuktairbaddhāyanē gudē|” (ca. ci. a. 13) iti| purīṣāyatanasya ruddhatvāt hr̥nnābhimadhyē'nnapākasthānē vr̥ddhiḥ; gudamātranirōdhē tu maladōṣairgudādūrdhvamēvōdaravr̥ddhiḥ syāt||19-20||
Adhikarana kShatodaralakShaNam (21) · Śloka 22
śalyaṁ tathā'nnōpahitaṁ yadantraṁ bhuktaṁ bhinattyāgatamanyathā vā |
tasmātsrutō'ntrātsalilaprakāśaḥ srāvaḥ sravēdvai gudatastu bhūyaḥ ||21||
nābhēradhaścōdaramēti vr̥ddhiṁ nistudyatē dālyati cātimātram |
ētat parisrāvyudaraṁ pradiṣṭaṁ ... |22|
(su. ni. a. 7) |
View original
शल्यं तथाऽन्नोपहितं यदन्त्रं भुक्तं भिनत्त्यागतमन्यथा वा |
तस्मात्स्रुतोऽन्त्रात्सलिलप्रकाशः स्रावः स्रवेद्वै गुदतस्तु भूयः ||२१||
नाभेरधश्चोदरमेति वृद्धिं निस्तुद्यते दाल्यति चातिमात्रम् |
एतत् परिस्राव्युदरं प्रदिष्टं ... |२२|
(सु. नि. अ. ७) |
kṣatōdaramāha– śalyamityādi| śalyaṁ kaṇṭakaśarkarādi| annōpahitamannayuktam| bhuktamāgatamiti arthataḥ pākāśayāt; vilōmēnāgatamantraṁ bhinatti, r̥jvāgataṁ hi śalyamapi nāntrabhēdakam| anyathā vēti jr̥mbhaṇātyaśanābhyāmantraṁ bhidyatē| yaduktaṁ carakē– “śarkarātr̥ṇalōṣṭāsthikaṇṭakairannasaṁyutaiḥ| bhidyētāntraṁ yadā bhuktairjr̥mbhayā'tyaśanēna vā||” (ca. ci. a. 13) iti| sruta iti galitaḥ| ‘srāvaḥ sravēdvai gudatastu bhūyaḥ’ iti bhūyō bahu yathā bhavati tathā'ntrāt srutaḥ; dōṣajēṣu punarupasnēhanyāyēnālpa ēva srāvō bhūyaḥ punaḥ punaḥ gudataśca sravēt| tuśabdaścārthē, bhūyaḥśabdō'trāvartanīyaḥ; tēnōktā vyākhyā sādhvī bhavati| nanu, bhinnāntrāttiryagatra srāvanirgamaḥ; tat kathaṁ “srāvaḥ sravēdvai gudatastu bhūya” ityupapadyatē? naivaṁ, sacchidrāntramārgēṇa bahirgatasyātivr̥ddhasya punarāgamanāt upasnēhanyāyādvā gudataḥ srāva upapanna ēva| carakē'pyuktam– “pūrayan gudamantraṁ ca janayatyudaraṁ nr̥ṇām|” (ca. ci. a. 13) iti| tēna srāvēṇa dravasya nimnagatvānnābhēradhō jaṭharaṁ vr̥ddhimēti; ētacchidrōdaraṁ jalōdaramiti bhaṇyatē iti gadādharaḥ| yataścarakēṇōktam– “tadadhō nābhēḥ prāyō'bhinirvartamānaṁ jalōdaraṁ syāt|” (ca. ci. a. 13) iti| tadanyē nānumanyantē, yataśchidrōdaraṁ śīghraṁ jalōdaratāṁ yātītyabhiprāyēṇa carakēṇōktam, anyathā dakōdaraṁ pr̥thaṅna syāt||21||–
Adhikarana dakodarasya nidAnasamprAptipUrvakaM lakShaNam (22-24) · Śloka 24
... dakōdaraṁ kīrtayatō nibōdha ||22||
yaḥ snēhapītō'pyanuvāsitō vā vāntō viriktō'pyathavā nirūḍhaḥ |
pibējjalaṁ śītalamāśu tasya srōtāṁsi dūṣyanti hi tadvahāni ||23||
snēhōpaliptēṣvathavā'pi tēṣu dakōdaraṁ pūrvavadabhyupaiti |
snigdhaṁ mahattatparivr̥ttanābhisamātataṁ pūrṇamivāmbunā ca |
yathā dr̥tiḥ kṣubhyati kampatē ca śabdāyatē cāpi dakōdaraṁ tat ||24||
(su. ni. a. 7) |
View original
... दकोदरं कीर्तयतो निबोध ||२२||
यः स्नेहपीतोऽप्यनुवासितो वा वान्तो विरिक्तोऽप्यथवा निरूढः |
पिबेज्जलं शीतलमाशु तस्य स्रोतांसि दूष्यन्ति हि तद्वहानि ||२३||
स्नेहोपलिप्तेष्वथवाऽपि तेषु दकोदरं पूर्ववदभ्युपैति |
स्निग्धं महत्तत्परिवृत्तनाभिसमाततं पूर्णमिवाम्बुना च |
यथा दृतिः क्षुभ्यति कम्पते च शब्दायते चापि दकोदरं तत् ||२४||
(सु. नि. अ. ७) |
utpattiviśiṣṭaṁ dakōdaramāha– yaḥ snēhapīta ityādi| snēhapīta iti kartari ktaḥ, tēna snēhaṁ pītavānityarthaḥ| dūṣyantīti svakarmasu duṣṭāni bhavanti| tadvahāni udakavahāni| tēṣviti udakavahasrōtaḥsu| pūrvavaditi yathā pūrvamuktam| annarasa upasnēhanyāyēna bahirniḥsr̥tyōdaraṁ janayatītyartha iti jējjaṭaḥ| gadādharastvāha– kṣatāntrōdarē yathā adhōnābhērudarābhivr̥ddhirgudasrāvaśca tathā jalōdarē'pi bhavatīti| nanu, sarvēṣāmēva upasnēhanyāyēna bahirniḥsr̥tānnarasamūlatvāt kathamanudakatvaṁ? naivaṁ, tēṣu hi prathamatō nātimandatvādagnērannarasasyālpatvāccānudakatvam, alpatvēna tadvyapadēśāt; atra tu prāgēva bhūrijalōtpattiriti viśēṣaḥ| samātataṁ vēdanayā vistāryamāṇamivōdaraṁ bhavati| yathā dr̥tiḥ kṣubhyatīti dr̥tiriva jalapūrṇā kṣubhyatīti, antarjalacalanamiva dhattē| śabdāyatē guḍaguḍāyatē||22-24||
Adhikarana udarasya sAdhyAsAdhyavicAraH (25-26) · Śloka 27
janmanaivōdaraṁ sarvaṁ prāyaḥ kr̥cchratamaṁ matam |
balinastadajātāmbu yatnasādhyaṁ navōtthitam ||25||
pakṣādbaddhagudaṁ tūrdhvaṁ sarvaṁ jātōdakaṁ tathā |
prāyō bhavatyabhāvāya chidrāntraṁ cōdaraṁ nr̥ṇām ||26||
(ca. ci. a. 13)0 |27|
View original
जन्मनैवोदरं सर्वं प्रायः कृच्छ्रतमं मतम् |
बलिनस्तदजाताम्बु यत्नसाध्यं नवोत्थितम् ||२५||
पक्षाद्बद्धगुदं तूर्ध्वं सर्वं जातोदकं तथा |
प्रायो भवत्यभावाय छिद्रान्त्रं चोदरं नृणाम् ||२६||
(च. चि. अ. १३)० |२७|
udararōgasya sādhyatvādilakṣaṇamāha– janmanaivētyādi| janmanaivōdaramiti utpannamātrēṇaiva| ajātōdakasyōdarasya lakṣaṇaṁ carakē'vagantavyaṁ; tadyathā– “aśōthamaruṇābhāsaṁ saśabdaṁ nātibhārikam| sadā guḍaguḍāyantaṁ sirājālagavākṣitam|| nābhiṁ viṣṭabhya pāyau tu vēgaṁ kr̥tvā praṇaśyati| hr̥dvaṅkṣaṇakaṭīnābhigudapratyēkaśūlinaḥ|| karkaśaṁ sr̥jatō vātaṁ nātimandē ca pāvakē| lālayā virasē cāsyē mūtrē'lpē saṁhatē viśi|| ajātōdakamityētairyuktaṁ vijñāya lakṣaṇaiḥ|” (ca. ci. a. 13) iti| atra karkaśamiti vēgavantam| jātōdakalakṣaṇaṁ ca carakē yathā– “kukṣēratimātraṁ vr̥ddhiḥ sirāntardhānagamanam udakapūrṇadr̥tisamānakṣōbhasparśanaṁ ca bhavati|” (ca. ci. a. 13) iti| pakṣādityādi| baddhagudamudaraṁ pakṣādūrdhvaṁ vināśāya bhavatīti| jātōdakaṁ pakṣāt| prāyōgrahaṇēna kadācit pakṣādūrdhvamapi na vināśāya, tathā śalyaśāstrābhimatayā cikitsayā kadācijjātōdakaṁ chidrāntraṁ baddhagudaṁ ca sidhyatīti darśayati| jātōdakaṁ chidrāntraṁ ca vināśāya pakṣādūrdhvamiti sambandha iti kēcit||25-26||
Adhikarana avasthAvisheSheNodarasyAsAdhyatvam (27-28) · Śloka 28
śūnākṣaṁ kuṭilōpasthamupaklinnatanutvacam |
balaśōṇitamāṁsāgniparikṣīṇaṁ ca varjayēt ||27||
(ca. ci. a. 13) |
pārśvabhaṅgānnavidvēṣaśōthātīsārapīḍitam |
viriktaṁ cāpyudariṇaṁ pūryamāṇaṁ vivarjayēt ||28||
(su. sū. a. 33) |
View original
शूनाक्षं कुटिलोपस्थमुपक्लिन्नतनुत्वचम् |
बलशोणितमांसाग्निपरिक्षीणं च वर्जयेत् ||२७||
(च. चि. अ. १३) |
पार्श्वभङ्गान्नविद्वेषशोथातीसारपीडितम् |
विरिक्तं चाप्युदरिणं पूर्यमाणं विवर्जयेत् ||२८||
(सु. सू. अ. ३३) |
sādhyatayā'bhihitānāmapyavasthāviśēṣēṇāsādhyatāmāha– śūnākṣamityādi| ‘udariṇam’ iti śēṣaḥ| kuṭilōpasthamiti vakramēhanam| upaklinnatanutvacamiti upaklinnā tanvī tvak yasya tam| agniparikṣīṇamiti agnikṣayaśca yadyapyudarē pūrvamēva bhavati, tathā'pyatra viśēṣēṇāgnikṣayō lakṣaṇāntarayuktaścāsādhyatāliṅgaṁ sambhavatīti jñēyam||27-28||
Adhikarana puShpikA · Śloka 35
iti śrīmādhavakaraviracitē mādhavanidānē udaranidānaṁ samāptam ||35||
View original
इति श्रीमाधवकरविरचिते माधवनिदाने उदरनिदानं समाप्तम् ||३५||
iti śrīkaṇṭhadattaviracitāyāṁ madhukōśavyākhyāyāmudaranidānaṁ samāptam||35||