Adhikarana viShasya sthAvaraja~ggamabhedena dvaividhyam (1) · Śloka 1
atha viṣarōganidānam |
sthāvaraṁ jaṅgamaṁ caiva dvividhaṁ viṣamucyatē |
mūlādyātmakamādyaṁ syāt paraṁ sarpādisambhavam ||1||
View original
अथ विषरोगनिदानम् |
स्थावरं जङ्गमं चैव द्विविधं विषमुच्यते |
मूलाद्यात्मकमाद्यं स्यात् परं सर्पादिसम्भवम् ||१||
pāriśēṣyādviṣarōganidānamucyatē– sthāvaramityādi| viṣādajanakatvādviṣaṁ; tacca dvividham– sthāvaraṁ, jaṅgamaṁ ca| mūlādyātmakamiti ādyaṁ sthāvaraṁ mūlādirūpaṁ daśavidhaṁ; yaduktaṁ suśrutē “mūlaṁ patraṁ phalaṁ puṣpaṁ tvak kṣīraṁ sāra ēva ca| niryāsō dhātavaścaiva kandaśca daśamaḥ smr̥taḥ||” (su. ka. a. 2) iti| tatra klītakāśvamārakaguñjāsugandhagargarakaraghāṭavidyucchikhā'nantā-vijayānītyaṣṭau mūlaviṣāṇi, viṣapatrikālambāsuradārukarambhamahākarambhāṇi pañca patraviṣāṇi, kumudvatīvēṇukākarambhamahākarambhakarkōṭakarēṇukakhadyōtaka-carmarībhagandhāsarpaghātinandanasārapākāni dvādaśa phalaviṣāṇi, vētrakādambavallījakarambhamahākarambhāṇi pañca puṣpaviṣāṇi, antrapācakakartarīyaśailēyakarambhanandanakaraghāṭavarāṭakāni sapta tvaṅniryāsasāraviṣāṇi, kumudaghnīsnuhījālakṣīrīṇi trīṇi kṣīraviṣāṇi, phēnāśmabhasma haritālaṁ ca dvē dhātuviṣē, kālakūṭavatsanābhasarṣapakapālakardamakavairāṭakamustakamahāviṣa-prapauṇḍarīkamūlakahalāhalaśr̥ṅgimarkaṭakāni trayōdaśa kandaviṣāṇi, ētāni prāṇaharāṇi; ēvaṁ pañcapañcāśat sthāvarāṇi viṣāṇi bhavanti| ēṣāṁ ca vyādhapulindādibhyō vyaktijñānaṁ kartavyam| paraṁ sarpādisambhavamiti paraṁ jaṅgamaṁ, tacca ṣōḍaśābhidhānam– dr̥ṣṭiniḥśvāsadaṁṣṭrānakhamūtrapurīṣaśukralālārtavamukhasandaṁśaparditagudāsthi-pittaśūkaśavabhēdāt| parditaṁ pāyukr̥taḥ kutsitaśabdaḥ; ‘parda’ kutsitē śabdē, ityasya prayōgāt| tatra dr̥ṣṭiniḥśvāsaviṣā divyāḥ sarpāḥ, bhaumāḥ sarpā daṁṣṭrāviṣāḥ, mārjāramakaravyāghrādayō daṁṣṭrānakhaviṣāḥ, picciṭakauṇḍinyādayō mūtrapurīṣaviṣāḥ, mūṣikāḥ śukraviṣāḥ, vr̥ścikavaraṭyucciṭiṅgādaya ārāviṣāḥ, lūtā lālārtavaviṇmūtraśukramukhasandaṁśaviṣāḥ, citraśīrṣakaśatadārukaśārikādayō mukhasandaṁśadaṁṣṭrāparditagudapurīṣaviṣāḥ, viṣahatāsthimatsyāsthiprabhr̥tayō'sthiviṣāḥ, śakulīmatsyādayaḥ pittaviṣāḥ, sūkṣmatuṇḍabhramarādayaḥ śūkaviṣāḥ, kīṭasarpadēhā gatāsavaḥ śavaviṣāḥ| ēṣāṁ ca suśrutasya kalpasthānē vistarō draṣṭavyaḥ||1||
Adhikarana ja~ggamaviShasya sAmAnyali~ggam (2) · Śloka 3
nidrāṁ tandrāṁ klamaṁ dāhamapākaṁ lōmaharṣaṇam |
śōthaṁ caivātisāraṁ ca jaṅgamaṁ kurutē viṣam ||2||
(ca. ci. a. 23) |3|
View original
निद्रां तन्द्रां क्लमं दाहमपाकं लोमहर्षणम् |
शोथं चैवातिसारं च जङ्गमं कुरुते विषम् ||२||
(च. चि. अ. २३) |३|
tatra jaṅgamaviṣasya bahvadhiṣṭhānatvēna prādhānyāt sarvavēgānugataṁ sāmānyaliṅgamāha– nidrāmityādi| ētat subōdhyam||2||
Adhikarana sthAvaraviShasya sAmAnyali~ggam (3) · Śloka 4
sthāvaraṁ ca jvaraṁ hikkāṁ dantaharṣaṁ galagraham |
phēnacchardyaruciśvāsaṁ mūrchāṁ ca kurutē bhr̥śam ||3||
(ca. ci. a. 23) |4|
View original
स्थावरं च ज्वरं हिक्कां दन्तहर्षं गलग्रहम् |
फेनच्छर्द्यरुचिश्वासं मूर्छां च कुरुते भृशम् ||३||
(च. चि. अ. २३) |४|
sthāvarasya sāmānyaliṅgamāha– sthāvaraṁ cētyādi| phēnacchardiriti phēnasya chardiḥ||3||
Adhikarana viShadAtRulakShaNam (4-7) · Śloka 7
iṅgitajñō manuṣyāṇāṁ vākcēṣṭāmukhavaikr̥taiḥ |
jānīyādviṣadātāramēbhirliṅgaiśca buddhimān ||4||
na dadātyuttaraṁ pr̥ṣṭō vivakṣurmōhamēti ca |
apārthaṁ bahu saṅkīrṇaṁ bhāṣatē cāpi mūḍhavat ||5||
hasatyakasmāt sphōṭayatyaṅgulīrvilikhēnmahīm |
vēpathuścāsya bhavati trastaścānyōnyamīkṣatē ||6||
vivarṇavaktrō dhyāmaśca nakhaiḥ kiñcicchinattyapi |
ālabhētāsanaṁ dīnaṁ karēṇa va śirōruham ||7||
vartatē viparītaṁ ca viṣadātā vicētanaḥ |
(su. ka. a. 1) |
View original
इङ्गितज्ञो मनुष्याणां वाक्चेष्टामुखवैकृतैः |
जानीयाद्विषदातारमेभिर्लिङ्गैश्च बुद्धिमान् ||४||
न ददात्युत्तरं पृष्टो विवक्षुर्मोहमेति च |
अपार्थं बहु सङ्कीर्णं भाषते चापि मूढवत् ||५||
हसत्यकस्मात् स्फोटयत्यङ्गुलीर्विलिखेन्महीम् |
वेपथुश्चास्य भवति त्रस्तश्चान्योन्यमीक्षते ||६||
विवर्णवक्त्रो ध्यामश्च नखैः किञ्चिच्छिनत्त्यपि |
आलभेतासनं दीनं करेण व शिरोरुहम् ||७||
वर्तते विपरीतं च विषदाता विचेतनः |
(सु. क. अ. १) |
viṣadātr̥lakṣaṇamāha– iṅgitajña ityādi| abhiprāyasūcakam īhitamiṅgitaṁ, tajjñō vaidyō vācā kriyayā mukhavaikr̥tyādinā ca viṣadātāraṁ jānīyāt| ēbhirvakṣyamāṇalakṣaṇaiḥ| na dadātyuttaraṁ pr̥ṣṭa iti svīyāsatkarmajanitavyāmōhāt| apārthamityanarthakam| saṅkīrṇamityasphuṭam| hasatyakasmāditi ahētōrapi hasati| bhayajavāyujanitaparvavyathāpanōdanāyāṅgulīḥ sphōṭayati| kriyāntarakaraṇasūcanāya mahīṁ vilikhati| bhītaḥ san pratyēkaṁ vīkṣatē| dhyāma iti dagdhasamavarṇaḥ| kiñcittr̥ṇādikam| vartatē viparīta iti vāraṁ vāraṁ parivartya tiṣṭhati||4-7||–
Adhikarana mUlaviSha-patraviSha-phalaviSha-puShpaviSha-tvaksAraniryAsaviSha-kShIraviSha-dhAtuviShalakShaNam (8-12) · Śloka 12
udvēṣṭanaṁ mūlaviṣaiḥ pralāpō mōha ēva ca ||8||
jr̥mbhaṇaṁ vēpanaṁ śvāsō mōhaḥ patraviṣēṇa tu |
muṣkaśōthaḥ phalaviṣairdāhō'nnadvēṣa ēva ca ||9||
bhavēt puṣpaviṣaiśchardirādhmānaṁ śvāsa ēva ca |
tvaksāraniryāsaviṣairupayuktairbhavanti hi ||10||
āsyadaurgandhyapāruṣyaśirōrukkaphasaṁsravāḥ |
phēnāgamaḥ kṣīraviṣairviḍbhēdō gurugātratā ||11||
hr̥tpīḍanaṁ dhātuviṣairmūrchā dāhaśca tāluni |
prāyēṇa kālaghātīni viṣāṇyētāni nirdiśēt ||12||
(su. ka. a. 2) |
View original
उद्वेष्टनं मूलविषैः प्रलापो मोह एव च ||८||
जृम्भणं वेपनं श्वासो मोहः पत्रविषेण तु |
मुष्कशोथः फलविषैर्दाहोऽन्नद्वेष एव च ||९||
भवेत् पुष्पविषैश्छर्दिराध्मानं श्वास एव च |
त्वक्सारनिर्यासविषैरुपयुक्तैर्भवन्ति हि ||१०||
आस्यदौर्गन्ध्यपारुष्यशिरोरुक्कफसंस्रवाः |
फेनागमः क्षीरविषैर्विड्भेदो गुरुगात्रता ||११||
हृत्पीडनं धातुविषैर्मूर्छा दाहश्च तालुनि |
प्रायेण कालघातीनि विषाण्येतानि निर्दिशेत् ||१२||
(सु. क. अ. २) |
mūlādiviṣāṇāṁ pramādādupayuktānāṁ pratyēkaṁ lakṣaṇamāha– udvēṣṭanamityādi| udvēṣṭanaṁ daṇḍavimardanavadvyathā| mūlaviṣairityaṣṭavidhairapi, ēvaṁ patrādīnāmuktānāṁ yāvatsaṅkhyākānāmēkaṁ sāmānyalakṣaṇamavagantavyam| prāyēṇa kālaghātīnīti ētāni nava mūlādiviṣāṇi kālāntarēṇa mārakāṇi bhavantītyarthaḥ| kandaviṣaṁ tu trayōdaśavidhamatitīkṣṇatvādvyavāyivikāśyādiguṇayōgāttadātvēna mārakam||8-12||
Adhikarana viShaliptashastrahatali~ggam (13-15) · Śloka 15
sadyaḥkṣataṁ pacyatē yasya jantōḥ sravēdraktaṁ pacyatē cāpyabhīkṣṇam |
kr̥ṣṇībhūtaṁ klinnamatyarthapūti kṣatānmāṁsaṁ śīryatē cāpi yasya ||13||
tr̥ṣṇā mūrchā jvaradāhau ca yasya digdhāhataṁ taṁ puruṣaṁ vyavasyēt |
liṅgānyētānyēva kuryādamitrairvraṇē viṣaṁ yasya dattaṁ pramādāt ||14||
sapītaṁ gr̥hadhūmābhaṁ purīṣaṁ yō'tisāryatē |
phēnamudvamatē cāpi viṣapītaṁ tamādiśēt ||15||
(su. ka. a. 3) |
View original
सद्यःक्षतं पच्यते यस्य जन्तोः स्रवेद्रक्तं पच्यते चाप्यभीक्ष्णम् |
कृष्णीभूतं क्लिन्नमत्यर्थपूति क्षतान्मांसं शीर्यते चापि यस्य ||१३||
तृष्णा मूर्छा ज्वरदाहौ च यस्य दिग्धाहतं तं पुरुषं व्यवस्येत् |
लिङ्गान्येतान्येव कुर्यादमित्रैर्व्रणे विषं यस्य दत्तं प्रमादात् ||१४||
सपीतं गृहधूमाभं पुरीषं योऽतिसार्यते |
फेनमुद्वमते चापि विषपीतं तमादिशेत् ||१५||
(सु. क. अ. ३) |
viṣaliptaśastrahatasya liṅgamāha– sadya ityādi| pacyatē cāpyabhīkṣṇamiti sadyastāvat pacyatē, paścādapi punaḥ punaḥ pākamēti||13-15||
Adhikarana bhogimaNDalirAjilAnAM vAtapittakaphAtmakatvam (16) · Śloka 16
vātapittakaphātmānō bhōgimaṇḍalirājilāḥ |
yathākramaṁ samākhyātā dvyantarā dvandvarūpiṇaḥ ||16||
View original
वातपित्तकफात्मानो भोगिमण्डलिराजिलाः |
यथाक्रमं समाख्याता द्व्यन्तरा द्वन्द्वरूपिणः ||१६||
sthāvaramabhidhāya jaṅgamēṣvatitīkṣṇatvēna sarpaviṣē vācyē tadāśrayān sarpānāha– vātapittakaphātmāna ityādi| bhōgī phaṇī, maṇḍalī maṇḍalavadrathāṅgalāṅgalādirūpamaṇḍalayuktaḥ| rājilaścitradīrgharēkhāvān; ētē yathākramaṁ vātādyātmānō vātādiprakr̥tayaḥ| vyatikarajān sarpān darśayati– dvyantarā dvandvarūpiṇa iti| dvayōrantaraṁ viśēṣō yēṣu tē tathā| yathā– phaṇinā maṇḍalinyāṁ gōnasā jātāḥ, maṇḍalinā gōnasēna ca phaṇinyāṁ kr̥ṣṇasarpāḥ, ēvamanyē'pi jātisaṅkarā ūhyāḥ| ‘vyantarā’ iti pāṭhē sa ēvārthaḥ, viśabdasya dvyarthatvāt; tathā ‘vibhavānmahānākāśaḥ’ ityatra vyākhyātaṁ, vibhavāditi dvibhāvāt; dvibhāvaśca sarvamūrtadravyaiḥ saṁyōgaḥ sarvatra upalambhaścēti| dvandvarūpiṇa iti dvayōḥ phaṇimaṇḍalinōrvātapittaprakr̥tayōryat prakr̥titvaṁ tanmilitaprakr̥titvamēṣāmityarthaḥ, vātapittaprakr̥tayōrathavā dvayōryaddōṣayō rūpaṁ tadrūpamityarthaḥ||16||
Adhikarana bhogiprabhRutibhiH kRutadaMsheShu vAtAdInAM li~ggam (17-18) · Śloka 18
daṁśō bhōgikr̥taḥ kr̥ṣṇaḥ sarvavātavikārakr̥t |
pītō maṇḍalijaḥ śōthō mr̥duḥ pittavikāravān ||17||
rājilōtthō bhavēddaṁśaḥ sthiraśōthaśca picchilaḥ |
pāṇḍuḥ snigdhō'tisāndrasr̥k sarvaślēṣmavikārakr̥t ||18||
View original
दंशो भोगिकृतः कृष्णः सर्ववातविकारकृत् |
पीतो मण्डलिजः शोथो मृदुः पित्तविकारवान् ||१७||
राजिलोत्थो भवेद्दंशः स्थिरशोथश्च पिच्छिलः |
पाण्डुः स्निग्धोऽतिसान्द्रसृक् सर्वश्लेष्मविकारकृत् ||१८||
bhōgiprabhr̥tikr̥tadaṁśēṣu vātādīnāṁ liṅgamāha– daṁśō bhōgikr̥ta ityādi| sarvavātavikārakr̥dityanēnaiva kr̥ṣṇatvē siddhē taduktiravaśyambhāvitvakhyāpanārtham, ēvamuttaratrāpi pītādyabhidhānam||17-18||
Adhikarana vishiShTadeshAdidaShTasyAsAdhyatvam (19) · Śloka 19
aśvatthadēvāyatanaśmaśānavalmīkasandhyāsu catuṣpathēṣu |
yāmyē ca daṣṭāḥ parivarjanīyā r̥kṣē sirāmarmasu yē ca daṣṭāḥ ||19||
(su. ka. a. 3) |
View original
अश्वत्थदेवायतनश्मशानवल्मीकसन्ध्यासु चतुष्पथेषु |
याम्ये च दष्टाः परिवर्जनीया ऋक्षे सिरामर्मसु ये च दष्टाः ||१९||
(सु. क. अ. ३) |
viśiṣṭadēśādidaṣṭasyāsādhyatvamāha– aśvatthētyādi| yāmyē cēti bharaṇyām| r̥kṣē nakṣatrē| marmasviti āśughātiṣu| yāmyē cēti cakārēṇārdrāślēṣāmaghāmūlakr̥ttikānāṁ grahaṇam| yaduktamanyatra– “caityāyatanavalmīkaśmaśānēṣu catuṣpathē| ārdrāślēṣāmaghāmūlakr̥ttikābharaṇīṣu ca|| pañcamyāṁ sandhyayōrdaṁśē marmasvāśuharēṣu ca| daṣṭāḥ kaṣṭēna jīvanti yadi dūtādisampadaḥ||” iti||19||
Adhikarana darvIkaraviShasyAshughAtitvam, uShNe viShasya dviguNaprabhAvaM ca (20) · Śloka 20
darvīkarāṇāṁ viṣamāśughāti sarvāṇi cōṣṇē dviguṇībhavanti |20|
(su. ka. a. 3) |
View original
दर्वीकराणां विषमाशुघाति सर्वाणि चोष्णे द्विगुणीभवन्ति |२०|
(सु. क. अ. ३) |
darvītyādi| darvīkarāṇāṁ viṣamāśu hanti aśvatthādau viśēṣēṇa darvīkarāṇāmāśumārakaṁ; darvīkarāḥ phaṇinaḥ| sarvāṇi cōṣṇē dviguṇībhavantīti uṣṇasaṁyōgē sati sarvāṇi viṣāṇi svarūpatō dvaiguṇyaṁ bhajantē; “sarvāṇi cōktāni yathākramēṇa” iti pāṭhāntarē ayamarthaḥ– sarvāṇi bhōgimaṇḍalirājilaviṣāṇi yathākramēṇa yathōddiṣṭakramēṇa uktānyaśvatthādiṣvāśughātīni| darvīkaraviṣasya pr̥thagupādānaṁ viśēṣārtham|20|–
Adhikarana anyAvasthAsvapi viShasyAshughAtitvam (20) · Śloka 20
ajīrṇapittātapapīḍitēṣu bālēṣu vr̥ddhēṣu bubhukṣitēṣu ||20||
kṣīṇakṣatē mēhini kuṣṭhayuktē rūkṣē'balē garbhavatīṣu cāpi |
(su. ka. a. 3) |
View original
अजीर्णपित्तातपपीडितेषु बालेषु वृद्धेषु बुभुक्षितेषु ||२०||
क्षीणक्षते मेहिनि कुष्ठयुक्ते रूक्षेऽबले गर्भवतीषु चापि |
(सु. क. अ. ३) |
ēvamaparēṣvapi āśughātitvaṁ sambhavati, tānāha– ajīrṇētyādi| ajīrṇapittātapapīḍitēṣviti ajīrṇini dōṣatrayaprakōpāt, pittātapapīḍitayō raukṣyāt, bālavr̥ddhayōrasampūrṇakṣīṇadhātutvēna viṣavēgāsahatvāt, bubhukṣitēṣviti pittavr̥ddhyā uṣṇadēhatvāt, kṣīṇakṣata iti kṣatakṣīṇē bahulavātaduṣṭēḥ, mēhini dōṣatrayaprakōpāt, kuṣṭhayuktē raktādidōṣāt, rūkṣē vātakōpāt, abalē klēśāsahatvāt, garbhavatīṣu garbhēṇōtkṣiptadōṣatvāt; ēṣu viṣamāśughātīti||20||–
Adhikarana anyAvasthAsu viShasyAsAdhyatvam (21-24) · Śloka 24
śastrakṣatē yasya na raktamēti rājyō latābhiśca na sambhavanti ||21||
śītābhiradbhiśca na rōmaharṣō viṣābhibhūtaṁ parivarjayēttam |
jihmaṁ mukhaṁ yasya ca kēśaśātō nāsāvasādaśca sakaṇṭhabhaṅgaḥ ||22||
kr̥ṣṇaḥ saraktaḥ śvayathuśca daṁśē hanvōḥ sthiratvaṁ ca vivarjanīyaḥ |
vartirghanā yasya nirēti vaktrādraktaṁ sravēdūrdhvamadhaśca yasya ||23||
daṁṣṭrānipātāścaturaśca yasya taṁ cāpi vaidyaḥ parivarjayēcca |
unmattamatyarthamupadrutaṁ vā hīnasvaraṁ vā'pyatha vā vivarṇam ||24||
sāriṣṭamatyarthamavēginaṁ ca jñātvā naraṁ karma na tatra kuryāt |
(su. ka. a. 3) |
View original
शस्त्रक्षते यस्य न रक्तमेति राज्यो लताभिश्च न सम्भवन्ति ||२१||
शीताभिरद्भिश्च न रोमहर्षो विषाभिभूतं परिवर्जयेत्तम् |
जिह्मं मुखं यस्य च केशशातो नासावसादश्च सकण्ठभङ्गः ||२२||
कृष्णः सरक्तः श्वयथुश्च दंशे हन्वोः स्थिरत्वं च विवर्जनीयः |
वर्तिर्घना यस्य निरेति वक्त्राद्रक्तं स्रवेदूर्ध्वमधश्च यस्य ||२३||
दंष्ट्रानिपाताश्चतुरश्च यस्य तं चापि वैद्यः परिवर्जयेच्च |
उन्मत्तमत्यर्थमुपद्रुतं वा हीनस्वरं वाऽप्यथ वा विवर्णम् ||२४||
सारिष्टमत्यर्थमवेगिनं च ज्ञात्वा नरं कर्म न तत्र कुर्यात् |
(सु. क. अ. ३) |
idānīṁ sarvathā varjanīyamāha– śastrakṣata ityādi| rājyō latābhiścēti rājyō lēkhāḥ latābhistāḍanānna bhavanti| taduktamālambāyanē– “naiti raktaṁ kṣatādyasya latāghātairna rājikāḥ| na lōmaharṣaḥ śītādbhirvarjayēttaṁ viṣārditam||” iti| jihmaṁ vakraṁ, stabdhamiti kārtikaḥ| kēśaśāta iti karṣaṇāt kēśōtpāṭaḥ| kaṇṭhabhaṅgō grīvāyā avidhāraṇam| hanvōḥ sthiratvaṁ hanudvayasya lagnatvam| vartirghanēti lālārūpā vartiḥ| raktaṁ sravēdūrdhvamadhaśca yasyēti mukhanāsāgudādibhyaḥ śōṇitasrāvaḥ| daṁṣṭrānipātāścaturaścēti catvāra iti prāptē catura iti nirdēśaḥ āgamavidhēranityatvāt, yathā– “agrataścaturō vēdā” ityādi| unmattamatyarthamupadrutamiti unmattamatyarthamunmādavantam, upadrutaṁ jvarātisārādibhiratyarthamupadrutam| hīnasvaraṁ vaktumasamartham| vivarṇaṁ kr̥ṣṇavarṇam| sāriṣṭaṁ nāsābhaṅgādiyuktam| avēginaṁ gamanādivēgarahitaṁ, viṇmūtrādivēgarahitamiti kārtikaḥ||21-24||–
Adhikarana sthAvaraja~ggamaviShANAM jIrNatvAdibhirvisheShairdUShIviShatvam (25) · Śloka 25
jīrṇaṁ viṣaghnauṣadhibhirhataṁ vā dāvāgnivātātapaśōṣitaṁ vā ||25||
svabhāvatō vā guṇaviprahīnaṁ viṣaṁ hi dūṣīviṣatāmupaiti |
(su. ka. a. 2) |
View original
जीर्णं विषघ्नौषधिभिर्हतं वा दावाग्निवातातपशोषितं वा ||२५||
स्वभावतो वा गुणविप्रहीनं विषं हि दूषीविषतामुपैति |
(सु. क. अ. २) |
sthāvarajaṅgamaviṣamēva jīrṇatvādibhirviśēṣairdūṣīviṣasañjñāṁ labhatē; tadāha– jīrṇamityādi| viṣaghnauṣadhibhiriti agadādibhiḥ| dāvāgnivātātapaśōṣitaṁ vēti dāvāgnirvanāgniḥ| svabhāvatō vā guṇaviprahīnamiti svabhāvādēva kimapi viṣaṁ vyavāyivikāśiprabhr̥tiṣu daśasu guṇēṣu madhyē ēkadvitryādiguṇahīnaṁ yadi bhavati tadā dūṣīviṣatāmupaiti||25||–
Adhikarana guNahInatAyAH kAryeNa darshanam (26-27) · Śloka 27
vīryālpabhāvānna nipātayēttat kaphānvitaṁ varṣagaṇānubandhi ||26||
tēnārditō bhinnapurīṣavarṇō vaigandhyavairasyayutaḥ pipāsī |
mūrchāṁ bhramaṁ gadgadavāgvamiṁ ca vicēṣṭamānō'ratimāpnuyādvā ||27||
(su. ka. a. 2) |
View original
वीर्याल्पभावान्न निपातयेत्तत् कफान्वितं वर्षगणानुबन्धि ||२६||
तेनार्दितो भिन्नपुरीषवर्णो वैगन्ध्यवैरस्ययुतः पिपासी |
मूर्छां भ्रमं गद्गदवाग्वमिं च विचेष्टमानोऽरतिमाप्नुयाद्वा ||२७||
(सु. क. अ. २) |
guṇahīnatāmēva kāryēṇa darśayati– vīryālpabhāvādityādi| na nipātayēditi na mārayati sadyaścirēṇa vā| kaphānvitamiti kaphānvitaṁ sat mandībhūtauṣṇyādiguṇaṁ na mārayati| varṣagaṇānubandhīti apākāccirasthāyi| tēnārditō bhinnapurīṣavarṇa iti tēna dūṣīviṣēṇārditaḥ; bhinnaśabdō'tra purīṣavarṇābhyāṁ pratyēkamabhisambadhyatē, bhinnavarṇō vivarṇaḥ| vaigandhyavairasyayuta iti viruddhagandhamukhavairasyayuktaḥ| vicēṣṭamānō viruddhāṁ cēṣṭāṁ kurvan, aratimasukhaṁ labhatē||26-27||
Adhikarana dUShIviShasya sthAnavisheSheNa vishiShTali~ggam (28) · Śloka 28
āmāśayasthē kaphavātarōgī pakvāśayasthē'nilapittarōgī |
bhavēt samuddhvastaśirōruhāṅgō vilūnapakṣastu yathā vihaṅgaḥ ||28||
(su. ka. a. 2) |
View original
आमाशयस्थे कफवातरोगी पक्वाशयस्थेऽनिलपित्तरोगी |
भवेत् समुद्ध्वस्तशिरोरुहाङ्गो विलूनपक्षस्तु यथा विहङ्गः ||२८||
(सु. क. अ. २) |
sthānaviśēṣēṇa viśiṣṭaliṅgamāha– āmāśayastha ityādi| kaphāvr̥tatvēna vātakōpa āmāśayē, tēna kaphavātarōgītyuktam| anilapittarōgīti pakvāśayē duṣṭavātasambandhēna pratyāsannasyāśayasthasya pittasya kōpaḥ| bhavēt samuddhastaśirōruhāṅga iti atrāṅgaśabdāt paraṁ ruhaśabdō draṣṭavyaḥ; tēnāyamarthaḥ– samuddhastaśirōruhāṅgaruhaḥ, śirōruhāḥ kēśāḥ, aṅgaruhaṁ lōma; taduktamālambāyanē– “sīdanti kēśalōmāni tasmin pakvāśayaṁ gatē|” ityādi| vilūnapakṣastu yathā vihaṅga iti muṇḍitapakṣaśakunisadr̥śaḥ, ētat pakvāśayagatasyaiva liṅgam||28||
Adhikarana rasAdidhAtugatadUShIviShalakShaNam (29) · Śloka 29
sthitaṁ rasādiṣvathavā yathōktān karōti dhātuprabhavān vikārān |
kōpaṁ ca śītāniladurdinēṣu yātyāśu pūrvaṁ śr̥ṇu tasya rūpam ||29||
(su. ka. a. 2) |
View original
स्थितं रसादिष्वथवा यथोक्तान् करोति धातुप्रभवान् विकारान् |
कोपं च शीतानिलदुर्दिनेषु यात्याशु पूर्वं शृणु तस्य रूपम् ||२९||
(सु. क. अ. २) |
tasya rasādidhātugatasya liṅgamāha– sthitaṁ rasādiṣvityādi| yathōktān karōti dhātuprabhavān vikārāniti suśrutē vyādhisamuddēśīyādhyāyōktānannā'śraddhādīn karōti; kōpaṁ ca śītāniladurdinēṣu yātīti kaphasambandhāt śītādau kālē kōpaṁ yāti| pūrvaṁ śr̥ṇu tasya rūpamiti pūrvarūpaṁ śr̥ṇvityarthaḥ||29||
Adhikarana dUShIviShakopapUrvarUpaM, rUpaM ca (30-31) · Śloka 31
nidrāgurutvaṁ ca vijr̥mbhaṇaṁ ca viślēṣaharṣāvathavā'ṅgamardam |
tataḥ karōtyannamadāvipākāvarōcakaṁ maṇḍalakōṭhajanma ||30||
māṁsakṣayaṁ pādakarapraśōthaṁ mūrchāṁ tathā chardimathātisāram |
dūṣīviṣaṁ śvāsatr̥ṣājvarāṁśca kuryāt pravr̥ddhiṁ jaṭharasya cāpi ||31||
(su. ka. a. 2) |
View original
निद्रागुरुत्वं च विजृम्भणं च विश्लेषहर्षावथवाऽङ्गमर्दम् |
ततः करोत्यन्नमदाविपाकावरोचकं मण्डलकोठजन्म ||३०||
मांसक्षयं पादकरप्रशोथं मूर्छां तथा छर्दिमथातिसारम् |
दूषीविषं श्वासतृषाज्वरांश्च कुर्यात् प्रवृद्धिं जठरस्य चापि ||३१||
(सु. क. अ. २) |
tadēvāha– nidrētyādi| viślēṣaharṣāviti viślēṣō gātrasya śaithilyaṁ, harṣō rōmaharṣaḥ| ētāni vātakaphajāni liṅgāni| tata iti pūrvarūpādanantaram| annamadāvipākāviti annamadaḥ annē bhuktē madō harṣaḥ annamadaḥ; kārtikastu annavikṣēpaṇamannamadamāha– annamadō rasājīrṇamiti gadādharaḥ; avipākō'nnasyāpākaḥ| pādakarapraśōthamiti pādē karē ca prakr̥ṣṭaṁ śōthaṁ karōti| “mūrchāṁ tathā chardimathātisāram” ityasya sthānē “pralēpakaṁ chardim” ityādi pāṭhāntarē pralēpakaṁ svēdapravr̥ttyā picchilaṁ gātraṁ, jvaraviśēṣaṁ vā||30-31||
Adhikarana dUShIviShasya nAnAvikArakAritvam (32) · Śloka 32
unmādamanyajjanayēttathā'nyadānāhamanyat kṣapayēcca śukram |
gādgadyamanyajjanayēcca kuṣṭhaṁ tāṁstān vikārāṁśca bahuprakārān ||32||
(su. ka. a. 2) |
View original
उन्मादमन्यज्जनयेत्तथाऽन्यदानाहमन्यत् क्षपयेच्च शुक्रम् |
गाद्गद्यमन्यज्जनयेच्च कुष्ठं तांस्तान् विकारांश्च बहुप्रकारान् ||३२||
(सु. क. अ. २) |
tadēva nānāprakāraṁ yadyat karōti tattadāha– unmādamanyadityādi| kṣapayēcca śukramiti ṣāṇḍhyaṁ karōtītyarthaḥ| tāṁstāniti visarpavisphōṭakādīn||32||
Adhikarana pUrvarUpalakShaNe dUShIviShaniruktiH, dUShIviShasya sAdhyAsAdhyavicArashca (33-34) · Śloka 34
dūṣitaṁ dēśakālānnadivāsvapnairabhīkṣṇaśaḥ |
yasmāt sandūṣayēddhātūn tasmāddūṣīviṣaṁ smr̥tam ||33||
sādhyamātmavataḥ sadyō yāpyaṁ saṁvatsarōtthitam |
dūṣīviṣamasādhyaṁ syāt kṣīṇasyāhitasēvinaḥ ||34||
(su. ka. a. 2) |
View original
दूषितं देशकालान्नदिवास्वप्नैरभीक्ष्णशः |
यस्मात् सन्दूषयेद्धातून् तस्माद्दूषीविषं स्मृतम् ||३३||
साध्यमात्मवतः सद्यो याप्यं संवत्सरोत्थितम् |
दूषीविषमसाध्यं स्यात् क्षीणस्याहितसेविनः ||३४||
(सु. क. अ. २) |
dūṣīviṣasya niruktimāha– dūṣitamityādi| dēśakālānnadivāsvapnairiti dēśaḥ pracurānilaśītavr̥ṣṭiranūpādiḥ, kālaḥ śītāniladurdinādiḥ, annaṁ yavatilakulatthādi, tairdūṣitaṁ kōpitam| abhīkṣṇaśaḥ punaḥ punaḥ| dhātudūṣakatvēna dūṣīviṣam| saṁyōgajaṁ viṣaṁ dvividham– ēkaṁ saviṣāviṣasaṁyōgakr̥taṁ kr̥trimasañjñam, aparaṁ nirviṣadravyakr̥taṁ garasañjñam| yadāha vr̥ddhakāśyapaḥ– “ saṁyōgajaṁ ca dvividhaṁ tr̥tīyaṁ viṣamucyatē| garaḥ syādaviṣaṁ tatra, saviṣaṁ kr̥trimaṁ matam||” iti| ata ēva rasāyanē carakaḥ– “daṁṣṭrāviṣē mūlaviṣē sagarē kr̥trimē viṣē|” iti||33-34||
Adhikarana garalakShaNam (35-37) · Śloka 37
saubhāgyārthaṁ striyaḥ svēdaṁ rajō nānāṅgajān malān |
śatruprayuktāṁśca garān prayacchantyannamiśritān ||35||
taiḥ syāt pāṇḍuḥ kr̥śō'lpāgnirgaraścāsyōpajāyatē |
marmapradhamanādhmānaṁ hastayōḥ śōthalakṣaṇam ||36||
jaṭharaṁ grahaṇīdōṣō yakṣmā gulmaḥ kṣayō jvaraḥ |
ēvaṁvidhasya cānyasya vyādhērliṅgāni darśayēt ||37||
View original
सौभाग्यार्थं स्त्रियः स्वेदं रजो नानाङ्गजान् मलान् |
शत्रुप्रयुक्तांश्च गरान् प्रयच्छन्त्यन्नमिश्रितान् ||३५||
तैः स्यात् पाण्डुः कृशोऽल्पाग्निर्गरश्चास्योपजायते |
मर्मप्रधमनाध्मानं हस्तयोः शोथलक्षणम् ||३६||
जठरं ग्रहणीदोषो यक्ष्मा गुल्मः क्षयो ज्वरः |
एवंविधस्य चान्यस्य व्याधेर्लिङ्गानि दर्शयेत् ||३७||
ētaddvayamapi darśayitumāha– saubhāgyārthamityādi| striyaḥ saubhāgyārthaṁ śatruprayuktā vā saviṣajantūnāṁ svēdaṁ, rajaścūrṇaṁ, nānāṅgajān nānāgarakarān malān annādau dadati| tairiti svēdarajaḥprabhr̥tibhiḥ| garaścāsyēti apākājjaṭharāvasthitasvēdādirēva garaḥ, ata ēva tasyōdarāmayaḥ; kiṁvā vakṣyamāṇamarmapradhamanādilakṣaṇō vyādhirgaraḥ| marmapradhamanaṁ marmavyathā| śōthalakṣaṇamiti śōtha ēva lakṣaṇam| jaṭharamudaram| anyasya vyādhērliṅgāni darśayēditi anyasya visphōṭādērliṅgaṁ darśayati||35-37||
Adhikarana lUtAyA utpattirniruktishca (38) · Śloka 38
yasmāllūnaṁ tr̥ṇaṁ prāptā munēḥ prasvēdabindavaḥ |
tasmāllūtāstu bhāṣyantē saṅkhyayā tāśca ṣōḍaśa ||38||
(su. ka. a. 8) |
View original
यस्माल्लूनं तृणं प्राप्ता मुनेः प्रस्वेदबिन्दवः |
तस्माल्लूतास्तु भाष्यन्ते सङ्ख्यया ताश्च षोडश ||३८||
(सु. क. अ. ८) |
samprati lūtānāṁ ghōraviṣatvapratipādanārthamaitihyamāha– yasmāllūnaṁ tr̥ṇamityādi| iti kila śrutiḥ– “viśvāmitrō narapatiḥ kāmadhēnōrbalātkāraparigrahēṇa munisattamaṁ vaśiṣṭhaṁ kōpayāñcakāra, kupitēna tēnāntarjvaladaviralakōpānalajvalitaṁ kukulayugalamiva bahalapāṭalaṁ lōcanadvayaṁ vahatā bhagavān raviravalōkitaḥ| tatastasya bhrūkuṭibhayaṅkaralalāṭataṭaprasyandī svēdabindūtkaraḥ pracaṇḍataraḥ pratyāsannalūnatr̥ṇē dhēnvarthaṁ sambhr̥tē nipatitō lūtā'bhūt|” iti| tāstu ṣōḍaśa| yadāha suśrutaḥ– “trimaṇḍalā tathā śvētā kapilā pītakā tathā| lālāmūtraviṣā raktā kaṭhinā cāṣṭamī smr̥tā| sauvarṇikā lājavarṇā jālinyēkapadī tathā| kr̥ṣṇā'gnivaktrā kāṇḍā ca mālāguṇyaṣṭamī matā||” (su. ka. a. 8) iti||38||
Adhikarana lUtAnAM sAmAnyalakShaNam (39-40) · Śloka 42
tābhirdaṣṭē daṁśakōthaḥ pravr̥ttiḥ kṣatajasya ca |
jvarō dāhō'tisāraśca gadāḥ syuśca tridōṣajāḥ ||39||
piḍakā vividhākārā maṇḍalāni mahānti ca |
śōthā mahāntō mr̥davō raktāḥ śyāvāścalāstathā ||40||
sāmānyaṁ sarvalūtānāmētaddaṁśasya lakṣaṇam |
(su. ka. a. 8) |42|
View original
ताभिर्दष्टे दंशकोथः प्रवृत्तिः क्षतजस्य च |
ज्वरो दाहोऽतिसारश्च गदाः स्युश्च त्रिदोषजाः ||३९||
पिडका विविधाकारा मण्डलानि महान्ति च |
शोथा महान्तो मृदवो रक्ताः श्यावाश्चलास्तथा ||४०||
सामान्यं सर्वलूतानामेतद्दंशस्य लक्षणम् |
(सु. क. अ. ८) |४२|
tāsāṁ sāmānyadaṁśalakṣaṇamāha– tābhirdaṣṭa ityādi| daṁśakōtha iti daṁśadēśē pūtibhāva ityarthaḥ| pravr̥ttiḥ kṣatajasyēti raktasya pravartanam| sarvalūtānāmiti asādhyāṣṭavidhasauvarṇikādilūtānāmēva sāmānyalakṣaṇaṁ jñēyam| yatastrimaṇḍalādīnāmaṣṭānāṁ kr̥cchrasādhyatvaṁ, tābhirdaṣṭē śirōduḥkhamityādinā sāmānyalakṣaṇamabhidhāya sauvarṇikādyanantaramētat paṭhitavān suśrutaḥ| mādhavakarēṇa tu ṣōḍaśānāṁ lūtānāṁ sāmānyalakṣaṇamētadityabhiprāyēṇa paṭhitamiti||39-40||–
Adhikarana dUShIviShANAM lUtAnAM lakShaNam (41-42) · Śloka 42
daṁśamadhyē tu yat kr̥ṣṇaṁ śyāvaṁ vā jālakācitam ||41||
ūrdhvākr̥ti bhr̥śaṁ pākaṁ klēdaśōthajvarānvitam |
dūṣīviṣābhirlūtābhistaddaṣṭamiti nirdiśēt ||42||
(ca. ci. a. 23) |
View original
दंशमध्ये तु यत् कृष्णं श्यावं वा जालकाचितम् ||४१||
ऊर्ध्वाकृति भृशं पाकं क्लेदशोथज्वरान्वितम् |
दूषीविषाभिर्लूताभिस्तद्दष्टमिति निर्दिशेत् ||४२||
(च. चि. अ. २३) |
trimaṇḍalādayō'ṣṭau dūṣīviṣāstāsāṁ lakṣaṇamāha– daṁśamadhyē tvityādi| ūrdhvākr̥tīti ūrdhvagasvarūpam; anyē ‘dagdhākr̥ti’ iti paṭhanti, tadvyaktārtham| dūṣīviṣābhiriti kālāntaraprakōpiviṣābhiḥ| daṣṭamiti daṁśam||41-42||
Adhikarana asAdhyalUtAnAM lakShaNam (43) · Śloka 43
, śōthāḥ śvētāḥ sitā raktāḥ pītā vā piḍakā jvaraḥ |
prāṇāntikāśca jāyantē śvāsahikkāśirōgrahāḥ ||43||
(ca. ci. a. 23) |
View original
, शोथाः श्वेताः सिता रक्ताः पीता वा पिडका ज्वरः |
प्राणान्तिकाश्च जायन्ते श्वासहिक्काशिरोग्रहाः ||४३||
(च. चि. अ. २३) |
sauvarṇikādīnāmaṣṭānāmasādhyānāṁ prāṇaharāṇāṁ sāmānyalakṣaṇamāha– śōtha ityādi| prāṇāntikā iti prāṇaharāḥ||43||
Adhikarana AkhudUShIviShalakShaNam (44) · Śloka 44
ādaṁśācchōṇitaṁ pāṇḍumaṇḍalāni jvarō'ruciḥ |
lōmaharṣaśca dāhaścāpyākhudūṣīviṣārditē ||44||
(ca. ci. a. 23) |
View original
आदंशाच्छोणितं पाण्डुमण्डलानि ज्वरोऽरुचिः |
लोमहर्षश्च दाहश्चाप्याखुदूषीविषार्दिते ||४४||
(च. चि. अ. २३) |
ākhudūṣīviṣalakṣaṇamāha– ādaṁśādityādi| ādaṁśāt śōṇitamityatra ‘galati’ iti śēṣaḥ| ākhavaḥ śukraviṣāḥ| yaduktam– “śukraṁ patati yatraiṣāṁ śukraspr̥ṣṭaiḥ spr̥śanti yat|” (su. ka. a. 7) iti||44||
Adhikarana prANaharamUShikalakShaNam (45) · Śloka 45
mūrchāṅgaśōthavaivarṇyaklēdaśabdāśrutijvarāḥ |
śirōgurutvaṁ lālāsr̥kchardiścāsādhyamūṣikaiḥ ||45||
(ca. ci. a. 23) |
View original
मूर्छाङ्गशोथवैवर्ण्यक्लेदशब्दाश्रुतिज्वराः |
शिरोगुरुत्वं लालासृक्छर्दिश्चासाध्यमूषिकैः ||४५||
(च. चि. अ. २३) |
prāṇaharamūṣikalakṣaṇamāha– mūrchētyādi| aṅgaśōthēti mūṣikākāra ēvāṅgaśōthō jñēyaḥ| yaduktamanyatra– “cīyatē granthibhiścāṅgamākhuśāvakasannibhaiḥ|” (su. ka. a. 7) iti| śabdāśrutiḥ bādhiryam; anyē ‘mandā ruciḥ’ iti paṭhanti asādhyamūṣikaiḥ māraṇātmakaiḥ||45||
Adhikarana kRukalAsadaShTali~ggam (46) · Śloka 46
kārṣṇyaṁ śyāvatvamathavā nānāvarṇatvamēva vā |
mōhō'tha varcasō bhēdō daṣṭē syāt kr̥kalāsakaiḥ ||46||
(ca. ci. a. 23) |
View original
कार्ष्ण्यं श्यावत्वमथवा नानावर्णत्वमेव वा |
मोहोऽथ वर्चसो भेदो दष्टे स्यात् कृकलासकैः ||४६||
(च. चि. अ. २३) |
kr̥kalāsadaṣṭaliṅgamāha– kārṣṇyamityādi| varcasō bhēdō'tisāraḥ||46||
Adhikarana vRushcikadaShTali~ggamasAdhyalakShaNaM ca (47-48) · Śloka 48
dahatyagnirivādau ca bhinattīvōrdhvamāśu ca |
vr̥ścikasya viṣaṁ yāti daṁśē paścāttu tiṣṭhati ||47||
daṣṭō'sādhyaśca hr̥dghrāṇarasanōpahatō naraḥ |
māṁsaiḥ patadbhiratyarthaṁ vēdanārtō jahātyasūn ||48||
(ca. ci. a. 23) |
View original
दहत्यग्निरिवादौ च भिनत्तीवोर्ध्वमाशु च |
वृश्चिकस्य विषं याति दंशे पश्चात्तु तिष्ठति ||४७||
दष्टोऽसाध्यश्च हृद्घ्राणरसनोपहतो नरः |
मांसैः पतद्भिरत्यर्थं वेदनार्तो जहात्यसून् ||४८||
(च. चि. अ. २३) |
vr̥ścikaviṣaliṅgamāha– dahatyagnirivētyādi| vr̥ścikaḥ svanāmakhyātaḥ, sa ca ārāviṣaḥ| daṣṭō'sādhyaśca hr̥dghrāṇarasanōpahatō nara iti yadā hr̥dayanāsājihvōpaghātō bhavati tadā taddaṣṭō na sādhyaḥ| māṁsaiḥ patadbhiratyarthaṁ vēdanārtō jahātyasūnityādinā'yamaparō'sādhyaprakāraḥ| ‘daṣṭō'sādhyaistu’ iti pāṭhapakṣē'sādhyaiḥ sadyaḥprāṇaharairvr̥ścikairdaṣṭō yathōktaliṅgō bhavati| carakē'pyayamēva pāṭhaḥ||47-48||
Adhikarana kaNabhadaShTali~ggam (49) · Śloka 49
visarpaḥ śvayathuḥ śūlaṁ jvaraśchardirathāpi ca |
lakṣaṇaṁ kaṇabhairdaṣṭē daṁśaścaivāvasīdati ||49||
(ca. ci. a. 23) |
View original
विसर्पः श्वयथुः शूलं ज्वरश्छर्दिरथापि च |
लक्षणं कणभैर्दष्टे दंशश्चैवावसीदति ||४९||
(च. चि. अ. २३) |
kaṇabhadaṣṭaliṅgamāha– visarpa ityādi| kaṇabhaḥ kīṭaviśēṣaḥ||49||
Adhikarana ucciTi~ggadaShTalakShaNam (50) · Śloka 50
hr̥ṣṭalōmōcciṭiṅgēna stabdhaliṅgō bhr̥śārtimān |
daṣṭaḥ śītōdakēnēva siktānyaṅgāni manyatē ||50||
(ca. ci. a. 23) |
View original
हृष्टलोमोच्चिटिङ्गेन स्तब्धलिङ्गो भृशार्तिमान् |
दष्टः शीतोदकेनेव सिक्तान्यङ्गानि मन्यते ||५०||
(च. चि. अ. २३) |
ucciṭiṅgadaṣṭaliṅgamāha– hr̥ṣṭarōmētyādi||50||
Adhikarana maNDUkadaShTalakShaNaM, saviShamatsyadaShTalakShaNaM, saviShajalaukAdaShTali~ggaM ca (51-52) · Śloka 52
ēkadaṁṣṭrārditaḥ śūnaḥ sarujaḥ pītakaḥ satr̥ṭ |
chardirnidrā ca saviṣairmaṇḍūkairdaṣṭalakṣaṇam ||51||
matsyāstu saviṣāḥ kuryurdāhaṁ śōthaṁ rujaṁ tathā |
kaṇḍūṁ śōthaṁ jvaraṁ mūrchāṁ saviṣāstu jalaukasaḥ ||52||
(ca. ci. a. 23) |
View original
एकदंष्ट्रार्दितः शूनः सरुजः पीतकः सतृट् |
छर्दिर्निद्रा च सविषैर्मण्डूकैर्दष्टलक्षणम् ||५१||
मत्स्यास्तु सविषाः कुर्युर्दाहं शोथं रुजं तथा |
कण्डूं शोथं ज्वरं मूर्छां सविषास्तु जलौकसः ||५२||
(च. चि. अ. २३) |
saviṣamaṇḍūkādidaṣṭaliṅgamāha– ēkadaṁṣṭrārdita ityādi| svabhāvādēkayā daṁṣṭrayā kr̥tō daṁśō bhavati||51-52||
Adhikarana gRuhagodhikAdaShTali~ggam (53) · Śloka 53
vidāhaṁ śvayathuṁ tōdaṁ svēdaṁ ca gr̥hagōdhikā |53|
(ca. ci. a. 23) |
View original
विदाहं श्वयथुं तोदं स्वेदं च गृहगोधिका |५३|
(च. चि. अ. २३) |
gr̥hagōdhikādaṣṭaliṅgamāha– vidāhamityādi| gr̥hagōdhikā jyēṣṭhī, anyē tu bhrāmarakamāhuḥ| atra vakṣyamāṇaṁ kuryāditi sambandhanīyaṁ, tēna vidāhādīnāṁ karmatvam|53|–
Adhikarana shatapadIdaShTali~ggam (53) · Śloka 53
daṁśē svēdaṁ rujaṁ dāhaṁ kuryācchatapadīviṣam ||53||
(ca. ci. a. 23) |
View original
दंशे स्वेदं रुजं दाहं कुर्याच्छतपदीविषम् ||५३||
(च. चि. अ. २३) |
śatapadīdaṣṭalakṣaṇamāha– daṁśē ityādi| kuryācchatapadīviṣamiti śatapadī kāruṇḍikā||53||
Adhikarana mashakadaShTalakShaNam (54) · Śloka 54
kaṇḍūmān maśakairīṣacchōthaḥ smānmandavēdanaḥ |
asādhyakīṭasadr̥śamasādhyaṁ maśakakṣatam ||54||
(ca. ci. a. 23) |
View original
कण्डूमान् मशकैरीषच्छोथः स्मान्मन्दवेदनः |
असाध्यकीटसदृशमसाध्यं मशकक्षतम् ||५४||
(च. चि. अ. २३) |
maśakadaṣṭaliṅgamāha– kaṇḍūmānityādi| asādhyakīṭasadr̥śamiti asādhyakīṭairlūtādibhiḥ samalakṣaṇamiti| asādhyaṁ maśakakṣatamiti pañcasu maśakēṣu madhyē pārvatīyamaśakakṣatamasādhyam| yadāha suśrutaḥ– “ pārvatīyaistu kīṭaiśca prāṇaharaistulyalakṣaṇam|” iti||54||
Adhikarana makShikAdaShTali~ggam (55) · Śloka 55
sadyaḥprasrāviṇī śyāvā dāhamūrchājvarānvitā |
piḍakā makṣikādaṁśē tāsāṁ tu sthagikā'suhr̥t ||55||
(ca. ci. a. 23) |
View original
सद्यःप्रस्राविणी श्यावा दाहमूर्छाज्वरान्विता |
पिडका मक्षिकादंशे तासां तु स्थगिकाऽसुहृत् ||५५||
(च. चि. अ. २३) |
makṣikādaṣṭaliṅgamāha– sadya ityādi| tāsāṁ ca sthagikā'suhr̥diti tāsāṁ suśrutōktaṣaṇmakṣikāṇāṁ madhyē sthagikā prāṇaharētyarthaḥ||55||
Adhikarana catuShpadbhirdvipadbhishca kRutanakhadantaviShalakShaNam (56) · Śloka 56
catuṣpadbhirdvipadbhiśca nakhadantaviṣaṁ ca yat |
śūyatē pacyatē vā'pi sravati jvarayatyapi ||56||
View original
चतुष्पद्भिर्द्विपद्भिश्च नखदन्तविषं च यत् |
शूयते पच्यते वाऽपि स्रवति ज्वरयत्यपि ||५६||
catuṣpadbhiriti catuṣpādā vyāghrādayaḥ| dvipādā vanamānuṣavānarādayaḥ||56||
Adhikarana viShojjhitalakShaNam (57-60) · Śloka 60
śvaśr̥gālatarakṣvarkṣavyāghrādīnāṁ yadā'nilaḥ |
ślēṣmapraduṣṭō muṣṇāti sañjñāṁ sañjñāvahāśritaḥ ||57||
tadā prasrastalāṅgūlahanuskandhō'tilālavān |
avyaktabadhirāndhaśca sō'nyōnyamabhidhāvati ||58||
pramūḍhō'nyatamastvēṣāṁ khādan viparidhāvati |
tēnōnmattēna daṣṭasya daṁṣṭriṇā saviṣēṇa tu ||59||
suptatā jāyatē daṁśē kr̥ṣṇaṁ cātisravatyasr̥k |
digdhaviddhasya liṅgēna prāyaśaścōpalakṣitaḥ ||60||
View original
श्वशृगालतरक्ष्वर्क्षव्याघ्रादीनां यदाऽनिलः |
श्लेष्मप्रदुष्टो मुष्णाति सञ्ज्ञां सञ्ज्ञावहाश्रितः ||५७||
तदा प्रस्रस्तलाङ्गूलहनुस्कन्धोऽतिलालवान् |
अव्यक्तबधिरान्धश्च सोऽन्योन्यमभिधावति ||५८||
प्रमूढोऽन्यतमस्त्वेषां खादन् विपरिधावति |
तेनोन्मत्तेन दष्टस्य दंष्ट्रिणा सविषेण तु ||५९||
सुप्तता जायते दंशे कृष्णं चातिस्रवत्यसृक् |
दिग्धविद्धस्य लिङ्गेन प्रायशश्चोपलक्षितः ||६०||
atra kēcit viṣādhikārasāmānyāt śvādīnāmapi vyāghrādīnāṁ bhallakānāṁ viṣalakṣaṇaṁ bhaṇanti| tadāha– śvētētyādi| śvā kukkuraḥ, śr̥gālaḥ prasiddhaḥ, tarakṣurmr̥gaśatrurvyāghraviśēṣaḥ, caraṣa iti lōkē, r̥kṣō bhallūkaḥ atilōmaśaḥ, r̥ccha iti lōkē prasiddhaḥ| ādiśabdād vr̥kacitrādayō hiṁsrāḥ paśavō grāhyāḥ| śvādīnāṁ yadā anilō vāyuḥ ślēṣmapraduṣṭaḥ san sañjñāvahāśritaḥ sañjñāvahasrōtōgataḥ sañjñāṁ samyagjñānaṁ muṣṇāti harati| samyagjñānaharaṇācca hīdr̥śō bhavatītyāha– tadētyādi| prasrastaṁ sthānacyutaṁ, lāṅgūlaṁ vāladhiḥ, mēhanaṁ ca| prasrastaśabdō lāṅgūlādibhiḥ pratyēkaṁ sambandhanīyaḥ| atilālāvān atiśayēna lālāsrāvayuktaḥ| avyaktabadhirō'ndhaśca na vyaktō badhirō'ndhō vētyarthaḥ| anyōnyamabhidhāvati parasparaṁ daṣṭumabhidhāvati| hanuskandhasthānē ‘śūnaskandhaḥ’ iti kēcitpaṭhanti| ‘pramūḍhō'nyatamastēṣāṁ khādanviparidhāvati|’ ityatrōttarārdhaṁ kēcitpaṭhanti| ēṣāṁ madhyē'nyatama ēkatamaḥ pramūḍhaḥ san khādan viśēṣēṇa paridhāvati| tēnēti daṁṣṭriṇā| suptatā bādhiryam| upalakṣitō yukta ityarthaḥ||57-60||
Adhikarana jalatrAsalakShaNaM, sAdhyAsAdhyalakShaNaM ca (61-64) · Śloka 64
yēna cāpi bhavēddaṣṭastasya cēṣṭāṁ rutaṁ naraḥ |
bahuśaḥ pratikurvāṇaḥ kriyāhīnō vipaśyati ||61||
daṁṣṭriṇā yēna daṣṭaśca tadrūpaṁ yastu paśyati |
apsu cādarśabimbē vā tasya tadriṣṭamādiśēt ||62||
trasyatyakasmādyō'bhīkṣṇaṁ dr̥ṣṭvā spr̥ṣṭvā'pi vā jalam |
jalatrāsaṁ tu taṁ vidyādriṣṭaṁ tadapi kīrtitam ||63||
adaṣṭō vā jalatrāsī na kathañcana siddhyati |
prasuptō vōtthitō vā'pi svasthastrastō na siddhyati ||64||
(su. ka. a. 7) |
View original
येन चापि भवेद्दष्टस्तस्य चेष्टां रुतं नरः |
बहुशः प्रतिकुर्वाणः क्रियाहीनो विपश्यति ||६१||
दंष्ट्रिणा येन दष्टश्च तद्रूपं यस्तु पश्यति |
अप्सु चादर्शबिम्बे वा तस्य तद्रिष्टमादिशेत् ||६२||
त्रस्यत्यकस्माद्योऽभीक्ष्णं दृष्ट्वा स्पृष्ट्वाऽपि वा जलम् |
जलत्रासं तु तं विद्याद्रिष्टं तदपि कीर्तितम् ||६३||
अदष्टो वा जलत्रासी न कथञ्चन सिद्ध्यति |
प्रसुप्तो वोत्थितो वाऽपि स्वस्थस्त्रस्तो न सिद्ध्यति ||६४||
(सु. क. अ. ७) |
idānīṁ śvādidaṣṭasya riṣṭamāha– yēnētyādi| cēṣṭāṁ kriyāṁ, rutaṁ śabdaṁ, bahuśaḥ anēkavāraṁ, pratikurvāṇaḥ anukurvan, kriyāhīnaḥ svakīyakāyādivyāpārarahitaḥ| idānīmaparamapyariṣṭaṁ nirdiśannāha– daṁṣṭriṇētyādi| taddaṁṣṭrirūpadarśanamariṣṭaṁ maraṇalakṣaṇam| punaraparamariṣṭaṁ nirdiśannāha– trasyatītyādi| akasmājjalatrāsahētuṁ vinā, apiśabdāt śrutvā'pi jalatrāsarōgaṁ jānīyāttasyēti sambandhaḥ| riṣṭamityādi| tadapi jalatrasanamariṣṭaṁ maraṇaṁ kīrtitam| ētaccāriṣṭaṁ daṣṭasya| atrārthē tantrāntarē– “vyādhitēna śvādinā daṣṭasya ślēṣmā kupitaḥ srōtōvāhinīrdhamanīranupraviśya sañjñānāśamāpādayati| tatō naraḥ spr̥ṣṭvā dr̥ṣṭvā śrutvā ca jalaṁ trasyati, tasyāpi tadriṣṭaṁ jānīyāt|” iti| ēvamadaṣṭasyāpi jalatrāsō riṣṭamēvēti darśayannāha– adaṣṭa ityādi| asminnarthē tantrāntarē– “ adaṣṭasyāpi jantōrhi jalatrāsō bhavēdyadi| tasyāriṣṭaṁ hi bhiṣajō bruvatē viṣacintakāḥ|| jalaṁ vinā jalatrāsō jāyatē ślēṣmasañcayāt|” iti| atha cōktam– “buddhisthānaṁ yadā ślēṣmā kēvalaḥ pratipadyatē| tadā buddhau niruddhāyāṁ ślēṣmaṇā'dhiṣṭhitō naraḥ|| jāgratsuptō'thavā''tmānaṁ majjantamiva manyatē| salilāttrasyati tadā jalatrāsaṁ tu taṁ viduḥ|| ślēṣmaghnaṁ tatra kartavyaṁ śōdhanaṁ śamanāni ca| āhārasya vidhānēna yāvatsa prakr̥tiṁ vrajēt||” iti| ayaṁ jalatrāsaḥ kupitakaphasya bhavatīti riṣṭaṁ na bhavati| ata ēvā'tra cikitsōpadēśaḥ| daṣṭasya tu riṣṭamēva, tathā svasthasya jāgratō vā jalamantarēṇa trāsō riṣṭamēvēti darśayannāha– prasupta iti| sugamam||61-64||
Adhikarana aviShakShaNam (65) · Śloka 65
praśāntadōṣaṁ prakr̥tisthadhātumannābhikāmaṁ samamūtraviṭkam |
prasannavarṇēndriyacittacēṣṭaṁ vaidyō'vagacchēdaviṣaṁ manuṣyam ||65||
(su. ka. a. 6) |
View original
प्रशान्तदोषं प्रकृतिस्थधातुमन्नाभिकामं सममूत्रविट्कम् |
प्रसन्नवर्णेन्द्रियचित्तचेष्टं वैद्योऽवगच्छेदविषं मनुष्यम् ||६५||
(सु. क. अ. ६) |
viṣāturaḥ kīdr̥śō nirviṣō bhavatīti darśayitumāha– praśāntadōṣamityādi| annābhikāmamityanēna prakr̥tisthāgnitōktā| yadāha carakaḥ– “prāyēṇōpahatāgnitvāt sapicchamatisāryatē| prāpnōti cāsyavairasyaṁ na cānnamabhinandati||” iti| samamūtraviṭkamiti akṣīṇānatiriktamūtrapurīṣam| anyē ‘ samasūtrajihvam’ iti paṭhanti, tadā'yamarthaḥ– samamavikr̥taṁ sūtraṁ jihvā ca yasya sa tathā; ētēna viṣajuṣṭā jihvā na rasabōdhinī bhavati, sūtramapi jihvāyāṁ viṣaprabhāvēṇa vaikr̥taṁ bhavatīti pratipādayati| jihvāgrahaṇēnaiva sūtragrahaṇē siddhē tasya ca rasagrahaṇē anuguṇatvapratipādanārthaṁ pr̥thagupādānam| anēna ślōkēna “samadōṣaḥ samāgniśca” (su. sū. a. 15) ityādiślōkasya sakala ēvārtha upabaddhaḥ||65||
Adhikarana puShpikA · Śloka 69
iti śrīmādhavakaraviracitē mādhavanidānē viṣanidānaṁ samāptam ||69||
View original
इति श्रीमाधवकरविरचिते माधवनिदाने विषनिदानं समाप्तम् ||६९||
iti śrīkaṇṭhadattakr̥tāyāṁ madhukōśavyākhyāyāṁ viṣanidānaṁ samāptam||69|| sūktimuktāvalīgranthē guruṇā yanna gumphitam|| mayā samastamagranthi tadgirā śuddhiyuktayā||1|| guṇanidhigurubaddhē dāmni vāṅmālatīnāṁ paramaparimalaśrīdhāmni labdhāvalambam|| sphurati vacanakundaṁ mandasaurabhyalēśādvacanamapi madīyaṁ kiñcidētat kadācit||2|| iti śrīvijayarakṣitaśrīkaṇṭhadattābhyāṁ viracitā madhukōśavyākhyā samāptā||69||