Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō'nnapānarakṣākalpaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातोऽन्नपानरक्षाकल्पं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
cikitsāsthānānantaraṁ kalpasthānamārabhyatē; yataścikitsāsthānādibhūtē dvivraṇīyādhyāyē `viṣajuṣṭasya vijñānaṁ viṣaniścayamēva ca| cikitsitaṁ ca vakṣyāmi kalpē tu pravibhāgaśaḥ’ ityanēna ślōkēna viṣajuṣṭavraṇasya kalpasthānē pratipādanaṁ sūcitaṁ tasmāt, tatrāpi svasthasya vyādhikṣīṇasya cānnairēva prāṇānāṁ dhāraṇaṁ kriyatē'taḥ prāgannapānarakṣākalpaṁ vyākhyātukāmaḥ prāha- athāta ityādi| annē bhakṣyamavaruddhaṁ ghanasādharmyāt; pānē lēhyamavaruddhaṁ dravasādharmyāt; ēvaṁ caturvidhasyāpi rakṣākalpaḥ| rakṣaṇaṁ rakṣā, sā punaraduṣṭasya; duṣṭasya punarviṣabhēṣajakalpanāt kalpaḥ; rakṣayā sahitaḥ kalpō rakṣākalpaḥ| ādiśabdō'tra luptanirdiṣṭō draṣṭavyaḥ, tēna dantakāṣṭhādīnāmapi lakṣaṇacikitsitakalpanam||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
dhanvantariḥ kāśipatistapōdharmabhr̥tāṁ varaḥ |
suśrutaprabhr̥tīñchiṣyāñchaśāsāhataśāsanaḥ ||3||
View original
धन्वन्तरिः काशिपतिस्तपोधर्मभृतां वरः |
सुश्रुतप्रभृतीञ्छिष्याञ्छशासाहतशासनः ||३||
atha prathamamannādīnāṁ rakṣāmēva nirdidikṣurāha- dhanvantarirityādi| dhanvantariḥ suśrutaprabhr̥tīn śiṣyān śaśāsa śikṣitavān| tapōdharmabhr̥tāṁ vara iti tapasvināṁ dhārmikāṇāṁ ca madhyē śrēṣṭhaḥ| ahataśāsanaḥ anabhibhūtājña ityarthaḥ| anyē tvēvaṁ paṭhanti- `divōdāsaḥ kṣitipatistapōdharmaśrutākaraḥ| suśrutapramukhāñchiṣyāñchaśāsāhataśāsanaḥ’ iti| ākaraḥ khaniḥ||3||
Adhikarana 3 (4-6) · Śloka 6
ripavō vikramākrāntā yē ca svē kr̥tyatāṁ gatāḥ |
sisr̥kṣavaḥ krōdhaviṣaṁ vivaraṁ prāpya tādr̥śam ||4||
viṣairnihanyurnipuṇaṁ nr̥patiṁ duṣṭacētasaḥ |
striyō vā vividhān yōgān kadācitsubhagēcchayā ||5||
viṣakanyōpayōgādvā kṣaṇājjahyādasūnnaraḥ |
tasmādvaidyēna satataṁ viṣādrakṣyō narādhipaḥ ||6||
View original
रिपवो विक्रमाक्रान्ता ये च स्वे कृत्यतां गताः |
सिसृक्षवः क्रोधविषं विवरं प्राप्य तादृशम् ||४||
विषैर्निहन्युर्निपुणं नृपतिं दुष्टचेतसः |
स्त्रियो वा विविधान् योगान् कदाचित्सुभगेच्छया ||५||
विषकन्योपयोगाद्वा क्षणाज्जह्यादसून्नरः |
तस्माद्वैद्येन सततं विषाद्रक्ष्यो नराधिपः ||६||
nr̥patiḥ kutō rakṣaṇīya ityāha- ripava ityādi| sisr̥kṣavaḥ sraṣṭumicchavaḥ| krōdhēna viṣaṁ krōdhaviṣam| na kēvalaṁ ripavaḥ svē cātmīyā bhr̥tyāḥ, kr̥tyatāṁ gatāḥ vidvēṣaṁ gatāḥ| tathā ca kr̥tyaśabdārthō'marakōṣē- “kr̥tyaṁ kriyādēvatayōstriṣu vidviṣṭakāryayōḥ”- iti| vivaraṁ chidraṁ prāpya, tādr̥śaṁ nr̥patiṁ vadhakṣamaṁ, striyō duṣṭacittā vividhān yōgān saṁyōgaviṣāṇi prāpya, kadācidajñānāt subhagēcchayā vā vividhān yōgān sisr̥kṣavō dātumicchantyō rājānaṁ nihanyuḥ| viṣakanyōpayōgādvā kṣaṇājjahyādasūnnaraḥ| uktaṁ ca- “hanti spr̥śantī svēdēna gamyamānā ca maithunē| pakvaṁ vr̥ntādiva phalaṁ praśātayati mēhanam”- iti| `kr̥tyatāṁ’ gatā ityatra `vikr̥tiṁ gatāḥ’ ityanyē paṭhanti||4-6||
Adhikarana 4 (7) · Śloka 7
yasmācca cētō'nityatvamaśvavat prathitaṁ nr̥ṇām |
na viśvasyāttatō rājā kadācidapi kasyacit ||7||
View original
यस्माच्च चेतोऽनित्यत्वमश्ववत् प्रथितं नृणाम् |
न विश्वस्यात्ततो राजा कदाचिदपि कस्यचित् ||७||
na paraṁ pūrvōktēbhyō ripuprabhr̥tibhyō rājā rakṣaṇīyō'pi tu rājñā kasyāpi viśvāsō na vidhēyaḥ, kuta ityāha- yasmāccētyādi| aśvavaditi āśutamagatyā aśvā ucyantē, ētēna śīghrasañcāritvōpalakṣaṇārthaṁ cētō'nityatvamuktaṁ, yasmādaśvasyēva śīghrasañcāritvaṁ nānābhāvēna cētasaḥ, tasmāt kadācidapi kasyāpi viśvāsaṁ na vidadhyānmahīpatiḥ| vaidyaviṣayē ca viśvāsahētuḥ sūtrasthānē `visr̥jatyātmanā''tmānaṁ’- ityādiślōkēnābhihitaḥ||7||
Adhikarana 5 (8-11) · Śloka 11
kulīnaṁ dhārmikaṁ snigdhaṁ subhr̥taṁ santatōtthitam |
alubdhamaśaṭhaṁ bhaktaṁ kr̥tajñaṁ priyadarśanam ||8||
krōdhapāruṣyamātsaryamāyālasyavivarjitam |
jitēndriyaṁ kṣamāvantaṁ śuciṁ śīladayānvitam ||9||
mēdhāvinamasaṁśrāntamanuraktaṁ hitaiṣiṇam |
paṭuṁ pragalbhaṁ nipuṇaṁ dakṣamālasyavarjitam ||10||
pūrvōktaiśca guṇairyuktaṁ nityaṁ sannihitāgadam |
mahānasē prayuñjīta vaidyaṁ tadvidyapūjitam ||11||
View original
कुलीनं धार्मिकं स्निग्धं सुभृतं सन्ततोत्थितम् |
अलुब्धमशठं भक्तं कृतज्ञं प्रियदर्शनम् ||८||
क्रोधपारुष्यमात्सर्यमायालस्यविवर्जितम् |
जितेन्द्रियं क्षमावन्तं शुचिं शीलदयान्वितम् ||९||
मेधाविनमसंश्रान्तमनुरक्तं हितैषिणम् |
पटुं प्रगल्भं निपुणं दक्षमालस्यवर्जितम् ||१०||
पूर्वोक्तैश्च गुणैर्युक्तं नित्यं सन्निहितागदम् |
महानसे प्रयुञ्जीत वैद्यं तद्विद्यपूजितम् ||११||
sa ca vaidyō guṇavānēva viśvāsabhājanamiti vaidyasya guṇān nirdiśannāha- kulīnamityādi| kulīnō hyaduṣṭabījakṣētratayā nākāryēṣu pravartatē, kulamatrāyurvēdādhyāyikulaṁ brāhmaṇakṣatriyavaiśyabhēdēna trividhaṁ, kulaguṇasampannaśūdrēṇa saha caturvidhamityanyē; `tadbhavaṁ’ iti gayī| snigdhaḥ snēhēna mitrabhāvēna rājñā saha vyavasthitaḥ, ētēna mitramiva sarvathā rakṣati| subhr̥taṁ samyagbhr̥taṁ yathā ca śarīrayātrā bhavati| tathā cōktaṁ- “sūpaudanaṁ ghr̥tamalaṁ vyañjanaṁ dr̥ḍhamamalinaṁ ca vāsaḥ”- iti| satatōtthitaḥ ahōrātramadhyayanādhyāpanatadarthacintānr̥paśarīrasvāsthyāpādānēṣu tatparō nityābhiyukta iti| paraguṇavidhvaṁsō mātsaryam| māyā parabandhanabuddhiḥ| anuraktaṁ sadā''turalagnaṁ rāgayuktam| paṭuṁ vaktāraṁ, pragalbhaṁ dhr̥ṣṭaṁ, dakṣaṁ caturaṁ, ālasyavarjanaṁ dviruktamatyantaniṣēdhārtham| pūrvōktairguṇaiḥ `tattvādhigataśāstrārthaḥ’ ityādikaiḥ| mahānasē rasavatyām| tadvidyapūjitamiti tadvidyaiḥ pākaniṣṭhitatattvajñānaiḥ bhiṣagbhiḥ pūjitam| gayī tu `alubdhamaśaṭhaṁ bhaktaṁ’ ityādikaṁ `nityaṁ sannihitāgadam’ ityantaṁ na paṭhati, punaruktadōṣatvāt||8-11||
Adhikarana 6 (12-13) · Śloka 13
praśastadigdēśakr̥taṁ śucibhāṇḍaṁ mahacchuci |
sajālakaṁ gavākṣāḍhyamāptavarganiṣēvitam ||12||
vikakṣasr̥ṣṭasaṁsr̥ṣṭaṁ savitānaṁ kr̥tārcanam |
parīkṣitastrīpuruṣaṁ bhavēccāpi mahānasam ||13||
View original
प्रशस्तदिग्देशकृतं शुचिभाण्डं महच्छुचि |
सजालकं गवाक्षाढ्यमाप्तवर्गनिषेवितम् ||१२||
विकक्षसृष्टसंसृष्टं सवितानं कृतार्चनम् |
परीक्षितस्त्रीपुरुषं भवेच्चापि महानसम् ||१३||
tadēva mahānasaṁ kīdr̥śaṁ kāryamityāha- praśastētyādi| praśastā dik atrāgnēyī, dēśastu praśastaguṇasampadā yuktaḥ, mahat vistīrṇaṁ, śuci anupahataṁ, sajālakaṁ jālakasaṁhitaṁ, gavākṣāḍhyaṁ vātāyanasamr̥ddhaṁ, vikakṣasr̥ṣṭasaṁsr̥ṣṭaṁ vigatatr̥ṇasthānasamparkaṁ, ētēna rasavatīsamīpē tr̥ṇasañcayō na karaṇīya ityuktaṁ bhavati, savitānaṁ vitānakasahitaṁ, kr̥tārcanaṁ kr̥tāgnipūjanam||12-13||
Adhikarana 7 (14) · Śloka 14
tatrādhyakṣaṁ niyuñjīta prāyō vaidyaguṇānvitam |14|
View original
तत्राध्यक्षं नियुञ्जीत प्रायो वैद्यगुणान्वितम् |१४|
mahānasavyāpāriṇamāha- tatrādhyakṣamityādi| adhyakṣam adhipatim| vaidyaguṇānvitaṁ vaidyaguṇaiḥ kulīnadhārmikatvādibhiryuktamityarthaḥ|14|-
Adhikarana 8 (14-15) · Śloka 16
śucayō dakṣiṇā dakṣā vinītāḥ priyadarśanāḥ ||14||
saṁvibhaktāḥ sumanasō nīcakēśanakhāḥ sthirāḥ |
snātā dr̥ḍhaṁ saṁyaminaḥ kr̥tōṣṇīṣāḥ susaṁyatāḥ ||15||
tasya cājñāvidhēyāḥ syurvividhāḥ parikarmiṇaḥ |16|
View original
शुचयो दक्षिणा दक्षा विनीताः प्रियदर्शनाः ||१४||
संविभक्ताः सुमनसो नीचकेशनखाः स्थिराः |
स्नाता दृढं संयमिनः कृतोष्णीषाः सुसंयताः ||१५||
तस्य चाज्ञाविधेयाः स्युर्विविधाः परिकर्मिणः |१६|
śucaya ityādi| dakṣiṇā abhijātāḥ, kulīnā iti yāvat| dakṣāḥ caturāḥ| vinītā vinayayuktāḥ, śaktivanta ityarthaḥ| saṁvibhaktāḥ vibhajya karmaṇi niyōjitāḥ| sthirā acapalāḥ| dr̥ḍhaṁ saṁyaminaḥ sōpaśamā ityarthaḥ| susaṁyatāḥ suṣṭhu laulyādidōṣarahitāḥ, āyattaparidhānādikā vā ityarthaḥ| ājñāvidhēyā ādēśakāriṇaḥ| parikarmiṇaḥ sūpakārādayaḥ||14-15||-
Adhikarana 9 (16) · Śloka 17
āhārasthitayaścāpi bhavanti prāṇinō yataḥ ||16||
tasmānmahānasē vaidyaḥ pramādarahitō bhavēt |17|
View original
आहारस्थितयश्चापि भवन्ति प्राणिनो यतः ||१६||
तस्मान्महानसे वैद्यः प्रमादरहितो भवेत् |१७|
mahānasē vaidyasya sāvadhānatvaṁ sahētukamāha- āhārasthitaya ityādi||16||-
Adhikarana 10 (17) · Śloka 18
māhānasikavōḍhāraḥ saupaudanikapaupikāḥ ||17||
bhavēyurvaidyavaśagā yē cāpyanyē'tra kēcana |18|
View original
माहानसिकवोढारः सौपौदनिकपौपिकाः ||१७||
भवेयुर्वैद्यवशगा ये चाप्यन्येऽत्र केचन |१८|
tēṣāṁ parikarmiṇāṁ vaidyādhīnatvamāha- māhānasikavōḍhāra ityādi| mahānasē niyuktā māhānasikā rasavatīpataya ityarthaḥ; vōḍhārō vōḍhrādayō vēṣṭikarmakarāḥ kāhārādayō vā| saupā upakaraṇabhūtadravyasādhakāḥ sūpavyañjanādikārakāḥ, audanikā upakāryabhūtabhaktasya sādhakāḥ, paupikāḥ pūpādibhakṣyāṇāṁ sādhakāḥ kandūkā ityarthaḥ| anyē'tra kēcanēti vēsavārakārakādayaḥ||17||-
Adhikarana 11 (18-22) · Śloka 23
iṅgitajñō manuṣyāṇāṁ vākcēṣṭāmukhavaikr̥taiḥ ||18||
vidyādviṣasya dātāramēbhirliṅgaiśca buddhimān |
na dadātyuttaraṁ pr̥ṣṭō vivakṣan mōhamēti ca ||19||
apārthaṁ bahu saṅkīrṇaṁ bhāṣatē cāpi mūḍhavat |
sphōṭayatyaṅgulīrbhūmimakasmādvilikhēddhasēt ||20||
vēpathurjāyatē tasya trastaścānyō'nyamīkṣatē |
kṣāmō vivarṇavaktraśca nakhaiḥ kiñcicchinattyapi ||21||
ālabhētāsakr̥ddīnaḥ karēṇa ca śirōruhān |
niryiyāsurapadvārairvīkṣatē ca punaḥ punaḥ ||22||
vartatē viparītaṁ tu viṣadātā vicētanaḥ |23|
View original
इङ्गितज्ञो मनुष्याणां वाक्चेष्टामुखवैकृतैः ||१८||
विद्याद्विषस्य दातारमेभिर्लिङ्गैश्च बुद्धिमान् |
न ददात्युत्तरं पृष्टो विवक्षन् मोहमेति च ||१९||
अपार्थं बहु सङ्कीर्णं भाषते चापि मूढवत् |
स्फोटयत्यङ्गुलीर्भूमिमकस्माद्विलिखेद्धसेत् ||२०||
वेपथुर्जायते तस्य त्रस्तश्चान्योऽन्यमीक्षते |
क्षामो विवर्णवक्त्रश्च नखैः किञ्चिच्छिनत्त्यपि ||२१||
आलभेतासकृद्दीनः करेण च शिरोरुहान् |
निर्यियासुरपद्वारैर्वीक्षते च पुनः पुनः ||२२||
वर्तते विपरीतं तु विषदाता विचेतनः |२३|
tadadhikr̥tasyaiva viṣadātr̥jñānamuddiśannāha- iṅgitajña ityādi| iṅgitajñō vaidyaḥ| ēbhirliṅgaiḥ vakṣyamāṇaiḥ| vivakṣan vaktumicchan| apārthaṁ nirarthakam| trastaścānyōnyamīkṣata iti svapāpakarmōpalambhabhayēna anyamanyamīkṣata iti| kṣāmaḥ kṣīṇaḥ| vivarṇō malinavarṇaḥ| hastēna kēśān ālabhēta spr̥śēt| asakr̥t anēkavāram| dīnō vilakṣaḥ| niryiyāsuḥ niryātumicchuḥ| apadvāraiḥ amārgaiḥ||18-22||-
Adhikarana 12 (23-24) · Śloka 24
kēcidbhayāt pārthivasya tvaritā vā tadājñayā ||23||
asatāmapi santō'pi cēṣṭāṁ kurvanti mānavāḥ |
tasmāt parīkṣaṇaṁ kāryaṁ bhr̥tyānāmādr̥tairnr̥paiḥ ||24||
View original
केचिद्भयात् पार्थिवस्य त्वरिता वा तदाज्ञया ||२३||
असतामपि सन्तोऽपि चेष्टां कुर्वन्ति मानवाः |
तस्मात् परीक्षणं कार्यं भृत्यानामादृतैर्नृपैः ||२४||
viṣadaparīkṣaṇē ca rājñā ādaraparēṇa bhavitavyamitīmamarthaṁ sahētukaṁ pratipādayannāha- kēcidityādi| asatāmapi asādhūnāmapi| ādr̥taiḥ sādarairityarthaḥ||23-24||
Adhikarana 13 (25-27) · Śloka 27
annē pānē dantakāṣṭhē tathā'bhyaṅgē'valēkhanē |
utsādanē kaṣāyē ca pariṣēkē'nulēpanē ||25||
srakṣu vastrēṣu śayyāsu kavacābharaṇēṣu ca |
pādukāpādapīṭhēṣu pr̥ṣṭhēṣu gajavājinām ||26||
viṣajuṣṭēṣu cānyēṣu nasyadhūmāñjanādiṣu |
lakṣaṇāni pravakṣyāmi cikitsāmapyanantaram ||27||
View original
अन्ने पाने दन्तकाष्ठे तथाऽभ्यङ्गेऽवलेखने |
उत्सादने कषाये च परिषेकेऽनुलेपने ||२५||
स्रक्षु वस्त्रेषु शय्यासु कवचाभरणेषु च |
पादुकापादपीठेषु पृष्ठेषु गजवाजिनाम् ||२६||
विषजुष्टेषु चान्येषु नस्यधूमाञ्जनादिषु |
लक्षणानि प्रवक्ष्यामि चिकित्सामप्यनन्तरम् ||२७||
yēṣvadhiṣṭhānēṣu garaviṣaṁ prayacchanti tānyadūṣitāni rakṣituṁ, dūṣitēṣu cikitsārthaṁ ca lakṣaṇāni nirdēṣṭukāmaḥ prāha- anna ityādi| dantakāṣṭhasahacaritaṁ jihvānirlēkhanaṁ mukhaśōdhanakaṣāyaśca dantakāṣṭhagrahaṇēna gr̥hyatē| avalēkhanē kaṅkatikādau kēśaprasādhanē| utsāhanē udvartanē| pariṣēkē snānē| kaṣāyō'tra rōdhrādikastailāpanayanāya| srakṣu puṣpamālāsu| kavacaṁ sannāham| pādapīṭhēṣu pādādhārēṣu| viṣajuṣṭēṣu cānyēṣvivatyanēna śirōbhyaṅgaśirastrāṇādayō gr̥hyantē||25-27||
Adhikarana 14 (28-33) · Śloka 34
nr̥pabhaktādbaliṁ nyastaṁ saviṣaṁ bhakṣayanti yē |
tatraiva tē vinaśyanti makṣikāvāyasādayaḥ ||28||
hutabhuk tēna cānnēna bhr̥śaṁ caṭacaṭāyatē |
mayūrakaṇṭhapratimō jāyatē cāpi duḥsahaḥ ||29||
bhinnārcistīkṣṇadhūmaśca nacirāccōpaśāmyati |
cakōrasyākṣivairāgyaṁ jāyatē kṣipramēva tu ||30||
dr̥ṣṭvā'nnaṁ viṣasaṁsr̥ṣṭaṁ mriyantē jīvajīvakāḥ |
kōkilaḥ svaravaikr̥tyaṁ krauñcastu madamr̥cchati ||31||
hr̥ṣyēnmayūra udvignaḥ krōśataḥ śukasārikē |
haṁsaḥ kṣvēḍati cātyarthaṁ bhr̥ṅgarājastu kūjati ||32||
pr̥ṣatō visr̥jatyaśruṁ viṣṭhāṁ muñcati markaṭaḥ |
sannikr̥ṣṭāṁstataḥ kuryādrājñastān mr̥gapakṣiṇaḥ ||33||
vēśmanō'tha vibhūṣārthaṁ rakṣārthaṁ cātmanaḥ sadā |34|
View original
नृपभक्ताद्बलिं न्यस्तं सविषं भक्षयन्ति ये |
तत्रैव ते विनश्यन्ति मक्षिकावायसादयः ||२८||
हुतभुक् तेन चान्नेन भृशं चटचटायते |
मयूरकण्ठप्रतिमो जायते चापि दुःसहः ||२९||
भिन्नार्चिस्तीक्ष्णधूमश्च नचिराच्चोपशाम्यति |
चकोरस्याक्षिवैराग्यं जायते क्षिप्रमेव तु ||३०||
दृष्ट्वाऽन्नं विषसंसृष्टं म्रियन्ते जीवजीवकाः |
कोकिलः स्वरवैकृत्यं क्रौञ्चस्तु मदमृच्छति ||३१||
हृष्येन्मयूर उद्विग्नः क्रोशतः शुकसारिके |
हंसः क्ष्वेडति चात्यर्थं भृङ्गराजस्तु कूजति ||३२||
पृषतो विसृजत्यश्रुं विष्ठां मुञ्चति मर्कटः |
सन्निकृष्टांस्ततः कुर्याद्राज्ञस्तान् मृगपक्षिणः ||३३||
वेश्मनोऽथ विभूषार्थं रक्षार्थं चात्मनः सदा |३४|
rasarūpādibhistalliṅgamuddiśannāha- nr̥pabhaktādityādi| nr̥pabhaktāt rājabhōjanāt| hutabhugityādi| hutabhuk vahniḥ| tēna saviṣēṇānnēna caṭacaṭāyata iti śabdēna viṣajñānaṁ; mayūrakaṇṭhapratima iti rūpēṇa viṣajñānaṁ; tīkṣṇadhūmaścēti gandhēna viṣajñānaṁ; rasēna viṣajñānaṁ vinaśyanti makṣikāvāyasādaya ityanēnābhihitam| ēvaṁ śabdādibhiḥ pañcabhi(caturbhi)rviṣajñānaṁ pratipādyāparēṇāpi prakārēṇa cakōrādipakṣimr̥gacakṣurādivikārēṇa viṣajñānamuddiśati- cakōrasyētyādi| akṣivairāgyaṁ rūpagrahaṇē'lasatvamiti gayī, vigatarāgē akṣiṇī bhavata iti saṅgrahāruṇau| jīvajīvakaḥ pakṣiviśēṣaḥ, `krurica’ iti lōkē| madamr̥cchati harṣaṁ yātītyarthaḥ| hr̥ṣyēnmayūra udvigna iti udvignaḥ calitaḥ san mayūrō hr̥ṣyēt tuṣyēdityarthaḥ; vijiriha calanārthō na bhayārthaḥ; parasparavirōdhāt| krōśataḥ śukasārikē iti bhayādrōdanaśabdaṁ kuruta ityarthaḥ| haṁsaḥ kṣvēḍati cātyarthamiti atiśayēna śabdāyata ityarthaḥ| bhr̥ṅgarājastu kūjatīti bhr̥ṅgarājō bhramarakō dhūmyāṭasadr̥śaḥ pakṣirāja iti lōkē, kūjati avyaktaṁ śabdāyatē| pr̥ṣataḥ citrabinduḥ, `cittala’ iti lōkē||28-33||-
Adhikarana 15 (34-36) · Śloka 36
upakṣiptasya cānnasya bāṣpēṇōrdhvaṁ prasarpatā ||34||
hr̥tpīḍā bhrāntanētratvaṁ śirōduḥkhaṁ ca jāyatē |
tatra nasyāñjanē kuṣṭhaṁ lāmajjaṁ naladaṁ madhu ||35||
kuryācchirīṣarajanīcandanaiśca pralēpanam |
hr̥di candanalēpastu tathā sukhamavāpnuyāt ||36||
View original
उपक्षिप्तस्य चान्नस्य बाष्पेणोर्ध्वं प्रसर्पता ||३४||
हृत्पीडा भ्रान्तनेत्रत्वं शिरोदुःखं च जायते |
तत्र नस्याञ्जने कुष्ठं लामज्जं नलदं मधु ||३५||
कुर्याच्छिरीषरजनीचन्दनैश्च प्रलेपनम् |
हृदि चन्दनलेपस्तु तथा सुखमवाप्नुयात् ||३६||
viṣadūṣitasyānnasya bhōktuṁ dattasya bāṣpōṣmaṇā'ntargatēna bāhyēna ca kiṁ syāttadāha- upakṣiptasyētyādi| upakṣiptasya bhōktuṁ dattasyānnasya bāṣpēṇōrdhvaṁ prasarpatā gacchatā hr̥tpīḍādikaṁ jāyatē| naladaṁ māṁsī, lāmajjam uśīrabhēdaḥ| antaḥpraviṣṭē bāṣpē nasyāñjanayōrviṣayaḥ| kuryādityādi| candanaṁ raktaṁ śuklaṁ vā| ētau lēpau bāhyēna bāṣpasparśēna jātē hr̥tpīḍādau jñēyau| upakṣiptasyētyatra `ukhākṣiptasya’ iti kēcit paṭhanti; ukhā sthālī||34-36||
Adhikarana 16 (37) · Śloka 37
pāṇiprāptaṁ pāṇidāhaṁ nakhaśātaṁ karōti ca |
atra pralēpaḥ śyāmēndragōpāsōmōtpalāni ca ||37||
View original
पाणिप्राप्तं पाणिदाहं नखशातं करोति च |
अत्र प्रलेपः श्यामेन्द्रगोपासोमोत्पलानि च ||३७||
pāṇiprāptamityādi- nakhaśātaṁ nakhapātanam| śyāmā śyāmālatā, priyaṅgurityaparē; indrā indravāruṇī; gōpā sugandhamūlā sārivā; `indragōpa’ ityanyē paṭhanti, tatrēndragōpaḥ kīṭaviśēṣaḥ; sōmā guḍūcī, sōmalatētyanyē; utpalaṁ nīlōtpalam||37||
Adhikarana 17 (38-39) · Śloka 39
sa cēt pramādānmōhādvā tadannamupasēvatē |
aṣṭhīlāvattatō jihvā bhavatyarasavēdinī ||38||
tudyatē dahyatē cāpi ślēṣmā cāsyāt prasicyatē |
tatra bāṣpēritaṁ karma yacca syāddāntakāṣṭhikam ||39||
View original
स चेत् प्रमादान्मोहाद्वा तदन्नमुपसेवते |
अष्ठीलावत्ततो जिह्वा भवत्यरसवेदिनी ||३८||
तुद्यते दह्यते चापि श्लेष्मा चास्यात् प्रसिच्यते |
तत्र बाष्पेरितं कर्म यच्च स्याद्दान्तकाष्ठिकम् ||३९||
sa cēdityādi| aṣṭhīlā dīrghavartulapāṣāṇaviśēṣaḥ, anyē punaḥ aṣṭhīlavaditi paṭhanti, aṣṭhīlaśabdō'kārāntō'pyastīti mantavyam| bāṣpēritaṁ karmēti yat saviṣabāṣpasamparkē `kuryācchirīṣarajanī’ ityādibhiḥ prōktaṁ karma; dāntakāṣṭhikamiti dhātakīpuṣpādibhiḥ pratisāraṇaṁ; tacca pratisāraṇamapracchitē śōphē vidhēyam||38-39||
Adhikarana 18 (40-41) · Śloka 41
mūrcchāṁ chardimatīsāramādhmānaṁ dāhavēpathū |
indriyāṇāṁ ca vaikr̥tyaṁ kuryādāmāśayaṁ gatam ||40||
tatrāśu madanālābubimbīkōśātakīphalaiḥ |
chardanaṁ dadhyudaśvidbhyāmathavā taṇḍulāmbunā ||41||
View original
मूर्च्छां छर्दिमतीसारमाध्मानं दाहवेपथू |
इन्द्रियाणां च वैकृत्यं कुर्यादामाशयं गतम् ||४०||
तत्राशु मदनालाबुबिम्बीकोशातकीफलैः |
छर्दनं दध्युदश्विद्भ्यामथवा तण्डुलाम्बुना ||४१||
mūrcchāmityādi| alābuḥ tiktālābuḥ; kōśātakī ghōṣakaḥ, ghusēṇḍikēti lōkē| udaśvit takram||40-41||
Adhikarana 19 (42-43) · Śloka 43
dāhaṁ mūrcchāmatīsāraṁ tr̥ṣṇāmindriyavaikr̥tam |
āṭōpaṁ pāṇḍutāṁ kārśyaṁ kuryāt pakvāśayaṁ gatam ||42||
virēcanaṁ sasarpiṣkaṁ tatrōktaṁ nīlinīphalam |
dadhnā dūṣīviṣāriśca pēyō vā madhusaṁyutaḥ ||43||
View original
दाहं मूर्च्छामतीसारं तृष्णामिन्द्रियवैकृतम् |
आटोपं पाण्डुतां कार्श्यं कुर्यात् पक्वाशयं गतम् ||४२||
विरेचनं ससर्पिष्कं तत्रोक्तं नीलिनीफलम् |
दध्ना दूषीविषारिश्च पेयो वा मधुसंयुतः ||४३||
dāhamityādi| āṭōpaṁ vātādīnāmapravr̥ttim| tatrōktamiti tatra viṣabhēṣajakalpē| nīlinīphalaṁ nīlāñjanikāphalaṁ, yasya śrīphalēti lōkē prasiddhiḥ| pippalyō dhyāmakamityādidūṣīviṣārirvakṣyamāṇaḥ; dūṣīviṣāriścākṣapramāṇaḥ, dadhi pānayōgyapramāṇaṁ jñēyaṁ, madhu aṣṭamāṣakapramitaṁ prakṣipya dadhnā dūṣīviṣāriḥ pātavyaḥ| vāśabdaśca prathamōktavirēcanayōgāpēkṣayā samuccayē||42-43||
Adhikarana 20 (44-45) · Śloka 45
dravadravyēṣu sarvēṣu kṣīramadyōdakādiṣu |
bhavanti vividhā rājyaḥ phēnabudbudajanma ca ||44||
chāyāścātra na dr̥śyantē dr̥śyantē yadi vā punaḥ |
bhavanti yamalāśchidrāstanvyō vā vikr̥tāstathā ||45||
View original
द्रवद्रव्येषु सर्वेषु क्षीरमद्योदकादिषु |
भवन्ति विविधा राज्यः फेनबुद्बुदजन्म च ||४४||
छायाश्चात्र न दृश्यन्ते दृश्यन्ते यदि वा पुनः |
भवन्ति यमलाश्छिद्रास्तन्व्यो वा विकृतास्तथा ||४५||
dravadravyēṣu kṣīrādiṣu yat sthūlaṁ lakṣaṇaṁ tadāha- dravadravyēṣvityādi| vividhā rājyō nānāprakārā lēkhāḥ| vividhā rājyaḥ śrīvāgbhaṭēna vyākhyātāḥ, tathā ca,- “nīlā rājī rasē tāmrā kṣīrē dadhani dr̥śyatē| śyāvā pītā'sitā takrē ghr̥tē pānīyasannibhā|| kālī madyāmbhasōḥ kṣaudrē harittailē'ruṇōpamā” iti| phēnētyādi phēnasya budbudasya cōtpattirityarthaḥ| yamalā yugmāḥ| chidrāḥ sasuṣirāḥ| tanvyaḥ sūkṣmāḥ| gayī tu tanvya ityatra `anyā’ iti paṭhitvā vyākhyāti- anyatarēṣāṁ paśūnāmiva chāyāḥ| vikr̥tāḥ saumyasyāpi raudrāḥ, raudrasyāpi saumyāḥ||44-45||
Adhikarana 21 (46-47) · Śloka 47
śākasūpānnamāṁsāni klinnāni virasāni ca |
sadyaḥ paryuṣitānīva vigandhāni bhavanti ca ||46||
gandhavarṇarasairhīnāḥ sarvē bhakṣyāḥ phalāni ca |
pakvānyāśu viśīryantē pākamāmāni yānti ca ||47||
View original
शाकसूपान्नमांसानि क्लिन्नानि विरसानि च |
सद्यः पर्युषितानीव विगन्धानि भवन्ति च ||४६||
गन्धवर्णरसैर्हीनाः सर्वे भक्ष्याः फलानि च |
पक्वान्याशु विशीर्यन्ते पाकमामानि यान्ति च ||४७||
śākētyādi| cakārō'nuktasamuccayārthaḥ; tēna tiktāni ca bhavantītyarthaḥ| gandhavarṇarasairityādi| gandhavarṇarasairityatra sparśagrahaṇaṁ luptanirdiṣṭaṁ draṣṭavyaṁ, tēna sparśēnāpi hīnā bhavantītyarthaḥ| pakvānyāśu viśīryanta iti pakvāni phalānyāśu śīghraṁ viśīryantē pūtibhāvaṁ gacchanti||46-47||
Adhikarana 22 (48-50) · Śloka 50
viśīryatē kūrcakastu dantakāṣṭhagatē viṣē |
jihvādantauṣṭhamāṁsānāṁ śvayathuścōpajāyatē ||48||
athāsya dhātakīpuṣpapathyājambūphalāsthibhiḥ |
sakṣaudraiḥ pracchitē śōphē kartavyaṁ pratisāraṇam ||49||
athavā'ṅkōṭhamūlāni tvacaḥ saptacchadasya vā |
śirīṣamāṣakā vā'pi sakṣaudrāḥ pratisāraṇam ||50||
View original
विशीर्यते कूर्चकस्तु दन्तकाष्ठगते विषे |
जिह्वादन्तौष्ठमांसानां श्वयथुश्चोपजायते ||४८||
अथास्य धातकीपुष्पपथ्याजम्बूफलास्थिभिः |
सक्षौद्रैः प्रच्छिते शोफे कर्तव्यं प्रतिसारणम् ||४९||
अथवाऽङ्कोठमूलानि त्वचः सप्तच्छदस्य वा |
शिरीषमाषका वाऽपि सक्षौद्राः प्रतिसारणम् ||५०||
viśīryata ityādi| kūrcakō dantakāṣṭhasyāgrimō bhāgaḥ| viśīryatē truṭyati| athāsya dhātakītyādyēkō yōgaḥ, pratisāraṇaṁ gharṣaṇaṁ; athavā'ṅkōṭhētyādirdvitīyō yōgaḥ; śirīṣamāṣakā vā'pītyādistr̥tīyō yōgaḥ; saptacchadatvacaḥ pr̥thagyōga iti gayī, tadā catvārō yōgāḥ| śirīṣamāṣakāḥ śirīṣabījāni||48-50||
Adhikarana 23 (51) · Śloka 51
jihvānirlēkhakavalau dantakāṣṭhavadādiśēt |51|
View original
जिह्वानिर्लेखकवलौ दन्तकाष्ठवदादिशेत् |५१|
jihvētyādi| jihvānirlēkhanasya kavalasya ca viṣadūṣitasya liṅgāni cikitsitaṁ ca dantakāṣṭhasyēva brūyāt|51|-
Adhikarana 24 (51-54) · Śloka 54
picchilō bahulō'bhyaṅgō vivarṇō vā viṣānvitaḥ ||51||
sphōṭajanmarujāsrāvatvakpākaḥ svēdanaṁ jvaraḥ |
daraṇaṁ cāpi māṁsānāmabhyaṅgē viṣasaṁyutē ||52||
tatra śītāmbusiktasya kartavyamanulēpanam |
candanaṁ tagaraṁ kuṣṭhamuśīraṁ vēṇupatrikā ||53||
sōmavallyamr̥tā śvētā padmaṁ kālīyakaṁ tvacam |
kapittharasamūtrābhyāṁ pānamētacca yujyatē ||54||
View original
पिच्छिलो बहुलोऽभ्यङ्गो विवर्णो वा विषान्वितः ||५१||
स्फोटजन्मरुजास्रावत्वक्पाकः स्वेदनं ज्वरः |
दरणं चापि मांसानामभ्यङ्गे विषसंयुते ||५२||
तत्र शीताम्बुसिक्तस्य कर्तव्यमनुलेपनम् |
चन्दनं तगरं कुष्ठमुशीरं वेणुपत्रिका ||५३||
सोमवल्ल्यमृता श्वेता पद्मं कालीयकं त्वचम् |
कपित्थरसमूत्राभ्यां पानमेतच्च युज्यते ||५४||
picchila ityādi| abhyaṅgaḥ abhyatrābhyañjanadravyaṁ tailādi| bahalō ghanaḥ| vēṇupatrikā vaṁśapatrāṇi; anyē vēṇupatrikāṁ vaṁśasadr̥śapatrikāṁ dravyāntaramāhuḥ| sōmavallī guḍūcī| amr̥tā amr̥tāsaṅgaḥ kharparikātutthakaṁ, uttarapadalōpāt| śvētā śvētasyandaḥ| kālīyakaṁ dāruharidrā| tvacaṁ varāṅgam| idamanulēpanaṁ śītatōyēna| mūtraṁ gōmūtram| ētaccēti candanādikam||51-54||
Adhikarana 25 (55) · Śloka 55
utsādanē parīṣēkē kaṣāyē cānulēpanē |
śayyāvastratanutrēṣu jñēyamabhyaṅgalakṣaṇaiḥ ||55||
View original
उत्सादने परीषेके कषाये चानुलेपने |
शय्यावस्त्रतनुत्रेषु ज्ञेयमभ्यङ्गलक्षणैः ||५५||
utsādana ityādi| tanutrē sannāhē| utsādanādiṣu saptasu abhyaṅgalakṣaṇānuvādēna liṅgaṁ tathā cikitsitamapi tatrōktamēva vēditavyam||55||
Adhikarana 26 (56-58) · Śloka 58
kēśaśātaḥ śirōduḥkhaṁ khēbhyaśca rudhirāgamaḥ |
granthijanmōttamāṅgēṣu viṣajuṣṭē'valēkhanē ||56||
pralēpō bahuśastatra bhāvitāḥ kr̥ṣṇamr̥ttikāḥ |
r̥ṣyapittaghr̥taśyāmāpālindītaṇḍulīyakaiḥ ||57||
gōmayasvarasō vā'pi hitō vā mālatīrasaḥ |
rasō mūṣikaparṇyā vā dhūmō vā'gārasambhavaḥ ||58||
View original
केशशातः शिरोदुःखं खेभ्यश्च रुधिरागमः |
ग्रन्थिजन्मोत्तमाङ्गेषु विषजुष्टेऽवलेखने ||५६||
प्रलेपो बहुशस्तत्र भाविताः कृष्णमृत्तिकाः |
ऋष्यपित्तघृतश्यामापालिन्दीतण्डुलीयकैः ||५७||
गोमयस्वरसो वाऽपि हितो वा मालतीरसः |
रसो मूषिकपर्ण्या वा धूमो वाऽगारसम्भवः ||५८||
kēśaśāta ityādi| r̥ṣyapittaghr̥taśyāmādisvarasaiḥ saptāhaṁ bhāvitayā kr̥ṣṇamr̥dā bahuśaḥ pralēpō hita ityarthaḥ| r̥ṣyō nīlāṇḍaḥ `rōru’ iti prasiddhaḥ| kālakhaṇḍalagnanalikāmadhyagatajalaṁ pittam| śyāmā priyaṅguḥ, pālindī trivr̥t, mūṣikaparṇī dravantī, dravyāntaramityanyē| pralēpaśabdō gōmayasya rasō vētyatra hitaśabdēna saha sambandhanīyaḥ; tēna gōmayarasādipralēpō vā hitō bhavatīti sambandhaḥ syāt||56-58||
Adhikarana 27 (59) · Śloka 59
śirō'bhyaṅgaḥ śirastrāṇaṁ snānamuṣṇīṣamēva ca |
srajaśca viṣasaṁsr̥ṣṭāḥ sādhayēdavalēkhanāt ||59||
View original
शिरोऽभ्यङ्गः शिरस्त्राणं स्नानमुष्णीषमेव च |
स्रजश्च विषसंसृष्टाः साधयेदवलेखनात् ||५९||
idānīṁ śirōgatāvalēkhanaprasaṅgēna śirōgatānāmanyēṣāmapi liṅgaṁ cikitsitaṁ ca darśayannāha- śirō'bhyaṅga ityādi| avalēkhanāditi avalēkhanōktaliṅgacikitsitāt||59||
Adhikarana 28 (60-61) · Śloka 61
mukhālēpē mukhaṁ śyāvaṁ yuktamabhyaṅgalakṣaṇaiḥ |
padminīkaṇṭakaprakhyaiḥ kaṇṭakaiścōpacīyatē ||60||
tatra kṣaudraghr̥taṁ pānaṁ pralēpaścandanaṁ ghr̥tam |
payasyā madhukaṁ phañjī bandhujīvaḥ punarnavā ||61||
View original
मुखालेपे मुखं श्यावं युक्तमभ्यङ्गलक्षणैः |
पद्मिनीकण्टकप्रख्यैः कण्टकैश्चोपचीयते ||६०||
तत्र क्षौद्रघृतं पानं प्रलेपश्चन्दनं घृतम् |
पयस्या मधुकं फञ्जी बन्धुजीवः पुनर्नवा ||६१||
mukhālēpa ityādi| payasyā arkapuṣpī| phañjī bhārgī| bandhujīvō madhyāhnapuṣpakaḥ| tatra mukhālēpē atulyayōrmadhughr̥tayōḥ pānaṁ, śvētacandanaghr̥tādibhiḥ punarnavāntairlēpaḥ||60-61||
Adhikarana 29 (62) · Śloka 63
asvāsthyaṁ kuñjarādīnāṁ lālāsrāvō'kṣiraktatā |
sphikpāyumēḍhramuṣkēṣu yātuśca sphōṭasambhavaḥ ||62||
tatrābhyaṅgavadēvēṣṭā yātr̥vāhanayōḥ kriyā |63|
View original
अस्वास्थ्यं कुञ्जरादीनां लालास्रावोऽक्षिरक्तता |
स्फिक्पायुमेढ्रमुष्केषु यातुश्च स्फोटसम्भवः ||६२||
तत्राभ्यङ्गवदेवेष्टा यातृवाहनयोः क्रिया |६३|
idānīṁ kuñjarādīnāṁ viṣajuṣṭānāṁ lakṣaṇaṁ cikitsitaṁ cōddiśannāha- asvāsthyamityādi| yātuḥ ārōhakasya| yātr̥vāhanayōḥ kriyēti atra yātr̥śabda ārōhakaparyāyaḥ||62||-
Adhikarana 30 (63-64) · Śloka 65
śōṇitāgamanaṁ khēbhyaḥ śirōrukkaphasaṁsravaḥ ||63||
nasyadhūmagatē liṅgamindriyāṇāṁ ca vaikr̥tam |
tatra dugdhairgavādīnāṁ sarpiḥ sātiviṣaiḥ śr̥tam ||64||
pānē nasyē ca saśvētaṁ hitaṁ samadayantikam |65|
View original
शोणितागमनं खेभ्यः शिरोरुक्कफसंस्रवः ||६३||
नस्यधूमगते लिङ्गमिन्द्रियाणां च वैकृतम् |
तत्र दुग्धैर्गवादीनां सर्पिः सातिविषैः शृतम् ||६४||
पाने नस्ये च सश्वेतं हितं समदयन्तिकम् |६५|
śōṇitāgamanamityādi| saśvētaṁ vacāsahitaṁ; gayī tu śvētāṁ kaṭabhīmāha| samadayantikaṁ mallikāsahitam| gavādīnāṁ kṣīrairativiṣākalkasiddhaṁ ghr̥taṁ pānē hitaṁ nasyē ca| madayantikāvacākalkēna siddhaṁ hitamityarthaḥ||63-64||-
Adhikarana 31 (65-66) · Śloka 66
gandhahānirvivarṇatvaṁ puṣpāṇāṁ mlānatā bhavēt ||65||
jighrataśca śirōduḥkhaṁ vāripūrṇē ca lōcanē |
tatra bāṣpēritaṁ karma mukhālēpē ca yat smr̥tam ||66||
View original
गन्धहानिर्विवर्णत्वं पुष्पाणां म्लानता भवेत् ||६५||
जिघ्रतश्च शिरोदुःखं वारिपूर्णे च लोचने |
तत्र बाष्पेरितं कर्म मुखालेपे च यत् स्मृतम् ||६६||
gandhahānirityādi||65-66||
Adhikarana 32 (67-68) · Śloka 68
karṇatailagatē śrōtravaiguṇyaṁ śōphavēdanē |
karṇasrāvaśca tatrāśu kartavyaṁ pratipūraṇam ||67||
svarasō bahuputrāyāḥ saghr̥taḥ kṣaudrasaṁyutaḥ |
sōmavalkarasaścāpi suśītō hita iṣyatē ||68||
View original
कर्णतैलगते श्रोत्रवैगुण्यं शोफवेदने |
कर्णस्रावश्च तत्राशु कर्तव्यं प्रतिपूरणम् ||६७||
स्वरसो बहुपुत्रायाः सघृतः क्षौद्रसंयुतः |
सोमवल्करसश्चापि सुशीतो हित इष्यते ||६८||
karṇētyādi| bahuputrā śatāvarī; bahupatrāyā iti kēcit paṭhanti, tē ca vyākhyānayanti- bahupatrā mayūraśikhā| sōmavalkaḥ kaṭphalaḥ, tadrasaḥ karṇapūraṇē||67-68||
Adhikarana 33 (69-71) · Śloka 72
aśrūpadēhō dāhaśca vēdanā dr̥ṣṭivibhramaḥ |
añjanē viṣasaṁsr̥ṣṭē bhavēdāndhyamathāpi ca ||69||
tatra sadyō ghr̥taṁ pēyaṁ tarpaṇaṁ ca samāgadham |
añjanaṁ mēṣaśr̥ṅgasya niryāsō varuṇasya ca ||70||
muṣkakasyājakarṇasya phēnō gōpittasaṁyutaḥ |
kapitthamēṣaśr̥ṅgyōśca puṣpaṁ bhallātakasya vā ||71||
ēkaikaṁ kārayēt puṣpaṁ bandhūkāṅkōṭayōrapi |72|
View original
अश्रूपदेहो दाहश्च वेदना दृष्टिविभ्रमः |
अञ्जने विषसंसृष्टे भवेदान्ध्यमथापि च ||६९||
तत्र सद्यो घृतं पेयं तर्पणं च समागधम् |
अञ्जनं मेषशृङ्गस्य निर्यासो वरुणस्य च ||७०||
मुष्ककस्याजकर्णस्य फेनो गोपित्तसंयुतः |
कपित्थमेषशृङ्ग्योश्च पुष्पं भल्लातकस्य वा ||७१||
एकैकं कारयेत् पुष्पं बन्धूकाङ्कोटयोरपि |७२|
aśrūpadēha ityādi| upadēhō malavr̥ddhiḥ| sadyō ghr̥tamityatra jējjaṭastu sadya ēva ghr̥taṁ pēyamiti vyākhyānayati| samāgadhamiti āvartitakṣīrasādhitapippalīkalkasiddhaṁ ghr̥taṁ tarpaṇamiti vr̥ddhavāgbhaṭaḥ| tarpaṇam akṣitarpaṇaṁ, tadēva sapippalīkaṁ pēyaṁ pānārham| tathaiva mēṣaśr̥ṅgīrasēnāñjanam| ēvaṁ varuṇādīnāṁ rasēna pr̥thak pr̥thagañjanam| muṣkakaḥ kālamuṣkakaḥ| ajakarṇaḥ sarjaḥ pūrvadēśē prasiddhaḥ| phēnaḥ samudraphēnaḥ| gōpittaṁ gōrōcanā| kapitthādīnāṁ pratyēkaṁ puṣpamañjanaṁ, na samuditānām||69-71||-
Adhikarana 34 (72-73) · Śloka 73
śōphaḥ srāvastathā svāpaḥ pādayōḥ sphōṭajanma ca ||72||
bhavanti viṣajuṣṭābhyāṁ pādukābhyāmasaṁśayam |
upānatpādapīṭhāni pādukāvat prasādhayēt ||73||
View original
शोफः स्रावस्तथा स्वापः पादयोः स्फोटजन्म च ||७२||
भवन्ति विषजुष्टाभ्यां पादुकाभ्यामसंशयम् |
उपानत्पादपीठानि पादुकावत् प्रसाधयेत् ||७३||
śōpha ityādi| svāpaḥ sparśājñānam| upānadityādi| pādukāvat prasādhayēt lakṣaṇataḥ pratīkārataśca||72-73||
Adhikarana 35 (74) · Śloka 75
bhūṣaṇāni hatārcīṁṣi na vibhānti yathā purā |
svāni sthānāni hanyuśca dāhapākāvadāraṇaiḥ ||74||
pādukābhūṣaṇēṣūktamabhyaṅgavidhimācarēt |75|
View original
भूषणानि हतार्चींषि न विभान्ति यथा पुरा |
स्वानि स्थानानि हन्युश्च दाहपाकावदारणैः ||७४||
पादुकाभूषणेषूक्तमभ्यङ्गविधिमाचरेत् |७५|
bhūṣaṇānītyādi| hatārcīṁṣi tējōrahitāni||74||-
Adhikarana 36 (75-78) · Śloka 79
viṣōpasargō bāṣpādirbhūṣaṇāntō ya īritaḥ ||75||
samīkṣyōpadravāṁstasya vidadhīta cikitsitam |
mahāsugandhimagadaṁ yaṁ pravakṣyāmi taṁ bhiṣak ||76||
pānālēpananasyēṣu vidadhītāñjanēṣu ca |
virēcanāni tīkṣṇāni kuryāt pracchardanāni ca ||77||
sirāśca vyadhayēt kṣipraṁ prāptaṁ visrāvaṇaṁ yadi |
mūṣikā'jaruhā vā'pi hastē baddhā tu bhūpatēḥ ||78||
karōti nirviṣaṁ sarvamannaṁ viṣasamāyutam |79|
View original
विषोपसर्गो बाष्पादिर्भूषणान्तो य ईरितः ||७५||
समीक्ष्योपद्रवांस्तस्य विदधीत चिकित्सितम् |
महासुगन्धिमगदं यं प्रवक्ष्यामि तं भिषक् ||७६||
पानालेपननस्येषु विदधीताञ्जनेषु च |
विरेचनानि तीक्ष्णानि कुर्यात् प्रच्छर्दनानि च ||७७||
सिराश्च व्यधयेत् क्षिप्रं प्राप्तं विस्रावणं यदि |
मूषिकाऽजरुहा वाऽपि हस्ते बद्धा तु भूपतेः ||७८||
करोति निर्विषं सर्वमन्नं विषसमायुतम् |७९|
āvasthikīṁ kriyāṁ nirdiśannāha- viṣōpasarga ityādi| upadravān vīkṣya cikitsitaṁ vidadhītētyāha- mahāsugandhimityādi| mahāsugandhistu `candanāgaruṇī kuṣṭhaṁ’ ityādi yāvat `mahāsugandhināmaiṣa pañcāśītyaṅgasambhavaḥ’ iti| vidadhītāñjanēṣu cēti bahuvacanādguḍikācūrṇarasakriyārūpēṣu; cakārēṇa pariṣēkakavalādiṣvapi| āśayānurōdhēna cikitsāṁ nirdiśannāha- virēcanānītyādi| prāptaṁ yuktam| idānīṁ prabhāvakr̥taṁ cikitsitaṁ nirdiśannāha- mūṣikētyādi| ajaruhālakṣaṇamuśanasā prōktam- “kandaḥ śvētaḥ sapiḍakō bhēdē cāñjanasannibhaḥ| gandhalēpanapānaistu viṣaṁ jarayatē nr̥ṇām|| daṣṭānāṁ viṣapītānāṁ yē cānyē viṣamōhitāḥ| viṣaṁ jarayatē tēṣāṁ tasmādajaruhā smr̥tā|| mūṣikā lōmaśā kr̥ṣṇā bhavēt sā'pi ca tadguṇā”- iti||75-78||-
Adhikarana 37 (79-81) · Śloka 81
hr̥dayāvaraṇaṁ nityaṁ kuryācca mitramadhyagaḥ ||79||
pibēddhr̥tamajēyākhyamamr̥tākhyaṁ ca buddhimān |
sarpirdadhi payaḥ kṣaudraṁ pibēdvā śītalaṁ jalam ||80||
mayūrānnakulān gōdhāḥ pr̥ṣatān hariṇānapi |
satataṁ bhakṣayēccapi rasāṁstēṣāṁ pibēdapi ||81||
View original
हृदयावरणं नित्यं कुर्याच्च मित्रमध्यगः ||७९||
पिबेद्धृतमजेयाख्यममृताख्यं च बुद्धिमान् |
सर्पिर्दधि पयः क्षौद्रं पिबेद्वा शीतलं जलम् ||८०||
मयूरान्नकुलान् गोधाः पृषतान् हरिणानपि |
सततं भक्षयेच्चपि रसांस्तेषां पिबेदपि ||८१||
śarīrē viṣavyāptipratiṣēdhamabhidhāyēdānīṁ citē viṣavyāptipratiṣēdhamāha- hr̥dayāvaraṇamityādi| hr̥dayāvaraṇaṁ hr̥dayapracchādanaṁ hr̥dayarakṣākāribhirmūṣikājaruhāmr̥tājēyapurāṇaghr̥tadūṣīviṣārimahāsugandhiśimbīyūṣatīkṣṇaviṣaghnadhāraṇādibhiḥ| madhukaṁ kuṣṭhamityādikamajēyākhyaṁ, apāmārgasya bījāni pippalīrityādyamr̥taṁ ghr̥taṁ, sarpirādīni pratyēkaṁ catvāri pañca vā hr̥dayāvaraṇāni pibēditi||79-81||
Adhikarana 38 (82-84) · Śloka 84
gōdhānakulamāṁsēṣu hariṇasya ca buddhimān |
dadyāt supiṣṭāṁ pālindīṁ madhukaṁ śarkarāṁ tathā ||82||
śarkarātiviṣē dēyē māyūrē samahauṣadhē |
pārṣatē cāpi dēyāḥ syuḥ pippalyaḥ samahauṣadhāḥ ||83||
sakṣaudraḥ saghr̥taścaiva śimbīyūṣō hitaḥ sadā |
viṣaghnāni ca sēvēta bhakṣyabhōjyāni buddhimān ||84||
View original
गोधानकुलमांसेषु हरिणस्य च बुद्धिमान् |
दद्यात् सुपिष्टां पालिन्दीं मधुकं शर्करां तथा ||८२||
शर्करातिविषे देये मायूरे समहौषधे |
पार्षते चापि देयाः स्युः पिप्पल्यः समहौषधाः ||८३||
सक्षौद्रः सघृतश्चैव शिम्बीयूषो हितः सदा |
विषघ्नानि च सेवेत भक्ष्यभोज्यानि बुद्धिमान् ||८४||
gōdhādimāṁsānāṁ saṁskārayaugikaṁ viśēṣaṁ nirdiśannāha- gōdhētyādi| madhukamakṣamātraṁ dadyāt| pālindī trivr̥t| śarkarētyādi| mayūrasya māṁsē tasya rasē ca supiṣṭē śarkarātiviṣē saśuṇṭhyau dēyē| pārṣata ityādi| pr̥ṣatasya māṁsē rasē ca pippalyaḥ sanāgarāḥ supiṣṭā dēyāḥ| sakṣaudra ityādi| anuktāni cōddiśannāha- viṣaghnānītyādi| viṣaghnāni viṣaghnairdravyaiḥ saha siddhāni||82-84||
Adhikarana 39 (85) · Śloka 85
pippalīmadhukakṣaudraśarkarēkṣurasāmbubhiḥ |
chardayēdguptahr̥dayō bhakṣitaṁ yadi vai viṣam ||85||
View original
पिप्पलीमधुकक्षौद्रशर्करेक्षुरसाम्बुभिः |
छर्दयेद्गुप्तहृदयो भक्षितं यदि वै विषम् ||८५||
āvr̥taguptahr̥dayasya pītaviṣasya śēṣaṁ nirdiśannāha- pippalītyādi| śarkarēkṣurasāmbūni trīṇi dravāṇi, pippalīmadhukaṁ kalkaṁ, kṣaudramiti prakṣēpaḥ| guptahr̥dayō viṣaghnaiḥ pracchāditahr̥dayaḥ||85||
Adhikarana puShpikA · Śloka 1
iti suśrutasaṁhitāyāṁ kalpasthānē'nnapānarakṣākalpō nāma prathamō'dhyāyaḥ ||1||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां कल्पस्थानेऽन्नपानरक्षाकल्पो नाम प्रथमोऽध्यायः ||१||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutaṭīkāyāṁ kalpasthānē prathamō'dhyāyaḥ||1||