Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō vātavyādhinidānaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातो वातव्याधिनिदानं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
hētuliṅgauṣadhajñānabījabhūtēna sūtrasthānēna saṅkṣēpōddiṣṭasya hētuliṅgauṣadhasya vivaraṇē sarvāṇyēva sthānāni prastutāni, tēṣu ca prastutēṣu svādhikāriṇāṁ śalyatantravyādhīnāṁ hētulakṣaṇapratipādakatayā nidānasthānasyārambhaḥ, tatrāpi dōṣāṇāṁ vātasya pradhānatvāttadvyādhīnāṁ hētulakṣaṇābhyāṁ prāk pratipādanaṁ yujyata ityāha- athāta ityādi| vātavyādhērākṣēpakādērnidānaṁ hētulakṣaṇanirdēśaḥ| athātō vātavyādhinidānamityādi yadyapi prathamamēva sūtramasti tathā'pi ‘prābravīdbhiṣajāṁvaraḥ’ ityanantaraṁ draṣṭavyam, anupāsitāprārthitagurōḥ śiṣyāṇāṁ vyākhyānē'nadhikārāt||1-2||
Adhikarana 2 (3-4) · Śloka 4
dhanvantariṁ dharmabhr̥tāṁ variṣṭhamamr̥tōdbhavam |
caraṇāvupasaṅgr̥hya suśrutaḥ paripr̥cchati ||3||
vāyōḥ prakr̥tibhūtasya vyāpannasya ca kōpanaiḥ |
sthānaṁ karma ca rōgāṁśca vada mē vadatāṁ vara ||4||
View original
धन्वन्तरिं धर्मभृतां वरिष्ठममृतोद्भवम् |
चरणावुपसङ्गृह्य सुश्रुतः परिपृच्छति ||३||
वायोः प्रकृतिभूतस्य व्यापन्नस्य च कोपनैः |
स्थानं कर्म च रोगांश्च वद मे वदतां वर ||४||
kaḥ punarēvaṁ pratijñātavāniti tamēva prakārēṇa darśayannāha- dhanvantarimityādi| dharmabhr̥tāṁ dhārmikāṇāṁ, variṣṭhaṁ śrēṣṭham| amr̥tēna saha udbhava utpatiryasya tam| caraṇāvupasaṅgr̥hyēti pādapatanaṁ kr̥tvētyarthaḥ| kiṁ paripr̥cchatītyāha- vāyōrityādi| prakr̥tibhūtasya svabhāvāvasthitasya, vyāpannasya vikr̥tasya| kōpanaiḥ dravyaguṇakarmabhirvāyusamānaiḥ| sthānaṁ śrōṇigudādi, tacca prakr̥tibhūtasya vāyōḥ; vikr̥tasya tu sarvaśarīram| karma sāmānyaṁ viśiṣṭaṁ ca; sāmānyam ‘indriyārthōpasamprāptiṁ’ ityādi, viśiṣṭaṁ ‘sa prāṇō nāma dēhadhr̥k’ ityādi| rōgāṁścēti hikkāśvāsādikān| yadāha- “prāyaśaḥ kurutē duṣṭō hikkāśvāsādikān gadān” iti| cakārānnāma ca| vadatāṁ vara vyākhyātr̥̄ṇāṁ madhyē śrēṣṭha! ‘kōpanaiḥ’ ityatra ‘bhūpatē’ iti kēcit paṭhanti; ‘vada mē’ ityatra ca ‘vadasva’ iti paṭhanti; tatra bhūpatē iti dhanvantarisambōdhanaṁ; vadasva vadēti caika ēvārthaḥ| mē mama| karmagrahaṇaṁ kēcinnādhīyatē; tanmatē, ‘sthānaṁ rōgavibhāgaṁ ca’ iti pāṭhaḥ||3-4||
Adhikarana 3 (5-8) · Śloka 9
tasya tadvacanaṁ śrutvā prābravīdbhiṣajāṁ varaḥ |
svayambhūrēṣa bhagavān vāyurityabhiśabditaḥ ||5||
svātantryānnityabhāvācca sarvagatvāttathaiva ca |
sarvēṣāmēva sarvātmā sarvalōkanamaskr̥taḥ ||6||
sthityutpattivināśēṣu bhūtānāmēṣa kāraṇam |
avyaktō vyaktakarmā ca rūkṣaḥ śītō laghuḥ kharaḥ ||7||
tiryaggō dviguṇaścaiva rajōbahula ēva ca |
acintyavīryō dōṣāṇāṁ nētā rōgasamūharāṭ ||8||
āśukārī muhuścārī pakvādhānagudālayaḥ |9|
View original
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा प्राब्रवीद्भिषजां वरः |
स्वयम्भूरेष भगवान् वायुरित्यभिशब्दितः ||५||
स्वातन्त्र्यान्नित्यभावाच्च सर्वगत्वात्तथैव च |
सर्वेषामेव सर्वात्मा सर्वलोकनमस्कृतः ||६||
स्थित्युत्पत्तिविनाशेषु भूतानामेष कारणम् |
अव्यक्तो व्यक्तकर्मा च रूक्षः शीतो लघुः खरः ||७||
तिर्यग्गो द्विगुणश्चैव रजोबहुल एव च |
अचिन्त्यवीर्यो दोषाणां नेता रोगसमूहराट् ||८||
आशुकारी मुहुश्चारी पक्वाधानगुदालयः |९|
tasyētyādi| tasya suśrutasya| tat pūrvōktam| bhiṣajāṁ varō dhanvantariḥ| ‘bhiṣajāṁ guruḥ’ iti kēcit paṭhanti| prābravīt jagāda| ēṣa vāyuriti sambandhaḥ| bhagavān samastaiśvaryaguṇayuktaḥ, aṇimādiguṇayukta ityarthaḥ| abhiśabditaḥ kīrttitaḥ| svayambhūtvē hētutritayamāha- svātantryādityādi| svātantryāditi svakarmaviṣayē nānyēna prēryata ityarthaḥ| nityabhāvāt nityasya hi kāraṇarahitatvēna svatantratvaṁ, tataśca svayambhūtvamityarthaḥ; sarvagatvāccēti yō hi sarvagataḥ sa svayambhūḥ, ākāśavat| cakārāt sūkṣmatvamapi paramāṇōriva svayambhūtvē hētuḥ samuccīyatē| kathaṁ punarasya sarvagatvaṁ yāvatā pārthivadravyamūrttiṣu vāyurnāstītyāha- sarvēṣāmityādi| sarvēṣāṁ sthāvarajaṅgamānāṁ, sarvātmā kāraṇakāryātmakatvēna sarvasvarūpaḥ, ‘sarvaprayōjanahētuḥ’ iti kēcit| sarvalōkanamaskr̥ta iti kuta ityāha- sthityutpattivināśēṣvityādi| sthitiḥ jīvanam| avyaktō'dr̥śyamūrtiḥ| vyaktakarmā prakaṭakriyaḥ| śīta iti asaṁyuktasya vāyōrguṇō'yaṁ saṁyuktastūṣṇō'pi| kharaḥ kharasparśaḥ, karkōṭakaphalavat| tiryaggaḥ tiryaggāmī| dviguṇaḥ śabdasparśaguṇaḥ| rajōbahula iti triguṇatvē'pyutkarṣaviśēṣādrajaḥ prabalatvamasya| acintyavīryō'cintyaśaktiḥ, sā cāsya śaktiḥ śarīradōṣamūtrapurīṣādivibhāgō'vayavādisaṁsthānakā(ka)raṇaṁ dōṣadhātumalasaṁvahanādiśca, śarīrādbahistu sañcaratō dharaṇīdhāraṇādiḥ| dōṣāṇāṁ nētā dōṣadhātumalānāṁ prēraka ityarthaḥ, anyē tu vāyōrapi vāyurēva nētēti bahuvacanaṁ samarthayanti| rōgasamūharāḍiti rōgasamūhē rōgahētuvr̥ndē pittakapharaktādau rājatē śōbhatē iti rōgasamūharāṭ; na tu rāṭśabdō rājaparyāyaḥ, ‘sa rōgānīkarāṭ smr̥ta’ ityagrētanēna saha virōdhāpattēḥ| āśukārī śīghramatyayakāritvāt| muhurmuhuḥ prakr̥tibhūtō'pi caratīti muhuścārī| pakvādhānagudālaya iti pakvāśayagudau sthānamasyētyarthaḥ||5-8||-
Adhikarana 4 (9-10) · Śloka 10
dēhē vicaratastasya lakṣaṇāni nibōdha mē ||9||
dōṣadhātvagnisamatāṁ samprāptiṁ viṣayēṣu ca |
kriyāṇāmānulōmyaṁ ca karōtyakupitō'nilaḥ ||10||
(indriyārthōpasamprāptiṁ dōṣadhātvagnyavaikr̥tam|
kriyāṇāmānulōmyaṁ ca kuryādvāyuradūṣitaḥ ||10||) |
View original
देहे विचरतस्तस्य लक्षणानि निबोध मे ||९||
दोषधात्वग्निसमतां सम्प्राप्तिं विषयेषु च |
क्रियाणामानुलोम्यं च करोत्यकुपितोऽनिलः ||१०||
(इन्द्रियार्थोपसम्प्राप्तिं दोषधात्वग्न्यवैकृतम्|
क्रियाणामानुलोम्यं च कुर्याद्वायुरदूषितः ||१०||) |
nibōdha mē iti nibōdha jānīhi, mē matsakāśāt| dhātuśabdānantaramādiśabdō luptō draṣṭavyaḥ| tēna malōpadhātūnāmapi grahaṇam; athavā dhātuśabdēna malōpadhātava ucyantē, śarīradhāraṇakāraṇāt| viṣayēṣu śabdasparśarūparasagandhēṣu| kriyāṇāṁ kāyavāṅmānasīnām| ānulōmyaṁ pravarttakatvam| gayadāsācāryastu imaṁ ślōkam ‘indriyārthōpasamprāptiṁ’ ityādi kr̥tvā paṭhati, sa ca vistarabhayānna likhitaḥ||9-10||
Adhikarana 5 (11) · Śloka 11
yathā'gniḥ pañcadhā bhinnō nāmasthānakriyāmayaiḥ |
bhinnō'nilastasthā hyēkō nāmasthānakriyāmayaiḥ ||11||
View original
यथाऽग्निः पञ्चधा भिन्नो नामस्थानक्रियामयैः |
भिन्नोऽनिलस्तस्था ह्येको नामस्थानक्रियामयैः ||११||
tadēvaṁ sarvānilasya sāmānyēna svāsthyahētutvaṁ pradarśya sthānōpādhibhēdēna bhinnasya nāmāntaraviśiṣṭasya pratisthānaṁ viśiṣṭasvasthakriyā rōgāṁśca darśayannāha- yathā'gnirityādi| yathā'gniḥ pittaga ēka ēva pācakarañjakālōcakabhrājakasādhakēti nāmnā, sthānēnāmapakvāśayādinā, kriyayā annapācanādikayā, āmayēnāmlapākādinā pañcavidhaḥ; ēvamanilō'pyēka ēva nāmādibhiḥ pañcavidhaḥ| anyē tu punaratra bāhyāgnērgārhapatyāhavanīyadakṣiṇāgnyāvasathyasabhyalakṣaṇān pañca bhēdānāhuḥ, tannēcchati gayadāsācāryaḥ||11||
Adhikarana 6 (12) · Śloka 12
prāṇōdānau samānaśca vyānaścāpāna ēva ca |
sthānasthā mārutāḥ pañca yāpayanti śarīriṇam ||12||
View original
प्राणोदानौ समानश्च व्यानश्चापान एव च |
स्थानस्था मारुताः पञ्च यापयन्ति शरीरिणम् ||१२||
tatra vāyōrnāmānyāha- prāṇōdānāvityādi| sthānasthāḥ sthānaśabdēnātra sāmyamucyatē| yāpayanti dhārayanti||12||
Adhikarana 7 (13) · Śloka 14
yō vāyurvaktrasañcārī sa prāṇō nāma dēhadhr̥k |
sō'nnaṁ pravēśayatyantaḥ prāṇāṁścāpyavalambatē ||13||
prāyaśaḥ kurutē duṣṭō hikkāśvāsādikān gadān |14|
View original
यो वायुर्वक्त्रसञ्चारी स प्राणो नाम देहधृक् |
सोऽन्नं प्रवेशयत्यन्तः प्राणांश्चाप्यवलम्बते ||१३||
प्रायशः कुरुते दुष्टो हिक्काश्वासादिकान् गदान् |१४|
vaktrasañcāritvaṁ cāsyōpalakṣaṇaṁ, tēna mūrdhōraḥkaṇṭhanāsikā api prāṇasya sthānam| antaḥ abhyantaramannaṁ pravēśayati dēhadhāraṇāya | prāṇāṁścāpyavalambata iti prāṇānagnyādīn, avalambatē svakriyāsu yōjayati| gayadāsācāryastvēvaṁ manyatē- prāṇānāmagnīṣōmādīnāmavalambanavacanēnādhārabhūtahr̥dayāvalambanamēvōcyatē, ētēna prāṇādhārahr̥dayadhāraṇēna prāṇadhāraṇamēvōktam| ata ēva prāṇānāmavalambanēna maraṇamūlatvamucyatē| yaduktaṁ śrutau- “yathā hi saindhavō'śvaḥ śaṅkumutpāṭya dhāvati, tadvat prāṇō ruddhaḥ sarvān vāyūnutpāṭya prayāṇakālē dhāvati”- iti| śvāsādikānityādiśabdāt pratiśyāyasvarabhēdakāsādayaḥ||13||-
Adhikarana 8 (14-15) · Śloka 15
udānō nāma yastūrdhvamupaiti pavanōttamaḥ ||14||
tēna bhāṣitagītādiviśēṣō'bhipravartatē |
ūrdhvajatrugatān rōgān karōti ca viśēṣataḥ ||15||
View original
उदानो नाम यस्तूर्ध्वमुपैति पवनोत्तमः ||१४||
तेन भाषितगीतादिविशेषोऽभिप्रवर्तते |
ऊर्ध्वजत्रुगतान् रोगान् करोति च विशेषतः ||१५||
udānasya prakr̥tibhūtasya nāmādi vyāpannasya ca rōgānnirdiśannāha- udāna ityādi| upaiti gacchati| sthānaṁ punaranuktamapyasya nābhyuraḥkaṇṭhādi | bhāṣitagītādiriti ādiśabdāducchvāsādi| ‘viśēṣō'bhipravartatē’ ityatra kēcit ‘viṣayō'bhipravartatē’ iti paṭhanti| ūrdhvajatrugatāniti nayanavadanaghrāṇaśravaṇaśiraḥsaṁśrayān| cakārādanyānapi kāsādīn karōti||14-15||
Adhikarana 9 (16) · Śloka 17
āmapakvāśayacaraḥ samānō vahnisaṅgataḥ |
sō'nnaṁ pacati tajjāṁśca viśēṣānvivinakti hi ||16||
gulmāgnisādātīsāraprabhr̥tīn kurutē gadān |17|
View original
आमपक्वाशयचरः समानो वह्निसङ्गतः |
सोऽन्नं पचति तज्जांश्च विशेषान्विविनक्ति हि ||१६||
गुल्माग्निसादातीसारप्रभृतीन् कुरुते गदान् |१७|
pākaḥ pakvaṁ, napuṁsakē bhāvē ktaḥ; āmasya pakvamāmapakvaṁ, tasyāśayaḥ pacyamānāhārāśaya ityarthaḥ; tatra caratīti āmapakvāśayacaraḥ| ‘vahnisaṅgata’ ityatra ‘agnisahāyavān’ iti kēcit paṭhanti, tatrāpi sa ēvārthaḥ| sō'nnaṁ pacatīti agnisandhukṣaṇādbhaktakāra iva| tajjān annapākajān| viśēṣān rasadōṣamūtrapurīṣāṇi| vivinakti pr̥thak karōti||16||-
Adhikarana 10 (17-18) · Śloka 18
kr̥tsnadēhacarō vyānō rasasaṁvahanōdyataḥ ||17||
svēdāsr̥ksrāvaṇaścāpi pañcadhā cēṣṭayatyapi |
kruddhaśca kurutē rōgān prāyaśaḥ sarvadēhagān ||18||
View original
कृत्स्नदेहचरो व्यानो रससंवहनोद्यतः ||१७||
स्वेदासृक्स्रावणश्चापि पञ्चधा चेष्टयत्यपि |
क्रुद्धश्च कुरुते रोगान् प्रायशः सर्वदेहगान् ||१८||
rasasaṁvahanōdyata ityatrādiśabdō draṣṭavyaḥ, tēna rasādisaṁvahanōdyata ityarthaḥ; saṁvahanaṁ prēraṇam| pañcadhā cēṣṭayatyapīti prasāraṇākuñcanavinamanōnnamanatiryaggamanāni pañca cēṣṭāḥ; anyē tu ‘gatiprasāraṇōtkṣēpaṇanimēṣōnmēṣaiḥ pañcabhiḥ prakāraiḥ pañcadhā’ iti vyākhyānayanti| sarvadēhagān jvarātīsāraraktapittaprabhr̥tīn||17-18||
Adhikarana 11 (19) · Śloka 20
pakvādhānālayō'pānaḥ kālē karṣati cāpyadhaḥ |
samīraṇaḥ śakr̥nmūtraṁ śukragarbhārtavāni ca ||19||
kruddhaśca kurutē rōgān ghōrān bastigudāśrayān |20|
View original
पक्वाधानालयोऽपानः काले कर्षति चाप्यधः |
समीरणः शकृन्मूत्रं शुक्रगर्भार्तवानि च ||१९||
क्रुद्धश्च कुरुते रोगान् घोरान् बस्तिगुदाश्रयान् |२०|
pakvādhānālayaḥ pakvāśayasthāna ityarthaḥ| bastyāśrayān aśmaryādīn, gudāśrayān bhagandarādīn||19||-
Adhikarana 12 (20) · Śloka 20
śukradōṣapramēhāstu vyānāpānaprakōpajāḥ ||20||
View original
शुक्रदोषप्रमेहास्तु व्यानापानप्रकोपजाः ||२०||
idānīmupalakṣaṇārthaṁ vikr̥tavātadvayādikarma darśayannāha- śukradōṣētyādi| śukrasya sarvāṅgagatatvāt pramēhasya sarvadēhagatarasādidūṣyaprabhavatvādvyānakr̥tatvaṁ, mēḍhradvārasaṁśritatvādapānakr̥tatvaṁ ca||20||
Adhikarana 13 (21) · Śloka 21
yugapat kupitāścāpi dēhaṁ bhindyurasaṁśayam |21|
View original
युगपत् कुपिताश्चापि देहं भिन्द्युरसंशयम् |२१|
tēṣāṁ pañcānāṁ yugapat prakōpē niyamēna dēhanāśaṁ darśayannāha- yugapadityādi| yugapat ēkakālamityarthaḥ| bhindyuriti bhēdō'tra dēhavināśō'bhiprētaḥ|21|-
Adhikarana 14 (21-24) · Śloka 24
ata ūrdhvaṁ pravakṣyāmi nānāsthānāntarāśritaḥ ||21||
bahuśaḥ kupitō vāyurvikārān kurutē hi yān |
vāyurāmāśayē kruddhaśchardyādīn kurutē gadān ||22||
mōhaṁ mūrcchāṁ pipāsāṁ ca hr̥dgrahaṁ pārśvavēdanām |
pakvāśayasthō'ntrakūjaṁ śūlaṁ nābhau karōti ca ||23||
kr̥cchramūtrapurīṣatvamānāhaṁ trikavēdanām |
śrōtrādiṣvindriyavadhaṁ kuryāt kruddhaḥ samīraṇaḥ ||24||
View original
अत ऊर्ध्वं प्रवक्ष्यामि नानास्थानान्तराश्रितः ||२१||
बहुशः कुपितो वायुर्विकारान् कुरुते हि यान् |
वायुरामाशये क्रुद्धश्छर्द्यादीन् कुरुते गदान् ||२२||
मोहं मूर्च्छां पिपासां च हृद्ग्रहं पार्श्ववेदनाम् |
पक्वाशयस्थोऽन्त्रकूजं शूलं नाभौ करोति च ||२३||
कृच्छ्रमूत्रपुरीषत्वमानाहं त्रिकवेदनाम् |
श्रोत्रादिष्विन्द्रियवधं कुर्यात् क्रुद्धः समीरणः ||२४||
ata ityādi| nānāsthānāntarāśritaḥ kupitaḥ san vāyurbahuśō yān vikārān kurutē tān pravakṣyāmīti sambandhaḥ| chardyādīniti ādiśabdādrujaḥ pārśvōdarahr̥tstambhatōdādikā grāhyāḥ, athavā ūrdhvagaraktapittādikāḥ| mōhō naivātyantaṁ cittanāśaḥ| mūrcchā cētanācyutiḥ| pakvētyādi antrakūjaṁ antrē'vyaktaśabdam| cakārādvātaviṇmūtrasaṅgaṁ jaṅghōrutrikapārśvapr̥ṣṭhādīn prati śūlaṁ ca kurutē| ‘śūlaṁ nābhau’ ityatra ‘śūlānāhau’ iti kēcit paṭhanti, vyākhyānayanti ca- pakvāśaya ānahyatē samantādvibadhyata ivēti vēdanāprakāra ēka ānāhaḥ, dvitīyastu visūcikāpratiṣēdhē prōktalakṣaṇa ēva| śrōtrādiṣu kruddhaḥ san samīraṇa indriyavadhaṁ kuryāditi sambandhaḥ| śrōtrādiṣu śrōtraghrāṇadarśanarasanatvakṣu| indriyavadhamityanēnāśrutyaghrāṇādarśanārasanāsparśāni vēditavyāni||21-24||
Adhikarana 15 (25-29) · Śloka 29
vaivarṇyaṁ sphuraṇaṁ raukṣyaṁ suptiṁ cumucumāyanam |
tvaksthō nistōdanaṁ kuryāt tvagbhēdaṁ paripōṭanam ||25||
vraṇāṁśca raktagō, granthīn saśūlān māṁsasaṁśritaḥ |
tathā mēdaḥśritaḥ kuryādgranthīnmandarujō'vraṇān ||26||
kuryāt sirāgataḥ śūlaṁ sirākuñcanapūraṇam |
snāyuprāptaḥ stambhakampau śūlamākṣēpaṇaṁ tathā ||27||
hanti sandhigataḥ sandhīn śūlaśōphau karōti ca |
asthiśōṣaṁ prabhēdaṁ ca kuryācchūlaṁ ca tacchritaḥ ||28||
tathā majjagatē ruk ca na kadācit praśāmyati |
apravr̥ttiḥ pravr̥ttirvā vikr̥tā śukragē'nilē ||29||
View original
वैवर्ण्यं स्फुरणं रौक्ष्यं सुप्तिं चुमुचुमायनम् |
त्वक्स्थो निस्तोदनं कुर्यात् त्वग्भेदं परिपोटनम् ||२५||
व्रणांश्च रक्तगो, ग्रन्थीन् सशूलान् मांससंश्रितः |
तथा मेदःश्रितः कुर्याद्ग्रन्थीन्मन्दरुजोऽव्रणान् ||२६||
कुर्यात् सिरागतः शूलं सिराकुञ्चनपूरणम् |
स्नायुप्राप्तः स्तम्भकम्पौ शूलमाक्षेपणं तथा ||२७||
हन्ति सन्धिगतः सन्धीन् शूलशोफौ करोति च |
अस्थिशोषं प्रभेदं च कुर्याच्छूलं च तच्छ्रितः ||२८||
तथा मज्जगते रुक् च न कदाचित् प्रशाम्यति |
अप्रवृत्तिः प्रवृत्तिर्वा विकृता शुक्रगेऽनिले ||२९||
tvaksthō rasasthaḥ samīraṇō vaivarṇyādi kuryāditi sambandhaḥ| suptiṁ sparśājñānam| cumucumāyanaṁ sarṣapakalkāvaliptānāmivāṅgānāṁ vēdanām| tvagbhēdaṁ tvacō bhēdamēva| paripōṭanaṁ sarvataḥ puṭanaṁ tvaca ēva| vraṇāṁśca raktagaḥ ‘kuryāt’ iti śēṣaḥ| amuṁ pāṭhaṁ kēcinna paṭhanti; tanna, gayadāsācāryasya sammatatvāt| granthīn saśūlān māṁsasamāśritaḥ samīraṇa iti sambandhaḥ| avraṇān vraṇarahitān| sirākuñcanaṁ ‘kuṭilā sirā’ iti lōkē vadanti | stambhō niścalīkaraṇam| ākṣēpaṇaṁ cālanam| hantītyādi ētēnākuñcanaprasāraṇayōrabhāva uktaḥ| tacchrita iti asthyāśrita ityarthaḥ| tathā majjagatē yathā asthyāśritō'sthiśōṣaṁ, tathā majjāśritō majjaśōṣaṁ kuryādityarthaḥ| kiṁviśiṣṭā pravr̥ttirityāha- vikr̥tā; atiśīghrātimandagrathitavivarṇādiyuktētyarthaḥ||25-29||
Adhikarana 16 (30) · Śloka 30
hastapādaśirōdhātūṁstathā sañcarati kramāt |
vyāpnuyādvā'khilaṁ dēhaṁ vāyuḥ sarvagatō nr̥ṇām ||30||
View original
हस्तपादशिरोधातूंस्तथा सञ्चरति क्रमात् |
व्याप्नुयाद्वाऽखिलं देहं वायुः सर्वगतो नृणाम् ||३०||
ēkāṅgagata ēkadhātugatō vā'pyupēkṣitaḥ sarvāṅgagataḥ sarvadhātugatō vā bhavatīti darśayannāha- hastētyādi| vāyustathā hastapādaśiraḥ kramāt sañcarati yathā upēkṣitaḥ sannakhilaṁ dēhaṁ vyāpnuyāt, tathā dhātūn kramāt sañcarati yathā sarvagatō vā bhavati sarvadhātugatō vā bhavatītyarthaḥ| vyāpnuyādvēti vāśabdō bhinnakramē, sarvagatō vētyatra draṣṭavyaḥ||30||
Adhikarana 17 (31) · Śloka 31
stambhanākṣēpaṇasvāpaśōphaśūlāni sarvagaḥ |31|
View original
स्तम्भनाक्षेपणस्वापशोफशूलानि सर्वगः |३१|
tasyēdānīṁ sarvāṅgagatasya liṅgaṁ darśayannāha- stambhanētyādi| sarvagō vāyuḥ sarvasmiñ śarīrē stambhanādikaṁ karōti|31|-
Adhikarana 18 (31) · Śloka 31
sthānēṣūktēṣu sammiśraḥ sammiśrāḥ kurutē rujaḥ ||31||
View original
स्थानेषूक्तेषु सम्मिश्रः सम्मिश्राः कुरुते रुजः ||३१||
tasya vāyōḥ prasaraṇē pittādisaṁyuktasya pittādyāvaraṇapratipattihētuṁ darśayannāha- sthānēṣvityādi| miśraḥ pittādibhiḥ| pittādīnāmauṣṇyādisvabhāvaliṅgadarśanāddāhādikāryaliṅgadarśanācca pittādyāvaraṇaṁ jñēyaṁ; kēvalasya vāyōḥ śītasvabhāvatvāddāhaḥ pittaṁ vinā nōtpadyata iti||31||
Adhikarana 19 (32) · Śloka 32
kuryādavayavaprāptō mārutastvamitān gadān |32|
View original
कुर्यादवयवप्राप्तो मारुतस्त्वमितान् गदान् |३२|
tasyēdānīmavayavagatasyānēkarōgakāraṇatvaṁ darśayannāha- kuryādityādi|32|-
Adhikarana 20 (32-39) · Śloka 39
dāhasantāpamūrcchāḥ syurvāyau pittasamanvitē ||32||
śaityaśōphagurutvāni tasminnēva kaphāvr̥tē |
sūcībhiriva nistōdaḥ sparśadvēṣaḥ prasuptatā ||33||
śēṣāḥ pittavikārāḥ syurmārutē śōṇitānvitē |
prāṇē pittāvr̥tē chardirdāhaścaivōpajāyatē ||34||
daurbalyaṁ sadanaṁ tandrā vaivarṇyaṁ ca kaphāvr̥tē |
udānē pittasaṁyuktē mūrcchādāhabhramaklamāḥ ||35||
asvēdaharṣau mandō'gniḥ śītastambhau kaphāvr̥tē |
samānē pittasaṁyuktē svēdadāhauṣṇyamūrcchanam ||36||
kaphādhikaṁ ca viṇmūtraṁ rōmaharṣaḥ kaphāvr̥tē |
apānē pittasaṁyuktē dāhauṣṇyē syādasr̥gdaraḥ ||37||
adhaḥkāyagurutvaṁ ca tasminnēva kaphāvr̥tē |
vyānē pittāvr̥tē dāhō gātravikṣēpaṇaṁ klamaḥ ||38||
gurūṇi sarvagātrāṇi stambhanaṁ cāsthiparvaṇām |
liṅgaṁ kaphāvr̥tē vyānē cēṣṭāstambhastathaiva ca ||39||
View original
दाहसन्तापमूर्च्छाः स्युर्वायौ पित्तसमन्विते ||३२||
शैत्यशोफगुरुत्वानि तस्मिन्नेव कफावृते |
सूचीभिरिव निस्तोदः स्पर्शद्वेषः प्रसुप्तता ||३३||
शेषाः पित्तविकाराः स्युर्मारुते शोणितान्विते |
प्राणे पित्तावृते छर्दिर्दाहश्चैवोपजायते ||३४||
दौर्बल्यं सदनं तन्द्रा वैवर्ण्यं च कफावृते |
उदाने पित्तसंयुक्ते मूर्च्छादाहभ्रमक्लमाः ||३५||
अस्वेदहर्षौ मन्दोऽग्निः शीतस्तम्भौ कफावृते |
समाने पित्तसंयुक्ते स्वेददाहौष्ण्यमूर्च्छनम् ||३६||
कफाधिकं च विण्मूत्रं रोमहर्षः कफावृते |
अपाने पित्तसंयुक्ते दाहौष्ण्ये स्यादसृग्दरः ||३७||
अधःकायगुरुत्वं च तस्मिन्नेव कफावृते |
व्याने पित्तावृते दाहो गात्रविक्षेपणं क्लमः ||३८||
गुरूणि सर्वगात्राणि स्तम्भनं चास्थिपर्वणाम् |
लिङ्गं कफावृते व्याने चेष्टास्तम्भस्तथैव च ||३९||
idānīṁ sammiśrāḥ kurutē ruja iti sūtritamāvaraṇaṁ vivr̥ṇvannāha- dāhētyādi| dāhō'gnidagdhasyēva, santāpō gharmādisaṁsthitasyēva| śaityaśōphētyādi| tasminnēva vāyau| sūcībhirityādi| sadanam aṅgaglāniḥ| klamō'nāyāsaśramaḥ| harṣō rōmaharṣaḥ| kaphādhikaṁ ślēṣmabahulaṁ viṣṭhāmūtram| asr̥gdaraḥ strīṇāmēva| asthiparvaṇām asthisandhīnām| cēṣṭā gamanādikāḥ||32-39||
Adhikarana 21 (40-41) · Śloka 41
(prāyaśaḥ sukumārāṇāṁ mithyā''hāravihāriṇām |
rōgādhvapramadāmadyavyāyāmaiścātipīḍanāt ||40||
r̥tusātmyaviparyāsāt snēhādīnāṁ ca vibhramāt |
avyavāyē tathā sthūlē vātaraktaṁ prakupyati ) ||41||
View original
(प्रायशः सुकुमाराणां मिथ्याऽऽहारविहारिणाम् |
रोगाध्वप्रमदामद्यव्यायामैश्चातिपीडनात् ||४०||
ऋतुसात्म्यविपर्यासात् स्नेहादीनां च विभ्रमात् |
अव्यवाये तथा स्थूले वातरक्तं प्रकुप्यति ) ||४१||
sūcībhiriva nistōda ityādivākyēnāprakupitaśōṇitāvr̥tavātasya lakṣaṇamuktvā, idānīṁ prakupitaśōṇitāvr̥tavātajanyasya vātaraktasya prakōpakāraṇaṁ darśayannāha- prāyaśa ityādi| sukumārāṇāṁ vātaraktaṁ prakupyatīti sambandhaḥ| mithyāhāravihāriṇāmiti mithyā anucitaḥ, vihāraḥ kāyavāṅmanōvyāpāraḥ| adhvā mārgaḥ, vyāyāmaḥ śarīrāyāsajananaṁ karma| vibhramaḥ anyathākaraṇam| avyavāyē maithunavarjitē| kēcit ‘prāyaśaḥ sukumārāṇāṁ’ ityādigranthaṁ ‘vātaraktaṁ prakupyati’ iti yāvanna paṭhanti, cikitsitē paṭhiṣyamāṇatvāt||40-41||
Adhikarana 22 (42-44) · Śloka 44
hastyaśvōṣṭrairgacchatō'nyaiśca vāyuḥ kōpaṁ yātaḥ kāraṇai sēvitaiḥ svaiḥ |
tīkṣṇōṣṇāmlakṣāraśākādibhōjyaiḥ santāpādyairbhūyasā sēvitaiśca ||42||
kṣipraṁ raktaṁ duṣṭimāyāti tacca vāyōrmārgaṁ saṁruṇaddhyāśu yātaḥ |
kruddhō'tyarthaṁ mārgarōdhāt sa vāyuratyudriktaṁ dūṣayēdraktamāśu ||43||
tat sampr̥ktaṁ vāyunā dūṣitēna tatprābalyāducyatē vātaraktam |
tadvat pittaṁ dūṣitēnāsr̥jā''ktaṁ ślēṣmā duṣṭō dūṣitēnāsr̥jā''ktaḥ ||44||
View original
हस्त्यश्वोष्ट्रैर्गच्छतोऽन्यैश्च वायुः कोपं यातः कारणै सेवितैः स्वैः |
तीक्ष्णोष्णाम्लक्षारशाकादिभोज्यैः सन्तापाद्यैर्भूयसा सेवितैश्च ||४२||
क्षिप्रं रक्तं दुष्टिमायाति तच्च वायोर्मार्गं संरुणद्ध्याशु यातः |
क्रुद्धोऽत्यर्थं मार्गरोधात् स वायुरत्युद्रिक्तं दूषयेद्रक्तमाशु ||४३||
तत् सम्पृक्तं वायुना दूषितेन तत्प्राबल्यादुच्यते वातरक्तम् |
तद्वत् पित्तं दूषितेनासृजाऽऽक्तं श्लेष्मा दुष्टो दूषितेनासृजाऽऽक्तः ||४४||
tasya samprāptiṁ darśayannāha- hastītyādi| anyaiścēti aparairbhāraharaṇādibhiḥ kāraṇairityarthaḥ| kōpaṁ yātaḥ kōpaṁ gata ityarthaḥ| kāraṇaiḥ sēvitaiḥ svairvidāhyādibhiḥ| tacca raktaṁ vāyōrmārgaṁ saṁruṇaddhi| kathambhūtasya vāyōrityāha- āśu yātaḥ, śīghraṁ gacchata ityarthaḥ| atyudriktam atiśayēna vr̥ddhiṅgataṁ raktam| tat sampr̥ktamiti tadraktaṁ, sampr̥ktaṁ saṁsr̥ṣṭam| vāyunā dūṣitēnēti dūṣitēna vāyunā saha| tatprābalyāt vātaprābalyācchōṇitasyāprābalyāt, tayōrvātaraktayōḥ prābalyāditi kēcit| tadvat pittamiti duṣṭaṁ pittamityarthaḥ, dūṣitēnāsr̥jā''ktamiti dūṣitēna raktēna miśram||42-44||
Adhikarana 23 (45-46) · Śloka 46
sparśōdvignau tōdabhēdapraśōṣasvāpōpētau vātaraktēna pādau |
pittāsr̥gbhyāmugradāhau bhavētāmatyarthōṣṇau raktaśōphau mr̥dū ca ||45||
kaṇḍūmantau śvētaśītau saśōphau pīnastabdhau ślēṣmaduṣṭē tu raktē |
sarvairduṣṭē śōṇitē cāpi dōṣāḥ svaṁ svaṁ rūpaṁ pādayōrdarśayanti ||46||
View original
स्पर्शोद्विग्नौ तोदभेदप्रशोषस्वापोपेतौ वातरक्तेन पादौ |
पित्तासृग्भ्यामुग्रदाहौ भवेतामत्यर्थोष्णौ रक्तशोफौ मृदू च ||४५||
कण्डूमन्तौ श्वेतशीतौ सशोफौ पीनस्तब्धौ श्लेष्मदुष्टे तु रक्ते |
सर्वैर्दुष्टे शोणिते चापि दोषाः स्वं स्वं रूपं पादयोर्दर्शयन्ति ||४६||
tasyēdānīṁ vātādiviśēṣēṇa viśiṣṭaliṅgaṁ darśayannāha- sparśōdvignāvityādi| sparśōdvignau sparśāsahau pādāviti sambandhaḥ| praśōṣaḥ śuṣkatā, svāpaḥ sparśājñānam| ētēna vātaprabalavātaraktalakṣaṇamuktam| pittāsr̥gbhyāmiti vātaśōṇita ēva yadā pittamasr̥k ca balavattaraṁ bhavati tadētyarthaḥ| raktaśōphau raktavarṇaśōphau| kaṇḍūmantau pādāviti sambandhaḥ| pīnau sthūlau||45-46||
Adhikarana 24 (47) · Śloka 47
prāgrūpē śithilau svinnau śītalau saviparyayau |
vaivarṇyatōdasuptatvagurutvauṣasamanvitau ||47||
View original
प्राग्रूपे शिथिलौ स्विन्नौ शीतलौ सविपर्ययौ |
वैवर्ण्यतोदसुप्तत्वगुरुत्वौषसमन्वितौ ||४७||
tasya pūrvarūpamāha- prāgrūpē ityādi| saviparyayāviti kaṭhināsvinnōṣṇau, ‘pādau’ ityadhyāhāraḥ| ōṣō dāhaḥ| kēcidatra pūrvarūpaṁ na paṭhanti, cikitsāyāṁ paṭhiṣyamāṇatvāt||47||
Adhikarana 25 (48) · Śloka 48
pādayōrmūlamāsthāya kadāciddhastayōrapi |
ākhōrviṣamiva kruddhaṁ taddēhamanusarpati ||48||
View original
पादयोर्मूलमास्थाय कदाचिद्धस्तयोरपि |
आखोर्विषमिव क्रुद्धं तद्देहमनुसर्पति ||४८||
tasyēdānīṁ pādamātrē'bhijātasya kālēnāvayavāntarānusaraṇaṁ nirdiśannāha- pādayōrityādi| mūlamāsthāya talaṁ prāpya| ākhōrityādi undurasya viṣaṁ mūlamāsthāya paścāt kupitaṁ saddēhaṁ sakalamēvānuyāti||48||
Adhikarana 26 (49) · Śloka 50
ājānusphuṭitaṁ yacca prabhinnaṁ prasrutaṁ ca yat |
upadravaiśca yajjuṣṭaṁ prāṇamāṁsakṣayādibhiḥ ||49||
śōṇitaṁ tadasādhyaṁ syādyāpyaṁ saṁvatsarōtthitam |50|
View original
आजानुस्फुटितं यच्च प्रभिन्नं प्रस्रुतं च यत् |
उपद्रवैश्च यज्जुष्टं प्राणमांसक्षयादिभिः ||४९||
शोणितं तदसाध्यं स्याद्याप्यं संवत्सरोत्थितम् |५०|
tasyēdānīmasādhyādilakṣaṇaṁ darśayannāha- ājānusphuṭitamityādi| ājānusphuṭitaṁ jānuparyantamuccaṭitam| prabhinnaṁ vidīrṇam| prasrutaṁ srāvayuktam| upadravaiḥ prāṇamāṁsakṣayādibhiravāraṇīyōktaiḥ | ādigrahaṇādaṅgulivakratārbudādayō'pi grāhyāḥ| juṣṭaṁ sahitam| yajjānuparyantaṁ sphuṭitaṁ vātaprābalyāt, yacca jānuparyantaṁ prabhinnaṁ prasrutaṁ ca pittaraktaprābalyāt, tadapyasādhyamēva||49||-
Adhikarana 27 (50-51) · Śloka 51
yadā tu dhamanīḥ sarvāḥ kupitō'bhyēti mārutaḥ ||50||
tadākṣipatyāśu muhurmuhurdēhaṁ muhuścaraḥ |
muhurmuhustadākṣēpādākṣēpaka iti smr̥taḥ ||51||
View original
यदा तु धमनीः सर्वाः कुपितोऽभ्येति मारुतः ||५०||
तदाक्षिपत्याशु मुहुर्मुहुर्देहं मुहुश्चरः |
मुहुर्मुहुस्तदाक्षेपादाक्षेपक इति स्मृतः ||५१||
idānīṁ vātaraktamabhidhāyākṣēpakamāha- yadētyādi| dhamanyō nāḍyaḥ| abhyēti vyāpnōti| ākṣipati cālayati| muhuścara iti vāraṁvāraṁ calanaśīlō vāyuḥ, muhuścaratvēnaiva muhurmuhurākṣēpaṇaṁ yuktam; anyē tu ‘bahiścara’ iti paṭhanti, tannēcchati gayadāsācāryaḥ| tadākṣēpāt dēhākṣēpāt| idamākṣēpakasya sāmānyalakṣaṇamuktam||50-51||
Adhikarana 28 (52-58) · Śloka 58
sō'patānakasañjñō yaḥ pātayatyantarā'ntarā |
kaphānvitō bhr̥śaṁ vāyustāsvēva yadi tiṣṭhati ||52||
sa daṇḍavat stambhayati kr̥cchrō daṇḍāpatānakaḥ |
hanugrahastadā'tyarthaṁ sō'nnaṁ kr̥cchrānniṣēvatē ||53||
dhanustulyaṁ namēdyastu sa dhanuḥstambhasañjñakaḥ |
aṅgulīgulphajaṭharahr̥dvakṣōgalasaṁśritaḥ ||54||
snāyupratānamanilō yadā''kṣipati vēgavān |
viṣṭabdhākṣaḥ stabdhahanurbhagnapārśvaḥ kaphaṁ vaman ||55||
abhyantaraṁ dhanuriva yadā namati mānavaḥ |
tadā'syābhyantarāyāmaṁ kurutē mārutō balī ||56||
bāhyasnāyupratānasthō bāhyāyāmaṁ karōti ca |
tamasādhyaṁ budhāḥ prāhurvakṣaḥkaṭyūrubhañjanam ||57||
kaphapittānvitō vāyurvāyurēva ca kēvalaḥ |
kuryādākṣēpakaṁ tvanyaṁ caturthamabhighātajam ||58||
View original
सोऽपतानकसञ्ज्ञो यः पातयत्यन्तराऽन्तरा |
कफान्वितो भृशं वायुस्तास्वेव यदि तिष्ठति ||५२||
स दण्डवत् स्तम्भयति कृच्छ्रो दण्डापतानकः |
हनुग्रहस्तदाऽत्यर्थं सोऽन्नं कृच्छ्रान्निषेवते ||५३||
धनुस्तुल्यं नमेद्यस्तु स धनुःस्तम्भसञ्ज्ञकः |
अङ्गुलीगुल्फजठरहृद्वक्षोगलसंश्रितः ||५४||
स्नायुप्रतानमनिलो यदाऽऽक्षिपति वेगवान् |
विष्टब्धाक्षः स्तब्धहनुर्भग्नपार्श्वः कफं वमन् ||५५||
अभ्यन्तरं धनुरिव यदा नमति मानवः |
तदाऽस्याभ्यन्तरायामं कुरुते मारुतो बली ||५६||
बाह्यस्नायुप्रतानस्थो बाह्यायामं करोति च |
तमसाध्यं बुधाः प्राहुर्वक्षःकट्यूरुभञ्जनम् ||५७||
कफपित्तान्वितो वायुर्वायुरेव च केवलः |
कुर्यादाक्षेपकं त्वन्यं चतुर्थमभिघातजम् ||५८||
ākṣēpakaviśēṣānāha- sō'patānaka ityādi| ya ākṣēpakō'ntarā'ntarā pātayati sō'patānaka ityarthaḥ| idaṁ sāmānyāpatānakalakṣaṇamuktaṁ; gayadāsēnāpatānakalakṣaṇaṁ ‘yēnāpatāmyatē’ ityādivākyēnābhidhāya vyākhyātaṁ, yathā- “yēna vāyunā kartr̥bhūtēna hētubhūtēna vā pumānapatāmyatē tamō dr̥śyatē mōhyatē iti yāvat sō'patānaka iti; sō'yaṁ hr̥disthamanō'dhiṣṭhānēna sakaphēna vāyunā janyatē” iti| sa ēvāpatānakastridhā- daṇḍāpatānakaḥ, antarāyāmaḥ, bahirāyāmaśca; tatra daṇḍāpatānakalakṣaṇamāha- kaphānvita ityādi| tāsvēva sarvāsu dhamanīṣu, bhr̥śaṁ tiṣṭhatīti sambandhaḥ| kr̥cchraḥ kaṣṭasādhyaḥ| hanugrahastu daṇḍāpatānakē'nyatrāpi vāyau syāt| sa daṇḍāpatānakavān puruṣaḥ| dhanuḥstambhasañjñakamantarāyāmaṁ darśayannāha- dhanustulyamityādi| tasyaiva bhāṣyaṁ vaktumāha- aṅgulītyādi| aṅgulyō'tra pādagatāḥ, gulphaḥ pārṣṇērupari granthiḥ, jaṭharamudaraṁ, hr̥t hr̥dayaṁ, vakṣaḥ stanayōrantarālaṁ, galaḥ kaṇṭhaḥ; ētēṣu sthānēṣu saṁśrita āśritō vāyuḥ| snāyupratānaṁ snāyuvistāram| bahirāyāmaṁ nirdiśannāha- bāhyasnāyupratānastha ityādi| bāhyasnāyupratānasthō bāhyasnāyuvistārasthaḥ, bāhyasnāyavaḥ pādamūlapiṇḍikākaṭīpr̥ṣṭhagrīvāpaścimabhāgāśrayāḥ| vakṣaḥkaṭyūrubhañjanamiti vakṣaḥkaṭyūrubhañjanatvē satyēvāsādhyatvam, abhagnavakṣaḥkaṭyādikastu nava upakramya ēva| tasyākṣēpakasyētaradōṣasaṁsargēṇa nidānaviśēṣācca saṅkhyābhēdaṁ darśayannāha- kaphapittānvita ityādi| ēkaḥ kaphānvitaḥ, dvitīyaḥ pittānvitaḥ, tr̥tīyaḥ kēvalavātakr̥taḥ, caturthō'bhighātajaḥ| caturthamabhighātajamiti nidānaviśēṣāt| daṇḍāpatānakādayastrayaścaturthaḥ punarabhighātaja iti śrījējjhaṭaḥ; tannēcchati gayī, garbhapātādinimittabhēdēna saṅkhyātirēkāt| śrībahmadēvastu “ākṣēpakaścaturdhā- apatānakaḥ, saṁsr̥ṣṭākṣēpakaḥ, kēvalākṣēpakaḥ, abhighātajaśca; tatrāpatānakaḥ ‘sō'patānaka’ ityādinā ‘vakṣaḥkaṭyūrubhañjanam’ iti paryantēnōktaḥ, ‘kaphānvitō vāyuḥ’ iti saṁsr̥ṣṭākṣēpakaḥ, ‘vāyurēva ca kēvalaḥ’ iti kēvalākṣēpakaḥ, caturthaḥ punarabhighātajaḥ” ityāha||52-58||
Adhikarana 29 (59) · Śloka 59
garbhapātanimittaśca śōṇitātisravācca yaḥ |
abhighātanimittaśca na sidhyatyapatānakaḥ ||59||
View original
गर्भपातनिमित्तश्च शोणितातिस्रवाच्च यः |
अभिघातनिमित्तश्च न सिध्यत्यपतानकः ||५९||
tasyaivākṣēpakasyāpatānakasañjñāṁ prāptasyāsādhyatvaṁ darśayannāha- garbhapātanimittaścētyādi| garbhapātādinimittāstrayō'pyāgantavō'sādhyāḥ; yadi kathañciddaivayōgāt sidhyanti tadā vaikalyaṁ janayanti||59||
Adhikarana 30 (60-62) · Śloka 62
adhōgamāḥ satiryaggā dhamanīrūrdhvadēhagāḥ |
yadā prakupitō'tyarthaṁ mātariśvā prapadyatē ||60||
tadā'nyatarapakṣasya sandhibandhān vimōkṣayan |
hanti pakṣaṁ tamāhurhi pakṣāghātaṁ bhiṣagvarāḥ ||61||
yasya kr̥tsnaṁ śarīrārdhamakarmaṇyamacētanam |
tataḥ patatyasūn vā'pi tyajatyanilapīḍitaḥ ||62||
View original
अधोगमाः सतिर्यग्गा धमनीरूर्ध्वदेहगाः |
यदा प्रकुपितोऽत्यर्थं मातरिश्वा प्रपद्यते ||६०||
तदाऽन्यतरपक्षस्य सन्धिबन्धान् विमोक्षयन् |
हन्ति पक्षं तमाहुर्हि पक्षाघातं भिषग्वराः ||६१||
यस्य कृत्स्नं शरीरार्धमकर्मण्यमचेतनम् |
ततः पतत्यसून् वाऽपि त्यजत्यनिलपीडितः ||६२||
pakṣāghātamāha- adhōgamā ityādi| ēkataraśarīrārdhadhamanīrūrdhvādhastiryaggatā yadā sa mātariśvā vāyuḥ, prapadyatē āśrayatītyarthaḥ, tadā'nyatarapakṣasyaikataraśarīrārdhasya, sandhibandhān vimōkṣayan vimōcayan, pakṣaṁ śarīrārdhaṁ hanti| yasya kr̥tsnamityādi| akarmaṇyam īṣatkarmakṣamam, acētanam alpacētanam; yadā akarmaṇyaṁ bhavati tadā patati; yadā acētanaṁ bhavati tadā asūn prāṇān parityajati||60-62||
Adhikarana 31 (63) · Śloka 63
śuddhavātahataṁ pakṣaṁ kr̥cchrasādhyatamaṁ viduḥ |
sādhyamanyēna saṁsr̥ṣṭamasādhyaṁ kṣayahētukam ||63||
View original
शुद्धवातहतं पक्षं कृच्छ्रसाध्यतमं विदुः |
साध्यमन्येन संसृष्टमसाध्यं क्षयहेतुकम् ||६३||
pakṣāghātasya sādhyāsādhyatvaṁ darśayannāha- śuddhavātahatamityādi| śuddhaḥ kaphādyasaṁsr̥ṣṭaḥ| anyēna saṁsr̥ṣṭam itaradōṣasambaddham||63||
Adhikarana 32 (64-66) · Śloka 66
vāyurūrdhvaṁ vrajēt sthānāt kupitō hr̥dayaṁ śiraḥ |
śaṅkhau ca pīḍayatyaṅgānyākṣipēnnamayēcca saḥ ||64||
nimīlitākṣō niścēṣṭaḥ stabdhākṣō vā'pi kūjati |
nirucchvāsō'thavā kr̥cchrāducchvasyānnaṣṭacētanaḥ ||65||
svasthaḥ syāddhr̥dayē muktē hyāvr̥tē tu pramuhyati |
kaphānvitēna vātēna jñēya ēṣō'patantrakaḥ ||66||
View original
वायुरूर्ध्वं व्रजेत् स्थानात् कुपितो हृदयं शिरः |
शङ्खौ च पीडयत्यङ्गान्याक्षिपेन्नमयेच्च सः ||६४||
निमीलिताक्षो निश्चेष्टः स्तब्धाक्षो वाऽपि कूजति |
निरुच्छ्वासोऽथवा कृच्छ्रादुच्छ्वस्यान्नष्टचेतनः ||६५||
स्वस्थः स्याद्धृदये मुक्ते ह्यावृते तु प्रमुह्यति |
कफान्वितेन वातेन ज्ञेय एषोऽपतन्त्रकः ||६६||
apatantrakamāha- vāyurūrdhvamityādi| hr̥dayaṁ śiraḥ śaṅkhau ca pīḍayatīti hr̥dayaṁ kamalamukulākāramadhōmukhaṁ, bhruvōrantōpari karṇalalāṭayōrmadhyē śaṅkhau, aṅgāni hastapādādīni| ākṣipēt pātayēt | kūjati kapōta iva śabdaṁ karōti; athavā kr̥cchrāducchvasyāditi kaṣṭēnōcchvāsaṁ kuryāt| kēcidapatantrakamamuṁ na paṭhanti, apatantrakāpatānakayōraikyāt||64-66||
Adhikarana 33 (67) · Śloka 67
divāsvapnāsanasthānavivr̥tādhvanirīkṣaṇaiḥ |
manyāstambhaṁ prakurutē sa ēva ślēṣmaṇā''vr̥taḥ ||67||
View original
दिवास्वप्नासनस्थानविवृताध्वनिरीक्षणैः |
मन्यास्तम्भं प्रकुरुते स एव श्लेष्मणाऽऽवृतः ||६७||
manyāstambhamāha- divāsvapnētyādi| āsanam upavēśanaṁ, sthānam ūrdhvībhavanaṁ| vivr̥tādhvanirīkṣaṇaiḥ vakramārgāvalōkanaiḥ| sa ēva vāyuḥ| manyāstambhaṁ kēcidapatānakapūrvarūpaṁ manyantē||67||
Adhikarana 34 (68-72) · Śloka 72
(garbhiṇīsūtikābālavr̥ddhakṣīṇēṣvasr̥kkṣayē |) uccairvyāharatō'tyarthaṁ khādataḥ kaṭhināni vā |
hasatō jr̥mbhatō bhārādviṣamācchayanādapi ||68||
śirōnāsauṣṭhacibukalalāṭēkṣaṇasandhigaḥ |
ardayitvā'nilō vaktramarditaṁ janayatyataḥ ||69||
vakrībhavati vaktrārdhaṁ grīvā cāpyapavartatē |
śiraścalati vāksaṅgō nētrādīnāṁ ca vaikr̥tam ||70||
grīvācibukadantānāṁ tasmin pārśvē tu vēdanā |
yasyāgrajō rōmaharṣō vēpathurnētramāvilam ||71||
vāyurūrdhvaṁ tvaci svāpastōdō manyāhanugrahaḥ |
tamarditamiti prāhurvyādhiṁ vyādhiviśāradāḥ ||72||
View original
(गर्भिणीसूतिकाबालवृद्धक्षीणेष्वसृक्क्षये |) उच्चैर्व्याहरतोऽत्यर्थं खादतः कठिनानि वा |
हसतो जृम्भतो भाराद्विषमाच्छयनादपि ||६८||
शिरोनासौष्ठचिबुकललाटेक्षणसन्धिगः |
अर्दयित्वाऽनिलो वक्त्रमर्दितं जनयत्यतः ||६९||
वक्रीभवति वक्त्रार्धं ग्रीवा चाप्यपवर्तते |
शिरश्चलति वाक्सङ्गो नेत्रादीनां च वैकृतम् ||७०||
ग्रीवाचिबुकदन्तानां तस्मिन् पार्श्वे तु वेदना |
यस्याग्रजो रोमहर्षो वेपथुर्नेत्रमाविलम् ||७१||
वायुरूर्ध्वं त्वचि स्वापस्तोदो मन्याहनुग्रहः |
तमर्दितमिति प्राहुर्व्याधिं व्याधिविशारदाः ||७२||
arditamāha- garbhiṇītyādi| sūtikā prasūtā strī| vyāharataḥ śabdaṁ kurvataḥ| bhārādviṣamācchayanādapīti viṣamādbhārāt, viṣamācchayanāccētyarthaḥ| anyē tu ‘viṣamōcchvasanāt’ iti paṭhanti| ardayitvā vyathayitvā| apavartatē vakrībhavati| vāksaṅgō vācō'nirgamaḥ| nētrādīnāmityādiśabdād bhrūgaṇḍādyupasaṅgrahaḥ| tasmin pārśvē iti yasmin pārśvē'rditaṁ bhavati tasmin pārśvē grīvādayō vakrībhavanti| cibukaṁ mukhakuharasyādhōbhāgaḥ| tasya (pūrva)rūpamāha- yasyētyādi| agrajaḥ pūrvabhāvī| āvilaṁ samalam| vāyurūrdhvaṁ ‘prasarpati’ iti śēṣaḥ| tvaci svāpaḥ tvacaḥ sparśājñānam||68-72||
Adhikarana 35 (73) · Śloka 73
kṣīṇasyānimiṣākṣasya prasaktaṁ saktabhāṣiṇaḥ |
na sidhyatyarditaṁ bāḍhaṁ trivarṣaṁ vēpanasya ca ||73||
View original
क्षीणस्यानिमिषाक्षस्य प्रसक्तं सक्तभाषिणः |
न सिध्यत्यर्दितं बाढं त्रिवर्षं वेपनस्य च ||७३||
tasyāsādhyatvamāha- kṣīṇasyētyādi| animiṣākṣasya stabdhākṣasya| prasaktaṁ satataṁ, saktabhāṣiṇaḥ pīḍitāvyaktapadabhāṣiṇaḥ; anyē tu ‘prasaktāvyaktabhāṣiṇaḥ’ iti paṭhanti, prasaktaṁ prakarṣēṇa lagnamiti tatrārthaḥ| bāḍhamatiśayēna na sidhyatīti sambandhaḥ| trivarṣamiti saṁvatsaratrayātītam; anyē tu nāsākṣimukhasrāviṇaṁ trivarṣamāhuḥ| vēpanasya kampanaśīlasya| “garbhiṇīsūtikābālavr̥ddhakṣīṇēṣvasr̥kkṣayē” ityamuṁ pāṭhaṁ jējjhaṭādaya ācāryā na paṭhanti| ‘uccairvyāharatō'tyarthaṁ’ ityādau kr̥tvā paṭhanti, bahuvaidyapaṭhitatvādasmābhiḥ paṭhitaḥ||73||
Adhikarana 36 (74) · Śloka 74
pārṣṇipratyaṅgulīnāṁ tu kaṇḍarā yā'nilārditā |
sakthnaḥ kṣēpaṁ nigr̥hṇīyādgr̥dhrasīti hi sā smr̥tā ||74||
View original
पार्ष्णिप्रत्यङ्गुलीनां तु कण्डरा याऽनिलार्दिता |
सक्थ्नः क्षेपं निगृह्णीयाद्गृध्रसीति हि सा स्मृता ||७४||
gr̥dhrasīmāha- pārṣṇītyādi| yā kaṇḍarā sakthnaḥ kṣēpaṁ nigr̥hṇīyāt sā gr̥dhrasīti smr̥tēti sambandhaḥ| pārṣṇirgulphasya pāścātyādhōbhāgaḥ, pratyaṅgulyō'ṅgulya ēva; ētēnōparyadhōbhāgagataṁ kaṇḍarādvayaṁ gr̥hyatē| kaṇḍarā mahāsnāyuḥ| gulphādiviṭapāntaṁ sakthi, tasya kṣēpaḥ prasāraṇaṁ, taṁ nigr̥hṇīyādavarundhyādityarthaḥ| gr̥dhrasī ‘raṅghiṇī’ iti lōkē| sā ca vātād vātakaphācca| khañjanavātē na sātiśayā vyathā yathā gr̥dhrasyām| kēcit ‘pārṣṇiṁ pratyaṅgulīnām’ iti dvitīyāntaṁ paṭhanti; tatrāpi pārṣṇiṁ lakṣīkr̥tya yā kaṇḍarā, aṅgulīnāṁ ca yā kaṇḍarēti kaṇḍarādvayam||74||
Adhikarana 37 (75) · Śloka 75
talapratyaṅgulīnāṁ tu kaṇḍarā bāhupr̥ṣṭhataḥ |
bāhvōḥ karmakṣayakarī viśvācīti hi sā smr̥tā ||75||
View original
तलप्रत्यङ्गुलीनां तु कण्डरा बाहुपृष्ठतः |
बाह्वोः कर्मक्षयकरी विश्वाचीति हि सा स्मृता ||७५||
gr̥dhrasīsadr̥śīmēkabāhugatāṁ viśvācīmāha- talētyādi| talaśabdō'yamupari vartatē, tēna karasyābhyantarakaṇḍarā gr̥hītā, bāhupr̥ṣṭhata ityanēna bāhyakaṇḍarā gr̥hītā| bāhvōriti dvivacanaṁ sāmānyāpēkṣayā , kadācit kasmiṁścidbāhau bhavati| ‘anilārditā’ ityatrāpi sambadhyatē| cakārō'tra gr̥dhrasīviśvācyōrnāmāntaramanuktaṁ khallyabhidhānaṁ samuccinōti| anyē tvatrāpi ‘talaṁ pratyaṅgulīnām’ iti pūrvavaddvitīyāntaṁ paṭhanti, tēna talaṁ lakṣīkr̥tya yā kaṇḍarā bāhupr̥ṣṭhataśca yā kaṇḍarēti kaṇḍarādvayaṁ gr̥hyatē||75||
Adhikarana 38 (76) · Śloka 76
vātaśōṇitajaḥ śōphō jānumadhyē mahārujaḥ |
śiraḥ krōṣṭukapūrvaṁ tu sthūlaḥ krōṣṭukamūrdhavat ||76||
View original
वातशोणितजः शोफो जानुमध्ये महारुजः |
शिरः क्रोष्टुकपूर्वं तु स्थूलः क्रोष्टुकमूर्धवत् ||७६||
krōṣṭukaśira āha- vātētyādi| yō jānumadhyē vātaśōṇitajō mahārujaḥ krōṣṭukamūrdhavat sthūlaḥ śōphō bhavati sa krōṣṭukaśira iti jñēyaḥ| vātaśōṇitaja iti vātaśōṇitābhyāṁ jātō vātaśōṇitajaḥ, na punarvātaraktēna vyādhinā janitaḥ; anyē tu vātēna śōṇitēna ca jāta iti nēcchanti, kiṁ tarhi vātaraktaja iti rōgakāraṇamēva rōgamicchanti| śiraḥ krōṣṭukapūrvamiti krōṣṭukaśabdapūrvaṁ śiraḥ, tasya rōgasya ‘krōṣṭukaśira’ iti nāmētyarthaḥ| krōṣṭukamūrdhavat śr̥gālamastakavat||76||
Adhikarana 39 (77) · Śloka 77
vāyuḥ kaṭyāṁ sthitaḥ sakthnaḥ kaṇḍarāmākṣipēdyadā |
khañjastadā bhavējjantuḥ, paṅguḥ sakthnōrdvayōrvadhāt ||77||
View original
वायुः कट्यां स्थितः सक्थ्नः कण्डरामाक्षिपेद्यदा |
खञ्जस्तदा भवेज्जन्तुः, पङ्गुः सक्थ्नोर्द्वयोर्वधात् ||७७||
khañjapaṅgulavātāvāha- vāyurityādi| ākṣipēditi īṣat kṣipēt, khañjē vikalagatērdarśanāt| sakthnōrdvayōrvadhāditi sarvathā gativighātāt paṅgurityarthaḥ| dvayōriti punaruktiprasaṅgādyugapat sakthidvayavadhādityarthaḥ||77||
Adhikarana 40 (78) · Śloka 78
prakrāman vēpatē yastu khañjanniva ca gacchati |
kalāyakhañjaṁ taṁ vidyānmuktasandhiprabandhanam ||78||
View original
प्रक्रामन् वेपते यस्तु खञ्जन्निव च गच्छति |
कलायखञ्जं तं विद्यान्मुक्तसन्धिप्रबन्धनम् ||७८||
kalāyakhañjamāha- prakrāmannityādi| prakrāman pādavikramaṁ kurvan, gamanārambha ēva vēpatē kalāyakhañja ityayaṁ khañjādviśēṣaḥ| muktasandhiprabandhanamiti śithilasandhibandhanamityarthaḥ||78||
Adhikarana 41 (79) · Śloka 79
nyastē tu viṣamaṁ(mē) pādē rujaḥ kuryāt samīraṇaḥ |
vātakaṇṭaka ityēṣa vijñēyaḥ khaḍu(la)kāśritaḥ ||79||
View original
न्यस्ते तु विषमं(मे) पादे रुजः कुर्यात् समीरणः |
वातकण्टक इत्येष विज्ञेयः खडु(ल)काश्रितः ||७९||
vātakaṇṭakamāha- nyasta ityādi| nyastē tu viṣamaṁ pāda iti viṣamasthānē nikṣiptē pādē ityarthaḥ| khuḍu(la)kāśrita iti pādajaṅghāsandhisaṁśraya ityarthaḥ, ‘pārṣṇyāśrayaḥ’ ityanyē||79||
Adhikarana 42 (80) · Śloka 80
pādayōḥ kurutē dāhaṁ pittāsr̥ksahitō'nilaḥ |
viśēṣataścaṅkramaṇāt pādadāhaṁ tamādiśēt ||80||
View original
पादयोः कुरुते दाहं पित्तासृक्सहितोऽनिलः |
विशेषतश्चङ्क्रमणात् पाददाहं तमादिशेत् ||८०||
pādadāhamāha- pādayōrityādi| viśēṣataścaṅkramaṇāditi viśēṣēṇa gacchataḥ, tiṣṭhatastu sāmānyēna||80||
Adhikarana 43 (81) · Śloka 81
hr̥ṣyataścaraṇau yasya bhavataśca prasuptavat |
pādaharṣaḥ sa vijñēyaḥ kaphavātaprakōpajaḥ ||81||
View original
हृष्यतश्चरणौ यस्य भवतश्च प्रसुप्तवत् |
पादहर्षः स विज्ञेयः कफवातप्रकोपजः ||८१||
pādaharṣamāha- hr̥ṣyata ityādi| hr̥ṣata iti harṣō rōmāñcaprāyō vēdanāviśēṣō'ntaḥśītakaraḥ| bhavataśca prasuptavaditi sparśājñānāt suptāviva bhavata ityarthaḥ||81||
Adhikarana 44 (82) · Śloka 82
aṁsadēśasthitō vāyuḥ śōṣayitvāṁ'sabandhanam |
sirāścākuñcya tatrasthō janayatyavabāhukam ||82||
View original
अंसदेशस्थितो वायुः शोषयित्वांऽसबन्धनम् |
सिराश्चाकुञ्च्य तत्रस्थो जनयत्यवबाहुकम् ||८२||
aṁsaśōṣāvabāhukāvāha- aṁsadēśētyādi| aṁsasamīpōpalakṣitō dēśōṁ'sadēśaḥ; aṁsō bāhuśiraḥ| aṁsabandhanaṁ ślēṣmāṇamityarthaḥ| aṁsabandhanaṁ śōṣayitvā ‘aṁsaśōṣaṁ rōgaṁ karōti’ iti vākyaśēṣō jñēyaḥ| tatrasthaḥ aṁsadēśasthita ityarthaḥ||82||
Adhikarana 45 (83) · Śloka 83
yadā śabdavahaṁ srōtō vāyurāvr̥tya tiṣṭhati |
śuddhaḥ ślēṣmānvitō vā'pi bādhiryaṁ tēna jāyatē ||83||
View original
यदा शब्दवहं स्रोतो वायुरावृत्य तिष्ठति |
शुद्धः श्लेष्मान्वितो वाऽपि बाधिर्यं तेन जायते ||८३||
bādhiryamāha- yadētyādi| śuddhaḥ kēvalaḥ| apiśabdādraktapittāvaraṇayōrupasaṅgrahaḥ| yadyapyayaṁ vyādhiḥ śālākyē'pi paṭhyatē, tathā'pyatrāpi paṭhanīyaḥ, vr̥ddhasammatatvāt||83||
Adhikarana 46 (84) · Śloka 84
hanuśaṅkhaśirōgrīvaṁ yasya bhindannivānilaḥ |
karṇayōḥ kurutē śūlaṁ karṇaśūlaṁ taducyatē ||84||
View original
हनुशङ्खशिरोग्रीवं यस्य भिन्दन्निवानिलः |
कर्णयोः कुरुते शूलं कर्णशूलं तदुच्यते ||८४||
karṇaśūlamāha- hanuśaṅkhētyādi||84||
Adhikarana 47 (85) · Śloka 85
āvr̥tya sakaphō vāyurdhamanīḥ śabdavāhinīḥ |
narān karōtyakriyakānmūkaminmiṇagadgadān ||85||
View original
आवृत्य सकफो वायुर्धमनीः शब्दवाहिनीः |
नरान् करोत्यक्रियकान्मूकमिन्मिणगद्गदान् ||८५||
jihvāgatavātarōgaṁ darśayannāha- āvr̥tyētyādi| āvr̥tya avarundhyētyarthaḥ| mūkō vacanarahitaḥ, minmiṇaḥ sānunāsikavāk, gadgadō'vyaktavāk||85||
Adhikarana 48 (86-87) · Śloka 87
adhō yā vēdanā yāti varcōmūtrāśayōtthitā |
bhindatīva gudōpasthaṁ sā tūnītyabhidhīyatē ||86||
gudōpasthōtthitā saiva pratilōmavisarpiṇī |
vēgaiḥ pakvāśayaṁ yāti pratitūnīti sā smr̥tā ||87||
View original
अधो या वेदना याति वर्चोमूत्राशयोत्थिता |
भिन्दतीव गुदोपस्थं सा तूनीत्यभिधीयते ||८६||
गुदोपस्थोत्थिता सैव प्रतिलोमविसर्पिणी |
वेगैः पक्वाशयं याति प्रतितूनीति सा स्मृता ||८७||
tūnīvātamāha- adhō yētyādi| bhindatīva gudōpasthamiti bhēdaṁ kurvatīva gudōpasthasyētyarthaḥ| pratilōmavisarpiṇī adha-utthitōrdhvagāminī| vēgairiti vēdanāvēgairmuhurmuhuḥ svabhāvōpaśamōpalakṣitaiḥ, ‘pratilōmaṁ pradhāvitā ’ iti kēcit||86-87||
Adhikarana 49 (88) · Śloka 88
sāṭōpamatyugrarujamādhmātamudaraṁ bhr̥śam |
ādhmānamiti jānīyādghōraṁ vātanirōdhajam ||88||
View original
साटोपमत्युग्ररुजमाध्मातमुदरं भृशम् |
आध्मानमिति जानीयाद्घोरं वातनिरोधजम् ||८८||
ādhmānamāha- sāṭōpamityādi| āṭōpaṁ sañcalanaṁ, tēna saha vartata iti sāṭōpam| udaramatra pakvāśayaḥ| ghōraṁ kaṣṭakāri||88||
Adhikarana 50 (89) · Śloka 89
vimuktapārśvahr̥dayaṁ tadēvāmāśayōtthitam |
pratyādhmānaṁ vijānīyāt kaphavyākulitānilam ||89||
View original
विमुक्तपार्श्वहृदयं तदेवामाशयोत्थितम् |
प्रत्याध्मानं विजानीयात् कफव्याकुलितानिलम् ||८९||
pratyādhmānamāha- vimuktētyādi| tadēva ādhmānamēva| āmāśayōtthitaṁ nābhistanāntarōtthitam| ata ēva hr̥dayapārśvayōrapyadhiṣṭhānamasya prāptaṁ nirasannāha- vimuktapārśvahr̥dayamiti| vyākulita āvr̥taḥ||89||
Adhikarana 51 (90-91) · Śloka 91
aṣṭhīlāvadghanaṁ granthimūrdhvamāyatamunnatam |
vātāṣṭhīlāṁ vijānīyādbahirmārgāvarōdhinīm ||90||
ēnāmēva rujāyuktāṁ vātaviṇmūtrarōdhinīm |
pratyaṣṭhīlāmiti vadējjaṭharē tiryagutthitām ||91||
View original
अष्ठीलावद्घनं ग्रन्थिमूर्ध्वमायतमुन्नतम् |
वाताष्ठीलां विजानीयाद्बहिर्मार्गावरोधिनीम् ||९०||
एनामेव रुजायुक्तां वातविण्मूत्ररोधिनीम् |
प्रत्यष्ठीलामिति वदेज्जठरे तिर्यगुत्थिताम् ||९१||
vātāṣṭhīlāmāha- aṣṭhīlāvadityādi| “aṣṭhīlā uttarāpathē dīrghavartulapāṣāṇaviśēṣaḥ” ityēkē, “carmakārāṇāṁ vartuladīrghā lauhī bhāṇḍiḥ” ityaparē| ghanaḥ saṁhatāvayavaḥ| āyatō dīrghaḥ| bahirmārgāṇi vātaviṇmūtrāṇi| anyē'tra ‘nābhēradhastāt sañjātaṁ calaṁ vā yadi vā'calam’ iti paṭhanti| pratyaṣṭhīlāmāha- ēnāmēvētyādi| ēnāmēva aṣṭhīlām| tiryagutthitatvēnāṣṭhīlāyāḥ sakāśāt pratyaṣṭhīlāyā bhēdaḥ| asyāgrē kēcidūrustambhaṁ paṭhanti, tanna, cikitsāyāṁ paṭhiṣyamāṇatvānnibandhakārāṇāmasammatatvācca||90-91||
Adhikarana puShpikA · Śloka 1
iti suśrutasaṁhitāyāṁ nidānasthānē vātavyādhinidānaṁ nāma prathamō'dhyāyaḥ ||1||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां निदानस्थाने वातव्याधिनिदानं नाम प्रथमोऽध्यायः ||१||
iti śrīḍalhaṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ nidānasthānē prathamō'dhyāyaḥ||1||