1. sarvabhūtacintāśārīram

Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2

athātaḥ sarvabhūtacintāśārīraṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1|| yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||

hētulakṣaṇapratipādakānnidānasthānādadhigatavyādhihētulakṣaṇasya vaidyasya cikitsāyā avasaraḥ, cikitsā cādhiṣṭhānaviśēṣajñānamantarēṇa na sambhavatītyadhiṣṭhānajñāpanāya śārīrasthānamārabhyatē| śārīrasthānē'pi pratipādyē ādau sarvaśarīrakāraṇānāṁ bhūtānāmēva cintā kartuṁ yujyata ityāha- athāta ityādi| sarvāṇi bhūtāni sthāvarajaṅgamāni, mahābhūtāni pr̥thivyādīni vā; tēṣāṁ cintā hētusvalakṣaṇakāryaiścintanaṁ; kuta utpannāni? kāni caiṣāṁ svalakṣaṇāni? kāni kāryāṇīti cintanaṁ; saiva yasminnadhyāyē'stīti matvarthē pūrvavacchapratyayamutpādya tallōpē prakr̥tibhāvaṁ ca pratipādya sarvabhūtacintēti niṣpādyatē, sarvabhūtacintā ca tacchārīraṁ cēti paścāt karmadhārayaḥ| gayī tu ‘sarvabhūtacintānāma śārīraṁ’ iti paṭhati||1-2||

Adhikarana 2 (3) · Śloka 3

sarvabhūtānāṁ kāraṇamakāraṇaṁ sattvarajastamōlakṣaṇamaṣṭarūpamakhilasya jagataḥ sambhavahēturavyaktaṁ nāma | tadēkaṁ bahūnāṁ kṣētrajñānāmadhiṣṭhānaṁ samudra ivaudakānāṁ bhāvānām ||3||

tatrādau hētucintāmāha- sarvabhūtānāmityādi| ēvambhūtamavyaktaṁ mūlaprakr̥tyaparaparyāyaṁ sarvabhūtānāṁ kāraṇamiti piṇḍārthaḥ| kiṁviśiṣṭam? akāraṇaṁ; na vidyatē kāraṇaṁ yasya tadakāraṇam, avikr̥tirūpaṁ na kasyacit kāryamityarthaḥ| svarūpaviśēṣaṇamāha- sattvarajastamōlakṣaṇaṁ; sattvarajastamaḥsvarūpam| punarapi kimbhūtamityāha- aṣṭarūpamiti| prakr̥tibhāvēnaivāvyaktaṁ mahānahaṅkāraḥ pañcatanmātrāṇītyaṣṭau rūpāṇi yasya tattathā; prakr̥titvaṁ cāṣṭānāmavyaktādīnāṁ sāṅkhyē'pi pratipāditamasti| śilāputrakanyāyēna rūpatvaṁ rupitvaṁ cāvyaktasya| avyaktaṁ mahānahaṅkāraḥ pañcabhūtānītyaṣṭau rūpāṇītyēkē; anyē tu dharmajñānavairāgyaiśvaryādharmājñānāvairāgyānaiśvaryāṇyaṣṭau rūpāṇyāhuḥ; aparē tu manōbuddhyahaṅkāramahābhūtānyāhuḥ| punarapi kimbhūtam? akhilasya jagataḥ sambhavahētuḥ abhivyaktikāraṇam| tatra sarvabhūtānāṁ kāraṇamityanēna kāryakāraṇayōstādātmyaṁ darśitam, akhilasya jagataḥ sambhavahēturityanēna cābhivyaktihētutvamiti na paunaruktyam| gayī tvanyathā vyākhyāti, yathā- sarvabhūtānāṁ kāraṇamityasyaiva bhāṣyaṁ nirdiśannāha- akhilasya jagataḥ sambhavahēturiti; anēnōpādānakāraṇatvamavyaktasya jagadutpattau pratipāditam| na vyajyatē smētyavyaktaṁ; prakr̥tiḥ pradhānaṁ mūlaprakr̥tiriti yāvadavyaktaparyāyāḥ| tat avyaktam; ēkaṁ śilāpaṭṭavadavivēcyāvayavaṁ, na punastridaṇḍavadvivēcyāvayavam| kṣētrajñānāṁ karmapuruṣāṇām| adhiṣṭhānaṁ śarīrabhāvāya viṣayaḥ| atrōpamānamāha- samudra ivētyādi| udakabhavā audakā nadīnadasarastaḍāgādayaḥ; anyē tvaudakā bhāvāścarācarā matsyapadmādaya ityāhuḥ||3||

Adhikarana 3 (4) · Śloka 4

tasmādavyaktānmahānutpadyatē talliṅga ēva | talliṅgācca mahatastallakṣaṇa ēvāhaṅkāra utpadyatē; sa trividhō vaikārikastaijasō bhūtādiriti | tatra vaikārikādahaṅkārāttaijasasahāyāttallakṣaṇānyēvaikādaśēndriyāṇyutpadyantē, tadyathā- śrōtratvakcakṣurjihvāghrāṇavāgghastōpasthapāyupādamanāṁsīti; tatra pūrvāṇi pañca buddhīndriyāṇi, itarāṇi pañca karmēndriyāṇi, ubhayātmakaṁ manaḥ; bhūtādērapi taijasasahāyāttallakṣaṇānyēva pañcatanmātrāṇyutpadyantē- śabdatanmātraṁ, sparśatanmātraṁ, rūpatanmātraṁ, rasatanmātraṁ, gandhatanmātramiti; tēṣāṁ viśēṣāḥ- śabdasparśarūparasagandhāḥ; tēbhyō bhūtāni- vyōmānilānalajalōrvyaḥ; ēvamēṣā tattvacaturviṁśatirvyākhyātā ||4||

nanu kathamēkamavyaktamanēkadharmaṇāṁ sarvabhūtānāṁ kāraṇamityāśaṅkyāvyaktāt sarvabhūtānāmutpattikramamāha- tasmādityādi| tasmāditi kṣētrajñādhiṣṭhitādavyaktāt| mahāniti buddhitattvaṁ, tattu sattvasamudrēkānnirmalasphaṭikōpalaprakhyaṁ cicchāyāsaṅkrāntiprāptacaitanyaṁ puruṣavannānātmakamadhyavasēyaviṣayaṁ niścitārthakāraṇamityarthaḥ| utpadyatē vyaktībhavati| talliṅga ēvēti sattvarajastamaḥsvabhāva ēva| talliṅgat sattvarajastamaḥsvabhāvāt| mahata iti buddhitattvāt| tallakṣaṇa ēvēti sattvarajastamaḥsvabhāva ēvētyarthaḥ| ahaṅkārō'bhimānavyāpāralakṣaṇaḥ| talliṅgāditi viśēṣaṇēna śuddhasattvasvarūpānmahattattvānnāhaṅkārasyōtpattiriti sūcyatē| tathā ca carakē'pyabhihitaṁ- “śuddhasattvasya yā śuddhā satyā buddhiḥ pravartatē| yayā bhinattyatibalaṁ mahāmōhamayaṁ tamaḥ|| sarvabhāvasvabhāvajñō yayā bhavati nispr̥haḥ| yayā nōpaityahaṅkāraṁ nōpāstē kāraṇaṁ yayā”- (ca. śā. 1) ityādi| vaikārikādisañjñāstu pūrvācāryaiḥ saṁvyavahārāya kr̥tāḥ| tatra vaikārikaḥ sāttvikaḥ, taijasō rājasaḥ, bhūtādistāmasaḥ| tasya trividhasyāpi kāryamāha- tatrētyādi| tatra sāttvikādahaṅkārādrājasasahāyāttamōmātrayā'nuviddhādēkādaśēndriyāṇi; tallakṣaṇāni prakāśalakṣaṇāni, sattvasya prakāśakatvāt| tānyahaṅkārādutpannānyāhaṅkārakārikāṇīti sāṅkhyē, vaidyakē tu bhautikāni| pūrvāṇi pañca śrōtrādīni buddhīndriyāṇi, buddhērāśrayatvāt; itarāṇi vākprabhr̥tīni karmēndriyāṇi, karmaṇa āśrayatvāttēṣām; ubhayātmakaṁ buddhyātmakaṁ karmātmakaṁ ca manaḥ, buddhīndriyāṇāṁ karmēndriyāṇāṁ ca manō'dhiṣṭhitānāmēva pravr̥ttēḥ| bhūtādēriti tāmasādahaṅkārādrājasasahāyāt sattvamātrayā'nuviddhāt| tallakṣaṇānyēva mōhādilakṣaṇānyēva| tatrānudbhūtasvabhāvāni bāhyēndriyāgrāhyāṇi śabdādīnyēva tanmātrāṇi, tāni ca yōgibhirēva grāhyāṇi| sā mātrā yasmin tattanmātram| tēṣāmityādi tēṣāṁ tanmātrāṇām| viśēṣā iti anubhavayōgyaiḥ sukhaduḥkhamōharūpairdharmairviśiṣyanta iti viśēṣāḥ śabdādayaḥ; tanmātrāṇi tvaviśēṣāṇi, yatastānyanubhavayōgyaiḥ sukhaduḥkhādibhirviśēṣṭuṁ na śakyantē, sūkṣmatvāt| tēbhyaḥ pañcabhyaḥ śabdatanmātrādibhya ēkōttaraparivr̥ddhyā vyōmādaya utpadyantē| tadyathā- śabdatanmātrācchabdaguṇaṁ vyōma, śabdatanmātrasahitāt sparśatanmātrācchabdasparśaguṇō vāyuḥ, śabdasparśatanmātrasahitādrūpatanmātrācchabdasparśarūpaguṇaṁ tējaḥ, śabdasparśarūpatanmātrasahitādrasatanmātrācchabdasparśarūparasaguṇā āpaḥ, śabdasparśarūparasatanmātrasahitādgandhatanmātrācchabdasparśarūparasagandhaguṇā pr̥thivī| patañjalimatānusāriṇaśca śabdādibhya ēva vyōmādīnāmutpattimicchanti| śabdādīnāṁ vyōmādimahābhūtaguṇānāṁ dharmiṇō'bhinnatvēna pr̥thaktvaṁ nirasyannaktasyōpasaṁhāramāha- ēvamityādi||4||

Adhikarana 4 (5) · Śloka 5

tatra buddhīndriyāṇāṁ śabdādayō viṣayāḥ; karmēndriyāṇāṁ yathāsaṅkhyaṁ vacanādānānandavisargaviharaṇāni ||5||

tatrētyādi| viṣayā grāhyāḥ| vacanādānānandavisargaviharaṇānītyatra viṣayā iti sambadhyatē; tēnōcyatē yattadvacanaṁ vaktavyamucyatē, ēvaṁ karmapratyayāntatvādādānamādātavyam, ānanda ānandanīyaṁ, visargō visarjitavyaṁ, viharaṇaṁ vihartavyaṁ sthānam||5||

Adhikarana 5 (6) · Śloka 6

avyaktaṁ mahānahaṅkāraḥ pañcatanmātrāṇi cētyaṣṭau prakr̥tayaḥ; śēṣāḥ ṣōḍaśa vikārāḥ ||6||

uktāyāstattvacaturviṁśatēruktamēva dharmāntaraṁ kvacit kiñcinnidarśayannāha- avyaktamityādi| prakr̥taya iti aparēṣāṁ kāraṇabhūtā; avyaktamiti vicchidya pāṭhaḥ kēvalahētubhāvēnāvyaktaṁ prakr̥tirēvēti bōdhanārtham| tanmātrāṇi cēti cakāraḥ prakr̥tayaścētyatra sambandhanīyaḥ| tēna mahadādayaḥ sapta kāryatvēna vikr̥tayō'pi| śēṣā iti ēkādaśēndriyāṇi pañcamahābhūtānīti ṣōḍaśavikārāḥ kāryāṇītyarthaḥ ||6||

Adhikarana 6 (7) · Śloka 7

svaḥ svaścaiṣāṁ viṣayō'dhibhūtaṁ; svayamadhyātmam; adhidaivatam- atha buddhērbrahmā, ahaṅkārasyēśvaraḥ, manasaścandramāḥ, diśaḥ śrōtrasya, tvacō vāyuḥ, sūryaścakṣuṣaḥ, rasanasyāpaḥ, pr̥thivī ghrāṇasya, vācō'gniḥ, hastayōrindraḥ, pādayōrviṣṇuḥ, pāyōrmitraḥ, prajāpatirupasthasyēti ||7||

asmiṁścaturviṁśatikē tattvarāśau prakāśakatvēna buddhyādayaḥ pradhānabhūtāḥ, atastē yatrasthaṁ prakāśyaṁ yatra sthitā yadanugrahēṇa ca prakāśayanti, tatprakāratrayamadhibhūtādibhēdēnāha- svaḥ sva ityādi| ēṣāṁ buddhyahaṅkāraśrōtrādibuddhīndriyāṇāṁ vāgādikarmēndriyāṇāṁ manasaśca svaḥ sva ātmīya ātmīyō viṣayō'dhyavasēyō'bhimantavyaḥ svakalpanīyādilakṣaṇō'dhibhūtam; adhibhūtaṁ bhūtēṣvadhi; bhūtāni mahābhūtāni prāṇinō vā| ētēna buddhyādēradhyavasāyādivyāpārasādhyō'dhyavasēyādiviṣayō bhūtēṣviti pratipāditam| kēcit ‘svaḥ sva ēṣāṁ viṣayō'dhibhūtasañjña’ iti vyākhyānayanti| svayamityādi ētāni buddhyādīni trayōdaśa svayamadhyātmam| ātmanyadhi adhyātmam; ātmaśabdō'tra svaśarīravacanaḥ, tēna svaśarīrē buddhyādikamātmanaḥ paramātmaparyāyasya vā yōgyō viṣayō'dhyātmam| anyē tu buddhyādikaṁ svayamadhyātmasañjñamiti vyākhyānayanti| adhidaivatamiti dēvatānāmadhikr̥tatvamadhidaivatam| tadēva buddhyādiṣu prakaṭīkarōti- atha buddhērbrahmētyādi| yā yā dēvatā viśvarūpasya viṣṇōravayavādutpannā sā sā tasyāvayavasyādhidaivatvamāpannā bōddhavyā| ayaṁ cādhibhūtādibhāvō vēdāntē'pi varṇitaḥ| yathā- buddhiradhyātmaṁ, bōddhavyamadhibhūtaṁ, brahmā'dhidaivatam; ahaṅkārō'dhyātmam, ahaṅkartavyamadhibhūtaṁ, rudrō'dhidaivataṁ; manō'dhyātmaṁ, mantavyamadhibhūtaṁ, candrō'dhidaivataṁ; śrōtramadhyātmaṁ, śrōtavyamadhibhūtaṁ, diśō'dhidaivataṁ; tvagadhyātmaṁ, sparśanīyamadhibhūtaṁ, vāyuradhidaivataṁ; cakṣuradhyātmaṁ, dr̥śyamadhibhūtaṁ, sūryō'dhidaivataṁ; rasanā'dhyātmaṁ, rasanīyamadhibhūtaṁ, varuṇō'dhidaivataṁ; ghrāṇamadhyātmaṁ, ghrātavyamadhibhūtaṁ, bhūmiradhidaivataṁ; vāgadhyātmaṁ, vaktavyamadhibhūtam, agniradhidaivataṁ; hastāvadhyātmam, ādātavyamadhibhūtam, indrō'dhidaivataṁ; pādāvadhyātmaṁ, gantavyamadhibhūtaṁ, viṣṇuradhidaivataṁ; pāyuradhyātmaṁ, visarjanīyamadhibhūtaṁ, mitrō'dhidaivataṁ; upasthō'dhyātmam, ānandanīyamadhibhūtaṁ, prajāpatiradhidaivatamityādi||7||

Adhikarana 7 (8) · Śloka 8

tatra sarva ēvācētana ēṣa vargaḥ, puruṣaḥ pañcaviṁśatitamaḥ kāryakāraṇasaṁyuktaścētayitā bhavati | satyapyacaitanyē pradhānasya puruṣakaivalyārthaṁ pravr̥ttimupadiśanti, kṣīrādīṁścātra hētūnudāharanti ||8||

tatra sarva ēvētyādi| sarva ēvaiṣa vargō'vyaktādikō'cētanaḥ, kāraṇasyāvyaktasyācētanatvēna tatkāryasya mahadādērapyacētanatvāt| puruṣaḥ pañcaviṁśatitamaḥ kāryakāraṇasaṁyukta iti kāryēṇa mahadādivikāragaṇēna, kāraṇēna mūlaprakr̥tyā, saṁyuktaḥ saṁyōgī| tasya kaivalyārthaṁ(rthāṁ) mōkṣārthaṁ(rthāṁ), pradhānasya mūlaprakr̥tēḥ, pravr̥ttimupadiśantyācāryāḥ| kathamacētanaḥ pravartata ityāha- kṣīrādīnityādi| yathā kṣīramajñaṁ vatsavivr̥ddhyarthaṁ pravartatē| ādiśabdācca yathaikāntē kamanīyakāminīsuratamahōtsavē tatsukhātiśayōtpādanārthamajñaṁ rētaḥ pravartatē, tadvadityarthaḥ||8||

Adhikarana 8 (9) · Śloka 9

ata ūrdhvaṁ prakr̥tipuruṣayōḥ sādharmyavaidharmyē vyākhyāsyāmaḥ | tadyathā- ubhāvapyanādī, ubhāvapyanantau, ubhāvapyaliṅgau, ubhāvapi nityau, ubhāvapyanaparau , ubhau ca sarvagatāviti; ēkā tu prakr̥tiracētanā triguṇā bījadharmiṇī prasavadharmiṇyamadhyasthadharmiṇī cēti, bahavastu puruṣāścētanāvantō'guṇā abījadharmāṇō'prasavadharmāṇō madhyasthadharmāṇaścēti ||9||

ata ityādi| prakr̥tiravyaktaṁ, puruṣa ātmā| sādharmyaṁ samānō dharmaḥ, vaidharmyaṁ visadr̥śō dharmaḥ, tē vyākhyāsyāmaḥ kathayiṣyāmaḥ| ubhāvapyaliṅgāviti na vidyatē liṅgaṁ yayōstāvaliṅgau| nityāviti ubhāvapi layaṁ kvacidapi na gacchata ityarthaḥ| na vidyatē'parō yābhyāṁ tāvanaparau , yatastāvēva prakr̥tipuruṣau mahadādibhyaḥ parau| sarvagatau sarvaṁ vyāpya sthitau| sādharmyamukttvā vaidharmyamāha- ēkētyādi| tayōrmadhyē ēkā prakr̥tiravyaktāparaparyāyā| sā ca triguṇā sattvarajastamōguṇā| sattvarajastamasāṁ guṇānāṁ sāmyāvasthāyāṁ sthitā sarvēṣāṁ mahadādivikārāṇāṁ bījabhāvēnāvasthitā bījadharmiṇītyucyatē; gayī tu saṁhārē bhūtēndriyatanmātrāhaṅkāramahadādīnāmādhārabhūtēti bījadharmiṇī| saiva sisr̥kṣuṇā vibhunā puruṣēṇa sārdhaṁ kṣōbhamāgamya sāmyāvasthātaḥ pracyutā mahadahaṅkārādikramēṇa carācarasya jagataḥ prasavitrīti prasavadharmiṇītyucyatē| amadhyasthadharmiṇīti sattvādiguṇarāśitayā sukhādirūpatvāt, sukhī hi sukhamabhilipsan duḥkhī duḥkhaṁ vidviṣan amadhyasthō bhavati; prakr̥tiśca sattvādirūpā, tatō'madhyasthā| bahava iti yugapanmaraṇāsambhavādanēkē puruṣāḥ, ‘pur’śabdēna mahadādikr̥taṁ sūkṣmaṁ liṅgaśarīramucyatē, tacca yōgināmēva dr̥śyaṁ, tatra puri śētē iti puruṣaḥ| aguṇā iti avidyamānasattvādiguṇāḥ| abījadharmāṇa iti mahadādīnāṁ mahāpralayē prakr̥tāviva tēṣvanavasthānāt| madhyasthadharmāṇa iti prītyaprītiviṣādāyōgēnēcchādvēṣaśūnyatvāt| taduktaṁ sāṅkhyē- “tasmāttu viparyāsāt siddhaṁ sākṣitvamasya puruṣasya| kaivalyaṁ mādhyasthyaṁ draṣṭr̥tvamakartr̥bhāvaśca”- (sāṁ. kā. 9) iti||9||-

Adhikarana 9 (10) · Śloka 10

tatra kāraṇānurūpaṁ kāryamiti kr̥tvā sarva ēvaitē viśēṣāḥ sattvarajastamōmayā bhavanti; tadañjanatvāttanmayatvācca tadguṇā ēva puruṣā bhavantītyēkē bhāṣantē ||10||

idānīmuktamēva tadupasaṁharannāha- tatrētyādi| kāraṇasya prakr̥tēranurūpaṁ sadr̥śaṁ kāryaṁ mahadādikam| viśēṣāḥ prakārā mahadādikāḥ| saṁyuktasya pañcaviṁśatitamasya puruṣasyāpi sattvādiguṇatvaṁ darśayannāha- tadañjanatvādityādi| tēṣāṁ sattvarajastamasāmañjanaṁ lakṣaṇaṁ vyaktirvā yēṣu tē tadañjanāḥ puruṣāḥ; sattvādilakṣaṇā ityarthaḥ, tēṣāṁ bhāvastattvaṁ, tasmāt| tadēva kuta ityāha- tanmayatvāditi|- sattvādimayatvāt| sattvādimayatvaṁ punaḥ puruṣāṇāṁ sattvādirūpē mahadādau pratibimbanāt; yathā- taḍāgōdakē pratibimbitō vidhustaḍāgōdakaprakampanēna prakampātmakaḥ kathyatē, ēvaṁ sattvādirūpē mahadādau pratibimbitāḥ puruṣāḥ sattvādimayā iva bhavanti, na tu vāstavaṁ sattvādimayatvaṁ; tādr̥śācca tanmayatvāttallakṣaṇatvēna tadguṇāḥ sukhinō duḥkhinō mūḍhāśca puruṣā bhavanti| gayī tu taiḥ sattvādibhirañjanaṁ vyaktiryasya mahadādēstattadañjanaṁ, tadasyāstīti matvarthīyō'kārapratyaya iti; tatsambandhāt puruṣasya sattvādibhirēvāñjanaṁ mahadādīnāṁ; kuta ityāha- tanmayatvāt; sattvādiprakr̥tikāraṇatvāt| tēṣāṁ tadañjanatvaṁ ca nirvikārasyāpi vikārivastusaṁyōgāt ; yathā sandhyārāgiravikaranikarasaṁyōgādaruṇagaganatalōpalambha iti| pūrvōktasya sarvasyāpyēkīyamatatvaṁ darśayannāha- ityēkē ityādi||10||

Adhikarana 10 (11) · Śloka 11

vaidyakē tu- svabhāvamīśvaraṁ kālaṁ yadr̥cchāṁ niyatiṁ tathā | pariṇāmaṁ ca manyantē prakr̥tiṁ pr̥thudarśinaḥ ||11||

svamataṁ darśayannāha- vaidyakē tvityādi| atraikē svabhāvavādinaḥ svabhāvaṁ sarvasya prakr̥tiṁ kāraṇamūcuḥ; tathāhi- “kaḥ kaṇṭakānāṁ prakarōti taikṣṇyaṁ, citraṁ vicitraṁ mr̥gapakṣiṇāṁ ca| mādhuryamikṣau, kaṭutāṁ marīcē, svabhāvataḥ sarvamidaṁ pravr̥ttam”- iti| īśvara ēvōrvī parvatatarvādērjantūnāṁ svarganarakādēśca kāraṇamityanyē| uktaṁ ca- “ajñō janturanīśō'yamātmanaḥ sukhaduḥkhayōḥ| īśvaraprēritō gacchēt svargaṁ narakamēva vā” iti| kāla ēva jagataḥ sr̥ṣṭisthitipralayanimittamiti kālakāraṇikāḥ; uktaṁ ca jyōtiḥśāstravidā śrīpatinā- “prabhavaviratimadhyajñānavandhyā nitāntaṁ viditaparamatattvā yatra tē yōginō'pi| tamahamiha nimittaṁ viśvajanmātyayānāmanumitamabhivandē bhagrahaiḥ kālamīśam”- iti| yō yatō bhavati tattannimittamiti yādr̥cchikāḥ; yathā- tr̥ṇāraṇinimittō vahniriti| pūrvajanmārjitau dharmādharmau niyatiḥ, saiva sarvasya kāraṇamiti niyativādinaḥ| pradhānamēva mahadahaṅkārādirūpatayā pariṇataṁ sarvasya nimittamiti pariṇāmavādinaḥ| ētat sarvamatrānumataṁ, sarvavēdapāriṣadatvādāyurvēdasya| suśrutācāryēṇāpi svabhāvādibhēdabhinnāyāḥ ṣaḍvidhāyā api prakr̥tērudāharaṇānyabhihitāni| tatra svabhāvasya tāvat kāraṇatvamāha- “aṅgapratyaṅganirvr̥ttiḥ svabhāvādēva jāyatē” (śā.3); punaśca “sannivēśaḥ śarīrāṇāṁ dantānāṁ patanōdbhavau| talēṣvasambhavō yaśca rōmṇāmētat svabhāvataḥ”- (śā.2) iti; punaścōktaṁ- “dhātuṣu kṣīyamāṇēṣu vardhētē dvāvimau sadā| svabhāvaṁ prakr̥tiṁ kr̥tvā nakhakēśāviti sthitiḥ” (śā.4) iti; punarapyāha- “nidrāhētustamaḥ sattvaṁ bōdhanē hēturucyatē| svabhāva ēva vā hēturgarīyānapi kīrtyatē”- (śā.4) iti; anyatrāpyuktaṁ- “svabhāvāllaghavō mudgāstathā lāvakapiñjalāḥ| svabhāvādguravō māṣā varāhamahiṣādayaḥ”- (ca.sū.27) iti| īśvarō'pi vahnirūpō jīvitādēḥ kāraṇatvēnōdāhr̥taḥ; tathāhi- “jāṭharō bhagavānagnirīśvarō'nnasya pācakaḥ| saukṣmyādrasānādadānō vivēktuṁ naiva śakyatē”|| (sū. 35); “agnimūlaṁ balaṁ puṁsāṁ balamūlaṁ hi jīvitam”- iti| kālastu śītōṣṇalakṣaṇaḥ; uktaṁ ca- “mahābhūtaviśēṣāṁstu śītōṣṇadvayabhēdataḥ| kāla ityadhyavasyanti nyāyamārgānusāriṇaḥ- ” iti; ayaṁ ca r̥tucaryādhyāyē dōṣāṇāṁ sañcayaprakōpōpaśamadvārēṇa hēturuktaḥ| yadr̥cchā punaralakṣita ākasmikapadārthāvirbhāvaḥ, uktaṁ ca “yadr̥cchayā cōpagatāni pākaṁ pākakramēṇōpacarēdvidhijñaḥ”- (ci.18) ityādi| niyatiratrāpi dharmādharmau, taddhētutvamāha- “brahmastrīsajjanavadhaparasvaharaṇādibhiḥ| karmabhiḥ pāparōgasya prāhuḥ kuṣṭhasya sambhavam” ||(ni.5); “karmajā vyādhayaḥ kēcit”- (u.40) iti cōktam| pariṇāmasya hētutvamāha- “jāṭharāgnēstu saṁyōgādyadudēti rasāntaram| rasānāṁ pariṇāmāntē sa vipāka iti smr̥taḥ” ||(vā. sū. 9) iti; “tā ēvauṣadhyaḥ kālapariṇāmāt pariṇatavīryā balavatyō hēmantē bhavantyāpaśca” (sū.6); “samyak pariṇatasyāhārasya sārō rasaḥ” (sū.14); “ēvaṁ bālānāmapi vayaḥpariṇāmācchukraprādurbhāvō bhavati”- (sū.14) iti| itthamētāḥ ṣaṭprakr̥tayō vaidyakānugatā darśitāḥ| nanu, svabhāvādayaḥ ṣaṭ padārthāḥ prakr̥tēraṣṭarūpāyāḥ paryāyāḥ syurathavā'nyārthābhidhāyitvēna bhinnārthāḥ? tatra bhinnārthatvē'pi vikalpadvayaṁ; kimētaiḥ svabhāvādibhirbhinnārthaiḥ kiñcit svabhāvēna kiñcidīśvarēṇētyēvamprakārēṇa militvā jagadārabhyatē? utaittē svabhāvādayaḥ pr̥thak pr̥thagēva viśvajananasamarthāḥ? ityanēkadhā vikalpamutpādya jējjhaṭācāryēṇaśvaraṁ vihāya svabhāvādayaḥ prakr̥tēraṣṭarūpāyāḥ paryāyatvēnābhihitāḥ| yattu vaidyakē “svabhāvamīśvaraṁ kālam”- ityādivākyēna vipuladarśibhiḥ svabhāvādīnāṁ bhinnamēva prakr̥titvaṁ pratipāditaṁ, tattathāsvarūpēṇa tēṣāmavabhāsanāt| paramārthatastu guṇatrayātmikā prakr̥tirēva kāraṇam| yataḥ svabhāvādayaścatvāraḥ prakr̥tipariṇāmasya dharmaviśēṣatayā prakr̥tāvēvāntarbhavanti| tathāhi- svabhāvastāvat sattvarajastamasāṁ tadvikārāṇāṁ pr̥thivyādimahābhūtānāṁ ca pariṇāmasya tādr̥śō viśēṣa iti prakr̥tipariṇāmādanyō na bhavati; niyatērapi pūrvakr̥tasadasatkarmarūpāyā rajōguṇapariṇāmalakṣaṇatvēna na prakr̥tēranyatvaṁ; kālō'pi candrārkādigatikriyālakṣaṇaḥ, tatra ca mahābhūtānāṁ pariṇāmaviśēṣācchītōṣṇādayō bhavanti, taduktaṁ- “mahābhūtaviśēṣāṁstu śītōṣṇadvayabhēdataḥ| kāla ityadhyavasyanti nyāyamārgānusāriṇaḥ”- iti, kriyātvēna rajōguṇapariṇāmatvānmahābhūtapariṇāmaviśēṣatvācca na kālasya prakr̥tēranyatvam; īśvaraśca pañcaviṁśatitamaḥ puruṣaḥ prakr̥tēḥ kṣōbhakatayā kāraṇatvēnōdāhr̥ta ēva; yadr̥cchā ca kādācitkatvādbhūtapariṇāmaviśēṣānnānyā| kiñcāsmiñ śāstrē prakr̥tipariṇāmātmakaṁ viśvaṁ paṭhyatē| tathāhi- “sāttvikaṁ kāyalakṣaṇaṁ, rājasaṁ kāyalakṣaṇaṁ” (śā.4) tathā ‘sattvabahulamākāśaṁ’ ityādi| gayī tvanyathā vyākhyāti; yathāvaidyakē tu vipuladarśinaḥ svabhāvādīnāṁ ṣaṇṇāṁ prakr̥titvaṁ pratipādayanti, tē ca svabhāvādayaḥ samuccayēna jagadutpattau kāraṇabhūtāḥ; tatrāpi prakr̥tipariṇāmasyōpādānakāraṇatvaṁ, svabhāvādīnāṁ ca pañcānāṁ nimittakāraṇatvamiti||11||

Adhikarana 11 (12-14) · Śloka 14

tanmayānyēva bhūtāni tadguṇānyēva cādiśēt | taiśca tallakṣaṇaḥ kr̥tsnō bhūtagrāmō vyajanyata ||12|| tasyōpayōgō'bhihitaścikitsāṁ prati sarvadā | bhūtēbhyō hi paraṁ yasmānnāsti cintā cikitsitē ||13|| yatō'bhihitaṁ- “tatsambhavadravyasamūhō bhūtādiruktaḥ” (sū.1); bhautikāni cēndriyāṇyāyurvēdē varṇyantē, tathēndriyārthāḥ ||14||

ēkīyamatēna kāraṇānurūpaṁ kāryamityādivākyāt kāraṇamayatvaṁ kāryasya pratipādya svamatē'pi kāraṇamayatvaṁ pratipādayannāha- tanmayānītyādi| tanmayānīti avakāśacalōṣṇadravakharasvabhāvādidharmaviśēṣākrāntaprakr̥tipariṇāmamayāni; bhūtānyākāśādīni; tadguṇānyēvēti sattvarajastamōguṇānyēvētyarthaḥ, sattvabahulamākāśamityādyuktatvāt| gayī tu ‘tatō jātāni bhūtāni’ iti paṭhitvā vyākhyāti- tataḥ svabhāvādēḥ, nimittakāraṇatvāt prakr̥tipariṇāmāccōpādānakāraṇāni bhūtānyākāśādīni tadguṇāni kāraṇaguṇāni| taiścētyādi| tairākāśādibhirbhūtaiḥ, tallakṣaṇō bhūtalakṣaṇaḥ, kr̥tsnaḥ samastaḥ, bhūtagrāmaḥ sthāvarajaṅgamātmakaḥ, vyajanyata vividhō janitaḥ| bhūtānāṁ pr̥thivyādīnāṁ punarlakṣaṇaṁ sthiragurukaṭhinatvamityādi, tallakṣaṇaśca sthāvarajaṅgamātmakō bhūtagrāmaḥ| tasya pañcamahābhūtārabdhasya bhūtagrāmasya parasparōpakāryōpakārakatvēna vyavasthitasya, upayōgaḥ prayōjanam, abhihitaḥ kathitaḥ, cikitsāṁ prati rōgāpanayanaṁ lakṣīkr̥tya, sarvadā nityagē āvasthikē ca kālē| kutaḥ? yasmāttēbhyaḥ pañcamahābhūtārabdhabhūtagrāmyēbhyaḥ paraṁ cikitsitē cintā nāsti| taduktamādyē'dhyāyē, “tatrāsmin pañcamahābhūtaśarīrisamavāyaḥ puruṣa ityucyatē; tasmin kriyā, sō'dhiṣṭānaṁ, kasmāt? lōkadvaividhyāt, lōkō hi dvividhaḥ- sthāvarō jaṅgamaśca, tasmin puruṣaḥ pradhānaṁ, tasyōpakaraṇamanyat”- (sū.1) iti| tēna pañcamahābhūtārabdhasyaiva bhūtagrāmasya cikitsōpakaraṇatvam| atō bhūtēbhyaḥ paraṁ yadavyaktādi tatra cintā'pi nāsti| ayamēvārthō'nyatrāpinirdiṣṭa iti darśayannāha- yata ityādi| ētatsūtraṁ bījādhyāyē vyākhyātam, atrāpi kiñcicchiṣyabōdhārthaṁ vyākhyāyatē- yatastasya puruṣasya sambhavadravyāṇi śukraśōṇitādīni tēṣāṁ samūhaḥ saṁyōgaviśēṣaḥ, kathambhūtaḥ? bhūtādiḥ bhūtaṁ pr̥thivyādikamādirmūlakāraṇaṁ yasya sa tathā| na paraṁ puruṣasambhavadravyasya bhūtāditvābhidhānādbhūtēbhyaḥ paraṁ cintā nāsti, kintvētasmādapītyāśaṅkyāha- bhautikāni cētyādi| indriyāṇi śravaṇasparśanarasanaghrāṇāni bhautikāni| tathā cōktaṁ pañcabhūtātmakatvē'pi- “khaṁ śrōtrē sparśanē vāyurdarśanē tēja utkaṭam| salilaṁ rasanē bhūmirghrāṇē tajjñairnirūpitam”- iti| indriyāṇāmarthāḥ śabdasparśarūparasagandhāḥ, tē cāyurvēdaśāstrē tathā bhautikā ityarthaḥ| uktaṁ ca- “śabdō vaihāyasaḥ, sparśō vāyavīyaḥ prakīrtitaḥ| rūpamāgnēyamāpyō'tra rasō, gandhastu pārthivaḥ” iti||12-14||

Adhikarana 12 (15) · Śloka 15

bhavati cātra- indriyēṇēndriyārthaṁ tu svaṁ svaṁ gr̥hṇāti mānavaḥ | niyataṁ tulyayōnitvānnānyēnānyamiti sthitiḥ ||15||

indriyāṇāmindriyārthānāṁ ca pāñcabhautikatvē'pi yasya bhūtasya yatra yatrēndriyē ādhikyaṁ tēna tēnēndriyēṇa tasya tasyaiva guṇāḥ śabdādayō gr̥hyanta iti darśayitumāha- indriyēṇētyādi| indriyēṇa cakṣurādinā rūpādikamātmīyamātmīyaṁ mānava upādattē; tadyathā- taijasaṁ cakṣustaijasamēva rūpamādattē, pārthivaṁ ghrāṇēndriyaṁ pārthivamēva gandhamādattē, ēvaṁ śēṣēṣvapi bōddhavyam| niyatamātmīyamēva kuta ityāha- tulyayōnitvāditi; ēkabhūtahētutvāt, bhūtaṁ hi svayōnimēvābhidhāvati jalamiva jalam| tamēva spaṣṭīkurvannāha- nānyēnānyamiti||15||

Adhikarana 13 (16) · Śloka 16

na cāyurvēdaśāstrēṣūpadiśyantē sarvagatāḥ kṣētrajñā nityāśca; asarvagatēṣu ca kṣētrajñēṣu nityapuruṣakhyāpakān hētūnudāharanti; āyurvēdaśāstrēṣvasarvagatāḥ kṣētrajñā nityāśca, tiryagyōnimānuṣadēvēṣu sañcaranti dharmādharmanimittaṁ; ta ētē'numānagrāhyāḥ paramasūkṣmāścētanāvantaḥ śāśvatā lōhitarētasōḥ sannipātēṣvabhivyajyantē, yatō'bhihitaṁ- ‘pañcamahābhūtaśarīrisamavāyaḥ puruṣaḥ’ (sū.1) iti; sa ēṣa karmapuruṣaścikitsādhikr̥taḥ ||16||

aparamapi sāṅkhyādibhyō bhēdamāyurvēdasyātmani darśayannāha- na cētyādi| kiṁ tarhyāyurvēdaśāstrēṣvasarvagatāḥ puruṣā upadiśyantē sattvōpādhivaśāt; sāṅkhyādiṣu punaḥ sarvagatā ēva kṣētrajñā upadiśyantē| ēvamāyurvēdapuruṣasya pradēśavartinō'pi nityatvaṁ syādityāha- nityāśca; ‘upadiśyantē’ iti śēṣaḥ| nityatvaṁ ca kathamityāha- asarvagatēṣvityādi| hētūniti sadakāraṇavannityamityādīn| tathāhi- sannātmā, sukhādiliṅgōpalambhāt; aviṣayō'kāraṇaśca, atō nityaḥ| tathāhi bhōjaḥ- “śubhāśubhābhyāṁ karmabhyāṁ prēraṇānmanasō gatēḥ| dēhāddēhāntaraṁ yāti krimivacchāśvatō'vyayaḥ|| nitya ityucyatē sadbhiḥ sannakāraṇavān yataḥ”- iti| tadēvōpasaṁharannāha- āyurvēdētyādi| asarvagatatvē'pi sarvayōnigamanaṁ nirdiśannāha- tiryagityādi| tatra bahuśaḥ saṁsaraṇē tiryagyōnīnāṁ prakr̥ṣṭatvam, atastēṣāṁ prāgupādānaṁ; tatō manuṣyanirdēśaḥ; dēvāstu kadācit kvacit sambhavantīti paścānnirdiṣṭāḥ| tatra prāyēṇādharmanimittaṁ tiryagyōnayaḥ, dharmādharmanimittaṁ manuṣyāḥ, dharmanimittaṁ dēvāḥ| nanu, kathamapratyakṣā apyātmānō'bhyupagamyanta ityāha- ta ētē'numānagrāhyā iti| sukhaduḥkhādyupalabdhirūpēṇa liṅgēnāvyabhicāriṇaitē ātmāna upalabdhārō'numātavyāḥ | pratyakṣapramāṇēnāpi kṣētrajñāḥ kathaṁ na gr̥hyantē? ityāha- paramasūkṣmā iti|- paramasūkṣmā hi paramāṇava iva santō'pi tē pratyakṣēṇa naivōpalabhyantē| cētanāvanta iti nityaṁ cētanāyuktāḥ| śāśvatā iti nityāḥ| kathaṁ tarhi jāyanta ityucyata ityāha- lōhitarētasōrityādi| ātmānaḥ paramasūkṣmāḥ pañcabhūtātmakayōḥ śukraśōṇitayōḥ sannipātēṣu saṁyōgēṣvabhivyajyantē| ēṣa ēva ca sūkṣmapuruṣāṇāṁ pañcamahābhūtānāṁ ca saṁyōgō vaidyakē ṣaḍdhātukaḥ puruṣaḥ paribhāṣitaḥ| kutaḥ paribhāṣita ityāśaṅkyādyādhyāyōktaṁ vākyaṁ darśayati- yata ityādi| tasya cikitsōpayōgitāṁ nidarśayannāha- sa ityādi| karmapuruṣa iti karmaphalabhāgityarthaḥ | tēna cikitsitakarmaphalamapyavāpnōtītyuktaṁ bhavati||16||

Adhikarana 14 (17) · Śloka 17

tasya sukhaduḥkhē icchādvēṣau prayatnaḥ prāṇāpānāvunmēṣanimēṣau buddhirmanaḥ saṅkalpō vicāraṇā smr̥tirvijñānamadhyavasāyō viṣayōpalabdhiśca guṇāḥ ||17||

idānīṁ tasyaiva karmapuruṣasya śarīrātmanōḥ saṁyōgakārakēṇa manasā saṁyōgē yē guṇā utpadyantē tānāha- tasyētyādi| tatra sukhaṁ svabhāvatō'nukūlavēdanīyaṁ; duḥkhaṁ svabhāvataḥ pratikūlavēdanīyam; icchā abhilāṣaḥ; dvēṣō'prītilakṣaṇaḥ; prayatnaḥ kāryārambhē utsāhaḥ; prāṇō vāyurvaktrasañcārī, apānaḥ pakvāśayasthitiradhōgamanaśīlaḥ; unmēṣanimēṣau cakṣuṣōrunmīlananimīlanē; buddhirniścayātmikā; manaḥ saṁśayātmakaṁ, tasya saṅkalpō manasaḥ karma; vicāraṇā punarūhāpōhābhyāṁ vastuvimarśaḥ; smr̥tiḥ pūrvānubhūtasyārthasya smaraṇaṁ; vijñānaṁ śilpaśāstrādibōdhaḥ; adhyavasāyō buddhērvyāpāraḥ; viṣayāṇāṁ śabdādīnāmupalabdhiravagatirviṣayōpalabdhiḥ| gayī tu sukhaṁ prītiḥ, duḥkhamaprītiḥ, icchā sukhahēturabhilāṣaḥ, dvēṣō duḥkhahēturmanaḥpratīghātaḥ , prayatnō manaḥ pravr̥ttikara utsāhaḥ, manaḥ saṅkalapātmakalakṣaṇaṁ, tasya saṅkalpō viṣayēṣu dōṣaguṇakalpanaṁ; śēṣaṁ samam| ētē karmapuruṣasya ṣōḍaśa guṇāḥ| ata ēva ‘kalā’ ityucyantē||17||

Adhikarana 15 (18) · Śloka 18

sāttvikāstu- ānr̥śaṁsyaṁ saṁvibhāgarucitā titikṣā satyaṁ dharma āstikyaṁ jñānaṁ buddhirmēdhā smr̥tirdhr̥tiranabhiṣaṅgaśca; rājasāstu- duḥkhabahulatā'ṭanaśīlatā'dhr̥tirahaṅkāra ānr̥tikatvamakāruṇyaṁ dambhō mānō harṣaḥ kāmaḥ krōdhaśca; tāmasāstu- viṣāditvaṁ nāstikyamadharmaśīlatā buddhērnirōdhō'jñānaṁ durmēdhastvamakarmaśīlatā nidrālutvaṁ cēti ||18||

puruṣaguṇānabhidhāya śēṣān sattvādiyuktasya manasō guṇānnirdiśannāha- sāttvikā ityādi| ānr̥śaṁsyam akrūrakarmakāritvam| saṁvibhāgarucitā saṁvibhajya bhōktumabhilāṣukatā| titikṣā kṣamā| satyaṁ bhūtahitaṁ tathyaṁ vacō vā| dharmaḥ kāyavāṅmanōbhiḥ sucaritam| asti dharmamōkṣaparalōkādikamiti buddhyā caratītyāstikaḥ, tadbhāva āstikyam| jñānam ātmajñānam| buddhiḥ tatkālaviṣayā| mēdhā granthāvadhāraṇaśaktiḥ| dhr̥tirmanasō niyamātmikā buddhiḥ| pūrvānubhūtasyārthasya smaraṇaṁ smr̥tiḥ| phalanirapēkṣayā buddhyā śrēyaḥkarmakaraṇamanabhiṣaṅgaḥ| rājasāstvityādi| adhr̥tirmanasō'dhīratā| ānr̥tikatvaṁ mithyāvacanaśīlatā; gayī tu ‘āvr̥ttikatvaṁ’ iti paṭhitvā manasaḥ śīlatētyāha | akāruṇyaṁ nirdayatvam| dambhaḥ kuhakavr̥ttitā| māna ātmanyutkarṣabuddhiḥ| ahaṅkārādayaḥ pūrvaṁ vyākhyātāḥ| gayī tu ‘aṭanaśīlatā’ ityatra ‘tāḍanaśīlatā’ iti paṭhati, ‘māna’ ityatra ‘mada’ iti paṭhati| tāmasāstvityādi| viṣādō'syāstīti viṣādī, tadbhāvō viṣāditvaṁ mūḍhatā| adharmē śīlaṁ svabhāvō yasya tadbhāvō'dharmaśīlatvam| durmēdhastvaṁ duṣṭabuddhitvam| akarmaśīlatā karmaṇyanutsāhaḥ||18||

Adhikarana 16 (19) · Śloka 19

āntarikṣāḥ- śabdaḥ śabdēndriyaṁ sarvacchidrasamūhō viviktatā ca; vāyavyāstu- sparśaḥ sparśēndriyaṁ sarvacēṣṭāsamūhaḥ sarvaśarīraspandanaṁ laghutā ca; taijasāstu- rūpaṁ rūpēndriyaṁ varṇaḥ santāpō bhrājiṣṇutā paktiramarṣastaikṣṇyaṁ śauryaṁ ca; āpyāstu- rasō rasanēndriyaṁ sarvadravasamūhō gurutā śaityaṁ snēhō rētaśca; pārthivāstu- gandhō gandhēndriyaṁ sarvamūrtasamūhō gurutā cēti ||19||

mahābhūtaguṇānnirdiśannāha- āntarikṣā ityādi| āntarikṣā ākāśabhūtaguṇāḥ| śabdēndriyaṁ śravaṇēndriyam| viviktatā śārīrāṇāṁ bhāvānāṁ sirāsnāyvasthipēśīprabhr̥tīnāṁ jātivyaktibhyāṁ mithaḥ pr̥thaktvaṁ; gayī tu ‘viviktatā’ ityasya sthānē ‘viriktatā’ iti paṭhati vyākhyānayati ca- viriktatā śārīrāṇāṁ bhāvānāṁ riktatā| vāyavyā ityādi| sparśēndriyaṁ tvak| sarvacēṣṭāsamūhō namanōnnamanādisarvakriyāsamūhaḥ, kāyavāṅmanaḥ kriyāsamūha ityanyē| spandanaṁ calanam| taijasāstvityādi| rūpaṁ lāvaṇyam| rūpēndriyaṁ cakṣuḥ| varṇō gaurādiḥ| santāpa auṣṇyam| bhrājiṣṇutā dīptatā| paktiḥ agnikr̥tā''hārapariṇatiḥ| amarṣaḥ krōdhaḥ| taikṣṇyam āśukriyā| śauryaṁ vikrāntatā| āpyāstvityādi| sarvadravasamūhaḥ dōṣadhātumalēṣu drutimaddravyanivahaḥ | pārthivāstvityādi| sarvamūrtasamūha dōṣadhātumalēṣu yaḥ kaścit kāṭhinyanivahaḥ||19||

Adhikarana 17 (20) · Śloka 20

tatra sattvabahulamākāśaṁ, rajōbahulō vāyuḥ, sattvarajōbahulō'gniḥ, sattvatamōbahulā āpaḥ, tamōbahulā pr̥thivīti ||20||

athākāśādibhūtānāṁ sattvādiguṇamayatvaṁ darśayannāha- tatrētyādi| sattvabahulamākāśaṁ prakāśakatvāt, rajōbahulō vāyuścalatvāt, sattvarajōbahulō'gniḥ prakāśakatvāccalatvācca, sattvatamōbahulā āpaḥ svacchatvāt prakāśakatvādgurutvādāvaraṇatvācca, tamōbahulā pr̥thivī atyantāvarakatvāt||20||

Adhikarana 18 (21) · Śloka 21

ślōkau cātra bhavataḥ- anyō'nyānupraviṣṭāni sarvāṇyētāni nirdiśēt | svē svē dravyē tu sarvēṣāṁ vyaktaṁ lakṣaṇamiṣyatē ||21||

anyō'nyētyādi| tatra śabdaguṇamākāśaṁ mārutē praviṣṭaṁ śabdasparśaguṇatvānmārutasya; ākāśamārutau tējasi praviṣṭau, śabdasparśarūpaguṇatvāttējasaḥ; ākāśamaruttējāṁsi tōyadravyē praviṣṭāni, śabdasparśarūparasaguṇatvāttōyasya; ākāśamaruttējastōyāni pr̥thivyāmanupraviṣṭāni, śabdasparśarūparasagandhaguṇatvāt pr̥thivyāḥ| ēvaṁ vyōmānilānalajalōrvīṇāṁ parasparamanupravēśakānupravēśyatvēnāvasthitānāmanyōnyānupraviṣṭatvamuktam| anyē punaranyō'nyānupraviṣṭatvamanyathā vyācakṣatē- tatrākāśē'pi bhūmiraṇurūpēṇāvasthitā, sūkṣmarūpatōyatējō'nugatamārutasya sañcaraṇādākāśē pavanadahanatōyānyapi bōddhavyāni| tathā vāyāvapyākāśaṁ vyavasthitaṁ vyāpakatvāt, “anuṣṇaśītasparśō'yaṁ dravyajñairvāyuriṣyatē| dāhakr̥ttējasā yuktaḥ śītakr̥t sōmasaṁśrayāt”- ityuktatvādvāyau tējō'mbunī api tiṣṭhataḥ, bhūrapyaṇunā viśēṣēṇa mārutē tiṣṭhati| tathā tējōdravyē'pyākāśaṁ vyavasthitaṁ vyāpakatvāt, pavanō'pi prēraṇātmakatvāt; tējōdravyē pānīyamapyanumīyatē kāryakāraṇōraikyāt, kāraṇaṁ tōyaṁ kāryaṁ ca tējaḥ, adbhyō'gnirityuktatvāt; bhūmirapi dhūmādirūpēṇa tējasi vyavasthitā| atha tōyadravyē'pyākāśaṁ vyavasthitaṁ, vyāpakatvāt; vāyurapi tōyē vyavasthitaḥ, taraṅgabudbudādikāraṇatvāt; vahnirapi tōyē vyavasthitaḥ, tata ēvōtpannatvāt, uktaṁ ca- “adbhyō'gnirbrahmataḥ kṣatramaśmanō lōhamutthitam| ēṣāṁ sarvatragaṁ tējaḥ svāsu yōniṣu śāmyati” iti; bhūmirapi tōyē'ṇurūpēṇāvasthitā| tathā pr̥thivyāmapyākāśapavanadahanatōyāni sthitānyēva, bhūmipravibhāgīyē pañcavidhāyā bhūmēḥ prōktatvāt| itthamākāśādibhūtānāmanyōnyānupraviṣṭatvamāhuḥ| vyaktēna tu lakṣaṇēna pārthivādivyapadēśaṁ darśayannāha- svē svē ityādi| svē svē svakīyē svakīyē dravyē, sarvēṣāmākāśādīnāṁ, vyaktaṁ lakṣaṇamiti ākāśadravyē tallakṣaṇaṁ vyaktamityādi bōddhavyam||21||

Adhikarana 19 (22) · Śloka 22

aṣṭau prakr̥tayaḥ prōktā vikārāḥ ṣōḍaśaiva tu | kṣētrajñaśca samāsēna svatantraparatantrayōḥ ||22||

aṣṭāvityādi| aṣṭau prakr̥tayaḥ- avyaktaṁ mahānahaṅkāraḥ pañcatanmātrāṇītyaṣṭau| vikārāḥ ṣōḍaśaivēti śrōtratvakcakṣurjihvāghrāṇavāgghastōpasthapāyupādamanāṁsītyēvamēkādaśēndriyāṇi, ākāśapavanadahanatōyabhūmaya iti pañcabhūtānītyēvaṁ ṣōḍaśa vikārāḥ| kṣētraṁ sthūlasūkṣmadēhaṁ jānātīti kṣētrajñaḥ puruṣaḥ| samāsēna saṅkṣēpēṇa| ēvaṁ pañcaviṁśatitattvānyuktāni| svatantrē śalyatantrē, paratantrē śālākyatantrē sāṅkhyē ca||22||

Adhikarana puShpikA · Śloka 1

iti suśrutasaṁhitāyāṁ śārīrasthānē sarvabhūtacintāśārīraṁ nāma prathamō'dhyāyaḥ ||1||

iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ śārīrasthānē prathamō'dhyāyaḥ||1||