Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaḥ sirāvarṇavibhaktiśārīraṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातः सिरावर्णविभक्तिशारीरं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
“marmasirāsnāyusandhyasthidhamanīḥ pariharan” (sū.5) ityādau marmānantaraṁ sirāṇāṁ nirdēśāt pratyēkamarmanirdēśaśārīrānantaraṁ sirāvarṇavibhāgaśārīrārambhō yujyata ityāha- athētyādi| vibhaktirvibhāgaḥ samudāyāt pr̥thakkaraṇamityarthaḥ| sirāṇāṁ vātādivahānāṁ tadvarṇānāṁ cāruṇanīlaśuklalōhitānāṁ vibhaktiryasmin śārīrē tattathāvidham||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
sapta sirāśatāni bhavanti; yābhiridaṁ śarīramārāma iva jalahāriṇībhiḥ kēdāra iva ca kulyābhirupasnihyatē'nugr̥hyatē cākuñcanaprasāraṇādibhirviśēṣaiḥ; drumapatrasēvanīnāmiva tāsāṁ pratānāḥ; tāsāṁ nābhirmūlaṁ, tataśca prasarantyūrdhvamadhastiryak ca ||3||
View original
सप्त सिराशतानि भवन्ति; याभिरिदं शरीरमाराम इव जलहारिणीभिः केदार इव च कुल्याभिरुपस्निह्यतेऽनुगृह्यते चाकुञ्चनप्रसारणादिभिर्विशेषैः; द्रुमपत्रसेवनीनामिव तासां प्रतानाः; तासां नाभिर्मूलं, ततश्च प्रसरन्त्यूर्ध्वमधस्तिर्यक् च ||३||
tāsāmaṇuśō'parisaṅkhyātānāmapi bhūyastvāśrayāṁ samudāyasaṅkhyāṁ nirdiśannāha- saptētyādi| tāsāṁ sarvāsāmapi sāmānyaṁ karma nirdiśannāha- yābhirityādi| yābhiḥ sirābhiḥ| ārāmō nānāvr̥kṣasamudāyaviśēṣaḥ| jalahāriṇībhiḥ praṇālībhiḥ, kulyābhiḥ kr̥trimālpasaridbhiḥ; ētaddr̥ṣṭāntadvayaṁ sthūlasūkṣmasirāprāpaṇārtham| upasnihyatē puṣṭiṁ nīyatē taruṇānāṁ śarīraṁ, vr̥ddhānāṁ śarīrapariṇāmāttēnōpasnēhēna śarīraṁ yāpyatē; uktaṁ ca- “sa ēvānnarasō vr̥ddhānāṁ jarāparipakvaśarīratvādaprīṇanō bhavati” (sū.14) iti| anugr̥hyatē paripālyatē| ākuñcanādibhirityatrādiśabdādbhāṣaṇasvapnāvabōdhādayō gr̥hyantē| sirāṇāṁ sūkṣmaviśēṣapradarśanāya dr̥ṣṭāntamāha- drumētyādi| pratānā vistārāḥ| tata iti nābhita ityarthaḥ||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
bhavataścātra ślōkau- yāvatyastu sirāḥ kāyē sambhavanti śarīriṇām |
nābhyāṁ sarvā nibaddhāstāḥ pratanvanti samantataḥ ||4||
View original
भवतश्चात्र श्लोकौ- यावत्यस्तु सिराः काये सम्भवन्ति शरीरिणाम् |
नाभ्यां सर्वा निबद्धास्ताः प्रतन्वन्ति समन्ततः ||४||
pratanvanti ūrdhvamadhastiryak ca kāyē iti sambadhyatē||4||
Adhikarana 4 (5) · Śloka 5
nābhisthāḥ prāṇināṁ prāṇāḥ prāṇānnābhirvyupāśritā |
sirābhirāvr̥tā nābhiścakranābhirivārakaiḥ ||5||
View original
नाभिस्थाः प्राणिनां प्राणाः प्राणान्नाभिर्व्युपाश्रिता |
सिराभिरावृता नाभिश्चक्रनाभिरिवारकैः ||५||
idānīṁ sirāṇāṁ prāṇānāṁ cādhārādhēyatvaṁ pratipādayannāha- nābhisthā ityādi| nābhisthā ityanēna nābhyāvarakāsu sirāsvavasthitāḥ| prāṇā iti sirāṇāṁ prāṇādhāratvaṁ pratipāditam||5||
Adhikarana 5 (6) · Śloka 6
tāsāṁ mūlasirāścatvāriṁśat; tāsāṁ vātavāhinyō daśa, pittavāhinyō daśa, kaphavāhinyō daśa, daśa raktavāhinyaḥ |
tāsāṁ tu vātavāhinīnāṁ vātasthānagatānāṁ pañcasaptatiśataṁ bhavati, tāvatya ēva pittavāhinyaḥ pittasthānē, kaphavāhinyaśca kaphasthānē, raktavāhinyaśca yakr̥tplīhnōḥ; ēvamētāni sapta sirāśatāni ||6||
View original
तासां मूलसिराश्चत्वारिंशत्; तासां वातवाहिन्यो दश, पित्तवाहिन्यो दश, कफवाहिन्यो दश, दश रक्तवाहिन्यः |
तासां तु वातवाहिनीनां वातस्थानगतानां पञ्चसप्ततिशतं भवति, तावत्य एव पित्तवाहिन्यः पित्तस्थाने, कफवाहिन्यश्च कफस्थाने, रक्तवाहिन्यश्च यकृत्प्लीह्नोः; एवमेतानि सप्त सिराशतानि ||६||
idānīṁ sirāpiṇḍamabhidhāya vibhajannāha- tāsāmityādi||6||
Adhikarana 6 (7) · Śloka 7
tatra vātavāhinyaḥ sirā ēkasmin sakthni pañcaviṁśatiḥ; ētēnētarasakthi bāhū ca vyākhyātau |
viśēṣatastu kōṣṭhē catustriṁśat; tāsāṁ gudamēḍhrāśritāḥ śrōṇyāmaṣṭau, dvē dvē pārśvayōḥ, ṣaṭ pr̥ṣṭhē, tāvatya ēvōdarē, daśa vakṣasi |
ēkacatvāriṁśajjatruṇa ūrdhvaṁ; tāsāṁ caturdaśa grīvāyāṁ, karṇayōścatasraḥ, nava jihvāyāṁ, ṣaṇ nāsikāyāṁ, aṣṭau nētrayōḥ, ēvamētat pañcasaptatiśataṁ vātavāhinīnāṁ sirāṇāṁ vyākhyātaṁ bhavati |
ēṣa ēva vibhāgaḥ śēṣāṇāmapi |
viśēṣatastu pittavāhinyō nētrayōrdaśa, karṇayōrdvē; ēvaṁ raktavahāḥ kaphavahāśca |
ēvamētāni sapta sirāśatāni savibhāgāni vyākhyātāni ||7||
View original
तत्र वातवाहिन्यः सिरा एकस्मिन् सक्थ्नि पञ्चविंशतिः; एतेनेतरसक्थि बाहू च व्याख्यातौ |
विशेषतस्तु कोष्ठे चतुस्त्रिंशत्; तासां गुदमेढ्राश्रिताः श्रोण्यामष्टौ, द्वे द्वे पार्श्वयोः, षट् पृष्ठे, तावत्य एवोदरे, दश वक्षसि |
एकचत्वारिंशज्जत्रुण ऊर्ध्वं; तासां चतुर्दश ग्रीवायां, कर्णयोश्चतस्रः, नव जिह्वायां, षण् नासिकायां, अष्टौ नेत्रयोः, एवमेतत् पञ्चसप्ततिशतं वातवाहिनीनां सिराणां व्याख्यातं भवति |
एष एव विभागः शेषाणामपि |
विशेषतस्तु पित्तवाहिन्यो नेत्रयोर्दश, कर्णयोर्द्वे; एवं रक्तवहाः कफवहाश्च |
एवमेतानि सप्त सिराशतानि सविभागानि व्याख्यातानि ||७||
vātādivahāḥ sirāḥ sāmānyataḥ saṅkhyayā'bhidhāya pratyaṅgavibhāgēna tā ēva pratipādayitumāha- tatra vātavāhinya ityādi| kōṣṭhē catustriṁśaditi yāḥ pratipāditāstāsāṁ vivaraṇamāha- tāsāmityādi| ēkacatvāriṁśajjatruṇa ūrdhvamityuddiṣṭānāṁ vivaraṇamāha- tāsāṁ caturdaśētyādi| pañcasaptatiśatamiti pañcasaptatyadhikaṁ śatamityarthaḥ| ēṣa ityādi| ēṣa ēva vibhāgaḥ pūrvōktō vātavāhisirāvibhāga ityarthaḥ| śēṣāṇāmiti pittaślēṣmaraktavahānāmityarthaḥ| ētēna pittādivāhinīnāmapi sirāṇāṁ pratyēkaṁ pañcasaptatyadhikaṁ śataṁ bhavatītyuktam| upasaṁhāramāha- ēvamityādi||7||
Adhikarana 7 (8-15) · Śloka 15
bhavanti cātra- kriyāṇāmapratīghātamamōhaṁ buddhikarmaṇām |
karōtyanyān guṇāṁścāpi svāḥ sirāḥ pavanaścaran ||8||
yadā tu kupitō vāyuḥ svāḥ sirāḥ pratipadyatē |
tadā'sya vividhā rōgā jāyantē vātasambhavāḥ ||9||
bhrājiṣṇutāmannarucimagnidīptimarōgatām |
saṁsarpat svāḥ sirāḥ pittaṁ kuryāccānyān guṇānapi ||10||
yadā prakupitaṁ pittaṁ sēvatē svavahāḥ sirāḥ |
tadā'sya vividhā rōgā jāyantē pittasambhavāḥ ||11||
snēhamaṅgēṣu sandhīnāṁ sthairyaṁ balamudīrṇatām |
karōtyanyān guṇāṁścāpi balāsaḥ svāḥ sirāścaran ||12||
yadā tu kupitaḥ ślēṣmā svāḥ sirāḥ pratipadyatē |
tadā'sya vividhā rōgā jāyantē ślēṣmasambhavāḥ ||13||
dhātūnāṁ pūraṇaṁ varṇaṁ sparśajñānamasaṁśayam |
svāḥ sirāḥ sañcaradraktaṁ kuryāccānyān guṇānapi ||14||
yadā tu kupitaṁ raktaṁ sēvatē svavahāḥ sirāḥ |
tadā'sya vividhā rōgā jāyantē raktasambhavāḥ ||15||
View original
भवन्ति चात्र- क्रियाणामप्रतीघातममोहं बुद्धिकर्मणाम् |
करोत्यन्यान् गुणांश्चापि स्वाः सिराः पवनश्चरन् ||८||
यदा तु कुपितो वायुः स्वाः सिराः प्रतिपद्यते |
तदाऽस्य विविधा रोगा जायन्ते वातसम्भवाः ||९||
भ्राजिष्णुतामन्नरुचिमग्निदीप्तिमरोगताम् |
संसर्पत् स्वाः सिराः पित्तं कुर्याच्चान्यान् गुणानपि ||१०||
यदा प्रकुपितं पित्तं सेवते स्ववहाः सिराः |
तदाऽस्य विविधा रोगा जायन्ते पित्तसम्भवाः ||११||
स्नेहमङ्गेषु सन्धीनां स्थैर्यं बलमुदीर्णताम् |
करोत्यन्यान् गुणांश्चापि बलासः स्वाः सिराश्चरन् ||१२||
यदा तु कुपितः श्लेष्मा स्वाः सिराः प्रतिपद्यते |
तदाऽस्य विविधा रोगा जायन्ते श्लेष्मसम्भवाः ||१३||
धातूनां पूरणं वर्णं स्पर्शज्ञानमसंशयम् |
स्वाः सिराः सञ्चरद्रक्तं कुर्याच्चान्यान् गुणानपि ||१४||
यदा तु कुपितं रक्तं सेवते स्ववहाः सिराः |
तदाऽस्य विविधा रोगा जायन्ते रक्तसम्भवाः ||१५||
idānīṁ vātādivahasirāsu vātādīnāṁ prakr̥tibhūtānāṁ prākr̥taṁ karma vikr̥tibhūtānāṁ vaikr̥taṁ ca karma nirdiśannāha- kriyāṇāmityādi| kriyāṇāṁ kāyakriyāṇāṁ prasāraṇākuñcanādīnāṁ, vākkriyāṇāṁ bhāṣitādīnām| apratīghātam apratihananam| buddhikarmaṇāmiti pañcānāṁ buddhīndriyāṇāṁ, manasō buddhēśca svē svē viṣayē prākr̥tāyāṁ pravr̥ttau mōhasyābhāvaṁ karōti| anyān guṇān “tatra praspandanōdvahanapūraṇa” (sū.15) ityādikān| bhrājiṣṇutāṁ dīptimattvam| saṁsarpat gacchat| anyān guṇān “rāgapaktyōja” (sū.15) ityādikān| yadētyādi| anyān guṇān sandhiślēṣaṇādikān| yadā tvityādi| anyān guṇān “raktaṁ varṇaprasādaṁ” (sū.15) ityādyuktān||8-15||
Adhikarana 8 (16) · Śloka 16
na hi vātaṁ sirāḥ kāścinna pittaṁ kēvalaṁ tathā |
ślēṣmāṇaṁ vā vahantyētā ataḥ sarvavahāḥ smr̥tāḥ ||16||
View original
न हि वातं सिराः काश्चिन्न पित्तं केवलं तथा |
श्लेष्माणं वा वहन्त्येता अतः सर्ववहाः स्मृताः ||१६||
prākr̥tavātādivahānāmapi sirāṇāṁ sarvatra sarvakāryōpalambhāt sarvavahatvaṁ darśayannāha- na hi vātamityādi||16||
Adhikarana 9 (17) · Śloka 17
praduṣṭānāṁ hi dōṣāṇāṁ mūrcchitānāṁ pradhāvatām |
dhruvamunmārgagamanamataḥ sarvavahāḥ smr̥tāḥ ||17||
View original
प्रदुष्टानां हि दोषाणां मूर्च्छितानां प्रधावताम् |
ध्रुवमुन्मार्गगमनमतः सर्ववहाः स्मृताः ||१७||
idānīṁ prakupitavātādivahānāmapi sirāṇāṁ sarvavahatvaṁ darśayannāha- praduṣṭānāmityādi| mūrcchitānāmiti parasparaṁ miśritānāmityarthaḥ||17||
Adhikarana 10 (18) · Śloka 18
tatrāruṇā vātavahāḥ pūryantē vāyunā sirāḥ |
pittāduṣṇāśca nīlāśca, śītā gauryaḥ sthirāḥ kaphāt asr̥gvahāstu rōhiṇyaḥ sirā nātyuṣṇaśītalāḥ ||18||
View original
तत्रारुणा वातवहाः पूर्यन्ते वायुना सिराः |
पित्तादुष्णाश्च नीलाश्च, शीता गौर्यः स्थिराः कफात् असृग्वहास्तु रोहिण्यः सिरा नात्युष्णशीतलाः ||१८||
sirāvibhaktiṁ pratipādya tadvarṇavibhaktiṁ pratipādayannāha- tatrētyādi||18||
Adhikarana 11 (19-21) · Śloka 21
ata ūrdhvaṁ pravakṣyāmi na vidhyēdyāḥ sirā bhiṣak |
vaikalyaṁ maraṇaṁ cāpi vyadhāttāsāṁ dhruvaṁ bhavēt ||19||
sirāśatāni catvāri vidyācchākhāsu buddhimān |
ṣaṭtriṁśacca śataṁ kōṣṭhē catuḥṣaṣṭaṁ ca mūrdhani ||20||
śākhāsu ṣōḍaśa sirāḥ kōṣṭhē dvātriṁśadēva tu |
pañcāśajjatruṇaścōrdhvamavyadhyāḥ parikīrtitāḥ ||21||
View original
अत ऊर्ध्वं प्रवक्ष्यामि न विध्येद्याः सिरा भिषक् |
वैकल्यं मरणं चापि व्यधात्तासां ध्रुवं भवेत् ||१९||
सिराशतानि चत्वारि विद्याच्छाखासु बुद्धिमान् |
षट्त्रिंशच्च शतं कोष्ठे चतुःषष्टं च मूर्धनि ||२०||
शाखासु षोडश सिराः कोष्ठे द्वात्रिंशदेव तु |
पञ्चाशज्जत्रुणश्चोर्ध्वमव्यध्याः परिकीर्तिताः ||२१||
tatra vyadhyāvyadhyavibhāgajñānāya pūrvōktāni saptasirāśatāni ṣaḍaṅgēṣvanūdya pratijñātā avyadhyāḥ sirāḥ prāha- sirāśatānītyādi| sirāśatāni catvārīti ēkaikaśākhāgatavātādivahānāṁ sirāṇāṁ pañcaviṁśatyā catvāri śatāni bhavanti| catuḥṣaṣṭaṁ cēti śatamityatrāpi yōjanīyaṁ, tēna catuḥṣaṣṭyadhikaṁ śataṁ mūrdhani jñātavyam||19-21||
Adhikarana 12 (22) · Śloka 22
tatra sirāśatamēkasmin sakthni bhavati; tāsāṁ jāladharā tvēkā, tisraścābhyantarāḥ- tatrōrvīsañjñē dvē, lōhitākṣasañjñā caikā, tāstvavyadhyāḥ; ētēnētarasakthi bāhū ca vyākhyātau; ēvamaśastrakr̥tyāḥ ṣōḍaśa śākhāsu |
dvātriṁśacchrōṇyāṁ, tāsāmaṣṭāvaśastrakr̥tyāḥ- dvē dvē viṭapayōḥ , kaṭīkataruṇayōśca; aṣṭāvaṣṭāvēkaikasmin pārśvē, tāsāmēkaikāmūrdhvagāṁ pariharēt, pārśvasandhigatē ca dvē; catasrō viṁśatiśca pr̥ṣṭhē pr̥ṣṭhavaṁśamubhayataḥ, tāsāmūrdhvagāminyau dvē dvē pariharēdbr̥hatīsirē; tāvatya ēvōdarē, tāsāṁ mēḍhrōpari rōmarājīmubhayatō dvē dvē pariharēt; catvāriṁśadvakṣasi, tāsāṁ caturdaśāśastrakr̥tyāḥ- hr̥dayē dvē, dvē dvē stanamūlē, stanarōhitāpalāpastambhēṣūbhayatō'ṣṭau; ēvaṁ dvātriṁśadaśastrakr̥tyāḥ pr̥ṣṭhōdarōraḥsu bhavanti |
catuḥṣaṣṭaṁ sirāśataṁ jatruṇa ūrdhvaṁ bhavati; tatra ṣaṭpañcāśacchirōdharāyāṁ , tāsāmaṣṭau catasraśca marmasañjñāḥ pariharēt, dvē kr̥kāṭikayōḥ, dvē vidhurayōḥ, ēvaṁ grīvāyāṁ ṣōḍaśāvyadhyāḥ; hanvōrubhayatō'ṣṭāvaṣṭau, tāsāṁ tu sandhidhamanyau dvē dvē pariharēt; ṣaṭtriṁśajjihvāyāṁ, tāsāmadhaḥ ṣōḍaśāśastrakr̥tyāḥ, rasavahē dvē, vāgvahē ca dvē; dvirdvādaśa nāsāyāṁ, tāsāmaupanāsikyaścatasraḥ pariharēt, tāsāmēva ca tālunyēkāṁ mr̥dāvuddēśē; aṣṭatriṁśadubhayōrnētrayōḥ , tāsāmēkaikāmapāṅgayōḥ pariharēt; karṇayōrdaśa, tāsāṁ śabdavāhinīmēkaikāṁ pariharēt; nāsānētragatāstu lalāṭē ṣaṣṭiḥ, tāsāṁ kēśāntānugatāścatasra, āvartayōrēkaikā, sthapanyāṁ caikā parihartavyā; śaṅkhayōrdaśa, tāsāṁ śaṅkhasandhigatāmēkaikāṁ pariharēt; dvādaśa mūrdhni, tāsāmutkṣēpayōrdvē pariharēt, sīmantēṣvēkaikām, ēkāmadhipatāviti; ēvamaśastrakr̥tyāḥ pañcāśajjatruṇa ūrdhvamiti ||22||
View original
तत्र सिराशतमेकस्मिन् सक्थ्नि भवति; तासां जालधरा त्वेका, तिस्रश्चाभ्यन्तराः- तत्रोर्वीसञ्ज्ञे द्वे, लोहिताक्षसञ्ज्ञा चैका, तास्त्वव्यध्याः; एतेनेतरसक्थि बाहू च व्याख्यातौ; एवमशस्त्रकृत्याः षोडश शाखासु |
द्वात्रिंशच्छ्रोण्यां, तासामष्टावशस्त्रकृत्याः- द्वे द्वे विटपयोः , कटीकतरुणयोश्च; अष्टावष्टावेकैकस्मिन् पार्श्वे, तासामेकैकामूर्ध्वगां परिहरेत्, पार्श्वसन्धिगते च द्वे; चतस्रो विंशतिश्च पृष्ठे पृष्ठवंशमुभयतः, तासामूर्ध्वगामिन्यौ द्वे द्वे परिहरेद्बृहतीसिरे; तावत्य एवोदरे, तासां मेढ्रोपरि रोमराजीमुभयतो द्वे द्वे परिहरेत्; चत्वारिंशद्वक्षसि, तासां चतुर्दशाशस्त्रकृत्याः- हृदये द्वे, द्वे द्वे स्तनमूले, स्तनरोहितापलापस्तम्भेषूभयतोऽष्टौ; एवं द्वात्रिंशदशस्त्रकृत्याः पृष्ठोदरोरःसु भवन्ति |
चतुःषष्टं सिराशतं जत्रुण ऊर्ध्वं भवति; तत्र षट्पञ्चाशच्छिरोधरायां , तासामष्टौ चतस्रश्च मर्मसञ्ज्ञाः परिहरेत्, द्वे कृकाटिकयोः, द्वे विधुरयोः, एवं ग्रीवायां षोडशाव्यध्याः; हन्वोरुभयतोऽष्टावष्टौ, तासां तु सन्धिधमन्यौ द्वे द्वे परिहरेत्; षट्त्रिंशज्जिह्वायां, तासामधः षोडशाशस्त्रकृत्याः, रसवहे द्वे, वाग्वहे च द्वे; द्विर्द्वादश नासायां, तासामौपनासिक्यश्चतस्रः परिहरेत्, तासामेव च तालुन्येकां मृदावुद्देशे; अष्टत्रिंशदुभयोर्नेत्रयोः , तासामेकैकामपाङ्गयोः परिहरेत्; कर्णयोर्दश, तासां शब्दवाहिनीमेकैकां परिहरेत्; नासानेत्रगतास्तु ललाटे षष्टिः, तासां केशान्तानुगताश्चतस्र, आवर्तयोरेकैका, स्थपन्यां चैका परिहर्तव्या; शङ्खयोर्दश, तासां शङ्खसन्धिगतामेकैकां परिहरेत्; द्वादश मूर्ध्नि, तासामुत्क्षेपयोर्द्वे परिहरेत्, सीमन्तेष्वेकैकाम्, एकामधिपताविति; एवमशस्त्रकृत्याः पञ्चाशज्जत्रुण ऊर्ध्वमिति ||२२||
kāstā avyadhyāḥ? ityāha- tatra sirāśatamityādi| jāladharā iti jālānīva jālāni māṁsasirāsnāyvasthisandhijāni kūrcaśirōvyāpīni tāni dhārayanti yāstā jāladharā ityarthaḥ| kāstāstisrō'bhyantarā ityāha- tatrōrvīsañjñē dvē ityādi| dvē api tē urvīsañjñē atisānnidhyāt prāṅmarmavibhāgīyē śārīrē urvīsañjñaikamarmatayā nirdiṣṭē| kaṭīkataruṇayōścēti atrāpi dvē dvē iti sambandhaḥ| pārśvasandhigatē dvē iti jaghanapārśvamadhyayōryē pārśvasandhisañjñakē marmaṇī tatsañjñāṁ prāptē dvē| catasra ityādi| pr̥ṣṭhagatacaturviṁśatisirāsu madhyē dvē dvē br̥hatīsirē pariharēdityarthaḥ| tāvatya iti caturviṁśatirityarthaḥ| catvāriṁśadityādi| ubhayatō'ṣṭāviti ubhayatrētyarthē ubhayata iti stanamūlādiṣu yōjanīyaṁ, tēnōbhayatra stanamūlē vāmadakṣiṇāśritē dvē dvē iti catasraḥ| tathōbhayatra stanarōhitāpalāpastambhēṣvaṣṭau; tatra stanarōhitayōrdvē dvē, apalāpayōrēkaikā, apastambhayōrapyēkaikā, ēvamaṣṭāvityarthaḥ| upasaṁhāramāha- ēvamityādi| pr̥ṣṭhōdarōraḥsvityatra pr̥ṣṭhaśabdēna śrōṇipārśvānāmapi grahaṇaṁ; tēna śrōṇigatā aṣṭau, pārśvagatā ēkaikā, catasraḥ pr̥ṣṭhē, catasra udarē, caturdaśa vakṣasi, ēvaṁ dvātriṁśadavyadhyāḥ| catuḥṣaṣṭamityādi| catuḥṣaṣṭaṁ sirāśatamiti catuḥṣaṣṭyadhikaṁ sirāśatamityarthaḥ| tatrēti catuḥṣaṣṭyadhikasirāśatamadhyē| aṣṭau catasraśca marmasañjñā iti tatrāṣṭau mātr̥kāḥ, dvē nīlē, dvē ca manyē, ētā dvādaśa marmasañjñā ityarthaḥ; tathā dvē kr̥kāṭikayōḥ, dvē vidhurayōḥ, ēvaṁ grīvāyāṁ ṣōḍaśāvyadhyāḥ| gayī tu vātādivahānāṁ caturbhiraṣṭakaidvātriṁśadgrīvāyāṁ, tatra ṣōḍaśāvyadhyā iti pratipādayati| sandhidhamanyāviti hanusandhidhamanyāvityarthaḥ| hanvōḥ ṣōḍaśa sirā grīvāsirāsvēvāntarbhavantītyatō na pr̥thaggaṇanīyāḥ| gayī tu “hanugatāḥ pr̥thagēva ṣōḍaśa, tatra dvē sandhibandhanakarmaṇī pariharēt” ityāha| ṣaṭtriṁśadityādi| tāsāmadhaḥ ṣōḍaśēti tāsāṁ jihvāgataṣaṭtriṁśatsirāṇāṁ madhyē'dhōjihvāyāḥ ṣōḍaśasirā bhavanti, śēṣā viṁśatiśca jihvāyā ūrdhvaṁ bhavanti| aśastrakr̥tyā rasavahē vāgvahē cēti rasavahē dvē, vāgvahē ca dvē| gayī tu “aṣṭāviṁśatirjihvāyāṁ, tāsu rasavāhinyaḥ ṣaḍaśastrakr̥tyāḥ” iti brūtē| dvirdvādaśēti caturviṁśatirityarthaḥ| aupanāsikyaḥ nāsāsamīpavartinyaḥ| mr̥dāvuddēśē iti ghaṇṭāsamīpē ityarthaḥ| gayī tu “ṣōḍaśa nāsāyāṁ, tāsu pañcāvyadhyā” ityāha| aṣṭatriṁśaditi gayī tu “caturviṁśatirubhayōrnētrayōḥ; tāsāmēkaikāmapāṅgayōḥ pariharēt” ityācaṣṭē| karṇayōrityādi gayī tu “karṇayōḥ ṣōḍaśa, tāsāmēkaikāṁ śabdavahāṁ pariharēt” iti brūtē| nāsānētrētyādi yāścaturviṁśatirnāsāgatā yāśca ṣaṭtriṁśannētragatāstā ēva ṣaṣṭirlalāṭē jñātavyāḥ, atō na pr̥thaggaṇanīyāḥ | kēśāntānugatā iti āvartamarmasamīpakēśāntānugatā ityarthaḥ| gayī tu “lalāṭasthitābhiḥ sirābhiḥ saha nāsānētragatāḥ sirā lalāṭē ṣaṣṭiḥ, tāsu saptāvyadhyāḥ” iti brūtē| śaṅkhayōrityādi| śaṅkhayōrdaśēti ētā api nāsānētragatā bōddhavyāḥ, atō na pr̥thaggaṇanīyāḥ| gayī tu śaṅkhayōraṣṭau pr̥thagēva paṭhati; tāsu dvē śaṅkhasandhigatē avyadhyē, iti pratipādayati| dvādaśa mūrdhnītyādi| sīmantēṣu pañcasvēkaikāṁ pariharēt, tathā'dhipatāvēkāṁ pariharēt, ētāsāmapi nāsānētragatatvāt pr̥thaggaṇanā na kartavyā| gayī tu mūrdhni pr̥thagēva dvādaśa paṭhitvā tāsvaṣṭāvavyadhyā ityāha||22||
Adhikarana 13 (23) · Śloka 23
bhavati cātra- vyāpnuvantyabhitō dēhaṁ nābhitaḥ prasr̥tāḥ sirāḥ |
pratānāḥ padminīkandādbisādīnāṁ yathā jalam ||23||
View original
भवति चात्र- व्याप्नुवन्त्यभितो देहं नाभितः प्रसृताः सिराः |
प्रतानाः पद्मिनीकन्दाद्बिसादीनां यथा जलम् ||२३||
idānīṁ sarvatra sirāsambhavatvēna vyākhyātasaṅkhyāvyabhicārō'stīti darśayannāha- vyāpnuvantītyādi| yathā bisādīnāṁ pratānā vistārā padminīkandāt prasr̥tā jalaṁ vyāpnuvanti, tathā nābhitaḥ prasr̥tāḥ sirāḥ sarvataḥ śarīraṁ vyāpnuvanti||23||
Adhikarana puShpikA · Śloka 7
iti suśrutasaṁhitāyāṁ śārīrasthānē sirāvarṇavibhaktiśārīraṁ nāma saptamō'dhyāyaḥ ||7||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां शारीरस्थाने सिरावर्णविभक्तिशारीरं नाम सप्तमोऽध्यायः ||७||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ śārīrasthānē saptamō'dhyāyaḥ||7||