Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō'dhyayanasampradānīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातोऽध्ययनसम्प्रदानीयमध्यायं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
athāta ityādi| adhīyata ityadhyayanaṁ śāstram| samyak pravibhajya dānaṁ sampradānam||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
prāgabhihitaṁ saviṁśamadhyāyaśataṁ pañcasu sthānēṣu |
tatra sūtrasthānamadhyāyāḥ ṣaṭcatvāriṁśat, ṣōḍaśa nidānāni, daśa śārīrāṇi, catvāriṁśaccikitsitāni, aṣṭau kalpāḥ, taduttaraṁ ṣaṭṣaṣṭiḥ ||3||
View original
प्रागभिहितं सविंशमध्यायशतं पञ्चसु स्थानेषु |
तत्र सूत्रस्थानमध्यायाः षट्चत्वारिंशत्, षोडश निदानानि, दश शारीराणि, चत्वारिंशच्चिकित्सितानि, अष्टौ कल्पाः, तदुत्तरं षट्षष्टिः ||३||
avibhaktamadhyayanaṁ dātumaśakyam, atastadvibhāgāyāha- prāgityādi| asya ca vākyasyārtha ādyādhyāyē uktaḥ| pratisthānamadhyāyān saṅkhyātumāha- tatrētyādi||3||
Adhikarana 3 (4-12) · Śloka 12
vēdōtpattiḥ śiṣyanayastathā'dhyayanadānikaḥ |
prabhāṣaṇāgraharaṇāvr̥tucaryā'tha yāntrikaḥ ||4||
śastrāvacāraṇaṁ yōgyā viśikhā kṣārakalpanam |
agnikarma jalaukākhyō hyadhyāyō raktavarṇanam ||5||
dōṣadhātumalādyānāṁ vijñānādhyāya ēva ca |
karṇavyadhāmapakvaiṣāvālēpō vraṇyupāsanam ||6||
hitāhitō vraṇapraśnō vraṇāsrāvaśca yaḥ pr̥thak |
kr̥tyākr̥tyavidhirvyādhisamuddēśīya ēva ca ||7||
viniścayaḥ śastravidhau pranaṣṭajñānikastathā |
śalyōddhr̥tirvraṇajñānaṁ dūtasvapnanidarśanam ||8||
pañcēndriyaṁ tathā chāyā svabhāvādvaikr̥taṁ tathā |
avāraṇō yuktasēnīya āturakramabhūmikau ||9||
miśrakākhyō dravyagaṇaḥ saṁśuddhau śamanē ca yaḥ |
dravyādīnāṁ ca vijñānaṁ viśēṣō dravyagō'paraḥ ||10||
rasajñānaṁ vamanārthamadhyāyō rēcanāya ca |
dravadravyavidhistadvadannapānavidhistathā ||11||
sūcanāt sūtraṇāccaiva savanāccārthasantatēḥ |
ṣaṭcatvāriṁśadadhyāyaṁ sūtrasthānaṁ pracakṣatē ||12||
View original
वेदोत्पत्तिः शिष्यनयस्तथाऽध्ययनदानिकः |
प्रभाषणाग्रहरणावृतुचर्याऽथ यान्त्रिकः ||४||
शस्त्रावचारणं योग्या विशिखा क्षारकल्पनम् |
अग्निकर्म जलौकाख्यो ह्यध्यायो रक्तवर्णनम् ||५||
दोषधातुमलाद्यानां विज्ञानाध्याय एव च |
कर्णव्यधामपक्वैषावालेपो व्रण्युपासनम् ||६||
हिताहितो व्रणप्रश्नो व्रणास्रावश्च यः पृथक् |
कृत्याकृत्यविधिर्व्याधिसमुद्देशीय एव च ||७||
विनिश्चयः शस्त्रविधौ प्रनष्टज्ञानिकस्तथा |
शल्योद्धृतिर्व्रणज्ञानं दूतस्वप्ननिदर्शनम् ||८||
पञ्चेन्द्रियं तथा छाया स्वभावाद्वैकृतं तथा |
अवारणो युक्तसेनीय आतुरक्रमभूमिकौ ||९||
मिश्रकाख्यो द्रव्यगणः संशुद्धौ शमने च यः |
द्रव्यादीनां च विज्ञानं विशेषो द्रव्यगोऽपरः ||१०||
रसज्ञानं वमनार्थमध्यायो रेचनाय च |
द्रवद्रव्यविधिस्तद्वदन्नपानविधिस्तथा ||११||
सूचनात् सूत्रणाच्चैव सवनाच्चार्थसन्ततेः |
षट्चत्वारिंशदध्यायं सूत्रस्थानं प्रचक्षते ||१२||
pratisthānōktānāmadhyāyānāṁ nāmāni nirdēṣṭumāha- vēdōtpattirityādi| śiṣyanayaḥ śiṣyōpanayanīyaḥ| adhyayanadānikaḥ adhyayanasampradānīyaḥ| prabhāṣaṇaḥ prabhāṣaṇīyaḥ| agraharaṇaḥ agrōpaharaṇīyaḥ| r̥tucaryā r̥tucaryādhyāyaḥ| yāntrikaḥ yantravidhiḥ| śastrāvacāraṇaḥ śastrāvacāraṇīyaḥ| yōgyā yōgyāsūtrīyaḥ| viśikhā viśikhānupravēśanīyaḥ| kṣārakalpanaṁ kṣārapākavidhiḥ| agnikarma agnikarmavidhiḥ| jalaukākhyaḥ jalaukōvacāraṇīyaḥ| adhyāyō raktavarṇanaṁ śōṇitavarṇanīyō'dhyāyaḥ| dōṣadhātumalādyānāṁ vijñānādhyāyaḥ dōṣadhātumalakṣayavr̥ddhivijñānīyaḥ| karṇavyadhaḥ karṇavyadhabandhavidhiḥ| āmapakvaiṣaḥ āmapakvaiṣaṇīyaḥ| ālēpaḥ vraṇālēpanabandhavidhiḥ| vraṇyupāsanaṁ vraṇitōpāsanīyaḥ| hitāhitaḥ hitāhitīyādhyāyaḥ| vraṇāsrāvaḥ vraṇāsrāvavijñānīyaḥ| viniścayaḥ śastravidhau aṣṭavidhaśastrakarmīyaḥ| pranaṣṭajñānikaḥ pranaṣṭaśalyavijñānīyaḥ| śalyōddhr̥tiḥ śalyāpanayanīyaḥ| vraṇajñānaṁ viparītāviparītavraṇavijñānīyaḥ| dūtasvapnanidarśanaṁ viparītāviparītadūtasvapnanidarśanīyaḥ| pañcēndriyaṁ pañcēndriyārthavipratipattiḥ| chāyā chāyāvipratipattiḥ| svabhāvādvaikr̥taṁ svabhāvavipratipattiḥ| avāraṇaḥ avāraṇīyādhyāyaḥ| āturakramaḥ āturōpakramaṇīyādhyāyaḥ| bhūmikō bhūmipravibhāgīyaḥ| dravyagaṇaḥ dravyasaṅgrahaṇīyaḥ| saṁśuddhau śamanē ca yaḥ saṁśōdhanasaṁśamanīyaḥ| dravyādīnāṁ ca vijñānaṁ dravyaguṇarasavīryavipākavijñānīyaḥ| viśēṣō dravyagō'paraḥ dravyaviśēṣavijñānīyaḥ| rasajñānaṁ rasaviśēṣavijñānīyaḥ| vamanārthamadhyāyaḥ vamanadravyavikalpavijñānīyaḥ| rēcanāya ca virēcanadravyavikalpavijñānīyaḥ| śēṣāstu nirdiṣṭanāmaprasiddhā iti nōktāḥ| ‘āturakramamiśrakau’ iti kēcit paṭhanti; tanna, yataḥ pūrvanibandhakārairēṣa kramō nāṅgīkr̥taḥ| sūtrasthānasya niruktiṁ kartumāha- sūcanāditi| sūcanāt lēśatō'rthaprakāśanāt| sūtraṇāt arthānāṁ yathāsthānaṁ nivēśanāt| savanāt jananāt| arthasantatēḥ arthasamūhasya| sūtrasthānamadhyāyāḥ ṣaṭcatvāriṁśaditi prāgēva saṅkhyānirdēśāt punaḥ ṣaṭcatvāriṁśadadhyāyaṁ sūtrasthānamiti saṅkhyākaraṇaṁ niyamārthaṁ; tēna dravadravyānnapānikānāmudakagōrasatailādiprakaraṇānāṁ pratyēkamadhyāyatvaṁ nirākr̥tam||4-12||
Adhikarana 4 (13-14) · Śloka 14
vātavyādhikamarśāṁsi sāśmariśca bhagandaraḥ |
kuṣṭhamēhōdaraṁ mūḍhō vidradhiḥ parisarpaṇam ||13||
granthivr̥ddhikṣudraśūkabhagnāśca mukharōgikam |
hētulakṣaṇanirdēśānnidānānīti ṣōḍaśa ||14||
View original
वातव्याधिकमर्शांसि साश्मरिश्च भगन्दरः |
कुष्ठमेहोदरं मूढो विद्रधिः परिसर्पणम् ||१३||
ग्रन्थिवृद्धिक्षुद्रशूकभग्नाश्च मुखरोगिकम् |
हेतुलक्षणनिर्देशान्निदानानीति षोडश ||१४||
kāni punastāni ṣōḍaśa nidānānītyāha- vātavyādhikamityādi| mūḍhagarbhādīnāmēkadēśēna samudāyasūcanaṁ lāghavārtham; ēvamuttaratrāpi bōddhavyam| mūḍhaḥ mūḍhagarbhanidānam| parisarpaṇaṁ visarpanāḍīstanarōganidānam| granthiriti granthyapacyarbudagalagaṇḍanidānam| vr̥ddhiriti vr̥ddhyupadaṁśaślīpadanidānam| śūkaḥ śūkadōṣanidānam| nidānaniruktiṁ pratipādayannāha- hētvityādi| hētava iti kārakahētavō balavadvigrahakrōdhadivāsvapnādayaḥ; lakṣaṇāni jñāpakahētavaḥ, tē ca pūrvarūparūpōpaśayasamprāptayaḥ| nirdēśāt vivaraṇāt||13-14||
Adhikarana 5 (15-17) · Śloka 17
bhūtacintā rajaḥśuddhirgarbhāvakrāntirēva ca |
vyākaraṇaṁ ca garbhasya śarīrasya ca yatsmr̥tam ||15||
pratyēkaṁ marmanirdēśaḥ sirāvarṇanamēva ca |
sirāvyadhō dhamanīnāṁ garbhiṇyā vyākr̥tistathā ||16||
nirdiṣṭāni daśaitāni śārīrāṇi maharṣiṇā |
vijñānārthaṁ śarīrasya bhiṣajāṁ yōgināmapi ||17||
View original
भूतचिन्ता रजःशुद्धिर्गर्भावक्रान्तिरेव च |
व्याकरणं च गर्भस्य शरीरस्य च यत्स्मृतम् ||१५||
प्रत्येकं मर्मनिर्देशः सिरावर्णनमेव च |
सिराव्यधो धमनीनां गर्भिण्या व्याकृतिस्तथा ||१६||
निर्दिष्टानि दशैतानि शारीराणि महर्षिणा |
विज्ञानार्थं शरीरस्य भिषजां योगिनामपि ||१७||
kāni punaḥ śārīrāṇītyāha- bhūtacintētyādi| bhūtacintā sarvabhūtacintāśārīram| rajaḥśuddhiḥ śukraśōṇitaśuddhiśārīram| garbhāvakrāntiriti anēnaiva nāmnā prasiddhaḥ, garbhāvakrāntiḥ garbhāntaḥ(nu)pravēśa ityarthaḥ| vyākaraṇaṁ ca garbhasya garbhavyākaraṇaṁ śārīraṁ, vyākaraṇaṁ vivaraṇam| śarīrasya ca yat smr̥taṁ śarīrasaṅkhyāvyākaraṇaṁ śārīram| sirāvarṇanaṁ sirāvarṇanavibhaktiśārīram| sirāvyadhaḥ sirāvyadhavidhiśārīram| vyākr̥tiśabdō dhamanīgarbhiṇībhyāṁ pratyēkaṁ sambadhyatē; tēna dhamanīvyākr̥tiḥ dhamanīvyākaraṇaṁ śārīraṁ, garbhiṇīvyākr̥tiḥ garbhiṇīvyākaraṇaṁ śārīram| maharṣiṇēti mahacchabdaḥ pūjāvacanaḥ; tēna pūjyēna dhanvantariṇā| vijñānārthaṁ viśiṣṭajñānārtham| yōgaḥ samādhiḥ, sa vidyatē yēṣāṁ tē yōginaḥ, tēṣām||15-17||
Adhikarana 6 (18-26) · Śloka 26
dvivraṇīyō vraṇaḥ sadyō bhagnānāṁ vātarōgikam |
mahāvātikamarśāṁsi sāśmariśca bhagandaraḥ ||18||
kuṣṭhānāṁ mahatāṁ cāpi maihikaṁ paiḍikaṁ tathā |
madhumēhacikitsā ca tathā cōdariṇāmapi ||19||
mūḍhagarbhacikitsā ca vidradhīnāṁ visarpiṇām |
granthivr̥ddhyupadaṁśānāṁ tathā ca kṣudrarōgiṇām ||20||
śūkadōṣacikitsā ca tathā ca mukharōgiṇām |
śōphasyānāgatānāṁ ca niṣēdhō miśrakaṁ tathā ||21||
vājīkaraṁ ca yat kṣīṇē sarvābādhaśamō'pi ca |
mēdhāyuṣkaraṇaṁ cāpi svabhāvavyādhivāraṇam ||22||
nivr̥ttasantāpakaraṁ kīrtitaṁ ca rasāyanam |
snēhōpayaugikaḥ svēdō vamanē savirēcanē ||23||
tayōrvyāpaccikitsā ca nētrabastivibhāgikaḥ |
nētrabastivipatsiddhistathā cōttarabastikaḥ ||24||
nirūhakramasañjñaśca tathaivāturasañjñakaḥ |
dhūmanasyavidhiścāntyaścatvāriṁśaditi smr̥tāḥ ||25||
prāyaścittaṁ praśamanaṁ cikitsā śāntikarma ca |
paryāyāstasya nirdēśāccikitsāsthānamucyatē ||26||
View original
द्विव्रणीयो व्रणः सद्यो भग्नानां वातरोगिकम् |
महावातिकमर्शांसि साश्मरिश्च भगन्दरः ||१८||
कुष्ठानां महतां चापि मैहिकं पैडिकं तथा |
मधुमेहचिकित्सा च तथा चोदरिणामपि ||१९||
मूढगर्भचिकित्सा च विद्रधीनां विसर्पिणाम् |
ग्रन्थिवृद्ध्युपदंशानां तथा च क्षुद्ररोगिणाम् ||२०||
शूकदोषचिकित्सा च तथा च मुखरोगिणाम् |
शोफस्यानागतानां च निषेधो मिश्रकं तथा ||२१||
वाजीकरं च यत् क्षीणे सर्वाबाधशमोऽपि च |
मेधायुष्करणं चापि स्वभावव्याधिवारणम् ||२२||
निवृत्तसन्तापकरं कीर्तितं च रसायनम् |
स्नेहोपयौगिकः स्वेदो वमने सविरेचने ||२३||
तयोर्व्यापच्चिकित्सा च नेत्रबस्तिविभागिकः |
नेत्रबस्तिविपत्सिद्धिस्तथा चोत्तरबस्तिकः ||२४||
निरूहक्रमसञ्ज्ञश्च तथैवातुरसञ्ज्ञकः |
धूमनस्यविधिश्चान्त्यश्चत्वारिंशदिति स्मृताः ||२५||
प्रायश्चित्तं प्रशमनं चिकित्सा शान्तिकर्म च |
पर्यायास्तस्य निर्देशाच्चिकित्सास्थानमुच्यते ||२६||
kāni punaścikitsitānītyāha- dvivraṇīya ityādi| vraṇaḥ sadyaḥ sadyōvraṇacikitsitam| bhagnānāṁ bhagnacikitsitam| vātarōgikaṁ vātavyādhicikitsitam| mahāvātikaṁ mahāvātavyādhicikitsitam| mahatāṁ cāpi mahākuṣṭhacikitsitam| maihikaṁ pramēhacikitsitam| paiḍikaṁ pramēhapiḍakācikitsitam| visarpiṇāṁ visarpanāḍīstanarōgacikitsitam| granthiriti granthyapacyarbudagalagaṇḍacikitsitam| vr̥ddhyupadaṁśānāṁ vr̥ddhyupadaṁśaślīpadacikitsitam| anāgatānāṁ niṣēdhaḥ anāgatābādhapratiṣēdhacikitsitam| miśrakaṁ miśrakacikitsitam| vājīkaraṁ ca yat kṣīṇē kṣīṇabalīyavājīkaraṇacikitsitam| sarvābādhaśamō'pi sarvābādhaśamanīyaṁ rasāyanam| mēdhāyuṣkaraṇaṁ cāpi mēdhāyuṣkāmīyaṁ rasāyanam| svabhāvavyādhivāraṇaṁ svabhāvavyādhipratiṣēdhanīyaṁ rasāyanam| nivr̥ttasantāpakaraṁ kīrtitaṁ ca rasāyanaṁ nivr̥ttasantāpīyaṁ rasāyanam| svēdaḥ svēdāvacāraṇīyaṁ cikitsitam| vamanē savirēcanē vamanavirēcanasādhyōpadravacikitsitam| tayōrvyāpaccikitsā ca vamanavirēcanavyāpaccikitsitam| nētrabastivibhāgikaḥ nētrabastipramāṇapravibhāgacikitsitam| nētrabastivipatsiddhiḥ nētrabastivyāpaccikitsitam| tathā cōttarabastikaḥ anuvāsanōttarabasticikitsitam| nirūhakramasañjñaśca nirūhōpakramacikitsitam| tathaivāturasañjñitaḥ āturōpadravacikitsitam| dhūmanasyavidhiścāntyaḥ dhūmanasyakavaḍa(la)grahacikitsitam; antē bhavō'ntyaḥ| cikitsitasya paryāyāntaraṁ darśayitumāha- prāyaścittamityādi| ētē prāyaścittādayastasya cikitsitasya paryāyāḥ| tasyaivamparyāyavinirdiṣṭasya cikitsitasya nirdēśād vivaraṇāccikitsāsthānaṁ kathyatē||18-26||
Adhikarana 7 (27-28) · Śloka 28
annasya rakṣā vijñānaṁ sthāvarasyētarasya ca |
sarpadaṣṭaviṣajñānaṁ tasyaiva ca cikitsitam ||27||
dundubhērmūṣikāṇāṁ ca kīṭānāṁ kalpa ēva ca |
aṣṭau kalpāḥ samākhyātā viṣabhēṣajakalpanāt ||28||
View original
अन्नस्य रक्षा विज्ञानं स्थावरस्येतरस्य च |
सर्पदष्टविषज्ञानं तस्यैव च चिकित्सितम् ||२७||
दुन्दुभेर्मूषिकाणां च कीटानां कल्प एव च |
अष्टौ कल्पाः समाख्याता विषभेषजकल्पनात् ||२८||
kē punaḥ kalpā ityāha- annasyētyādi| annasya rakṣā annapānarakṣākalpaḥ | vijñānaṁ sthāvarasya sthāvaraviṣavijñānīyaḥ kalpaḥ| itarasya ca jaṅgamaviṣavijñānīyaḥ kalpaḥ| tasyaiva ca cikitsitaṁ sarpadaṣṭacikitsākalpaḥ| dundubhēḥ dundubhisvanīyaḥ kalpaḥ| mūṣikāṇāṁ ca mūṣikakalpaḥ| kalpaniruktiṁ pratipādayannāha- viṣabhēṣajakalpanāditi; viṣauṣadhavijñānāt||27-28||
Adhikarana 8 (29) · Śloka 29
adhyāyānāṁ śataṁ viṁśamēvamētadudīritam |29|
View original
अध्यायानां शतं विंशमेवमेतदुदीरितम् |२९|
pūrvapratijñātamupasaṁharannāha- adhyāyānāmityādi| ēvamētaditi anantarōktam|29|-
Adhikarana 9 (29-34) · Śloka 35
ataḥ paraṁ svanāmnaiva tantramuttaramucyatē ||29||
adhikr̥tya kr̥taṁ yasmāttantramētadupadravān |
aupadravika ityēṣa tasyāgryatvānnirucyatē ||30||
sandhau vartmani śuklē ca kr̥ṣṇē sarvatra dr̥ṣṭiṣu |
saṁvijñānārthamadhyāyā gadānāṁ tu prati prati ||31||
cikitsāpravibhāgīyō vātābhiṣyandavāraṇaḥ |
paittasya ślaiṣmikasyāpi raudhirasya tathaiva ca ||32||
lēkhyabhēdyaniṣēdhau ca chēdyānāṁ vartmadr̥ṣṭiṣu |
kriyākalpō'bhighātaśca karṇōtthāstaccikitsitam ||33||
ghrāṇōtthānāṁ ca vijñānaṁ tadgadapratiṣēdhanam |
pratiśyāyaniṣēdhaśca śirōgadavivēcanam ||34||
cikitsā tadgadānāṁ ca śālākyaṁ tantramucyatē |35|
View original
अतः परं स्वनाम्नैव तन्त्रमुत्तरमुच्यते ||२९||
अधिकृत्य कृतं यस्मात्तन्त्रमेतदुपद्रवान् |
औपद्रविक इत्येष तस्याग्र्यत्वान्निरुच्यते ||३०||
सन्धौ वर्त्मनि शुक्ले च कृष्णे सर्वत्र दृष्टिषु |
संविज्ञानार्थमध्याया गदानां तु प्रति प्रति ||३१||
चिकित्साप्रविभागीयो वाताभिष्यन्दवारणः |
पैत्तस्य श्लैष्मिकस्यापि रौधिरस्य तथैव च ||३२||
लेख्यभेद्यनिषेधौ च छेद्यानां वर्त्मदृष्टिषु |
क्रियाकल्पोऽभिघातश्च कर्णोत्थास्तच्चिकित्सितम् ||३३||
घ्राणोत्थानां च विज्ञानं तद्गदप्रतिषेधनम् |
प्रतिश्यायनिषेधश्च शिरोगदविवेचनम् ||३४||
चिकित्सा तद्गदानां च शालाक्यं तन्त्रमुच्यते |३५|
śalyatantraṁ pratipādya taduttaramarthavaśādāgataṁ pratipādayannāha- ataḥ paramiti| ataḥ param uktasthānapañcakādanantaraṁ, svanāmnaiva svasañjñayaiva tantramucyatē| kiṁ tadātmīyamasya nāma yēnōcyatē tattantramityāha- uttaratantramiti; na śalyatantrasañjñayā| kutaḥ punaraupadravikādhyāyasyōttaratantrasyādau sthitasya ‘aupadravika’ iti nāma kr̥tamityāha- adhikr̥tyētyādi| adhikr̥tya aṅgīkr̥tya, upadravān rōgān, yasmāttantramētaduttaratantraṁ kr̥tam, atastasyōttaratantrasyāgryatvāt prathamatvāt, ‘aupadravika’ ityadhyāyō nirucyatē niruktyā kathyatē; upadravādhikr̥tatantrasya prathamatvādadhyāyasya ‘aupadravika’ iti nāma kr̥tamityarthaḥ| sandhau vartmanītyādiṣu gatānāṁ gadānāṁ tu prati prati samyagvijñānārthamadhyāyā iti sambandhaḥ| tēnāyamarthaḥ- sandhāviti sandhigatarōgavijñānīyādhyāyaḥ, vartmanīti vartmagatarōgavijñānīyādhyāyaḥ, śuklē cēti śuklagatarōgavijñānīyādhyāyaḥ, kr̥ṣṇē iti kr̥ṣṇagatarōgavijñānīyādhyāyaḥ, sarvatrēti sarvagatarōgavijñānīyādhyāyaḥ dr̥ṣṭiṣviti dr̥ṣṭigatarōgavijñānīyādhyāyaḥ| paittasyētyādiṣu abhiṣyandavāraṇa iti sambandhaḥ, tēna paittasyēti pittābhiṣyandapratiṣēdhādhyāyaḥ, ślēṣmikasyēti ślēṣmābhiṣyandapratiṣēdhādhyāyaḥ, raudhirasyēti raktābhiṣyandapratiṣēdhādhyāyaḥ| lēkhyabhēdyaniṣēdhau cēti lēkhyarōgapratiṣēdhādhyāyaḥ, bhēdyarōgapratiṣēdhādhyāyaḥ| chēdyānāmiti chēdyarōgapratiṣēdhādhyāyaḥ| vartmadr̥ṣṭiṣviti vartmagatarōgapratiṣēdhādhyāyaḥ, dr̥ṣṭigatarōgapratiṣēdhādhyāyaḥ| abhighātaścēti nayanābhighātapratiṣēdhādhyāyaḥ| karṇōtthā iti karṇagatarōgavijñānīyādhyāyaḥ| taccikitsitamiti karṇagatarōgapratiṣēdhādhyāyaḥ| ghrāṇōtthānāṁ ca vijñānamiti nāsāgatarōgavijñānajñānīyadhyāyaḥ| tadgadapratiṣēdhanamiti nāsāgatarōgapratiṣēdhādhyāyaḥ| pratiśyāyaniṣēdhaścēti pratiśyāyapratiṣēdhādhyāyaḥ| śirōgadavivēcanamiti śirōrōgavijñānīyādhyāyaḥ| cikitsā tadgadānāṁ cēti śirōrōgapratiṣēdhādhyāyaḥ||29-34||-
Adhikarana 10 (35-37) · Śloka 37
navagrahākr̥tijñānaṁ skandasya ca niṣēdhanam ||35||
apasmāraśakunyōśca rēvatyāśca punaḥ pr̥thak |
pūtanāyāstathā'ndhāyāḥ śītapūtanamaṇḍikā ||36||
naigamēṣacikitsā ca grahōtpattiḥ sayōnijā |
kumāratantramityētacchārīrēṣu ca kīrtitam ||37||
View original
नवग्रहाकृतिज्ञानं स्कन्दस्य च निषेधनम् ||३५||
अपस्मारशकुन्योश्च रेवत्याश्च पुनः पृथक् |
पूतनायास्तथाऽन्धायाः शीतपूतनमण्डिका ||३६||
नैगमेषचिकित्सा च ग्रहोत्पत्तिः सयोनिजा |
कुमारतन्त्रमित्येतच्छारीरेषु च कीर्तितम् ||३७||
śālākyatantraṁ samāpya kumāratantraṁ darśayannāha- navagrahētyādi| skandasya ca niṣēdhanaṁ skandagrahapratiṣēdhādhyāyaḥ| apasmāraśakunyōścēti skandāpasmārapratiṣēdhādhyāyaḥ, śakunipratiṣēdhādhyāyaḥ| rēvatyāśca punaḥ pr̥thagiti rēvatīpratiṣēdhādhyāyaḥ| pūtanāyā iti pūtanāpratiṣēdhādhyāyaḥ| tathā'ndhāyā ityatrāpi pūtanāśabdaḥ sambadhyatē; tēna andhapūtanāpratiṣēdhādhyāyaḥ| śītapūtanēti śītapūtanāpratiṣēdhādhyāyaḥ, maṇḍikēti mukhamaṇḍikāpratiṣēdhādhyāyaḥ| naigamēṣacikitsā cēti naigamēṣapratiṣēdhādhyāyaḥ| grahōtpattiriti grahōtpattyadhyāyaḥ| sayōnijēti yōnivyāpatpratiṣēdhādhyāyaḥ, saśabdaḥ sahārthaḥ| kumāratantramiti atrētiśabdaḥ kumāratantraparisamāptau| kimētāvadēva kumāratantramathavā'nyadapyastīti pr̥ṣṭa āha- śārīrēṣu ca kīrtitamiti| kiṁ taccharīrēṣūktaṁ? tadyathā- rajaḥśuddhiḥ, garbhāvakrāntirityādi||35-37||
Adhikarana 11 (38-40) · Śloka 40
jvarātisāraśōṣāṇāṁ gulmahr̥drōgiṇāmapi |
pāṇḍūnāṁ raktapittasya mūrcchāyāḥ pānajāśca yē ||38||
tr̥ṣṇāyāśchardihikkānāṁ niṣēdhaḥ śvāsakāsayōḥ |
svarabhēdacikitsā ca kr̥myudāvartinōḥ pr̥thak ||39||
visūcikārōcakayōrmūtrāghātavikr̥cchrayōḥ |
iti kāyacikitsāyāḥ śēṣamatra prakīrtitam ||40||
View original
ज्वरातिसारशोषाणां गुल्महृद्रोगिणामपि |
पाण्डूनां रक्तपित्तस्य मूर्च्छायाः पानजाश्च ये ||३८||
तृष्णायाश्छर्दिहिक्कानां निषेधः श्वासकासयोः |
स्वरभेदचिकित्सा च कृम्युदावर्तिनोः पृथक् ||३९||
विसूचिकारोचकयोर्मूत्राघातविकृच्छ्रयोः |
इति कायचिकित्सायाः शेषमत्र प्रकीर्तितम् ||४०||
kā punaruttaratantrē kāyacikitsēti darśayannāha- jvarētyādi| niṣēdhaḥ pratiṣēdhaḥ, sa ca jvarādibhiḥ saha pratyēkaṁ sambadhyatē; tēna jvarapratiṣēdhō'tīsārapratiṣēdha ityādi draṣṭavyam| pānajāśca ya iti madyapānajāśca yē rōgāstēṣāṁ pratiṣēdhaḥ, ētēna pānātyayapratiṣēdha ityuktam| svarabhēdacikitsā cēti svarabhēdapratiṣēdhaḥ| mūtrāghātavikr̥cchrayōriti viśabdaśchandaḥ pūrtayē; tēna mūtrāghātapratiṣēdhaḥ, mūtrakr̥cchrapratiṣēdhaḥ| iti kāyacikitsāyāḥ śēṣamatra prakīrtitamiti itiśabdaḥ samāptau; atra uttaratantrē, kāyacikitsāyāḥ śēṣaṁ prakīrtitaṁ nirdiṣṭaṁ; śēṣaśabdēna śalyē'pi nirdiṣṭamiti bōdhayati||38-40||
Adhikarana 12 (41) · Śloka 41
amānuṣaniṣēdhaśca tathā''pasmārikō'paraḥ |
unmādapratiṣēdhaśca bhūtavidyā nirucyatē ||41||
View original
अमानुषनिषेधश्च तथाऽऽपस्मारिकोऽपरः |
उन्मादप्रतिषेधश्च भूतविद्या निरुच्यते ||४१||
kāyacikitsāṁ samāpya bhūtavidyāṁ pratipādayannāha- amānuṣētyādi| amānuṣaniṣēdhaḥ amānuṣōpasargapratiṣēdhaḥ | āpasmārikaḥ apasmārapratiṣēdhaḥ||41||
Adhikarana 13 (42) · Śloka 42
rasabhēdāḥ svasthavr̥ttaṁ yuktayastāntrikāśca yāḥ |
dōṣabhēdā iti jñēyā adhyāyāstantrabhūṣaṇāḥ ||42||
View original
रसभेदाः स्वस्थवृत्तं युक्तयस्तान्त्रिकाश्च याः |
दोषभेदा इति ज्ञेया अध्यायास्तन्त्रभूषणाः ||४२||
tantrabhūṣaṇādhyāyānāha- rasabhēdā ityādi| rasabhēdāḥ rasabhēdavikalpaḥ| itiśabdaḥ samāptau| ētē adhyāyāstantrabhūṣaṇāḥ śāstrasyālaṅkaraṇāḥ||42||
Adhikarana 14 (43) · Śloka 43
śrēṣṭhatvāduttaraṁ hyētattantramāhurmaharṣayaḥ |
bahvarthasaṅgrahācchrēṣṭhamuttaraṁ vā'pi paścimam ||43||
View original
श्रेष्ठत्वादुत्तरं ह्येतत्तन्त्रमाहुर्महर्षयः |
बह्वर्थसङ्ग्रहाच्छ्रेष्ठमुत्तरं वाऽपि पश्चिमम् ||४३||
uttaratantrasya niruktiṁ pratipādayannāha- śrēṣṭhatvādityādi| śrēṣṭhatvāditi ētattantraṁ maharṣayaḥ śrēṣṭhatvāduttaraṁ bruvanti| kutaḥ punarasya śrēṣṭhatvamityāha- bahvarthasaṅgrahācchrēṣṭhamiti| śālakyakumārābādhakāyacikitsābhūtavidyātantrabhūṣaṇādhyāyanirdiṣṭānāmarthānāṁ saṅgrahācchrēṣṭhamuttaratantram| tasya niruktipakṣāntaraṁ vaktumāha- uttaraṁ vā'pi paścimamiti|- paścimatvādvā idaṁ tantramuttaram| ‘śēṣatvāduttaraṁ hyētat’- iti kēcit paṭhanti, pūrvatantraśēṣatvādidaṁ tantramuttaraṁ śraiṣṭhyādvēti vyākhyānayanti||43||
Adhikarana 15 (44-46) · Śloka 46
śālākyatantraṁ kaumāraṁ cikitsā kāyikī ca yā |
bhūtavidyēti catvāri tantrē tūttarasañjñitē ||44||
vājīkaraṁ cikitsāsu rasāyanavidhistathā |
viṣatantraṁ punaḥ kalpāḥ śalyajñānaṁ samantataḥ ||45||
ityaṣṭāṅgamidaṁ tantramādidēvaprakāśitam |
vidhinā'dhītya yuñjānā bhavanti prāṇadā bhuvi ||46||
View original
शालाक्यतन्त्रं कौमारं चिकित्सा कायिकी च या |
भूतविद्येति चत्वारि तन्त्रे तूत्तरसञ्ज्ञिते ||४४||
वाजीकरं चिकित्सासु रसायनविधिस्तथा |
विषतन्त्रं पुनः कल्पाः शल्यज्ञानं समन्ततः ||४५||
इत्यष्टाङ्गमिदं तन्त्रमादिदेवप्रकाशितम् |
विधिनाऽधीत्य युञ्जाना भवन्ति प्राणदा भुवि ||४६||
aṣṭāṅgasyāyurvēdasya vistarēṇa pratipāditasya saṅkṣēpēṇa tantradvayē'vasthānaṁ niyamayannāha- śālākyatantramityādi| iti catvāri tantrāṇi uttarasañjñakē tantrē santi| uttaratantrē caturṇāṁ tantrāṇāmavasthānaṁ pratipādya pūrvē'pi śalyatantrē caturṇāṁ tantrāṇāmavasthānaṁ pratipādayannāha- vājīkaramityādi|- vājīkaraṁ tantraṁ cikitsāsu yaduktaṁ, tathā rasāyanavidhiśca yaścikitsāsūktaḥ, tathā viṣatantraṁ kalpāḥ kalpasthānōktaṁ viṣatantram, ētattrayaṁ pūrvē śalyatantrē pratipāditam| śalyajñānaṁ śalyāṅgajñānaṁ, samantataḥ sarvatra| ityaṣṭāṅgamidamityādi ityanēna prakārēṇa| ādidēvaprakāśitaṁ dhanvantariṇā prakaṭīkr̥tam| yuñjānāḥ prayōgaṁ kurvāṇāḥ||44-46||
Adhikarana 16 (47) · Śloka 47
ētaddhyavaśyamadhyēyam, adhītya ca karmāpyavaśyamupāsitavyam, ubhayajñō hi bhiṣag rājārhō bhavati ||47||
View original
एतद्ध्यवश्यमध्येयम्, अधीत्य च कर्माप्यवश्यमुपासितव्यम्, उभयज्ञो हि भिषग् राजार्हो भवति ||४७||
ētaddhīti ētat tantraṁ, hi sphuṭam, avaśyamadhyēyamiti niścayēna paṭhanīyam| upāsitavyamiti abhyasanīyam| hi yasmādarthē| rājārhaḥ rājayōgyō bhavati rājapūjya ityarthaḥ||47||
Adhikarana 17 (48-50) · Śloka 50
bhavanti cātra- yastu kēvalaśāstrajñaḥ karmasvapariniṣṭhitaḥ |
sa muhyatyāturaṁ prāpya prāpya bhīrurivāhavam ||48||
yastu karmasu niṣṇātō dhārṣṭyācchāstrabahiṣkr̥taḥ |
sa satsu pūjāṁ nāpnōti vadhaṁ carcchati rājataḥ ||49||
ubhāvētāvanipuṇāvasamarthau svakarmaṇi |
ardhavēdadharāvētāvēkapakṣāviva dvijau ||50||
View original
भवन्ति चात्र- यस्तु केवलशास्त्रज्ञः कर्मस्वपरिनिष्ठितः |
स मुह्यत्यातुरं प्राप्य प्राप्य भीरुरिवाहवम् ||४८||
यस्तु कर्मसु निष्णातो धार्ष्ट्याच्छास्त्रबहिष्कृतः |
स सत्सु पूजां नाप्नोति वधं चर्च्छति राजतः ||४९||
उभावेतावनिपुणावसमर्थौ स्वकर्मणि |
अर्धवेदधरावेतावेकपक्षाविव द्विजौ ||५०||
bhavanti cātrētyādi| karmasvapariniṣṭhita iti karmasu viṣayē aniṣpannaḥ aśikṣita ityarthaḥ, adr̥ṣṭakarmētyanyē| āhavaṁ saṅgrāmam| yastu karmasu niṣṇāta iti yaḥ punaḥ karmasu viṣayē suśikṣitaḥ, śāstrabahiṣkr̥taḥ śāstrē ca bahirbhūtaḥ, dhārṣṭyāt prāgalbhyāt, karma karōti, sa rājataḥ rājñaḥ sakāśāt, vadhaṁ carcchati vadhaṁ prāpnōti| ubhāvētāvanipuṇau ubhau dvau, ētau imau, anipuṇau aśikṣitau, svakarmaṇi cikitsāyām| ardhavēdadharāviti vēdaśabdō'tra jñānārthaḥ; tēna, ardhajñānadharau śāstrajñaḥ karmajñō vā| kāvivaitāvardhavēdadharau svakarmaṇyasamarthau? āha- ētāvēkapakṣāviva dvijāviti|- yathaikapakṣau dvijau pakṣiṇau, ētau sarvatō gamanē'samarthau tadvadityarthaḥ||48-50||
Adhikarana 18 (51) · Śloka 51
ōṣadhyō'mr̥takalpāstu śastrāśaniviṣōpamāḥ |
bhavantyajñairupahr̥tāstasmādētān vivarjayēt ||51||
View original
ओषध्योऽमृतकल्पास्तु शस्त्राशनिविषोपमाः |
भवन्त्यज्ञैरुपहृतास्तस्मादेतान् विवर्जयेत् ||५१||
kutaḥ kāraṇācchāstrabahiṣkr̥tō vadhamr̥cchati rājata iti hētuṁ pratipādayannāha- ōṣadhya ityādi| amr̥takalpāḥ amr̥tatulyāḥ| ajñairupahr̥tāḥ auṣadhaviṣayājñaiḥ prayuktāḥ, ōṣadhērajñānaṁ ca śāstravihīnatvāt| tathācōktaṁ- yastu karmasu niṣṇātō dhārṣṭyācchāstrabahiṣkr̥ta iti| ōṣadhīnāṁ jñānamapi nāmarūpayōgabhēdāttrividhaṁ; tatra nāmādiṣu madhyē yōgajñānaṁ pradhānam, idaṁ ca yōgajñānaṁ śāstrajñānē sati bhavati| tasmādētān vivarjayēditi ētāñchāstrajñānabahiṣkr̥tān viśēṣēṇa pariharēt| dr̥ṣṭāntatrayōpādānaṁ cōrdhvādhōbhayabhāgavyāpannidarśanārthamityēkē; saṁśōdhanapācanasaṁśamanīyauṣadhavyāpannidarśanārthamityaparē, anēkakālānēkāvasthānatvasūcanārthamityanyē| itarē tvatra ślōkābhyāmanyathā samādhānaṁ dadhati| tathāhi- “athavaitattrayaṁ yadvanmilitaṁ mr̥tyukāraṇam| duṣprayuktāstu tāstadvanniyataṁ mr̥tyukāraṇam|| aprasiddhaṁ kvacit kiñcidityarthaṁ vyāpya tattrayam| garuḍādhiṣṭhitē dēśē viṣamapyaviṣaṁ yathā”- iti| anyē tu punārōṣadhyō'mr̥takalpāstathā snēhādiṣvanabhijñō ya ityubhayatra ubhāvapi karmaśāstrānabhijñāvadhikurvatē, ‘tasmādētau vivarjayēt’- iti ca paṭhanti, ētau pūrvōktau kēvalaśāstrajñakarmajñau vivarjayēditi vyākhyānayanti| ēṣa pakṣaḥ pañjikāyāṁ vistarēṇāpyādr̥taḥ | yadyapyōṣadhiśabdaḥ phalapākāntēṣu dravyēṣu vartatē, tathā'pyatra samastadravyavācī grahītavyaḥ, kutaḥ? viśēṣasyānupādānāt||51||
Adhikarana 19 (52) · Śloka 52
snēhādiṣvanabhijñō yaśchēdyādiṣu ca karmasu |
sa nihanti janaṁ lōbhāt kuvaidyō nr̥padōṣataḥ ||52||
View original
स्नेहादिष्वनभिज्ञो यश्छेद्यादिषु च कर्मसु |
स निहन्ति जनं लोभात् कुवैद्यो नृपदोषतः ||५२||
idānīṁ śāstrajñaṁ karmānabhijñamadhikr̥tyāha- snēhādiṣvityādi| chēdyādibhyaḥ snēhādīni karmāṇi prāgupayujyanta iti snēhādīnāṁ prāgupādānaṁ; kēcicchēdyādīnāṁ grahaṇaṁ prāk paṭhanti| kuvaidya iti kuśabdaḥ kutsāvacanaḥ, tēna śāstrajñasyāpi karmājñānēna kutsitatvaṁ pratipādayati| nr̥padōṣata iti rājñāmayaṁ dōṣō yēna nājñātakarmaṇi pravartayituṁ vaidyānnivārayanti bhūpā iti| kēcit kartr̥padaṁ sarvatra bahuvacanāntaṁ paṭhanti ‘snēdādiṣvanabhijñā yē’ ityādi||52||
Adhikarana 20 (53) · Śloka 53
yastūbhayajñō matimān sa samarthō'rthasādhanē |
āhavē karma nirvōḍhuṁ dvicakraḥ syandanō yathā ||53||
View original
यस्तूभयज्ञो मतिमान् स समर्थोऽर्थसाधने |
आहवे कर्म निर्वोढुं द्विचक्रः स्यन्दनो यथा ||५३||
idānīṁ śāstrajñakarmajñasya guṇaṁ nidarśayannāha- yastūbhayajña ityādi| ubhayajñaḥ śāstrajñaḥ karmajñaśca| mativān ūhāpōhakṣama ityarthaḥ| arthasādhanē ārōgyakaraṇē| dr̥ṣṭāntamāha- āhavē karmanirvōḍhumityādi|- āhavē saṅgrāmē, karma nirvōḍhuṁ karma pravartayituṁ, syandanaḥ rathaḥ||53||
Adhikarana 21 (54) · Śloka 54
atha vatsa! tadētadadhyēyaṁ yathā tathōpadhāraya mayā prōcyamānaṁ- atha śucayē kr̥tōttarāsaṅgāyāvyākulāyōpasthitāyādhyayanakālē śiṣyāya yathāśakti gururupadiśēt padaṁ pādaṁ ślōkaṁ vā; tē ca padapādaślōkā bhūyaḥ kramēṇānusandhēyāḥ, ēvamēkaikaśō ghaṭayēdātmanā cānupaṭhēt; adrutamavilambitamaviśaṅkitamananunāsikaṁ suvyaktākṣaramapīḍitavarṇamakṣibhruvauṣṭhahastairanabhinītaṁ susaṁskr̥taṁ nātyuccairnātinīcaiśca svaraiḥ paṭhēt |
na cāntarēṇa kaścidvrajēt tayōradhīyānayōḥ ||54||
View original
अथ वत्स! तदेतदध्येयं यथा तथोपधारय मया प्रोच्यमानं- अथ शुचये कृतोत्तरासङ्गायाव्याकुलायोपस्थितायाध्ययनकाले शिष्याय यथाशक्ति गुरुरुपदिशेत् पदं पादं श्लोकं वा; ते च पदपादश्लोका भूयः क्रमेणानुसन्धेयाः, एवमेकैकशो घटयेदात्मना चानुपठेत्; अद्रुतमविलम्बितमविशङ्कितमननुनासिकं सुव्यक्ताक्षरमपीडितवर्णमक्षिभ्रुवौष्ठहस्तैरनभिनीतं सुसंस्कृतं नात्युच्चैर्नातिनीचैश्च स्वरैः पठेत् |
न चान्तरेण कश्चिद्व्रजेत् तयोरधीयानयोः ||५४||
idānīṁ prakr̥tamadhyayanaṁ prastauti- atha vatsētyādi| athēti āhnikādyāvaśyakādānantaryē, āvaśyakamāhnikaṁ kr̥tvētyarthaḥ| śucayē kr̥tāhnikatvēna pavitrāya| kr̥tōttarāsaṅgāya gr̥hītōttarīyavastrāya| avyākulāya ēkacittāya| upasthitāya samīpasthitāya, dūrasthitāvantarāyasambhavaḥ; upasthitāya abhivādanānantaraṁ kr̥tōpasthānāyētyanyē| adhyayanakālē prātarādāvanadhyayanavarjitē| śiṣyāya upanayanavidhānēnāgnisākṣikamanuśiṣṭāya| yathāśakti śiṣyasya śaktyanatikramēṇa| padaṁ pādaṁ ślōkaṁ vēti anēna trividhāṁ grahaṇaśaktiṁ sthāpayati; tēna hīnaśaktayē padaṁ, tacca padaṁ svādyantaṁ tyādyantaṁ vā; tathāhi- “śucayē kr̥tōttarāsaṅgāya” ityādi svādyantaṁ bhavati, upadiśyatē iti tyādyantaṁ; madhyamaśaktayē pādaṁ ślōkacaturthāṁśam; uttamaśaktayē ślōkaṁ catuṣpādaparipūrṇam| tē ca padapādaślōkā upadiṣṭāḥ, bhūyaḥ punaḥ punaḥ, anukramēṇa, sandhēyāḥ sandhānīyāḥ; tathāhi- padēna pādaḥ sandhānīyaḥ, padapādābhyāṁ ślōkaḥ sandhānīyaḥ| ēvamēkaikaśō ghaṭayēt anēna prakārēṇa ēkamēkaṁ śiṣyaṁ prati yōjanikāṁ kārayēt| ātmanā cānupaṭhēt paṭhataḥ śiṣyasya paścādācāryaḥ svayaṁ paṭhēt| śiṣyasya sukhapaṭhanārthama | kāyamanōbhyāṁ śiṣyaṁ niyamya pāṭhē vāci niyantumāha- adrutamityādi|- adrutam asannikr̥ṣṭavarṇapadapādōccāraṇam| avilambitaṁ nātivisrastam| aśaṅkitaṁ trāsarahitam| ananunāsikaṁ ḍañaṇanamān varjayitvā nāsikōccaritavarjyam| apīḍitavarṇaṁ varṇamapīḍayan| akṣibhruvauṣṭhahastairanabhinītam akṣyādibhirnartaka ivābhinayaṁ na kuryādityarthaḥ| susaṁskr̥tam akliṣṭavarṇaśrutikam| nātyuccairnātinīcairiti ētēnaitaduktaṁ- madhyamēna svarēṇa paṭhēt| na cāntarēṇētyādi tayōrguruśiṣyayōrmadhyē na kaścidgacchēdityarthaḥ| anyē tvanyathā paṭhanti vyākhyānayanti ca- śāstramuddiśya tasya sampradānāyāha- atha vatsētyādi|- vatsa suśruta iti gamyatē, śāstrapraśnē tasyādhikr̥tatvāt| kasmai taddēyamityāha- śucaya ityādi||54||
Adhikarana 22 (55) · Śloka 55
bhavataścātra |
śucirguruparō dakṣastandrānidrāvivarjitaḥ |
paṭhannētēna vidhinā śiṣyaḥ śāstrāntamāpnuyāt ||55||
View original
भवतश्चात्र |
शुचिर्गुरुपरो दक्षस्तन्द्रानिद्राविवर्जितः |
पठन्नेतेन विधिना शिष्यः शास्त्रान्तमाप्नुयात् ||५५||
paṭhataḥ śiṣyasya śāstrāntāvāptihētumāha- bhavataścātrētyādi| śuciḥ bāhyābhyantaraśaucayuktaḥ| guruparaḥ gurukāryarataḥ| dakṣaḥ nityābhiyuktaḥ| tandrā ālasyam||55||
Adhikarana 23 (56) · Śloka 56
vāksauṣṭhavē'rthavijñānē prāgalbhyē karmanaipuṇē |
tadabhyāsē ca siddhau ca yatētādhyayanāntagaḥ ||56||
View original
वाक्सौष्ठवेऽर्थविज्ञाने प्रागल्भ्ये कर्मनैपुणे |
तदभ्यासे च सिद्धौ च यतेताध्ययनान्तगः ||५६||
adhyayanāntagaḥ śiṣyaḥ kiṁ kuryādityāha- vāgityādi| vāksauṣṭhavē atispaṣṭavāktvē| prāgalbhyē dhārṣṭyē; prāgalbhyānmahatō'pi rōgān sādhyānutsāhī sādhayati| tadabhyāsē karmābhyāsē, caśabdāt karmadarśanē'pi| siddhau cēti ārabdhābhiprētārthasādhanaṁ siddhiḥ; cakārō'trāsādhyānāmanārambhamanuktaṁ samuccinōti||56||
Adhikarana puShpikA · Śloka 3
iti suśrutasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē'dhyayanasampradānīyō nāma tr̥tīyō'dhyāyaḥ ||3||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां सूत्रस्थानेऽध्ययनसम्प्रदानीयो नाम तृतीयोऽध्यायः ||३||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ sūtrasthānē tr̥tīyō'dhyāyaḥ||3||