Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō'nnapānavidhimadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातोऽन्नपानविधिमध्यायं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
annaṁ śālyādi, pānamanupānādi, vidhirvidhānaṁ kalpanaṁ prakārō vā||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
dhanvantarimabhivādya suśruta uvāca- prāgabhihitaḥ ‘prāṇināṁ punarmūlamāhārō balavarṇaujasāṁ ca, sa ṣaṭsu rasēṣvāyattaḥ, rasāḥ punardravyāśrayiṇaḥ,’ dravyarasaguṇavīryavipākanimittē ca kṣayavr̥ddhī dōṣāṇāṁ sāmyaṁ ca, brahmādērapi ca lōkasyāhāraḥ sthityutpattivināśahētuḥ, āhārādēvābhivr̥ddhirbalamārōgyaṁ varṇēndriyaprasādaśca, tathā hyāhāravaiṣamyādasvāsthyaṁ; tasyāśitapītalīḍhakhāditasya nānādravyātmakasyānēkavidhavikalpasyānēkavidhaprabhāvasya pr̥thak pr̥thagdravyarasaguṇavīryavipākakarmāṇīcchāmi jñātuṁ, na hyanavabuddhasvabhāvā bhiṣajaḥ svasthānuvr̥ttiṁ rōganigrahaṇaṁ ca kartuṁ samarthāḥ; āhārāyattāśca sarvaprāṇinō yasmāttasmādannapānavidhimupadiśatu mē bhagavānityuktaḥ prōvāca bhagavān dhanvantariḥ- atha khalu vatsa suśruta! yathāpraśnamucyamānamupadhārayasva- ||3||
View original
धन्वन्तरिमभिवाद्य सुश्रुत उवाच- प्रागभिहितः ‘प्राणिनां पुनर्मूलमाहारो बलवर्णौजसां च, स षट्सु रसेष्वायत्तः, रसाः पुनर्द्रव्याश्रयिणः,’ द्रव्यरसगुणवीर्यविपाकनिमित्ते च क्षयवृद्धी दोषाणां साम्यं च, ब्रह्मादेरपि च लोकस्याहारः स्थित्युत्पत्तिविनाशहेतुः, आहारादेवाभिवृद्धिर्बलमारोग्यं वर्णेन्द्रियप्रसादश्च, तथा ह्याहारवैषम्यादस्वास्थ्यं; तस्याशितपीतलीढखादितस्य नानाद्रव्यात्मकस्यानेकविधविकल्पस्यानेकविधप्रभावस्य पृथक् पृथग्द्रव्यरसगुणवीर्यविपाककर्माणीच्छामि ज्ञातुं, न ह्यनवबुद्धस्वभावा भिषजः स्वस्थानुवृत्तिं रोगनिग्रहणं च कर्तुं समर्थाः; आहारायत्ताश्च सर्वप्राणिनो यस्मात्तस्मादन्नपानविधिमुपदिशतु मे भगवानित्युक्तः प्रोवाच भगवान् धन्वन्तरिः- अथ खलु वत्स सुश्रुत! यथाप्रश्नमुच्यमानमुपधारयस्व- ||३||
atha śiṣyō guruṁ prati praśnaṁ kurvannāha- dhanvantarimityādi| abhivādya namaskr̥tya| uvāca uktavān| kimuktavānityāha- prāgabhihita ityādi| mūlaṁ kāraṇam| sa iti āhāraḥ| nimittē cēti cakārādindriyārthāḥ kālō vihāraścēti trayaṁ samuccīyatē| dōṣāṇāmityupalakṣaṇaṁ, tēna dōṣadhātvādīnāmityarthaḥ| āhārasya sarvāpēkṣaṇīyatāmāha- brahmādērityādi| sthitiḥ avasthānam, utpattiḥ janma, vināśaḥ pralayaḥ; utpattihēturapi samyagupayōgāt pradhānadhātūtpattēḥ, vināśahētuśca mithyōpayōgāt; dēvānāṁ sthitihēturēva, jarāyujānāṁ sthityutpattivināśānāṁ trayāṇāmapi hētuḥ; dhyānāhāratvē'pi brahmādēryōgādidvārēṇa tr̥ptisambhavādamr̥taprāśārthamāhāraḥ| sthitihētutāmēva vivr̥ṇvannāha- āhārādēvētyādi| abhivr̥ddhiḥ śarīrasya| balamutsāhōpacayalakṣaṇam| ārōgyaṁ svāsthyalakṣaṇam| varṇō gaurādiḥ; indriyāṇāṁ prasādaḥ svasvaviṣayagrahaṇasāmarthyam| vaiṣamyam anyathōpayōgaḥ| asvāsthyaṁ dōṣādivaiṣamyam| tasya cāturvidhyamāha- aśitētyādi; aśitaṁ bhōjyamōdanādi, pītaṁ pēyaṁ kṣīrādi, līḍhaṁ lēhyaṁ madhvādi, khāditaṁ bhakṣyaṁ mōdakādi| nānādravyātmakasyēti bahuvidhapr̥thivyādidravyārabdhasya| anēkavidhavikalpasya anēkavidhā maṇḍapēyāvilēpībhaktādayō vikalpāḥ prakārā yasya sa tathā| anēkavidhaprabhāvasya nānāprakāraśaktikasya| na hīti hi yasmādarthē| anavabuddhasvabhāvā āhārasyājñātasvarūpāḥ| bhiṣajō vaidyāḥ| mē mamētyarthaḥ| bhagavāniti dhanvantariṁ prati pūjāvacanam| uttaramāha- ityukta iti|- uktaḥ pūrvōktavacanaiḥ prēritaḥ| prōvāca uktavān| athēti maṅgalē| khalu vākyālaṅkārē||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
tatra, lōhitaśālikalamakardamakapāṇḍukasugandhakaśakunāhr̥tapuṣpāṇḍakapuṇḍarīkamahāśāliśītabhīrukarōdhrapuṣpaka- dīrghaśūkakāñcanakamahiṣamahāśūkahāyanakadūṣakamahādūṣakaprabhr̥tayaḥ śālayaḥ ||4||
View original
तत्र, लोहितशालिकलमकर्दमकपाण्डुकसुगन्धकशकुनाहृतपुष्पाण्डकपुण्डरीकमहाशालिशीतभीरुकरोध्रपुष्पक- दीर्घशूककाञ्चनकमहिषमहाशूकहायनकदूषकमहादूषकप्रभृतयः शालयः ||४||
tatrētyādi| lōhitaśālī raktaśāliḥ; kalamō'ntarvēdyāṁ `kalaviḥ’ iti lōkē; kardamaka iti sātiśayē paṅkē niṣpadyata iti kardamakō lōkatō'vagantavyaḥ; pāṇḍuka iti pāṇḍutuṣaḥ pāṇḍuśūkaśca pāṇḍukaḥ; sugandhakō dēvaśāliḥ pāñcālē; śakunāhr̥ta uttarakurōḥ sakāśāddhaṁsairānītaḥ, avantyāṁ nagaryāṁ sa ēva vakranāmnā prasiddhaḥ, magadhadēśē tu ‘pāśaka’ iti, vr̥ddhavaidyāstu “dvīpāntarāt samānītō garuḍēna mahātmanā| śakunāhr̥taḥ saśāliḥ syādgaruḍāparanāmakaḥ” ityāhuḥ, puṣpāṇīva sugandhāni sukumārāṇyaṇḍāni taṇḍulāni yasya saḥ puṣpāṇḍakō lōkatō'vagantavyaḥ; puṇḍarīkaṁ śvētapadmaṁ tatsadr̥śaḥ saukumāryavarṇasaurabhairyaḥ saḥ puṇḍarīkō dēvagrahādēva bahupōṣanāmā; mahātaṇḍulakō mahāśāliḥ; śītādbibhētītyēvaṁ śītabhīrukō lōkādavagantavyaḥ; rōdhrapuṣpākārāḥ śūkā yasya sa rōdhrapuṣpakaḥ; dīrghāḥ śūkā yasya sa dīrghaśūkaḥ; kāñcanakaḥ svarṇaśāliḥ; mahiṣaśūkō madhyadēśē ‘tilavāsī’ iti prasiddhaḥ; hāyanakaḥ ‘śaṅguvāka’ iti lōkē, jējjhaṭastu ‘ghōṭakapuccha’ ityāha; dūṣakamahādūṣakau lōkādavagantavyau| prabhr̥tigrahaṇādyavakanaiṣadhādayaḥ| śālaya iti akaṇḍitaśuklā haimantāḥ, anyē tu ‘kaṇḍitaśuklā akaṇḍitaśuklāśca haimantāḥ śālayaḥ, graiṣmāḥ ṣaṣṭikāḥ; ‘prāyēṇa garbhapākāḥ ṣaṣṭikāḥ’ ityanyē; vārṣikāstu vrīhayaḥ, ‘kaṇḍitaśuklāstu vrīhayaḥ’ ityanyē| atra lōhitaśālyādayastēṣu tēṣu dēśēṣu taistairnāmabhiḥ prasiddhāḥ; ēkamēva hi dravyaṁ nānādēśēṣu nānāśabdairabhidhīyatē; yathā- bahavō'nnaṁ bhaktamāhuḥ, dākṣiṇātyāstu kūramiti; tatra dākṣiṇātyēṣu bhaktasañjñayaiva prasiddhastaditarēṣu punaḥ kūrasañjñēti(?); tasmāttu śūkaśamīkudhānyāni nānādēśajakr̥ṣīvalēbhyō jñēyāni, mr̥gāstu nānādēśīyavyādhēbhyaḥ, śākunikēbhyaḥ pakṣiṇaḥ, kandamūlaphalāśibhyō vanēcaratapasvibhyaḥ kandamūlaphalāni, śākāni tu grāmyāraṇyavāsibhyaḥ, kr̥tānnāni tu sūdēbhyaḥ, bhēṣajadravyāṇi punaḥ krayyāṇi vaṇigbhyaḥ, akrēyāṇi punarmūlādīni tāpasavanēcarēbhya iti||4||
Adhikarana 4 (5) · Śloka 5
madhurā vīryataḥ śītā laghupākā balāvahāḥ |
pittaghnālpānilakaphāḥ snigdhā baddhālpavarcasaḥ ||5||
View original
मधुरा वीर्यतः शीता लघुपाका बलावहाः |
पित्तघ्नाल्पानिलकफाः स्निग्धा बद्धाल्पवर्चसः ||५||
tatra śālīnāṁ sāmānyaguṇamāha- madhurā ityādi| pūrvaṁ hi `dravyarasaguṇavīryavipākakarmāṇīcchāmi jñātuṁ’ ityuktaṁ, tadēva darśayati- tatra lōhitaśālītyādi yāvat dūṣakamahādūṣakaprabhr̥tayaḥ śālaya iti dravyanirdēśaḥ, `madhurā’ iti rasanirdēśaḥ, `vīryataḥ śītā’ iti vīryanirdēśaḥ, `laghupākā’ iti pākanirdēśaḥ, snigdhā’ ityādi guṇanirdēśaḥ, `pittaghnā’ ityādi svakarmanirdēśaḥ| alpānilakaphāḥ alpaṁ vātaṁ ślēṣmāṇaṁ ca kurvantītyarthaḥ||5||
Adhikarana 5 (6) · Śloka 7
tēṣāṁ lōhitakaḥ śrēṣṭhō dōṣaghnaḥ śukramūtralaḥ |
cakṣuṣyō varṇabalakr̥t svaryō hr̥dyastr̥ṣāpahaḥ ||6||
vraṇyō jvaraharaścaiva sarvadōṣaviṣāpahaḥ |7|
View original
तेषां लोहितकः श्रेष्ठो दोषघ्नः शुक्रमूत्रलः |
चक्षुष्यो वर्णबलकृत् स्वर्यो हृद्यस्तृषापहः ||६||
व्रण्यो ज्वरहरश्चैव सर्वदोषविषापहः |७|
lōhitaśāliguṇamāha- tēṣāmityādi| dōṣaghnastridōṣaghnaḥ| sarvadōṣētyādi atra dōṣaśabdō vyādhiṣu vartatē||6||-
Adhikarana 6 (7) · Śloka 7
tasmādalpāntaraguṇāḥ kramaśaḥ śālayō'varāḥ ||7||
View original
तस्मादल्पान्तरगुणाः क्रमशः शालयोऽवराः ||७||
śālīnāṁ tāratamyamāha- tasmādityādi| tasmāt lōhitaśālēḥ| alpāntaraguṇā iti alpamantaraṁ bhēdaḥ kramēṇāvaratvēna yēṣāṁ tē tathōktāḥ| guṇaśabdaḥ karmavācī| kramaśō'varā iti kramāt kramāddhīnā ityarthaḥ||7||
Adhikarana 7 (8-9) · Śloka 9
ṣaṣṭikakāṅgukamukundakapītakapramōdakakākalakāsanapuṣpakamahāṣaṣṭikacūrṇakakuravakakēdāraprabhr̥tayaḥ ṣaṣṭikāḥ ||8||
rasē pākē ca madhurāḥ śamanā vātapittayōḥ |
śālīnāṁ ca guṇaistulyā br̥ṁhaṇāḥ kaphaśukralāḥ ||9||
View original
षष्टिककाङ्गुकमुकुन्दकपीतकप्रमोदककाकलकासनपुष्पकमहाषष्टिकचूर्णककुरवककेदारप्रभृतयः षष्टिकाः ||८||
रसे पाके च मधुराः शमना वातपित्तयोः |
शालीनां च गुणैस्तुल्या बृंहणाः कफशुक्रलाः ||९||
ṣaṣṭikānāha- ṣaṣṭikētyādi| antē ṣaṣṭikābhidhānaṁ sarvēṣāṁ ṣaṣṭikatvasūcanārtham| ṣaṣṭikō gauraṣaṣṭikaḥ, mukundakakākalakāsanapuṣpakakurabakakēdārāḥ kr̥ṣṇaṣaṣṭikāḥ, śēṣā gaurakr̥ṣṇā iti| prabhr̥tigrahaṇāccīnadurdaraśāradādayaḥ| ṣaṣṭikō vrīhibhēda ēva, ‘ṣaṣṭikō vrīhiṣu śrēṣṭha’ ityuktatvāt; kintu vrīhiścirapākī, ṣaṣṭikastu śīghrapākī||8-9||
Adhikarana 8 (10) · Śloka 11
ṣaṣṭikaḥ pravarastēṣāṁ kaṣāyānurasō laghuḥ |
mr̥duḥ snigdhastridōṣaghnaḥ sthairyakr̥dbalavardhanaḥ ||10||
vipākē madhurō grāhī tulyō lōhitaśālibhiḥ |11|
View original
षष्टिकः प्रवरस्तेषां कषायानुरसो लघुः |
मृदुः स्निग्धस्त्रिदोषघ्नः स्थैर्यकृद्बलवर्धनः ||१०||
विपाके मधुरो ग्राही तुल्यो लोहितशालिभिः |११|
gauraṣaṣṭikaguṇamāha- ṣaṣṭika ityādi| sthairyakr̥t dēhadārḍhyakr̥t, tāruṇyasthāpakō vā||10||
Adhikarana 9 (11) · Śloka 11
śēṣāstvalpāntarāstasmāt ṣaṣṭikāḥ kramaśō guṇaiḥ ||11||
View original
शेषास्त्वल्पान्तरास्तस्मात् षष्टिकाः क्रमशो गुणैः ||११||
śēṣāstvityādi| alpāntarāḥ stōkabhēdā guṇaiḥ kr̥tvā| tasmāt gauraṣaṣṭikāt||11||
Adhikarana 10 (12) · Śloka 12
kr̥ṣṇavrīhiśālāmukhajatumukhanandīmukhalāvākṣakatvaritakakukkuṭāṇḍakapārāvatakapāṭalaprabhr̥tayō vrīhayaḥ ||12||
View original
कृष्णव्रीहिशालामुखजतुमुखनन्दीमुखलावाक्षकत्वरितककुक्कुटाण्डकपारावतकपाटलप्रभृतयो व्रीहयः ||१२||
vrīhiviśēṣānāha- kr̥ṣṇavrīhītyādi| kr̥ṣṇavrīhiḥ kr̥ṣṇatuṣataṇḍulaḥ , śālāmukhaḥ kr̥ṣṇaśuklākārataṇḍulaḥ, jatu lākṣā tadākr̥ti mukhaṁ yasyāsau jatumukhaḥ, nandīmukhaḥ āḍīcañcusadr̥śamukhataṇḍulaḥ, lāvākṣisadr̥śataṇḍulō lāvākṣaḥ, ṣaṣṭikavattvaritaṁ pacyata iti tvaritakaḥ, kukkuṭāṇḍānīva varṇēna vartulatayā ca taṇḍulā yasya saḥ kukkuṭāṇḍakaḥ, pārāvatavacchuklataṇḍulaḥ pārāvataḥ, pāṭalāpuṣpavarṇavrīhiḥ pāṭalaḥ; prabhr̥tigrahaṇāt khañjarīṭakhañjanakakṣaumakādayō gr̥hyantē||12||
Adhikarana 11 (13) · Śloka 13
kaṣāyamadhurāḥ pākē'madhurā vīryatō'himāḥ |
alpābhiṣyandinastulyāḥ ṣaṣṭikairbaddhavarcasaḥ ||13||
View original
कषायमधुराः पाकेऽमधुरा वीर्यतोऽहिमाः |
अल्पाभिष्यन्दिनस्तुल्याः षष्टिकैर्बद्धवर्चसः ||१३||
kaṣāyamadhurā rasē| amadhurāḥ pākē kaṭukā ityarthaḥ| vīryatō'himā uṣṇā ityarthaḥ| alpābhiṣyandina iti pūrvavat| tulyāḥ ṣaṣṭikairiti ētēna kudhānyēbhya ēṣāmutkarṣaḥ sūcyatē, na tu ṣaṣṭikānāṁ guṇakāritā, carakādyaistridōṣakāritvēna pāṭalasyōktatvāt| ‘anārṣō'yaṁ pāṭhaḥ’ iti jējjhaṭaḥ| ‘pāṭalāśabdō vrīhau sāmānyē viśēṣē ca vartata iti viśēṣavācinastridōṣakartr̥tvaṁ, sāmānyēna vrōhēstūkta ēva guṇaḥ’ iti gayī| ‘yastridōṣakārī pāṭalastatra jātyantaram, ayaṁ tu yathōktaguṇaḥ’ iti brahmadēvaḥ||13||
Adhikarana 12 (14) · Śloka 14
kr̥ṣṇavrīhirvarastēṣāṁ kaṣāyānurasō laghuḥ |
tasmādalpāntaraguṇāḥ kramaśō vrīhayō'parē ||14||
View original
कृष्णव्रीहिर्वरस्तेषां कषायानुरसो लघुः |
तस्मादल्पान्तरगुणाः क्रमशो व्रीहयोऽपरे ||१४||
atha kr̥ṣṇavrīhiguṇamāha- kr̥ṣṇavrīhirityādi||14||
Adhikarana 13 (15) · Śloka 15
dagdhāyāmavanau jātāḥ śālayō laghupākinaḥ |
kaṣāyā baddhaviṇmūtrā rūkṣāḥ ślēṣmāpakarṣaṇāḥ ||15||
View original
दग्धायामवनौ जाताः शालयो लघुपाकिनः |
कषाया बद्धविण्मूत्रा रूक्षाः श्लेष्मापकर्षणाः ||१५||
atha bhūmidvārēṇa guṇamāha- dagdhāyāmityādi| dagdhāyāmavanau jātā iti dagdhabhūmāvutpannāḥ||15||
Adhikarana 14 (16) · Śloka 16
sthalajāḥ kaphapittaghnāḥ kaṣāyāḥ kaṭukānvayāḥ |
kiñcitsatiktamadhurāḥ pavanānalavardhanāḥ ||16||
View original
स्थलजाः कफपित्तघ्नाः कषायाः कटुकान्वयाः |
किञ्चित्सतिक्तमधुराः पवनानलवर्धनाः ||१६||
sthalajā ityādi| sthalajā jāṅgalabhūmisambhavāḥ| satiktamadhurā īṣattiktamadhurāḥ| pavanānalavardhanā iti atra kiñcicchabdaḥ sambadhyatē||16||
Adhikarana 15 (17) · Śloka 17
kaidārā madhurā vr̥ṣyā balyāḥ pittanibarhaṇāḥ |
īṣatkaṣāyālpamalā guravaḥ kaphaśukralāḥ ||17||
View original
कैदारा मधुरा वृष्या बल्याः पित्तनिबर्हणाः |
ईषत्कषायाल्पमला गुरवः कफशुक्रलाः ||१७||
kaidārā ityādi| kaidārā anūpajā ityarthaḥ| vr̥ṣyāḥ śukravairēcanikāḥ| śukralāḥ śukravr̥ddhikarāḥ||17||
Adhikarana 16 (18) · Śloka 18
rōpyātirōpyā laghavaḥ śīghrapākā guṇōttarāḥ |
adāhinō dōṣaharā balyā mūtravivardhanāḥ ||18||
View original
रोप्यातिरोप्या लघवः शीघ्रपाका गुणोत्तराः |
अदाहिनो दोषहरा बल्या मूत्रविवर्धनाः ||१८||
rōpyātirōpyaguṇamāha- rōpyētyādi| yē śālaya ēkavāramutpāṭyāśvanyatra rōpyantē tē rōpyāḥ, yē tu dvistrirvā'nyatra rōpyantē tē'tirōpyāḥ| mūtravivardhanā iti adāhitvāt, ‘mūtralā’ ityēkē, anyē tu ‘mūtravivardhanā mutrāpakarṣaṇāḥ pramēhiṇāṁ hitā ityarthaḥ’||18||
Adhikarana 17 (19) · Śloka 19
śālayaśchinnarūḍhā yē rūkṣāstē baddhavarcasaḥ |
tiktāḥ kaṣāyāḥ pittaghnā laghupākāḥ kaphāpahāḥ ||19||
View original
शालयश्छिन्नरूढा ये रूक्षास्ते बद्धवर्चसः |
तिक्ताः कषायाः पित्तघ्ना लघुपाकाः कफापहाः ||१९||
chinnarūḍhaśāliguṇamāha- śālaya ityādi| chinnarūḍhā iti pūrvaṁ chinnāḥ paścādrūḍhā ityarthaḥ||19||
Adhikarana 18 (20) · Śloka 20
vistarēṇāyamuddiṣṭaḥ śālivargō hitāhitaḥ |20|
iti śālivargaḥ |
View original
विस्तरेणायमुद्दिष्टः शालिवर्गो हिताहितः |२०|
इति शालिवर्गः |
upasaṁhāramāha- vistarēṇētyādi| uddiṣṭaḥ saṅkṣēpēṇē kathitaḥ| ayaṁ śālivargaḥ, kiṁviśiṣṭaḥ śālivargaḥ? vistarēṇa saha savistara ityarthaḥ| savistaratā ca vakṣyamāṇaślōkēna darśitā| tadyathā ‘dhānyēna māṁsēṣu phalēṣu caiva śākēṣu cānuktamihāpramēyāt’ iti| atra hi apramēyāditi ānantyādityarthaḥ|20|
Adhikarana 19 (20) · Śloka 20
atha kudhānyavargaḥ |
tadvat kudhānyamudgādimāṣādīnāṁ ca vakṣyatē ||20||
View original
अथ कुधान्यवर्गः |
तद्वत् कुधान्यमुद्गादिमाषादीनां च वक्ष्यते ||२०||
tadvadityādi| tadvaditi savistarāṇāmapi kudhānyānāṁ mudgādīnāṁ māṣādīnāṁ cōddēśēmātramēva bhaviṣyatītyarthaḥ| māṣādīnāṁ cēti cakārēṇa māṁsaphalaśākavargēṣu cōddēśamātramēva bhaviṣyatītyanuktaṁ samuccīyatē| anēna pāṭhēna mudgādīnāṁ dhānyatvaṁ sūcyatē, tēna mudgādayaḥ śimbīdhānyēṣu paṭhyantē| kudhānyēti kutsitāni kudhānyāni||20||
Adhikarana 20 (21) · Śloka 21
kōradūṣakaśyāmākanīvāraśāntanuvarakōddālakapriyaṅgumadhūlikānandīmukhī- kuruvindagavēdhukasarabarukatōda(ya)parṇīmukundakavēṇuyavaprabhr̥tayaḥ kudhānyaviśēṣāḥ ||21||
View original
कोरदूषकश्यामाकनीवारशान्तनुवरकोद्दालकप्रियङ्गुमधूलिकानन्दीमुखी- कुरुविन्दगवेधुकसरबरुकतोद(य)पर्णीमुकुन्दकवेणुयवप्रभृतयः कुधान्यविशेषाः ||२१||
kudhānyānyāha- kōradūṣakētyādi| kōradūṣakaḥ kōdravaḥ; śyāmākastrividhaḥ- śyāmākaḥ, uṣṭraśyāmākaḥ, hastiśyāmākaścēti; śyāmākaśabdēna tōyaśyāmāka ucyatē, uṣṭraśyāmākaḥ sthūlaśyāmākaḥ , hastiśyāmākaḥ śyāmikēti lōkē; nīvāra ulikādhānyaṁ, taddvividham- ēkaṁ dhānyasadr̥śaviṭapaṁ dhānyakṣētrajaṁ, dvitīyaṁ mahādalakāṇḍaṁ tu salilajaṁ; tatra salilajaṁ salilavr̥ddhimātrastambaprarōhaṁ raktaśūkaṁ ca, tadēva ‘praśāntikā’ iti tantrāntarē'pi paṭhyatē; varakō varaṭikā śākambharībhūmau prāyaśaḥ; uddālakō vanakōdravaḥ; priyaṅguḥ `kaṅgunikā’ iti lōkē; madhūlikā markaṭahastatr̥ṇaṁ; tadbhēdō nandīmukhī; kuruvindakō vrīhiguruḥ; gavēdhukastr̥ṇaviśēṣaḥ; ‘galagōdhūma’ iti lōkē, dēśāntarē tu `garala’ iti lōkē, anyē tu prabhr̥tigrahaṇādgavēdhukaśabdaṁ gr̥hṇanti; saraḥ sarakarṇikā; barukaḥ ‘baru’ iti lōkē, anyē tu barukaśabdaṁ prabhr̥tigrahaṇādgr̥hṇanti; tōdaparṇī tōyaparṇī svanāmaprasiddhā; mukundō mulundaḥ; vēṇuyavō vaṁśaphalam| śēṣāṇi tu vanacāribhyō jñēyāni| prabhr̥tigrahaṇēna jhaṇṭīgharmūṭījōnnalikādayaḥ||21||
Adhikarana 21 (22-23) · Śloka 23
uṣṇāḥ kaṣāyamadhurā rūkṣāḥ kaṭuvipākinaḥ |
ślēṣmaghnā baddhanisyandā vātapittaprakōpaṇāḥ ||22||
kaṣāyamadhurastēṣāṁ śītaḥ pittāpahaḥ smr̥taḥ |
kōdravaśca sanīvāraḥ śyāmākaśca saśāntanuḥ ||23||
View original
उष्णाः कषायमधुरा रूक्षाः कटुविपाकिनः |
श्लेष्मघ्ना बद्धनिस्यन्दा वातपित्तप्रकोपणाः ||२२||
कषायमधुरस्तेषां शीतः पित्तापहः स्मृतः |
कोद्रवश्च सनीवारः श्यामाकश्च सशान्तनुः ||२३||
uṣṇā ityādi| baddhanisyandā baddhamūtrāḥ| tēṣāmēva kēṣāñcidvaiśēṣikaṁ guṇamāha- kaṣāyamadhurā ityādi| ‘sakōradūṣāḥ śyāmākā nīvāraśca’ iti kēcit paṭhanti| tatra bahuvacanaṁ śyāmākānāṁ trividhatvāt||22-23||
Adhikarana 22 (24) · Śloka 24
kr̥ṣṇā raktāśca pītāśca śvētāścaiva priyaṅgavaḥ |
yathōttaraṁ pradhānāḥ syū rūkṣāḥ kaphaharāḥ smr̥tāḥ ||24||
View original
कृष्णा रक्ताश्च पीताश्च श्वेताश्चैव प्रियङ्गवः |
यथोत्तरं प्रधानाः स्यू रूक्षाः कफहराः स्मृताः ||२४||
kaṅgunīguṇamāha- kuṣṇā ityādi| prādhānyaṁ kaphaharatvādiguṇāpēkṣam||24||
Adhikarana 23 (25) · Śloka 25
madhūlī madhurā śītā snigdhā nandīmukhī tathā |25|
View original
मधूली मधुरा शीता स्निग्धा नन्दीमुखी तथा |२५|
madhūlikānandīmukhīguṇamāha- madhūlītyādi| tathā madhura śītalasnigdhētyarthaḥ|25|
Adhikarana 24 (25) · Śloka 25
viśōṣī tatra bhūyiṣṭhaṁ varukaḥ samukundakaḥ ||25||
View original
विशोषी तत्र भूयिष्ठं वरुकः समुकुन्दकः ||२५||
varukamukundakayōrguṇamāha- viśōṣītyādi| viśōṣī dravadhātōḥ| bhūyiṣṭhamatiśayēna||25||
Adhikarana 25 (26) · Śloka 26
rūkṣā vēṇuyavā jñēyā vīryōṣṇā kaṭupākinaḥ |
baddhamūtrāḥ kaphaharāḥ kaṣāyā vātakōpanāḥ ||26||
View original
रूक्षा वेणुयवा ज्ञेया वीर्योष्णा कटुपाकिनः |
बद्धमूत्राः कफहराः कषाया वातकोपनाः ||२६||
vēṇuyavaguṇamāha- rūkṣā ityādi| kudhānyānāṁ vārgikaguṇaprastāvē ‘baddhanisyandā’ ityuktē'pi vēṇuyavā baddhamūtrā iti pr̥thakkr̥tya yaduktaṁ tadatiśyapratipādanārtham||26||
Adhikarana 26 (27) · Śloka 27
mudgavanamudgakalāyamakuṣṭhamasūramaṅgalyacaṇakasatīnatripuṭakaharēṇvāḍhakīprabhr̥tayō vaidalāḥ ||27||
View original
मुद्गवनमुद्गकलायमकुष्ठमसूरमङ्गल्यचणकसतीनत्रिपुटकहरेण्वाढकीप्रभृतयो वैदलाः ||२७||
śamīdhānyāni guṇakarmabhyāṁ nirdiśannāha- mudgētyādi| mudgā nānāvidhā haritapītakr̥ṣṇaraktabhēdēna; vanamudgastu vanē jāyatē kr̥ṣṇamudga iti prasiddhaḥ, `mudgikā’ iti lōkē; kalāyāstripuṭāḥ; makuṣṭhakō mōṭhaḥ; masūrā dvividhāḥ- kr̥ṣṇāḥ pāṇḍurāśca, tatra kr̥ṣṇavarṇā masūrābhidhānāḥ, pāṇḍuvarṇā maṅgalyakābhidhānāḥ; caṇakaḥ prasiddhaḥ; satīnō vartulakaḥ; svalpāstripuṭāḥ; harēṇuḥ svalpavartulaḥ; āḍhakī tuvarī| vaidalā iti ēṣāṁ `vaidalā’ iti sañjñā, na punaranvayārthēna vaidalasañjñā; ēvaṁ hi vidalānāmiti vaidalā iti māṣakulatthādiṣvapi vaidalatvaṁ syāt; tēna “vallūraṁ mūlakaṁ matsyān śuṣkaśākāni vaidalam| varjayēccālukaṁ gulmī madhurāṇi phalāni ca” ityādiṣu vaidalatvēna mudgādiṣu niṣēdhaḥ, tēna gulmēṣu māṣakulatthādayō na niṣidhyantē, na hi tē vaidalāḥ||27||
Adhikarana 27 (28) · Śloka 28
kaṣāyamadhurāḥ śītāḥ kaṭupākā marutkarāḥ |
baddhamūtrapurīṣāśca pittaślēṣmaharāstathā ||28||
View original
कषायमधुराः शीताः कटुपाका मरुत्कराः |
बद्धमूत्रपुरीषाश्च पित्तश्लेष्महरास्तथा ||२८||
vaidalānāṁ sāmānyaguṇamāha- kaṣāyētyādi||28||
Adhikarana 28 (29) · Śloka 29
nātyarthaṁ vātalāstēṣu mudgā dr̥ṣṭiprasādanāḥ |
pradhānā haritāstatra vanyā mudgasamāḥ smr̥tāḥ ||29||
View original
नात्यर्थं वातलास्तेषु मुद्गा दृष्टिप्रसादनाः |
प्रधाना हरितास्तत्र वन्या मुद्गसमाः स्मृताः ||२९||
mudgaguṇamāha- nātyarthamityādi||29||
Adhikarana 29 (30) · Śloka 30
vipākē madhurāḥ prōktā masūrā baddhavarcasaḥ |30|
View original
विपाके मधुराः प्रोक्ता मसूरा बद्धवर्चसः |३०|
masūraguṇamāha- vipāka ityādi|30|
Adhikarana 30 (30) · Śloka 30
makuṣṭhakāḥ kr̥mikarāḥ... |30|
View original
मकुष्ठकाः कृमिकराः... |३०|
makuṣṭhaguṇamāha- makuṣṭhakā ityādi|30|
Adhikarana 31 (30) · Śloka 30
... kalāyāḥ pracurānilāḥ ||30||
View original
... कलायाः प्रचुरानिलाः ||३०||
kalāyaguṇamāha- kalāyā ityādi||30||
Adhikarana 32 (31) · Śloka 31
āḍhakī kaphapittaghnī nātivātaprakōpaṇī |31|
View original
आढकी कफपित्तघ्नी नातिवातप्रकोपणी |३१|
āḍhakīguṇamāha- āḍhakītyādi|31|
Adhikarana 33 (31-32) · Śloka 32
vātalāḥ śītamadhurāḥ sakaṣāyā virūkṣaṇāḥ ||31||
kaphaśōṇitapittaghnāścaṇakāḥ puṁstvanāśanāḥ |
ta ēva ghr̥tasaṁyuktāstridōṣaśamanāḥ param ||32||
View original
वातलाः शीतमधुराः सकषाया विरूक्षणाः ||३१||
कफशोणितपित्तघ्नाश्चणकाः पुंस्त्वनाशनाः |
त एव घृतसंयुक्तास्त्रिदोषशमनाः परम् ||३२||
caṇakaguṇamāha- vātalā ityādi||31-32||
Adhikarana 34 (33) · Śloka 33
harēṇavaḥ satīnāśca vijñēyā baddhavarcasaḥ |33|
View original
हरेणवः सतीनाश्च विज्ञेया बद्धवर्चसः |३३|
harēṇusatīnāvāha- harēṇava ityādi|33|
Adhikarana 35 (33) · Śloka 33
r̥tē mudgamasūrābhyāmanyē tvādhmānakārakāḥ ||33||
View original
ऋते मुद्गमसूराभ्यामन्ये त्वाध्मानकारकाः ||३३||
r̥tē mudgamasūrayōrādhmānakaratvamāha- r̥ta ityādi| r̥tē vinā| mudgamasūrayōḥ svajātyapēkṣayā ādhmānaniṣēdhaḥ, na punaḥ sarvathā''dhmānaniṣēdhaḥ||33||
Adhikarana 36 (34) · Śloka 34
māṣō gururbhinnapurīṣamūtraḥ snigdhōṣṇavr̥ṣyō madhurō'nilaghnaḥ |
santarpaṇaḥ stanyakarō viśēṣādbalapradaḥ śukrakaphāvahaśca ||34||
View original
माषो गुरुर्भिन्नपुरीषमूत्रः स्निग्धोष्णवृष्यो मधुरोऽनिलघ्नः |
सन्तर्पणः स्तन्यकरो विशेषाद्बलप्रदः शुक्रकफावहश्च ||३४||
vaidalatvēnāgrāhyān māṣādīnāha- māṣa ityādi| bhinnapurīṣamūtrō dravapurīṣamūtraḥ| santarpaṇastr̥ptikaraḥ| balapradaḥ balamupacayaśaktilakṣaṇam| vr̥ṣyatvaśukralatvē srutivr̥ddhikaratvēna| `pittakaphāvahaśca’ iti kvacit||34||
Adhikarana 37 (35) · Śloka 35
kaṣāyabhāvānna purīṣabhēdī na mūtralō naiva kaphasya kartā |
svādurvipākē madhurō'lasāndraḥ santarpaṇaḥ stanyarucipradaśca ||35||
View original
कषायभावान्न पुरीषभेदी न मूत्रलो नैव कफस्य कर्ता |
स्वादुर्विपाके मधुरोऽलसान्द्रः सन्तर्पणः स्तन्यरुचिप्रदश्च ||३५||
rājamāṣānāha- kaṣāyētyādi| alasāndrō rājamāṣaḥ| kaṣāyarasaprabhāvāt kaphahāritvamavr̥ṣyatvaṁ ca jñēyam| svāduriti rasē||35||
Adhikarana 38 (36) · Śloka 36
māṣaiḥ samānaṁ phalamātmaguptamuktaṁ ca kākāṇḍaphalaṁ tathaiva |36|
View original
माषैः समानं फलमात्मगुप्तमुक्तं च काकाण्डफलं तथैव |३६|
ātmaguptakākāṇḍayōrguṇamāha- māṣairityādi| ātmaguptā kapikacchuḥ, tasyāḥ phalamātmaguptam| kākāṇḍaphalamaśvakaḥ; kapikacchusadr̥śaśimbaḥ kākāṇḍaḥ `śūkaraśimbī’ iti lōkē|36|
Adhikarana 39 (36) · Śloka 36
āraṇyamāṣā guṇataḥ pradiṣṭā rūkṣāḥ kaṣāyā avidāhinaśca ||36||
View original
आरण्यमाषा गुणतः प्रदिष्टा रूक्षाः कषाया अविदाहिनश्च ||३६||
āraṇyamāṣaguṇamāha- āraṇyamāṣā ityādi| āraṇyamāṣāṇāṁ rūkṣatvāvidāhitvē svajātyapēkṣayā||36||
Adhikarana 40 (37) · Śloka 37
uṣṇaḥ kulatthō rasataḥ kaṣāyaḥ kaṭurvipākē kaphamārutaghnaḥ |
śukrāśmarīgulmaniṣūdanaśca sāṅgrāhikaḥ pīnasakāsahantā ||37||
View original
उष्णः कुलत्थो रसतः कषायः कटुर्विपाके कफमारुतघ्नः |
शुक्राश्मरीगुल्मनिषूदनश्च साङ्ग्राहिकः पीनसकासहन्ता ||३७||
kulatthānāha- uṣṇa ityādi| uṣṇō vīryēṇa| kaphamārutaghna iti kaphamārutau bhinnau militau ca hantītyarthaḥ||37||
Adhikarana 41 (38) · Śloka 38
ānāhamēdōgudakīlahikkāśvāsāpahaḥ śōṇitapittakr̥cca |
kaphasya hantā nayanāmayaghnō viśēṣatō vanyakulattha uktaḥ ||38||
View original
आनाहमेदोगुदकीलहिक्काश्वासापहः शोणितपित्तकृच्च |
कफस्य हन्ता नयनामयघ्नो विशेषतो वन्यकुलत्थ उक्तः ||३८||
vanyakulatthamāha- ānāhētyādi| gudakīlā arśāṁsi||38||
Adhikarana 42 (39) · Śloka 40
īṣatkaṣāyō madhuraḥ satiktaḥ sāṅgrāhikaḥ pittakarastathōṣṇaḥ |
tilō vipākē madhurō baliṣṭhaḥ snigdhō vraṇē lēpana ēva pathyaḥ ||39||
dantyō'gnimēdhājananō'lpamūtrastvacyō'tha kēśyō'nilahā guruśca |40|
View original
ईषत्कषायो मधुरः सतिक्तः साङ्ग्राहिकः पित्तकरस्तथोष्णः |
तिलो विपाके मधुरो बलिष्ठः स्निग्धो व्रणे लेपन एव पथ्यः ||३९||
दन्त्योऽग्निमेधाजननोऽल्पमूत्रस्त्वच्योऽथ केश्योऽनिलहा गुरुश्च |४०|
tilamāha- īṣadityādi| īṣatkaṣāyō'nurasatvēna, madhurō mukhyarasatvēna, īṣattiktō'nurasatvēnaiva| vraṇē lēpana ēva pathya iti ētēna tilānāmālēpana ēva vraṇē pathyatvam, abhyavahārē punarapathyatvamēva; anyē punaḥ ‘snigdhō vraṇē sarvata ēva pathyaḥ’ iti paṭhanti, sarvata iti pañcadaśadhā prasarapraduṣṭēṣvityarthaḥ, anyē tu ‘dvivraṇīyōktabhyō dōṣahantr̥bhyō lēpēbhyaḥ sarvēbhyaḥ pathyatama ityarthaḥ| dantēbhyō hitō dantyaḥ| tvacē hitastvacyaḥ| kēśēbhyō hitaḥ kēśyaḥ||39||-
Adhikarana 43 (40) · Śloka 40
tilēṣu sarvēṣvasitaḥ pradhānō madhyaḥ sitō hīnatarāstathā'nyē ||40||
View original
तिलेषु सर्वेष्वसितः प्रधानो मध्यः सितो हीनतरास्तथाऽन्ये ||४०||
tilānāmuttamamadhyamādhamatvamāha- tilēṣvityādi| asitaḥ kr̥ṣṇaḥ| sitaḥ śvētaḥ| anyē iti pītaharitalōhitāḥ||40||
Adhikarana 44 (41-42) · Śloka 42
yavaḥ kaṣāyō madhurō himaśca kaṭurvipākē kaphapittahārī |
vraṇēṣu pathyastilavacca nityaṁ prabaddhamūtrō bahuvātavarcāḥ ||41||
sthairyāgnimēdhāsvaravarṇakr̥cca sapicchilaḥ sthūlavilēkhanaśca |
mēdōmaruttr̥ḍ.hharaṇō'tirūkṣaḥ prasādanaḥ śōṇitapittayōśca ||42||
View original
यवः कषायो मधुरो हिमश्च कटुर्विपाके कफपित्तहारी |
व्रणेषु पथ्यस्तिलवच्च नित्यं प्रबद्धमूत्रो बहुवातवर्चाः ||४१||
स्थैर्याग्निमेधास्वरवर्णकृच्च सपिच्छिलः स्थूलविलेखनश्च |
मेदोमरुत्तृड्हरणोऽतिरूक्षः प्रसादनः शोणितपित्तयोश्च ||४२||
yavamāha- yava ityādi| himaścēti cakāraḥ kaṣāyānantaraṁ bōddhavyaḥ; tēna madhurarasāccakārasamuccitaṁ kaṣāyatvaṁ hīnamiti jñēyam| vraṇēṣu pathyastilavaditi tilō yathā vraṇē lēpē vātapittakaphēṣu ca śasyatē, tathā yavō'pi| nityamiti vacanēnāvidagdhavidagdhābhinnāśuddhatvādyavasthāsvityarthaḥ; anyē tu nityagrahaṇēna vraṇē yavamabhyavahārēṇāpi hitamicchanti| prabaddhamūtraḥ alpamūtraḥ, ata ēva pramēhiṇāṁ hitaḥ| bahuvātavarcā iti vātō'tra kukṣivātō'bhiprētaḥ, anyathā mēdōmaruttr̥ḍ.hharaṇa iti virudhyatē| sthairyaṁ vayaḥsthāpanakāritvam| mēdōmaruttr̥ḍ.hharaṇa iti mēdōvātaṁ tr̥ṣṇāṁ ca hantītyarthaḥ; yadi vā mēdasā''vr̥tō marunmēdōmaruttaṁ sāvaraṇaṁ hanti, srōtaḥśōdhakatvāt; nirāvaraṇē tu rūkṣaśītakaṣāyakaṭupākairnātivardhakō nātipratyanīkaḥ| ‘yavō'kaṣāyaḥ’ iti kēcit; tatrēṣatkaṣāya ityarthaḥ||41-42||
Adhikarana 45 (43) · Śloka 43
ēbhirguṇairhīnataraistu kiñcidvidyādyavēbhyō'tiyavānaśēṣaiḥ |43|
View original
एभिर्गुणैर्हीनतरैस्तु किञ्चिद्विद्याद्यवेभ्योऽतियवानशेषैः |४३|
atiyavaguṇamāha- ēbhirityādi| atiyavā niḥśūkāḥ kr̥ṣṇāruṇayavā ēva| aśēṣairguṇairatiyavān vidyādityarthaḥ| anyē tu paṭhanti- ‘yavēbhyō'pi yavānaśēṣān’ iti| tatrātiyavayavikādayō'śēṣaśabdavācyāḥ| tatra yavikā niḥśūkāḥ svalpāḥ|43|
Adhikarana 46 (43) · Śloka 44
gōdhūma uktō madhurō guruśca balyaḥ sthiraḥ śukrarucipradaśca ||43||
snigdhō'tiśītō'nilapittahantā sandhānakr̥cchlēṣmakaraḥ saraśca |44|
View original
गोधूम उक्तो मधुरो गुरुश्च बल्यः स्थिरः शुक्ररुचिप्रदश्च ||४३||
स्निग्धोऽतिशीतोऽनिलपित्तहन्ता सन्धानकृच्छ्लेष्मकरः सरश्च |४४|
gōdhūmaguṇamāha- gōdhūma ityādi| sthirō vayaḥsthāpanakārī| snigdhō'tiśīta ityatiśabdaḥ kākākṣigōlakavadubhayatrāpi sambadhyatē| ślēṣmakara iti navagōdhūmaḥ, purāṇagōdhūmastu vasantē'pyupayōgārhatvānna ślēṣmakaraḥ||43||-
Adhikarana 47 (44) · Śloka 45
rūkṣaḥ kaṣāyō viṣaśōṣaśukrabalāsadr̥ṣṭikṣayakr̥dvidāhī ||44||
kaṭurvipākē madhurastu śimbaḥ prabhinnaviṇmārutapittalaśca |45|
View original
रूक्षः कषायो विषशोषशुक्रबलासदृष्टिक्षयकृद्विदाही ||४४||
कटुर्विपाके मधुरस्तु शिम्बः प्रभिन्नविण्मारुतपित्तलश्च |४५|
sāmānyaśimbiguṇamāha- rūkṣa ityādi| `viṣaśōthamēha’ iti kēcit paṭhanti||44||-
Adhikarana 48 (45) · Śloka 46
sitāsitāḥ pītakaraktavarṇā bhavanti yē'nēkavidhāstu śimbāḥ ||45||
yathāditastē guṇataḥ pradhānā jñēyāḥ kaṭūṣṇā rasapākayōśca |46|
View original
सितासिताः पीतकरक्तवर्णा भवन्ति येऽनेकविधास्तु शिम्बाः ||४५||
यथादितस्ते गुणतः प्रधाना ज्ञेयाः कटूष्णा रसपाकयोश्च |४६|
varṇaviśēṣēṇa śimbānāṁ guṇamāha- sitētyādi| sitāḥ śuklāḥ, asitāḥ kr̥ṣṇāḥ| yathāditastē guṇataḥ pradhānā iti asitāt kr̥ṣṇāt sitaḥ pradhānaḥ, pītādasitaḥ pradhānaḥ, raktādapi pītaḥ| guṇai rasavīryavipākalakṣaṇaiḥ, pradhānāḥ śrēṣṭhāḥ| anyē tu ‘yathōditāstē guṇatastathā''rdrāḥ’ iti paṭhanti| atrāyamarthaḥ- yē śimbā yēna prakārēṇa rasapākayōruditāstē tathaivārdrā jñēyāḥ, na tu śuṣkāḥ||45||-
Adhikarana 49 (46) · Śloka 47
sahādvayaṁ mūlakajāśca śimbāḥ kuśimbivallīprabhavāstu śimbāḥ ||46||
jñēyā vipākē madhurā rasē ca balapradāḥ pittanibarhaṇāśca |47|
View original
सहाद्वयं मूलकजाश्च शिम्बाः कुशिम्बिवल्लीप्रभवास्तु शिम्बाः ||४६||
ज्ञेया विपाके मधुरा रसे च बलप्रदाः पित्तनिबर्हणाश्च |४७|
sahādvayamiti sahādvayaṁ mudgaparṇīmāṣaparṇyau| mūlakajāśca śimbā iti mūlakaśimbī| kuśimbīvallī śukaśimbī| anyē tu `mūlakaparṇikāśca’ iti paṭhanti; tatra mūlakaparṇī śōbhāñjanakaḥ||46||
Adhikarana 50 (47) · Śloka 48
vidāhavantaśca bhr̥śaṁ virūkṣā viṣṭabhya jīryantyanilapradāśca ||47||
rucipradāścaiva sudurjarāśca sarvē smr̥tā vaidalikāstu śimbāḥ |48|
View original
विदाहवन्तश्च भृशं विरूक्षा विष्टभ्य जीर्यन्त्यनिलप्रदाश्च ||४७||
रुचिप्रदाश्चैव सुदुर्जराश्च सर्वे स्मृता वैदलिकास्तु शिम्बाः |४८|
idānīṁ vaidalānāṁ mudgādīnāṁ satīnāntānāmārdraśimbīguṇamāha- vidāhavantaścētyādi| viṣṭabhya jīryanti guḍaguḍāśabdaṁ kr̥tvā pākaṁ gacchantītyarthaḥ; anyē `savātatōdaśūlāṁ malasyāpravr̥ttiṁ kr̥tvā pākaṁ gacchantītyarthaḥ’| vaidalikāstu śimbā mudgādīnāmārdraphalikāḥ| śuṣkanirgatatvacāṁ tu prāgukta ēva guṇaḥ||47||-
Adhikarana 51 (48-49) · Śloka 50
kaṭurvipākē kaṭukaḥ kaphaghnō vidāhibhāvādahitaḥ kusumbhaḥ ||48||
uṣṇā'tasī svādurasā'nilaghnī pittōlbaṇā syāt kaṭukā vipākē |
pākē rasē cāpi kaṭuḥ pradiṣṭaḥ siddhārthakaḥ śōṇitapittakōpī ||49||
tīkṣṇōṣṇarūkṣaḥ kaphamārutaghnastathāguṇaścāsitasarṣapō'pi |50|
View original
कटुर्विपाके कटुकः कफघ्नो विदाहिभावादहितः कुसुम्भः ||४८||
उष्णाऽतसी स्वादुरसाऽनिलघ्नी पित्तोल्बणा स्यात् कटुका विपाके |
पाके रसे चापि कटुः प्रदिष्टः सिद्धार्थकः शोणितपित्तकोपी ||४९||
तीक्ष्णोष्णरूक्षः कफमारुतघ्नस्तथागुणश्चासितसर्षपोऽपि |५०|
śamīdhānyasāmānyādēva kusumbhātasīsarṣapaguṇamāha- kaṭurvipākē ityādi|- rasē ca pākē ca kaṭuka ityarthaḥ| `madhurō'nilaghnaḥ’ ityanyē paṭhanti| siddhārthakaḥ śvētasarṣapaḥ| raktasarṣapaguṇamāha- tathētyādi| asitasarṣapō raktasarṣapaḥ||48-49||-
Adhikarana 52 (50) · Śloka 50
anārtavaṁ vyādhihatamaparyāgatamēva ca |
abhūmijaṁ navaṁ cāpi na dhānyaṁ guṇavat smr̥tam ||50||
View original
अनार्तवं व्याधिहतमपर्यागतमेव च |
अभूमिजं नवं चापि न धान्यं गुणवत् स्मृतम् ||५०||
tyājyamāha- anārtavamityādi| anārtavam anyartujātam| vyādhihataṁ kuṅkumādinā hatam| aparyāgatam apakvam| abhūmijam ūṣarōpalakādisaviṣabhūmijaṁ; ‘yasya dhānyasya yā ucitā bhūmistatō'nyatra bhūmau jātam’ ityaparē| navaṁ cāpīti cakārēṇa navasyānatidōṣakāritā sūcyatē| dhānyaśabdēna śūkaśamīdhānyāni gr̥hyantē||50||
Adhikarana 53 (51) · Śloka 51
navaṁ dhānyamabhiṣyandi laghu saṁvatsarōṣitam |51|
View original
नवं धान्यमभिष्यन्दि लघु संवत्सरोषितम् |५१|
navādīnāṁ guṇamāha- navamityādi| navamiti varṣaṁ yāvat| abhiṣyandi dōṣadhātumalasrōtasāṁ klēdaprāptijananam| laghu saṁvatsarōṣitamiti laghu purāṇamiti vācyē'tra ‘saṁvatsarōṣitam’ iti yat karōti tajjñāpayati- prathamavarṣādūrdhvaṁ dvitīyaṁ varṣaṁ yāvat purāṇaṁ guṇavacca bhavati, tadūrdhvaṁ tu nīrasatvānna guṇakaramiti| uktaṁ ca- “varṣōṣitaṁ sarvadhānyaṁ parityajati gauravam| na tu tyajati tadvīryaṁ kramaśō vijahāti tat” iti; ‘māṣacaṇakādayastu nūtanā ēva svakāryakaraṇasamarthāḥ’ ityēkē|51|
Adhikarana 54 (51) · Śloka 51
vidāhi guru viṣṭambhi virūḍhaṁ dr̥ṣṭidūṣaṇam ||51||
View original
विदाहि गुरु विष्टम्भि विरूढं दृष्टिदूषणम् ||५१||
virūḍhamāha- vidāhītyādi| virūḍham aṅkurajananaśaktirahitamityarthaḥ, anyē `virūḍhamaṅkuritam’ ityāhuḥ, īṣadbhr̥ṣṭaṁ caṇakamudgādivirūḍhamāhuraparē||51||
Adhikarana 55 (52) · Śloka 52
śālyādēḥ sarṣapāntasya vividhasyāsya bhāgaśaḥ |
kālapramāṇasaṁskāramātrāḥ samparikīrtitāḥ ||52||
iti kudhānyavargaḥ |
View original
शाल्यादेः सर्षपान्तस्य विविधस्यास्य भागशः |
कालप्रमाणसंस्कारमात्राः सम्परिकीर्तिताः ||५२||
इति कुधान्यवर्गः |
upasaṁhāramāha- śālyādērityādi| bhāgaśaḥ kālapramāṇaṁ saṁvatsarōṣitamityanēnōktam| saṁskārō yathā- gurōrapi vrīhēḥ saṁskāravaśāllājā laghavaḥ, mātrā punaragnibalāpēkṣiṇī hīnā madhyamōttamā cēti| ``laghu pathyatamaṁ prōktaṁ gurvapathyatamaṁ smr̥tam| yadyadāgacchati kṣipraṁ tattallaghutaraṁ smr̥tam’’- iti| kudhānyavargaḥ||52||
Adhikarana 56 (53) · Śloka 53
atha māṁsavargaḥ |
ata ūrdhvaṁ māṁsavargānupadēkṣyāmaḥ; tadyathā- jalēśayā, ānūpā, grāmyāḥ, kravyabhuja, ēkaśaphā, jāṅgalāścēti ṣaṇmāṁsavargā bhavanti |
ētēṣāṁ vargāṇāmuttarōttarā pradhānatamāḥ |
tē punardvividhā jāṅgalā ānūpāścēti |
tatra jāṅgalavargō'ṣṭavidhaḥ |
tadyathā- jaṅghālā, viṣkirāḥ, pratudā, guhāśayāḥ, prasahāḥ, parṇamr̥gā, bilēśayā, grāmyāścēti |
tēṣāṁ jaṅghālaviṣkirau pradhānatamau ||53||
View original
अथ मांसवर्गः |
अत ऊर्ध्वं मांसवर्गानुपदेक्ष्यामः; तद्यथा- जलेशया, आनूपा, ग्राम्याः, क्रव्यभुज, एकशफा, जाङ्गलाश्चेति षण्मांसवर्गा भवन्ति |
एतेषां वर्गाणामुत्तरोत्तरा प्रधानतमाः |
ते पुनर्द्विविधा जाङ्गला आनूपाश्चेति |
तत्र जाङ्गलवर्गोऽष्टविधः |
तद्यथा- जङ्घाला, विष्किराः, प्रतुदा, गुहाशयाः, प्रसहाः, पर्णमृगा, बिलेशया, ग्राम्याश्चेति |
तेषां जङ्घालविष्किरौ प्रधानतमौ ||५३||
annaṁ bhaktarūpaṁ cōktaṁ, pradhānavyañjanaṁ māṁsamāha- tadyathētyādi| jalēśayāḥ kōśasthāḥ pādinō matsyāśca; ānūpāḥ kūlacarāḥ plavāśca; grāmyaśabdēnaikaśaphaśabdēna ca grāmyāḥ, śaphaḥ khuraḥ; kravyabhukśabdēna ca guhāśayāḥ prasahāśca, kravyaṁ māṁsaṁ; jāṅgalaśabdēna jaṅghālaviṣkirapratudaparṇamr̥gabilēśayā iti trayōdaśa bhēdāḥ ṣaṭsvēvāntarbhūtāḥ| saṅkhyēyanirdēśādēva ṣaṭsaṅkhyāyāṁ labdhāyāṁ ṣaḍgrahaṇaṁ pratudādibhēdā ētēṣvēvāvarudhyantē, tēna ṣaḍvargā iti niyamārtham; `anyē'pi jaṅghālādibhēdā bhaviṣyantīti sūcanārtham’ ityaparē| ayaṁ ṣōḍhā bhēdaḥ saṅkṣēpēṇōttarōttaraprādhānyajñāpanāya| vargāṇāmuttarōttaraprādhānyamāha- ētēṣāmityādi| punardvaividhyamāha- tē punarityādi| dvaividhyakathanaṁ jāṅgalatvēnānūpatvēna ca vakṣyamāṇabhēdānāṁ guṇānugamāya| jāṅgalasyāṣṭavidhatvamāha- tatrētyādi| tē sarvē'traiva vakṣyantē| tēṣāṁ madhyē kasya prādhānyamityāha- tēṣāmityādi| `jāṅgalaviṣkirau’ iti kvacit||53||
Adhikarana 57 (54) · Śloka 54
tāvēṇahariṇarkṣakuraṅgakarālakr̥tamālaśarabhaśvadaṁṣṭrāpr̥ṣatacāruṣkaramr̥gamātr̥kāprabhr̥tayō jaṅghālā mr̥gāḥ kaṣāyā madhurā laghavō vātapittaharāstīkṣṇā hr̥dyā bastiśōdhanāśca ||54||
View original
तावेणहरिणर्क्षकुरङ्गकरालकृतमालशरभश्वदंष्ट्रापृषतचारुष्करमृगमातृकाप्रभृतयो जङ्घाला मृगाः कषाया मधुरा लघवो वातपित्तहरास्तीक्ष्णा हृद्या बस्तिशोधनाश्च ||५४||
jaṅghālaviṣkirāvāha- tāvēṇētyādinā| tāviti yau jaṅghālaviṣkirau kathyētē ityarthaḥ| ēṇaḥ kr̥ṣṇahariṇaḥ, hariṇō gaurahariṇaḥ, r̥kṣō nīlāṇḍaḥ `rōru’ iti prasiddhaḥ, kuraṅgaścaturagatiḥ `caturaṅga’ iti lōkē, karālō'dhōniṣkrāntadantō himavadādiparvatēṣu `kastūrīmr̥ga’ iti lōkē, kr̥tamālā bahavaḥ saṅghātacāriṇō mr̥gā dēśāntarē lōkādavagantavyāḥ, śarabhō'ṣṭāpada uṣṭrapramāṇō mahāśr̥ṅgaḥ pr̥ṣṭhagatacatuṣpādaḥ kāśmīrē prasiddhaḥ, śvadaṁṣṭraścaturdaṣṭrō'tiduṣṭaḥ `karkaṭaka’ iti kārtikapurē, pr̥ṣatō binducitritaḥ `cittala’ iti lōkē, cāruṣkaścāruśarīraḥ, svalpatanurmr̥gabhēda ēva, mr̥gamātr̥kā alpā pr̥thūdarā caturaṅgastrī `mēdalī’ iti lōkē| prabhr̥tigrahaṇāt kōṭṭakārakarāmādayaḥ| jaṅghālā iti praśastajaṅghāvantaḥ| tēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- kaṣāyā ityādi| tīkṣṇā iti tīkṣṇaguṇakarmakaratvāt| bastiśōdhanā iti aśmarīśarkarāmūtrakr̥cchramūtrāghātādiṣu pathyāḥ, mūtravirēkakāriṇa ityarthaḥ||54||
Adhikarana 58 (55) · Śloka 55
kaṣāyamadhurō hr̥dyaḥ pittāsr̥kkapharōgahā |
saṅgrāhī rōcanō balyastēṣāmēṇō jvarāpahaḥ ||55||
View original
कषायमधुरो हृद्यः पित्तासृक्कफरोगहा |
सङ्ग्राही रोचनो बल्यस्तेषामेणो ज्वरापहः ||५५||
tēṣāṁ madhyē kr̥ṣṇahariṇaguṇamāha- kaṣāyētyādi| ēṇasya ṣaḍrasatvē'pi kaṣāyamadhurōtkaṭatvāt kaṣāyamadhura ityuktam||55||
Adhikarana 59 (56) · Śloka 56
madhurō madhuraḥ pākē dōṣaghnō'naladīpanaḥ |
śītalō baddhaviṇmūtra sugandhirhariṇō laghuḥ ||56||
View original
मधुरो मधुरः पाके दोषघ्नोऽनलदीपनः |
शीतलो बद्धविण्मूत्र सुगन्धिर्हरिणो लघुः ||५६||
gaurahariṇaguṇamāha- madhura ityādi| baddhaviṇmūtra iti ētēnātīsāriṇāṁ pramēhiṇāṁ ca hita ityuktam; ēṇastu pramēhiṇāmahitaḥ bastiśōdhanatvāt||56||
Adhikarana 60 (57) · Śloka 57
ēṇaḥ kr̥ṣṇastayōrjñēyō hariṇastāmra ucyatē |
yō na kr̥ṣṇō na tāmraśca kuraṅgaḥ sō'bhidhīyatē ||57||
View original
एणः कृष्णस्तयोर्ज्ञेयो हरिणस्ताम्र उच्यते |
यो न कृष्णो न ताम्रश्च कुरङ्गः सोऽभिधीयते ||५७||
sūtrēṇaiṇahariṇayōrbhēdamāha- ēṇa ityādi||57||
Adhikarana 61 (58) · Śloka 58
śītā'sr̥kpittaśamanī vijñēyā mr̥gamātr̥kā |
sannipātakṣayaśvāsakāsahikkārucipraṇut ||58||
View original
शीताऽसृक्पित्तशमनी विज्ञेया मृगमातृका |
सन्निपातक्षयश्वासकासहिक्कारुचिप्रणुत् ||५८||
mr̥gamātr̥kāmāha- śītētyādi||58||
Adhikarana 62 (59) · Śloka 60
lāvatittirikapiñjalavartīravartikāvartakanaptr̥kāvārtīkacakōrakalaviṅkamayūrakrakarōpacakra- kukkuṭasāraṅgaśatapatrakutittirikuruvāhakayavālakaprabhr̥tayastryāhalā viṣkirāḥ ||59||
laghavaḥ śītamadhurāḥ kaṣāyā dōṣanāśanāḥ |60|
View original
लावतित्तिरिकपिञ्जलवर्तीरवर्तिकावर्तकनप्तृकावार्तीकचकोरकलविङ्कमयूरक्रकरोपचक्र- कुक्कुटसारङ्गशतपत्रकुतित्तिरिकुरुवाहकयवालकप्रभृतयस्त्र्याहला विष्किराः ||५९||
लघवः शीतमधुराः कषाया दोषनाशनाः |६०|
lāvaḥ prasiddhaḥ; tittiriḥ kr̥ṣṇatittiriścitrapakṣaḥ; kapiñjalō gauratittiriḥ; vartīraḥ kapiñjalānūkaḥ kapiñjalādalpō vartikātaḥ kiñcinmahān vartikāsadr̥śa ēva, `ghargharā’ iti lōkē; vartikāvartikau tadbhēdau; naptr̥kā lōkē ghuḍurukābhidhā hūṅkārakāriṇyalpā pāṇḍurōdarā; vārtīkā varticaṭakāḥ svalpāḥ saṅghātacāriṇaḥ `vagēḍā’ iti lōkē; cakōrō raktākṣō viṣasūcakaḥ svanāmnā khyātaḥ; kalaviṅkaḥ kālacaṭakō bhr̥ṅgarājādbhinnaḥ, aparē bhr̥ṅgarājamāhuḥ, anyē tu raktaśirasaṁ kr̥ṣṇagrīvaṁ grāmacaṭakākāraṁ kalaviṅkamāhuḥ; mayūraḥ prasiddhaḥ; krakarō lāvāntakō kapiñjalāt sthūlaḥ, `kayara’ iti lōkē; upacakraḥ krakarabhēdaḥ kr̥śacañcurmadāvilaḥ; kukkuṭaḥ prasiddhaḥ; sāraṅgaścātakaḥ, anyē kr̥ṣṇakarburaścātakākārō viṣkiraḥ; śatapatrō dārvāghāṭaḥ, `kāṣṭhakuṭṭaka’ iti lōkē; kutittiristittiribhēdaḥ pāṇḍuḥ kapilaḥ; kuruvāhakaḥ kurukurukaḥ; yavālakō yavaguḍurukaḥ| prabhr̥tigrahaṇēnaivañjātīyāḥ| vikīrya bhakṣayantīti viṣkirāḥ; tribhiścaraṇayugalacañcubhirāhalanti vilikhantīti tryāhalāḥ| ētēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- laghavaḥ śītamadhurā ityādi| anyē lāvādivartikādivargayōrguṇāñ ślōkēna paṭhanti- “vargau svādurasāvētau kaṣāyānurasau laghū| vātapittaharau nātiśītalau bastiśōdhanau” iti; atrāpi sa ēvārthaḥ||59||-
Adhikarana 63 (60) · Śloka 60
saṅgrāhī dīpanaścaiva kaṣāyamadhurō laghuḥ |
lāvaḥ kaṭuvipākaśca sannipātē tu pūjitaḥ ||60||
View original
सङ्ग्राही दीपनश्चैव कषायमधुरो लघुः |
लावः कटुविपाकश्च सन्निपाते तु पूजितः ||६०||
tēṣāṁ madhyē lāvakaguṇamāha- saṅgrāhītyādi| sannipātē tu pūjita iti pūjitaḥ praśasta ityarthaḥ| sāmānyaguṇakathanē dōṣaśamana iti vacanādatra sannipātavacanācca vātādīn vyastān samastānapi hantītyarthaḥ; athavā sannipātajvarē nivr̥ttē punarāgamananivr̥ttayē prayōjya ityarthaḥ| atra kēcit paṭhanti- “gairikaḥpāṁśulaścaiva pauṇḍrakō darbharastathā| lāvaścaturvidhaḥ prōktastittirirdvividhaḥ smr̥taḥ”- iti; gairikapāṁśulau prāsiddhau, pauṇḍrakadarbharau dēśāntarē lōkādavagantavyau| tittirirvyākhyātaḥ| asyāgrē kēcid gairikapāṁśulapauṇḍrakadarbharabhēdēna guṇān pr̥thagbhinnān paṭhanti; ētacca na bahusammataṁ, tasmānna paṭhanīyam||60||
Adhikarana 64 (61-62) · Śloka 63
īṣadgurūṣṇamadhurō vr̥ṣyō mēdhāgnivardhanaḥ |
tittiriḥ sarvadōṣaghnō grāhī varṇaprasādanaḥ ||61||
raktapittaharaḥ śītō laghuścāpi kapiñjalaḥ |
kaphōtthēṣu ca rōgēṣu mandavātē ca śasyatē ||62||
hikkāśvāsānilaharō viśēṣādgauratittiriḥ |63|
View original
ईषद्गुरूष्णमधुरो वृष्यो मेधाग्निवर्धनः |
तित्तिरिः सर्वदोषघ्नो ग्राही वर्णप्रसादनः ||६१||
रक्तपित्तहरः शीतो लघुश्चापि कपिञ्जलः |
कफोत्थेषु च रोगेषु मन्दवाते च शस्यते ||६२||
हिक्काश्वासानिलहरो विशेषाद्गौरतित्तिरिः |६३|
kr̥ṣṇatittiriguṇamāha- īṣadityādi| īṣadgurutvaṁ lāvakāpēkṣayā| sarvagrahaṇaṁ raktaduṣṭighnatvaprāptayē| gauratittiriguṇamāha- raktētyādi||61-62||-
Adhikarana 65 (63) · Śloka 64
vātapittaharā vr̥ṣyā mēdhāgnibalavardhanāḥ ||63||
laghavaḥ krakarā hr̥dyāstathā caivōpacakrakāḥ |64|
View original
वातपित्तहरा वृष्या मेधाग्निबलवर्धनाः ||६३||
लघवः क्रकरा हृद्यास्तथा चैवोपचक्रकाः |६४|
krakaraguṇamāha- vātapittētyādi| upacakraguṇamāha- tathētyādi| tathēti krakarasadr̥śaguṇā ityarthaḥ||63|| -
Adhikarana 66 (64) · Śloka 65
kaṣāyaḥ svādulavaṇastvacyaḥ kēśyō'rucau hitaḥ ||64||
mayūraḥ svaramēdhāgnidr̥kśrōtrēndriyadārḍhyakr̥t |65|
View original
कषायः स्वादुलवणस्त्वच्यः केश्योऽरुचौ हितः ||६४||
मयूरः स्वरमेधाग्निदृक्श्रोत्रेन्द्रियदार्ढ्यकृत् |६५|
mayūraguṇamāha- kaṣāya ityādi| dr̥kśrōtrēndriyadārḍhyakr̥diti cakṣuḥśravaṇēndriyadārḍhyakārītyarthaḥ||64||-
Adhikarana 67 (65-66) · Śloka 66
snigdhōṣṇō'nilahā vr̥ṣyaḥ svēdasvarabalāvahaḥ ||65||
br̥ṁhaṇaḥ kukkuṭō vanyastadvadgrāmyō gurustu saḥ |
vātarōgakṣayavamīviṣamajvaranāśanaḥ ||66||
View original
स्निग्धोष्णोऽनिलहा वृष्यः स्वेदस्वरबलावहः ||६५||
बृंहणः कुक्कुटो वन्यस्तद्वद्ग्राम्यो गुरुस्तु सः |
वातरोगक्षयवमीविषमज्वरनाशनः ||६६||
vanakukkuṭamāha- snigdhētyādi| vanyō vanajātaḥ| grāmyakukkuṭamāha- tadvadityādi| tadvaditi vanakukkuṭavadityarthaḥ| gurustviti vanyō'pi guruḥ, grāmyastu gurutara ityarthaḥ||65-66||
Adhikarana 68 (67) · Śloka 67
kapōtapārāvatabhr̥ṅgarājaparabhr̥takōyaṣṭikakuliṅgagr̥hakuliṅgagōkṣvēḍakaḍiṇḍimāṇavakaśatapatraka- mātr̥nindakabhēdāśiśukasārikāvalgulīgiriśālaṭvālaṭṭūṣakasugr̥hākhañjarīṭahārītadātyūhaprabhr̥tayaḥ , pratudāḥ ||67||
View original
कपोतपारावतभृङ्गराजपरभृतकोयष्टिककुलिङ्गगृहकुलिङ्गगोक्ष्वेडकडिण्डिमाणवकशतपत्रक- मातृनिन्दकभेदाशिशुकसारिकावल्गुलीगिरिशालट्वालट्टूषकसुगृहाखञ्जरीटहारीतदात्यूहप्रभृतयः , प्रतुदाः ||६७||
pratudānāha- kapōtētyādi| kapōtō vanavāsī `pāṇḍuka’ iti lōkē, sa ca nānāvidhaḥ; pārāvatō gr̥hadēvakulālayaḥ; bhr̥ṅgarājō bhramarakō dhūmyāṭasadr̥śaḥ `pakṣirāja’ iti lōkē; parabhr̥taḥ kōkilaḥ; kōyaṣṭiḥ kōyaṅgakā dīrghajaṅghā `kōyaṅga’ iti lōkē; kuliṅgō vanyacaṭakō grāmyacaṭakākāraḥ; gr̥hakuliṅgaḥ puṇḍracaṭakaḥ ‘grāmacaṭaka’ iti lōkē; gōkṣvēḍō gōnardaḥ; ḍiṇḍimāṇavakaḥ ḍiṇḍimōtkaṭadhvaniḥ; śatapatrō rājaśūkaḥ; bhātr̥nindakaḥ priyātmakaḥ `putrarañjaka’ iti lōkē; bhēdāśī putraśukaḥ, bhēkāśīti kēcit, tatrāpi sa ēvārthaḥ; śukasārikē prasiddhē; valgulī `gadulikā’ iti lōkē; giriśā girivartikā, `parvatavāhī’ ityēkē; laṭvā phēñjātakō raktapucchādhōbhāgaḥ, anyē bharadvājabhēdamāhuḥ, `lāṭa’ iti lōkē; laṭṭūṣakō dvitīyaphēñjātakaḥ , anyē sañcānacañcvākr̥ticañcubhāgaṁ dīrghapucchādilakṣaṇēna pratudaṁ vihaṅgamāhuḥ; sugr̥hā pītamastakā `vayā’ iti lōkē; khañjarīṭaḥ sitāsitavarṇō drutalalitagatiḥ `kavaḍiyā’ iti lōkē; hārītō haritapītavarṇaḥ `haritāla’ iti lōkē; dātyūhaḥ kālakaṇṭakaḥ `rāyuka’ iti lōkē| prabhr̥tigrahaṇād gōpāputrasārapadēndrādayaścarakōktāḥ| pratudā iti pratudya bhakṣayantīti hētōḥ||67||
Adhikarana 69 (68) · Śloka 68
kaṣāyamadhurā rūkṣāḥ phalāhārā marutkarāḥ |
pittaślēṣmaharāḥ śītā baddhamūtrālpavarcasaḥ ||68||
View original
कषायमधुरा रूक्षाः फलाहारा मरुत्कराः |
पित्तश्लेष्महराः शीता बद्धमूत्राल्पवर्चसः ||६८||
ēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- kaṣāyētyādi| phalāhārā marutkarā iti phalāhāratvēna vātakarāḥ, phalāhāratvaṁ svabhāvakathanaṁ vā; vātakaratvaṁ na kalāyādivat, kintu māṁsāntarāpēkṣayā na vātaṁ ghnantītyarthaḥ||68||
Adhikarana 70 (69) · Śloka 69
sarvadōṣakarastēṣāṁ bhēdāśī maladūṣakaḥ |69|
View original
सर्वदोषकरस्तेषां भेदाशी मलदूषकः |६९|
tēṣāṁ madhyē bhēdāśiguṇamāha- sarvadōṣakara ityādi| maladūṣaka iti vātādidōṣajananō mūtrādimaladūṣakaścēti, svabhāvēna dōṣāṇāṁ malānāṁ ca dūṣayitētyarthaḥ| kēcit sarvadōṣakarasthānē `sarvadōṣahara’ iti pramādapāṭhaṁ dr̥ṣṭvā sarvadōṣaharasya ca maladūṣakatvāsambhavēna maladūṣakasthānē `galadūṣaka’ iti paṭhanti; tacca pramādajatvānnādēyam|69|
Adhikarana 71 (69) · Śloka 69
kaṣāyasvādulavaṇō guruḥ kāṇakapōtakaḥ ||69||
View original
कषायस्वादुलवणो गुरुः काणकपोतकः ||६९||
kāṇakapōtaguṇamāha- kaṣāyētyādi| cakārō'tra luptanirdiṣṭō draṣṭavyaḥ, tēna kāṇakapōtō'pi tridōṣakōpanō maladūṣayitēti cakārēṇa pūrvānuvr̥ttaṁ samuccīyatē| kāṇakapōtō vanavāsī pāṇḍukapōtaḥ, anyē'ruṇavarṇakamapi kapōtamāhuḥ||69||
Adhikarana 72 (70) · Śloka 70
raktapittapraśamanaḥ kaṣāyaviśadō'pi ca |
vipākē madhuraścāpi guruḥ pārāvataḥ smr̥taḥ ||70||
View original
रक्तपित्तप्रशमनः कषायविशदोऽपि च |
विपाके मधुरश्चापि गुरुः पारावतः स्मृतः ||७०||
pārāvataguṇamāha- raktētyādi| viśadaḥ picchilaviparītaḥ||70||
Adhikarana 73 (71) · Śloka 71
kuliṅgō madhuraḥ snigdhaḥ kaphaśukravivardhanaḥ |71|
View original
कुलिङ्गो मधुरः स्निग्धः कफशुक्रविवर्धनः |७१|
vanyakuliṅgaguṇamāha- kuliṅga ityādi|71|
Adhikarana 74 (71) · Śloka 71
raktapittaharō vēśmakuliṅgastvatiśukralaḥ ||71||
View original
रक्तपित्तहरो वेश्मकुलिङ्गस्त्वतिशुक्रलः ||७१||
gr̥hakuliṅgaguṇamāha- raktētyādi| vēśma gr̥ham||71||
Adhikarana 75 (72) · Śloka 72
siṁhavyāghravr̥katarakṣvr̥kṣadvīpimārjāraśr̥gālamr̥gērvārukaprabhr̥tayō guhāśayāḥ ||72||
View original
सिंहव्याघ्रवृकतरक्ष्वृक्षद्वीपिमार्जारशृगालमृगेर्वारुकप्रभृतयो गुहाशयाः ||७२||
guhāśayānāha- siṁhētyādi| siṁhaḥ parākramī nidrāluḥ; vyāghrō vikr̥tamukhō nidrālurhiṁsraḥ; vr̥kaḥ kukkurasadr̥śaḥ paśuḥ kṣudraḥ ; tarakṣurmr̥gaśatrurvyāghraviśēṣaḥ `jarakha’ iti lōkē; r̥kṣō bhallūkō'tilōmaśaḥ `riñcha’ iti lōkē; dvīpī vyāghrabhēdaścitravyāghraḥ `citraka’ iti lōkē; mārjārō biḍālaḥ, atra ca mārjārō guhāśayatvādaraṇyabiḍālō bōddhavyaḥ; śr̥gālaḥ prasiddhaḥ; mr̥gērvārurmr̥gabhakṣaḥ śr̥gālākr̥tiḥ `hariṇaḍu(dra)va’ iti lōkē| prabhr̥tigrahaṇādvāntādababhruprabhr̥tayaḥ| guhāsu parvatavivarēṣu śērata iti guhāśayāḥ||72||
Adhikarana 76 (73) · Śloka 73
madhurā guravaḥ snigdhā balyā mārutanāśanāḥ |
uṣṇavīryā hitā nityaṁ nētraguhyavikāriṇām ||73||
View original
मधुरा गुरवः स्निग्धा बल्या मारुतनाशनाः |
उष्णवीर्या हिता नित्यं नेत्रगुह्यविकारिणाम् ||७३||
tēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- madhurā ityādi||73||
Adhikarana 77 (74) · Śloka 74
kākakaṅkakuraracāṣabhāsaśaśaghātyulūkacilliśyēnagr̥dhraprabhr̥tayaḥ prasahāḥ ||74||
View original
काककङ्ककुररचाषभासशशघात्युलूकचिल्लिश्येनगृध्रप्रभृतयः प्रसहाः ||७४||
prasahānāha- kākētyādi| kākaḥ prasiddhaḥ; kaṅkō dīrghacañcurmahāpramāṇaḥ, uktaṁ ca- “kaṅkaḥ syāt kaṅkamallākhyō bāṇapatrārhapakṣakaḥ| lōhapr̥ṣṭhō dīrghapādaḥ pakṣādhaḥ pāṇḍuvarṇabhāk’’- iti; kuraraścillyākārō nādōtthāpitamatsyō hastamatsyagrāhī `kurala’ iti lōkē prasiddhaḥ; cāṣa indranīlamaṇisadr̥śapakṣaḥ śastadarśanaḥ `karaṭāśana’ iti lōkē prasiddhaḥ; bhāsō gōkulacārī gr̥dhraviśēṣaḥ śvētaśikhāvān; śaśaghātī cillyākārō mahācaraṇanakhaḥ prahārēṇa śaśakāharaṇaśīlaḥ `śaśāgni’ iti lōkē prasiddhaḥ, anyē `pājī’ ityāhuḥ; ulūkaḥ kauśikaḥ; cilliḥ cilhaḥ; śyēnaḥ siñcānō garuḍānvayaḥ; gr̥dhrō māṁsāśī yōjanadr̥ṣṭiḥ; prabhr̥tigrahaṇēna dhūmapikākarapatrikādayō gr̥hyantē| prasahya bhakṣayantīti prasahāḥ||74||
Adhikarana 78 (75) · Śloka 75
ētē siṁhādibhiḥ sarvē samānā vāyasādayaḥ |
rasavīryavipākēṣu viśēṣācchōṣiṇē hitāḥ ||75||
View original
एते सिंहादिभिः सर्वे समाना वायसादयः |
रसवीर्यविपाकेषु विशेषाच्छोषिणे हिताः ||७५||
tēṣāṁ sāmānyaṁ guṇamāha- ētē ityādi| ētē vāyasādayaḥ siṁhādibhiḥ samānāstulyā iti sambandhaḥ| vāyasaḥ kākaḥ| tē kēṣu samānā ityāha- rasavīryavipākēṣu| viśēṣādatiśayēna| śōṣiṇē rājayakṣmiṇē||75||
Adhikarana 79 (76) · Śloka 76
madgumūṣikavr̥kṣaśāyikāvakuśapūtighāsavānaraprabhr̥tayaḥ parṇamr̥gāḥ ||76||
View original
मद्गुमूषिकवृक्षशायिकावकुशपूतिघासवानरप्रभृतयः पर्णमृगाः ||७६||
parṇamr̥gānāha- madgvityādi| madgumūṣikō māluyāsarpaḥ; anyē tu madgumūṣikau bhinnāvācakṣētē; tatra madguḥ pūrvārtha ēva, mūṣikō vr̥kṣamūṣikaḥ vr̥kṣaśāyikā vr̥kṣamarkaṭikā `gilī’ iti lōkē; avakuśō gōlāṅgulō vānaraviśēṣaḥ; pūtighāsō vr̥kṣabiḍālaḥ sugandhivr̥ṣaṇaḥ `karpūraka’ iti lōkē; vānarō markaṭaḥ| prabhr̥tigrahaṇādēvañjātīyā anyē'pi| prāyēṇa vr̥kṣasthāyitvāt parṇamr̥gāḥ||76||
Adhikarana 80 (77) · Śloka 77
madhurā guravō vr̥ṣyāścakṣuṣyāḥ śōṣiṇē hitāḥ |
sr̥ṣṭamūtrapurīṣāśca kāsārśaḥśvāsanāśanāḥ ||77||
View original
मधुरा गुरवो वृष्याश्चक्षुष्याः शोषिणे हिताः |
सृष्टमूत्रपुरीषाश्च कासार्शःश्वासनाशनाः ||७७||
ētēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- madhurā ityādi||77||
Adhikarana 81 (78) · Śloka 78
śvāvicchalyakagōdhāśaśavr̥ṣadaṁśalōpākalōmaśakarṇakadalīmr̥gapriyakājagarasarpamūṣikanakulamahābabhruprabhr̥tayō bilēśayāḥ ||78||
View original
श्वाविच्छल्यकगोधाशशवृषदंशलोपाकलोमशकर्णकदलीमृगप्रियकाजगरसर्पमूषिकनकुलमहाबभ्रुप्रभृतयो बिलेशयाः ||७८||
bilēśayānāha- śvāvidityādi| śvāvit sūcisadr̥śarōmayuktā `sihai' iti lōkē; śalyakō vajraśakalō br̥hadgōdhānukārī `sālā' iti lōkē; gōdhāśaśau prasiddhau; vr̥ṣadaṁśō grāmamārjāraḥ, anyē vanamārjāramāhuḥ; lōpākaḥ śr̥gālabhēdaḥ, `lāṅgalaka' iti lōkē; lōmaśakarṇō nalatkaraḥ; kadalī mahābiḍālasamō vyāghrākāraḥ `kadalīhaṇḍa' iti pauṇḍrē prasiddhaḥ, anyē sarpaviśēṣamāhuḥ, aparē `kadalīmr̥ga' iti samastaṁ paṭhanti, tatrāpi sa ēvārthaḥ; mr̥gapriyakō gōnasaḥ; ajagarō mahāsarpaḥ, sarpaḥ punaralpō rājilamaṇḍalidarvīkarabhēdāttrividhaḥ; mūṣikō bhūmimūṣikaḥ; nakulō bhujaṅgaśatruḥ; tadbhēdō mahābabhruḥ; prabhr̥tigrahaṇādgaṇḍakajāhakaprabhr̥tayō'pi draṣṭavyāḥ| bilaśāyitvādbilēśayāḥ||78||
Adhikarana 82 (79) · Śloka 79
varcōmūtraṁ saṁhataṁ kuryurētē vīryē cōṣṇāḥ pūrvavat svādupākāḥ |
vātaṁ hanyuḥ ślēṣmapittē ca kuryuḥ snigdhāḥ kāsaśvāsakārśyāpahāśca ||79||
View original
वर्चोमूत्रं संहतं कुर्युरेते वीर्ये चोष्णाः पूर्ववत् स्वादुपाकाः |
वातं हन्युः श्लेष्मपित्ते च कुर्युः स्निग्धाः कासश्वासकार्श्यापहाश्च ||७९||
ētēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- varca ityādi| saṁhataṁ sāndram| anyē tu `sāṅgrāhikā baddhamūtrāstathaitē' iti paṭhanti||79||
Adhikarana 83 (80) · Śloka 80
kaṣāyamadhurastēṣāṁ śaśaḥ pittakaphāpahaḥ |
nātiśītalavīryatvādvātasādhāraṇō mataḥ ||80||
View original
कषायमधुरस्तेषां शशः पित्तकफापहः |
नातिशीतलवीर्यत्वाद्वातसाधारणो मतः ||८०||
tēṣāmēva kēṣāñcidguṇaviśēṣamāha- kaṣāyētyādi| vātē sādhāraṇō madhyasthaḥ, sādhāraṇadēśavat; na cāyaṁ vātaṁ kōpayati na ca vātaśamaṁ karōti; mādhuryādvātaśamahētuḥ, kaṣāyāt saśaityāccāhēturiti sādhāraṇatvam||80||
Adhikarana 84 (81-84) · Śloka 84
gōdhā vipākē madhurā kaṣāyakaṭukā smr̥tā |
vātapittapraśamanī br̥ṁhaṇī balavardhanī ||81||
śalyakaḥ svādupittaghnō laghuḥ śītō viṣāpahaḥ |
priyakō mārutē pathyō'jagarastvarśasāṁ hitaḥ ||82||
durnāmāniladōṣaghnāḥ kr̥midūṣīviṣāpahāḥ |
cakṣuṣyā madhurāḥ pākē sarpā mēdhāgnivardhanāḥ ||83||
darvīkarā dīpakāśca tēṣūktāḥ kaṭupākinaḥ |
madhurāścāticakṣuṣyāḥ sr̥ṣṭaviṇmūtramārutāḥ ||84||
View original
गोधा विपाके मधुरा कषायकटुका स्मृता |
वातपित्तप्रशमनी बृंहणी बलवर्धनी ||८१||
शल्यकः स्वादुपित्तघ्नो लघुः शीतो विषापहः |
प्रियको मारुते पथ्योऽजगरस्त्वर्शसां हितः ||८२||
दुर्नामानिलदोषघ्नाः कृमिदूषीविषापहाः |
चक्षुष्या मधुराः पाके सर्पा मेधाग्निवर्धनाः ||८३||
दर्वीकरा दीपकाश्च तेषूक्ताः कटुपाकिनः |
मधुराश्चातिचक्षुष्याः सृष्टविण्मूत्रमारुताः ||८४||
gōdhētyādi| dūṣīviṣāpahā iti viṣamēva dāvāgnivātātapādyabhibhavēna mandatāṁ gataṁ viṣapītasya vā viṣaṁ dūṣīviṣam| sarpāḥ sāmānyasarpāḥ| darvīkarāḥ phaṇākarā ityarthaḥ| dīpakā rājimantaḥ||81-84||
Adhikarana 85 (85) · Śloka 85
aśvāśvataragōkharōṣṭrabastōrabhramēdaḥpucchakaprabhr̥tayō grāmyāḥ ||85||
View original
अश्वाश्वतरगोखरोष्ट्रबस्तोरभ्रमेदःपुच्छकप्रभृतयो ग्राम्याः ||८५||
grāmyānāha- aśvāśvatarētyādi| aśvō ghōṭakaḥ; aśvāyāṁ gardabhēna janitō'śvataraḥ `vēsara’ iti lōkē; gauḥ prasiddhā; kharō gardabhaḥ; uṣṭraḥ karabhaḥ; bastaśchagalaḥ, urabhrō mēṣaḥ; mēdaḥpucchakō dumbakaḥ, anyē ēḍakamāhuḥ, prabhr̥tigrahaṇādvēkkaprabhr̥tayaḥ| prāyō grāmavāsitvādgrāmyāḥ||85||
Adhikarana 86 (86) · Śloka 86
grāmyā vātaharāḥ sarvē br̥ṁhaṇāḥ kaphapittalāḥ |
madhurā rasapākābhyāṁ dīpanā balavardhanāḥ ||86||
View original
ग्राम्या वातहराः सर्वे बृंहणाः कफपित्तलाः |
मधुरा रसपाकाभ्यां दीपना बलवर्धनाः ||८६||
tēṣāṁ sāmānyaṁ guṇamāha- grāmyā ityādi||86||
Adhikarana 87 (87) · Śloka 87
nātiśītō guruḥ snigdhō mandapittakaphaḥ smr̥taḥ |
chagalastvanabhiṣyandī tēṣāṁ pīnasanāśanaḥ ||87||
View original
नातिशीतो गुरुः स्निग्धो मन्दपित्तकफः स्मृतः |
छगलस्त्वनभिष्यन्दी तेषां पीनसनाशनः ||८७||
atha chagalaguṇamāha- nātiśīta ityādi| alpasnēhagauravābhyāmalpakaphaḥ, uṣṇānubandhādalpaśaityādalpapittaḥ, kaṭutiktavyāyāmālpāmbusēvanādanabhiṣyandī alpābhiṣyandī dōṣadhātumalasrōtasāmalpaklēdaprāptijanana ityarthaḥ||87||
Adhikarana 88 (88) · Śloka 88
br̥ṁhaṇaṁ māṁsamaurabhraṁ pittaślēṣmāvahaṁ guru |88|
View original
बृंहणं मांसमौरभ्रं पित्तश्लेष्मावहं गुरु |८८|
mēṣaguṇamāha- br̥ṁhaṇamityādi| aurabhraṁ māṁsaṁ yadyapi pittaślēṣmakaramatrōktaṁ, tathā'pi sātiśayaṁ pittaṁ ślēṣmāṇaṁ ca na karōtīti vyāpyacandrācāryamatam|88|
Adhikarana 89 (88) · Śloka 88
mēdaḥpucchōdbhavaṁ vr̥ṣyamaurabhrasadr̥śaṁ guṇaiḥ ||88||
View original
मेदःपुच्छोद्भवं वृष्यमौरभ्रसदृशं गुणैः ||८८||
mēdaḥpucchaguṇamāha- mēda ityādi||88||
Adhikarana 90 (89) · Śloka 89
śvāsakāsapratiśyāyaviṣamajvaranāśanam |
śramātyagnihitaṁ gavyaṁ pavitramanilāpaham ||89||
View original
श्वासकासप्रतिश्यायविषमज्वरनाशनम् |
श्रमात्यग्निहितं गव्यं पवित्रमनिलापहम् ||८९||
gavyaguṇamāha- śvāsakāsētyādi||89||
Adhikarana 91 (90) · Śloka 90
aurabhravatsalavaṇaṁ māṁsamēkaśaphōdbhavam |90|
View original
औरभ्रवत्सलवणं मांसमेकशफोद्भवम् |९०|
salavaṇamīṣallavaṇam| śaphaḥ khuraḥ|90|
Adhikarana 92 (90) · Śloka 90
alpābhiṣyandyayaṁ vargō jāṅgalaḥ samudāhr̥taḥ ||90||
View original
अल्पाभिष्यन्द्ययं वर्गो जाङ्गलः समुदाहृतः ||९०||
alpētyādi||90||
Adhikarana 93 (91-92) · Śloka 92
dūrē janāntanilayā dūrē pānīyagōcarāḥ |
yē mr̥gāśca vihaṅgāśca tē'lpābhiṣyandinō matāḥ ||91||
atīvāsannanilayāḥ samīpōdakagōcarāḥ |
yē mr̥gāśca vihaṅgāśca mahābhiṣyandinastu tē ||92||
View original
दूरे जनान्तनिलया दूरे पानीयगोचराः |
ये मृगाश्च विहङ्गाश्च तेऽल्पाभिष्यन्दिनो मताः ||९१||
अतीवासन्ननिलयाः समीपोदकगोचराः |
ये मृगाश्च विहङ्गाश्च महाभिष्यन्दिनस्तु ते ||९२||
sarvēṣāmēva jāṅgalānāmalpābhiṣyanditvaṁ mābhūdityāha- dūra ityādi| janaśabdō'tra grāmavācī, tēna dūrē grāmādgr̥hā ityarthaḥ; anyē ‘dūrē janāttanilayāḥ’ iti paṭhitvā vyākhyānayanti- dūrē janānāmāttō gr̥hītō nilayō yairmr̥gairvihaṅgaiśca tē tathā| dūrē pānīyagōcarā iti dūrē pānīyaviṣayāḥ pānīyāddūranivāsina ityarthaḥ| yē mr̥gāścēti cakārāt sarpādayaḥ| atīvāsannanilayā iti atiśayēna grāmāsannagr̥hā ityarthaḥ| samīpōdakagōcarā iti pānīyasamīpabhūmicāriṇa ityarthaḥ| atrāpi cakārāddhanvānūpacāriṇāmajāvitittirīṇāṁ jāṅgalapaṭhitānāmapi miśragōcaratvānnātyabhiṣyanditvam||91-92||
Adhikarana 94 (93) · Śloka 93
ānūpavargastu pañcavidhaḥ |
tadyathā- kūlacarāḥ, plavāḥ, kōṣasthāḥ, pādinō, matsyāścēti ||93||
View original
आनूपवर्गस्तु पञ्चविधः |
तद्यथा- कूलचराः, प्लवाः, कोषस्थाः, पादिनो, मत्स्याश्चेति ||९३||
ānūpavargaprakārānāha- ānūpavargastvityādi| anugatā āpō'sminniti sajalasthalātmakō dēśaḥ, tadbhavā ānūpāḥ| kūlaṁ nadyāditaṭaṁ, tatra caranti bhakṣayanti bhramanti ca yē tē kūlacarāḥ| plavantē pānīyē taranti yē tē plavāḥ| kōśaḥ śaṅkhādīnāṁ sampuṭaḥ, tatra tiṣṭhantīti kōśasthāḥ| pādinaḥ pādavantaḥ| matsyāḥ prasiddhāḥ||93||
Adhikarana 95 (94) · Śloka 94
tatra gajagavayamahiṣarurucamarasr̥mararōhitavarāhakhaḍgigōkarṇakālapucchakōdranyaṅkvaraṇyagavayaprabhr̥tayaḥ kūlacarāḥ paśavaḥ ||94||
View original
तत्र गजगवयमहिषरुरुचमरसृमररोहितवराहखड्गिगोकर्णकालपुच्छकोद्रन्यङ्क्वरण्यगवयप्रभृतयः कूलचराः पशवः ||९४||
tatra kūlacarānāha- tatrētyādi| gajō hastī; gavayō gōsadr̥śaḥ; mahiṣaḥ prasiddhaḥ; ruruḥ śaradi śr̥ṅgatyāgī, tallakṣaṇaṁ ucyatē- “vikaṭabahuviṣāṇaḥ śambarākāradēhaḥ salilataṭacaratvācchambarēbhyō vicitraḥ| tyajati śaradi śr̥ṅgaṁ rautyatō'sau ruruḥ syāt pr̥thulamr̥gaviśēṣaḥ prāyaśaścēdidēśē’’ iti; camaraḥ kēśamr̥tyurgōsadr̥śaḥ; sr̥marō mahāśūkaraḥ, anyē tu mahāśvākāraścamarāntakaḥ; rōhitō lōhitavarṇō mr̥gajātiḥ, anyē tu `rōhiṣa’ iti paṭhanti vyākhyānayanti ca- kacchaśūkara ityarthaḥ, aparē phalaśūkaramāhuḥ; varāhaḥ śūkaraḥ; khaḍgī gaṇḍakaḥ; gōkarṇō gōsadr̥śakarṇaḥ `gōna’ iti prasiddhaḥ; kālapucchakō lalatkr̥ṣṇapucchakaḥ; ōdraḥ pānīyabiḍālaḥ, `ōdana’ iti lōkē; nyaṅkuḥ `nyaṅguṇa’ iti lōkē; araṇyagavayō vanyagavayaḥ||94||
Adhikarana 96 (95) · Śloka 95
vātapittaharā vr̥ṣyā madhurā rasapākayōḥ |
śītalā balinaḥ snigdhā mūtralāḥ kaphavardhanaḥ ||95||
View original
वातपित्तहरा वृष्या मधुरा रसपाकयोः |
शीतला बलिनः स्निग्धा मूत्रलाः कफवर्धनः ||९५||
tēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- vātētyādi| śītalā iti atra cakārō luptanirdiṣṭō draṣṭavyaḥ, tēnauṣṇyamapi kēṣāñciddraṣṭavyam||95||
Adhikarana 97 (96-97) · Śloka 97
virūkṣaṇō lēkhanaśca vīryōṣṇaḥ pittadūṣaṇaḥ |
svādvamlalavaṇastēṣāṁ gajaḥ ślēṣmānilāpahaḥ ||96||
gavayasya tu māṁsaṁ hi snigdhaṁ madhurakāsajit |
vipākē madhuraṁ cāpi vyavāyasya tu vardhanam ||97||
View original
विरूक्षणो लेखनश्च वीर्योष्णः पित्तदूषणः |
स्वाद्वम्ललवणस्तेषां गजः श्लेष्मानिलापहः ||९६||
गवयस्य तु मांसं हि स्निग्धं मधुरकासजित् |
विपाके मधुरं चापि व्यवायस्य तु वर्धनम् ||९७||
tēṣāṁ kēṣāñcidēva guṇaviśēṣamāha- virūkṣaṇa ityādi| samuditau kaphavātau hanti, kēvalaṁ tu kaphaṁ karōtyēva; gajādiṣu virūkṣaṇakaphaghnatvādi svajātyapēkṣaṁ pariṇativiśēṣāt||96-97||
Adhikarana 98 (98) · Śloka 98
snigdhōṣṇamadhurō vr̥ṣyō mahiṣastarpaṇō guruḥ |
nidrāpuṁstvabalastanyavardhanō māṁsadārḍhyakr̥t ||98||
View original
स्निग्धोष्णमधुरो वृष्यो महिषस्तर्पणो गुरुः |
निद्रापुंस्त्वबलस्तन्यवर्धनो मांसदार्ढ्यकृत् ||९८||
snigdhōṣṇētyādi| vr̥ṣyaḥ puṁstvavardhana iti ca dvayaṁ srutivr̥ddhiprāptayē||98||
Adhikarana 99 (99-104) · Śloka 104
rurōrmāṁsaṁ samadhuraṁ kaṣāyānurasaṁ smr̥tam |
vātapittōpaśamanaṁ guru śukravivardhanam ||99||
tathā camaramāṁsaṁ tu snigdhaṁ madhurakāsajit |
vipākē madhuraṁ cāpi vātapittapraṇāśanam ||100||
sr̥marasya tu māṁsaṁ ca kaṣāyānurasaṁ smr̥tam |
vātapittōpaśamanaṁ guru śukravivardhanam ||101||
svēdanaṁ br̥ṁhaṇaṁ vr̥ṣyaṁ śītalaṁ tarpaṇaṁ guru |
śramānilaharaṁ snigdhaṁ vārāhaṁ balavardhanam ||102||
kaphaghnaṁ khaḍgipiśitaṁ kaṣāyamanilāpaham |
pitryaṁ pavitramāyuṣyaṁ baddhamūtraṁ virūkṣaṇam ||103||
gōkarṇamāṁsaṁ madhuraṁ snigdhaṁ mr̥du kaphāvaham |
vipākē madhuraṁ cāpi raktapittavināśanam ||104||
View original
रुरोर्मांसं समधुरं कषायानुरसं स्मृतम् |
वातपित्तोपशमनं गुरु शुक्रविवर्धनम् ||९९||
तथा चमरमांसं तु स्निग्धं मधुरकासजित् |
विपाके मधुरं चापि वातपित्तप्रणाशनम् ||१००||
सृमरस्य तु मांसं च कषायानुरसं स्मृतम् |
वातपित्तोपशमनं गुरु शुक्रविवर्धनम् ||१०१||
स्वेदनं बृंहणं वृष्यं शीतलं तर्पणं गुरु |
श्रमानिलहरं स्निग्धं वाराहं बलवर्धनम् ||१०२||
कफघ्नं खड्गिपिशितं कषायमनिलापहम् |
पित्र्यं पवित्रमायुष्यं बद्धमूत्रं विरूक्षणम् ||१०३||
गोकर्णमांसं मधुरं स्निग्धं मृदु कफावहम् |
विपाके मधुरं चापि रक्तपित्तविनाशनम् ||१०४||
rurōrmāṁsamityādi| svēdanaṁ svēdajanakam| br̥ṁhaṇamiti br̥ṁhaṇaṁ dēhavr̥ddhikaram| vr̥ṣyaṁ śukralam| tarpaṇaṁ tr̥ptijanakam| pitryamiti pitr̥bhyō hitam||99-104||
Adhikarana 100 (105) · Śloka 105
haṁsasārasakrauñcacakravākakurarakādambakāraṇḍavajīvañjīvakabakabalākāpuṇḍarīkaplavaśarārīmukha- nandīmukhamadgūtkrōśakācākṣamallikākṣaśuklākṣapuṣkaraśāyikākōnālakāmbukukkuṭikāmēgharāvaśvētavāralaprabhr̥tayaḥ plavāḥ saṅghātacāriṇaḥ ||105||
View original
हंससारसक्रौञ्चचक्रवाककुररकादम्बकारण्डवजीवञ्जीवकबकबलाकापुण्डरीकप्लवशरारीमुख- नन्दीमुखमद्गूत्क्रोशकाचाक्षमल्लिकाक्षशुक्लाक्षपुष्करशायिकाकोनालकाम्बुकुक्कुटिकामेघरावश्वेतवारलप्रभृतयः प्लवाः सङ्घातचारिणः ||१०५||
plavānāha- haṁsētyādi| haṁsaḥ kalasvarō lalitagatiḥ prasiddhaḥ; sārasō lakṣmaṇō raktaśirāḥ prasiddha ēva; krauñcaḥ krauciraḥ; cakravākō dvandvacarō niśāviyōgī; kuraraḥ asya prasahēṣvapi pāṭhaḥ, tēnōbhayēṣāmapi guṇā bōddhavyāḥ, anyē tu kaṅkamallasadr̥śajalacaraṁ kuraramāhuḥ; kādambaḥ kalahaṁsō'tidhūsarapakṣaḥ, anyē tu raktacañcuśiraḥkr̥ṣṇapāndādīnāṁ lakṣaṇēna kr̥tvā `kayamba’ iti paṭhanti; kāraṇḍavaḥ śuklahaṁsabhēdō'lpaḥ, anyē karaha(ī)vamāhuḥ, uktaṁ ca- `kāraṇḍavaḥ kākavaktrō dīrghāṅghriḥ kr̥ṣṇavarṇabhāk’’- iti; jīvañjīvakō viṣadarśanamr̥tyuḥ; bakaḥ pāṇḍurapakṣaḥ prasiddhaḥ; balākā bakabhēdaḥ ‘bagulī’ iti lōkē; puṇḍarīkō nalinanayanaḥ, plavō mahāpramāṇaḥ prasēvakagalaḥ `sagaḍa’ iti lōkē; śarārīmukhaḥ khadiravarṇō `girgarāṭī’ iti lōkē; nandīmukhaḥ patrāṭī āṭībhēdaḥ; madgurjalakākaḥ; utkōśaḥ kurarabhēdō matsyāśī; kācākṣaḥ kapardiyākaḥ `bahuḍī’ iti lōkē; mallikākṣaḥ śuklaśabalaḥ; śuklākṣastadbhēdaḥ, anyē tu malinacañcucaraṇō haṁsabhēda ēvētyāhuḥ; puṣkaraśāyikā padmapatraśāyikā; kōnālakaḥ śyāmapr̥ṣṭhaśvētōdaraḥ `pānīyavartikā’ iti lōkē; ambukukkuṭikā jalakukkuṭī kr̥ṣṇavarṇā, `buḍiyāka’ iti lōkē; mēgharāvaścātakaḥ, anyē tu cātakaṁ viṣkirēṣvāmananti; śvētavāralaḥ śuklapakṣaḥ prasēvakagalaḥ `jyēṣṭhabalākā’ iti lōkē| prabhr̥tigrahaṇādārāmaṇḍituṇḍikāmr̥ṇālakaṇṭhādayaḥ||105||
Adhikarana 101 (106) · Śloka 106
raktapittaharāḥ śītāḥ snigdhā vr̥ṣyā marujjitaḥ |
sr̥ṣṭamūtrapurīṣāśca madhurā rasapākayōḥ ||106||
View original
रक्तपित्तहराः शीताः स्निग्धा वृष्या मरुज्जितः |
सृष्टमूत्रपुरीषाश्च मधुरा रसपाकयोः ||१०६||
tēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- raktētyādi||106||
Adhikarana 102 (107) · Śloka 107
gurūṣṇamadhuraḥ snigdhaḥ svaravarṇabalapradaḥ |
br̥ṁhaṇaḥ śukralastēṣāṁ haṁsō vātavikāranut ||107||
View original
गुरूष्णमधुरः स्निग्धः स्वरवर्णबलप्रदः |
बृंहणः शुक्रलस्तेषां हंसो वातविकारनुत् ||१०७||
kēṣāñcidviśēṣaguṇamāha- gurūṣṇētyādi| anyē punaratra sārasakrauñcakurarakāraṇḍavakādambakajīvañjīvakānāmapi viśiṣṭhaṁ guṇaṁ paṭhanti, tannātiprasiddhamiti na likhitam||107||
Adhikarana 103 (108) · Śloka 108
śaṅkhaśaṅkhanakaśuktiśambūkabhallūkaprabhr̥tayaḥ kōśasthāḥ ||108||
View original
शङ्खशङ्खनकशुक्तिशम्बूकभल्लूकप्रभृतयः कोशस्थाः ||१०८||
kōśasthānāha- śaṅkhētyādi| śaṅgaḥ prasiddhaḥ; śaṅkhanakaḥ kṣudraśaṅkhaḥ śaṅkhabhēda ēva; śuktiḥ samudrajā śimpiḥ; śambūka āvartakōśaḥ, `sāṅkhulā’ iti lōkē; bhallūkaḥ kapardakaḥ, anyē śambūkabhēdamāhuḥ| prabhr̥tigrahaṇāt vōḍikajalaśuktiśambūkabhēdā bahuvidhā gr̥hyantē||108||
Adhikarana 104 (109) · Śloka 109
kūrmakumbhīrakarkaṭakakr̥ṣṇakarkaṭakaśiśumāraprabhr̥tayaḥ pādinaḥ ||109||
View original
कूर्मकुम्भीरकर्कटककृष्णकर्कटकशिशुमारप्रभृतयः पादिनः ||१०९||
pādina āha- kūrmētyādi| kūrmaḥ kacchapaḥ, sa tu nānāvidhō vartuladīrghamahadādibhēdēna; kumbhīrō'pi nānābhēdō ghaḍiyālagōdhādibhēdēna; karkaṭō'pi dvividhaḥ kr̥ṣṇaśuklabhēdēna; śiśumārō dr̥tyākārō'ntarvakrō bahirniḥśvāsamuk, sō'pi dvividhō vartuladīrghabhēdēna, dīrghaṁ `phāṇita’ iti lōkāḥ prāhuḥ, sa ēvātra gr̥hyatē pāditvāt| prabhr̥tigrahaṇādgrāhādayaḥ||109||
Adhikarana 105 (110) · Śloka 110
śaṅkhakūrmādayaḥ svādurasapākā marunnudaḥ |
śītāḥ snigdhā hitāḥ pittē varcasyāḥ ślēṣmavardhanāḥ ||110||
View original
शङ्खकूर्मादयः स्वादुरसपाका मरुन्नुदः |
शीताः स्निग्धा हिताः पित्ते वर्चस्याः श्लेष्मवर्धनाः ||११०||
tēṣāṁ kōśasthānāṁ pādināṁ caikaguṇatvādubhayōrvargayōrguṇamēkīkr̥tyāha- śaṅkhakūrmādaya ityādi||110||
Adhikarana 106 (111) · Śloka 111
kr̥ṣṇakarkaṭakastēṣāṁ balyaḥ kōṣṇō'nilāpahaḥ |
śuklaḥ sandhānakr̥t sr̥ṣṭaviṇmūtrō'nilapittahā ||111||
View original
कृष्णकर्कटकस्तेषां बल्यः कोष्णोऽनिलापहः |
शुक्लः सन्धानकृत् सृष्टविण्मूत्रोऽनिलपित्तहा ||१११||
tēṣāṁ madhyē kasyacidguṇamāha- kr̥ṣṇētyādi||111||
Adhikarana 107 (112) · Śloka 112
matsyāstu dvividhā nādēyāḥ sāmudrāśca ||112||
View original
मत्स्यास्तु द्विविधा नादेयाः सामुद्राश्च ||११२||
matsyānāha- matsyāstvityādi||112||
Adhikarana 108 (113) · Śloka 113
tatra nādēyāḥ- rōhitapāṭhīnapāṭalārājīvavarmigōmatsyakr̥ṣṇamatsyavāguñjāramuralasahasradaṁṣṭraprabhr̥tayaḥ ||113||
View original
तत्र नादेयाः- रोहितपाठीनपाटलाराजीववर्मिगोमत्स्यकृष्णमत्स्यवागुञ्जारमुरलसहस्रदंष्ट्रप्रभृतयः ||११३||
tatra nādēyānāha- tatrētyādi| rōhitō ghanaśakalaḥ prasiddhaḥ; pāṭhinaḥ punaraśakala ēva dīrghō nirmalaḥ sō'pi `vōyāla ’ iti lōkē prasiddha ēva; varmiḥ sarpākārō matsyaḥ; gōmatsyaḥ svanāmaprasiddhaḥ, ``kr̥ṣṇamatsyastu śakalī bahukaṇṭakasaṁyutaḥ| kaṣāyavarṇō raktākṣaḥ, kathitō matsyavēdibhiḥ’’- iti; vāguñjāraḥ `vāhasa’ iti lōkē; sahasradaṁṣṭrō mahāpāṭhinaḥ; śēṣāstu kaivartēbhyō jñēyāḥ; prabhr̥tigrahaṇācchapharādayaḥ||113||
Adhikarana 109 (114) · Śloka 114
nādēyā madhurā matsyā guravō mārutāpahāḥ |
raktapittakarāścōṣṇā vr̥ṣyāḥ snigdhālpavarcasaḥ ||114||
View original
नादेया मधुरा मत्स्या गुरवो मारुतापहाः |
रक्तपित्तकराश्चोष्णा वृष्याः स्निग्धाल्पवर्चसः ||११४||
tēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- nādēyā ityādi||114||
Adhikarana 110 (115) · Śloka 115
kaṣāyānurasastēṣāṁ śaṣpaśaivālabhōjanaḥ |
rōhitō mārutaharō nātyarthaṁ pittakōpanaḥ ||115||
View original
कषायानुरसस्तेषां शष्पशैवालभोजनः |
रोहितो मारुतहरो नात्यर्थं पित्तकोपनः ||११५||
nādēyānāmēva kēṣāñcidguṇaviśēṣamāha- kaṣāyētyādi| śaṣpaṁ bālatr̥ṇaṁ, śaivālaṁ śaivalam||115||
Adhikarana 111 (116) · Śloka 116
pāṭhīnaḥ ślēṣmalō vr̥ṣyō nidrāluḥ piśitāśanaḥ |
dūṣayēdraktapittaṁ tu kuṣṭharōgaṁ karōtyasau |
muralō br̥ṁhaṇō vr̥ṣyaḥ stanyaślēṣmakarastathā ||116||
View original
पाठीनः श्लेष्मलो वृष्यो निद्रालुः पिशिताशनः |
दूषयेद्रक्तपित्तं तु कुष्ठरोगं करोत्यसौ |
मुरलो बृंहणो वृष्यः स्तन्यश्लेष्मकरस्तथा ||११६||
pāṭhīnamāha- pāṭhīna ityādi| piśitāśanō māṁsabhakṣakaḥ||116||
Adhikarana 112 (117) · Śloka 117
sarastaḍāgasambhūtāḥ snigdhāḥ svādurasāḥ smr̥tāḥ |
mahāhradēṣu balinaḥ, svalpē'mbhasyabalāḥ smr̥tāḥ ||117||
View original
सरस्तडागसम्भूताः स्निग्धाः स्वादुरसाः स्मृताः |
महाह्रदेषु बलिनः, स्वल्पेऽम्भस्यबलाः स्मृताः ||११७||
sarastaḍāgādijān matsyānāha- sara ityādi| hradaḥ `drahaḥ’ iti lōkē||117||
Adhikarana 113 (118) · Śloka 118
timitimiṅgilakuliśapākamatsyanirulanandivāra(ru)lakamakaragargaracandrakamahāmīnarājīvaprabhr̥tayaḥ sāmudrāḥ ||118||
View original
तिमितिमिङ्गिलकुलिशपाकमत्स्यनिरुलनन्दिवार(रु)लकमकरगर्गरचन्द्रकमहामीनराजीवप्रभृतयः सामुद्राः ||११८||
sāmudrānāha- timītyādi| timirmahattamō matsyaḥ; timiṅgilastatō'pi mahattamaḥ; kuliśaḥ `kuḍiśa’ iti lōkē; nandivāralakaḥ ‘samudraśimbāka’ iti lōkē; makarō hiṁsradaṁṣṭrakaḥ ; gargaraḥ svanāmnā prasiddhaḥ; candrakaḥ pārśvēṣu kaṇṭakavalayitō vartulō matsyaḥ; rājīvō vajrābhō bahvāyataḥ svanāmaprasiddhaḥ; śēṣāstu samudratīravāsibhyō jñēyāḥ| prabhr̥tigrahaṇādanyē'pi tēbhya ēva jñēyāḥ||118||
Adhikarana 114 (119) · Śloka 120
sāmudrā guravaḥ snigdhā madhurā nātipittalāḥ |
uṣṇā vātaharā vr̥ṣyā varcasyāḥ ślēṣmavardhanāḥ ||119||
balāvahā viśēṣēṇa māṁsāśitvāt samudrajāḥ |120|
View original
सामुद्रा गुरवः स्निग्धा मधुरा नातिपित्तलाः |
उष्णा वातहरा वृष्या वर्चस्याः श्लेष्मवर्धनाः ||११९||
बलावहा विशेषेण मांसाशित्वात् समुद्रजाः |१२०|
sāmudramatsyānāṁ sāmānyaguṇamāha- sāmudrā ityādi||119||
Adhikarana 115 (120-121) · Śloka 121
samudrajēbhyō nādēyā br̥ṁhaṇatvādguṇōttarāḥ ||120||
tēṣāmapyanilaghnatvāccauṇṭyakaupyau guṇōttarau |
snigdhatvāt svādupākatvāttayōrvāpyā guṇādhikāḥ ||121||
View original
समुद्रजेभ्यो नादेया बृंहणत्वाद्गुणोत्तराः ||१२०||
तेषामप्यनिलघ्नत्वाच्चौण्ट्यकौप्यौ गुणोत्तरौ |
स्निग्धत्वात् स्वादुपाकत्वात्तयोर्वाप्या गुणाधिकाः ||१२१||
sāmudrādīnāṁ sārataratvamāha- samudrajēbhya ityādi| guṇōttarāḥ guṇōtkr̥ṣṭāḥ| tēṣāṁ nādēyamatsyānām||120-121||
Adhikarana 116 (122-125) · Śloka 125
nādēyā guravō madhyē yasmāt pucchāsyacāriṇaḥ |
sarastaḍāgajānāṁ tu viśēṣēṇa śirō laghu ||122||
adūragōcarā yasmāttasmādutsōdapānajāḥ |
kiñcinmuktvā śirōdēśamatyarthaṁ guravastu tē ||123||
adhastādguravō jñēyā matsyāḥ sāgarasambhavāḥ |
urōvicaraṇāttēṣāṁ pūrvamaṅgaṁ laghu smr̥tam ||124||
ityānūpō mahāṣyandī māṁsavarga udīritaḥ ||125||
View original
नादेया गुरवो मध्ये यस्मात् पुच्छास्यचारिणः |
सरस्तडागजानां तु विशेषेण शिरो लघु ||१२२||
अदूरगोचरा यस्मात्तस्मादुत्सोदपानजाः |
किञ्चिन्मुक्त्वा शिरोदेशमत्यर्थं गुरवस्तु ते ||१२३||
अधस्ताद्गुरवो ज्ञेया मत्स्याः सागरसम्भवाः |
उरोविचरणात्तेषां पूर्वमङ्गं लघु स्मृतम् ||१२४||
इत्यानूपो महाष्यन्दी मांसवर्ग उदीरितः ||१२५||
nādēyādimatsyāvayavānāṁ gurulāghavamāha- nādēyā guravō madhyē ityādi| āsyaṁ mukham| adūragōcarā adūraviṣayā alpavyāyāmā ityarthaḥ| utsōdapānajā giriprasravaṇajāḥ| mahābhiṣyandīti dōṣadhātumalasrōtasāmatiśayaklēdakārītyarthaḥ; anyē tvanyathā kr̥tvā paṭhanti, taducyatē- ``hr̥dayasthānnaniryāsavāhisrōtōmukhāni yat| bhuktaṁ limpati paicchilyādabhiṣyandi taducyatē|| vaiśadyāt kaphahantr̥tvāttānyēva vivr̥ṇōti yat| taduktamanabhiṣyandi dravyaṁ dravyaviśāradaiḥ’’- iti||122-125||
Adhikarana 117 (126) · Śloka 126
tatra śuṣkapūtivyādhiviṣasarpahatadigdhaviddhajīrṇakr̥śabālānāmasātmyacāriṇāṁ ca māṁsānyabhakṣyāṇi, yasmādvigatavyāpannāpahatapariṇatālpāsampūrṇavīryatvāddōṣakarāṇi bhavanti; ēbhyō'nyēṣāmupādēyaṁ māṁsamiti ||126||
View original
तत्र शुष्कपूतिव्याधिविषसर्पहतदिग्धविद्धजीर्णकृशबालानामसात्म्यचारिणां च मांसान्यभक्ष्याणि, यस्माद्विगतव्यापन्नापहतपरिणताल्पासम्पूर्णवीर्यत्वाद्दोषकराणि भवन्ति; एभ्योऽन्येषामुपादेयं मांसमिति ||१२६||
māṁsamanupādēyamāha- tatrētyādi| pūtiḥ śaṭitaḥ; hataśabdō vyādhiviṣasarpaiḥ pratyēkaṁ sambadhyatē; digdhaviddhaḥ viṣādiliptaśasrādividdhaḥ, jīrṇō vr̥ddhaḥ, kr̥śō durbalaḥ, asātmyacāriṇām anucitāhārabhakṣiṇām| kasmādanupādēyānityāha- yasmādityādi| bālānāmasampūrṇavīryatvādityarthaḥ| asātmyacāriṇāmanupādēyatvē hētuḥ sūtrakārēṇa nibandhakāraiścānuktō'pi svayamūhyaḥ| māṁsamupādēyamāha- ēbhya ityādi| dōṣarahitaṁ guṇavat, grāhyamityarthaḥ||126||
Adhikarana 118 (127-128) · Śloka 128
arōcakaṁ pratiśyāyaṁ guru śuṣkaṁ prakīrtitam |
viṣavyādhihataṁ mr̥tyuṁ bālaṁ chardiṁ ca kōpayēt ||127||
kāsaśvāsakaraṁ vr̥ddhaṁ tridōṣaṁ vyādhidūṣitam |
klinnamutklēśajananaṁ kr̥śaṁ vātaprakōpaṇam ||128||
View original
अरोचकं प्रतिश्यायं गुरु शुष्कं प्रकीर्तितम् |
विषव्याधिहतं मृत्युं बालं छर्दिं च कोपयेत् ||१२७||
कासश्वासकरं वृद्धं त्रिदोषं व्याधिदूषितम् |
क्लिन्नमुत्क्लेशजननं कृशं वातप्रकोपणम् ||१२८||
śuṣkādīnāṁ dōṣamāha- arōcakamityādi| śuṣkaṁ māṁsamarōcakaṁ pratiśyāyaṁ ca `karōti’ ityadhyāhāraḥ| mr̥tyumiti atrāpi `karōti’ ityadhyāhāraḥ| klinnaṁ śaṭitam| utklēśaḥ thūtkaraṇam| asātmyacāriṇāṁ dōṣaḥ svayamapyūhyaḥ||127-128||
Adhikarana 119 (129) · Śloka 129
striyaścatuṣpātsu, pumāṁsō vihaṅgēṣu, mahāśarīrēṣvalpaśarīrāḥ, alpaśarīrēṣu mahāśarīrāḥ, pradhānatamāḥ; ēvamēkajātīyānāṁ mahāśarīrēbhyaḥ kr̥śaśarīrāḥpradhānatamāḥ ||129||
View original
स्त्रियश्चतुष्पात्सु, पुमांसो विहङ्गेषु, महाशरीरेष्वल्पशरीराः, अल्पशरीरेषु महाशरीराः, प्रधानतमाः; एवमेकजातीयानां महाशरीरेभ्यः कृशशरीराःप्रधानतमाः ||१२९||
guṇavanmāṁsaprasaṅgēna liṅgādyadhikr̥tyāha- striya ityādi| catuṣpadāṁ madhyē striyaḥ pradhānatamāḥ, vihaṅgānāṁ madhyē pumāṁsaḥ puruṣāḥ pradhānatamāḥ| mahāśarīrēṣvityādi mahāśarīrēṣu khaḍgimahiṣādiṣu, alpaśarīrā ānūpā ēva ruruprabhr̥tayaḥ pradhānatamāḥ| alpaśarīrēṣviti alpaśarīrā viṣkirā lāvādayaḥ, tēṣu mahāśarīrāḥ; kr̥śamāṁsasya niṣiddhatvāt||129||
Adhikarana 120 (130-133) · Śloka 133
sthānādikr̥taṁ māṁsasya gurulāghavamupadēkṣyāmaḥ |
tadyathā- raktādiṣu śukrāntēṣu dhātuṣūttarōttarā gurutarāḥ, tathā sakthiskandhakrōḍaśiraḥpādakarakaṭīpr̥ṣṭhacarmakālēyakayakr̥dantrāṇi ||130||
śiraḥskandhaṁ kaṭī pr̥ṣṭhaṁ sakthinī cātmapakṣayōḥ |
guru pūrvaṁ vijānīyāddhātavastu yathōttaram ||131||
sarvasya prāṇinō dēhē madhyō gururudāhr̥taḥ |
pūrvabhāgō guruḥ puṁsāmadhōbhāgastu yōṣitām ||132||
urōgrīvaṁ vihaṅgānāṁ viśēṣēṇa guru smr̥tam |
pakṣōtkṣēpātsamō dr̥ṣṭō madhyabhāgastu pakṣiṇām ||133||
View original
स्थानादिकृतं मांसस्य गुरुलाघवमुपदेक्ष्यामः |
तद्यथा- रक्तादिषु शुक्रान्तेषु धातुषूत्तरोत्तरा गुरुतराः, तथा सक्थिस्कन्धक्रोडशिरःपादकरकटीपृष्ठचर्मकालेयकयकृदन्त्राणि ||१३०||
शिरःस्कन्धं कटी पृष्ठं सक्थिनी चात्मपक्षयोः |
गुरु पूर्वं विजानीयाद्धातवस्तु यथोत्तरम् ||१३१||
सर्वस्य प्राणिनो देहे मध्यो गुरुरुदाहृतः |
पूर्वभागो गुरुः पुंसामधोभागस्तु योषिताम् ||१३२||
उरोग्रीवं विहङ्गानां विशेषेण गुरु स्मृतम् |
पक्षोत्क्षेपात्समो दृष्टो मध्यभागस्तु पक्षिणाम् ||१३३||
sthānādikr̥tamityādi| raktādidhātūnāṁ gurulāghavamuktvētarāvayavānāha- tathētyādi| tathēti yathōttaraṁ guravaḥ| sakthinī ūrū, skandhō bāhuśiraḥ, krōḍō hr̥dayasthānaṁ, paścādbhāgasthitau pādau, agrimabhāgasthitau karau, kālēyakaṁ vr̥kkaṁ, yakr̥t kālakhaṇḍaṁ dakṣiṇabhāgasthitam| dvayaṁ dvayamadhikr̥tyāha- śira ityādi| skandhācchirō guru, pr̥ṣṭhāt kaṭiḥ| sakthinī cātmapakṣayōriti sakthinī dvē, tē cātmapakṣayōḥ svāṁśayōryathāpūrvaṁ guruṇī jñēyē; tēna sakthna uttarabhāgāpēkṣayā pūrvō bhāgō gururityarthaḥ | anyē tu `āmapakvayōḥ’ iti paṭhanti, `pakvādāmamāṁsaṁ guru’ iti vyākhyānayanti; tanna, pañjikākārābhyāṁ dūṣitatvāt| jējjaṭastu śira ityādi saṅgrahaślōkatvēna paṭhati, tadapi pañjikākārau na manyētē| sarvasyāpi śarīrasya madhyē kō bhāgō gururityāha- sarvasyētyādi| strīpuruṣavibhāgēnāha- pūrvabhāga ityādi| pūrvabhāga upariṣṭādbhāgaḥ| pakṣiṇāmāha- urōgrīvamityādi| sama iti nātigururnātilaghurityarthaḥ||130-133||
Adhikarana 121 (134) · Śloka 135
atīva rūkṣaṁ māṁsaṁ tu vihaṅgānāṁ phalāśinām |
br̥ṁhaṇaṁ māṁsamatyarthaṁ khagānāṁ piśitāśinām ||134||
matsyāśināṁ pittakaraṁ vātaghnaṁ dhānyacārinām |135|
View original
अतीव रूक्षं मांसं तु विहङ्गानां फलाशिनाम् |
बृंहणं मांसमत्यर्थं खगानां पिशिताशिनाम् ||१३४||
मत्स्याशिनां पित्तकरं वातघ्नं धान्यचारिनाम् |१३५|
āhāraviśēṣēṇāpi māṁsēṣu raukṣyādiviśēṣamāha- atīvētyādi| phalāśināṁ māṁsamitaramāṁsāpēkṣayā rūkṣam||134||-
Adhikarana 122 (135-136) · Śloka 136
jalajānūpajā grāmyā kracyādaikaśaphāstathā ||135||
prasahā bilavāsāśca yē ca jaṅghālasañjñitāḥ |
pratudā viṣkirāścaiva laghavaḥ syuryathōttaram |
alpābhiṣyandinaścaiva yathāpūrvamatō'nyathā ||136||
View original
जलजानूपजा ग्राम्या क्रच्यादैकशफास्तथा ||१३५||
प्रसहा बिलवासाश्च ये च जङ्घालसञ्ज्ञिताः |
प्रतुदा विष्किराश्चैव लघवः स्युर्यथोत्तरम् |
अल्पाभिष्यन्दिनश्चैव यथापूर्वमतोऽन्यथा ||१३६||
uktavargāṇāṁ gurulāghavamāha- jalajētyādi| atō'smāllaghutvādalpābhiṣyanditvācca| anyathēti mahābhiṣyandinō guravaścētyarthaḥ||135-136||
Adhikarana 123 (137) · Śloka 137
prāmāṇādhikāstu svajātāvalpasārā guravaśca |
sarvaprāṇināṁ sarvaśarīrēbhyaḥ pradhānatamā bhavanti yakr̥tpradēśavartinastānādadīta; pradhānālābhē madhyamavayaskaṁ sadyaskamakliṣṭamupādēyaṁ māṁsamiti ||137||
View original
प्रामाणाधिकास्तु स्वजातावल्पसारा गुरवश्च |
सर्वप्राणिनां सर्वशरीरेभ्यः प्रधानतमा भवन्ति यकृत्प्रदेशवर्तिनस्तानाददीत; प्रधानालाभे मध्यमवयस्कं सद्यस्कमक्लिष्टमुपादेयं मांसमिति ||१३७||
pramāṇētyādi| svajātau ātmīyajātau| alpasārāḥ tucchabalā ityarthaḥ| satyāṁ kr̥tsnaśarīraprāptau guṇavaccharīrāvayavagrahaṇaṁ nirdiśannāha- sarvētyādi| yakr̥tpradēśavartiśabdēna yakr̥tpradēśē yā dīrghākārā māṁsavartayō bhavanti tā iha gr̥hyantē; ētēna samastaśarīraprāptāvapi viśiṣṭaśarīrāvayavagrahaṇamuktam| anyē tu `sarvaprāṇināṁ sarvaśarīrēbhyaḥ pradhānatamā yā vartirbhavati tāmādadīta’ iti paṭhanti; `māṁsalēṣvavakāśēṣu yā vartayō bhavanti tā grāhyā’ iti vyākhyānayanti| tadalābhē madhyamavayaḥsthaṁ sāmānyadēśajamapi grāhyamityāha- pradhānālābhē ityādi| madhyamavayasthaṁ māṁsamiti madhyamavayaḥsthasya prāṇina ityarthaḥ| anyē `madhyaṁ vayaḥsthaṁ’ iti paṭhanti, vyākhyānayanti ca- madhyaṁ grāhyamiti tadvayaḥsthasya taruṇasyētyarthaḥ| sadyaskaṁ sadyōhatamāṁsam| akliṣṭaṁ manō'nukūlam||137||
Adhikarana 124 (138) · Śloka 138
bhavati cātra- caraḥ śarīrāvayavāḥ svabhāvō dhātavaḥ kriyā |
liṅgaṁ pramāṇaṁ saṁskārō mātrā cāsmin parīkṣyatē ||138||
iti māṁsavargaḥ |
View original
भवति चात्र- चरः शरीरावयवाः स्वभावो धातवः क्रिया |
लिङ्गं प्रमाणं संस्कारो मात्रा चास्मिन् परीक्ष्यते ||१३८||
इति मांसवर्गः |
idānīmuktaṁ sarvaṁ gurulāghavahētuṁ sukhasmaraṇārthamēkīkr̥tya ślōkēna nirdiśannāha- cara ityādi| parīkṣyata iti carādibhiḥ sarvaiḥ pratyēkaṁ sambadhyatē| caraśabdō'trāhāravihārayōrvartatē; tadyathā- kasmin dēśē'yaṁ viharati dhanvani anūpē vā jalē vā viyati vā; kiṁ punarayamāharati atigurvatilaghu vā, śītamuṣṇaṁ vā, snigdhaṁ rūkṣaṁ vā; tattadāhāravihāraguṇabhāvitaśarīradhātōrmr̥gasya pakṣiṇō vā tattadguṇamēva māṁsamiti bhāvaḥ| āhārō yathā- `śaṣpaśaivālabhōjanā’ ityādi| vihārō yathā- `atīvāsannanilayā’ ityādi| śarīrāvayavāḥ parīkṣyantē; tadyathā- `urōgrīvaṁ vihaṅgānāṁ viśēṣēṇa guru smr̥tam’ ityādi| svabhāvō yathā- `svabhāvāllaghavō mudgāstathā lāvakapiñjalāḥ’ iti| svabhāvō'trācāryēṇa nōktaḥ, sarvatraiva carādiṣvaṣṭāsvapi svabhāvasyānuṣaṅgāt| `dhātavastu yathōttaram’ ityādi dhātuparīkṣā| kriyā yathā- `urōvicaraṇāttēṣāṁ pūrvamaṅgaṁ laghu smr̥tam’ ityādi| liṅgaṁ yathā- `striyaścatuṣpādēṣu, pumāṁsō vihaṅgēṣu’ iti| pramāṇamiti `mahāśarīrēṣvalpaśarīrā’ ityādi| saṁskārō yathā- `snēhagōrasadhānyāmlaphalāmlairamlitaṁ ca yat| yathōttaraṁ laghu’ ityādi| mātrā cāsminniti `gurūṇāmardhasauhityaṁ laghūnāṁ tr̥ptiriṣyatē’; mātrā cēti cakārādagnirapi parīkṣyatē, tēnāgnibalāpēkṣiṇī dravyagurulāghavāpēkṣiṇī ca mātrā| tadēvaṁ carādīn parīkṣya māṁsēṣu gurulāghavaṁ vācyamityarthaḥ| iti māṁsavargaḥ||138||
Adhikarana 125 (139) · Śloka 139
atha phalavargaḥ |
ata ūrdhvaṁ phalānyupadēkṣyāmaḥ |
tadyathā- dāḍimāmalakabadarakōlakarkandhusauvīrasiñcitikāphalakapitthamātuluṅgāmrāmrātakakaramardapriyālanāraṅga- jambīralakucabhavyapārāvatavētraphalaprācīnāmalakatintiḍīkanīpakōśāmrāmlīkāprabhr̥tīni ||139||
View original
अथ फलवर्गः |
अत ऊर्ध्वं फलान्युपदेक्ष्यामः |
तद्यथा- दाडिमामलकबदरकोलकर्कन्धुसौवीरसिञ्चितिकाफलकपित्थमातुलुङ्गाम्राम्रातककरमर्दप्रियालनारङ्ग- जम्बीरलकुचभव्यपारावतवेत्रफलप्राचीनामलकतिन्तिडीकनीपकोशाम्राम्लीकाप्रभृतीनि ||१३९||
dāḍimētyādi| dāḍimāmalakē prasiddhē; vadaraṁ mahat; kōlaṁ madhyapramāṇaṁ badaraṁ; karkandhu alpaṁ; sauvīraṁ mahattamamāmapakvāvasthāsu madhuraṁ marudēśajaṁ; siñcitikāphalaṁ tadbhēda ēvātimadhurō muṣṭhipramāṇa uttarāpathajaḥ; kapitthaṁ svanāmaprasiddhaṁ; mātuluṅgaṁ bījapūrakaṁ; āmraṁ prasiddham; āmrātakamāmraphalasadr̥śam ‘amrāṭakaṁ’ iti lōkē; karamardaḥ svanāmaprasiddhaḥ; priyālaścārō madhurāmlaphalaḥ prāyaśō magadhēṣu; nāraṅgajambīralakucāni prasiddhāni; bhavyamārukaṁ kārtikēyapurē prasiddham, anyē tu karmaraṅgaphalaṁ bhavyamāhuḥ, `bhavyaṁ tālaphalōpamaṁ kēvalavalkalasaṁhatimātram’ ityaparē; pārāvataḥ kāmarūpē phalaṁ pākakālē dhavalalōhitaṁ madhurāmlaṁ ca; vētraphalaṁ padmabījasamaṁ; prācīnāmalakaṁ prāgdēśōdbhavaṁ `pānīyāmalakaṁ’ iti lōkē; tintiḍīkaṁ vr̥kṣāmlaṁ; nīpaṁ kadambaphalaṁ; kōśāmraṁ ‘kausimba’ iti prasiddhaṁ; amlikā prasiddhā ciñcā vakraphalā; prabhr̥tigrahaṇādēvañjātīyānyanyānyapi||139||
Adhikarana 126 (140) · Śloka 140
amlāni rasataḥ pākē gurūṇyuṣṇāni vīryataḥ |
pittalānyanilaghnāni kaphōtklēśakarāṇi ca ||140||
View original
अम्लानि रसतः पाके गुरूण्युष्णानि वीर्यतः |
पित्तलान्यनिलघ्नानि कफोत्क्लेशकराणि च ||१४०||
tēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- amlānītyādi| amlāni amlarasōtkaṭāni||140||
Adhikarana 127 (141-142) · Śloka 142
kaṣāyānurasaṁ tēṣāṁ dāḍimaṁ nātipittalam |
dīpanīyaṁ rucikaraṁ hr̥dyaṁ varcōvibandhanam ||141||
dvividhaṁ tattu vijñēyaṁ madhuraṁ cāmlamēva ca |
tridōṣaghnaṁ tu madhuramamlaṁ vātakaphāpaham ||142||
View original
कषायानुरसं तेषां दाडिमं नातिपित्तलम् |
दीपनीयं रुचिकरं हृद्यं वर्चोविबन्धनम् ||१४१||
द्विविधं तत्तु विज्ञेयं मधुरं चाम्लमेव च |
त्रिदोषघ्नं तु मधुरमम्लं वातकफापहम् ||१४२||
ēṣāṁ kēṣāñcidguṇaviśēṣamāha- kaṣāyānurasamityādi| nātipittalamiti amladāḍimaphalaviśēṣaṇam, īṣat pittakaramityarthaḥ| carakē'pi `sarvaṁ pittalamamlamanyatra dāḍimāmalakāt’ (ca. sū. a. 27) ityatra bhaṭṭāraharicandrēṇa dāḍimagrahaṇaṁ nirasya `anyatrāmalakāt’ ityēṣa ēva pāṭhaḥ puraskr̥ta iti pañjikākārau, jējjhaṭastu `amlaṁ dāḍimaṁ pittaṁ na karōti na śamayati’ iti vyākhyānayati, īṣatpittalapāṭhaṁ ca yuktaṁ manyatē| sarvamapi madhurāmlaṁ; madhurarasōtkaṭaṁ madhuramityucyatē, amlarasōtkaṭamamlamityucyata iti dvividham||141-142||
Adhikarana 128 (143-148) · Śloka 148
amlaṁ samadhuraṁ tiktaṁ kaṣāyaṁ kaṭukaṁ saram |
cakṣuṣyaṁ sarvadōṣaghnaṁ vr̥ṣyamāmalakīphalam ||143||
hanti vātaṁ tadamlatvāt pittaṁ mādhuryaśaityataḥ |
kaphaṁ rūkṣakaṣāyatvāt phalēbhyō'bhyadhikaṁ ca tat ||144||
karkandhukōlabadaramāmaṁ pittakaphāvaham |
pakvaṁ pittānilaharaṁ snigdhaṁ samadhuraṁ saram ||145||
purātanaṁ tr̥ṭśamanaṁ śramaghnaṁ dīpanaṁ laghu |
sauvīraṁ badaraṁ snigdhaṁ madhuraṁ vātapittajit ||146||
kaṣāyaṁ svādu saṅgrāhi śītaṁ siñcitikāphalam |
āmaṁ kapitthamasvaryaṁ kaphaghnaṁ grāhi vātalam ||147||
kaphānilaharaṁ pakvaṁ madhurāmlarasaṁ guru |
śvāsakāsāruciharaṁ tr̥ṣṇāghnaṁ kaṇṭhaśōdhanam ||148||
View original
अम्लं समधुरं तिक्तं कषायं कटुकं सरम् |
चक्षुष्यं सर्वदोषघ्नं वृष्यमामलकीफलम् ||१४३||
हन्ति वातं तदम्लत्वात् पित्तं माधुर्यशैत्यतः |
कफं रूक्षकषायत्वात् फलेभ्योऽभ्यधिकं च तत् ||१४४||
कर्कन्धुकोलबदरमामं पित्तकफावहम् |
पक्वं पित्तानिलहरं स्निग्धं समधुरं सरम् ||१४५||
पुरातनं तृट्शमनं श्रमघ्नं दीपनं लघु |
सौवीरं बदरं स्निग्धं मधुरं वातपित्तजित् ||१४६||
कषायं स्वादु सङ्ग्राहि शीतं सिञ्चितिकाफलम् |
आमं कपित्थमस्वर्यं कफघ्नं ग्राहि वातलम् ||१४७||
कफानिलहरं पक्वं मधुराम्लरसं गुरु |
श्वासकासारुचिहरं तृष्णाघ्नं कण्ठशोधनम् ||१४८||
amlamityādi| phalēbhyō'bhyadhikaṁ ca taditi aparēbhyaḥ phalēbhyō yadāmalakīphalaṁ tadguṇēna kr̥tvā'dhikamityarthaḥ| āmalakē prabhāvānna samānaguṇaiḥ kōpaḥ||143-148||
Adhikarana 130 (149-151) · Śloka 152
laghvamlaṁ dīpanaṁ hr̥dyaṁ mātuluṅgamudāhr̥tam |
tvak tiktā durjarā tasya vātakrimikaphāpahā ||149||
svādu śītaṁ guru snigdhaṁ māṁsaṁ mārutapittajit |
mēdhyaṁ śūlānilacchardikaphārōcakanāśanam ||150||
dīpanaṁ laghu saṅgrāhi gulmārśōghnaṁ tu kēsaram |
śūlājīrṇavibandhēṣu mandē'gnau kaphamārutē ||151||
arucau ca viśēṣēṇa rasastasyōpadiśyatē |152|
View original
लघ्वम्लं दीपनं हृद्यं मातुलुङ्गमुदाहृतम् |
त्वक् तिक्ता दुर्जरा तस्य वातक्रिमिकफापहा ||१४९||
स्वादु शीतं गुरु स्निग्धं मांसं मारुतपित्तजित् |
मेध्यं शूलानिलच्छर्दिकफारोचकनाशनम् ||१५०||
दीपनं लघु सङ्ग्राहि गुल्मार्शोघ्नं तु केसरम् |
शूलाजीर्णविबन्धेषु मन्देऽग्नौ कफमारुते ||१५१||
अरुचौ च विशेषेण रसस्तस्योपदिश्यते |१५२|
māṁsaṁ kaṭāhamityarthaḥ| mēdhyaṁ mēdhāyai hitam| kēśaraṁ bījapūrāntargataṁ tantujālaṁ ‘caḍuḍī’ iti lōkē||149-151||-
Adhikarana 131 (152-154) · Śloka 155
pittānilakaraṁ bālaṁ pittalaṁ baddhakēsaram ||152||
hr̥dyaṁ varṇakaraṁ rucyaṁ raktamāṁsabalapradam |
kaṣāyānurasaṁ svādu vātaghnaṁ br̥ṁhaṇaṁ guru ||153||
pittāvirōdhi sampakvamāmraṁ śukravivardhanam |
br̥ṁhaṇaṁ madhuraṁ balyaṁ guru viṣṭabhya jīryati ||154||
āmrātakaphalaṁ vr̥ṣyaṁ sasnēhaṁ ślēṣmavardhanam |155|
View original
पित्तानिलकरं बालं पित्तलं बद्धकेसरम् ||१५२||
हृद्यं वर्णकरं रुच्यं रक्तमांसबलप्रदम् |
कषायानुरसं स्वादु वातघ्नं बृंहणं गुरु ||१५३||
पित्ताविरोधि सम्पक्वमाम्रं शुक्रविवर्धनम् |
बृंहणं मधुरं बल्यं गुरु विष्टभ्य जीर्यति ||१५४||
आम्रातकफलं वृष्यं सस्नेहं श्लेष्मवर्धनम् |१५५|
pittētyādi| baddhakēśaraṁ baddhatantujālam| pittāvirōdhīti īṣat pittavirōdhi īṣat pittaśamanamityarthaḥ; anyē pittalaṁ bhavatītyāhuḥ||152-154||-
Adhikarana 132 (155) · Śloka 155
tridōṣaviṣṭambhakaraṁ lakucaṁ śukranāśanam ||155||
View original
त्रिदोषविष्टम्भकरं लकुचं शुक्रनाशनम् ||१५५||
tridōṣētyādi| savātatōdaśūlā malasyāpravr̥ttirviṣṭambhaḥ, anyē guḍaguḍāśabdamāhuḥ||155||
Adhikarana 133 (156-162) · Śloka 162
amlaṁ tr̥ṣāpahaṁ rucyaṁ pittakr̥t karamardakam |
vātapittaharaṁ vr̥ṣyaṁ priyālaṁ guru śītalam ||156||
hr̥dyaṁ svādu kaṣāyāmlaṁ bhavyamāsyaviśōdhanam |
pittaślēṣmaharaṁ grāhi guru viṣṭambhi śītalam ||157||
pārāvataṁ samadhuraṁ rucyamatyagnivātanut |
garadōṣaharaṁ nīpaṁ prācīnāmalakaṁ tathā ||158||
vātāpahaṁ tintiḍīkamāmaṁ pittabalāsakr̥t |
grāhyuṣṇaṁ dīpanaṁ rucyaṁ sampakvaṁ kaphavātanut ||159||
tasmādalpāntaraguṇaṁ kōśāmraphalamucyatē |
amlīkāyāḥ phalaṁ pakvaṁ tadvadbhēdi tu kēvalam ||160||
amlaṁ samadhuraṁ hr̥dyaṁ viśadaṁ bhaktarōcanam |
vātaghnaṁ durjaraṁ prōktaṁ nāraṅgasya phalaṁ guru ||161||
tr̥ṣṇāśūlakaphōtklēśacchardiśvāsanivāraṇam |
vātaślēṣmavibandhaghnaṁ jambīraṁ guru pittakr̥t |
airāvataṁ dantaśaṭhamamlaṁ śōṇitapittakr̥t ||162||
View original
अम्लं तृषापहं रुच्यं पित्तकृत् करमर्दकम् |
वातपित्तहरं वृष्यं प्रियालं गुरु शीतलम् ||१५६||
हृद्यं स्वादु कषायाम्लं भव्यमास्यविशोधनम् |
पित्तश्लेष्महरं ग्राहि गुरु विष्टम्भि शीतलम् ||१५७||
पारावतं समधुरं रुच्यमत्यग्निवातनुत् |
गरदोषहरं नीपं प्राचीनामलकं तथा ||१५८||
वातापहं तिन्तिडीकमामं पित्तबलासकृत् |
ग्राह्युष्णं दीपनं रुच्यं सम्पक्वं कफवातनुत् ||१५९||
तस्मादल्पान्तरगुणं कोशाम्रफलमुच्यते |
अम्लीकायाः फलं पक्वं तद्वद्भेदि तु केवलम् ||१६०||
अम्लं समधुरं हृद्यं विशदं भक्तरोचनम् |
वातघ्नं दुर्जरं प्रोक्तं नारङ्गस्य फलं गुरु ||१६१||
तृष्णाशूलकफोत्क्लेशच्छर्दिश्वासनिवारणम् |
वातश्लेष्मविबन्धघ्नं जम्बीरं गुरु पित्तकृत् |
ऐरावतं दन्तशठमम्लं शोणितपित्तकृत् ||१६२||
amlamityādi| garadōṣaharamiti garaharaṁ tridōṣaharaṁ ca| durjaraṁ duḥkhamutpādya pākaṁ gacchati| guru cirapāki| tr̥ṣṇētyādi| imaṁ jambīraguṇapāṭhaṁ pañjikākārō na manyatē, ‘airāvataṁ dantaśaṭhamamlaṁ śōṇitapittakr̥t’ iti dantaśaṭhaśabdēna jambīrasya vakṣyamāṇatvāt; ‘jambīranānāvidhatvādubhayapāṭha’ ityanyē||156-162||
Adhikarana 134 (163) · Śloka 163
kṣīravr̥kṣaphalajāmbavarājādanatōdanaśītaphalatindukabakuladhanvanāśmantakāśvakarṇaphalgu- parūṣakagāṅgērukīpuṣkaravartibilvabimbīprabhr̥tīni ||163||
View original
क्षीरवृक्षफलजाम्बवराजादनतोदनशीतफलतिन्दुकबकुलधन्वनाश्मन्तकाश्वकर्णफल्गु- परूषकगाङ्गेरुकीपुष्करवर्तिबिल्वबिम्बीप्रभृतीनि ||१६३||
kaṣāyarasaprāyamāha- kṣīravr̥kṣētyādi| kṣīravr̥kṣā nyagrōdhōdumbarāśvatthaplakṣādayaḥ; jāmbavaṁ jambūḥ; rājādanaṁ kṣīrikā; tōdanaṁ rājapriyaṁ; śītaphalaṁ ‘rāvaṇāmlikā’ iti prasiddhaṁ,. ‘kāśmīrāmlikā’ ityēkē; tindukaḥ kālasārō vr̥kṣaḥ; bakulaḥ svanāmaprasiddhaḥ; dhanvanaṁ dhanurvr̥kṣaphalaṁ `dhāmaṇa’ iti lōkē; aśmantakō yamalapatrakaḥ `āsanta’ iti lōkē; aśvakarṇaḥ pūrvadēśē gandhamuṇḍō'śvatthasadr̥śaḥ; phalguḥ kākōdumbarikā, `kadumbarī’ iti lōkē| parūṣakō'lpāsthimr̥duphalaḥ `phālasā ’ iti lōkē; gāṅgērukī nāgabalā; puṣkaravartiḥ `āmōdaṁ’ ityuttarāpathē; bilvaḥ prasiddhaḥ; bimbī kundarikā | prabhr̥tigrahaṇāt ṭaṅkādayaḥ||163||
Adhikarana 135 (164) · Śloka 164
phalānyētāni śītāni kaphapittaharāṇi ca |
saṅgrāhakāṇi rūkṣāṇi kaṣāyamadhurāṇi ca ||164||
View original
फलान्येतानि शीतानि कफपित्तहराणि च |
सङ्ग्राहकाणि रूक्षाणि कषायमधुराणि च ||१६४||
ēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- phalānyētānītyādi||164||
Adhikarana 136 (164-176) · Śloka 176
kṣīravr̥kṣaphalaṁ tēṣāṁ guru viṣṭambhi śītalam |
kaṣāyaṁ madhuraṁ sāmlaṁ nātimārutakōpanam ||165||
atyarthaṁ vātalaṁ grāhi jāmbavaṁ kaphapittajit |
snigdhaṁ svādu kaṣāyaṁ ca rājādanaphalaṁ guru ||166||
kaṣāyaṁ madhuraṁ rūkṣaṁ tōdanaṁ kaphavātajit |
amlōṣṇaṁ laghu saṅgrāhi snigdhaṁ pittāgnivardhanam ||167||
āmaṁ kaṣāyaṁ saṅgrāhi tindukaṁ vātakōpanam |
vipākē guru sampakvaṁ madhuraṁ kaphapittajit ||168||
madhuraṁ ca kaṣāyaṁ ca snigdhaṁ saṅgrāhi bākulam |
sthirīkaraṁ ca dantānāṁ viśadaṁ phalamucyatē ||169||
sakaṣāyaṁ himaṁ svādu dhānvanaṁ kaphavātajit |
tadvadgāṅgērukaṁ vidyādaśmantakaphalāni ca ||170||
viṣṭambhi madhuraṁ snigdhaṁ phalgujaṁ tarpaṇaṁ guru |
atyamlamīṣanmadhuraṁ kaṣāyānurasaṁ laghu ||171||
vātaghnaṁ pittajanamāmaṁ vidyāt paruṣakam |
tadēva pakvaṁ madhuraṁ vātapittanibarhaṇam ||172||
vipākē madhuraṁ śītaṁ raktapittaprasādanam |
pauṣkaraṁ svādu viṣṭambhi balyaṁ kaphakaraṁ phalam ||173||
kaphānilaharaṁ tīkṣṇaṁ snigdhaṁ saṅgrāhi dīpanam |
kaṭutiktakaṣāyōṣṇaṁ bālaṁ bilvamudāhr̥tam ||174||
vidyāttadēva sampakvaṁ madhurānurasaṁ guru |
vidāhi viṣṭambhakaraṁ dōṣakr̥t pūtimārutam ||175||
bimbīphalaṁ sāśvakarṇaṁ stanyakr̥t kaphapittajit |
tr̥ḍdāhajvarapittāsr̥kkāsaśvāsakṣayāpaham ||176||
View original
क्षीरवृक्षफलं तेषां गुरु विष्टम्भि शीतलम् |
कषायं मधुरं साम्लं नातिमारुतकोपनम् ||१६५||
अत्यर्थं वातलं ग्राहि जाम्बवं कफपित्तजित् |
स्निग्धं स्वादु कषायं च राजादनफलं गुरु ||१६६||
कषायं मधुरं रूक्षं तोदनं कफवातजित् |
अम्लोष्णं लघु सङ्ग्राहि स्निग्धं पित्ताग्निवर्धनम् ||१६७||
आमं कषायं सङ्ग्राहि तिन्दुकं वातकोपनम् |
विपाके गुरु सम्पक्वं मधुरं कफपित्तजित् ||१६८||
मधुरं च कषायं च स्निग्धं सङ्ग्राहि बाकुलम् |
स्थिरीकरं च दन्तानां विशदं फलमुच्यते ||१६९||
सकषायं हिमं स्वादु धान्वनं कफवातजित् |
तद्वद्गाङ्गेरुकं विद्यादश्मन्तकफलानि च ||१७०||
विष्टम्भि मधुरं स्निग्धं फल्गुजं तर्पणं गुरु |
अत्यम्लमीषन्मधुरं कषायानुरसं लघु ||१७१||
वातघ्नं पित्तजनमामं विद्यात् परुषकम् |
तदेव पक्वं मधुरं वातपित्तनिबर्हणम् ||१७२||
विपाके मधुरं शीतं रक्तपित्तप्रसादनम् |
पौष्करं स्वादु विष्टम्भि बल्यं कफकरं फलम् ||१७३||
कफानिलहरं तीक्ष्णं स्निग्धं सङ्ग्राहि दीपनम् |
कटुतिक्तकषायोष्णं बालं बिल्वमुदाहृतम् ||१७४||
विद्यात्तदेव सम्पक्वं मधुरानुरसं गुरु |
विदाहि विष्टम्भकरं दोषकृत् पूतिमारुतम् ||१७५||
बिम्बीफलं साश्वकर्णं स्तन्यकृत् कफपित्तजित् |
तृड्दाहज्वरपित्तासृक्कासश्वासक्षयापहम् ||१७६||
tēṣāṁ kēṣāñcidguṇaviśēṣamāha- kṣīravr̥kṣaphalamityādi| pūtimārutamiti pūtiḥ sugandhirmārutō yasyēti tat pūtimārutam| pūtiśabdō'yaṁ sugandhivācī; yathā- pūtiḥ khaṭvāśaḥ, vanajā madhukarkaṭī pūtipuṣpēti sugandhipuṣpētyarthaḥ; ētēna pūtimārutaṁ sugandhigandhaṁ pakvaṁ bhavatītyarthaḥ| kēcidvigandhikukṣimārutakaramityāhuḥ, tannēcchati gayī bālapakvayōrmadhyē kēcit paṭhanti- ‘tadvadvidyādasampakvaṁ madhurānurasaṁ guru’ iti madhyāvasthaguṇam| kēcid ‘bālaṁ bilvamudāhr̥tam’ ityasya sthānē ‘āmaṁ bilvamudāhr̥tam’ iti paṭhanti; tannēcchati gayī||164-176||
Adhikarana 137 (177) · Śloka 177
tālanālikērapanasamōcaprabhr̥tīni ||177||
View original
तालनालिकेरपनसमोचप्रभृतीनि ||१७७||
madhuraphalānyāha- tālētyādi| tāḍaḥ(laḥ) tāḍī; nālikēraḥ svanāmaprasiddhāḥ; panasō bahiḥkaṇṭakī mahāphalaḥ `kaṭīhala’ iti lōkē; mōcaḥ kadalīphalam|prabhr̥tigrahaṇādēvañjātīyānyanyāni||177||
Adhikarana 138 (178) · Śloka 178
svādupākarasānyāhurvātapittaharāṇi ca |
balapradāni snigdhāni br̥ṁhaṇāni himāni ca ||178||
View original
स्वादुपाकरसान्याहुर्वातपित्तहराणि च |
बलप्रदानि स्निग्धानि बृंहणानि हिमानि च ||१७८||
tēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- svādvityādi||178||
Adhikarana 139 (179-181) · Śloka 181
phalaṁ svādurasaṁ tēṣāṁ tālajaṁ guru pittajit |
tadbījaṁ svādupākaṁ tu mūtralaṁ vātapittajit ||179||
nālikēraṁ guru snigdhaṁ pittaghnaṁ svādu śītalam |
balamāṁsapradaṁ hr̥dyaṁ br̥ṁhaṇaṁ bastiśōdhanam ||180||
panasaṁ sakaṣāyaṁ tu snigdhaṁ svādurasaṁ guru |
maucaṁ svādurasaṁ prōktaṁ kaṣāyaṁ nātiśītalam |
raktapittaharaṁ vr̥ṣyaṁ rucyaṁ ślēṣmakaraṁ guru ||181||
View original
फलं स्वादुरसं तेषां तालजं गुरु पित्तजित् |
तद्बीजं स्वादुपाकं तु मूत्रलं वातपित्तजित् ||१७९||
नालिकेरं गुरु स्निग्धं पित्तघ्नं स्वादु शीतलम् |
बलमांसप्रदं हृद्यं बृंहणं बस्तिशोधनम् ||१८०||
पनसं सकषायं तु स्निग्धं स्वादुरसं गुरु |
मौचं स्वादुरसं प्रोक्तं कषायं नातिशीतलम् |
रक्तपित्तहरं वृष्यं रुच्यं श्लेष्मकरं गुरु ||१८१||
tēṣāṁ kasyacidguṇaviśēṣamāha- phalamityādi||179-181||
Adhikarana 140 (182) · Śloka 182
drākṣākāśmaryamadhūkapuṣpakharjūraprabhr̥tīni ||182||
View original
द्राक्षाकाश्मर्यमधूकपुष्पखर्जूरप्रभृतीनि ||१८२||
aparāṇyapi madhurāṇyāha- drākṣētyādi| drākṣā prasiddhā; kāśmaryaṁ gambhārīphalaṁ; madhūkaṁ prasiddhaṁ; kharjūraṁ dvividhaṁ vr̥kṣaviṭapabhēdēna, trividhamityaparē, traividhyaṁ ca vr̥kṣakharjūraṁ dvividhamiti kr̥tvā, tatra pārasīkēṣu dēśēṣu mahatpramāṇaṁ svādu bhinnaṁ piṇḍakharjūramityatō hētōḥ||182||
Adhikarana 141 (183) · Śloka 183
raktapittaharāṇyāhurgurūṇi madhurāṇi ca |183|
View original
रक्तपित्तहराण्याहुर्गुरूणि मधुराणि च |१८३|
tēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- raktētyādi|183|
Adhikarana 142 (183-186) · Śloka 186
tēṣāṁ drākṣā sarā svaryā madhurā snigdhaśītalā ||183||
raktapittajvaraśvāsatr̥ṣṇādāhakṣayāpahā |
hr̥dyaṁ mūtravibandhaghnaṁ pittāsr̥gvātanāśanam ||184||
kēśyaṁ rasāyanaṁ mēdhyaṁ kāśmaryaṁ phalamucyatē |
kṣatakṣayāpahaṁ hr̥dyaṁ śītalaṁ tarpaṇaṁ guru ||185||
rasē pākē ca madhuraṁ khārjūraṁ raktapittanut |
br̥ṁhaṇīyamahr̥dyaṁ ca madhūkakusumaṁ guru |
vātapittōpaśamanaṁ phalaṁ tasyōpadiśyatē ||186||
View original
तेषां द्राक्षा सरा स्वर्या मधुरा स्निग्धशीतला ||१८३||
रक्तपित्तज्वरश्वासतृष्णादाहक्षयापहा |
हृद्यं मूत्रविबन्धघ्नं पित्तासृग्वातनाशनम् ||१८४||
केश्यं रसायनं मेध्यं काश्मर्यं फलमुच्यते |
क्षतक्षयापहं हृद्यं शीतलं तर्पणं गुरु ||१८५||
रसे पाके च मधुरं खार्जूरं रक्तपित्तनुत् |
बृंहणीयमहृद्यं च मधूककुसुमं गुरु |
वातपित्तोपशमनं फलं तस्योपदिश्यते ||१८६||
tēṣāṁ kēṣāñcidguṇaviśēṣamāha- tēṣāmityādi||183-186||
Adhikarana 143 (187) · Śloka 187
vātāmākṣōḍābhiṣukaniculapicunikōcakōrumāṇaprabhr̥tīni ||187||
View original
वातामाक्षोडाभिषुकनिचुलपिचुनिकोचकोरुमाणप्रभृतीनि ||१८७||
aparānapi madhuraphalaviśēṣānēkajātīyānāha- vātāmētyādi| vātāmādīnyurumāṇāntānyuttarāpathē jātāni, tatraiva prasiddhāni| kēcidvyākhyānayanti- tatra vātāmō majjamadhurasnigdhō dīrghākāraḥ; akṣōḍō madanaphalākāraphalō madhyē kiñcidunnatarēkhānvitaḥ parvatapiluḥ `akhrōṭ’ iti lōkē; abhiṣukaḥ `abhiṣuḥ’ iti lōkē, nikōcakamauttarāpathikaṁ kōllakaphalamuttarāpathādavagantavyam| prabhr̥tigrahaṇāllavalīphalāni||187||
Adhikarana 144 (188) · Śloka 188
pittaślēṣmaharāṇyāhuḥ snigdhōṣṇāni gurūṇi ca |
br̥ṁhaṇānyanilaghnāni balyāni madhurāṇi ca ||188||
View original
पित्तश्लेष्महराण्याहुः स्निग्धोष्णानि गुरूणि च |
बृंहणान्यनिलघ्नानि बल्यानि मधुराणि च ||१८८||
tēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- pittaślēṣmaharāṇyāhurityādi||188||
Adhikarana 145 (189) · Śloka 189
kaṣāyaṁ kaphapittaghnaṁ kiñcittiktaṁ rucipradam |
hr̥dyaṁ sugandhi viśadaṁ lavalīphalamucyatē ||189||
View original
कषायं कफपित्तघ्नं किञ्चित्तिक्तं रुचिप्रदम् |
हृद्यं सुगन्धि विशदं लवलीफलमुच्यते ||१८९||
tēṣāṁ madhyē kēṣāñcidguṇaviśēṣamāha- kaṣāyamityādi| lavalīphalaṁ sugandhiphalaṁ svanāmaprasiddham| tallakṣaṇamucyatē- ‘ghanasnigdhā haritāṁśuḥ prapunnāṭasadr̥kcchadā| sugandhimūlā lavalī pāṇḍukōmalavalkalā’ iti||189||
Adhikarana 146 (190) · Śloka 191
vasiraṁ śītapākyaṁ ca sāruṣkaranibandhanam |
viṣṭambhi durjaraṁ rūkṣaṁ śītalaṁ vātakōpanam ||190||
vipākē madhuraṁ cāpi raktapittaprasādanan |191|
View original
वसिरं शीतपाक्यं च सारुष्करनिबन्धनम् |
विष्टम्भि दुर्जरं रूक्षं शीतलं वातकोपनम् ||१९०||
विपाके मधुरं चापि रक्तपित्तप्रसादनन् |१९१|
vasirādīnāṁ guṇamāha- vasiramityādi| vasiraṁ sūryāvartaphalaṁ dēśāntarē jñēyamityarthaḥ| śītapākyaṁ balāphalam| aruṣkaranibandhanaṁ bhallātakavr̥ntam||190||-
Adhikarana 147 (191-193) · Śloka 193
airāvataṁ dantaśaṭhamamlaṁ śōṇitapittakr̥t ||191||
śītaṁ kaṣāyaṁ madhuraṁ ṭaṅkaṁ mārutakr̥dguru |
snigdhōṣṇaṁ tiktamadhuraṁ vātaślēṣmaghnamaiṅgudam ||192||
śamīphalaṁ guru svādu rūkṣōṣṇaṁ kēśanāśanam |
guru ślēṣmātakaphalaṁ kaphakr̥nmadhuraṁ himam ||193||
View original
ऐरावतं दन्तशठमम्लं शोणितपित्तकृत् ||१९१||
शीतं कषायं मधुरं टङ्कं मारुतकृद्गुरु |
स्निग्धोष्णं तिक्तमधुरं वातश्लेष्मघ्नमैङ्गुदम् ||१९२||
शमीफलं गुरु स्वादु रूक्षोष्णं केशनाशनम् |
गुरु श्लेष्मातकफलं कफकृन्मधुरं हिमम् ||१९३||
airāvatadantaśaṭhayōrguṇamāha- airāvatamityādi| airāvatamairāvaṇikā kr̥ṣṇalōhitālpaphalā| dantaśaṭhaṁ jambīraphalam, anyē jambīrabhēdamāhuḥ| ṭaṅkaṁ kāśmīrē svanāmaprasiddhaṁ bahuprakāram| aiṅgudamiṅgudīphalam, anyē putrañjīvakamāhuḥ| śamīphalamiti śamīphalaṁ saṅgaramucyatē||191-193||
Adhikarana 148 (194) · Śloka 194
karīrākṣikapīlūni tr̥ṇaśūnyaphalāni ca |
svādutiktakaṭūṣṇāni kaphavātaharāṇi ca ||194||
View original
करीराक्षिकपीलूनि तृणशून्यफलानि च |
स्वादुतिक्तकटूष्णानि कफवातहराणि च ||१९४||
karīrādiguṇamāha- karīrētyādi| karīrō marujadrumaḥ svanāmakhyātaḥ; ākṣikamakṣikīphalaṁ; pīlu pīluphalam| tr̥ṇaśūnyaṁ mallikā, kētakīphalamityanyē| tēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- svādutiktamityādi||194||
Adhikarana 149 (195) · Śloka 195
tiktaṁ pinttakaraṁ tēṣāṁ saraṁ kaṭuvipāki ca |
tīkṣṇōṣṇaṁ kaṭukaṁ pīlu sasnēhaṁ kaphavātajit ||195||
View original
तिक्तं पिन्त्तकरं तेषां सरं कटुविपाकि च |
तीक्ष्णोष्णं कटुकं पीलु सस्नेहं कफवातजित् ||१९५||
tēṣāṁ madhyē pīluguṇamāha- tiktamityādi||195||
Adhikarana 150 (196) · Śloka 196
āruṣkaraṁ tauvarakaṁ kaṣāyaṁ kaṭupāki ca |
uṣṇaṁ kr̥mijvarānāhamēhōdāvartanāśanam |
kuṣṭhagulmōdarārśōghnaṁ kaṭupāki tathaiva ca ||196||
View original
आरुष्करं तौवरकं कषायं कटुपाकि च |
उष्णं कृमिज्वरानाहमेहोदावर्तनाशनम् |
कुष्ठगुल्मोदरार्शोघ्नं कटुपाकि तथैव च ||१९६||
āruṣkaratauvaraphalaguṇamāha- āruṣkaramityādi| tuvarakaḥ paścimōdadhitīrē||196||
Adhikarana 151 (197-198) · Śloka 198
karañjakiṁśukāriṣṭaphalaṁ jantupramēhanut |
aṅkōlasya phalaṁ visraṁ guru ślēṣmaharaṁ himam ||197||
rūkṣōṣṇaṁ kaṭukaṁ pākē laghu vātakaphāpaham |
tiktamīṣadviṣahitaṁ viḍaṅgaṁ kr̥mināśanam ||198||
View original
करञ्जकिंशुकारिष्टफलं जन्तुप्रमेहनुत् |
अङ्कोलस्य फलं विस्रं गुरु श्लेष्महरं हिमम् ||१९७||
रूक्षोष्णं कटुकं पाके लघु वातकफापहम् |
तिक्तमीषद्विषहितं विडङ्गं कृमिनाशनम् ||१९८||
karañjādīnāha- karañjētyādi| karañjō vr̥kṣakarañjaḥ; kiṁśukaḥ palāśaḥ; ariṣṭō nimbaḥ| atra jantuśabdō viṁśatikr̥mivācī| viḍaṅgamāha- rūkṣōṣṇamityādi||197-198||
Adhikarana 152 (199) · Śloka 199
vraṇyamuṣṇaṁ saraṁ mēdhyaṁ dōṣaghnaṁ śōphakuṣṭhanut |
kaṣāyaṁ dīpanaṁ cāmlaṁ cakṣuṣyaṁ cābhayāphalam ||199||
View original
व्रण्यमुष्णं सरं मेध्यं दोषघ्नं शोफकुष्ठनुत् |
कषायं दीपनं चाम्लं चक्षुष्यं चाभयाफलम् ||१९९||
harītakīmāha- vraṇyamityādi| vraṇēbhyō hitaṁ vraṇyam| cakṣuṣē hitaṁ cakṣuṣyam||199||
Adhikarana 153 (200) · Śloka 200
bhēdanaṁ laghu rūkṣōṣṇaṁ vaisvaryakrimināśanam |
cakṣuṣyaṁ svādupākyākṣaṁ kaṣāyaṁ kaphapittajit ||200||
View original
भेदनं लघु रूक्षोष्णं वैस्वर्यक्रिमिनाशनम् |
चक्षुष्यं स्वादुपाक्याक्षं कषायं कफपित्तजित् ||२००||
bibhītakaphalaguṇamāha- bhēdanamityādi| svādupākyākṣamiti ākṣaṁ bibhītakaphalaṁ; kīdr̥k? svādupāki||200||
Adhikarana 154 (201) · Śloka 201
kaphapittaharaṁ rūkṣaṁ vaktraklēdamalāpaham |
kaṣāyamīṣanmadhuraṁ kiñcit pūgaphalaṁ saram ||201||
View original
कफपित्तहरं रूक्षं वक्त्रक्लेदमलापहम् |
कषायमीषन्मधुरं किञ्चित् पूगफलं सरम् ||२०१||
pūgaphalamāha- kaphapittaharamityādi||201||
Adhikarana 155 (202) · Śloka 203
jātīkōśō'tha karpūraṁ jātīkaṭukayōḥ phalam |
kakkō(ṅkō)lakaṁ lavaṅgaṁ ca tiktaṁ kaṭu kaphāpaham ||202||
laghu tr̥ṣṇāpahaṁ vaktraklēdadaurgandhyanāśanam |203|
View original
जातीकोशोऽथ कर्पूरं जातीकटुकयोः फलम् |
कक्को(ङ्को)लकं लवङ्गं च तिक्तं कटु कफापहम् ||२०२||
लघु तृष्णापहं वक्त्रक्लेददौर्गन्ध्यनाशनम् |२०३|
jātīkōśādīnyāha- jātīkōśa ityādi| jātīkōśō jātīpatrikā ‘jātivanī’ iti lōkē| karpūraṁ prasiddham| jātīkaṭukayōḥ phalamiti jātīphalaṁ prasiddhaṁ; kaṭukāphalaṁ latākastūrikēti pañjikākārau, śrībrahmadēvastu laghukakkō(ṅkō)lakamāha; kakkō(ṅkō)lakaṁ br̥hatkakkō(ṅkō)lam| lavaṅgaṁ śrīcandanapuṣpam||202||-
Adhikarana 156 (203) · Śloka 204
satiktaḥ surabhiḥ śītaḥ karpūrō laghu lēkhanaḥ ||203||
tr̥ṣṇāyāṁ mukhaśōṣē ca vairasyē cāpi pūjitaḥ |204|
View original
सतिक्तः सुरभिः शीतः कर्पूरो लघु लेखनः ||२०३||
तृष्णायां मुखशोषे च वैरस्ये चापि पूजितः |२०४|
tēṣāṁ madhyē karpūraguṇamāha- satikta ityādi||203||-
Adhikarana 157 (204) · Śloka 204
latākastūrikā tadvacchītā bastiviśōdhanī ||204||
View original
लताकस्तूरिका तद्वच्छीता बस्तिविशोधनी ||२०४||
latākastūrikāmāha- latākastūrikētyādi| latākastūrikā dakṣiṇāpathē viṭapaḥ, śakunāpitulyaḥ | bastiviśōdhanī bastivibandhaghnī||204||
Adhikarana 158 (205-207) · Śloka 207
priyālamajjā madhurō vr̥ṣyaḥ pittānilāpahaḥ |
baibhītakō madakaraḥ kaphamārutanāśanaḥ ||205||
kaṣāyamadhurō majjā kōlānāṁ pittanāśanaḥ |
tr̥ṣṇācchardyanilaghnaśca tadvadāmalakasya ca ||206||
bījapūrakaśamyākamajjā kōśāmrasambhavaḥ |
svādupākō'gnibaladaḥ snigdhaḥ pittānilāpahaḥ ||207||
View original
प्रियालमज्जा मधुरो वृष्यः पित्तानिलापहः |
बैभीतको मदकरः कफमारुतनाशनः ||२०५||
कषायमधुरो मज्जा कोलानां पित्तनाशनः |
तृष्णाच्छर्द्यनिलघ्नश्च तद्वदामलकस्य च ||२०६||
बीजपूरकशम्याकमज्जा कोशाम्रसम्भवः |
स्वादुपाकोऽग्निबलदः स्निग्धः पित्तानिलापहः ||२०७||
phalānāṁ majjānamāha- priyālētyādi| priyālamajjā ‘cārulī’ iti lōkē prasiddhaḥ| śampākaḥ kiramālakaḥ||205-207||
Adhikarana 159 (208) · Śloka 208
yasya yasya phalasyēha vīryaṁ bhavati yādr̥śam |
tasya tasyaiva vīryēṇa majjānamapi nirdiśēt ||208||
View original
यस्य यस्य फलस्येह वीर्यं भवति यादृशम् |
तस्य तस्यैव वीर्येण मज्जानमपि निर्दिशेत् ||२०८||
anuktaphalamajjānamāha- yasyētyādi| yasya yasya phalasya yē guṇā yāni karmāṇi cōktāni tasya majjñō'pi tānyēva guṇakarmāṇi vadēdityarthaḥ, yēna kurvanti tadvīryam||208||
Adhikarana 160 (209) · Śloka 209
phalēṣu paripakvaṁ yadguṇavattadudāhr̥tam |
bilvādanyatra vijñēyamāmaṁ taddhi guṇōttaram |
grāhyuṣṇaṁ dīpanaṁ taddhi kaṣāyakaṭutiktakam ||209||
View original
फलेषु परिपक्वं यद्गुणवत्तदुदाहृतम् |
बिल्वादन्यत्र विज्ञेयमामं तद्धि गुणोत्तरम् |
ग्राह्युष्णं दीपनं तद्धि कषायकटुतिक्तकम् ||२०९||
kiñcicchēṣamāha- phalēṣvityādi| hi yasmādarthē| guṇōttaraṁ guṇōtkr̥ṣṭam| taddhīti tad bilbaṁ, hi yasmādarthē, guṇōttaraṁ guṇōtkr̥ṣṭam| grāhyuṣṇaṁ dīpanaṁ taddhīti tat bilvaṁ, hi sphuṭam||209||
Adhikarana 161 (210) · Śloka 210
vyādhitaṁ kr̥mijuṣṭaṁ ca pākātītamakālajam |
varjanīyaṁ phalaṁ sarvamaparyāgatamēva ca ||210||
iti phalavargaḥ |
View original
व्याधितं कृमिजुष्टं च पाकातीतमकालजम् |
वर्जनीयं फलं सर्वमपर्यागतमेव च ||२१०||
इति फलवर्गः |
phalēṣu hēyādidōṣajñāpanārthamāha- vyādhitamityādi| juṣṭaṁ sēvitaṁ; kēcit ‘jagdhaṁ’ iti paṭhanti, tatra jagdhaṁ bhakṣitamityarthaḥ| pākātītaṁ pākādatītamatigatamatītapākakālamityarthaḥ| akālajam anucitakālōtpannam| aparyāgatam apakvam| iti phalavargaḥ||210||
Adhikarana 162 (211) · Śloka 211
atha śākavargaḥ |
śākānyata ūrdhvaṁ vakṣyāmaḥ |
tatra puṣpaphalālābukālindakaprabhr̥tīni ||211||
View original
अथ शाकवर्गः |
शाकान्यत ऊर्ध्वं वक्ष्यामः |
तत्र पुष्पफलालाबुकालिन्दकप्रभृतीनि ||२११||
tatrētyādi| puṣpaphalaṁ kūṣmāṇḍakaḥ; alābūḥ tumbinī, sā ca dīrghavartulādibhēdādanēkadhā; kālindaṁ kr̥ṣṇabījaṁ kūṣmāṇḍasadr̥śaṁ ‘kalinda’ iti lōkē| prabhr̥tigrahaṇādēvaṁvidhānyaparāṇyapi||211||
Adhikarana 163 (212) · Śloka 212
pittaghnānyanilaṁ kuryustathā mandakaphāni ca |
sr̥ṣṭamūtrapurīṣāṇi svādupākarasāni ca ||212||
View original
पित्तघ्नान्यनिलं कुर्युस्तथा मन्दकफानि च |
सृष्टमूत्रपुरीषाणि स्वादुपाकरसानि च ||२१२||
ēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- pittaghnānītyādi| sr̥ṣṭamūtrapurīṣāṇi mūtrapurīṣapravr̥ttikarāṇi||212||
Adhikarana 164 (213-215) · Śloka 215
pittaghnaṁ tēṣu kūṣmāṇḍaṁ bālaṁ madhyaṁ kaphāvaham |
śuklaṁ laghūṣṇaṁ sakṣāraṁ dīpanaṁ bastiśōdhanam ||213||
sarvadōṣaharaṁ hr̥dyaṁ pathyaṁ cētōvikāriṇām |
dr̥ṣṭiśukrakṣayakaraṁ kālindaṁ kaphavātakr̥t ||214||
alāburbhinnaviṭkā tu rūkṣā gurvyatiśītalā |
tiktālāburahr̥dyā tu vāminī vātapittajit ||215||
View original
पित्तघ्नं तेषु कूष्माण्डं बालं मध्यं कफावहम् |
शुक्लं लघूष्णं सक्षारं दीपनं बस्तिशोधनम् ||२१३||
सर्वदोषहरं हृद्यं पथ्यं चेतोविकारिणाम् |
दृष्टिशुक्रक्षयकरं कालिन्दं कफवातकृत् ||२१४||
अलाबुर्भिन्नविट्का तु रूक्षा गुर्व्यतिशीतला |
तिक्तालाबुरहृद्या तु वामिनी वातपित्तजित् ||२१५||
tēṣāṁ viśiṣṭamapi guṇamāha- pittaghnamityādi| kaphamāvahati karōtīti kaphāvaham| śuklaṁ kārpāsavarṇaṁ paripakvamityarthaḥ| sakṣāramīṣatkṣāram| bastiśōdhanaṁ bastivibandhaghnam| sarvadōṣaharamiti sarvagrahaṇaṁ raktōpasaṅgrahārthaṁ; ‘sarvadōṣasahaṁ’ ityanyē paṭhanti, tatrāyamarthaḥ- na karōti na śamayatītyarthaḥ| hr̥dyaṁ hr̥dayāya hitam| cētōvikāriṇāmiti cētōvikārā unmādāpasmāramūrcchāmadādayaḥ| bhinnaviṭkā dravamalā||213-215||
Adhikarana 165 (216) · Śloka 216
trapusairvārukarkārukaśīrṇavr̥ntaprabhr̥tīni ||216||
View original
त्रपुसैर्वारुकर्कारुकशीर्णवृन्तप्रभृतीनि ||२१६||
aparāṇyapi phalaśākānyāha- trapusētyādi| trapusaṁ sudhāvāsaḥ, ‘tēvasā’ iti lōkē; ērvārurlōmaśā karkaṭī; karkārurvāḍavaṁ trapuṣaṁ ‘kharavārū’ iti lōkē; śīrṇavr̥ntaṁ suvāsakaṁ trapusabhēdaḥ, anyē tu śīrṇavr̥ntaṁ karburamāhuḥ, ēkē tu śīrṇavr̥ntaṁ pākāvasthāyāṁ yasya vr̥ntaṁ śaṭitaṁ bhavatītyarthaḥ, aparē tu karburabhēdaṁ khudaputrakamāhuḥ; prabhr̥tigrahaṇād bālapāṇḍvavasthāyāṁ gr̥hyatē||216||
Adhikarana 166 (217) · Śloka 217
svādutiktarasānyāhuḥ kaphavātakarāṇi ca |
sr̥ṣṭamūtrapurīṣāṇi raktapittaharāṇi ca ||217||
View original
स्वादुतिक्तरसान्याहुः कफवातकराणि च |
सृष्टमूत्रपुरीषाणि रक्तपित्तहराणि च ||२१७||
tēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- svādvityādi||217||
Adhikarana 167 (218-219) · Śloka 219
bālaṁ sanīlaṁ trapusaṁ tēṣāṁ pittaharaṁ smr̥tam |
tatpāṇḍu kaphakr̥jjīrṇamamlaṁ vātakaphāpaham ||218||
ērvārukaṁ sakarkāru sampakvaṁ kaphavātakr̥t |
sakṣāraṁ madhuraṁ rucyaṁ dīpanaṁ nātipittalam ||219||
View original
बालं सनीलं त्रपुसं तेषां पित्तहरं स्मृतम् |
तत्पाण्डु कफकृज्जीर्णमम्लं वातकफापहम् ||२१८||
एर्वारुकं सकर्कारु सम्पक्वं कफवातकृत् |
सक्षारं मधुरं रुच्यं दीपनं नातिपित्तलम् ||२१९||
tēṣāṁ kēṣāñcidguṇaviśēṣamāha- bālamityādi| ayaṁ paripakvasya guṇaḥ, apakvasya tu sāmānyaguṇāḥ||218-219||
Adhikarana 168 (220) · Śloka 220
sakṣāraṁ madhuraṁ caiva śīrṇavr̥ntaṁ kaphāpaham |
bhēdanaṁ dīpanaṁ hr̥dyamānāhāṣṭhīlanullaghu ||220||
View original
सक्षारं मधुरं चैव शीर्णवृन्तं कफापहम् |
भेदनं दीपनं हृद्यमानाहाष्ठीलनुल्लघु ||२२०||
śīrṇavr̥ntasyāvasthātrayēṇa guṇamāha- sakṣāramityādi| sakṣāramityādayō bālasya guṇāḥ, bhēdanādayō madhyasya, ānāhētyādi jīrṇasya| ānāha āmapakvāśayajō dvividhaḥ; aṣṭhīlā mūtrāṣṭhīlā na punaranilāṣṭhīlā, śīrṇavr̥ntasya mūtravikārahāritvādavasthātrayē'pi; ānāhaścāṣṭhīlā cānāhāṣṭhīlaṁ, tannudatīti||220||
Adhikarana 169 (221) · Śloka 221
pippalīmaricaśr̥ṅgavērārdrakahiṅgujīrakakustumburujambīrasumukhasurasārjakabhūstr̥ṇasugandhaka- kāsamardakakālamālakuṭhērakakṣavakakharapuṣpaśigrumadhuśigruphaṇijjhakasarṣaparājikākulāhalāvagutthagaṇḍīratilaparṇikā- varṣābhūcitrakamūlakalaśunakalāyapalāṇḍuprabhr̥tīni ||221||
View original
पिप्पलीमरिचशृङ्गवेरार्द्रकहिङ्गुजीरककुस्तुम्बुरुजम्बीरसुमुखसुरसार्जकभूस्तृणसुगन्धक- कासमर्दककालमालकुठेरकक्षवकखरपुष्पशिग्रुमधुशिग्रुफणिज्झकसर्षपराजिकाकुलाहलावगुत्थगण्डीरतिलपर्णिका- वर्षाभूचित्रकमूलकलशुनकलायपलाण्डुप्रभृतीनि ||२२१||
vr̥ddhāḥ pippalyādīni vargīkr̥tya paṭhanti; tatra kiñcit saṁskārakaṁ, kiñcicchākaṁ, kiñcidbhēṣajaṁ, kiñcidāhārayōgīti, tānyēvāha- pippalītyādi|- pippalīmaricē dvē prasiddhē; śr̥ṅgavērakaṁ śuṇṭhī; ārdrakahiṅgujīrakāḥ prasiddhāḥ; kustumburukaṁ dhānyakaṁ; jambīrō haritaśākamuttarāpathē jambīragandhi kiñcidamlaṁ; sumukhō vanabarbarikā; surasā surabhiparṇī ‘tulasī’ iti lōkē; arjakaḥ śvētakuṭhērakaḥ; bhūstr̥ṇaṁ rōhiṣaḥ, tumbākamanyē; sugandhakō gandhatr̥ṇamalpaṁ bhūstr̥ṇaṁ, sugandhitr̥ṇamiti kēcit, tatrāpi nārthabhēdaḥ; kāsamardaḥ prasiddhaḥ; kālamālō barbarikā; kuṭhērakastadbhēda ēva; kṣavakaśchikkākaraḥ ‘chiṅkaṇī’ iti lōkē; kharapuṣpō maruvakaḥ, anyē kṣavakabhēdamāhuḥ, kēcit ‘bōḍayikā’ ityāhuḥ; śigruḥ śōbhāñjanakaḥ, suvāsamityanyē; madhuśigrurlōhitakusumō'lpaviṭapaḥ śōbhāñjanakabhēdaḥ; ‘śuṇṭha’ ityatra kvacit (paṭhyatē), sa ca svanāmakhyātaḥ; phaṇijjhakaḥ ‘phāṇija’ iti lōkē, anyē marubakamāhuḥ; sarṣaparājikē prasiddhē; kulāhalō muṇḍitikā; avagutthaṁ vēganāmā, kākādanītyarthaḥ; gaṇḍīrō'pi dvividhaḥ sthalajō jalaścēti, tatra sthalajō haritaśākaṁ; tilaparṇikā cōrakaḥ, śrīhastinītyaparē; varṣābhūḥ punarnavā; citrakamūlakalaśunāḥ prasiddhāḥ; kalāyō'tra tripuṭakabhēdaḥ; tripuṭakasyāgrē vakṣyamāṇatvāt, kēcit punaruktabhayādagrētanaṁ pāṭhaṁ na manyantē, tēṣāṁ matē'tra kalāyastripuṭakaḥ; palāṇḍurlaśunabhēdaḥ| prabhr̥tigrahaṇādēvañjātīyānyaparāṇi||221||
Adhikarana 170 (222) · Śloka 222
kaṭūnyuṣṇāni rucyāni vātaślēṣmaharāṇi ca |
kr̥tānnēṣūpayujyantē saṁskārārthamanēkadhā ||222||
View original
कटून्युष्णानि रुच्यानि वातश्लेष्महराणि च |
कृतान्नेषूपयुज्यन्ते संस्कारार्थमनेकधा ||२२२||
ēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- kaṭūnītyādi| kr̥tānnēṣu mudgayūṣādiṣu||222||
Adhikarana 171 (223) · Śloka 223
tēṣāṁ gurvī svāduśītā pippalyārdrā kaphāvahā |
śuṣkā kaphānilaghnī sā vr̥ṣyā pittāvirōdhinī ||223||
View original
तेषां गुर्वी स्वादुशीता पिप्पल्यार्द्रा कफावहा |
शुष्का कफानिलघ्नी सा वृष्या पित्ताविरोधिनी ||२२३||
tēṣāṁ madhyē kēṣāñcidguṇaviśēṣamāha- tēṣāmityādi| kaphāvahā svavargāpēkṣayā| pittāvirōdhinī īṣatpittavirōdhinī, īṣatpittaśamanītyarthaḥ; ‘pittaprakōpaṇī’ iti kēcit paṭhanti, vyākhyānayanti ca “sā pittaśamanī pūrvaṁ darśitā vīryavādinā| śāstrakārēṇa nirdiṣṭā sā satyaṁ pittakōpanī| yadvā''rdrā pittaśamanī śuṣkā pittaprakōpaṇī”- iti||223||
Adhikarana 172 (224-225) · Śloka 225
svādupākyārdramaricaṁ guru ślēṣmaprasēki ca |
kaṭūṣṇaṁ laghu tacchuṣkamavr̥ṣyaṁ kaphavātajit ||224||
nātyuṣṇaṁ nātiśītaṁ ca vīryatō maricaṁ sitam |
guṇavanmaricēbhyaśca cakṣuṣyaṁ ca viśēṣataḥ ||225||
View original
स्वादुपाक्यार्द्रमरिचं गुरु श्लेष्मप्रसेकि च |
कटूष्णं लघु तच्छुष्कमवृष्यं कफवातजित् ||२२४||
नात्युष्णं नातिशीतं च वीर्यतो मरिचं सितम् |
गुणवन्मरिचेभ्यश्च चक्षुष्यं च विशेषतः ||२२५||
nātītyādi| sitaṁ maricaṁ śōbhāñjanakabījaṁ, ‘śuklamapi maricamasti’ ityēkē| guṇavanmaricēbhyaścēti maricēbhyaḥ sakāśādatiśayaguṇakārītyarthaḥ||224-225||
Adhikarana 173 (226-228) · Śloka 228
nāgaraṁ kaphavātaghnaṁ vipākē madhuraṁ kaṭu |
vr̥ṣyōṣṇaṁ rōcanaṁ hr̥dyaṁ sasnēhaṁ laghu dīpanam ||226||
kaphānilaharaṁ svaryaṁ vibandhānāhaśūlanut |
kaṭūṣṇaṁ rōcanaṁ hr̥dyaṁ vr̥ṣyaṁ caivārdrakaṁ smr̥tam ||227||
laghūṣṇaṁ pācanaṁ hiṅgu dīpanaṁ kaphavātajit |
kaṭu snigdhaṁ saraṁ tīkṣṇaṁ śūlājīrṇavibandhanut ||228||
View original
नागरं कफवातघ्नं विपाके मधुरं कटु |
वृष्योष्णं रोचनं हृद्यं सस्नेहं लघु दीपनम् ||२२६||
कफानिलहरं स्वर्यं विबन्धानाहशूलनुत् |
कटूष्णं रोचनं हृद्यं वृष्यं चैवार्द्रकं स्मृतम् ||२२७||
लघूष्णं पाचनं हिङ्गु दीपनं कफवातजित् |
कटु स्निग्धं सरं तीक्ष्णं शूलाजीर्णविबन्धनुत् ||२२८||
nāgaramityādi| sasnēhamīṣatsnēham| laghu ārdrakāditi bōddhavyam| vibandhānāhaśūlanuditi vibandhō vātādyapravr̥ttiḥ, ānāha udarāpūraḥ||226-228||
Adhikarana 174 (229) · Śloka 230
tīkṣṇōṣṇaṁ kaṭukaṁ pākē rucyaṁ pittāgnivardhanam |
kaṭu ślēṣmānilaharaṁ gandhāḍhyaṁ jīrakadvayam ||229||
kāravī karavī tadvadvijñēyā sōpakuñcikā |230|
View original
तीक्ष्णोष्णं कटुकं पाके रुच्यं पित्ताग्निवर्धनम् |
कटु श्लेष्मानिलहरं गन्धाढ्यं जीरकद्वयम् ||२२९||
कारवी करवी तद्वद्विज्ञेया सोपकुञ्चिका |२३०|
tīkṣṇētyādi| jīrakadvayaṁ śuklapītabhēdēna| kāravī kr̥ṣṇajīraka uttarāpathē prasiddhaḥ; karavī yavānītyēkē, ajamōdētyaparē, anyē rājikāmāhuḥ| upakuñcikā sthūlajīraka īṣatkr̥ṣṇō ‘br̥hajjīraka’ iti lōkē||229||-
Adhikarana 175 (230-231) · Śloka 232
bhakṣyavyañjanabhōjyēṣu vividhēṣvavacāritā ||230||
ārdrā kustumbarī kuryāt svādusaugandhyahr̥dyatām |
sā śuṣkā madhurā pākē snigdhā tr̥ḍdāhanāśanī ||231||
dōṣaghnī kaṭukā kiñcit tiktā srōtōviśōdhanī |232|
View original
भक्ष्यव्यञ्जनभोज्येषु विविधेष्ववचारिता ||२३०||
आर्द्रा कुस्तुम्बरी कुर्यात् स्वादुसौगन्ध्यहृद्यताम् |
सा शुष्का मधुरा पाके स्निग्धा तृड्दाहनाशनी ||२३१||
दोषघ्नी कटुका किञ्चित् तिक्ता स्रोतोविशोधनी |२३२|
bhakṣyāṇi vaṭakādīni, vyañjanāni śākādīni saṁskr̥tāni, bhōjyāni annayavāgvādīni, avacāritā prakṣiptā| ārdrā kustumbarīti puṣpaphalōpētō haritadhānyaviṭapa ārdrā kustumbarītyucyatē, allēti lōkē||230-231||-
Adhikarana 176 (232-237) · Śloka 237
jambīraḥ pācanastīkṣṇaḥ kr̥mivātakaphāpahaḥ ||232||
surābhirdīpanō rucyō mukhavaiśadyakārakaḥ |
kaphānilaviṣaśvāsakāsadaurgandhyanāśanaḥ ||233||
pittakr̥t pārśvaśūlaghnaḥ surasaḥ samudāhr̥taḥ |
tadvattu sumukhō jñēyō viśēṣādgaranāśanaḥ ||234||
kaphaghnā laghavō rūkṣāstīkṣṇōṣṇāḥ pittavardhanāḥ |
kaṭupākarasāścaiva surasārjakabhūstr̥ṇāḥ ||235||
madhuraḥ kaphavātaghnaḥ pācanaḥ kaṇṭhaśōdhanaḥ |
viśēṣataḥ pittaharaḥ satiktaḥ kāsamardakaḥ ||236||
kaṭuḥ sakṣāramadhuraḥ śigrustiktō'tha picchilaḥ |
madhuśigruḥ sarastiktaḥ śōphaghnō dīpanaḥ kaṭuḥ ||237||
View original
जम्बीरः पाचनस्तीक्ष्णः कृमिवातकफापहः ||२३२||
सुराभिर्दीपनो रुच्यो मुखवैशद्यकारकः |
कफानिलविषश्वासकासदौर्गन्ध्यनाशनः ||२३३||
पित्तकृत् पार्श्वशूलघ्नः सुरसः समुदाहृतः |
तद्वत्तु सुमुखो ज्ञेयो विशेषाद्गरनाशनः ||२३४||
कफघ्ना लघवो रूक्षास्तीक्ष्णोष्णाः पित्तवर्धनाः |
कटुपाकरसाश्चैव सुरसार्जकभूस्तृणाः ||२३५||
मधुरः कफवातघ्नः पाचनः कण्ठशोधनः |
विशेषतः पित्तहरः सतिक्तः कासमर्दकः ||२३६||
कटुः सक्षारमधुरः शिग्रुस्तिक्तोऽथ पिच्छिलः |
मधुशिग्रुः सरस्तिक्तः शोफघ्नो दीपनः कटुः ||२३७||
jambīra ityādi| surasē dvē śvētakr̥ṣṇakusumē| prathamā śvētā, iyaṁ tu kr̥ṣṇēti na paunaruktyaprasaṅgaḥ||232-237||
Adhikarana 177 (238-239) · Śloka 239
vidāhi baddhaviṇmūtraṁ rūkṣaṁ tīkṣṇōṣṇamēva ca |
tridōṣaṁ sārṣapaṁ śākaṁ gāṇḍīraṁ vēganāma ca ||238||
citrakastilaparṇī ca kaphaśōphaharē laghū |
varṣābhūḥ kaphavātaghnī hitā śōphōdarārśasām ||239||
View original
विदाहि बद्धविण्मूत्रं रूक्षं तीक्ष्णोष्णमेव च |
त्रिदोषं सार्षपं शाकं गाण्डीरं वेगनाम च ||२३८||
चित्रकस्तिलपर्णी च कफशोफहरे लघू |
वर्षाभूः कफवातघ्नी हिता शोफोदरार्शसाम् ||२३९||
vidāhītyādi| tridōṣaṁ sārṣapamiti ‘kaphaghnaṁ sārṣapaṁ śākamāsuraṁ śākamēva ca’ iti kvacit| tatra āsurī rājikā||238-239||
Adhikarana 178 (240-242) · Śloka 242
kaṭutiktarasā hr̥dyā rōcanī vahnidīpanī |
sarvadōṣaharā laghvī kaṇṭhyā mūlakapōtikā ||240||
mahattadguru viṣṭambhi tīkṣṇamāmaṁ tridōṣakr̥t |
tadēva snēhasiddhaṁ tu pittanut kaphavātajit ||241||
tridōṣaśamanaṁ śuṣkaṁ viṣadōṣaharaṁ laghu |
viṣṭambhi vātalaṁ śākaṁ śuṣkamanyatra mūlakāt ||242||
View original
कटुतिक्तरसा हृद्या रोचनी वह्निदीपनी |
सर्वदोषहरा लघ्वी कण्ठ्या मूलकपोतिका ||२४०||
महत्तद्गुरु विष्टम्भि तीक्ष्णमामं त्रिदोषकृत् |
तदेव स्नेहसिद्धं तु पित्तनुत् कफवातजित् ||२४१||
त्रिदोषशमनं शुष्कं विषदोषहरं लघु |
विष्टम्भि वातलं शाकं शुष्कमन्यत्र मूलकात् ||२४२||
kaṇṭhāya hitā kaṇṭhyā| mūlakapōtikā bālamūlakam| āmam anagnipakvaṁ, snēhasiddhaṁ ghr̥tatailādipakvaṁ, mūlakasya bālamahadāmasnēhasiddhaśuṣkabhēdēnātra guṇōktiḥ| viṣṭambhītyādi amuṁ kēcidanārṣamācakṣatē, anyē tu manyantē||240-242||
Adhikarana 179 (243) · Śloka 243
puṣpaṁ ca patraṁ ca phalaṁ tathaiva yathōttaraṁ tē guravaḥ pradiṣṭāḥ |
tēṣāṁ tu puṣpaṁ kaphapittahantr̥ phalaṁ nihanyāt kaphamārutau tu ||243||
View original
पुष्पं च पत्रं च फलं तथैव यथोत्तरं ते गुरवः प्रदिष्टाः |
तेषां तु पुष्पं कफपित्तहन्तृ फलं निहन्यात् कफमारुतौ तु ||२४३||
puṣpamityādi| mūlakaviṣayō'yaṁ, yadvanmūlakakandēṣu bālamadhyavr̥ddhasnigdhasiddhaśuṣkēṣu phalanirdēśastadvat puṣpapatraphalēṣvapi vācyaḥ||243||
Adhikarana 180 (244-248) · Śloka 248
snigdhōṣṇatīkṣṇaḥ kaṭupicchilaśca guruḥ saraḥ svādurasaśca balyaḥ |
vr̥ṣyaśca mēdhāsvaravarṇacakṣurbhagnāsthisandhānakarō rasōnaḥ ||244||
hr̥drōgajīrṇajvarakukṣiśūlavibandhagulmārucikāsaśōphān |
durnāmakuṣṭhānalasādajantusamīraṇaśvāsakaphāṁśca hanti ||245||
nātyuṣṇavīryō'nilahā kaṭuśca tīkṣṇō gururnātikaphāvahaśca |
balāvahaḥ pittakarō'tha kiñcit palāṇḍuragniṁ ca vivardhayēttu ||246||
snigdhō ruciṣyaḥ sthiradhātukārī balyō'tha mēdhākaphapuṣṭidaśca |
svādurguruḥ śōṇitapittaśastaḥ sapicchilaḥ kṣīrapalāṇḍuruktaḥ ||247||
kalāyaśākaṁ pittaghnaṁ kaphaghnaṁ vātalaṁ guru |
kaṣāyānurasaṁ caiva vipākē madhuraṁ ca tat ||248||
View original
स्निग्धोष्णतीक्ष्णः कटुपिच्छिलश्च गुरुः सरः स्वादुरसश्च बल्यः |
वृष्यश्च मेधास्वरवर्णचक्षुर्भग्नास्थिसन्धानकरो रसोनः ||२४४||
हृद्रोगजीर्णज्वरकुक्षिशूलविबन्धगुल्मारुचिकासशोफान् |
दुर्नामकुष्ठानलसादजन्तुसमीरणश्वासकफांश्च हन्ति ||२४५||
नात्युष्णवीर्योऽनिलहा कटुश्च तीक्ष्णो गुरुर्नातिकफावहश्च |
बलावहः पित्तकरोऽथ किञ्चित् पलाण्डुरग्निं च विवर्धयेत्तु ||२४६||
स्निग्धो रुचिष्यः स्थिरधातुकारी बल्योऽथ मेधाकफपुष्टिदश्च |
स्वादुर्गुरुः शोणितपित्तशस्तः सपिच्छिलः क्षीरपलाण्डुरुक्तः ||२४७||
कलायशाकं पित्तघ्नं कफघ्नं वातलं गुरु |
कषायानुरसं चैव विपाके मधुरं च तत् ||२४८||
rasōnabhēdānāha- snigdhētyādi| rasōnaḥ pañcarasaḥ svalpakandō laśuna ityarthaḥ| analasādō'gnimāndyam| jantavaḥ kr̥mayaḥ| nātyuṣṇētyādi| palāṇḍuḥ sthūlanālāgrapatrō gundrālikābhēdaḥ, sa ēva sakṣīrō madhurarasaḥ kṣīrapalāṇḍurityucyatē||244-248||
Adhikarana 181 (249) · Śloka 249
cuccūyūthikātaruṇījīvantībimbītikānadī(ndī)bhallātakacchagalāntrī- vr̥kṣādanīphañjīśālmalīśēluvanaspatiprasavaśaṇakarbudārakōvidāraprabhr̥tīni ||249||
View original
चुच्चूयूथिकातरुणीजीवन्तीबिम्बीतिकानदी(न्दी)भल्लातकच्छगलान्त्री- वृक्षादनीफञ्जीशाल्मलीशेलुवनस्पतिप्रसवशणकर्बुदारकोविदारप्रभृतीनि ||२४९||
kaṣāyamadhuraśākamāha- cuccvityādi| cuccūrnāḍikākārapatraḥ, ‘cucu’ iti lōkē; yūthikā vr̥kṣaviśēṣaḥ, sā tridhā īṣacchvētapuṣpā, atiśvētapuṣpā, pītapuṣpā ca; taruṇī svanāmaprasiddhā, anyē ‘varuṇa’ iti paṭhanti, varuṇakastiktaśākō jalakūlajaḥ; jīvantī jīvā ‘taṇḍulīyakasadr̥śī’ ityanyē, ‘ḍōḍikā’ ityaparē; bimbītikā kundurikā tasyāḥ patrāṇyatra gr̥hyantē; nadībhallātakaḥ lī(lō)janakaḥ, anyē ‘anantābhallātaka’ iti paṭhanti, tatra anantā lāṅgalikā ‘kalihārī’ iti lōkē, bhallātakavr̥kṣasya phalānyāmāni pallavāśca śākatvēnābhiprētāḥ; chagalāntrī vr̥ddhadārakaḥ, tasya patrāṇi, buhnētyaparē; vr̥kṣādanī bandākaḥ, vr̥kṣakalimbukētyanyē; phañjīśākō ‘vāḍa’ iti prasiddhaḥ, bhārgīmēkē manyantē; śālmalī prasiddhaḥ; śēluḥ ślēṣmātakaḥ ‘lisāḍa’ iti lōkē; vanaspatiprasavāḥ vanaspatirudumbarādiḥ; tasya prasavāḥ pallavāḥ; śaṇaḥ prasiddhaḥ; karbudāraḥ ślēṣmātakabhēdaḥ; kōvidāraḥ kāñcanāraḥ| prabhr̥tigrahaṇādēvañjātīyānyanyānyapi śākāni||249||
Adhikarana 182 (250) · Śloka 250
kaṣāyasvādutiktāni raktapittaharāṇi ca |
kaphaghnānyanilaṁ kuryuḥ saṅgrāhīṇi laghūni ca ||250||
View original
कषायस्वादुतिक्तानि रक्तपित्तहराणि च |
कफघ्नान्यनिलं कुर्युः सङ्ग्राहीणि लघूनि च ||२५०||
tēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- kaṣāyētyādi||250||
Adhikarana 183 (251-253) · Śloka 253
laghuḥ pākē ca jantughnaḥ picchilō vraṇināṁ hitaḥ |
kaṣāyamadhurō grāhī cuccūstēṣāṁ tridōṣahā ||251||
cakṣuṣyā sarvadōṣaghnī jīvantī samudāhr̥tā |
vr̥kṣādanī vātaharā, phañjī tvalpabalā matā ||252||
kṣīravr̥kṣōtpalādīnāṁ kaṣāyāḥ pallavāḥ smr̥tāḥ |
śītāḥ saṅgrāhiṇaḥ śastā raktapittātisāriṇām ||253||
View original
लघुः पाके च जन्तुघ्नः पिच्छिलो व्रणिनां हितः |
कषायमधुरो ग्राही चुच्चूस्तेषां त्रिदोषहा ||२५१||
चक्षुष्या सर्वदोषघ्नी जीवन्ती समुदाहृता |
वृक्षादनी वातहरा, फञ्जी त्वल्पबला मता ||२५२||
क्षीरवृक्षोत्पलादीनां कषायाः पल्लवाः स्मृताः |
शीताः सङ्ग्राहिणः शस्ता रक्तपित्तातिसारिणाम् ||२५३||
tēṣāṁ kēṣāñcidguṇaviśēṣamāha- laghurityādi| kṣīravr̥kṣā aśvatthādayaḥ ; utpalāni nīlōtpalaprabhr̥tīni, tēṣāṁ pallavāḥ||251-253||
Adhikarana 184 (254) · Śloka 255
punarnavāvaruṇatarkāryurubūkavatsādanībilvaśākaprabhr̥tīni ||254||
uṣṇāni svādutiktāni vātapraśamanāni ca |255|
View original
पुनर्नवावरुणतर्कार्युरुबूकवत्सादनीबिल्वशाकप्रभृतीनि ||२५४||
उष्णानि स्वादुतिक्तानि वातप्रशमनानि च |२५५|
punarnavētyādi| punarnavā śvētapunarnavā; varuṇō vr̥kṣaviśēṣaḥ svanāmaprasiddhaḥ; tarkārī araṇikā; urubūkaḥ śuklairaṇḍaḥ; vatsādanī vatsaputrakaḥ ‘vatsavatiyā’ iti lōkē, guḍūcītyaparē; bilvaśākaṁ bilvajaṁ; prabhr̥tigrahaṇādanyānyapi| tēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- uṣṇānītyādi||254||-
Adhikarana 185 (255) · Śloka 255
tēṣu paunarnavaṁ śākaṁ viśēṣācchōphanāśanam ||255||
View original
तेषु पौनर्नवं शाकं विशेषाच्छोफनाशनम् ||२५५||
viśēṣaguṇamāha- tēṣvityādi||255||
Adhikarana 186 (256) · Śloka 256
taṇḍulīyakōpōdakā'śvabalācillīpālaṅkyāvāstūkaprabhr̥tīni ||256||
View original
तण्डुलीयकोपोदकाऽश्वबलाचिल्लीपालङ्क्यावास्तूकप्रभृतीनि ||२५६||
taṇḍulīyakaḥ ‘culāi’ iti lōkē; upōdikā pōi; aśvabalā turuṣkadēśē br̥hatpatrā mēthikābhēda ēva ‘hisphittha’ iti lōkē, tantrāntarē mēthikāhisphitthayōḥ pr̥thagguṇanirdēśaḥ kr̥taḥ- “vātapittaharā tiktā laghvī ślēṣmāvirōdhinī| mēthikā tatsamaṁ kiñciddhisphitthaṁ puṣṭidaṁ guru”- iti| cillī kṣētravāstukaḥ, ‘gauḍavāstuka’ ityanyē, yavaśākamāhurēkē, anyē tu yavaśākāntaramāhuḥ; pālaṅkyā ‘pālak ’ iti lōkē; vāstūkaṣṭaṅkavāstūkaḥ ‘ṭaṅkacuccū’ iti lōkē; prabhr̥tigrahaṇādaparāṇyapi||256||
Adhikarana 187 (257) · Śloka 257
sr̥ṣṭamūtrapurīṣāṇi sakṣāramadhurāṇi ca |
mandavātakaphānyāhū raktapittaharāṇi ca ||257||
View original
सृष्टमूत्रपुरीषाणि सक्षारमधुराणि च |
मन्दवातकफान्याहू रक्तपित्तहराणि च ||२५७||
tēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- sr̥ṣṭamūtrētyādi||257||
Adhikarana 188 (258-261) · Śloka 261
madhurō rasapākābhyāṁ raktapittamadāpahaḥ |
tēṣāṁ śītatamō rūkṣastaṇḍulīyō viṣāpahaḥ ||258||
svādupākarasā vr̥ṣyā vātapittamadāpahā |
upōdakā sarā snigdhā balyā ślēṣmakarī himā ||259||
kaṭurvipākē kr̥mihā mēdhāgnibalavardhanaḥ |
sakṣāraḥ sarvadōṣaghnō vāstūkō rōcanaḥ saraḥ ||260||
cillī vāstūkavajjñēyā pālaṅkyā taṇḍulīyavat |
vātakr̥dbaddhaviṇmūtrā rūkṣā pittakaphē hitā |
śākamāśvabalaṁ rūkṣaṁ baddhaviṇmūtramārutam ||261||
View original
मधुरो रसपाकाभ्यां रक्तपित्तमदापहः |
तेषां शीततमो रूक्षस्तण्डुलीयो विषापहः ||२५८||
स्वादुपाकरसा वृष्या वातपित्तमदापहा |
उपोदका सरा स्निग्धा बल्या श्लेष्मकरी हिमा ||२५९||
कटुर्विपाके कृमिहा मेधाग्निबलवर्धनः |
सक्षारः सर्वदोषघ्नो वास्तूको रोचनः सरः ||२६०||
चिल्ली वास्तूकवज्ज्ञेया पालङ्क्या तण्डुलीयवत् |
वातकृद्बद्धविण्मूत्रा रूक्षा पित्तकफे हिता |
शाकमाश्वबलं रूक्षं बद्धविण्मूत्रमारुतम् ||२६१||
tēṣāṁ viśēṣaguṇamāha- madhura ityādi| madāpaha iti madō viṣamadyaśōṇitōtthō vikāraḥ||258-261||
Adhikarana 189 (262) · Śloka 262
maṇḍūkaparṇīsaptalāsuniṣaṇṇakasuvarcalāpippalīguḍūcīgōjihvā- kākamācīprapunnāḍāvalgujasatīnabr̥hatīkaṇṭakārikāphala- paṭōlavārtākakāravēllakakaṭukikākēbu(mbu)kōrubūkaparpaṭakakirātatikta- karkōṭakāriṣṭakōśātakīvētrakarīrāṭarūṣakārkapuṣpīprabhr̥tīni ||262||
View original
मण्डूकपर्णीसप्तलासुनिषण्णकसुवर्चलापिप्पलीगुडूचीगोजिह्वा- काकमाचीप्रपुन्नाडावल्गुजसतीनबृहतीकण्टकारिकाफल- पटोलवार्ताककारवेल्लककटुकिकाकेबु(म्बु)कोरुबूकपर्पटककिराततिक्त- कर्कोटकारिष्टकोशातकीवेत्रकरीराटरूषकार्कपुष्पीप्रभृतीनि ||२६२||
tiktaprāyāṇyāha- maṇḍūkaparṇītyādi| maṇḍūkaparṇī brāhmī; saptalā sēhuṇḍaḥ, jējjhaṭastu saptalāṁ yavatiktābhēdamāha; suniṣaṇṇakaḥ ‘siribālikā’ iti lōkē, śrībrahmadēvastu caturdalamāha, tallakṣaṇaṁ kathyatē- “cāṅgērīsadr̥śaiḥ patraiḥ suniṣaṇṇaścaturdalaḥ| śākō jalānvitē dēśē catuṣpatrīti kathyatē”- iti; suvarcalā sūryāvartaḥ, kēcinmāriṣasadr̥śadaṇḍamārtagalasadr̥śapatraṁ lappasamāhuḥ; pippalīguḍūcyau prasiddhē, pūrvaṁ pippalīphalamuktam, atra tu patraṁ; gōjihvā dārvipatrikā karkaśā dīrghapatrā ‘gōjībhī’ iti lōkē; kākamācīprapunnāḍau prasiddhau; avalgujaḥ ‘bākucī’ iti lōkē; satīnō vartulakalāyaḥ; br̥hatīphalaṁ sāmānyādbr̥hatīdvayasya phalam, anyē tu kaṇṭakārikāmapi paṭhanti; paṭōlasya phalaṁ patraṁ ca; vārtākō vr̥ntākō vartulaphalaḥ ‘baṁigaṇa’ iti lōkē; kāravēllakaḥ svanāmaprasiddhaḥ; kaṭukikā araṇyakāsamardikā, anyē tiktārikāmāhuḥ, aparē tu kaṭutiktapuṣpāmarkaphalākāraphalāṁ prasiddhāmāhuḥ; kēbu(mbu)kō grāmyō vanyaśca svanāmaprasiddhaḥ; urubūkō raktairaṇḍaḥ, anyē tūrubūkasya patramatra gr̥hyatē; parpaṭakaḥ prasiddhaḥ; kirātatiktakō bhūnimbaḥ; karkōṭakaḥ prasiddhaḥ; ariṣṭō nimbaḥ; kōśātakī ghōṣakaḥ ‘tōrayi’ iti lōkē; vētrakarīraṁ vētrāgraṁ; āṭarūṣakō vāsakaḥ; arkapuṣpī arkapatrasadr̥śī latā, anyē arkaparṇamāhuḥ| prabhr̥tigrahaṇādanyatiktaśākāni jñēyāni||262||
Adhikarana 190 (263) · Śloka 263
raktapittaharāṇyāhurhr̥dyāni sulaghūni ca |
kuṣṭhamēhajvaraśvāsakāsāruciharāṇi ca ||263||
View original
रक्तपित्तहराण्याहुर्हृद्यानि सुलघूनि च |
कुष्ठमेहज्वरश्वासकासारुचिहराणि च ||२६३||
tēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- raktapittētyādi||263||
Adhikarana 191 (264-271) · Śloka 271
kaṣāyā tu hitā pittē svādupākarasā himā |
laghvī maṇḍūkaparṇī tu tadvadgōjihvikā matā ||264||
avidāhī tridōṣaghnaḥ saṅgrāhī suniṣaṇṇakaḥ |
avalgujaḥ kaṭuḥ pākē tiktaḥ pittakaphāpahaḥ ||265||
īṣattiktaṁ tridōṣaghnaṁ śākaṁ kaṭu satīnajam |
nātyuṣṇaśītaṁ kuṣṭhaghnaṁ kākamācyāstu tadvidham ||266||
kaṇḍūkuṣṭhakr̥mighnāni kaphavātaharāṇi ca |
phalāni br̥hatīnāṁ tu kaṭutiktalaghūni ca ||267||
kaphapittaharaṁ vraṇyamuṣṇaṁ tiktamavātalam |
paṭōlaṁ kaṭukaṁ pākē vr̥ṣyaṁ rōcanadīpanam ||268||
kaphavātaharaṁ tiktaṁ rōcanaṁ kaṭukaṁ laghu |
vārtākaṁ dīpanaṁ prōktaṁ jīrṇaṁ sakṣārapittalam |
tadvat karkōṭakaṁ vidyāt kāravēllakamēva ca ||269||
āṭarūṣakavētrāgraguḍūcīnimbaparpaṭāḥ |
kirātatiktasahitāstiktāḥ pittakaphāpahāḥ ||270||
kaphāpahaṁ śākamuktaṁ varuṇaprapunāḍa(ṭa)yōḥ |
rūkṣaṁ laghu ca śītaṁ ca vātapittaprakōpaṇam ||271||
View original
कषाया तु हिता पित्ते स्वादुपाकरसा हिमा |
लघ्वी मण्डूकपर्णी तु तद्वद्गोजिह्विका मता ||२६४||
अविदाही त्रिदोषघ्नः सङ्ग्राही सुनिषण्णकः |
अवल्गुजः कटुः पाके तिक्तः पित्तकफापहः ||२६५||
ईषत्तिक्तं त्रिदोषघ्नं शाकं कटु सतीनजम् |
नात्युष्णशीतं कुष्ठघ्नं काकमाच्यास्तु तद्विधम् ||२६६||
कण्डूकुष्ठकृमिघ्नानि कफवातहराणि च |
फलानि बृहतीनां तु कटुतिक्तलघूनि च ||२६७||
कफपित्तहरं व्रण्यमुष्णं तिक्तमवातलम् |
पटोलं कटुकं पाके वृष्यं रोचनदीपनम् ||२६८||
कफवातहरं तिक्तं रोचनं कटुकं लघु |
वार्ताकं दीपनं प्रोक्तं जीर्णं सक्षारपित्तलम् |
तद्वत् कर्कोटकं विद्यात् कारवेल्लकमेव च ||२६९||
आटरूषकवेत्राग्रगुडूचीनिम्बपर्पटाः |
किराततिक्तसहितास्तिक्ताः पित्तकफापहाः ||२७०||
कफापहं शाकमुक्तं वरुणप्रपुनाड(ट)योः |
रूक्षं लघु च शीतं च वातपित्तप्रकोपणम् ||२७१||
viśēṣaguṇamāha- kaṣāyētyādi| tadvidhamiti tridōṣaghnam| jīrṇaṁ pakvam| guḍūcīha kaphapittaharā, carakē ca ‘vāyuṁ vatsādanī hanyāt’ (ca. sū. a. 27) iti snigdhōṣṇavīryatvāt, tasmāttridōṣaghnī| pūrvavargapaṭhitō'pi varuṇaḥ prapunnāḍasāmānyaguṇatvādatra paṭhitaḥ| śītaṁ cēti cakārānnātyuṣṇaśītaṁ, tēna saṁyuktavātapittakartr̥tvaṁ; yadi vā śītamapi pittakr̥t prabhāvāt||264-271||
Adhikarana 192 (272-273) · Śloka 273
dīpanaṁ kālaśākaṁ tu garadōṣaharaṁ kaṭu |
kausumbhaṁ madhuraṁ rūkṣamuṣṇaṁ ślēṣmaharaṁ laghu ||272||
vātalaṁ nālikāśākaṁ pittaghnaṁ madhuraṁ ca tat |
grahaṇyarśōvikāraghnī sāmlā vātakaphē hitā |
uṣṇā kaṣāyamadhurā cāṅgērī cāgnidīpanī ||273||
View original
दीपनं कालशाकं तु गरदोषहरं कटु |
कौसुम्भं मधुरं रूक्षमुष्णं श्लेष्महरं लघु ||२७२||
वातलं नालिकाशाकं पित्तघ्नं मधुरं च तत् |
ग्रहण्यर्शोविकारघ्नी साम्ला वातकफे हिता |
उष्णा कषायमधुरा चाङ्गेरी चाग्निदीपनी ||२७३||
prabhr̥tiśabdagr̥hītānyāha- dīpanamityādi| kālaśākaṁ kāliyāśākaṁ śrāddhārham| kausumbhaṁ prasiddham| nāḍikā ‘nālī’ iti lōkē| cāṅgērī ‘amlacāṅgērī’ iti lōkē||272-273||
Adhikarana 193 (274) · Śloka 274
lōṇikājātukatriparṇikāpattūrajīvakasuvarcalāḍuḍurakakutumbakakuṭhiñjarakuntalikākuraṇṭikāprabhr̥tayaḥ ||274||
View original
लोणिकाजातुकत्रिपर्णिकापत्तूरजीवकसुवर्चलाडुडुरककुतुम्बककुठिञ्जरकुन्तलिकाकुरण्टिकाप्रभृतयः ||२७४||
lōṇikētyādi| lōṇikā lōṇiyā; jātukaṁ śuklaśālaparṇī; triparṇikā dugdhikā, vanakārpāsītyaparē; pattūraḥ śirabālikābhēdō mahāpatraḥ; jīvakō jīvanāmā svanāmaprasiddhaḥ; suvarcalā sūryāvartabhēdaḥ, ḍuḍurakaḥ svanāmaprasiddhaḥ; kutumbakō drōṇapuṣpaḥ; kuṭhiñjaraḥ kurahañjanakaḥ ‘kōlhasuā’ iti lōkē; kunāḍikēti kvacit, tatra kunāḍikā gōnāḍīkaḥ; kuntalikā cuccūsadr̥śā dīrghapatrā; kuruṇṭikā amlānasadr̥śapatrakusumā haritapuṣpā, anyē ‘kunālikākuraṇṭikē uttarāpathajē’ ityāhuḥ, kēcittriparṇyādīnāṁ ślōkēna nirdēśaṁ kurvanti||274||
Adhikarana 194 (275) · Śloka 275
svādupākarasāḥ śītāḥ kaphaghnā nātipittalāḥ |
lavaṇānurasā rūkṣāḥ sakṣārā vātalāḥ sarāḥ ||275||
View original
स्वादुपाकरसाः शीताः कफघ्ना नातिपित्तलाः |
लवणानुरसा रूक्षाः सक्षारा वातलाः सराः ||२७५||
tēṣāṁ sāmānyaṁ guṇamāha- svādupākētyādi||275||
Adhikarana 195 (276) · Śloka 276
svādutiktā kuntalikā kaṣāyā sakuraṇṭikā |276|
View original
स्वादुतिक्ता कुन्तलिका कषाया सकुरण्टिका |२७६|
viśēṣaguṇamāha- svādvityādi|276|
Adhikarana 196 (276) · Śloka 276
saṅgrāhi śītalaṁ cāpi laghu dōṣāpahaṁ tathā |
rājakṣavakaśākaṁ tu śaṭīśākaṁ ca tadvidham ||276||
View original
सङ्ग्राहि शीतलं चापि लघु दोषापहं तथा |
राजक्षवकशाकं तु शटीशाकं च तद्विधम् ||२७६||
prabhr̥tigr̥hītamāha- saṅgrāhītyādi ‘dōṣāpahaṁ tathā’ ityatra ‘dōṣavirōdhi ca’ iti kēcit paṭhanti, tannēcchati jējjhaṭaḥ| rājakṣavakaśākaṁ kr̥ṣṇarājikā, anyē tu ‘rājakṣavakō br̥hatpatraḥ kṣavathukākara’ ityāhuḥ| śaṭī svanāmaprasiddhā| tadvidhamiti rājakṣavakasadr̥śam||276||
Adhikarana 197 (277) · Śloka 277
svādupākarasaṁ śākaṁ durjaraṁ harimanthajam |277|
View original
स्वादुपाकरसं शाकं दुर्जरं हरिमन्थजम् |२७७|
svādvityādi| harimanthaścaṇakaḥ|277|
Adhikarana 198 (277) · Śloka 277
bhēdanaṁ madhuraṁ rūkṣaṁ kālāyamativātalam ||277||
View original
भेदनं मधुरं रूक्षं कालायमतिवातलम् ||२७७||
bhēdanamityādi| pūrvaṁ satīnō vartulakalāyaḥ, iha tu tripuṭakakalāyaḥ||277||
Adhikarana 199 (278) · Śloka 278
sraṁsanaṁ kaṭukaṁ pākē laghu vātakaphāpaham |
śōphaghnamuṣṇavīryaṁ ca patraṁ pūtikarañjajam ||278||
View original
स्रंसनं कटुकं पाके लघु वातकफापहम् |
शोफघ्नमुष्णवीर्यं च पत्रं पूतिकरञ्जजम् ||२७८||
sraṁsanamityādi| pūtikarañjaḥ kaṇṭakikarañjaḥ, anyē tu pūtikaścirabilvaḥ, karañjō naktamālaḥ||278||
Adhikarana 200 (279-280) · Śloka 280
tāmbūlapatraṁ tīkṣṇōṣṇaṁ kaṭu pittaprakōpaṇam |
sugandhi viśadaṁ tiktaṁ svaryaṁ vātakaphāpaham ||279||
sraṁsanaṁ kaṭukaṁ pākē kaṣāyaṁ vahnidīpanam |
vaktrakaṇḍūmalaklēdadaurgandhyādiviśōdhanam ||280||
View original
ताम्बूलपत्रं तीक्ष्णोष्णं कटु पित्तप्रकोपणम् |
सुगन्धि विशदं तिक्तं स्वर्यं वातकफापहम् ||२७९||
स्रंसनं कटुकं पाके कषायं वह्निदीपनम् |
वक्त्रकण्डूमलक्लेददौर्गन्ध्यादिविशोधनम् ||२८०||
tāmbūlētyādi| tāmbūlapatraṁ nāgavallīpatraṁ ‘parṇam’ iti lōkē| sraṁsanaṁ kaṭukaṁ pākē ityantaṁ parṇamuktvā kaṣāyamityādi pūgaphalaṁ, tasya phalavarga ēva paṭhitatvānna paṭhanīyamityēkē, anyē phalavargē pakvamityuktaṁ śākēṣu tvapakvamārdraṁ cētyāhuḥ||279-280||
Adhikarana 201 (281) · Śloka 281
atha puṣpavargaḥ |
kōvidāraśaṇaśālmalīpuṣpāṇi madhurāṇi madhuravipākāni raktapittaharāṇi ca; vr̥ṣāgastyayōḥ puṣpāṇi tiktāni kaṭuvipākāni kṣayakāsāpahāni ca ||281||
View original
अथ पुष्पवर्गः |
कोविदारशणशाल्मलीपुष्पाणि मधुराणि मधुरविपाकानि रक्तपित्तहराणि च; वृषागस्त्ययोः पुष्पाणि तिक्तानि कटुविपाकानि क्षयकासापहानि च ||२८१||
atha puṣpaśākānyāha- kōvidārētyādi| kōvidāraḥ kāñcanārastadbhēdō vā; śaṇō bandhanārhatvak prasiddhaḥ| tēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- madhurāṇītyādi| vr̥ṣētyādi| vr̥ṣō vāsakaḥ, agastyaḥ ‘agathīyā’ iti lōkē||281||
Adhikarana 202 (282) · Śloka 282
āgastyaṁ nātiśītōṣṇaṁ naktāndhānāṁ praśasyatē ||282||
View original
आगस्त्यं नातिशीतोष्णं नक्तान्धानां प्रशस्यते ||२८२||
tayōragastyapuṣpasya guṇaviśēṣamāha- āgastyamityādi||282||
Adhikarana 203 (283) · Śloka 283
karīrakusumāni kaṭuvipākāni vātaharāṇi sr̥ṣṭamūtrapurīṣāṇi ca ||283||
View original
करीरकुसुमानि कटुविपाकानि वातहराणि सृष्टमूत्रपुरीषाणि च ||२८३||
karīrētyādi| atrāpi rasavīryavipākaprabhāvitaṁ kāryaṁ yōjanīyam||283||
Adhikarana 204 (284) · Śloka 284
raktavr̥kṣasya nimbasya muṣkakārkāsanasya ca |
kaphapittaharaṁ puṣpaṁ kuṣṭhaghnaṁ kuṭajasya ca ||284||
View original
रक्तवृक्षस्य निम्बस्य मुष्ककार्कासनस्य च |
कफपित्तहरं पुष्पं कुष्ठघ्नं कुटजस्य च ||२८४||
raktavr̥kṣasyētyādi| raktavr̥kṣasya raktacandanasya| muṣkakasya kṣāravr̥kṣasya ‘mōkha-u’ iti lōkē, asanō bījakaḥ| śēṣaṁ prasiddham||284||
Adhikarana 205 (285) · Śloka 285
satiktaṁ madhuraṁ śītaṁ padmaṁ pittakaphāpaham |
madhuraṁ picchilaṁ snigdhaṁ kumudaṁ hlādi śītalam |
tasmādalpāntaraguṇē vidyāt kuvalayōtpalē ||285||
View original
सतिक्तं मधुरं शीतं पद्मं पित्तकफापहम् |
मधुरं पिच्छिलं स्निग्धं कुमुदं ह्लादि शीतलम् |
तस्मादल्पान्तरगुणे विद्यात् कुवलयोत्पले ||२८५||
satiktamityādi| padmaṁ padmapuṣpaṁ sūryōdayavikāsi| kumudaṁ candrōdayavikāsi| kuvalayaṁ kumudabhēdaḥ, utpalaṁ svanāmaprasiddham||285||
Adhikarana 206 (286) · Śloka 286
sindhuvāraṁ vijānīyāddhimaṁ pittavināśanam |286|
View original
सिन्धुवारं विजानीयाद्धिमं पित्तविनाशनम् |२८६|
sindhuvāramityādi| sindhuvāraṁ nirguṇḍīpuṣpam|286|
Adhikarana 207 (286) · Śloka 286
mālatīmallikē tiktē saurabhyāt pittanāśanē ||286||
View original
मालतीमल्लिके तिक्ते सौरभ्यात् पित्तनाशने ||२८६||
mālatītyādi| mālatī jātī; mallikā prasiddhā| saurabhyāt saugandhyāt||286||
Adhikarana 208 (287) · Śloka 287
sugandhi viśadaṁ hr̥dyaṁ bākulaṁ pāṭalāni ca |
ślēṣmapittaviṣaghnaṁ tu nāgaṁ tadvacca kuṅkumam ||287||
View original
सुगन्धि विशदं हृद्यं बाकुलं पाटलानि च |
श्लेष्मपित्तविषघ्नं तु नागं तद्वच्च कुङ्कुमम् ||२८७||
sugandhītyādi| nāgaṁ nāgakēśaram| tadvannāgavat| kuṅkumaṁ prasiddham||287||
Adhikarana 209 (288) · Śloka 288
campakaṁ raktapittaghnaṁ śītōṣṇaṁ kaphanāśanam |
kiṁśukaṁ kaphapittaghnaṁ tadvadēva kuraṇṭakam ||288||
View original
चम्पकं रक्तपित्तघ्नं शीतोष्णं कफनाशनम् |
किंशुकं कफपित्तघ्नं तद्वदेव कुरण्टकम् ||२८८||
kiṁśukaṁ palāśapuṣpaṁ, kuraṇṭakaṁ sahacarapuṣpam||288||
Adhikarana 210 (289) · Śloka 289
yathāvr̥kṣaṁ vijānīyāt puṣpaṁ vr̥kṣōcitaṁ tathā |289|
View original
यथावृक्षं विजानीयात् पुष्पं वृक्षोचितं तथा |२८९|
upasaṁhāramāha- yathēnyādi| vr̥kṣōcitaṁ vr̥kṣānusārēṇētyarthaḥ|289|
Adhikarana 211 (289) · Śloka 289
madhuśigrukarīrāṇi kaṭūni ślēṣmaharāṇi ca ||289||
View original
मधुशिग्रुकरीराणि कटूनि श्लेष्महराणि च ||२८९||
madhvityādi| madhuśigrū raktaśōbhāñjanakaḥ, tasya karīrāṇi kōmalā nālāḥ; anyē tu ‘madhuśigrūkarīrāṇi’ ityatra ‘madhuśigrukarīrayōḥ puṣpāṇi’ iti vyācakṣatē, tē tu ‘karīrakusumāni’ iti pūrvapāṭhaṁ na manyantē||289||
Adhikarana 212 (290) · Śloka 290
kṣavakakulēvaravaṁśakarīraprabhr̥tīni kaphakarāṇi sr̥ṣṭamūtrapurīṣāṇi ca ||290||
View original
क्षवककुलेवरवंशकरीरप्रभृतीनि कफकराणि सृष्टमूत्रपुरीषाणि च ||२९०||
udbhidaśākānyāha- kṣavakētyādi| kṣavakaśchatrakaḥ, kulēvaraṁ khukhuṇḍakaḥ , vaṁśakarīrō vaṁśāṅkuraḥ; anyē tu kṣavakaṁ drōṇapuṣpīsadr̥śaṁ viṭapamāhuḥ, tanna, tasyānudbhidatvāt| prabhr̥tigrahaṇādanyānyapyudbhidāni| tēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- kaphaharāṇītyādi||290||
Adhikarana 213 (291-292) · Śloka 292
kṣavakaṁ kr̥milaṁ tēṣu svādupākaṁ sapicchalam |
visyandi vātalaṁ nātipittaślēṣmakaraṁ ca tat ||291||
vēṇōḥ karīrāḥ kaphalā madhurā rasapākataḥ |
vidāhinō vātakarāḥ sakaṣāyā virūkṣaṇāḥ ||292||
View original
क्षवकं कृमिलं तेषु स्वादुपाकं सपिच्छलम् |
विस्यन्दि वातलं नातिपित्तश्लेष्मकरं च तत् ||२९१||
वेणोः करीराः कफला मधुरा रसपाकतः |
विदाहिनो वातकराः सकषाया विरूक्षणाः ||२९२||
tēṣāṁ kasyacidviśēṣaguṇamāha- kṣavakamityādi| visyandi ślēṣmasrāvi, ētēna ślēṣmaṇō janakapravartakatvamuktam| vēṇōḥ karīrā iti kēcinmadhurarasapākitvavidāhitvayōrvirōdhamāhuḥ, tanna prabhāvāt||291-292||
Adhikarana 214 (293) · Śloka 293
udbhidāni palālēkṣukarīṣavēṇukṣitijāni |
tatra palālajātaṁ madhuraṁ madhuravipākaṁ rūkṣaṁ dōṣapraśamanaṁ ca |
ikṣujaṁ madhuraṁ kaṣāyānurasaṁ kaṭupākaṁ śītalaṁ ca |
tadvadēvōṣṇaṁ kārīṣaṁ kaṣāyaṁ vātakōpanaṁ ca, (vēṇujātaṁ kaṣāyaṁ vātakōpanaṁ ca,) bhūmijaṁ guru nātivātalaṁ bhūmitaścāsyānurasaḥ ||293||
View original
उद्भिदानि पलालेक्षुकरीषवेणुक्षितिजानि |
तत्र पलालजातं मधुरं मधुरविपाकं रूक्षं दोषप्रशमनं च |
इक्षुजं मधुरं कषायानुरसं कटुपाकं शीतलं च |
तद्वदेवोष्णं कारीषं कषायं वातकोपनं च, (वेणुजातं कषायं वातकोपनं च,) भूमिजं गुरु नातिवातलं भूमितश्चास्यानुरसः ||२९३||
ādhāraviśēṣēṇāpyudbhidānāṁ guṇaviśēṣamāha- udbhidānītyādi| udbhidāni chatrakādīni| tadvaditi ikṣujasadr̥śam| bhūmitaścāsyānurasa iti bhūmisadr̥śaguṇamityarthaḥ| yadyapi vēṇujasya guṇā nōktāḥ, tathā'pi tadādhārasadr̥śaguṇamūhyam||293||
Adhikarana 215 (294) · Śloka 294
piṇyākatilakalkasthūṇikāśuṣkaśākāni sarvadōṣaprakōpaṇāni ||294||
View original
पिण्याकतिलकल्कस्थूणिकाशुष्कशाकानि सर्वदोषप्रकोपणानि ||२९४||
śuṣkaśākaviśēṣaguṇamāha- piṇyākētyādi| umāsarṣapādīnāṁ yantrādipīḍitānāṁ niḥsnēhakalkaḥ piṇyākaḥ| tilakalkastilapiṇyākaḥ, sō'pi yantrādipīḍitaḥ| sthūṇikāśuṣkaśākāni nānāśākaiḥ kr̥tā vaṭakāḥ; na tu śuṣkaśākamiti bhinnaṁ, tasyōktaguṇatvāt; sthūṇikārūpāṇi śuṣkaśākānīti vā'rthaḥ, tatrāpi sthūṇikā vaṭakāḥ; anyē tu ‘piṇyākītilapatrasthūṇikāśuṣkaśākāni’ iti paṭhanti vyākhyānayanti ca- piṇyākīśākaṁ kacchaviṣayē prāyaśaḥ , tilapatraṁ tilavipaṭaśākaṁ, sthūṇikā ataruṇaśuṣkaśākaṁ mūlakaśākaṁ vihāyānyat sarvaṁ, tannēcchati gayī||294||
Adhikarana 216 (295) · Śloka 295
viṣṭambhinaḥ smr̥tāḥ sarvē vaṭakā vātakōpanāḥ |295|
View original
विष्टम्भिनः स्मृताः सर्वे वटका वातकोपनाः |२९५|
sthūṇikāśuṣkaśākānāṁ guṇakarmāha- viṣṭambhina ityādi| vaṭakāḥ piṣṭakāsamardakakūṣmāṇḍakamūlakādikr̥tā mudgādikr̥tāśca| savātatōdaśūlā malāpravr̥ttirviṣṭambhaḥ|295|
Adhikarana 217 (295) · Śloka 295
siṇḍākī vātalā sārdrā ruciṣyā'naladīpanī ||295||
View original
सिण्डाकी वातला सार्द्रा रुचिष्याऽनलदीपनी ||२९५||
śuṣkaśākaprakaraṇācchuṣkaśākaviśēṣasya guṇamāha- siṇḍākītyādi| mūlakādiśākamēva kiñcit svinnaṁ kṣuṇṇaṁ sugandhikaṭudravyānvitaṁ vaṭakīkr̥taṁ sūdēṣu ‘siṇḍākī’ ityucyatē; sā dvividhā- ārdrā, śuṣkā ca; śuṣkā vaṭakāntargatā, ārdrāyāstvayamēva guṇanirdēśaḥ||295||
Adhikarana 218 (296) · Śloka 296
viḍbhēdi guru rūkṣaṁ ca prāyō viṣṭambhi durjaram |
sakaṣāyaṁ ca sarvaṁ hi svādu śākamudāhr̥tam |
puṣpaṁ patraṁ phalaṁ nālaṁ kandāśca guravaḥ kramāt ||296||
View original
विड्भेदि गुरु रूक्षं च प्रायो विष्टम्भि दुर्जरम् |
सकषायं च सर्वं हि स्वादु शाकमुदाहृतम् |
पुष्पं पत्रं फलं नालं कन्दाश्च गुरवः क्रमात् ||२९६||
svāduśākaviṣayāṁ paribhāṣāmāha- viḍbhēdītyādi| svādu yacchākaṁ tatsarvamēvaivaṅguṇamityarthaḥ| puṣpamityādi kvacit pāṭhaḥ||296||
Adhikarana 219 (297) · Śloka 297
karkaśaṁ parijīrṇaṁ ca kr̥mijuṣṭamadēśajam |
varjayēt patraśākaṁ tadyadakālavirōhi ca ||297||
iti śākavargaḥ |
View original
कर्कशं परिजीर्णं च कृमिजुष्टमदेशजम् |
वर्जयेत् पत्रशाकं तद्यदकालविरोहि च ||२९७||
इति शाकवर्गः |
varjanīyapatraśākaviṣayāṁ paribhāṣāmāha- karkaśamityādi| karkaśaṁ kharasparśam| parijīrṇaṁ purātanam, kr̥mijuṣṭaṁ kr̥mibhakṣitam| adēśajamanucitadēśōtpannam| akālavirōhi akālajam||297||
Adhikarana 220 (298) · Śloka 298
atha kandavargaḥ |
kandānāta ūrdhvaṁ vakṣyāmaḥ- vidārīkandaśatāvarībisamr̥ṇālaśr̥ṅgāṭakakaśērukapiṇḍālukamadhvāluka- hastyālukakāṣṭhālukaśaṅkhālukaraktālukēndīvarōtpalakandaprabhr̥tīni ||298||
View original
अथ कन्दवर्गः |
कन्दानात ऊर्ध्वं वक्ष्यामः- विदारीकन्दशतावरीबिसमृणालशृङ्गाटककशेरुकपिण्डालुकमध्वालुक- हस्त्यालुककाष्ठालुकशङ्खालुकरक्तालुकेन्दीवरोत्पलकन्दप्रभृतीनि ||२९८||
kēcit phalavadupayujyamānatvāt phalavargādanantaraṁ kandān paṭhanti, śākaviṣayatvādanyē śākānantaramiti kandānāha- kandānata ityādi| vidārī vidārīkandaḥ; śatāvarī śatamūlī svānāmaprasiddhā; bisaṁ padmamūlam, anyē sthūlapadmanālaṁ bisamāhuḥ; mr̥ṇālaṁ padmamūlāt sthūlaprarōhaḥ, anyē tu sūkṣmaṁ nālamāhuḥ; śr̥ṅgāṭakaṁ jalamadhyē trikaṇṭakaṁ ‘siṅghāḍā’ iti lōkē; kaśērukapiṇḍālūprasiddhau; madhvālukaṁ rōmaśaṁ madhurāsvādamēva; hastyālukaṁ mahatkāṣṭhālukamityēkē; kāṣṭhālukaśaṅkhālukaraktālukōtpalakandāḥ svanāmaprasiddhāḥ| prabhr̥tigrahaṇāt kēlūṭamuñjātakādayaḥ||298||
Adhikarana 221 (299) · Śloka 299
raktapittaharāṇyāhuḥ śītāni madhurāṇi ca |
gurūṇi bahuśukrāṇi stanyavr̥ddhikarāṇi ca ||299||
View original
रक्तपित्तहराण्याहुः शीतानि मधुराणि च |
गुरूणि बहुशुक्राणि स्तन्यवृद्धिकराणि च ||२९९||
tēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- raktapittētyādi||299||
Adhikarana 222 (300-302) · Śloka 302
madhurō br̥ṁhaṇō vr̥ṣyaḥ śītaḥ svaryō'timūtralaḥ |
vidārīkandō balyaśca pittavātaharaśca saḥ ||300||
vātapittaharī vr̥ṣyā svādutiktā śatāvarī |
mahatī caiva hr̥dyā ca mēdhāgnibalavardhinī ||301||
grahaṇyarśōvikāraghnī vr̥ṣyā śītā rasāyanī |
kaphapittaharāstiktāstasyā ēvāṅkurāḥ smr̥tāḥ ||302||
View original
मधुरो बृंहणो वृष्यः शीतः स्वर्योऽतिमूत्रलः |
विदारीकन्दो बल्यश्च पित्तवातहरश्च सः ||३००||
वातपित्तहरी वृष्या स्वादुतिक्ता शतावरी |
महती चैव हृद्या च मेधाग्निबलवर्धिनी ||३०१||
ग्रहण्यर्शोविकारघ्नी वृष्या शीता रसायनी |
कफपित्तहरास्तिक्तास्तस्या एवाङ्कुराः स्मृताः ||३०२||
tēṣāṁ viśēṣaguṇamāha- madhura ityādi| mahadalpabhēdēna śatāvarī dvividhā| tasyā ēvāṅkurāḥ śatāvaryaṅkurā ityarthaḥ||300-302||
Adhikarana 223 (303-304) · Śloka 305
avidāhi bisaṁ prōktaṁ raktapittaprasādanam |
viṣṭambhi durjaraṁ rūkṣaṁ virasaṁ mārutāvaham ||303||
gurū viṣṭambhiśītau ca śr̥ṅgāṭakakaśērukau |
piṇḍālukaṁ kaphakaraṁ guru vātaprakōpaṇam ||304||
surēndrakandaḥ ślēṣmaghnō vipākē kaṭu pittakr̥t |305|
View original
अविदाहि बिसं प्रोक्तं रक्तपित्तप्रसादनम् |
विष्टम्भि दुर्जरं रूक्षं विरसं मारुतावहम् ||३०३||
गुरू विष्टम्भिशीतौ च शृङ्गाटककशेरुकौ |
पिण्डालुकं कफकरं गुरु वातप्रकोपणम् ||३०४||
सुरेन्द्रकन्दः श्लेष्मघ्नो विपाके कटु पित्तकृत् |३०५|
surēndrakandō vajrakandaḥ||303-304||-
Adhikarana 224 (305) · Śloka 305
vēṇōḥ karīrā guravaḥ kaphamārutakōpanāḥ ||305||
View original
वेणोः करीरा गुरवः कफमारुतकोपनाः ||३०५||
vēṇōrityādi| vēṇōḥ karīrā vaṁśamūlāṅkurāḥ||305||
Adhikarana 225 (306) · Śloka 306
sthūlasūraṇamāṇakaprabhr̥tayaḥ kandā īṣatkaṣāyāḥ kaṭukā rūkṣā viṣṭambhinō guravaḥ kaphavātalāḥ pittaharāśca ||306||
View original
स्थूलसूरणमाणकप्रभृतयः कन्दा ईषत्कषायाः कटुका रूक्षा विष्टम्भिनो गुरवः कफवातलाः पित्तहराश्च ||३०६||
anyānapi kandānēkaguṇān vargīkr̥tyāha- sthūlētyādi| sthūlakandō grāmyakandaḥ; kēcit ‘sakalakanda’ iti paṭhanti, tatrāpi sa ēvārthaḥ; śūraṇaḥ svanāmaprasiddhaḥ; māṇakaṁ mahāpatraṁ yathāpūrvamadhaḥpatraparityāgi| prabhr̥tiśabdāt kēvadādikandāḥ| tēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- īṣatkaṣāyā ityādi||306||
Adhikarana 226 (307) · Śloka 307
māna(ṇa)kaṁ svādu śītaṁ ca guru cāpi prakīrtitam |
sthūlakandastu nātyuṣṇaḥ sūraṇō gudakīlahā ||307||
View original
मान(ण)कं स्वादु शीतं च गुरु चापि प्रकीर्तितम् |
स्थूलकन्दस्तु नात्युष्णः सूरणो गुदकीलहा ||३०७||
viśēṣaṇaguṇamāha- mānakamityādi||307||
Adhikarana 227 (308-309) · Śloka 309
kumudōtpalapadmānāṁ kandā mārutakōpanāḥ |
kaṣāyāḥ pittaśamanā vipākē madhurā himāḥ ||308||
vārāhakandaḥ ślēṣmaghnaḥ kaṭukō rasapākataḥ |
mēhakuṣṭhakr̥miharō balyō vr̥ṣyō rasāyanaḥ ||309||
View original
कुमुदोत्पलपद्मानां कन्दा मारुतकोपनाः |
कषायाः पित्तशमना विपाके मधुरा हिमाः ||३०८||
वाराहकन्दः श्लेष्मघ्नः कटुको रसपाकतः |
मेहकुष्ठकृमिहरो बल्यो वृष्यो रसायनः ||३०९||
tadanyakandānāha- kumudētyādi| kumudaṁ śvētōtpalam, utpalaṁ nīlōtpalam| tēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- mārutakōpanā ityādi| varāhakanda iti varāhakandō ‘bakāluka’ iti prasiddhaḥ, anyē tu ‘vārāhī’ iti paṭhanti, vārāhī gr̥ṣṭikōcyatē||308-309||
Adhikarana 228 (310) · Śloka 310
tālanārikēlakharjūraprabhr̥tīnāṁ mastakamajjānaḥ ||310||
View original
तालनारिकेलखर्जूरप्रभृतीनां मस्तकमज्जानः ||३१०||
mūlaprasaṅgēnāgraguṇamapi kēṣāñcidāha- tālētyādi| tālādayaḥ prasiddhāḥ| mastakamajjānastālādivr̥kṣāgramajjānaḥ||310||
Adhikarana 229 (311) · Śloka 311
svādupākarasānāhū raktapittaharāṁstathā |
śukralānanilaghnāṁśca kaphavr̥ddhikarānapi ||311||
View original
स्वादुपाकरसानाहू रक्तपित्तहरांस्तथा |
शुक्रलाननिलघ्नांश्च कफवृद्धिकरानपि ||३११||
sāmānyaguṇamāha- svādupākētyādi||311||
Adhikarana 230 (312) · Śloka 312
bālaṁ hyanārtavaṁ jīrṇaṁ vyādhitaṁ krimibhakṣitam |
kandaṁ vivarjayēt sarvaṁ yō vā samyaṅna rōhati ||312||
View original
बालं ह्यनार्तवं जीर्णं व्याधितं क्रिमिभक्षितम् |
कन्दं विवर्जयेत् सर्वं यो वा सम्यङ्न रोहति ||३१२||
hēyamāha- bālamityādi| iti kandavargaḥ||312||
Adhikarana 231 (313) · Śloka 313
atha lavaṇavargaḥ |
atha lavaṇāni- saindhavasāmudraviḍasauvarcalarōmakaudbhidaprabhr̥tīni yathōttaramuṣṇāni vātaharāṇi kaphapittakarāṇi kaṭupākīni yathāpūrvaṁ snigdhāni svādūni sr̥ṣṭamūtrapurīṣāṇi cēti ||313||
View original
अथ लवणवर्गः |
अथ लवणानि- सैन्धवसामुद्रविडसौवर्चलरोमकौद्भिदप्रभृतीनि यथोत्तरमुष्णानि वातहराणि कफपित्तकराणि कटुपाकीनि यथापूर्वं स्निग्धानि स्वादूनि सृष्टमूत्रपुरीषाणि चेति ||३१३||
athētyādi| saindhavaṁ prasiddhaṁ; dakṣiṇasamudrasamīpabhavaṁ sāmudraṁ; viḍaṁ kr̥trimaṁ svanāmnā khyātaṁ, tacca prasāraṇīkalkabhaktalavaṇasaṁyōgādagnidāhēna nirvr̥ttaṁ; sauvarcalaṁ prasiddhaṁ; tadēva nirgandhaṁ kālalavaṇamityucyatē; rōmakaṁ śākambharīdēśōtthaṁ, ‘rumāsaraḥsambhavam’ ityanyē; bhūmimudbhidyōtpannasya kṣārōdakasya sūryaraśmibhirvahninā vā kvathanādyallavaṇamutpadyatē tadaudbhidaṁ; prabhr̥tigrahaṇādūṣaraprasavādīni| tēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- yathōttaramityādi| jējjhaṭaścarakamatānusārēṇa saindhavānantaraṁ sauvarcalaṁ paṭhati; ‘tadasamyak, sāmudrāt sauvarcalasyōṣṇatvāt; uttarōttaramuṣṇānīti vacanāt’ iti gayī||313||
Adhikarana 232 (314-320) · Śloka 320
cakṣuṣyaṁ saindhavaṁ hr̥dyaṁ rucyaṁ laghvagnidīpanam |
snigdhaṁ samadhuraṁ vr̥ṣyaṁ śītaṁ dōṣaghnamuttamam ||314||
sāmudraṁ madhuraṁ pākē nātyuṣṇamavidāhi ca |
bhēdana snigdhamīṣacca śūlaghnaṁ nātipittalam ||315||
sakṣāraṁ dīpanaṁ sūkṣmaṁ śūlahr̥drōganāśanam |
rōcanaṁ tīkṣṇamuṣṇaṁ ca viḍaṁ vātānulōmanam ||316||
laghu sauvarcalaṁ pākē vīryōṣṇaṁ viśadaṁ kaṭu |
gulmaśūlavibandhaghnaṁ hr̥dyaṁ surabhi rōcanam ||317||
rōmakaṁ tīkṣṇamatyuṣṇaṁ vyavāyi kaṭupāki ca |
vātaghnaṁ laghu visyandi sūkṣmaṁ viḍbhēdi mūtralam ||318||
laghu tīkṣṇōṣṇamutklēdi sūkṣmaṁ vātānulōmanam |
satiktaṁ kaṭu sakṣāraṁ vidyāllavaṇamaudbhidam ||319||
kaphavātakrimighnaṁ ca lēkhanaṁ pittakōpanam |
dīpanaṁ pācanaṁ bhēdi lavaṇaṁ guṭikāhvayam ||320||
View original
चक्षुष्यं सैन्धवं हृद्यं रुच्यं लघ्वग्निदीपनम् |
स्निग्धं समधुरं वृष्यं शीतं दोषघ्नमुत्तमम् ||३१४||
सामुद्रं मधुरं पाके नात्युष्णमविदाहि च |
भेदन स्निग्धमीषच्च शूलघ्नं नातिपित्तलम् ||३१५||
सक्षारं दीपनं सूक्ष्मं शूलहृद्रोगनाशनम् |
रोचनं तीक्ष्णमुष्णं च विडं वातानुलोमनम् ||३१६||
लघु सौवर्चलं पाके वीर्योष्णं विशदं कटु |
गुल्मशूलविबन्धघ्नं हृद्यं सुरभि रोचनम् ||३१७||
रोमकं तीक्ष्णमत्युष्णं व्यवायि कटुपाकि च |
वातघ्नं लघु विस्यन्दि सूक्ष्मं विड्भेदि मूत्रलम् ||३१८||
लघु तीक्ष्णोष्णमुत्क्लेदि सूक्ष्मं वातानुलोमनम् |
सतिक्तं कटु सक्षारं विद्याल्लवणमौद्भिदम् ||३१९||
कफवातक्रिमिघ्नं च लेखनं पित्तकोपनम् |
दीपनं पाचनं भेदि लवणं गुटिकाह्वयम् ||३२०||
tēṣāṁ viśēṣamāha- cakṣuṣyamityādi| vr̥ṣyatvaṁ punarasya jātyutkarṣāt, anyēṣāmavr̥ṣyatvamāhuḥ| sūkṣmaṁ sūkṣmasrōtō'vagāhanaśīlam| vātānulōmanaṁ mārgāvr̥tavātasya srōtaḥśuddhikaratvēna pravartanaṁ, dhātukṣayakr̥tasya tu sūkṣmatvasāmānyānnātipraśamanamityarthaḥ| vyavāyīti apakvamēva dēhamakhilaṁ vyāpnōti paścāddēhasthamēva pākamupaiti| laghvityādi| utklēdi ārdrībhāvakāri, anyē ‘prakōpayati ślēṣmapittādīn’ ityāhuḥ| prabhr̥tiśabdōpagr̥hītaṁ kēcidguḍikālavaṇaṁ paṭhanti- dīpanamityādi| pākābhinirvr̥ttatvādguḍikābhūtamēva guḍikālavaṇaṁ bhavati, tacca ‘vr̥kṣalavaṇam’ iti khyātam||314-320||
Adhikarana 233 (321) · Śloka 321
ūṣasūtaṁ vālukailaṁ śailamūlākarōdbhavam |
lavaṇaṁ kaṭukaṁ chēdi vihitaṁ kaṭu cōcyatē ||321||
View original
ऊषसूतं वालुकैलं शैलमूलाकरोद्भवम् |
लवणं कटुकं छेदि विहितं कटु चोच्यते ||३२१||
aparamapi prabhr̥tigrahaṇōpagr̥hītamāha- ūṣasūtamityādi| ūṣasūtamūṣaraprajātam| vālukailamiti vālukāḥ sikatāḥ, tābhiryuktā ilā pr̥thvī vālukailā, tatra sambhavaṁ vālukailam| mūlākarōdbhavamiti mūlabhūta ākarō mūlākaraḥ, praśasyataraturaṅgamōtpattibhūmiḥ, tatrōdbhavaṁ mūlākarōdbhavam| kaṭu cōcyata iti kaṭulavaṇamiti prasiddhamityarthaḥ||321||
Adhikarana 234 (322-325) · Śloka 325
yavakṣārasvarjikākṣārōṣakṣārapākimaṭaṅkaṇakṣāraprabhr̥tayaḥ |
gulmārśōgrahaṇīdōṣaśarkarāśmarināśanāḥ |
kṣārāstu pācanāḥ sarvē raktapittakarāḥ sarāḥ |
jñēyau vahnisamau kṣārau svarjikāyāvaśūkajau |
śukraślēṣmavibandhārśōgulmaplīhavināśanau ||323||
uṣṇō'nilaghnaḥ praklēdī cōṣakṣārō balāpahaḥ |
mēdōghnaḥ pākimaḥ kṣārastēṣāṁ bastiviśōdhanaḥ ||324||
virūkṣaṇō'nilakaraḥ ślēṣmaghnaḥ pittadūṣaṇaḥ |
agnidīptikarastīkṣṇaṣṭaṅkaṇaḥ kṣāra ucyatē ||325||
View original
यवक्षारस्वर्जिकाक्षारोषक्षारपाकिमटङ्कणक्षारप्रभृतयः |
गुल्मार्शोग्रहणीदोषशर्कराश्मरिनाशनाः |
क्षारास्तु पाचनाः सर्वे रक्तपित्तकराः सराः |
ज्ञेयौ वह्निसमौ क्षारौ स्वर्जिकायावशूकजौ |
शुक्रश्लेष्मविबन्धार्शोगुल्मप्लीहविनाशनौ ||३२३||
उष्णोऽनिलघ्नः प्रक्लेदी चोषक्षारो बलापहः |
मेदोघ्नः पाकिमः क्षारस्तेषां बस्तिविशोधनः ||३२४||
विरूक्षणोऽनिलकरः श्लेष्मघ्नः पित्तदूषणः |
अग्निदीप्तिकरस्तीक्ष्णष्टङ्कणः क्षार उच्यते ||३२५||
lavaṇasārūpyādāha- yavakṣārētyādi| yavakṣārō yavaśūkōdbhavaḥ ‘śītalikā’ ‘yavakṣāra’ iti ca lōkē; svarjikṣāraḥ ‘sājī’ iti lōkē; pākēna nirvr̥ttaḥ pākimaḥ kṣārapākavidhānōktaḥ pratisāraṇīyaḥ pānīyaśca, ‘pākimaṁ tūṣarapāṁśukābhinirvr̥ttam’ ityanyē, aparē pākimādbhinnamūṣarakṣāramāhuḥ; ṭaṅkaṇakṣāraḥ saubhāgyāparaparyāyaḥ ‘suhāgā’ iti lōkē; prabhr̥tigrahaṇādēvañjātīyānāṁ kṣārāṇāmavarōdhaḥ| tēṣāṁ sāmānyaguṇamāha- gulmētyādi| viśēṣaguṇamāha- jñēyāvityādi||322-325||
Adhikarana 235 (326-330) · Śloka 330
suvarṇaṁ svādu hr̥dyaṁ ca br̥ṁhaṇīyaṁ rasāyanam |
dōṣatrayāpahaṁ śītaṁ cakṣuṣyaṁ viṣasūdanam ||326||
rūpyamamlaṁ saraṁ śītaṁ sasnēhaṁ pittavātanut |
tāmraṁ kaṣāyaṁ madhuraṁ lēkhanaṁ śītalaṁ saram ||327||
satiktaṁ lēkhanaṁ kāṁsyaṁ cakṣuṣyaṁ kaphavātajit |
vātakr̥cchītalaṁ lōhaṁ tr̥ṣṇāpittakaphāpaham ||328||
kaṭu krimighnaṁ lavaṇaṁ trapu sīsaṁ ca lēkhanam |
muktāvidrumavajrēndravaidūryasphaṭikādayaḥ ||329||
cakṣuṣyā maṇayaḥ śītā lēkhanā viṣasūdanāḥ |
pavitrā dhāraṇīyāśca pāpmālakṣmīmalāpahāḥ ||330||
iti lavaṇādivargaḥ |
View original
सुवर्णं स्वादु हृद्यं च बृंहणीयं रसायनम् |
दोषत्रयापहं शीतं चक्षुष्यं विषसूदनम् ||३२६||
रूप्यमम्लं सरं शीतं सस्नेहं पित्तवातनुत् |
ताम्रं कषायं मधुरं लेखनं शीतलं सरम् ||३२७||
सतिक्तं लेखनं कांस्यं चक्षुष्यं कफवातजित् |
वातकृच्छीतलं लोहं तृष्णापित्तकफापहम् ||३२८||
कटु क्रिमिघ्नं लवणं त्रपु सीसं च लेखनम् |
मुक्ताविद्रुमवज्रेन्द्रवैदूर्यस्फटिकादयः ||३२९||
चक्षुष्या मणयः शीता लेखना विषसूदनाः |
पवित्रा धारणीयाश्च पाप्मालक्ष्मीमलापहाः ||३३०||
इति लवणादिवर्गः |
atra kēcit suvarṇādīnāmapi guṇamāhuḥ- suvarṇamityādi||326-330||
Adhikarana 236 (331) · Śloka 331
dhānyēṣu māṁsēṣu phalēṣu caiva śākēṣu cānuktamihāpramēyāt |
āsvādatō bhūtaguṇaiśca matvā tadādiśēddravyamanalpabuddhiḥ ||331||
View original
धान्येषु मांसेषु फलेषु चैव शाकेषु चानुक्तमिहाप्रमेयात् |
आस्वादतो भूतगुणैश्च मत्वा तदादिशेद्द्रव्यमनल्पबुद्धिः ||३३१||
dravyānantyādanuktadravyajñānōpāyamāha- dhānyēṣvityādi| cakārāt kandalavaṇadravakr̥tānnādīnāṁ samuccayaḥ| ihēti śāstrē| apramēyāt ānantyādityarthaḥ| ‘apramōhāt’ iti ‘apramādāt’ iti ca kvacit pāṭhaḥ; tatrāpramōhō jñānamēva| tēṣvanuktadravyēṣu paramaupayaugikamuktaṁ, na sarvaṁ vistarabhayādityarthaḥ| tatrāpramādaḥ sāvadhānatvamēvāsmākam| āsvādatō rasāt| bhūtaguṇairiti dravyārambhakabhūtaguṇairvīryapākādibhiśca| anyē tu paṭhanti(?) tēṣāṁ jaḍatvēna pramādapāṭha ēvāyam||331||
Adhikarana 237 (332-339) · Śloka 339
ṣaṣṭikā yavagōdhūmā lōhitā yē ca śālayaḥ |
mudgāḍhakīmasūrāśca dhānyēṣu pravarāḥ smr̥tāḥ ||332||
lāvatittirisāraṅgakuraṅgaiṇakapiñjalāḥ |
mayūravarmikūrmāśca śrēṣṭhā māṁsagaṇēṣviha ||333||
dāḍimāmalakaṁ drākṣā kharjūraṁ saparūṣakam |
rājādanaṁ mātuluṅgaṁ phalavargē praśasyatē ||334||
satīnō vāstukaścuccūcillīmūlakapōtikāḥ |
maṇḍūkaparṇī jīvantī śākavargē praśasyatē ||335||
gavyaṁ kṣīraṁ ghr̥taṁ śrēṣṭhaṁ, saindhavaṁ lavaṇēṣu ca |
dhātrīdāḍimamamlēṣu, pippalī nāgaraṁ kaṭau ||336||
tiktē paṭōlavārtākaṁ, madhurē ghr̥tamucyatē |
kṣaudraṁ, pūgaphalaṁ śrēṣṭhaṁ kaṣāyē saparūṣakam ||337||
śarkarēkṣuvikārēṣu, pānē madhvāsavau tathā |
parisaṁvatsaraṁ dhānyaṁ, māṁsaṁ vayasi madhyamē ||338||
aparyuṣitamannaṁ tu saṁskr̥taṁ mātrayā śubham |
phalaṁ paryāgataṁ, śākamaśuṣkaṁ taruṇaṁ navam ||339||
View original
षष्टिका यवगोधूमा लोहिता ये च शालयः |
मुद्गाढकीमसूराश्च धान्येषु प्रवराः स्मृताः ||३३२||
लावतित्तिरिसारङ्गकुरङ्गैणकपिञ्जलाः |
मयूरवर्मिकूर्माश्च श्रेष्ठा मांसगणेष्विह ||३३३||
दाडिमामलकं द्राक्षा खर्जूरं सपरूषकम् |
राजादनं मातुलुङ्गं फलवर्गे प्रशस्यते ||३३४||
सतीनो वास्तुकश्चुच्चूचिल्लीमूलकपोतिकाः |
मण्डूकपर्णी जीवन्ती शाकवर्गे प्रशस्यते ||३३५||
गव्यं क्षीरं घृतं श्रेष्ठं, सैन्धवं लवणेषु च |
धात्रीदाडिममम्लेषु, पिप्पली नागरं कटौ ||३३६||
तिक्ते पटोलवार्ताकं, मधुरे घृतमुच्यते |
क्षौद्रं, पूगफलं श्रेष्ठं कषाये सपरूषकम् ||३३७||
शर्करेक्षुविकारेषु, पाने मध्वासवौ तथा |
परिसंवत्सरं धान्यं, मांसं वयसि मध्यमे ||३३८||
अपर्युषितमन्नं तु संस्कृतं मात्रया शुभम् |
फलं पर्यागतं, शाकमशुष्कं तरुणं नवम् ||३३९||
uktēṣu pradhānatamamāha- ṣaṣṭikā ityādi| raktaśāliṣaṣṭikau śūkadhānyēṣu, yavagōdhūmau kudhānyēṣu, mudgāḍhakīmasūrāḥ śamīdhānyēṣu| lāvētyādi- lāvatittirikapiñjalamayūrā viṣkirēṣu pakṣiṣu; sāraṅgakuraṅgaiṇā jāṅgalamr̥gēṣu, sāraṅgō'tra gaurahariṇaḥ, kuraṅgaścaturaṅgō, bhēdulāpatiḥ , ēṇaḥ kr̥ṣṇahariṇaḥ; varmīrmatsyēṣu, varmī rōhitaka ityēkē, “rōhitō matsyānāṁ” (ca. sū. a. 25) iti carakavacanāt, anyē sarpākāramatsyamāhuḥ, śrībrahmadēvastu ‘varmī mahāśakalō rōhitabhēdō'tra, na punaḥ sarpākāramatsyaḥ’ ityāha; kūrmaḥ kacchapaḥ, sa ca pādiṣu| dāḍimētyādi dāḍimāmalakamātuluṅgāni phalēṣvamlēṣu; drākṣākharjūrarājādanāni madhuraphalēṣu, kharjūraṁ piṇḍakharjūraṁ, rājādanaṁ kṣīrikā; parūṣakaṁ kaṣāyēṣu, paruṣakaṁ ‘phālasā’ iti lōkē, ‘parūṣakamātuluṅgē madhurāmlēṣu’ iti kēcit| satīna iti satīnādayaḥ śākavargē, satīnō vartulakaḥ, vāstukaṣṭaṅkavāstukaḥ, cūcūḥ ‘cūcca’ iti lōkē, cillī kṣētravāstukaḥ, mūlakapōtikā bālamūlakaṁ, maṇḍūkaparṇī brāhmī, jīvantī ‘ḍōḍī’ iti lōkē, ‘jīvantī jīvā, taṇḍūlīyakasadr̥śī’ ityanyē| ‘śākamāṁsaphalairyuktā’ ityādau viśēṣānuktāvapyēṣāmēva prādhānyādgrahaṇam| gōrasēṣu gavyaṁ kṣīraghr̥taṁ śrēṣṭhaṁ; saindhavamiti lavaṇēṣu saindhavam| dhātrītyādi ‘īṣadamlairanamlairvā’ ityādāvamlīkaraṇē'nuktayōrapi dhātrīdāḍimayōrēva prayōgaḥ, ēvaṁ kaṭukādiṣvapi jñēyaṁ; dhātrīdāḍimētyādirasadvārēṇēti na punaruktam| pippalītyādi| ghr̥taṁ kṣaudraṁ ca madhurē, kaṣāyē pūgaphalaṁ parūṣakaṁ ca| śarkarēkṣuvikārēṣu anuktaviśēṣēṣu śarkarā| pānē ityādi madhuśabdēna mārdvīkam, āsavaśabdēna drākṣāsavaḥ| parisaṁvatsaramiti parisaṁvatsarōṣitaṁ varṣōṣitaṁ dhānyamityarthaḥ| māṁsamityādi madhyamē vayasyēṇādērmāṁsaṁ pradhānamityarthaḥ| aparyuṣitamiti aparyuṣitamannaṁ taddinasiddham| mātrayēti mātrayā prayuktamityarthaḥ| śubhaṁ pathyam| paryāgataṁ pakvamityarthaḥ| śākamityādi aśuṣkamārdraṁ, taruṇaṁ pratyagraṁ, navaṁ tatkālatrōṭitam| saliladadhyāditailamākṣikamūtrāṇāṁ svavarga ēva prādhānyamiti na punariha kathanaṁ kr̥tam||332-339||
Adhikarana 238 (340) · Śloka 341
atha kr̥tānnavargaḥ |
ataḥ paraṁ pravakṣyāmi kr̥tānnaguṇavistaram |
lājamaṇḍō viśuddhānāṁ pathyaḥ pācanadīpanaḥ ||340||
vātānulōmanō hr̥dyaḥ pippalīnāgarāyutaḥ |341|
View original
अथ कृतान्नवर्गः |
अतः परं प्रवक्ष्यामि कृतान्नगुणविस्तरम् |
लाजमण्डो विशुद्धानां पथ्यः पाचनदीपनः ||३४०||
वातानुलोमनो हृद्यः पिप्पलीनागरायुतः |३४१|
saṁskr̥tānāṁ guṇamāha- ata ityādi| kr̥tānnaṁ saṁskr̥tānnaṁ sādhitānnamityarthaḥ| lājētyādi| kēcidatra ‘aviśuddhānāṁ’ iti īṣadarthamakāramutpādya mandavirēcanādaviśuddhānāmityarthaṁ vadanti; carakābhiprāyēṇa tu ‘viśuddhānāṁ’ ityēva pāṭhaḥ, na tu ‘aviśuddhānāṁ’ iti| pathyō hita ityarthaḥ| pācana āmādīnāṁ, dīpanō jaṭharāgnēḥ| hr̥dayāya hitō hr̥dyaḥ| āyuta īṣadyuktaḥ||340||-
Adhikarana 239 (341) · Śloka 342
svēdāgnijananī laghvī dīpanī bastiśōdhanī ||341||
kṣuttr̥ṭśramaglāniharī pēyā vātānulōmanī |342|
View original
स्वेदाग्निजननी लघ्वी दीपनी बस्तिशोधनी ||३४१||
क्षुत्तृट्श्रमग्लानिहरी पेया वातानुलोमनी |३४२|
pēyāmāha- svēdāgnijananītyādi|- uṣṇatvāt svēdajananī| kṣuttr̥ṭśramaglāniharītyatra ‘kṣudhaṁ tr̥ṣaṁ dravatvāt, śramaglānī tr̥ptijanakatvāt, harati’ ityēkē vyācakṣatē; vr̥ddhavaidyāstu ‘kṣuttr̥ṭśramēbhya utpannāṁ glāniṁ harati’ iti vyākhyānayanti| pēyā yavāgūḥ; sā viraladravā, taduparitanō bhāgō maṇḍaḥ; ētaddvayamapi pēyam||341||-
Adhikarana 240 (342) · Śloka 343
vilēpī tarpaṇī hr̥dyā grāhiṇī balavardhanī ||342||
pathyā syādurasā laghvī dīpanī kṣuttr̥ṣāpahā |343|
View original
विलेपी तर्पणी हृद्या ग्राहिणी बलवर्धनी ||३४२||
पथ्या स्यादुरसा लघ्वी दीपनी क्षुत्तृषापहा |३४३|
yavāgūguṇakarmābhidhāya vilēpīguṇakarmāha- vilēpītyādi| vilēpī ghanasikthā, sā ca lēhyā; tatra maṇḍapēyāvilēpīnāṁ taṇḍulajalapramāṇādikaṁ sūpakārā ēva jānanti, vistarabhayāt paribhāṣāyā apyanavasthānācca na pramāṇaṁ likhitam||342||-
Adhikarana 241 (343) · Śloka 344
hr̥dyā santarpaṇī vr̥ṣyā br̥ṁhaṇī balavardhanī ||343||
śākamāṁsaphalairyuktā vilēpyamlā ca durjarā |344|
View original
हृद्या सन्तर्पणी वृष्या बृंहणी बलवर्धनी ||३४३||
शाकमांसफलैर्युक्ता विलेप्यम्ला च दुर्जरा |३४४|
tasyā ēva vilēpyā anyasaṁyōgē guṇakarmāha- hr̥dyētyādi| hr̥dyā hr̥dayāya hitā| santarpaṇī tr̥ptijananī| vr̥ṣyā śukralā| br̥ṁhaṇī śarīravr̥ddhikarī| amlā amlādibhiḥ kr̥tasaṁskārā| jējjhaṭastu hr̥dyā santarpaṇītyādiślōkārdhaṁ vimucya “śākamāṁsaphalairyuktā yavāgvō'mlāśca durjarāḥ”- ityēvaṁ paṭhati||343||-
Adhikarana 242 (344) · Śloka 345
sikthairvirahitō maṇḍaḥ pēyā sikthasamanvitā ||344||
vilēpī bahusikthā syādyavāgūrviraladravā |345|
View original
सिक्थैर्विरहितो मण्डः पेया सिक्थसमन्विता ||३४४||
विलेपी बहुसिक्था स्याद्यवागूर्विरलद्रवा |३४५|
kaḥ punarmaṇḍādīnāṁ bhēda ityāha- sikthairityādi| pēyā sikthasamanvitēti atra pēyā yavāgūrucyatē, sā ca sikthasamanvitā bhavati| vilēpī bahusikthā syāditi bahusikthā ghanasikthā pr̥thagdravarahitā, ata ēva lēhyā| prāguktā yā pēyā yavāgvaparaparyāyā tasyā vilēpīsakāśādbhēdajñāpanāyāha- yavāgūrviraladravēti| yavāgūḥ pēyētyarthaḥ| ētēnāsikthō maṇḍaḥ, pēyā yavāgvaparaparyāyā sikthasamanvitā viraladravā, vilēpī ghanasikthā lēhyā pr̥thagdravarahitēti bhēdatrayaṁ sikthairvirahita ityādinā ślōkēnōktam| kēcit “annaṁ pañcaguṇē tōyē, yavāgūṁ ṣaḍguṇē pacēt| caturdaśaguṇē maṇḍaṁ, vilēpīṁ tu caturguṇē”- iti paribhāṣādarśanāt pēyāyavāgvōrbhēdamāhuḥ||344||-
Adhikarana 243 (345) · Śloka 345
viṣṭambhī pāyasō balyō mēdaḥkaphakarō guruḥ ||345||
View original
विष्टम्भी पायसो बल्यो मेदःकफकरो गुरुः ||३४५||
vilēpīsādharmyāt pāyasasyāpi guṇamāha- viṣṭambhītyādi| pāyasō dugdhataṇḍulasiddhaḥ| viṣṭambhī prabhāvāt, savātatōdaśūlā malāpravr̥ttirviṣṭambhaḥ||345||
Adhikarana 244 (346) · Śloka 346
kaphapittakarī balyā kr̥śarā'nilanāśanī |346|
View original
कफपित्तकरी बल्या कृशराऽनिलनाशनी |३४६|
kr̥śarāguṇamāha- kaphētyādi| kr̥śarā tilataṇḍulamāṣakr̥tā yavāgūḥ|346|
Adhikarana 245 (346) · Śloka 347
dhautastu vimalaḥ śuddhō manōjñaḥ surabhiḥ samaḥ ||346||
svinnaḥ suprasrutastūṣṇō viśadastvōdanō laghuḥ |347|
View original
धौतस्तु विमलः शुद्धो मनोज्ञः सुरभिः समः ||३४६||
स्विन्नः सुप्रस्रुतस्तूष्णो विशदस्त्वोदनो लघुः |३४७|
bhaktaguṇamāha- dhautastvityādi| śuddhaḥ svayamēva dhavalaḥ, vigatamalastu kaṇḍanāddhautatvēna cāpagatāvaśiṣṭamalaḥ| manōjñō manōramaḥ| surabhiḥ sugandhiḥ| samaḥ svinnaḥ sarvō'pi svinna ityarthaḥ| suprasrutaḥ suṣṭhugālitaḥ| uṣṇaḥ prasiddhaḥ| viśadaḥ susiddhaḥ, sa ca saktatvādidōṣarahitaḥ| ēvambhūta ōdanō laghuḥ||346||-
Adhikarana 246 (347) · Śloka 347
adhautō'prasrutō'svinnaḥ śītaścāpyōdanō guruḥ ||347||
View original
अधौतोऽप्रस्रुतोऽस्विन्नः शीतश्चाप्योदनो गुरुः ||३४७||
pūrvōktaviparītaguṇamāha- adhauta ityādi| ēvambhūta ōdanō guruḥ||347||
Adhikarana 247 (348) · Śloka 348
laghuḥ sugandhiḥ kaphahā vijñēyō bhr̥ṣṭataṇḍulaḥ |348|
View original
लघुः सुगन्धिः कफहा विज्ञेयो भृष्टतण्डुलः |३४८|
bhr̥ṣṭataṇḍulaudanaguṇamāha- laghvityādi| bhr̥ṣṭataṇḍulō bhr̥ṣṭataṇḍulasādhita ōdana ityarthaḥ|348|
Adhikarana 248 (348) · Śloka 349
snēhairmāṁsaiḥ phalaiḥ kandairvidalāmlaiśca saṁyutāḥ ||348||
guravō br̥ṁhaṇā balyā yē ca kṣīrōpasādhitāḥ |349|
View original
स्नेहैर्मांसैः फलैः कन्दैर्विदलाम्लैश्च संयुताः ||३४८||
गुरवो बृंहणा बल्या ये च क्षीरोपसाधिताः |३४९|
ōdanaviśēṣēṇa viśiṣṭadravyasaṁyōgānāṁ guṇamāha- snēhairityādi| snēhairghr̥tādibhiḥ| māṁsaphalakandāḥ prasiddhāḥ| vidalaṁ śamīdhānyāvayavaḥ, cakārācchākādīnāmapyavarōdhaḥ| kṣīrōpasādhitā udakādisaṁyuktāḥ pāyasādanyē||348||-
Adhikarana 249 (349) · Śloka 349
susvinnō nistuṣō bhr̥ṣṭa īṣat sūpō laghurhitaḥ ||349||
View original
सुस्विन्नो निस्तुषो भृष्ट ईषत् सूपो लघुर्हितः ||३४९||
prahitamāha- susvinna ityādi| īṣat sūpa iti īṣadbhr̥ṣṭa iti sambandhaḥ| tatra, abharjitāpēkṣayā bharjitamudgādisūpasya lāghavaṁ; māṣasūpasya tu bharjitādinā lāghavamityēkē, bharjitasyāpi na lāghavamityanyē; anyē tu ‘īṣatsūpa’ iti na paṭhanti, kintu pāṭhāntaraṁ paṭhanti, taccādr̥ṣṭatvānna likhitam||349||
Adhikarana 250 (350) · Śloka 350
svinnaṁ niṣpīḍitaṁ śākaṁ hitaṁ syāt snēhasaṁskr̥tam |
asvinnaṁ snēharahitamapīḍitamatō'nyathā ||350||
View original
स्विन्नं निष्पीडितं शाकं हितं स्यात् स्नेहसंस्कृतम् |
अस्विन्नं स्नेहरहितमपीडितमतोऽन्यथा ||३५०||
prahitamabhidhāyāparāṇyapi vyañjanānyāha- svinnamityādi| ataḥ pūrvōktāt, anyathēti ahitamityarthaḥ||350||
Adhikarana 251 (351) · Śloka 352
māṁsaṁ svabhāvatō vr̥ṣyaṁ snēhanaṁ balavardhanam |
snēhagōrasadhānyāmlaphalāmlakaṭukaiḥ saha ||351||
siddhaṁ māṁsaṁ hitaṁ balyaṁ rōcanaṁ br̥ṁhaṇaṁ guru |352|
View original
मांसं स्वभावतो वृष्यं स्नेहनं बलवर्धनम् |
स्नेहगोरसधान्याम्लफलाम्लकटुकैः सह ||३५१||
सिद्धं मांसं हितं बल्यं रोचनं बृंहणं गुरु |३५२|
māṁsasya vyañjanōttamasya saṁyōgasaṁskārajaṁ guṇakarma nirdiśannāha- māṁsamityādi| snēhō ghr̥tādiḥ, gōrasō dadhyādiḥ, dhānyāmlaṁ kāñjikaṁ, phalāmlaṁ dāḍimādi, kaṭukaṁ maricādi, prakr̥tyanurūpaṁ saṁskārānurūpaṁ ca balyatvādi jñēyam, ayaṁ talitamāṁsānāṁ guṇa uktaḥ||351||-
Adhikarana 252 (352) · Śloka 353
tadēva gōrasādānaṁ surabhidravyasaṁskr̥tam ||352||
vidyātpittakaphōdrēkī balamāṁsāgnivardhanam |353|
View original
तदेव गोरसादानं सुरभिद्रव्यसंस्कृतम् ||३५२||
विद्यात्पित्तकफोद्रेकी बलमांसाग्निवर्धनम् |३५३|
tasyaiva māṁsasya pradigdhatvēna siddhasya guṇamāha- tadēvētyādi| tadēvēti māṁsam| ādānaṁ ghanadravāvāpaḥ| surabhidravyasaṁskr̥taṁ hiṅgumaricājājiprabhr̥tisaṁskr̥tam, ayaṁ pralēhamāṁsānāṁ guṇa uktaḥ||352||-
Adhikarana 253 (353) · Śloka 354
pariśuṣkaṁ sthiraṁ snigdhaṁ harṣaṇaṁ prīṇanaṁ guru ||353||
rōcanaṁ balamēdhāgnimāṁsaujaḥśukravardhanam |354|
View original
परिशुष्कं स्थिरं स्निग्धं हर्षणं प्रीणनं गुरु ||३५३||
रोचनं बलमेधाग्निमांसौजःशुक्रवर्धनम् |३५४|
māṁsasya pariśuṣkatvēna siddhasya guṇamāha- pariśuṣkamityādi| pariśuṣkapradigdhayōrayaṁ viśēṣaḥ- “bhr̥ṣṭaṁ bahughr̥tē siktaṁ muhuruṣṇāmbunā mr̥du| jīrakādyairghanaṁ māṁsaṁ pariśuṣkaṁ taducyatē|| tadēva gōrasādānaṁ pradigdhamiti viśrutam”- iti| sthiraṁ kaṭhinam| harṣaṇaṁ harṣōtpādakam| balamutsāhaḥ, ōjō hr̥di sthitaṁ dhātudhāma| ayaṁ śūlyaguṇa uktaḥ||353||-
Adhikarana 254 (354) · Śloka 354
tadēvōlluptapiṣṭatvādulluptamiti pācakāḥ ||354||
View original
तदेवोल्लुप्तपिष्टत्वादुल्लुप्तमिति पाचकाः ||३५४||
pariśuṣkasya śūlyasya prasaṅgēna śūlyaviśēṣāṇāmapi guṇamāha- tadēvētyādi| tadēva pariśuṣkamēva; ūrdhvaṁ nirantaraṁ chēdanātiśayēnāṇuśaśchinnatvāt piṣṭamivōlluptapiṣṭam; ulluptamiti pācakā iti ‘vadanti’ iti śēṣaḥ; pācakāḥ sūpakārāḥ||354||
Adhikarana 255 (355) · Śloka 355
pariśuṣkaguṇairyuktaṁ vahnau pakvamatō laghu |355|
View original
परिशुष्कगुणैर्युक्तं वह्नौ पक्वमतो लघु |३५५|
tasyaivāṅgārapakvasya pariśuṣkasya guṇamāha- pariśuṣkētyādi| vahnāviti aṅgāratāpitatvāt, ataḥ pūrvōktapariśuṣkāllaghu bhavati|355|-
Adhikarana 256 (356) · Śloka 356
tadēva śūlikāprōtamaṅgāraparipācitam ||355||
jñēyaṁ gurutaraṁ kiñcit pradigdhaṁ gurupākataḥ |356|
View original
तदेव शूलिकाप्रोतमङ्गारपरिपाचितम् ||३५५||
ज्ञेयं गुरुतरं किञ्चित् प्रदिग्धं गुरुपाकतः |३५६|
ulluptapiṣṭapradigdhaguṇamāha- tadēvētyādi| śūlikāprōtamiti lōhādiśalākārōpitam| pradigdhamiti snēhadhānyāmlatakrādinā pradigdham| pariśuṣkādgurupākāt kiñcidgurutaraṁ, snēhādipradigdhatvādēva||356||
Adhikarana 257 (356-358) · Śloka 358
ulluptaṁ bharjitaṁ piṣṭaṁ prataptaṁ kandupācitam ||356||
pariśuṣkaṁ pradigdhaṁ ca śūlyaṁ yaccānyadīdr̥śam |
māṁsaṁ yattailasiddhaṁ tadvīryōṣṇaṁ pittakr̥dguru ||357||
laghvagnidīpanaṁ hr̥dyaṁ rucyaṁ dr̥ṣṭiprasādanam |
anuṣṇavīryaṁ pittaghnaṁ manōjñaṁ ghr̥tasādhitam ||358||
View original
उल्लुप्तं भर्जितं पिष्टं प्रतप्तं कन्दुपाचितम् ||३५६||
परिशुष्कं प्रदिग्धं च शूल्यं यच्चान्यदीदृशम् |
मांसं यत्तैलसिद्धं तद्वीर्योष्णं पित्तकृद्गुरु ||३५७||
लघ्वग्निदीपनं हृद्यं रुच्यं दृष्टिप्रसादनम् |
अनुष्णवीर्यं पित्तघ्नं मनोज्ञं घृतसाधितम् ||३५८||
uktānuktaśūlyānyāha- ulluptamityādi| ulluptaṁ pūrvavat| bharjitādīni vyākhyānayanti- “bharjitaṁ syādghr̥tādau tu piṣṭvā yat sādhitaṁ punaḥ| apūpādikr̥taṁ piṣṭaṁ dadhidāḍimasaurabhaiḥ|| siddhaṁ sājyaistathā'jājīsāmudramaricairapi| aṅgārādiṣu yat pakvaṁ prataptaṁ tadudāhr̥tam|| piśitaṁ saurabhairliptaṁ kandupakvaṁ madhuprabham| rājikākalkaliptaṁ ca kandupācitamucyatē”- iti| pariśuṣkapradigdhē pūrvavat| “hiṅgūdakē parikṣiptaṁ śūlē niṣpīḍitaṁ tataḥ| siktvā siktvā'mbudhārābhirvidhūmē'gnau pratāpayēt|| phalāmlēnāpi yat pakvaṁ śūlyaṁ tat saurabhānvitam”- iti| yaccānyadīdr̥śamiti yadēvaṁvidhaṁ māṁsaṁ tailasādhitaṁ bhavati taduṣṇādiguṇakaṁ jñēyam| ghr̥tasādhitamāha- laghvityādi||356-358||
Adhikarana 258 (359-360) · Śloka 361
prīṇanaḥ prāṇajananaḥ śvāsakāsakṣayāpahaḥ |
vātapittaśramaharō hr̥dyō māṁsarasaḥ smr̥taḥ ||359||
smr̥tyōjaḥsvarahīnānāṁ jvarakṣīṇakṣatōrasām |
bhagnaviśliṣṭasandhīnāṁ kr̥śānāmalparētasām ||360||
āpyāyanaḥ saṁhananaḥ śukradō balavardhanaḥ |361|
View original
प्रीणनः प्राणजननः श्वासकासक्षयापहः |
वातपित्तश्रमहरो हृद्यो मांसरसः स्मृतः ||३५९||
स्मृत्योजःस्वरहीनानां ज्वरक्षीणक्षतोरसाम् |
भग्नविश्लिष्टसन्धीनां कृशानामल्परेतसाम् ||३६०||
आप्यायनः संहननः शुक्रदो बलवर्धनः |३६१|
śūlyaṁ māṁsamuktaṁ pradigdhapariśuṣkabhēdābhyāṁ dvibhēdamēva, tadabhidhāya dravamabhidhātumāha- prīṇana ityādi| āpyāyana iti smr̥tisvarahīnajvarakṣīṇakr̥śālparētasāṁ svāsthyakaraḥ, saṁhanana iti kṣatōrasāṁ tathā bhagnaviśliṣṭasandhīnāṁ sandhānakaraḥ, śukrada iti alparētasāṁ, balavardhana ōjōhīnasya| ēṇādiprakr̥tyanuvidhānēna rasasyōtkarṣāpakarṣāvūhyau, anyathā prakr̥tiguṇābhidhānaṁ vyarthaṁ syāt||359-360||-
Adhikarana 259 (361) · Śloka 361
sa dāḍimayutō vr̥ṣyaḥ saṁskr̥tō dōṣanāśanaḥ ||361||
View original
स दाडिमयुतो वृष्यः संस्कृतो दोषनाशनः ||३६१||
tasyaiva rasasya saṁyōgajaṁ guṇamāha- sa dāḍimētyādi| sa iti māṁsarasaḥ| saṁskr̥taḥ kaṭukādinā| dōṣaśamanastridōṣaharaḥ||361||
Adhikarana 260 (362) · Śloka 362
prīṇanaḥ sarvabhūtānāṁ viśēṣānmukhaśōṣiṇām |
kṣuttr̥ṣṇāpaharaḥ śrēṣṭhaḥ saurāvaḥ svāduśītalaḥ ||362||
View original
प्रीणनः सर्वभूतानां विशेषान्मुखशोषिणाम् |
क्षुत्तृष्णापहरः श्रेष्ठः सौरावः स्वादुशीतलः ||३६२||
saurāvaguṇamāha- prīṇana ityādi| saurāvō rasasyōparitanō'cchō bhāgaḥ| śītalaḥ suśītaḥ||362||
Adhikarana 260 (363) · Śloka 363
yanmāṁsamuddhr̥tarasaṁ na tat puṣṭibalāvaham |
viṣṭambhi durjaraṁ rūkṣaṁ virasaṁ mārutāvaham ||363||
View original
यन्मांसमुद्धृतरसं न तत् पुष्टिबलावहम् |
विष्टम्भि दुर्जरं रूक्षं विरसं मारुतावहम् ||३६३||
māṁsarasaprasaṅgēnōddhr̥tarasasya māṁsasya guṇamāha- yadityādi| yataḥ piṣṭakvathitagālitamāṁsādrasō gr̥hītaḥ sa niḥsāratvāduktaguṇaḥ||363||
Adhikarana 262 (364) · Śloka 364
dīptāgnīnāṁ sadā pathyaḥ khāniṣkastu paraṁ guruḥ |364|
View original
दीप्ताग्नीनां सदा पथ्यः खानिष्कस्तु परं गुरुः |३६४|
kēcidatra khāniṣkaguṇaṁ paṭhanti- dīptāgnīnāmityādi| tamanyē pariśuṣkabhēdaṁ manyantē, anyē vēsavārabhēdaṁ khāniṣkamāhuḥ|364|
Adhikarana 263 (364-365) · Śloka 366
māṁsaṁ nirasthi susvinnaṁ punardr̥ṣadi pēṣitam ||364||
pippalīśuṇṭhimaricaguḍasarpiḥsamanvitam |
aikadhyaṁ pācayēt samyagvēsavāra iti smr̥taḥ ||365||
vēsavārō guruḥ snigdhō balyō vātarujāpahaḥ |366|
View original
मांसं निरस्थि सुस्विन्नं पुनर्दृषदि पेषितम् ||३६४||
पिप्पलीशुण्ठिमरिचगुडसर्पिःसमन्वितम् |
ऐकध्यं पाचयेत् सम्यग्वेसवार इति स्मृतः ||३६५||
वेसवारो गुरुः स्निग्धो बल्यो वातरुजापहः |३६६|
vēsavāraguṇamāha- māṁsamityādi| atra guḍaṁ vihāya ‘hiṅgusarpiḥsamanvitam’ iti kēcit paṭhanti, tanna sarvairācāryairniṣiddhatvāt| vēsavāramapyanyē pariśuṣkaṁ manyantē||364-365||-
Adhikarana 264 (366) · Śloka 367
kaphaghnō dīpanō hr̥dyaḥ śuddhānāṁ vraṇināmapi ||366||
jñēyaḥ pathyatamaścaiva mudgayūṣaḥ kr̥tākr̥taḥ |367|
View original
कफघ्नो दीपनो हृद्यः शुद्धानां व्रणिनामपि ||३६६||
ज्ञेयः पथ्यतमश्चैव मुद्गयूषः कृताकृतः |३६७|
rasasya prasaṅgēna mudgayūṣasya guṇamāha- kaphaghna ityādi| kr̥tayūṣasya vyavahārārthaṁ svayamēva lakṣaṇaṁ vakṣyati, kaphaghnasthānē kēcid ‘jvaraghna’ iti paṭhanti||366||-
Adhikarana 265 (367) · Śloka 368
sa tu dāḍimamr̥dvīkāyuktaḥ syādrāgaṣāḍavaḥ ||367||
ruciṣyō laghupākaśca dōṣāṇāṁ cāvirōdhakr̥t |368|
View original
स तु दाडिममृद्वीकायुक्तः स्याद्रागषाडवः ||३६७||
रुचिष्यो लघुपाकश्च दोषाणां चाविरोधकृत् |३६८|
mudgayūṣasya saṁyōgāntarēṇa nāmāntaraṁ darśayannāha- sa tvityādi| sa iti mudgayūṣaḥ| dōṣāṇāṁ cāvirōdhakr̥diti vātādīnāmīṣadvirōdhakr̥dvātādīnāmīṣacchamana ityarthaḥ||367||-
Adhikarana 266 (368) · Śloka 369
masūramudgagōdhūmakulatthalavaṇaiḥ kr̥taḥ ||368||
kaphapittāvirōdhī syādvātavyādhau ca śasyatē |369|
View original
मसूरमुद्गगोधूमकुलत्थलवणैः कृतः ||३६८||
कफपित्ताविरोधी स्याद्वातव्याधौ च शस्यते |३६९|
masūrādipañcakayūṣamāha- masurētyādi| vātavyādhau ca śasyata iti kathaṁ mudgamasūrayōryūṣō vātē śastaḥ, kathaṁ kulatthalavaṇayōryōgē pittāvirōdhīti? ucyatē- masūrāditrayāṇāṁ śaityāt kulatthalavaṇayōrauṣṇyē'pi pittāvirōdhitvaṁ; kulatthalavaṇayōgādēva ca vātē śastaḥ; saṁyōgaśaktērvā'cintyatvāt||368||-
Adhikarana 267 (369) · Śloka 370
mr̥dvīkādāḍimairyuktaḥ sa cāpyuktō'nilārditē ||369||
rōcanō dīpanō hr̥dyō laghupākyupadiśyatē |370|
View original
मृद्वीकादाडिमैर्युक्तः स चाप्युक्तोऽनिलार्दिते ||३६९||
रोचनो दीपनो हृद्यो लघुपाक्युपदिश्यते |३७०|
tasya pañcakayūṣasya saṁyōgāntarēṇa guṇāntaramāha- mr̥dvīkētyādi| masūrādiyūṣō mr̥dvīkādāḍimābhyāṁ saṁyuktō'tīva vātaharaḥ||369||-
Adhikarana 268 (370) · Śloka 371
paṭōlanimbayūṣau tu kaphamēdōviśōṣiṇau ||370||
pittaghnau dīpanau hr̥dyau kr̥mikuṣṭhajvarāpahau |371|
View original
पटोलनिम्बयूषौ तु कफमेदोविशोषिणौ ||३७०||
पित्तघ्नौ दीपनौ हृद्यौ कृमिकुष्ठज्वरापहौ |३७१|
anyayūṣānāha- paṭōlētyādi| paṭōlādiṣu ca yūṣasya sūpayōnitvānmudgādikaṁ triguṇamicchanti| imau dvāvapi yūṣau bhinnau jñēyau, na tu dvayōrapyēkaḥ||370||-
Adhikarana 269 (371-372) · Śloka 373
śvāsakāsapratiśyāyaprasēkārōcakajvarān ||371||
hanti mūlakayūṣastu kaphamēdōgalagrahān |
kulatthayūṣō'nilahā śvāsapīnasanāśanaḥ ||372||
tūṇīpratūṇīkāsāśmagulmamēdaḥkaphāvahaḥ |373|
View original
श्वासकासप्रतिश्यायप्रसेकारोचकज्वरान् ||३७१||
हन्ति मूलकयूषस्तु कफमेदोगलग्रहान् |
कुलत्थयूषोऽनिलहा श्वासपीनसनाशनः ||३७२||
तूणीप्रतूणीकासाश्मगुल्ममेदःकफावहः |३७३|
kāsētyādi| mūlakayūṣō bālaśuṣkamūlakayūṣaḥ, jējjhaṭasta ‘yadyapi bālamūlakaṁ tridōṣaghnaṁ tathāpi tasya na yūṣakaraṇē śrutirasti” ityāha| ayamapi mudgādisahitō jñēyaḥ||371-372||-
Adhikarana 270 (373) · Śloka 374
dāḍimāmalakairyūṣō hr̥dyaḥ saṁśamanō laghuḥ ||373||
prāṇāgnijananō mūrcchāmēdōghnō vātapittajit |374|
View original
दाडिमामलकैर्यूषो हृद्यः संशमनो लघुः ||३७३||
प्राणाग्निजननो मूर्च्छामेदोघ्नो वातपित्तजित् |३७४|
dāḍimētyādi| ayamēka ēva samudgaśca| na virēkaṁ karōti nāpi vamanaṁ kintu tatsthamēva dōṣaṁ śamayatīti saṁśamanaḥ| prāṇō bhāraharaṇādiśaktiḥ||373||-
Adhikarana 271 (374) · Śloka 374
mudgāmalakayūṣastu grāhī pittakaphē hitaḥ ||374||
View original
मुद्गामलकयूषस्तु ग्राही पित्तकफे हितः ||३७४||
mudgētyādi| grāhī atisārādīnāṁ saṅgrāhī| ayamapyēkaḥ||374||
Adhikarana 272 (375) · Śloka 375
yavakōlakulatthānāṁ yūṣaḥ kaṇṭhyō'nilāpahaḥ |375|
View original
यवकोलकुलत्थानां यूषः कण्ठ्योऽनिलापहः |३७५|
yavakōlētyādi| ayamapyēkaḥ|375|-
Adhikarana 273 (375) · Śloka 375
sarvadhānyakr̥tastadvadbr̥ṁhaṇaḥ prāṇavardhanaḥ ||375||
View original
सर्वधान्यकृतस्तद्वद्बृंहणः प्राणवर्धनः ||३७५||
sarvadhānyētyādi| sarvadhānyakr̥ta ayūṣayōnitvācchūkadhānyakudhānyē vihāya mudgādiśamīdhānyānāmapathyavarjyaṁ yūṣaḥ| ayaṁ tantrāntarē navamuṣṭināmnā'bhihitaḥ||375||
Adhikarana 274 (376) · Śloka 376
khaḍakāmbalikau hr̥dyau tathā vātakaphē hitau |376|
View original
खडकाम्बलिकौ हृद्यौ तथा वातकफे हितौ |३७६|
khaḍētyādi| khaḍakāmbalikau yūṣaviśēṣau| tatra khaḍō dvividhaḥ- satakraśamīdhānyaḥ, satakraśākaśca| tathāhi- “satakrāṇi śamīdhānyāni snigdhāni saṅgrāhakāṇi khaḍāni” iti, satakraśākastu “kapitthatakracāṅgērīmaricājājīcitrakaiḥ| supakvaḥ khaḍayūṣō'yamatha kāmbalikō'paraḥ|| dadhyamlalavaṇasnēhatilamāṣasamanvitaḥ”- iti| takrāmlasiddhaḥ kāmbalikaḥ, amlānāṁ bahutvāt| jējjhaṭamatē tu dadhidāḍimamāṣaśākasnēhayuktaṁ vyañjanaṁ khaḍa ityucyatē nalamatē tu “tilaṁ suluñcitaṁ kr̥tvā piṣṭaṁ kṣīrē tryahōṣitam| paṭē pūtaṁ pacēddhīmānārdrakāvāpitē ghr̥tē| maricājājisāmudrairyuktastilakhaḍō bhavēt”- iti| kāmbalikalakṣaṇaṁ tatraivōktaṁ “dadhimastvamlasiddhastu yūṣaḥ kāmbalikaḥ smr̥taḥ| punaḥ sauvarcalājājībījapūrakasaurabhaiḥ|| saṁyōjya mathitaḥ svaccha ēṣa kāmbalikō bhavēt”- iti|376|-
Adhikarana 275 (376-377) · Śloka 377
balyaḥ kaphānilau hanti dāḍimāmlō'gnidīpanaḥ ||376||
dadhyamlaḥ kaphakr̥dbalyaḥ snigdhō vātaharō guruḥ |
takrāmlaḥ pittakr̥t prōktō viṣaraktapradūṣaṇaḥ ||377||
View original
बल्यः कफानिलौ हन्ति दाडिमाम्लोऽग्निदीपनः ||३७६||
दध्यम्लः कफकृद्बल्यः स्निग्धो वातहरो गुरुः |
तक्राम्लः पित्तकृत् प्रोक्तो विषरक्तप्रदूषणः ||३७७||
yēna yēnāmlēna siddhō yūṣō yaṁ yaṁ guṇaṁ karōti taṁ taṁ guṇaṁ darśayannāha- balya ityādi| dāḍimēna kriyatē yō'mlō yūṣaḥ sa dāḍimāmlaḥ| dadhyamla iti dadhnā kriyatē yō'mlō yūṣaḥ sa dadhyamlaḥ| takrāmlō'pyēvam| pradūṣaṇaḥ prakōpaṇaḥ| ‘dāḍimadhānyāmladadhitakrairamlatvaṁ kāmbalikasyaiva’ ityēkē||376-377||
Adhikarana 276 (378) · Śloka 378
khaḍāḥ khaḍayavāgvaśca ṣā(khā)ḍavāḥ pānakāni ca |
ēvamādīni cānyāni kriyantē vaidyavākyataḥ ||378||
View original
खडाः खडयवाग्वश्च षा(खा)डवाः पानकानि च |
एवमादीनि चान्यानि क्रियन्ते वैद्यवाक्यतः ||३७८||
khaḍā ityādi| khaḍāḥ pūrvōktāḥ| khaḍayavāgva iti khaḍairuktalakṣaṇaiḥ siddhā yavāgvaḥ khaḍayavāgvaḥ| ṣā(khā)ḍavalakṣaṇamucyatē- “spaṣṭāmlamadhurō'spaṣṭakaṣāyalavaṇōṣaṇaḥ| atiktaḥ khāḍavaḥ kōlakapitthādyupabr̥ṁhitaḥ”- iti; khāḍavā iti bahuvacanaṁ khāḍavabhūyastvaprāptayē, tacca vistarabhayānna likhitam| pānakāni amlikādrākṣādikr̥tāni, ēvamādigrahaṇāt saṭṭakaprabhr̥tīni||378||
Adhikarana 277 (379) · Śloka 379
asnēhalavaṇaṁ sarvamakr̥taṁ kaṭukairvinā |
vijñēyaṁ lavaṇasnēhakaṭukaiḥ saṁyutaṁ kr̥tam ||379||
View original
अस्नेहलवणं सर्वमकृतं कटुकैर्विना |
विज्ञेयं लवणस्नेहकटुकैः संयुतं कृतम् ||३७९||
vyavahārārthaṁ kr̥tākr̥tayūṣayōḥ paribhāṣāṁ darśayannāha- asnēhalavaṇamityādi| kaṭukaiḥ śuṇṭhyādibhiḥ||379||
Adhikarana 278 (380) · Śloka 380
atha gōrasadhānyāmlaphalāmlairamlitaṁ ca yat |
yathōttaraṁ laghu hitaṁ saṁskr̥tāsaṁskr̥taṁ rasam ||380||
View original
अथ गोरसधान्याम्लफलाम्लैरम्लितं च यत् |
यथोत्तरं लघु हितं संस्कृतासंस्कृतं रसम् ||३८०||
tayōryūṣayōramlāntarasaṁyōgēna saṁskr̥tāsaṁskr̥tayōrapi gurulāghavaṁ darśayannāha- athētyādi| napuṁsakanirdēśādrasamiti sāmānyēnābhīṣṭaṁ, tēna yūṣarasayōrubhayōrapi gurulāghavamuktaṁ bhavati; saṁskr̥tādasaṁskr̥taṁ laghviti sambadhyatē, rasō'tra māṁsarasaḥ||380||
Adhikarana 279 (381) · Śloka 381
dadhimastvamlasiddhastu yūṣaḥ kāmbalikaḥ smr̥taḥ |381|
View original
दधिमस्त्वम्लसिद्धस्तु यूषः काम्बलिकः स्मृतः |३८१|
yūṣakāmbalikayūṣalakṣaṇamucyatē- dadhītyādi|381|-
Adhikarana 280 (381) · Śloka 382
tilapiṇyākavikr̥tiḥ śuṣkaśākaṁ virūḍhakam ||381||
siṇḍākī ca gurūṇi syuḥ kaphapittakarāṇi ca |382|
View original
तिलपिण्याकविकृतिः शुष्कशाकं विरूढकम् ||३८१||
सिण्डाकी च गुरूणि स्युः कफपित्तकराणि च |३८२|
śuṣkaśākaviśēṣāṇāṁ kr̥tānnānāṁ guṇaṁ nirdiśannāha- tilētyādi| tilavikr̥tirmōdakādiḥ, piṇyākavikr̥tiḥ phuṭṭāḍhakādiḥ| tilapiṇyākasya śuṣkaśākasya virūḍhakasya ca vyañjanāni dēśapuruṣaviśēṣatō jñēyāni| virūḍhamaṅkuritaṁ vigatarōhaṁ vā, anyē śākamēvātyantarūḍhaṁ virūḍhamāhuḥ| siṇḍākī anāsutā śuṣkārdrā suhmēṣu, ‘annādiṣvāsutasiṇḍākī śuktaguṇā nōktaguṇā’ ityēkē, ‘anāsutasiṇḍākī śākavargē uktaguṇētyāsutasiṇḍākyā ēvāyaṁ guṇaḥ’ ityēkē, mūlakādiśākamēva kiñcit svinnaṁ kṣuṇṇaṁ sugandhikaṭukadravyānvitaṁ vaṭakīkr̥taṁ suhmēṣu ‘siṇḍākī’ ityucyatē, anyē tu ‘śākasikthamaṇḍāsutiḥ siṇḍākī’ ityāhuḥ||381||-
Adhikarana 281 (382) · Śloka 382
tadvacca vaṭakānyāhurvidāhīni gurūṇi ca ||382||
View original
तद्वच्च वटकान्याहुर्विदाहीनि गुरूणि च ||३८२||
tadvadityādi vaṭakānīti siṇḍākīvaṭakāni||382||
Adhikarana 282 (383) · Śloka 383
laghavō br̥ṁhaṇā vr̥ṣyā hr̥dyā rōcanadīpanāḥ |
tr̥ṣṇāmūrcchābhramacchardiśramaghnā rāgaṣāḍavāḥ ||383||
View original
लघवो बृंहणा वृष्या हृद्या रोचनदीपनाः |
तृष्णामूर्च्छाभ्रमच्छर्दिश्रमघ्ना रागषाडवाः ||३८३||
rāgaṣāḍavaguṇamāha- laghava ityādi| tatra rāgaḥ- “sitārucakasindhūtthaiḥ savr̥kṣāmlaparūṣakaiḥ| jambūphalarasairyuktō rāgō rājikayā kr̥taḥ”- iti| ṣāḍavāḥ punarmadhurāmlalavaṇasaṁyōgajā nānāvidhāḥ||383||
Adhikarana 282 (384) · Śloka 384
rasālā br̥ṁhaṇī balyā snigdhā vr̥ṣyā ca rōcanī |384|
View original
रसाला बृंहणी बल्या स्निग्धा वृष्या च रोचनी |३८४|
rasālāguṇamāha- rasālētyādi| rasālā śikhariṇī|384|-
Adhikarana 283 (384) · Śloka 384
snēhanaṁ guḍasaṁyuktaṁ hr̥dyaṁ dadhyanilāpaham ||384||
View original
स्नेहनं गुडसंयुक्तं हृद्यं दध्यनिलापहम् ||३८४||
saguḍadadhiguṇamāha- snēhanamityādi||384||
Adhikarana 284 (385-387) · Śloka 388
saktavaḥ sarpiṣā'bhyaktāḥ śītavāripariplutāḥ |
nātidravā nātisāndrā mantha ityupadiśyatē ||385||
manthaḥ sadyōbalakaraḥ pipāsāśramanāśanaḥ |
sāmlasnēhaguḍō mūtrakr̥cchrōdāvartanāśanaḥ ||386||
śarkarēkṣurasadrākṣāyuktaḥ pittavikāranut |
drākṣāmadhūdakayutaḥ kapharōganibarhaṇaḥ ||387||
vargatrayēṇōpahitō maladōṣānulōmanaḥ |388|
View original
सक्तवः सर्पिषाऽभ्यक्ताः शीतवारिपरिप्लुताः |
नातिद्रवा नातिसान्द्रा मन्थ इत्युपदिश्यते ||३८५||
मन्थः सद्योबलकरः पिपासाश्रमनाशनः |
साम्लस्नेहगुडो मूत्रकृच्छ्रोदावर्तनाशनः ||३८६||
शर्करेक्षुरसद्राक्षायुक्तः पित्तविकारनुत् |
द्राक्षामधूदकयुतः कफरोगनिबर्हणः ||३८७||
वर्गत्रयेणोपहितो मलदोषानुलोमनः |३८८|
saktumanthamāha- saktava ityādi| manthaḥ sadyōbalakara iti sadyōbalakarō'yaṁ nōttarakālē(laṁ) balakarō, rūkṣatvāt; aviśēṣōktāvapi yavādiśaktavō grāhyāḥ| manthasyaiva dravyāntarasaṁyuktasya guṇāntaramāha- sāmlasnēhētyādi| udāvartanāśanatvēnāsya vātaharatvamuktam||385-387||-
Adhikarana 285 (388-391) · Śloka 391
gauḍamamlamanamlaṁ vā pānakaṁ guru mūtralam ||388||
tadēva khaṇḍamr̥dvīkāśarkarāsahitaṁ punaḥ |
sāmlaṁ satīkṣṇaṁ sahimaṁ pānakaṁ syānniratyayam ||389||
mārdvīkaṁ tu śramaharaṁ mūrcchādāhatr̥ṣāpaham |
parūṣakāṇāṁ kōlānāṁ hr̥dyaṁ viṣṭambhi pānakam ||390||
dravyasaṁyōgasaṁskāraṁ jñātvā mātrāṁ ca sarvataḥ |
pānakānāṁ yathāyōgaṁ gurulāghavamādiśēt ||391||
iti kr̥tānnavargaḥ |
View original
गौडमम्लमनम्लं वा पानकं गुरु मूत्रलम् ||३८८||
तदेव खण्डमृद्वीकाशर्करासहितं पुनः |
साम्लं सतीक्ष्णं सहिमं पानकं स्यान्निरत्ययम् ||३८९||
मार्द्वीकं तु श्रमहरं मूर्च्छादाहतृषापहम् |
परूषकाणां कोलानां हृद्यं विष्टम्भि पानकम् ||३९०||
द्रव्यसंयोगसंस्कारं ज्ञात्वा मात्रां च सर्वतः |
पानकानां यथायोगं गुरुलाघवमादिशेत् ||३९१||
इति कृतान्नवर्गः |
pānakaguṇamāha- gauḍamityādi| guḍaśabdōpalakṣaṇatvāt sarvēkṣuvikārapānakaguṇa uktaḥ| anamlam īṣadamlam| pānakasya nānādravyaparibhāṣāmāha- tadēvētyādi| tadēva gauḍamēva, sāmlaṁ satintiḍīkādidravyaṁ, satīkṣṇamiti maricāditīkṣṇadravyasahitaṁ, sahimaṁ sakarpūraṁ, pānakaṁ syādbhavēt, niratyayaṁ śrēṣṭham; ēvaṁ khaṇḍamr̥dvīkāśarkarāpānakēṣvamlādidravya saṁskārō jñēyaḥ; mr̥dvīkāgrahaṇaṁ pānakayōniphalōpalakṣaṇam| drākṣāpānakaguṇamāha- mārdvīkamityādi| parūṣakakōlapānakayōrguṇamāha- parūṣakāṇāmityādi| parūṣakaṁ ‘phālasā’ iti lōkē, kōlaṁ badaraḥ| anuktapānakaguṇamāha- dravyētyādi| sarvataḥ sarvasmin pānakē| uktānuktapānakaguṇō'yamityēkē| iti kr̥tānnavargaḥ||388-391||
Adhikarana 286 (392) · Śloka 392
atha bhakṣyavargaḥ |
vakṣyāmyataḥ paraṁ bhakṣyān rasavīryavipākataḥ |392|
View original
अथ भक्ष्यवर्गः |
वक्ष्याम्यतः परं भक्ष्यान् रसवीर्यविपाकतः |३९२|
bhakṣyānnirdēṣṭumāha- vakṣyāmītyādi| bhakṣyā laḍḍukādayaḥ| rasavīryavipākata iti rasādibhiḥ kr̥tvētyarthaḥ|392|-
Adhikarana 287 (392) · Śloka 393
bhakṣyāḥ kṣīrakr̥tā balyā vr̥ṣyā hr̥dyāḥ sugandhinaḥ ||392||
adāhinaḥ puṣṭikarā dīpanāḥ pittanāśanāḥ |393|
View original
भक्ष्याः क्षीरकृता बल्या वृष्या हृद्याः सुगन्धिनः ||३९२||
अदाहिनः पुष्टिकरा दीपनाः पित्तनाशनाः |३९३|
bhakṣyāṇāṁ yōniviśēṣēṇa guṇaviśēṣaṁ nirdiśannāha- bhakṣyā ityādi| gōdhūmapiṣṭavikr̥tiṁ kṣīrēṇālōḍya yē kriyantē tē kṣīrakr̥tā bhakṣyāḥ| balyā iti utsāhakarāḥ| adāhina iti īṣaddāhinaḥ| dīpanāḥ punaḥ svavargāpēkṣayā vātōpahatāgnēḥ, saṁskāraprabhāvādvā||392||-
Adhikarana 288 (393) · Śloka 394
tēṣāṁ prāṇakarā hr̥dyā ghr̥tapūrāḥ kaphāvahāḥ ||393||
vātapittaharā vr̥ṣyā guravō raktamāṁsalāḥ |394|
View original
तेषां प्राणकरा हृद्या घृतपूराः कफावहाः ||३९३||
वातपित्तहरा वृष्या गुरवो रक्तमांसलाः |३९४|
kṣīrabhakṣyaviśēṣamāha- tēṣāmityādi| “marditāḥ samitāḥ kṣīranālikērasitādibhiḥ| avagāhya ghr̥tē pakvō ghr̥tapūrō'yamuttamaḥ” ‘ghēva(u)ra’ iti lōkē||393||-
Adhikarana 289 (394) · Śloka 395
br̥ṁhaṇā gauḍikā bhakṣyā guravō'nilanāśanāḥ ||394||
adāhinaḥ pittaharāḥ śukralāḥ kaphavardhanāḥ |395|
View original
बृंहणा गौडिका भक्ष्या गुरवोऽनिलनाशनाः ||३९४||
अदाहिनः पित्तहराः शुक्रलाः कफवर्धनाः |३९५|
guḍakr̥tān bhakṣyānāha- br̥ṁhaṇā ityādi| samitāvēṣṭitā guḍapradhānōdarā ‘gauḍikā’ ityucyantē||394||-
Adhikarana 290 (395) · Śloka 396
madhuśīrṣakasaṁyāvāḥ pūpā yē tē viśēṣataḥ ||395||
guravō br̥ṁhaṇāścaiva mōdakāstu sudurjarāḥ |396|
View original
मधुशीर्षकसंयावाः पूपा ये ते विशेषतः ||३९५||
गुरवो बृंहणाश्चैव मोदकास्तु सुदुर्जराः |३९६|
madhvityādi| samitāvēṣṭitāḥ pākaghanībhūtā madhurā ghr̥tōdarā madhumastakāḥ, ta ēva ‘madhuśīrṣakā’ ucyantē; kēcinmadhumastakaśabdēna khajjakamāhuḥ| saṁyāvāḥ punaḥ- “samitāṁ madhu(ghr̥ta)dugdhēna mōdayitvā suśōbhanām| pacēdghr̥tōttarē khaṇḍē kṣipēdbhāṇḍē navē tataḥ|| saṁyāvō'sau yutaścūrṇaiḥ khaṇḍailāmaricārdrakaiḥ”- iti| pūpāḥ ‘pūā’ iti lōkē| mōdakā laḍḍukāḥ||395||-
Adhikarana 291 (396) · Śloka 397
rōcanō dīpanaḥ svaryaḥ pittaghnaḥ pavanāpahaḥ ||396||
gururmr̥ṣṭataramaścaiva saṭṭakaḥ prāṇavardhanaḥ |397|
View original
रोचनो दीपनः स्वर्यः पित्तघ्नः पवनापहः ||३९६||
गुरुर्मृष्टतरमश्चैव सट्टकः प्राणवर्धनः |३९७|
saṭṭakaguṇamāha- dīpana ityādi| mr̥ṣṭataraḥ atiśayēna svāduḥ| saṭṭakabhēdā bahavaḥ; tatraika ēva likhyatē- “lavaṅgavyōṣakhaṇḍaistu dadhi nirmathya gālitam| dāḍimībījasaṁyuktaṁ candracūrṇāvacūrṇitam|| saṭṭakaṁ supramōdākhyaṁ nalādibhirudāhr̥tam”- iti| aparē vistarabhayānna likhitāḥ||396||-
Adhikarana 292 (397) · Śloka 398
hr̥dyaḥ sugandhirmadhuraḥ snigdhaḥ kaphakarō guruḥ ||397||
vātāpahastr̥ptikarō balyō viṣyanda ucyatē |398|
View original
हृद्यः सुगन्धिर्मधुरः स्निग्धः कफकरो गुरुः ||३९७||
वातापहस्तृप्तिकरो बल्यो विष्यन्द उच्यते |३९८|
viṣyandaguṇamāha- hr̥dya ityādi| “āmagōdhūmacūrṇaṁ ca sarpiḥkṣīraguḍānvitam| nātisāndrō nātighanō viṣyandō nāma nāmataḥ”- anyē tu ghr̥tabhraṣṭataṇḍulān viṣyandaśabdēnāhuḥ, tannēcchati gayī||397||-
Adhikarana 293 (398) · Śloka 399
br̥ṁhaṇā vātapittaghnā bhakṣyā balyāstu sāmitāḥ ||398||
hr̥dyāḥ pathyatamāstēṣāṁ laghavaḥ phēnakādayaḥ |399|
View original
बृंहणा वातपित्तघ्ना भक्ष्या बल्यास्तु सामिताः ||३९८||
हृद्याः पथ्यतमास्तेषां लघवः फेनकादयः |३९९|
samitākr̥taṁ sāmānyaṁ guṇaṁ kēṣucit kiñcinnirākurvannāha- br̥ṁhaṇā ityādi| sāmitā iti phēnakādiviśēṣaṇaṁ, samitā gōdhūmacūrṇaṁ, tayā kr̥tāḥ sāmitāḥ; anyē ‘br̥ṁhaṇā ityādayaḥ samitākr̥tabhakṣyāṇāṁ sāmānyaguṇāḥ, hr̥dyā ityādayastu samitākr̥tabhakṣyaviśēṣaphēnakādiguṇāḥ’ ityāhuḥ| tatra phēnakāḥ “vimardya vimalāṁ śuklāṁ samitāṁ nātiśarkarām| saṁvēṣṭanāya garbhārthaṁ kharapākaṁ ghr̥tē pacēt|| phēnakaṁ phēnasaṅkāśaṁ sampūrṇaśaśisannibham”- iti||398||-
Adhikarana 294 (399) · Śloka 400
mudgādivēsavārāṇāṁ pūrṇā viṣṭambhinō matāḥ ||399||
vēsavāraiḥ sapiśitaiḥ sampūrṇā gurubr̥ṁhaṇāḥ |400|
View original
मुद्गादिवेसवाराणां पूर्णा विष्टम्भिनो मताः ||३९९||
वेसवारैः सपिशितैः सम्पूर्णा गुरुबृंहणाः |४००|
ta ēva sāmitādayō mudgādinyastagarbhā bhavanti, tadā tadguṇaṁ nirdiśannāha- mudgādītyādi| svinnapiṣṭamudgādikalkō vēsavāraḥ, pūrṇā bharitāḥ| piśitavēśavārabharitaguṇamāha- vēsavārairityādi| sapiśitairiti piśitavēsavārairityarthaḥ; aparē vēsavāraṁ śuṇṭhyādikr̥tamāhuḥ| sampūrṇā bharitāḥ| imē'pi sāmitāḥ||399||-
Adhikarana 295 (400) · Śloka 400
pālalāḥ ślēṣmajananāḥ, śaṣkulyaḥ kaphapittalāḥ ||400||
View original
पाललाः श्लेष्मजननाः, शष्कुल्यः कफपित्तलाः ||४००||
palalaṁ tilapiṣṭaṁ guḍādyupētaṁ, tēna kr̥tāḥ pālalāḥ; imē'pi sāmitāḥ| śaṣkulya iti śaṣkulyaḥ ‘śāṅkulī’ iti lōkē||400||
Adhikarana 296 (401) · Śloka 401
vīryōṣṇāḥ paiṣṭikā bhakṣyāḥ kaphapittaprakōpaṇāḥ |
vidāhinō nātibalā guravaśca viśēṣataḥ ||401||
View original
वीर्योष्णाः पैष्टिका भक्ष्याः कफपित्तप्रकोपणाः |
विदाहिनो नातिबला गुरवश्च विशेषतः ||४०१||
sāmitān bhakṣyānabhidhāya piṣṭabhakṣyānnirdiśannāha- vīryōṣṇā ityādi| paiṣṭikāḥ taṇḍulapiṣṭakr̥tāḥ||401||
Adhikarana 297 (402) · Śloka 403
vaidalā laghavō bhakṣyāḥ kaṣāyāḥ sr̥ṣṭamārutāḥ |
viṣṭambhinaḥ pittasamāḥ ślēṣmaghnā bhinnavarcasaḥ ||402||
balyā vr̥ṣyāstu guravō vijñēyā māṣasādhitāḥ |403|
View original
वैदला लघवो भक्ष्याः कषायाः सृष्टमारुताः |
विष्टम्भिनः पित्तसमाः श्लेष्मघ्ना भिन्नवर्चसः ||४०२||
बल्या वृष्यास्तु गुरवो विज्ञेया माषसाधिताः |४०३|
vaidalā ityādi| vaidalā mudgādikr̥tāḥ||402||
Adhikarana 298 (403) · Śloka 403
kūrcikāvikr̥tā bhakṣyā guravō nātipittalāḥ ||403||
View original
कूर्चिकाविकृता भक्ष्या गुरवो नातिपित्तलाः ||४०३||
vigrathitaṁ kṣīraṁ ghanatvamāpannaṁ kūrcikā, tayā vividhaprakārāḥ kr̥tāḥ kūrcikāvikr̥tāḥ||403||
Adhikarana 299 (404) · Śloka 404
virūḍhakakr̥tā bhakṣyā guravō'nilapittalāḥ |
vidāhōtklēśajananā rūkṣā dr̥ṣṭipradūṣaṇāḥ ||404||
View original
विरूढककृता भक्ष्या गुरवोऽनिलपित्तलाः |
विदाहोत्क्लेशजनना रूक्षा दृष्टिप्रदूषणाः ||४०४||
virūḍhakakr̥tā ityādi| virūḍhakakr̥tā aṅkuritamudgādikr̥tāḥ||404||
Adhikarana 300 (405-406) · Śloka 406
hr̥dyāḥ sugandhinō bhakṣyā laghavō ghr̥tapācitāḥ |
vātapittaharā balyā varṇadr̥ṣṭiprasādanāḥ ||405||
vidāhinastailakr̥tā guravaḥ kaṭupākinaḥ |
uṣṇā mārutadr̥ṣṭighnāḥ pittalāstvakpradūṣaṇāḥ ||406||
View original
हृद्याः सुगन्धिनो भक्ष्या लघवो घृतपाचिताः |
वातपित्तहरा बल्या वर्णदृष्टिप्रसादनाः ||४०५||
विदाहिनस्तैलकृता गुरवः कटुपाकिनः |
उष्णा मारुतदृष्टिघ्नाः पित्तलास्त्वक्प्रदूषणाः ||४०६||
ghr̥tatailapakvabhakṣyasya guṇaviśēṣamāha- hr̥dyā ityādi||405-406||
Adhikarana 301 (407) · Śloka 407
phalamāṁsēkṣuvikr̥titilamāṣōpasaṁskr̥tāḥ |
bhakṣyā balyāśca guravō br̥ṁhaṇā hr̥dayapriyāḥ ||407||
View original
फलमांसेक्षुविकृतितिलमाषोपसंस्कृताः |
भक्ष्या बल्याश्च गुरवो बृंहणा हृदयप्रियाः ||४०७||
yōniviśēṣēṇa bhakṣyāṇāṁ guṇāguṇaviśēṣaṁ darśayannāha- phalētyādi| phalāni tālādīni||407||
Adhikarana 302 (408) · Śloka 408
kapālāṅgārapakvāstu laghavō vātakōpanāḥ |
supakvāstanavaścaiva bhūyiṣṭhaṁ laghavō matāḥ ||408||
View original
कपालाङ्गारपक्वास्तु लघवो वातकोपनाः |
सुपक्वास्तनवश्चैव भूयिष्ठं लघवो मताः ||४०८||
kapālāṅgārapakvānāṁ snēhasiddhēbhyō laghutvaṁ darśayannāha- kapālāṅgārapakvā ityādi| kapālaṁ karparaḥ, tatra pakvā maṇḍakādayaḥ; aṅgārapakvā aṅgārakarkaṭīprabhr̥tayaḥ||408||
Adhikarana 303 (409) · Śloka 409
sakilāṭādayō bhakṣyā guravaḥ kaphavardhanāḥ |409|
View original
सकिलाटादयो भक्ष्या गुरवः कफवर्धनाः |४०९|
sakilāṭādaya ityādi| kilāṭaḥ kṣīrakūrcikāpiṇḍaḥ, ādiśabdāttakrapiṇḍakādayaḥ|409|-
Adhikarana 304 (409) · Śloka 409
kulmāṣā vātalā rūkṣā guravō bhinnavarcasaḥ ||409||
View original
कुल्माषा वातला रूक्षा गुरवो भिन्नवर्चसः ||४०९||
kulmāṣā ityādi| yavapiṣṭamuṣṇōdakē siktamīṣatsvinnamr̥ditaṁ śr̥ṅgāṭādiprakāraṁ kulmāṣamāhuḥ, ‘yavādayaḥ svinnā’ ityēkē| bhinnavarcasō dravamalāḥ||409||
Adhikarana 305 (410) · Śloka 410
udāvartaharō vāṭyaḥ kāsapīnasamēhanut |410|
View original
उदावर्तहरो वाट्यः कासपीनसमेहनुत् |४१०|
udāvartētyādi| vāṭyō yavagōdhūmādibhirdalitaiḥ kr̥taḥ, anyē tu bhr̥ṣṭayavakr̥tō bhakṣya ityāhuḥ|410|-
Adhikarana 306 (410) · Śloka 410
dhānōlumbāstu laghavaḥ kaphamēdōviśōṣaṇāḥ ||410||
View original
धानोलुम्बास्तु लघवः कफमेदोविशोषणाः ||४१०||
dhānētyādi| dhānā bhr̥ṣṭayavāḥ; ulumbā hōlakāḥ, atra mudgakalāyādiśimbā agnipakvā ‘hōlakā’ ityucyantē||410||
Adhikarana 307 (411-412) · Śloka 412
śaktavō br̥ṁhaṇā vr̥ṣyāstr̥ṣṇāpittakaphāpahāḥ |
pītāḥ sadyōbalakarā bhēdinaḥ pavanāpahāḥ ||411||
gurvī piṇḍī kharā'tyarthaṁ laghvī saiva viparyayāt |
śaktūnāmāśu jīryēta mr̥dutvādavalēhikā ||412||
View original
शक्तवो बृंहणा वृष्यास्तृष्णापित्तकफापहाः |
पीताः सद्योबलकरा भेदिनः पवनापहाः ||४११||
गुर्वी पिण्डी खराऽत्यर्थं लघ्वी सैव विपर्ययात् |
शक्तूनामाशु जीर्येत मृदुत्वादवलेहिका ||४१२||
vāṭyadhānāprasaṅgēna yavaśaktūnāha- śaktava ityādi| śaktavō yavaśaktavaḥ| br̥ṁhaṇā na lēkhanā māṁsakarā ityarthaḥ| ‘tr̥ṣṇāpittakaphāpahāḥ’ ityatra ‘tr̥ṣṇāpittamalāpahāḥ’ iti kvacit, tatra malāpahatvamalpamalakartr̥tvāt| sadyōbalakaratvaṁ raukṣyānnōttarakālam| kharamārdavabhēdēna gurulāghavamāha- gurvītyādi| kharā kaṭhinētyarthaḥ| viparyayāditi mr̥dvītyarthaḥ| piṇḍīmabhidhāyāvalēhikāmāha- śaktūnāmityādi| śaktūnāmavalēhikēti sambandhaḥ||411-412||
Adhikarana 308 (413) · Śloka 413
lājāśchardyatisāraghnā dīpanāḥ kaphanāśanāḥ |
balyāḥ kaṣāyamadhurā laghavastr̥ṇmalāpahāḥ ||413||
View original
लाजाश्छर्द्यतिसारघ्ना दीपनाः कफनाशनाः |
बल्याः कषायमधुरा लघवस्तृण्मलापहाः ||४१३||
adhunā lājaguṇamāha- lājā ityādi| malāpahatvamalpakartr̥tvāt||413||
Adhikarana 309 (414) · Śloka 414
tr̥ṭchardidāhagharmārtinudastatsaktavō matāḥ |
raktapittaharāścaiva dāhajvaravināśanāḥ ||414||
View original
तृट्छर्दिदाहघर्मार्तिनुदस्तत्सक्तवो मताः |
रक्तपित्तहराश्चैव दाहज्वरविनाशनाः ||४१४||
lājaśaktuguṇamāha- tr̥ḍityādi| tatsaktavō lājaśaktavaḥ||414||
Adhikarana 310 (415) · Śloka 415
pr̥thukā guravaḥ snigdhā br̥ṁhaṇāḥ kaphavardhanāḥ |
balyāḥ sakṣīrabhāvāttu vātaghnā bhinnavarcasaḥ ||415||
View original
पृथुका गुरवः स्निग्धा बृंहणाः कफवर्धनाः |
बल्याः सक्षीरभावात्तु वातघ्ना भिन्नवर्चसः ||४१५||
pr̥thukaguṇamāha- pr̥thukā ityādi| ārdraśālidhānyaṁ mr̥dubhr̥ṣṭaṁ musalāghātacippaṭībhūtāvayavaṁ ‘pr̥thukā’ ityucyatē||415||
Adhikarana 311 (416) · Śloka 416
sandhānakr̥tpiṣṭamāmaṁ taṇḍulaṁ kr̥mimēhanut |416|
View original
सन्धानकृत्पिष्टमामं तण्डुलं कृमिमेहनुत् |४१६|
dhānyapiṣṭaguṇamāha- sandhānakr̥dityādi| sandhānaṁ bhagnasya, āmamapakvamityarthaḥ|416|-
Adhikarana 312 (416) · Śloka 417
sudurjaraḥ svādurasō br̥ṁhaṇastaṇḍulō navaḥ ||416||
sandhānakr̥nmēhaharaḥ purāṇastaṇḍulaḥ smr̥taḥ |417|
View original
सुदुर्जरः स्वादुरसो बृंहणस्तण्डुलो नवः ||४१६||
सन्धानकृन्मेहहरः पुराणस्तण्डुलः स्मृतः |४१७|
navānavataṇḍulaguṇamāha - sudurjara ityādi||416||-
Adhikarana 313 (417-418) · Śloka 418
dravyasaṁyōgasaṁskāravikārān samavēkṣya ca ||417||
yathākāraṇamāsādya bhōktr̥̄ṇāṁ chandatō'pi vā |
anēkadravyayōnitvācchāstratastān vinirdiśēt ||418||
iti bhakṣyavargaḥ |
View original
द्रव्यसंयोगसंस्कारविकारान् समवेक्ष्य च ||४१७||
यथाकारणमासाद्य भोक्तॄणां छन्दतोऽपि वा |
अनेकद्रव्ययोनित्वाच्छास्त्रतस्तान् विनिर्दिशेत् ||४१८||
इति भक्ष्यवर्गः |
kimbahunā ānantyādannasaṁyōgasaṁskārāṇāṁ na śakyatē sarvōpasaṅgrahaḥ kartuṁ, tasmāduktānuktasaṅgrahāyāha- dravyētyādi| vikārān bhakṣyaviśēṣān| kāraṇamāsādyēti dōṣādiprakōpaṁ prāpyētyarthaḥ| bhōktr̥̄ṇāṁ chandatō'pi vēti puruṣābhilāṣata ityarthaḥ| iti bhakṣyavargaḥ||417-418||
Adhikarana 314 (419) · Śloka 419
ataḥ sarvānupānānyupadēkṣyāmaḥ |
- amlēna kēcidvihatā manuṣyā mādhuryayōgē praṇayībhavanti |
tathāmlayōgē madhurēṇa tr̥ptāstēṣāṁ yathēṣṭaṁ pravadanti pathyam ||419||
View original
अतः सर्वानुपानान्युपदेक्ष्यामः |
- अम्लेन केचिद्विहता मनुष्या माधुर्ययोगे प्रणयीभवन्ति |
तथाम्लयोगे मधुरेण तृप्तास्तेषां यथेष्टं प्रवदन्ति पथ्यम् ||४१९||
anupānaṁ nirdēṣṭumāha- anupānānītyādi| annādanu paścāt pīyata ityanupānam| anupānaṁ kutra hitāvahamityāha- amlēnētyādi| vihatā udvējitāḥ| mādhuryayōga iti mādhuryōpayōgē ityarthaḥ| praṇayībhavanti sukhībhavantīti, tathā'mlayōga ityatrāpi praṇayībhavantīti sambandhanīyam| tēṣāmubhayēṣāmapi amlatr̥ptānāṁ madhuratr̥ptānāṁ cētyarthaḥ| yathēṣṭaṁ yathābhilaṣitam; amlatr̥ptasya madhuraṁ pathyaṁ, madhuratr̥ptasya cāmlamityarthaḥ; tasmādrasaṣaṭkē'pi parasparaviruddhamanupānaṁ jñēyaṁ, rasadvayasyōpalakṣaṇatvāt; athavā śēṣarasānāṁ tr̥ptyā bhōktumaśakyatvācchēṣarasānāmanuktiḥ||419||
Adhikarana 315 (420-421) · Śloka 422
śītōṣṇatōyāsavamadyayūṣaphalāmladhānyāmlapayōrasānām |
yasyānupānaṁ tu hitaṁ bhavēdyattasmai pradēyaṁ tviha mātrayā tat ||420||
vyādhiṁ ca kālaṁ ca vibhāvya dhīrairdravyāṇi bhōjyāni ca tāni tāni |
sarvānupānēṣu varaṁ vadanti maidhyaṁ yadambhaḥ śucibhājanastham ||421||
lōkasya janmaprabhr̥ti praśastaṁ tōyātmakāḥ sarvarasāśca dr̥ṣṭāḥ |
saṅkṣēpa ēṣō'bhihitō'nupānē... |422|
View original
शीतोष्णतोयासवमद्ययूषफलाम्लधान्याम्लपयोरसानाम् |
यस्यानुपानं तु हितं भवेद्यत्तस्मै प्रदेयं त्विह मात्रया तत् ||४२०||
व्याधिं च कालं च विभाव्य धीरैर्द्रव्याणि भोज्यानि च तानि तानि |
सर्वानुपानेषु वरं वदन्ति मैध्यं यदम्भः शुचिभाजनस्थम् ||४२१||
लोकस्य जन्मप्रभृति प्रशस्तं तोयात्मकाः सर्वरसाश्च दृष्टाः |
सङ्क्षेप एषोऽभिहितोऽनुपाने... |४२२|
anupānadravyāṇi saṅkalayyāha- śītōṣṇētyādi| dravapradhāna āsavaḥ, dravapradhānaṁ dravyapradhānaṁ ca madyamucyatē, yūṣō mudgādīnāṁ, phalāmlāni bījapūrādīni, dhānyāmlaṁ kāñjikaṁ, payō dugdhaṁ, rasō māṁsarasaḥ| yasya puruṣasya, vyādhiṁ vraṇajvarādikaṁ, kālamāvasthikamārtavaṁ ca, vibhāvya viśēṣēṇa jñātvā, dravyāṇi tailādīni, bhōjyāni raktaśālyādīni, ētatsarvamūhāpōhavidā jñātvā anupānaṁ vidhēyamiti| (kimbahunā sarvānupānēṣvapi ) mēdhyam āntarikṣaṁ jalam||420-421||-
Adhikarana 316 (422-431) · Śloka 431
... ṣvataḥ paraṁ vistaratō'bhidhāsyē ||422||
uṣṇōdakānupānaṁ tu snēhānāmatha śasyatē |
r̥tē bhallātakasnēhāt snēhāttauvarakāttathā ||423||
anupānaṁ vadantyēkē tailē yūṣāmlakāñjikam |
śītōdakaṁ mākṣikasya piṣṭānnasya ca sarvaśaḥ ||424||
dadhipāyasamadyārtiviṣajuṣṭē tathaiva ca |
kēcit piṣṭamayasyāhuranupānaṁ sukhōdakam ||425||
payō māṁsarasō vā'pi śālimudgādibhōjinām |
yuddhādhvātapasantāpaviṣamadyarujāsu ca ||426||
māṣādēranupānaṁ tu dhānyāmlaṁ dadhimastu vā |
madyaṁ madyōcitānāṁ tu sarvamāṁsēṣu pūjitam ||427||
amadyapānāmudakaṁ phalāmlaṁ vā praśasyatē |
kṣīraṁ gharmādhvabhāṣyastrīklāntānāmamr̥tōpamam ||428||
surā kr̥śānāṁ sthūlānāmanupānaṁ madhūdakam |
nirāmayānāṁ citraṁ tu bhuktamadhyē prakīrtitam ||429||
snigdhōṣṇaṁ mārutē pathyaṁ, kaphē rūkṣōṣṇamiṣyatē |
anupānaṁ hitaṁ cāpi pittē madhuraśītalam ||430||
hitaṁ śōṇitapittibhyaḥ kṣīramikṣurasastathā |
arkaśēluśirīṣāṇāmāsavāstu viṣārtiṣu ||431||
View original
... ष्वतः परं विस्तरतोऽभिधास्ये ||४२२||
उष्णोदकानुपानं तु स्नेहानामथ शस्यते |
ऋते भल्लातकस्नेहात् स्नेहात्तौवरकात्तथा ||४२३||
अनुपानं वदन्त्येके तैले यूषाम्लकाञ्जिकम् |
शीतोदकं माक्षिकस्य पिष्टान्नस्य च सर्वशः ||४२४||
दधिपायसमद्यार्तिविषजुष्टे तथैव च |
केचित् पिष्टमयस्याहुरनुपानं सुखोदकम् ||४२५||
पयो मांसरसो वाऽपि शालिमुद्गादिभोजिनाम् |
युद्धाध्वातपसन्तापविषमद्यरुजासु च ||४२६||
माषादेरनुपानं तु धान्याम्लं दधिमस्तु वा |
मद्यं मद्योचितानां तु सर्वमांसेषु पूजितम् ||४२७||
अमद्यपानामुदकं फलाम्लं वा प्रशस्यते |
क्षीरं घर्माध्वभाष्यस्त्रीक्लान्तानाममृतोपमम् ||४२८||
सुरा कृशानां स्थूलानामनुपानं मधूदकम् |
निरामयानां चित्रं तु भुक्तमध्ये प्रकीर्तितम् ||४२९||
स्निग्धोष्णं मारुते पथ्यं, कफे रूक्षोष्णमिष्यते |
अनुपानं हितं चापि पित्ते मधुरशीतलम् ||४३०||
हितं शोणितपित्तिभ्यः क्षीरमिक्षुरसस्तथा |
अर्कशेलुशिरीषाणामासवास्तु विषार्तिषु ||४३१||
saṅkṣēpamabhidhāya vistaramāha- ataḥ paramityādi| r̥tē vinētyarthaḥ| bhallātakasyātyantōṣṇatvācchītajalam| tauvarakāditi “patraistu kēśarākāraiḥ kalāyasadr̥śaiḥ phalaiḥ| vr̥kṣāstuvaranāmānaḥ paścimārṇavatīrajāḥ” iti, tadbhavastauvarakaḥ| snēhaprasaṅgēnaikīyamataṁ tailānupānē nirdiśannāha- anupānamityādi| uṣṇakālē yūṣaṁ, śītakālē kāñjikam| mākṣikasyēti mākṣikasya madhunaḥ| piṣṭānnasya taṇḍulapiṣṭasya| dadhi prasiddhaṁ; pāyasaṁ kṣīrasiddhāstaṇḍulāḥ, pāyasasya gurutvēna vidāhasambhavācchītōdakaṁ pēyaṁ; madyārtirmadyavidāhaḥ; viṣajuṣṭē viṣavyāptē | tathaiva cēti śītōdakamēva| kēcidityādi| sukhōdakam īṣaduṣṇamudakam| paya ityādi| yuddhaṁ saṅgrāmaḥ, ātapō gharmaḥ, santāpō'gnyādīnāṁ, viṣamadyarujāsviti viṣarōgēṣu madātyayē cētyarthaḥ| śāliṣu payō'nupānaṁ samānamapyacintyatvāt saṁyōgaśaktīnāṁ; jējjhaṭastu payaḥsthānē mastvicchati, ‘payōgrahaṇasya gōrasōpalakṣaṇatvāttadapi labhyata ēva’ ityanyē| māṣādērityādi dhānyāmlaṁ kāñjikam| madyōcitānāṁ madyayōgyānām| pūjitaṁ praśastam| amadyētyādi| phalāmlaṁ dāḍimādi| kṣīramityādi| gharmādiklāntānām ātapādipīḍitanām| kr̥śānāṁ durbalānāṁ, surā'nuśastēti sambandhaḥ| madhūdakaṁ madhumiśraṁ jalam| nirāmayānāṁ svasthānām| citraṁ nānāprakāram| snigdhōṣṇamiti anupānamiti sambandhaḥ| śōṇitapittibhyō raktapittibhya ityarthaḥ| atrāpi ‘anupānam’ ityanuvartatē| arkaśēlvityādi| viṣārtiṣu viṣapīḍāsu, arkādīnāmāsavā anupānāni| śēluḥ ślēṣmāntakaḥ||422-431||
Adhikarana 317 (432-433) · Śloka 433
ataḥ paraṁ tu vargāṇāmanupānaṁ pr̥thak pr̥thak |
pravakṣyāmyanupūrvēṇa sarvēṣāmēva mē śr̥ṇu ||432||
tatra pūrvaśasyajātānāṁ badarāmlaṁ, vaidalānāṁ dhānyāmlaṁ, jaṅghālānāṁ dhanvajānāṁ ca pippalyāsavaḥ, viṣkirāṇāṁ kōlabadarāsavaḥ, pratudānāṁ kṣīravr̥kṣāsavaḥ, guhāśayānāṁ kharjūranālikērāsavaḥ, prasahānāmaśvagandhāsavaḥ, parṇamr̥gāṇāṁ kr̥ṣṇagandhāsavaḥ, bilēśayānāṁ phalāsavaḥ , ēkaśaphānāṁ triphalāsavaḥ, anēkaśaphānāṁ khadirāsavaḥ, kūlacarāṇāṁ śr̥ṅgāṭakakaśērukāsavaḥ, kōśavāsināṁ pādināṁ ca sa ēva, plavānāmikṣurasāsavaḥ, nādēyānāṁ matsyānāṁ mr̥ṇālāsavaḥ, sāmudrāṇāṁ mātuluṅgāsavaḥ, amlānāṁ phalānāṁ padmōtpalakandāsavaḥ, kaṣāyāṇāṁ dāḍimavētrāsavaḥ, madhurāṇāṁ trikaṭukayuktaḥ khaṇḍāsavaḥ, tālaphalādīnāṁ dhānyāmlaṁ, kaṭukānāṁ dūrvānalavētrāsavaḥ, pippalyādīnāṁ śvadaṁṣṭrāvasukāsavaḥ, kūṣmāṇḍādīnāṁ dārvīkarīrāsavaḥ, cuccuprabhr̥tīnāṁ lōdhrāsavaḥ, jīvantyādīnāṁ triphalāsavaḥ, kusumbhaśākasya sa ēva, maṇḍūkaparṇyādīnāṁ mahāpañcamūlāsavaḥ, tālamastakādīnāmamlaphalāsavaḥ, saindhavādīnāṁ surāsava āranālaṁ ca, tōyaṁ vā sarvatrēti ||433||
View original
अतः परं तु वर्गाणामनुपानं पृथक् पृथक् |
प्रवक्ष्याम्यनुपूर्वेण सर्वेषामेव मे शृणु ||४३२||
तत्र पूर्वशस्यजातानां बदराम्लं, वैदलानां धान्याम्लं, जङ्घालानां धन्वजानां च पिप्पल्यासवः, विष्किराणां कोलबदरासवः, प्रतुदानां क्षीरवृक्षासवः, गुहाशयानां खर्जूरनालिकेरासवः, प्रसहानामश्वगन्धासवः, पर्णमृगाणां कृष्णगन्धासवः, बिलेशयानां फलासवः , एकशफानां त्रिफलासवः, अनेकशफानां खदिरासवः, कूलचराणां शृङ्गाटककशेरुकासवः, कोशवासिनां पादिनां च स एव, प्लवानामिक्षुरसासवः, नादेयानां मत्स्यानां मृणालासवः, सामुद्राणां मातुलुङ्गासवः, अम्लानां फलानां पद्मोत्पलकन्दासवः, कषायाणां दाडिमवेत्रासवः, मधुराणां त्रिकटुकयुक्तः खण्डासवः, तालफलादीनां धान्याम्लं, कटुकानां दूर्वानलवेत्रासवः, पिप्पल्यादीनां श्वदंष्ट्रावसुकासवः, कूष्माण्डादीनां दार्वीकरीरासवः, चुच्चुप्रभृतीनां लोध्रासवः, जीवन्त्यादीनां त्रिफलासवः, कुसुम्भशाकस्य स एव, मण्डूकपर्ण्यादीनां महापञ्चमूलासवः, तालमस्तकादीनामम्लफलासवः, सैन्धवादीनां सुरासव आरनालं च, तोयं वा सर्वत्रेति ||४३३||
ata ityādi| anupūrvēṇa yathākramēṇa| sarvēṣāmēva śālyādivargāṇāmityarthaḥ| mē matsakāśāt | tatrētyādi| pūrvaśasyajātānāṁ prāguktānnasamūhānāṁ, tāni ca śūkadhānyakudhānyaśamīdhānyāni| jaṅghālānām ēṇādīnām| dhanvajānāṁ vartakādīnāṁ pakṣiṇām| viṣkirāṇāṁ tēṣāmēva vartakādīnām, ētēna viṣkirāṇāṁ pippalīkōlabadarāsavau dvāvapyanupānaṁ, kōlabadaraṁ madhyamapramāṇaṁ badaram| kr̥ṣṇagandhaḥ śōbhāñjanakaḥ| ēkaśaphānām aśvādīnām| anēkaśaphānāmiti anēkaśaphāśchāgādayaḥ| ēvamayaṁ māṁsavargō jaṅghālādibhēdēnāṣṭavidhō'nupānēnōktaḥ| anūpavargasya pañcavidhasyānupānaṁ nirdiśannāha- kūlacarāṇāmityādi| sa ēvēti śr̥ṅgāṭakakaśērukāsavō'nupānamityarthaḥ| anūpavargamapi pañcavidhamabhidhāya phalānāmanupānaṁ nirdiśannāha- amlānāmityādi| amlaphalānāṁ dāḍimādīnām| kaṣāyāṇāṁ kṣīravr̥kṣādiphalānām| madhurāṇāṁ drākṣādīnāṁ, vātāmābhiṣukādīnāṁ ca| kaṭukānāṁ phalānāmityarthaḥ| śvadaṁṣṭrā gōkṣurakaḥ; vasukō bukaḥ, kēdāragirau ‘bagahula’ iti prasiddhaḥ| śākānāmanupānaṁ nirdiśannāha- kūṣmāṇḍādīnāmityādi| jīvantī ḍōḍī| sa ēva triphalāsavaḥ| maṇḍūkaparṇī brāhmī| tālamastakādīnāmanupānamāha- tālamastakādīnāmityādi| tālamastakādīnāṁ tālamastakamajjādīnām| sarvatra sarvavargēṣu||432-433||
Adhikarana 318 (434) · Śloka 434
bhavanti cātra- sarvēṣāmanupānānāṁ māhēndraṁ tōyamuttamam |434|
View original
भवन्ति चात्र- सर्वेषामनुपानानां माहेन्द्रं तोयमुत्तमम् |४३४|
sarvēṣvēvānupānēṣu tōyasya prādhānyaṁ darśayannāha- sarvēṣāmityādi| māhēndratōyam āntarikṣamudakam|434|-
Adhikarana 319 (434) · Śloka 434
sātmyaṁ vā yasya yattōyaṁ tattasmai hitamucyatē ||434||
View original
सात्म्यं वा यस्य यत्तोयं तत्तस्मै हितमुच्यते ||४३४||
śēṣamapi bhaumamudakaṁ niyamayannāha- sātmyaṁ vētyādi| yattōyamiti nadīnadasarastaḍāgādyudakamityarthaḥ||434||
Adhikarana 320 (435) · Śloka 435
uṣṇaṁ vātē kaphē tōyaṁ pittē raktē ca śītalam |435|
View original
उष्णं वाते कफे तोयं पित्ते रक्ते च शीतलम् |४३५|
uṣṇaśītabhēdēnānupānamāha- uṣṇamityādi|435|-
Adhikarana 321 (435-437) · Śloka 438
dōṣavadguru vā bhuktamatimātramathāpi vā ||435||
yathōktēnānupānēna sukhamannaṁ prajīryati |
rōcanaṁ br̥ṁhaṇaṁ vr̥ṣyaṁ dōṣasaṅghātabhēdanam ||436||
tarpaṇaṁ mārdavakaraṁ śramaklamaharaṁ sukham |
dīpanaṁ dōṣaśamanaṁ pipāsācchēdanaṁ param ||437||
balyaṁ varṇakaraṁ samyaganupānaṁ sadōcyatē |438|
View original
दोषवद्गुरु वा भुक्तमतिमात्रमथापि वा ||४३५||
यथोक्तेनानुपानेन सुखमन्नं प्रजीर्यति |
रोचनं बृंहणं वृष्यं दोषसङ्घातभेदनम् ||४३६||
तर्पणं मार्दवकरं श्रमक्लमहरं सुखम् |
दीपनं दोषशमनं पिपासाच्छेदनं परम् ||४३७||
बल्यं वर्णकरं सम्यगनुपानं सदोच्यते |४३८|
sarvēṣāmēvānupānānāmuktānāṁ guṇaṁ nirdiśannāha- dōṣavadityādi| dōṣavaditi vātādidōṣakaram| sukhamiti adōṣamityarthaḥ| dōṣasaṅghātabhēdanaṁ dōṣasamūhapr̥thakkaraṇam| tarpaṇaṁ tr̥ptijanakam| mārdavakaraṁ śarīrakōmalatōtpādakam| sukhaṁ svāsthyōtyādakam| dōṣaśamanaṁ vātādiśamanam| pipāsācchēdanaṁ pipāsāvināśakam| paramatiśayēna sadōcyata iti ēvaṁvidhamanupānaṁ sarvadā kathyatē| anyē ‘dōṣavadityādyanupānasya phalaṁ, rōcanamityādayastu sāmānyānupānaguṇāḥ’ ityāhuḥ||435-437||-
Adhikarana 322 (438) · Śloka 439
tadādau karśayētpītaṁ sthāpayēnmadhyasēvitam ||438||
paścātpītaṁ br̥ṁhayati tasmādvīkṣya prayōjayēt |439|
View original
तदादौ कर्शयेत्पीतं स्थापयेन्मध्यसेवितम् ||४३८||
पश्चात्पीतं बृंहयति तस्माद्वीक्ष्य प्रयोजयेत् |४३९|
tadanupānaṁ bhōjanādimadhyāntavibhāgēna guṇaviśēṣaṁ karōtīti darśayannāha- tadādāvityādi| tat anupānam| ādau bhōjanasya| karśayēdatiśayēna śarīrasya kr̥śatvamāpādayēt| sthāpayēt na karśayati nāpi sthūlayatyapi tu madhyaṁ karōtītyarthaḥ| paścāt pītaṁ br̥ṁhayati puṣṭimāpādayati| tasmādvīkṣya prayōjayēditi kārśyamicchannādau, madhyavapuricchan madhya ēva, puṣṭimicchannanta iti| anupānamiti anuśabdaṁ lakṣaṇārthamāhuḥ, āhāraṁ lakṣīkr̥tya pānamiti, āhāramāśritya yat pīyata ityarthaḥ; tēna madhyādyayōrapyanupānaśabdaḥ prayuktō bhavati||438||-
Adhikarana 323 (439) · Śloka 440
sthiratāṁ gatamalkinnamannamadravapāyinām ||439||
bhavatyābādhajananamanupānamataḥ pibēt |440|
View original
स्थिरतां गतमल्किन्नमन्नमद्रवपायिनाम् ||४३९||
भवत्याबाधजननमनुपानमतः पिबेत् |४४०|
anupānavyatirēkē dōṣaṁ darśayannāha- sthiratāmityādi| sthiratām acalatām| aklinnaṁ śuṣkamityarthaḥ| adravapāyinām anupānamapibatām| ābādhajananaṁ pīḍākaram||439||-
Adhikarana 324 (440) · Śloka 441
na pibēcchvāsakāsārtō rōgē cāpyūrdhvajatrugē ||440||
kṣatōraskaḥ prasēkī ca yasya cōpahataḥ svaraḥ |441|
View original
न पिबेच्छ्वासकासार्तो रोगे चाप्यूर्ध्वजत्रुगे ||४४०||
क्षतोरस्कः प्रसेकी च यस्य चोपहतः स्वरः |४४१|
kasyacit puruṣaviśēṣasyānupānaniṣēdhamāha- na pibēdityādi| ārtaḥ pīḍitaḥ| ūrdhvajatrugē iti jatru grīvāmūlaṁ, tasyōrdhvagē| kṣatōraska iti uraḥkṣatarōgavānityarthaḥ| prasēkī lālāsrāvī| upahata iti vātādibhirityarthaḥ||440||
Adhikarana 325 (441-442) · Śloka 442
pītvā'dhvabhāṣyādhyayanagēyasvapnānna śīlayēt ||441||
pradūṣyāmāśayaṁ taddhi tasya kaṇṭhōrasi sthitam |
syandāgnisādacchardyādīnāmayāñjanayēdbahūn ||442||
View original
पीत्वाऽध्वभाष्याध्ययनगेयस्वप्नान्न शीलयेत् ||४४१||
प्रदूष्यामाशयं तद्धि तस्य कण्ठोरसि स्थितम् |
स्यन्दाग्निसादच्छर्द्यादीनामयाञ्जनयेद्बहून् ||४४२||
anupānē pītē sati yadvarjanīyaṁ tadāha- pītvētyādi| adhvā mārgaḥ, bhāṣyaṁ bahubhāṣaṇam, adhyayanaṁ paṭhanaṁ, gēyaṁ gītam| na śīlayēditi na sēvētētyarthaḥ| kasmādētānna śīlayēdityāha- pradūṣyētyādi| pradūṣya vātādīnāṁ prakōpaṁ kr̥tvā| taddhīti tadanupānaṁ, hi yasmādarthē| tasya puruṣasya| syandaṁ ślēṣmasravaṇam||441-442||
Adhikarana 326 (443) · Śloka 443
gurulāghavacintēyaṁ svabhāvaṁ nātivartatē |
tathā saṁskāramātrānnakālāṁścāpyuttarōttaram ||443||
View original
गुरुलाघवचिन्तेयं स्वभावं नातिवर्तते |
तथा संस्कारमात्रान्नकालांश्चाप्युत्तरोत्तरम् ||४४३||
gurulāghavasya dravyarasavīryavipākāśrayasya caraśarīrādibhēdēnōktasya yathāsvātiśayēna vyavasthāṁ kurvannāha- gurvityādi| nātivartatē na tyajati| ‘jaṅghālā jāṅgalacāriṇaḥ kutō laghavaḥ?’ ityuktē'vaśyamēva svabhāvō vācyaḥ, ēvaṁ śarīradhātvavayavādiṣvapi vācyaṁ; tathā saṁskāraṁ nātivartatē, yathā- svabhāvādgurōrapi vrīhērlājā laghavaḥ, laghōrapi śālēḥ saṁskārāt piṣṭamēva guru; tathā mātrāṁ nātivartatē, yathā- “gurūṇāmardhasauhityaṁ laghūnāṁ tr̥ptiriṣyatē”- iti; annaṁ ca nātivartatē, tadyathā- maṇḍapēyāvilēpībhaktāpūpādi yathōttaraṁ guru, yathāpūrvaṁ laghviti; kālaṁ ca nātivartatē, yathā|- “navaṁ dhānyamabhiṣyandi laghu saṁvatsarōṣitam”-iti| uttarōttaramiti svabhāvāt saṁskāraṁ, saṁskārānmātrāṁ, mātrātō'nnaṁ, annāt kālaṁ, gurulāghavacintā nātivartata ityarthaḥ; cakārādihāpi carādayaścānuktā api samuccīyantē||443||
Adhikarana 327 (444) · Śloka 444
mandakarmānalārōgyāḥ sukumārāḥ sukhōcitāḥ |
jantavō yē tu tēṣāṁ hi cintēyaṁ parikīrtyatē ||444||
View original
मन्दकर्मानलारोग्याः सुकुमाराः सुखोचिताः |
जन्तवो ये तु तेषां हि चिन्तेयं परिकीर्त्यते ||४४४||
iyaṁ gurulāghavacintā viśiṣṭapuruṣāśrayēti jñāpanāyāha- mandakarmētyādi| mandakarmāṇaḥ alasāḥ, mandānalā mandāgnayaḥ, mandārōgyāḥ rōgiṇaḥ| sukumārā mr̥dudēhāḥ| sukhōcitāḥ sukhinaḥ| jantavaḥ prāṇinaḥ| cintēyamiti gurulāghavalakṣaṇā| parikīrtyatē kathyata ityarthaḥ||444||
Adhikarana 328 (445) · Śloka 445
balinaḥ kharabhakṣyā yē yē ca dīptāgnayō narāḥ |
karmanityāśca yē tēṣāṁ nāvaśyaṁ parikīrtyatē ||445||
ityanupānavargaḥ |
View original
बलिनः खरभक्ष्या ये ये च दीप्ताग्नयो नराः |
कर्मनित्याश्च ये तेषां नावश्यं परिकीर्त्यते ||४४५||
इत्यनुपानवर्गः |
yān prati nēyaṁ cintā tānapi darśayannāha- balina ityādi| balinaḥ śaktyupacayayuktāḥ, ētēnaivārōgyatvamuktam| kharabhakṣyā amr̥dubhōjanāḥ| karmanityāḥ sadā karmakāriṇaḥ| parikīrtyatē iti ‘gurulāghavacintēyam’ iti śēṣaḥ| ityanupānavargaḥ||445||
Adhikarana 329 (446) · Śloka 446
athāhāravidhiṁ vatsa! vistarēṇākhilaṁ śr̥ṇu |446|
View original
अथाहारविधिं वत्स! विस्तरेणाखिलं शृणु |४४६|
athāhāravidhimāha- athētyādi| akhilaṁ samastam| śr̥ṇu ākarṇaya|446|
Adhikarana 330 (446) · Śloka 446
āptāsthitamasaṅkīrṇaṁ śuci kāryaṁ mahānasam ||446||
View original
आप्तास्थितमसङ्कीर्णं शुचि कार्यं महानसम् ||४४६||
pākasthānaṁ kīdr̥kkāryamityāha- āptānvitamityādi| āptā avyabhicāriṇaḥ, tairāsthitamāśritam| asaṅkīrṇaṁ asaṅkaṭam| mahānasamiti pākasthānaṁ, ‘rasavatī’ iti lōkē||446||
Adhikarana 331 (447) · Śloka 447
tatrāptairguṇasampannaṁ bhakṣyamannaṁ susaṁskr̥tam |
śucau dēśē susaṅguptaṁ samupasthāpayēdbhiṣak ||447||
View original
तत्राप्तैर्गुणसम्पन्नं भक्ष्यमन्नं सुसंस्कृतम् |
शुचौ देशे सुसङ्गुप्तं समुपस्थापयेद्भिषक् ||४४७||
susaṁskr̥tasyānnasya sthāpanamāha- tatrētyādi| āptaiḥ susaṁskr̥tamiti sambandhaḥ| guṇasampannamiti iṣṭarasagandhasparśavarṇōpētam| bhakṣyamannamabhyavaharaṇīyam| susaṅguptam| atiśayēnādr̥śyam samupasthāpayēt nivēśayēt| śucau pradēśa iti sambandhaḥ| bhiṣak vaidyaḥ||447||
Adhikarana 332 (448) · Śloka 448
viṣaghnairagadaiḥ spr̥ṣṭaṁ prōkṣitaṁ vyajanōdakaiḥ |
siddhairmantrairhataviṣaṁ siddhamannaṁ nivēdayēt ||448||
View original
विषघ्नैरगदैः स्पृष्टं प्रोक्षितं व्यजनोदकैः |
सिद्धैर्मन्त्रैर्हतविषं सिद्धमन्नं निवेदयेत् ||४४८||
tasyāhārasyaivaṅguṇasya dūṣaṇakaraviṣanāśanaṁ nirdiśannāha- viṣaghnairityādi| viṣaghnairviṣahāribhiḥ, agadairauṣadhaiḥ, spr̥ṣṭaṁ chuptam| prōkṣitaṁ vyajanōdakairiti atharvamantrairabhimantritam; anyē tu vyajanōdakairityagadasyaiva viśēṣaṇaṁ kathayanti, tēṣāṁ matē agadōdakakṣālitavyajanairvījitamaviṣībhavatyannam| tantramabhidhāya mantramapi nirdiśannāha- siddhairityādi| siddhairavyabhicāribhiḥ, kurukullāphēraṇḍaprabhr̥tibhirhataviṣamannamiti sambandhaḥ| nivēdayēt ‘nr̥patayē’ iti śēṣaḥ||448||
Adhikarana 333 (449-457) · Śloka 457
vakṣyāmyataḥ paraṁ kr̥tsnāmāhārasyōpakalpanām |
ghr̥taṁ kārṣṇāyasē dēyaṁ, pēyā dēyā tu rājatē ||449||
phalāni sarvabhakṣyāṁśca pradadyādvai dalēṣu tu |
pariśuṣkapradigdhāni sauvarṇēṣu prakalpayēt ||450||
pradravāṇi rasāṁścaivaṁ rājatēṣūpahārayēt |
kaṭvarāṇi khaḍāṁścaiva sarvāñchailēṣu dāpayēt ||451||
dadyāttāmramayē pātrē suśītaṁ suśr̥taṁ payaḥ |
pānīyaṁ, pānakaṁ madyaṁ mr̥nmayēṣu pradāpayēt ||452||
kācasphaṭikapātrēṣu śītalēṣu śubhēṣu ca |
dadyādvaidūryacitrēṣu rāgaṣāḍavasaṭṭakān ||453||
purastādvimalē pātrē suvistīrṇē manōramē |
sūdaḥ sūpaudanaṁ dadyāt pradēhāṁśca susaṁskr̥tān ||454||
phalāni sarvabhakṣyāṁśca pariśuṣkāṇi yāni ca |
tāni dakṣiṇapārśvē tu bhuñjānasyōpakalpayēt ||455||
pradravāṇi rasāṁścaiva pānīyaṁ pānakaṁ payaḥ |
khaḍān yūṣāṁśca pēyāṁśca savyē pārśvē pradāpayēt ||456||
sarvān guḍavikārāṁśca rāgaṣāḍavasaṭṭakān |
purastāt sthāpayēt prājñō dvayōrapi ca madhyataḥ ||457||
View original
वक्ष्याम्यतः परं कृत्स्नामाहारस्योपकल्पनाम् |
घृतं कार्ष्णायसे देयं, पेया देया तु राजते ||४४९||
फलानि सर्वभक्ष्यांश्च प्रदद्याद्वै दलेषु तु |
परिशुष्कप्रदिग्धानि सौवर्णेषु प्रकल्पयेत् ||४५०||
प्रद्रवाणि रसांश्चैवं राजतेषूपहारयेत् |
कट्वराणि खडांश्चैव सर्वाञ्छैलेषु दापयेत् ||४५१||
दद्यात्ताम्रमये पात्रे सुशीतं सुशृतं पयः |
पानीयं, पानकं मद्यं मृन्मयेषु प्रदापयेत् ||४५२||
काचस्फटिकपात्रेषु शीतलेषु शुभेषु च |
दद्याद्वैदूर्यचित्रेषु रागषाडवसट्टकान् ||४५३||
पुरस्ताद्विमले पात्रे सुविस्तीर्णे मनोरमे |
सूदः सूपौदनं दद्यात् प्रदेहांश्च सुसंस्कृतान् ||४५४||
फलानि सर्वभक्ष्यांश्च परिशुष्काणि यानि च |
तानि दक्षिणपार्श्वे तु भुञ्जानस्योपकल्पयेत् ||४५५||
प्रद्रवाणि रसांश्चैव पानीयं पानकं पयः |
खडान् यूषांश्च पेयांश्च सव्ये पार्श्वे प्रदापयेत् ||४५६||
सर्वान् गुडविकारांश्च रागषाडवसट्टकान् |
पुरस्तात् स्थापयेत् प्राज्ञो द्वयोरपि च मध्यतः ||४५७||
vakṣyāmītyādi| kr̥tsnāṁ samastām| upakalpanāṁ samīpaḍhaukanām| ādhārāpēkṣaṇīyamēva prathamaṁ kalpanaṁ nirdiśannāha- ghr̥tamityādi| kārṣṇāyasē kr̥ṣṇalōhapātrē, ‘kāntalōhapātrē’ ityanyē| rājatē raupyamayē| bhakṣyā laḍḍukādayaḥ| vaiśabdaḥ pādapūraṇē, dalēṣu patrēṣu; anyē tu ‘vaidalēṣu vētravaṁśāditvaggrathitēṣu parṇamayēṣu’ iti manyantē| pariśuṣkētyādi| “siktvā bahughr̥tē bhr̥ṣṭaṁ muhuruṣṇāmbunā mr̥du| jīrakādyairghanaṁ māṁsaṁ pariśuṣkaṁ taducyatē|| tadēva gōrasādānaṁ pradigdhamiti viśrutam”- | pradravāṇi prakr̥ṣṭadravāṇi maṇḍādīni, rasō māṁsarasaḥ, upahārayēt dadyāt| kaṭvaraṁ takram, anyē tu- “sauvīrāmlamathātyamlaṁ kāñjikaṁ kaṭvaraṁ viduḥ| anyē tu tadadhōbhāgaṁ takraṁ vā'tyamlatāṁ gatam|| sasnēhaṁ dadhijaṁ takramāhuranyē tu kaṭvaram”- iti khaḍō yūṣaviśēṣaḥ; sa ca satakraśamīdhānyaḥ, satakraśākaśca| śailēṣu pāṣāṇamayēṣu| dadyādityādi| payō jalam | mr̥nmayēṣu mr̥ttikāmayēṣu śarāvādiṣu| śubhēṣu bhavyēṣu| vaidūryaṁ ratnaviśēṣaḥ, citrēṣu vicitrēṣu| tatra rāgaḥ “sitārucakasindhūtthaiḥ savr̥kṣāmlaparūṣakaiḥ| jambūphalarasairyuṅktō rāgō rājikayā kr̥taḥ”- iti| ṣāḍavāḥ punarmadhurāmlalavaṇasaṁyōgajā nānāvidhāḥ, viśēṣataḥ sūdēbhyō jñēyāḥ| saṭṭakastu “lavaṅgavyōṣakhaṇḍaistu dadhi nirmathya gālitam| dāḍimōbījasaṁyuktaṁ candracūrṇāvacūrṇitam|| saṭṭakaṁ tu pramōdākhyaṁ nalādibhirudāhr̥tam” - iti| ‘dadyādvaidūryacitrēṣu’ ityasya sthānē ‘vajravaidūryacitrēṣu’ iti kēcit paṭhanti; tatra vajraṁ ṣaṭkōṭikaṁ ratnaṁ hīraka ityarthaḥ| ēṣvādhārēṣu dīyamānānāmēṣāṁ hitakāritvam| ādhāraviśēṣamabhidhāya dēśaviśēṣēṇāhāraviśēṣaṁ darśayannāha- purastādityādi| purastādagrataḥ, puraudanaṁ hi grahaṇasaukaryārtham| pātra sthālyādikē| suvistīrṇē bahulē | manōramē rucijanakē| sūdaḥ sūpakāraḥ| sūpaprahitamōdanaṁ bhaktam| pradēhān pralēhān| pariśuṣkāṇi pūrvavat| dakṣiṇapārśvē dakṣiṇabhāgē, bhuñjānasya bhōjanaṁ kurvataḥ, upakalpayēt samīpaṁ ḍhaukayēt| pradravāṇīti pradravādayaḥ pūrvavat| savyē pārśvē vāmabhāgē| rāgaṣāḍavasaṭṭakāḥ pūrvavat, purastādagrata ityarthaḥ; na kēvalaṁ purastāt, dvayōrapi ca madhyataḥ dvayōḥ pakṣayōrmadhyē ēkasmin pakṣē dadyāt; ētēna sarvatra dātavyamityuktaṁ bhavati||449-457||
Adhikarana 334 (458) · Śloka 459
ēvaṁ vijñāya matimān bhōjanasyōpakalpanām |
bhōktāraṁ vijanē ramyē niḥsampātē śubhē śucau ||458||
sugandhapuṣparacitē samē dēśē ca bhōjayēt |459|
View original
एवं विज्ञाय मतिमान् भोजनस्योपकल्पनाम् |
भोक्तारं विजने रम्ये निःसम्पाते शुभे शुचौ ||४५८||
सुगन्धपुष्परचिते समे देशे च भोजयेत् |४५९|
ēvamityādi| ēvamuktaprakārēṇa bhōjanasyōpakalpanāṁ vijñāya, bhōktāraṁ ca vijñāyēti sambandhaḥ| vijanē ēkāntē, vijanē hi bhuñjānasya duṣṭadr̥ṣṭinipātādidōṣō na bhavati| ramyē manōharē| niḥsampātē ullōcasahitē, niḥsampātē bhuñjānasya pāṁśuprakṣēpādidōṣō na bhavati| śubhē vāstudōṣarahitē| śucau pavitrē, tatra na bhūtādyāvēśaḥ| samē nimnōnnatatvarahitē||458||-
Adhikarana 335 (459) · Śloka 460
viśiṣṭamiṣṭasaṁskāraiḥ pathyairiṣṭai rasādibhiḥ ||459||
manōjñaṁ śuci nātyuṣṇaṁ pratyagramaśanaṁ hitam |460|
View original
विशिष्टमिष्टसंस्कारैः पथ्यैरिष्टै रसादिभिः ||४५९||
मनोज्ञं शुचि नात्युष्णं प्रत्यग्रमशनं हितम् |४६०|
kīdr̥gaśanaṁ hitamityāha- viśiṣṭamityādi| viśiṣṭaṁ śrēṣṭhaṁ, kaiḥ kr̥tvā? iṣṭasaṁskāraiḥ| pathyairiṣṭai rasādibhiriti pathyairhitaiḥ, iṣṭaiḥ priyaiḥ, ādiśabdādgandhavarṇasparśā gr̥hyantē| pratyagram abhinavam| aśanaṁ bhōjanam||459||-
Adhikarana 336 (460-464) · Śloka 464
pūrvaṁ madhuramaśnīyānmadhyē'mlalavaṇau rasau ||460||
paścācchēṣān rasān vaidyō bhōjanēṣvavacārayēt |
ādau phalāni bhuñjīta dāḍimādīni buddhimān ||461||
tataḥ pēyāṁstatō bhōjyān bhakṣyāṁścitrāṁstataḥ param |
ghanaṁ pūrvaṁ samaśnīyāt, kēcidāhurviparyayam ||462||
ādāvantē ca madhyē ca bhōjanasya tu śasyatē |
niratyayaṁ dōṣaharaṁ phalēṣvāmalakaṁ nr̥ṇām ||463||
mr̥ṇālabisaśālūkakandēkṣuprabhr̥tīni ca |
pūrvaṁ yōjyāni bhiṣajā na tu bhuktē kadācana ||464||
View original
पूर्वं मधुरमश्नीयान्मध्येऽम्ललवणौ रसौ ||४६०||
पश्चाच्छेषान् रसान् वैद्यो भोजनेष्ववचारयेत् |
आदौ फलानि भुञ्जीत दाडिमादीनि बुद्धिमान् ||४६१||
ततः पेयांस्ततो भोज्यान् भक्ष्यांश्चित्रांस्ततः परम् |
घनं पूर्वं समश्नीयात्, केचिदाहुर्विपर्ययम् ||४६२||
आदावन्ते च मध्ये च भोजनस्य तु शस्यते |
निरत्ययं दोषहरं फलेष्वामलकं नृणाम् ||४६३||
मृणालबिसशालूककन्देक्षुप्रभृतीनि च |
पूर्वं योज्यानि भिषजा न तु भुक्ते कदाचन ||४६४||
kālabhēdēnāpyāhāravidhiṁ nirdiśannāha- pūrvamityādi| bubhukṣitē puruṣē vātapittapraśamanāya prathamaṁ madhurō rasaḥ pakvāśayagataṁ vāyuṁ jayati, amlalavaṇau madhyabhōjanasthau pittāśayē'gnidīptiṁ kurutaḥ, antē kaphajayāya kaṭvādayaḥ| ādau phalāni bhuñjīta, vātajayārthaṁ dāḍimādyamlōpayōgaḥ; ‘ādāviti matāntarē’ ityanyē| tataḥ pēyān pātavyān dāḍimādikaṭhināhāramr̥dukaraṇārthaṁ vayaḥsthāpanārthaṁ ca, tatō bhōjyaṁ raktaśālyādi, citrān nānāprakārān| ghanaṁ bhōjyaṁ bhakṣyādi kaṭhinam| viparyayamuktaviparyayaṁ, pūrvaṁ dravaṁ paścāt kaṭhinamiti| ‘ghr̥taṁ pūrvaṁ samaśnīyāt’ iti kēcit paṭhanti| amlaphalasyādāvēva niyatasya kasyacidēva phalasyādimadhyāntēṣu prayōgaṁ darśayannāha- ādāvityādi| niratyayam abādham| mr̥ṇālaṁ padmanālaṁ, bisaṁ bhisaṇḍakaṁ, śālūkaṁ prasiddham||460-464||
Adhikarana 337 (465) · Śloka 466
sukhamuccaiḥ samāsīnaḥ samadēhō'nnatatparaḥ |
kālē sātmyaṁ laghu snigdhamuṣṇaṁ kṣipraṁ dravōttaram ||465||
bubhukṣitō'nnamaśnīyānmātrāvadviditāgamaḥ |466|
View original
सुखमुच्चैः समासीनः समदेहोऽन्नतत्परः |
काले सात्म्यं लघु स्निग्धमुष्णं क्षिप्रं द्रवोत्तरम् ||४६५||
बुभुक्षितोऽन्नमश्नीयान्मात्रावद्विदितागमः |४६६|
bhuñjānaḥ kathaṁ bhuñjītētyāha- sukhamuccairityādi| samāsīna iti samyagāsīna upaviṣṭaḥ| annatatpara iti na kāmādivyagramanā| bhuñjānaḥ kimbhūtaḥ kadā kīdr̥śaṁ bhuñjītētyāha- kālē sātmyamityādi| kālō dvividhō nityaga āvasthikaśca; tatra nityaga ārtavaḥ, sa punaḥ ‘atīvāyatayāmā’ ityādinā niyamitaḥ; āvasthikaḥ punarjīrṇalakṣaṇāpēkṣaḥ, āmē tvannē'kālaḥ| sātmyaṁ dēśāmayādibhēdēnānēkavidham, asātmyaṁ punardōṣakāri| kṣipraṁ nātidrutaṁ nātivilambitam, atidrutātivilambitayōrdōṣakāritvāt| dravōttaraṁ dravapradhānam| bubhukṣitagrahaṇamakālabubhukṣāniṣēdhāya, vakṣyati ca- “bhavatyakālē'piṁ tadā bubhukṣā yā mandabuddhiṁ viṣavannihanti”- iti| mātrālakṣaṇamāha- “apīḍanaṁ bhavēt kukṣēḥ pārśvayōravipāṭanam| annēna hr̥dayābā(rō)dhō jaṭharasya tvagauravam|| prīṇanaṁ cakṣurādīnāṁ śamanaṁ kṣutpipāsayōḥ| ucchvāsaśvāsahāsyādikathāsu sukhavartanam|| sukhēna pariṇāmaḥ syādannē bhuktē divāniśi”- iti| viditāgama iti hēyōpādēyavivēkārthaṁ viditaṁ hitāhitaṁ yēna sa viditāgamaḥ||465||-
Adhikarana 338 (466-467) · Śloka 468
kālē prīṇayatē bhuktaṁ sātmyamannaṁ na bādhatē ||466||
laghu śīghraṁ vrajēt pākaṁ snigdhōṣṇaṁ balavahnidam |
kṣipraṁ bhuktaṁ samaṁ pākaṁ yātyadōṣaṁ dravōttaram ||467||
sukhaṁ jīryati mātrāvaddhātusāmyaṁ karōti ca |468|
View original
काले प्रीणयते भुक्तं सात्म्यमन्नं न बाधते ||४६६||
लघु शीघ्रं व्रजेत् पाकं स्निग्धोष्णं बलवह्निदम् |
क्षिप्रं भुक्तं समं पाकं यात्यदोषं द्रवोत्तरम् ||४६७||
सुखं जीर्यति मात्रावद्धातुसाम्यं करोति च |४६८|
ēṣāṁ kālādibhōjanānāṁ phalānuśaṁsāṁ darśayannāha- kālē ityādi| prīṇayatē tr̥ptiṁ janayati| sātmyamannaṁ bhuktaṁ na bādhatē na pīḍāṁ janayati| laghvityādi| laghvannaṁ bhuktamiti sambandhaḥ| snigdhōṣṇaṁ balavahnidamiti snigdhaṁ balapradam, uṣṇaṁ vahnipradamityarthaḥ| kṣipramityādi| samam ēkakālam| adōṣaṁ dravōttaramiti dravōttaramannaṁ bhuktaṁ sadadōṣaṁ dōṣarahitaṁ pākaṁ yāti| sukhamityādi mātrāvadannaṁ bhuktaṁ sukhēna pākaṁ gacchati dhātusāmyaṁ ca karōti; dhātuśabdō'yaṁ dōṣadhātumalēṣu vartatē||466-467||-
Adhikarana 339 (468-470) · Śloka 471
atīvāyatayāmāstu kṣapā yēṣvr̥tuṣu smr̥tāḥ ||468||
tēṣu tatpratyanīkāḍhyaṁ bhuñjīta prātarēva tu |
yēṣu cāpi bhavēyuśca divasā bhr̥śamāyatāḥ ||469||
tēṣu tatkālavihitamaparāhṇē praśasyatē |
rajanyō divasāścaiva yēṣu cāpi samāḥ smr̥tāḥ ||470||
kr̥tvā samamahōrātraṁ tēṣu bhuñjīta bhōjanam |471|
View original
अतीवायतयामास्तु क्षपा येष्वृतुषु स्मृताः ||४६८||
तेषु तत्प्रत्यनीकाढ्यं भुञ्जीत प्रातरेव तु |
येषु चापि भवेयुश्च दिवसा भृशमायताः ||४६९||
तेषु तत्कालविहितमपराह्णे प्रशस्यते |
रजन्यो दिवसाश्चैव येषु चापि समाः स्मृताः ||४७०||
कृत्वा सममहोरात्रं तेषु भुञ्जीत भोजनम् |४७१|
ārtavalakṣaṇaṁ kālamāha- atīvāyatayāmā ityādi| atīvāyatayāmā atīva dīrghapraharāḥ| kṣapāḥ rajanyaḥ| yēṣvr̥tuṣviti hēmantē śiśirē ca| tatpratyanīkāḍhyamiti kālabalapravr̥ttadōṣaguṇānāṁ bādhakabhūtaṁ virōdhidravyaguṇabahulamityarthaḥ| prātariti sapādē yāmē, yēṣvr̥tuṣu grīṣmaprāvr̥ṣōḥ| bhr̥śamāyatā dīrghatarāḥ| tatkālavihitaṁ dravasnigdhamadhuraprāyam| aparāhṇa iti ardhatr̥tīyayāmōpari| rajanya ityādi| yēṣvr̥tuṣu śaradi vasantē ca, samamahōrātramiti madhyāhna ityarthaḥ| ‘ayamēkāśanasya puruṣasya vidhiḥ; dviraśnataḥ punaḥ prātarbhōjanamātrayōrardhamātraṁ tribhāgaṁ vā laghu mr̥ṣṭaṁ ca; tacca prātarbhōjanaṁ sapādē praharē, dvitīyaṁ bhōjanaṁ tvardhacaturthapraharōpari’ iti pañjikākāraḥ; jējjhaṭastu ‘satribhāgē praharē divasasya rātrēśca satribhāgapraharē bhuñjānasya rajanīdivasayōḥ samatvaṁ bhavati’ ityāha| ayamārtavakāla uktaḥ| āvasthikaṁ punaḥ svāsthyavr̥ttikē'dhyāyē daśauṣadhakālānabhidhāya vakṣyati||468-470||-
Adhikarana 340 (471-474) · Śloka 474
nāprāptātītakālaṁ vā hīnādhikamathāpi vā ||471||
aprāptakālaṁ bhuñjānaḥ śarīrē hyalaghau naraḥ |
tāṁstān vyādhīnavāpnōti maraṇaṁ vā niyacchati ||472||
atītakālaṁ bhuñjānō vāyunōpahatē'nalē |
kr̥cchrādvipacyatē bhuktaṁ dvitīyaṁ ca na kāṅkṣati ||473||
hīnamātramasantōṣaṁ karōti ca balakṣayam |
ālasyagauravāṭōpasādāṁśca kurutē'dhikam ||474||
View original
नाप्राप्तातीतकालं वा हीनाधिकमथापि वा ||४७१||
अप्राप्तकालं भुञ्जानः शरीरे ह्यलघौ नरः |
तांस्तान् व्याधीनवाप्नोति मरणं वा नियच्छति ||४७२||
अतीतकालं भुञ्जानो वायुनोपहतेऽनले |
कृच्छ्राद्विपच्यते भुक्तं द्वितीयं च न काङ्क्षति ||४७३||
हीनमात्रमसन्तोषं करोति च बलक्षयम् |
आलस्यगौरवाटोपसादांश्च कुरुतेऽधिकम् ||४७४||
kālamātrāvatō viparyayamakālamātrāvattvaṁ nirdiśannāha- nāprāptētyādi| aprāptakālamatītakālaṁ vā na bhuñjītētyarthaḥ| hīnādhikamiti hīnamātramadhikamātraṁ vā na bhuñjīta| tayōraprāptātītakālayōradhikanyūnayōśca dōṣaṁ darśayannāha- aprāptakālamityādi| aprāptakālaṁ bhuñjānō naraḥ śarīrē'laghau sati tāṁstāñchirōrujādīn vyādhīn niyacchati prāpnōti| asantōṣam asantr̥ptim| āṭōpa udarasyādhmānaṁ, sādō'ṅgaglāniḥ| adhikamiti adhikamannaṁ bhuktamityarthaḥ||471-474||
Adhikarana 341 (475) · Śloka 476
tasmāt susaṁskr̥taṁ yuktyā dōṣairētairvivarjitam |
yathōktaguṇasampannamupasēvēta bhōjanam ||475||
vibhajya dōṣakālādīn kālayōrubhayōrapi |476|
View original
तस्मात् सुसंस्कृतं युक्त्या दोषैरेतैर्विवर्जितम् |
यथोक्तगुणसम्पन्नमुपसेवेत भोजनम् ||४७५||
विभज्य दोषकालादीन् कालयोरुभयोरपि |४७६|
kīdr̥k punarannaṁ sēvitavyamityāha- tasmādityādi| yuktyā mātrayā| kālayōrubhayōrapi prātaḥ sāyaṁ ca||475||-
Adhikarana 342 (476-477) · Śloka 478
acōkṣaṁ duṣṭamutsr̥ṣṭaṁ pāṣāṇatr̥ṇalōṣṭavat ||476||
dviṣṭaṁ vyuṣitamasvādu pūti cānnaṁ vivarjayēt |
cirasiddhaṁ sthiraṁ śītamannamuṣṇīkr̥taṁ punaḥ ||477||
aśāntamupadagdhaṁ ca tathā svādu na lakṣyatē |478|
View original
अचोक्षं दुष्टमुत्सृष्टं पाषाणतृणलोष्टवत् ||४७६||
द्विष्टं व्युषितमस्वादु पूति चान्नं विवर्जयेत् |
चिरसिद्धं स्थिरं शीतमन्नमुष्णीकृतं पुनः ||४७७||
अशान्तमुपदग्धं च तथा स्वादु न लक्ष्यते |४७८|
sātmyādyupādēyaṁ pradarśya hēyaṁ pradarśayannāha- acōkṣamityādi| acōkṣam apavitraṁ, malinamityanyē| duṣṭaṁ viṣādibhiḥ, dōṣakaratvāt| utsr̥ṣṭaṁ bhuktōtsr̥ṣṭam| pāṣāṇatr̥ṇalōṣṭavaditi pāṣāṇādiyuktamityarthaḥ| dviṣṭaṁ manaḥpratighāti| vyuṣitaṁ viśēṣēṇōṣitam| pūti śaṭitaṁ; pūti cānnamiti cakārādatra satraśatrugaṇagaṇikādīnāmapyannaṁ bāhyadūṣaṇānvitaṁ varjanīyamiti samuccīyatē| asvādvannaṁ pūrvaṁ varjanīyamuktamiti tadbhēdānāha- cirasiddhamityādi| sthiraṁ kaṭhinam| aśāntaṁ kiñcidavaśiṣṭavisrāvaṇam| upadagdhamiti atipākitvēna jvalitam| cakārēṇa duḥsiddhamapi samuccīyatē| tathā svādu na lakṣyata iti yasyānnasya svādō na lakṣyatē tadapi varjayēditi sambandhaḥ||476-477||-
Adhikarana 343 (478) · Śloka 478
yadyat svādutaraṁ tattadvidadhyāduttarōttaram ||478||
View original
यद्यत् स्वादुतरं तत्तद्विदध्यादुत्तरोत्तरम् ||४७८||
annēṣu svāduṣu satsu vidhānaṁ darśayannāha- yadityādi| svāduśabdaḥ saṁskr̥tē rasē vartatē, na tu madhura ēva| vidadhyāt dadyāt| katham? uttarōttaramēkasmin svāduni dattē sati tasmādadhikatarasvādu dadyāt, tasminnapi dattē tasmādadhikatarasvādu dadyādityarthaḥ||478||
Adhikarana 344 (479-480) · Śloka 480
prakṣālayēdadbhirāsyaṁ bhuñjānasya muhurmuhuḥ |
viśuddhē rasanē tasya rōcatē'nnamapūrvavat ||479||
svādunā tasya rasanaṁ prathamēnātitarpitam |
na tathā svādayēdanyattasmāt prakṣālyamantarā ||480||
View original
प्रक्षालयेदद्भिरास्यं भुञ्जानस्य मुहुर्मुहुः |
विशुद्धे रसने तस्य रोचतेऽन्नमपूर्ववत् ||४७९||
स्वादुना तस्य रसनं प्रथमेनातितर्पितम् |
न तथा स्वादयेदन्यत्तस्मात् प्रक्षाल्यमन्तरा ||४८०||
prakṣālayēdadbhirāsyaṁ gaṇḍūṣaṁ kārayēdityarthaḥ| gaṇḍūṣakaraṇasya phalamāha- viśuddhē ityādi| svādunā miṣṭēna| tasya bhuñjānasya| anyadaparamataḥ svādōrasvādōrvā||479-480||
Adhikarana 345 (481) · Śloka 481
saumanasyaṁ balaṁ puṣṭimutsāhaṁ harṣaṇaṁ sukham |
svādu sañjanayatyannamasvādu ca viparyayam ||481||
View original
सौमनस्यं बलं पुष्टिमुत्साहं हर्षणं सुखम् |
स्वादु सञ्जनयत्यन्नमस्वादु च विपर्ययम् ||४८१||
tasya guṇamāha- saumanasyamityādi| saumanasyaṁ sumanaskatā| balaṁ sarvadhātusnēhaḥ| puṣṭiḥ śarīrōpacayaḥ| utsāhaḥ prasiddhaḥ| harṣaṇaṁ tuṣṭiḥ| sukhaṁ nīrōgatā| svādu sañjanayatyannaṁ svādvannaṁ saumanasyādīn samyag janayatīti sambandhaḥ| asvādvityādi asvādvannaṁ saumanasyādīnāṁ viparyayaṁ viparītatāṁ janayatītyarthaḥ||481||
Adhikarana 346 (482) · Śloka 482
bhuktvā'pi yat prārthayatē bhūyastat svādu bhōjanam |482|
View original
भुक्त्वाऽपि यत् प्रार्थयते भूयस्तत् स्वादु भोजनम् |४८२|
svādōrēvānnasya lakṣaṇaṁ nirdiśannāha- bhuktvētyādi| bhuktavān hi avaśyaṁ mr̥ṣṭamēva kāmayatē'nnaṁ, nāmr̥ṣṭam | anyē tu ‘tat sādhu bhōjanam’ iti paṭhanti, mātrāvadbhuñjītēti tasyaiva lakṣaṇamiti ca vadanti; tannēcchati gayī|482|
Adhikarana 347 (482) · Śloka 482
aśitaścōdakaṁ yuktyā bhuñjānaścāntarā pibēt ||482||
View original
अशितश्चोदकं युक्त्या भुञ्जानश्चान्तरा पिबेत् ||४८२||
aśita ityādi| aśitaḥ kr̥tabhōjanaḥ, udakaṁ jalaṁ yuktyā pibēditi sambandhaḥ| yuktyā mātrayā; bhuñjānaścāntarā pibēt bhōjanamadhyē ityarthaḥ||482||
Adhikarana 348 (483) · Śloka 483
dantāntaragataṁ cānnaṁ śōdhanēnāharēcchanaiḥ |
kuryādanirhr̥taṁ taddhi mukhasyāniṣṭagandhatām ||483||
View original
दन्तान्तरगतं चान्नं शोधनेनाहरेच्छनैः |
कुर्यादनिर्हृतं तद्धि मुखस्यानिष्टगन्धताम् ||४८३||
anyadapi bhuktē kāryāntaraṁ darśayannāha- dantētyādi| śōdhanēna tr̥ṇādinā||483||
Adhikarana 349 (484) · Śloka 484
jīrṇē'nnē vardhatē vāyurvidagdhē pittamēva tu |
bhuktamātrē kaphaścāpi,... |484|
View original
जीर्णेऽन्ने वर्धते वायुर्विदग्धे पित्तमेव तु |
भुक्तमात्रे कफश्चापि,... |४८४|
bhōjanōttarakālakriyāprasaṅgēna jaraṇajīrṇakālayōrapi dōṣaprakōpaṁ darśayannāha- jīrṇē ityādi| jīrṇē pariṇāmaṅgatē, vidagdhē kiñcitpakvē|484|-
Adhikarana 350 (484-486) · Śloka 486
... tasmādbhuktēritaṁ kapham ||484||
dhūmēnāpōhya hr̥dyairvā kaṣāyakaṭutiktakaiḥ |
pūgakaṅkōlakarpūralavaṅgasumanaḥphalaiḥ ||485||
phalaiḥ kaṭukaṣāyairvā mukhavaiśadyakārakaiḥ |
tāmbūlapatrasahitaiḥ sugandhairvā vicakṣaṇaḥ ||486||
View original
... तस्माद्भुक्तेरितं कफम् ||४८४||
धूमेनापोह्य हृद्यैर्वा कषायकटुतिक्तकैः |
पूगकङ्कोलकर्पूरलवङ्गसुमनःफलैः ||४८५||
फलैः कटुकषायैर्वा मुखवैशद्यकारकैः |
ताम्बूलपत्रसहितैः सुगन्धैर्वा विचक्षणः ||४८६||
bhuktē sati kupitaślēṣmaṇaḥ pratīkāramāha- tasmādityādi| bhuktēritaṁ bhōjanēna prēritam| apōhya sphōṭayitvā| kaṣāyakaṭutiktakairiti aphalairdravyairiti vijñēyaṁ, phalaiḥ kaṭukaṣāyairvēti vakṣyamāṇatvāt| sumanaḥphalaiḥ jātīphalaiḥ||484-486||
Adhikarana 351 (487) · Śloka 487
bhuktvā rājavadāsīta yāvadannaklamō gataḥ |
tataḥ pādaśataṁ gatvā vāmapārśvēna saṁviśēt ||487||
View original
भुक्त्वा राजवदासीत यावदन्नक्लमो गतः |
ततः पादशतं गत्वा वामपार्श्वेन संविशेत् ||४८७||
tadanantaraṁ kiṁ kuryādityāha- tata ityādi| saṁviśēt śayyāyāṁ śayīta||487||
Adhikarana 352 (488) · Śloka 488
śabdānrūpānrasān gandhān sparśāṁśca manasaḥ priyān |
bhuktavānupasēvēta tēnānnaṁ sādhu tiṣṭhati ||488||
View original
शब्दान्रूपान्रसान् गन्धान् स्पर्शांश्च मनसः प्रियान् |
भुक्तवानुपसेवेत तेनान्नं साधु तिष्ठति ||४८८||
annasya saṁsthāpanahētūn śabdādiviṣayānāha- śabdētyādi| sādhu tiṣṭhati bhavyēna sthitiṁ karōti, ‘śabdādīn viṣayāṁśca’ ityanyē paṭhanti||488||
Adhikarana 353 (489) · Śloka 489
śabdarūparasā gandhāḥ sparśāścāpi jugupsitāḥ |
aśucyannaṁ tathā bhuktamatihāsyaṁ ca vāmayēt ||489||
View original
शब्दरूपरसा गन्धाः स्पर्शाश्चापि जुगुप्सिताः |
अशुच्यन्नं तथा भुक्तमतिहास्यं च वामयेत् ||४८९||
kutaḥ punarētē apriyā ityāha- śabdētyādi| jugupsitāḥ ninditāḥ| aśuci apavitram||489||
Adhikarana 354 (490-491) · Śloka 491
śayanaṁ cāsanaṁ vā'pi nēcchēdvā'pi dravōttaram |
nāgnyātapau na plavanaṁ na yānaṁ nāpi vāhanam ||490||
na caikarasasēvāyāṁ prasajyēta kadācana |
śākāvarānnabhūyiṣṭhamamlaṁ ca na samācarēt ||491||
View original
शयनं चासनं वाऽपि नेच्छेद्वाऽपि द्रवोत्तरम् |
नाग्न्यातपौ न प्लवनं न यानं नापि वाहनम् ||४९०||
न चैकरससेवायां प्रसज्येत कदाचन |
शाकावरान्नभूयिष्ठमम्लं च न समाचरेत् ||४९१||
anyadapi sarvaṁ varjanīyamāha- śayanamityādi| śayanamāsanaṁ vā nēcchēt, cirakālamityarthaḥ| dravōttaraṁ dravāḍhyaṁ bhōjanam| nāgnyātapāvityādi| agnyātapādīnnēcchēditi sambandhaḥ| plavanaṁ snānaṁ jalaprataraṇaṁ vā| yānaṁ gamanamēva| vāhanaṁ rathāśvādi| na prasajyēta nābhyasēt na punaḥ punaḥ śīlayēdityarthaḥ| śākaṁ prasiddham, avarānnaṁ vaidalānnam, ētadbhūyiṣṭhaṁ tadbahulaṁ; na samācarēt na bhakṣayēt, tathā'mlaṁ ca||490-491||
Adhikarana 355 (492) · Śloka 492
ēkaikaśaḥ samastān vā nādhyaśnīyādrasān sadā |492|
View original
एकैकशः समस्तान् वा नाध्यश्नीयाद्रसान् सदा |४९२|
rasānāmatimātrāśanadōṣaṁ darśayannāha- ēkaikaśa ityādi| ēkaikaśa ēkaikaṁ rasaṁ, samastān vā rasān nādhyaśnīyāt nādhikaṁ bhakṣayēdityarthaḥ| dōṣarōgāpēkṣayēkaikarasavidhiḥ, svasthāpēkṣayā tu samastarasavidhiḥ| ‘nātyaśnīyāt ityanyē, aparē tu ‘ēkaśō'tha samastān vā na bhuñjīta rasān sadā’- iti paṭhanti, vyākhyānayanti ca- ēkīkr̥tya na sarvamaśnīyāt; yathākramamēva ṣaḍrasaṁ svasthēna bhōktavyaṁ, vāśabdaḥ samuccayē|492|-
Adhikarana 356 (492) · Śloka 493
prāgbhuktē tvaviviktē'gnau dvirannaṁ na samācarēt ||492||
pūrvabhuktē vidagdhē'nnē bhuñjānō hanti pāvakam |493|
View original
प्राग्भुक्ते त्वविविक्तेऽग्नौ द्विरन्नं न समाचरेत् ||४९२||
पूर्वभुक्ते विदग्धेऽन्ने भुञ्जानो हन्ति पावकम् |४९३|
agnau mandē dvirannasamācāraniṣēdhaṁ darśayannāha- prāgityādi| prāgbhuktē prātarbhōjanē kr̥tē, aviviktē'gnau dvirannaṁ na samācarēditi dvitīyaṁ vāraṁ na bhuñjītētyarthaḥ| kuta ityāha- pūrvabhuktē ityādi| vidagdhē jaṭharānalēna kiñcitpakvē kiñciccāmē| bhuñjānō dvirbhuñjāna ityarthaḥ| pāvakaṁ jaṭharānalam||492||-
Adhikarana 357 (493) · Śloka 493
mātrāguruṁ pariharēdāhāraṁ dravyataśca yaḥ ||493||
View original
मात्रागुरुं परिहरेदाहारं द्रव्यतश्च यः ||४९३||
mandāgnērēvāhāraviśēṣaparihāraṁ nirdiśannāha- mātrētyādi| mudgādīnāṁ laghūnāmapi mātrayā gurumāhāraṁ pariharēt, dravyatō guruṁ māṣamahiṣavarāhapiśitādikam||493||
Adhikarana 358 (494) · Śloka 494
piṣṭānnaṁ naiva bhuñjīta mātrayā vā bubhukṣitaḥ |
dviguṇaṁ ca pibēttōyaṁ sukhaṁ samyak prajīryati |494|
View original
पिष्टान्नं नैव भुञ्जीत मात्रया वा बुभुक्षितः |
द्विगुणं च पिबेत्तोयं सुखं सम्यक् प्रजीर्यति |४९४|
saṁskāragurōrdravyaviśēṣasya niṣēdhaṁ darśayannāha- piṣṭānnamityādi| atha kathañcit piṣṭānnasēvā tadā kṣudhitasya mātrayaiva nānyathēti, tatra mātrāśabdō'lpatāvācakaḥ; piṣṭānnabhōjanē dviguṇaṁ vā pibēttōyam|494|-
Adhikarana 359 (494) · Śloka 494
pēyalēhyādyabhakṣyāṇāṁ guru vidyādyathōttaram ||494||
View original
पेयलेह्याद्यभक्ष्याणां गुरु विद्याद्यथोत्तरम् ||४९४||
gurutvaprasaṅgēna caturṇāṁ pēyalēhyādīnāṁ gurulāghavaṁ nirdiśannāha- pēyētyādi| pēyaṁ pānīyādi, lēhyaṁ madhvādi, adyaṁ bhaktādi, bhakṣyaṁ mōdakādi||494||
Adhikarana 360 (495) · Śloka 495
gurūṇāmardhasauhityaṁ laghūnāṁ tr̥ptiriṣyatē |
dravōttarō dravaścāpi na mātrāgururiṣyatē ||495||
View original
गुरूणामर्धसौहित्यं लघूनां तृप्तिरिष्यते |
द्रवोत्तरो द्रवश्चापि न मात्रागुरुरिष्यते ||४९५||
tatrōktānāṁ pēyādīnāṁ laghūnāṁ gurūṇāṁ ca kā mātrā yāmapēkṣya mātrāgururityupadiśyata ityāha- gurūṇāmityādi| gurūṇāṁ saṁskārasvabhāvakr̥tānāṁ mōdakamāṣādīnāṁ saṁskārasvabhāvābhyāmēva gurutarāṇāṁ piṣṭamayavarāhapiśitādīnāṁ tribhāgasauhityamēva, ayaṁ cārthō'rdhaśabdādavayavavacanāllabhyatē| laghūnāṁ tr̥ptiriṣyata iti laghutarāṇāmēva tr̥ptiḥ, laghūnāṁ punarīṣattr̥ptiḥ| na ca dravadravōttarayōḥ pēyatvāllaghulaghutarayōḥ kadācitkiñcinmātrāgauravēṇa tau bhajētētyāha- dravōttara ityādi| dravōttarastakrādyadhikaḥ, dravaḥ pēyādiḥ||495||
Adhikarana 361 (496) · Śloka 496
dravāḍhyamapi śuṣkaṁ tu samyagēvōpapadyatē |496|
View original
द्रवाढ्यमपि शुष्कं तु सम्यगेवोपपद्यते |४९६|
śuṣkasyāpi srōtō'varōdhakāraṇasya saṁyōgāntarēṇādōṣaṁ pratipādayannāha- dravāḍhyamityādi| śuṣkamapi dravāḍhyaṁ samyagēvōpapadyatē adōṣakaraṁ samyagbhavatītyarthaḥ|496|-
Adhikarana 362 (496) · Śloka 497
viśuṣkamannamabhyastaṁ na pākaṁ sādhu gacchati ||496||
piṇḍīkr̥tamasaṅklinnaṁ vidāhamupagacchati |497|
View original
विशुष्कमन्नमभ्यस्तं न पाकं साधु गच्छति ||४९६||
पिण्डीकृतमसङ्क्लिन्नं विदाहमुपगच्छति |४९७|
kēvalaviśuṣkasya punarāharaṇē dōṣaṁ nirdiśannāha- viśuṣkamityādi| abhyastaṁ sēvitam, sādhu bhavyēna| kathaṁ tarhi pākaṁ gacchatītyāha- piṇḍīkr̥tamityādi| asaṅklinnam asamyagārdrībhāvamāpannam| vidāhamupagacchati vidagdhatāmupayāti||496||-
Adhikarana 363 (497) · Śloka 498
srōtasyannavahē pittaṁ paktau vā yasya tiṣṭhati ||497||
vidāhi bhuktamanyadvā tasyāpyannaṁ vidahyatē |498|
View original
स्रोतस्यन्नवहे पित्तं पक्तौ वा यस्य तिष्ठति ||४९७||
विदाहि भुक्तमन्यद्वा तस्याप्यन्नं विदह्यते |४९८|
śuṣkānnasya viprakr̥ṣṭavidāhaprasaṅgēna sannikr̥ṣṭahētujamapi vidāhaṁ darśayannāha- srōtasītyādi| srōtasyannavahē āmāśayē| paktau agnisthānē| vidāhi bhuktamiti annam, anyadvēti avidāhyannam| vidahyatē vidagdhatāmupayāti||497||-
Adhikarana 364 (498) · Śloka 498
śuṣkaṁ viruddhaṁ viṣṭambhi vahnivyāpadamāvahēt ||498||
View original
शुष्कं विरुद्धं विष्टम्भि वह्निव्यापदमावहेत् ||४९८||
śuṣkānnaprasaṅgēna śuṣkasyētarasya ca vahnimāndyakaratvamāha- śuṣkamityādi| śuṣkaṁ piṣṭānnādi| viruddhaṁ kṣīramatsyādikam| viṣṭambhi caṇakamasūrādi| vahnivyāpadam agnimāndyam| āvahēt kuryāt||498||
Adhikarana 365 (499) · Śloka 499
āmaṁ vidagdhaṁ viṣṭabdhaṁ kaphapittānilaistribhiḥ |
ajīrṇaṁ kēcidicchanti caturthaṁ rasaśēṣataḥ ||499||
View original
आमं विदग्धं विष्टब्धं कफपित्तानिलैस्त्रिभिः |
अजीर्णं केचिदिच्छन्ति चतुर्थं रसशेषतः ||४९९||
tāmēva vahnivyāpadaṁ viprakr̥ṣṭakāraṇōpajanitāmabhidhāya sannikr̥ṣṭavātādikr̥tājīrṇalakṣaṇāṁ nirdiśannāha- āmamityādi| āhārasyaiva pakvasyōrvaritō rasō rasaśēṣaḥ; tasmādalpadōṣadūṣitatvānna tasya dōṣavyapadēśō bhavati||499||
Adhikarana 366 (500-501) · Śloka 501
atyambupānādviṣamāśanādvā sandhāraṇāt svapnaviparyayācca |
kālē'pi sātmyaṁ laghu cāpi bhuktamannaṁ na pākaṁ bhajatē narasya ||500||
īrṣyābhayakrōdhaparikṣatēna lubdhēna śugdainyanipīḍitēna |
pradvēṣayuktēna ca sēvyamānamannaṁ na samyak pariṇāmamēti ||501||
View original
अत्यम्बुपानाद्विषमाशनाद्वा सन्धारणात् स्वप्नविपर्ययाच्च |
कालेऽपि सात्म्यं लघु चापि भुक्तमन्नं न पाकं भजते नरस्य ||५००||
ईर्ष्याभयक्रोधपरिक्षतेन लुब्धेन शुग्दैन्यनिपीडितेन |
प्रद्वेषयुक्तेन च सेव्यमानमन्नं न सम्यक् परिणाममेति ||५०१||
kasmādajīrṇaṁ bhavatītyāha- atyambupānādityādi| rātrau jāgaraṇaṁ divasē ca svapnaḥ svapnaviparyayaḥ| kāyikakāraṇamabhidhāya mānasarajastamōdōṣakr̥tamajīrṇamāha- īrṣyētyādi| īrṣyā parasampattāvasahiṣṇutā, bhayaṁ parasmāttrāsaḥ, krōdhaḥ parābhidrōhalakṣaṇaḥ, parikṣatēna īrṣyādibhiḥ paribhūtēna| lubdhēna lōbhasahitēna| śugdainyanipīḍitēna śōkadainyavyāptēna, dainyaṁ nirgatitvam| pradvēṣō mātsaryam||500-501||
Adhikarana 367 (502-503) · Śloka 503
mādhuryamannaṁ gatamāmasañjñaṁ vidagdhasañjñaṁ gatamamlabhāvam |
kiñcidvipakvaṁ, bhr̥śatōdaśūlaṁ viṣṭabdhamānaddhaviruddhavātam ||502||
udgāraśuddhāvapi bhaktakāṅkṣā na jāyatē hr̥dgurutā ca yasya |
rasāvaśēṣēṇa tu saprasēkaṁ caturthamētat pravadantyajīrṇam ||503||
View original
माधुर्यमन्नं गतमामसञ्ज्ञं विदग्धसञ्ज्ञं गतमम्लभावम् |
किञ्चिद्विपक्वं, भृशतोदशूलं विष्टब्धमानद्धविरुद्धवातम् ||५०२||
उद्गारशुद्धावपि भक्तकाङ्क्षा न जायते हृद्गुरुता च यस्य |
रसावशेषेण तु सप्रसेकं चतुर्थमेतत् प्रवदन्त्यजीर्णम् ||५०३||
tēṣāmēvājīrṇānāṁ lakṣaṇaṁ darśayannāha- mādhuryamityādi| ślēṣmadūṣaṇaprabhāvōpajanitamādhuryaṁ gatamāmaṁ, tadēva kaphadūṣitaṁ vā tatsvabhāvakatvamāpanna ; kaphakāryāṇi tu tatra gauravasnēhakaṇḍūprabhr̥tīni ca draṣṭavyāni| vidagdhasañjñamiti kiñcidvipakvamamlabhāvaṁ gatamannaṁ vidagdhasañjñaṁ kathyatē| tat kathambhūtaṁ? kiñcidvipakvam| atrāpi śuktatiktāmlōdgārādīni pittakāryāṇi draṣṭavyāni| ānaddhaviruddhavātaṁ viṣṭabdhaṁ kathyatē| tat kathambhūtaṁ? bhr̥śatōdaśūlam| ānaddhō'pravr̥ttō viruddhō viśēṣēṇa ruddhō vātō yasmin tattathā| atrāpi vātakāryāṇi jr̥mbhāṅgamardaśirōrujādīni draṣṭavyāni| bhr̥śatōdaśūlam atyarthatōdaśūlam| udgāraśuddhāvityādi| bhaktakāṅkṣā na jāyatē nōtpadyatē| hr̥dgurutā hr̥dayagauravaṁ bhavati| yasyājīrṇasya| rasāvaśēṣēṇa kr̥tvā| saprasēkaṁ lālāsrāvasahitam| ētāni saṅkṣēpēṇājīrṇalakṣaṇānyuktāni||502-503||
Adhikarana 368 (504) · Śloka 504
mūrcchā pralāpō vamathuḥ prasēkaḥ sadanaṁ bhramaḥ |
upadravā bhavantyētē maraṇaṁ cāpyajīrṇataḥ ||504||
View original
मूर्च्छा प्रलापो वमथुः प्रसेकः सदनं भ्रमः |
उपद्रवा भवन्त्येते मरणं चाप्यजीर्णतः ||५०४||
ajīrṇadōṣaliṅgaṁ pradarśya vyādhisāmānyalakṣaṇabhūtaprabhāvōpajanitakāryāṇi nirdiśannāha- mūrcchētyādi| mūrcchā cētanācyutiḥ pralāpaḥ asambaddhabhāṣaṇam| vamathuḥ chardiḥ| sadanam aṅgaglāniḥ, anyē tu ‘sphuṭanamivāṅgānām’ iti vadanti| bhramaḥ cakrārūḍhasyēva||504||
Adhikarana 369 (505-507) · Śloka 507
tatrāmē laṅghanaṁ kāryaṁ, vidagdhē vamanaṁ hitam |
viṣṭabdhē svēdanaṁ pathyaṁ, rasaśēṣē śayīta ca ||505||
vāmayēdāśu taṁ tasmāduṣṇēna lavaṇāmbunā |
kāryaṁ vā'naśanaṁ tāvadyāvanna prakr̥tiṁ bhajēt ||506||
laghukāyamataścainaṁ laṅghanaiḥ samupācarēt |
yāvanna prakr̥tisthaḥ syāddōṣataḥ prāṇatastathā ||507||
View original
तत्रामे लङ्घनं कार्यं, विदग्धे वमनं हितम् |
विष्टब्धे स्वेदनं पथ्यं, रसशेषे शयीत च ||५०५||
वामयेदाशु तं तस्मादुष्णेन लवणाम्बुना |
कार्यं वाऽनशनं तावद्यावन्न प्रकृतिं भजेत् ||५०६||
लघुकायमतश्चैनं लङ्घनैः समुपाचरेत् |
यावन्न प्रकृतिस्थः स्याद्दोषतः प्राणतस्तथा ||५०७||
ajīrṇānāṁ cikitsāmāha- tatrētyādi| āmē laṅghanaṁ kāryāmiti utklēdē tatrāpi vamanamāvasthikam| vidagdhē vamanaṁ hitamiti rasasyāmlasya vyāpannasyānuddharaṇē kuṣṭhābādhabhayāt| tatra kēcit, ‘āmē tu vamanaṁ kāryaṁ vidagdhē laṅghanaṁ hitam’ iti paṭhanti, tannēcchati gayī| viṣṭabdhē svēdanamiti svēdanasyāmavātāvajayakāripācanatvāt| rasaśēṣē śayīta cēti cakārēṇa svēdō'pi rasaśēṣē, tathā pācanamapi; tacca pācanamannakālē'nnasahitaṁ dēyamiti samuccīyatē| tatra vidagdhē vamanaṁ kartavyaṁ tat kēnētyāha- vāmayēdityādi| āmē laṅghanamiti tatkiyantaṁ kālamityavadhiṁ darśayannāha- kāryamityādi| vāśabdaḥ samuccayē| prakr̥tiratrājīrṇanivr̥ttiḥ| laghvityādi| ataḥ pūrvōktavidhānādanantaram| ēnam ajīrṇinam| prāṇō balam||505-507||
Adhikarana 370 (508-509) · Śloka 509
hitāhitōpasaṁyuktamannaṁ samaśanaṁ smr̥tam |
bahu stōkamakālē vā tajjñēyaṁ viṣamāśanam ||508||
ajīrṇē bhujyatē yattu tadadhyaśanamucyatē |
trayamētannihantyāśu bahūnvyādhīnkarōti vā ||509||
View original
हिताहितोपसंयुक्तमन्नं समशनं स्मृतम् |
बहु स्तोकमकाले वा तज्ज्ञेयं विषमाशनम् ||५०८||
अजीर्णे भुज्यते यत्तु तदध्यशनमुच्यते |
त्रयमेतन्निहन्त्याशु बहून्व्याधीन्करोति वा ||५०९||
tatrājīrṇaprasaṅgēna tasyājīrṇē bhujyamānasyānnasyātyaśanasañjñakasyānarthāvahatvāttattulyānāṁ samaśanādīnāmapi lakṣaṇaṁ darśayannāha- hitāhitētyādi| hitāhitōpasaṁyuktamiti hitamahitaṁ cānnamaikadhyamupayuktam| yathā- “dhānyaṁ navaṁ purāṇaṁ yacchākaṁ jīrṇaṁ ca kōmalam| aikadhyaṁ tadviruddhaṁ syācchītōṣṇaṁ ca svajātitaḥ”- iti|| anyē tu hitamēvāhitaṁ yēna sampadyatē tat hitāhitōpasaṁyuktaṁ; yathā- gōkṣīraṁ matsyēna sahitamahitaṁ sampadyatē| viṣamāśanaṁ nirdiśannāha- bahvityādi| bahu pracuraṁ, stōkamalpam, akāla iti akālō'prāptō'tītō vā kālastatra bhuktam| adhyaśanaṁ nirdiśannāha- ajīrṇē ityādi| trayāṇāmapi samaśanādīnāṁ phalamāha- trayamityādi||508-509||
Adhikarana 371 (510) · Śloka 510
annaṁ vidagdhaṁ hi narasya śīghraṁ śītāmbunā vai paripākamēti |
taddhyasya śaityēna nihanti pittamāklēdibhāvācca nayatyadhastāt ||510||
View original
अन्नं विदग्धं हि नरस्य शीघ्रं शीताम्बुना वै परिपाकमेति |
तद्ध्यस्य शैत्येन निहन्ति पित्तमाक्लेदिभावाच्च नयत्यधस्तात् ||५१०||
punarapi vidagdhājīrṇasya cikitsāmāha- annamityādi| tat śītāmbu hiśabdō yasmādarthē, asya narasya, āklēdibhāvāt pittaṁ nihanti| kēcit ‘annaṁ vidagdhaṁ hī’ ityārabhya ‘yā mandabuddhiṁ viṣavannihanti’ iti yāvat sakalamapi pāṭhamanārṣaṁ varṇayanti; tanna, gayadāsēnāṅgīkr̥tatvāt||510||
Adhikarana 372 (511) · Śloka 511
vidahyatē yasya tu bhuktamātrē dahyēta hr̥tkōṣṭhagalaṁ ca yasya |
drākṣābhayāṁ mākṣikasamprayuktāṁ līḍhvā'bhayāṁ vā sa sukhaṁ labhēta ||511||
View original
विदह्यते यस्य तु भुक्तमात्रे दह्येत हृत्कोष्ठगलं च यस्य |
द्राक्षाभयां माक्षिकसम्प्रयुक्तां लीढ्वाऽभयां वा स सुखं लभेत ||५११||
āmāśayagatānnavidāhasya cikitsāmāha- vidahyatē ityādi| yasya puruṣasya, bhuktamātrē sati āmāśayō vidahyatē viśēṣēṇa dāhavān bhavati| hr̥t hr̥dayaṁ kamalamukulākāramadhōmukhaṁ, kōṣṭhamudaram| drākṣāyuktāmabhayāṁ līḍhvēti sambandhaḥ, ayamēkō yōgaḥ; mākṣikasamprayuktāṁ līḍhvā'bhayāṁ vēti dvitīyō yōgaḥ| anyē tu ‘bhuktamātraṁ’ iti paṭhanti, bhuktamātramēva prāpyāmāśayō vidahyata ityarthaḥ||511||
Adhikarana 373 (512) · Śloka 512
bhavēdajīrṇaṁ prati yasya śaṅkā snigdhasya jantōrbalinō'nnakālē |
prātaḥ saśuṇṭhīmabhayāmaśaṅkō bhuñjīta samprāśya hitaṁ hitārthī ||512||
View original
भवेदजीर्णं प्रति यस्य शङ्का स्निग्धस्य जन्तोर्बलिनोऽन्नकाले |
प्रातः सशुण्ठीमभयामशङ्को भुञ्जीत सम्प्राश्य हितं हितार्थी ||५१२||
rasāvaśēṣājīrṇaviṣayaṁ saṁśamanamāha- bhavēdityādi| prātaryasyājīrṇaśaṅkā bhavati sa puruṣaḥ śuṇṭhīmabhayāsamētāmannakālē samprāśya bhakṣayitvā, aśaṅkō niḥśaṅkaḥ san hitamannaṁ bhuñjīta||512||
Adhikarana 374 (513) · Śloka 513
svalpaṁ yadā dōṣavibaddhamāmaṁ līnaṁ na tējaḥpathamāvr̥ṇōti |
bhavatyajīrṇē'pi tadā bubhukṣā yā mandabuddhiṁ viṣavannihanti ||513||
View original
स्वल्पं यदा दोषविबद्धमामं लीनं न तेजःपथमावृणोति |
भवत्यजीर्णेऽपि तदा बुभुक्षा या मन्दबुद्धिं विषवन्निहन्ति ||५१३||
ajīrṇē'pi bubhukṣāṁ darśayannāha- svalpamityādi| svalpamityāmaviśēṣaṇam, anyē tu svalpamapi tējaḥpathamāvr̥ṇōtīti tējaḥpathasyēdaṁ viśēṣaṇamāhuḥ| līnaṁ tadgatēna vāyunaikapārśvē līnamityāmaviśēṣaṇam| tējaḥpathaṁ jaṭharānalamārgam| yā bubhukṣā mandabuddhiṁ prāṇinaṁ viṣavannihantīti sambandhaḥ| atra kēcit paṭhanti- “annēna kukṣērdvāvaṁśau pānēnaikaṁ ca pūrayēt| āśrayaṁ pavanādīnāṁ caturthamavaśēṣayēt- iti|” sarvanibandhakārairapaṭhitatvānna paṭhanīyam||513||
Adhikarana 375 (514-524) · Śloka 525
ata urdhvaṁ pravakṣyāmi guṇānāṁ karmavistaram |
karmabhistvanumīyantē nānādravyāśrayā guṇāḥ ||514||
hlādanaḥ stambhanaḥ śītō mūrcchātr̥ṭsvēdadāhajit |
uṣṇastadviparītaḥ syātpācanaśca viśēṣataḥ ||515||
snēhamārdavakr̥t snigdhō balavarṇakarastathā |
rūkṣastadviparītaḥ syādviśēṣāt stambhanaḥ kharaḥ ||516||
picchilō jīvanō balyaḥ sandhānaḥ ślēṣmalō guruḥ |
viśadō viparītō'smāt klēdācūṣaṇarōpaṇaḥ ||517||
dāhapākakarastīkṣṇaḥ srāvaṇō, mr̥duranyathā |
sādōpalēpabalakr̥dgurustarpaṇabr̥ṁhaṇaḥ ||518||
laghustadviparītaḥ syāllēkhanō rōpaṇastathā |
daśādyāḥ karmataḥ prōktāstēṣāṁ karmaviśēṣaṇaiḥ ||519||
daśaivānyān pravakṣyāmi dravādīṁstānnibōdha mē |
dravaḥ praklēdanaḥ, sāndraḥ sthūlaḥ syādbandhakārakaḥ ||520||
ślakṣṇaḥ picchilavajjñēyaḥ karkaśō viśadō yathā |
sukhānubandhī sūkṣmaśca sugandhō rōcanō mr̥duḥ ||521||
durgandhō viparītō'smāddhr̥llāsārucikārakaḥ |
sarō'nulōmanaḥ prōktō, mandō yātrākaraḥ smr̥taḥ ||522||
vyavāyī cākhilaṁ dēhaṁ vyāpya pākāya kalpatē |
vikāsī vikasannēvaṁ dhātubandhān vimōkṣayēt ||523||
āśukārī tathā''śutvāddhāvatyambhasi tailavat |
sūkṣmastu saukṣmyāt sūkṣmēṣu srōtaḥsvanusaraḥ smr̥taḥ ||524||
guṇā viṁśatirityēvaṁ yathāvatparikīrtitāḥ |525|
View original
अत उर्ध्वं प्रवक्ष्यामि गुणानां कर्मविस्तरम् |
कर्मभिस्त्वनुमीयन्ते नानाद्रव्याश्रया गुणाः ||५१४||
ह्लादनः स्तम्भनः शीतो मूर्च्छातृट्स्वेददाहजित् |
उष्णस्तद्विपरीतः स्यात्पाचनश्च विशेषतः ||५१५||
स्नेहमार्दवकृत् स्निग्धो बलवर्णकरस्तथा |
रूक्षस्तद्विपरीतः स्याद्विशेषात् स्तम्भनः खरः ||५१६||
पिच्छिलो जीवनो बल्यः सन्धानः श्लेष्मलो गुरुः |
विशदो विपरीतोऽस्मात् क्लेदाचूषणरोपणः ||५१७||
दाहपाककरस्तीक्ष्णः स्रावणो, मृदुरन्यथा |
सादोपलेपबलकृद्गुरुस्तर्पणबृंहणः ||५१८||
लघुस्तद्विपरीतः स्याल्लेखनो रोपणस्तथा |
दशाद्याः कर्मतः प्रोक्तास्तेषां कर्मविशेषणैः ||५१९||
दशैवान्यान् प्रवक्ष्यामि द्रवादींस्तान्निबोध मे |
द्रवः प्रक्लेदनः, सान्द्रः स्थूलः स्याद्बन्धकारकः ||५२०||
श्लक्ष्णः पिच्छिलवज्ज्ञेयः कर्कशो विशदो यथा |
सुखानुबन्धी सूक्ष्मश्च सुगन्धो रोचनो मृदुः ||५२१||
दुर्गन्धो विपरीतोऽस्माद्धृल्लासारुचिकारकः |
सरोऽनुलोमनः प्रोक्तो, मन्दो यात्राकरः स्मृतः ||५२२||
व्यवायी चाखिलं देहं व्याप्य पाकाय कल्पते |
विकासी विकसन्नेवं धातुबन्धान् विमोक्षयेत् ||५२३||
आशुकारी तथाऽऽशुत्वाद्धावत्यम्भसि तैलवत् |
सूक्ष्मस्तु सौक्ष्म्यात् सूक्ष्मेषु स्रोतःस्वनुसरः स्मृतः ||५२४||
गुणा विंशतिरित्येवं यथावत्परिकीर्तिताः |५२५|
pūrvaṁ hi sampāditaṁ ‘tadasya śaityēna nihanti pittaṁ’ iti, tatra na jñāyantē kē punastē śītādaya iti tān nirdiśan lakṣaṇamāha- ata ityādi| atha śītaguṇaḥ kathaṁ jñāyata ityāha- hlādana ityādi| hlādanaḥ sukhakārītyarthaḥ; tr̥ṭsvēdamūrcchādāhajidityarthaḥ| pācanō vraṇādīnām| snēhētyādi snigdhō guṇaḥ snēhādikāraṇa ityarthaḥ| rūkṣō guṇastadviparītō raukṣyakāṭhinyakara ityarthaḥ| viśēṣāt viśēṣataḥ| stambhanaḥ atīsārādīnām| kharaḥ karkaśaḥ| picchilō guṇaḥ| jīvanaḥ prāṇadhāraṇaḥ| sandhānō bhagnasya| viśadō guṇaḥ| viparītō'smāditi asandhānō'jīvanō'ślēṣī ca| klēdācūṣaṇa ārdrībhāvavināśakara ityarthaḥ| dāhētyādi anyathēti adāhapākakarō'srāvaṇa ityarthaḥ| sādētyādi sādō'ṅgaglāniḥ, upalēpō malavr̥ddhiḥ, balaṁ ślēṣmā| gururguṇaḥ| tarpaṇaḥ tr̥ptijanakaḥ| br̥ṁhaṇō dēhavr̥ddhikaraḥ| laghurityādi| laghustadviparīta iti asādānupalēpādikr̥t kaphaharaścētyarthaḥ| lēkhanaḥ pattalīkaraṇaḥ| daśādyā iti daśasaṅkhyōpētā ādyāḥ śītādayō guṇāḥ| karmataḥ prōktāḥ karmabhiḥ saha prōktā ityarthaḥ| tēṣāmiti tēṣāṁ madhyē, karmaviśēṣaṇaiḥ kr̥tvā| dravō guṇaḥ| praklēdana ārdrabhāvakaraḥ| sāndrō guṇaḥ| bandhakāraka upacayakāraka ityarthaḥ| ‘dravaḥ praklēdanō vyāpī śuṣkaḥ syādbandhakārakaḥ’ iti kēcit paṭhanti| śuṣkō guṇaḥ bandhakārakaḥ śuṣkasya śōṣaṇatvēnāvayavāpr̥thaktvamityarthaḥ| ślakṣṇa ityādi| ślakṣṇō guṇaḥ picchilavajjñēyaḥ| jīvanaḥ ślēṣmasandhānakr̥dityarthaḥ| karkaśō guṇaḥ| viśadō yathēti ajīvanō'ślēṣmī ca, tathā'sandhānakārśyakr̥cca| sukhānubandhī sukhōtpādaka ityarthaḥ| sūkṣmō'vagāhakaḥ| sugandhō guṇaḥ| hr̥llāsārucikāraka iti punararucigrahaṇaṁ dvividhāruciprāpaṇārthaṁ, tēnāhāraṁ na kāṅkṣati kriyamāṇācca virasībhavati, hr̥llāsaḥ thūtkaraṇaṁ, chardirityanyē| sarō guṇaḥ| anulōmanō vātamalapravartanaḥ| mandō guṇaḥ| yātrākara iti śarīrasthāyitvāddēhasya yātrāṁ vartanaṁ karōti| vyavāyī guṇaḥ| akhilamityādi apakva ēvākhilaṁ dēhaṁ vyāpnōti paścānmadyaviṣavat pākaṁ yāti; anyē ‘bhāvāya kalpatē’ iti paṭhanti, tatrāpi sthitayē kalpatē nōrdhvamadhō vā pravartata iti sa ēvārthaḥ, aparē tu punarbhāvaśabdamabhiprāyārthamicchanti, tatra niyatadravaprabhāvēṇātmaśaktyanurūpaṁ tattaddravyaṁ madyaviṣavadviśiṣṭābhiprāyāya kalpata ityarthaḥ|| vyavāyinaḥ sakāśādvikāsidravyasya kiñcidbhēdaṁ darśayannāha- vikāsityādi| vikāsī guṇaḥ| vikasan prasarpan| ēvamiti apakva ēva sakalaṁ dēhaṁ vyāpya| dhātubandhān vimōkṣayēt dhātuśaithilyaṁ karōtītyarthaḥ| anyē tu ‘saraviśēṣō vyavāyī, tīkṣṇaviśēṣō vikāsi’ iti bruvatē, tannēcchati gayī| āśukārī guṇaḥ, āśutvāt| sūkṣmō guṇaḥ, atra sthūlaguṇamapi kēcit paṭhanti, sa ca pāṭhō'bhāvānna likhitaḥ| guṇā iti nanvatra sthūlaguṇēna saha trayōviṁśatirguṇā bhavanti, kathaṁ viṁśatiḥ kathyantē? ucyatē, kēcidatra saṅkhyābhaṅgabhayādvyavāyivikāsyāśukāriṇāmapāṭhamēva manyantē; anyē punarāhuḥ- adhikāyāmapi guṇāviṁśatāvuktāyāṁ guṇā viṁśatiruktāḥ, na cātra niyamō viṁśatirēvēti; vyavāyivikāsyāśukāriṇāṁ tu svatantrē paratantrē ca darśanāt pāṭhō nyāyya ēva; aparē punaḥ prāgēva ‘daśaivānyān’ ityasya sthānē ‘daśa cānyān’ iti cakāraṁ paṭhanti; tēna vyavāyivikāsyāśukāriṇō'pi samuccīyantē||514-524||-
Adhikarana 376 (525) · Śloka 525
sampravakṣyāmyataścōrdhvamāhāragatiniścayam ||525||
View original
सम्प्रवक्ष्याम्यतश्चोर्ध्वमाहारगतिनिश्चयम् ||५२५||
sampravakṣyāmītyādi| āhārasya gatiniścayō yadyadātmakamannamabhyavahr̥taṁ pakvaṁ yaddravyaguṇaṁ yāti gatamapi yadyat puṣṇāti tasya nirṇaya ityarthaḥ||525||
Adhikarana 377 (526) · Śloka 526
pañcabhūtātmakē dēhē hyāhāraḥ pāñcabhautikaḥ |
vipakvaḥ pañcadhā samyagguṇān svānabhivardhayēt ||526||
View original
पञ्चभूतात्मके देहे ह्याहारः पाञ्चभौतिकः |
विपक्वः पञ्चधा सम्यग्गुणान् स्वानभिवर्धयेत् ||५२६||
tamēvāhāraguṇaṁ nirdiśannāha- pañcētyādi| pañcabhūtātmakē iti pr̥thivyādipañcabhūtahētukē| āhāraḥ pāñcabhautika iti āhārō'pi pañcamahābhūtasvabhāvaḥ| vipakvaḥ pañcadhā samyagiti pañcabhirmahābhūtāgnibhiḥ| guṇāniti guṇaśabdēnātra guṇinaḥ pr̥thivyādaya ucyantē| tēna pārthivāḥ pārthivānabhivardhayanti, ēvaṁ śēṣēṣvapi| anyē tu guṇāniti gandhādīn, svāniti pañca guṇinō dravyāṇi pārthivādīni; ētēna gandhādīnātmanaśca pārthivādīni dravyāṇyabhivardhayēdityarthaḥ||526||
Adhikarana 378 (527) · Śloka 527
avidagdhaḥ kaphaṁ, pittaṁ vidagdhaḥ, pavanaṁ punaḥ |
samyagvipakvō niḥsāra āhāraḥ paribr̥ṁhayēt ||527||
View original
अविदग्धः कफं, पित्तं विदग्धः, पवनं पुनः |
सम्यग्विपक्वो निःसार आहारः परिबृंहयेत् ||५२७||
dōṣāṇāmāhārāvasthāpākāt prakōpavardhanalakṣaṇaṁ pratipādayannāha- avidagdha ityādi| avidagdhō madhurāhāraḥ, kaphaṁ paribr̥ṁhayēt atiśayēna vardhayēdityarthaḥ| pittaṁ vidagdhō'mlībhūta āhāraḥ paribr̥ṁhayēt, pavanaṁ punaḥ samyagvipakva āhāraḥ, niḥsārō nirgatasāraḥ, raukṣyēṇa paribr̥ṁhayēdityarthaḥ||527||
Adhikarana 379 (528) · Śloka 528
viṇmūtramāhāramalaḥ sāraḥ prāgīritō rasaḥ |528|
View original
विण्मूत्रमाहारमलः सारः प्रागीरितो रसः |५२८|
ēvaṁ dōṣāṇāmavasthāpākādvardhanaṁ pratipādya paryantapākādviṇmūtrayōrmalayō rasasya dhātusvabhāvasya cōtpattiṁ darśayannāha- viṇmūtramityādi| prāgīritaḥ pūrvaṁ kathitaḥ śōṇitavarṇanīyē|528|-
Adhikarana 380 (528) · Śloka 528
sa tu vyānēna vikṣiptaḥ sarvān dhātūn pratarpayēt ||528||
View original
स तु व्यानेन विक्षिप्तः सर्वान् धातून् प्रतर्पयेत् ||५२८||
tasmādēva rasādanyēṣāmapi dhātūnāmutpāttiṁ darśayannāha- sa tvityādi| sa rasaḥ| vyānēna vātaviśēṣēṇa| vikṣiptaḥ prēritaḥ| pratarpayēt atiśayēna vardhayēt| vyānasya sarvāṅgavyāpitvēna dōṣadhātumalavyāpitvāt; sa ca kulyākēdāranyāyēna sarvān dhātūn pratarpayati||528||
Adhikarana 381 (529) · Śloka 529
kaphaḥ pittaṁ malaḥ khēṣu svēdaḥ syānnakharōma ca |
nētraviṭ tvakṣu ca snēhō dhātūnāṁ kramaśō malāḥ ||529||
View original
कफः पित्तं मलः खेषु स्वेदः स्यान्नखरोम च |
नेत्रविट् त्वक्षु च स्नेहो धातूनां क्रमशो मलाः ||५२९||
tēṣāmēva dōṣamalānāṁ yatō yatō yasyōtpattistāṁ darśayannāha- kapha ityādi| tatrāhārasya malau viṇmūtrē prāguktē| kaphō rasasya malaḥ| pittaṁ raktasya| malaḥ| khēṣviti khēṣu karṇaśrōtramukhādiṣu srōtaḥsu māṁsasya| svēdaḥ prasvēdaḥ, sa mēdasō malaḥ| nakharōma punarasthnō malaḥ| nētraviṭ tvakṣu ca snēha iti nētraviṭ akṣipurīṣaṁ, tvakṣu ca snēhastvācāṁ ca yaḥ snēhaḥ sa majjñō malaḥ| dhātūnāmityādi rasādimajjāntānāṁ yathākramaṁ malā ityarthaḥ| śukraṁ punaramalaṁ sahasradhā dhmātākṣayasuvarṇavaditi; ākr̥ṣṭāṇḍakōṣasya puṁsaḥ śmaśrupātāt śmaśru ēva śukramala ityēkē, tannēcchati gayī||529||
Adhikarana 382 (530-531) · Śloka 531
divā vibuddhē hr̥dayē jāgrataḥ puṇḍarīkavat |
annamaklinnadhātutvādajīrṇē'pi hitaṁ niśi ||530||
hr̥di sammīlitē rātrau prasuptasya viśēṣataḥ |
klinnavisrastadhātutvādajīrṇē na hitaṁ divā ||531||
View original
दिवा विबुद्धे हृदये जाग्रतः पुण्डरीकवत् |
अन्नमक्लिन्नधातुत्वादजीर्णेऽपि हितं निशि ||५३०||
हृदि सम्मीलिते रात्रौ प्रसुप्तस्य विशेषतः |
क्लिन्नविस्रस्तधातुत्वादजीर्णे न हितं दिवा ||५३१||
nanu, yadannamajīrṇē bhujyatē tadadhyaśanamucyatē, prātarbhuktē yaddināntē bhujyatē tat kathamadhyaśanaṁ bhavatītyāha- divētyādi| divā divasē| puṇḍarīkavat padmavat| vibuddhē vikasitē hr̥dayē| jāgrataḥ puruṣasya| aklinnadhātutvāt anārdradhātutvāt| ajīrṇē'pyannaṁ hitamiti sambandhaḥ| yathā- ajātē payasi anyadāhr̥taṁ payaḥ| divā vibuddhē hr̥dayē ityuktē'pi yajjāgrata iti kr̥taṁ tadētadadhikaṁ bōdhayati- ajāgratō'pi svabhāvādēva vibuddhaṁ hr̥dayaṁ bhavati| sāyaṁ bhuktē'jīrṇē prātarbhōjanaṁ na hitamityarthamāha- hr̥dītyādi| rātrau hr̥di hr̥dayē sammīlitē saṅkucitē, prasuptasya viśēṣataḥ sammīlita iti sambandhaḥ| klinnavisrastadhātutvāt ārdraśithiladhātutvāt| ajīrṇē ‘sāyaṁ bhuktē’ iti śēṣaḥ| na hitaṁ divēti divā annaṁ hitaṁ na bhavatītyarthaḥ||530-531||
Adhikarana 383 (532) · Śloka 532
imaṁ vidhiṁ yō'numataṁ mahāmunērnr̥parṣimukhyasya paṭhēddhi yatnataḥ |
sa bhūmipālāya vidhātumauṣadhaṁ mahātmanāṁ cārhati sūrisattamaḥ ||532||
View original
इमं विधिं योऽनुमतं महामुनेर्नृपर्षिमुख्यस्य पठेद्धि यत्नतः |
स भूमिपालाय विधातुमौषधं महात्मनां चार्हति सूरिसत्तमः ||५३२||
uktasūtrapāṭhānuśaṁsāṁ darśayannāha- imamityādi| imaṁ vidhiṁ sūtrasthānōditamāhāravidhiṁ vā; yaḥ paṭhēt prayatnata iti sambandhaḥ| anumataṁ mahāmunērdhanvantarēḥ| kimbhūtasya mahāmunēḥ? nr̥parṣimukhyasya rājarṣipradhānasya| sa sūrisattamaḥ paṇḍitapradhānaḥ| vidhātuṁ kartum| mahātmanāṁ rājasadr̥śānām| arhati yōgyō bhavati||532||
Adhikarana puShpikA · Śloka 46
iti bhagavatā śrīdhanvantariṇōpadiṣṭāyāṁ tacchiṣyēṇa maharṣiṇā suśrutēna viracitāyāṁ suśrutasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē ṣaṭcatvāriṁśattamō'dhyāyaḥ ||46||
iti bhagavatā śrīdhanvantariṇōpadiṣṭāyāṁ tacchiṣyēṇa maharṣiṇā suśrutēna viracitāyāṁ suśrutasaṁhitāyāṁ prathamaṁ sūtrasthānaṁ samāptam |
View original
इति भगवता श्रीधन्वन्तरिणोपदिष्टायां तच्छिष्येण महर्षिणा सुश्रुतेन विरचितायां सुश्रुतसंहितायां सूत्रस्थाने षट्चत्वारिंशत्तमोऽध्यायः ||४६||
इति भगवता श्रीधन्वन्तरिणोपदिष्टायां तच्छिष्येण महर्षिणा सुश्रुतेन विरचितायां सुश्रुतसंहितायां प्रथमं सूत्रस्थानं समाप्तम् |
iti śrīḍalhaṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ samastanibandhārthajñāpikāyāṁ suśrutaṭīkāyāṁ ṣaṭcatvāriṁśō'dhyāyaḥ||46||