Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō dravyasaṅgrahaṇīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातो द्रव्यसङ्ग्रहणीयमध्यायं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
dravyāṇāṁ saṅgrahaḥ saṅkṣēpaḥ, tamadhikr̥tya kr̥tō'dhyāya ityarthaḥ; vistarastu cikitsitē kathyatē| taduktaṁ- “samāsēna gaṇā hyētē prōktāstēṣāṁ tu vistaram| cikitsitēṣu vakṣyāmi jñātvā dōṣabalābalam”- iti||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
samāsēna saptatriṁśaddravyagaṇā bhavanti ||3||
View original
समासेन सप्तत्रिंशद्द्रव्यगणा भवन्ति ||३||
tatrādāvadhyāyasya piṇḍārthaṁ nirdiśannāha- samāsēnētyādi|- samāsēna saṅkṣēpēṇa| gaṇyanta iti gaṇāḥ samūhāḥ| tatra dvātriṁśadaniyatāvayavāḥ, punaḥ pañca pañcāvayavāḥ| kēcit pañcatriṁśaditi paṭhanti (triṁśadvā''malakādīni vihāyēti)||3||
Adhikarana 3 (4-5) · Śloka 5
tadyathā- vidārigandhā vidārī viśvadēvā sahadēvā śvadaṁṣṭrā pr̥thakparṇī śatāvarī sārivā kr̥ṣṇasārivā jīvakarṣabhakau mahāsahā kṣudrasahā br̥hatyau punarnavairaṇḍō haṁsapādī vr̥ścikālyr̥ṣabhī cēti ||4||
vidārīgandhādirayaṁ gaṇaḥ pittānilāpahaḥ |
śōṣagulmāṅgamardōrdhvaśvāsakāsavināśanaḥ ||5||
View original
तद्यथा- विदारिगन्धा विदारी विश्वदेवा सहदेवा श्वदंष्ट्रा पृथक्पर्णी शतावरी सारिवा कृष्णसारिवा जीवकर्षभकौ महासहा क्षुद्रसहा बृहत्यौ पुनर्नवैरण्डो हंसपादी वृश्चिकाल्यृषभी चेति ||४||
विदारीगन्धादिरयं गणः पित्तानिलापहः |
शोषगुल्माङ्गमर्दोर्ध्वश्वासकासविनाशनः ||५||
tatra prathamaṁ dōṣakramēṇādyaṁ gaṇaṁ nirdiśannāha- tadyathētyādi| vidārigandhā śālaparṇī, vidārī vipādikakandaḥ kōhalākārō lōhitakusumaḥ, sa ca dvividhaḥ- dīrghakandō bahukṣīraḥ, hastipādakō'lpakṣīra iti| viśvadēvā gāṅgērukī prasiddhā, ‘guḍaśarkarā (gulaśakarī)’ iti pūrvadēśē, anyē sitakusumāṁ balāmāhuḥ| sahadēvī balābhēdaḥ pītapuṣpā ‘kāṅkasī’ iti lōkē; anyē balāṁ nīlapuṣpāmāhuḥ| śvadaṁṣṭrā gōkṣurakaḥ| pr̥śniparṇī pr̥thakparṇī ‘pīṭhavanī’ iti lōkē| śatāvarī sūkṣmapatrā ‘śatāurī’ iti lōkē| sārivā jambūpatrā, dugdhagarbhā vallī svanāmaprasiddhā| kr̥ṣṇasārivā chilahēṇṭāpatrasadr̥śacchadā candanagandhā ‘kālavēlī’ iti lōkē; kēcit kr̥ṣṇasārivāṁ na paṭhanti| jīvakaḥ kūrcaśīrṣakaḥ svanāmakhyātaḥ| r̥ṣabhakō vr̥ṣabhakaḥ, ayamapi svanāmakhyātaḥ| mahāsahā māṣaparṇī| kṣudrasahā mudgaparṇī| br̥hatyau sūkṣmaphalā sthūlaphalā ca| punarnavā varṣābhūḥ ‘sāṭaḍī’ iti lōkē| ēraṇḍaḥ svanāmaprasiddhaḥ| haṁsapādī madhuśravā haṁsapadākārapatrā pītapuṣpā jalayu(mu)ktadēśajātā ‘haṁsapāī’ iti lōkē prasiddhā| vr̥ścikālī kaṇṭakitamēṣaśr̥ṅgayugākāraphalā pāṭhāpatrā īṣadrōmaśā śvētapuṣpagucchā dakṣiṇāvartavallī mēṣaśr̥ṅgībhēdaḥ; vr̥ściyāśākamanyē| r̥ṣabhī kapikacchuḥ| śr̥gālavinnāmēkē vidārigandhādau paṭhanti, tāmapaṭhanīyāmēkē manyantē, anyē pr̥thakparṇībhēdaṁ dīrghapatrāṁ siṁhapucchāmāhuḥ| śōṣō rājayakṣmā, aṅgamardaḥ sphuṭanikā| pittānilaharatvēna dōṣapratyanīkatōktā, śōṣādināśakatvēna vyādhipratyanīkatvaṁ cōktam, ēvaṁ dōṣayōruktayōrvyādhiṣu cōktēṣvavasthākāladēśādibhēdēna samastairētairardhairyathālābhaṁ labdhairvā śr̥taśītaphāṇṭasvarasakalkacūrṇaguṭikōtkārikārasakriyālēpapradēhapariṣēkāvagāhanaghr̥tatailādīni yathāyōgaṁ sādhanīyāni| ēvamanyēṣvapi gaṇēṣu yōjyam| yēṣāṁ jīvakarṣabhakādidravyāṇāmannapānādau guṇō na nirdiṣṭaḥ, tēṣāṁ samuditasya gaṇasya guṇābhidhānēnaiva pr̥thagdravyaguṇō jñātavya iti||4-5||
Adhikarana 4 (6-7) · Śloka 7
āragvadhamadanagōpaghōṇṭākaṇṭakīkuṭajapāṭhāpāṭalāmūrvēndrayavasaptaparṇanimbakuruṇṭakadāsīkuruṇṭaka- guḍūcīcitrakaśārṅga(rṅgē)ṣṭākarañjadvayapaṭōlakirātatiktakāni suṣavī cēti ||6||
āragvadhādirityēṣa gaṇaḥ ślēṣmaviṣāpahaḥ |
mēhakuṣṭhajvaravamīkaṇḍūghnō vraṇaśōdhanaḥ ||7||
View original
आरग्वधमदनगोपघोण्टाकण्टकीकुटजपाठापाटलामूर्वेन्द्रयवसप्तपर्णनिम्बकुरुण्टकदासीकुरुण्टक- गुडूचीचित्रकशार्ङ्ग(र्ङ्गे)ष्टाकरञ्जद्वयपटोलकिराततिक्तकानि सुषवी चेति ||६||
आरग्वधादिरित्येष गणः श्लेष्मविषापहः |
मेहकुष्ठज्वरवमीकण्डूघ्नो व्रणशोधनः ||७||
āragvadhētyādi| āragvadhaḥ kiramālakaḥ; madanaḥ piṇḍītakaḥ, ‘mayaṇaphala’ iti lōkē; gōpaghōṇṭā karkōṭī, badarabhēda ityanyē, ‘grāmakōlikā’ iti prasiddhā, pūgabhēdamaparē; kaṇṭakī vikaṅkataḥ vr̥kṣakaṇṭakārikēti prasiddhā, ‘kāṅkaī’ iti lōkē; kuṭaja indravr̥kṣaḥ; pāṭhā aviddhakaraṇī, ‘pāḍha’ iti lōkē; pāṭalā vasantadūtī svanāmaprasiddhā; mūrvā dhanurguṇōpayōgyā, ‘dūdha u’ iti lōkē, anyē cōrasnāyumāhuḥ; indrayavaḥ kuṭajaphalaṁ; saptaparṇaḥ śālmalīsadr̥śaparṇō gajamadagandhapuṣpaḥ śaradi vikasanaśīla uccairvr̥kṣaḥ ‘sātavana’ iti lōkē; nimbaḥ prasiddhaḥ; kuruṇṭakaḥ pītapuṣpaḥ, ‘kaṇṭāśēluā’ iti lōkē; nīlapuṣpaḥ sa ēva dāsīkuruṇṭakaḥ; guḍūcī prasiddhā; citrakaḥ prasiddhaḥ; śārṅga(rṅgē)ṣṭā kākajaṅghā ‘vikasavanī’ iti lōkē, kākamācītyanyē, anyē tu śārṅgaṣṭā kākatiktā gauravartulāvaguṇṭhitaphalā ‘cirapōṭikā’ iti prasiddhā, ‘bhurudākā’ iti pūrvadēśē, kākādanītyaparē, sā ca guñjēti prasiddhā; karañjadvayamiti ēkaścirabilvaḥ, dvitīyaḥ kaṇṭakī viṭapakarañjaḥ; paṭōlaḥ kulakaḥ svanāmakhyātaḥ; kirātatiktakō bhūnimbaḥ; suṣavī kāravēllakaḥ, anyē tu pānīyavallīmāhuḥ||6-7||
Adhikarana 5 (8-9) · Śloka 9
sālasārājakarṇakhadirakadarakālaskandhakramukabhūrjamēṣaśr̥ṅgatiniśacandanakucandanaśiṁśapā- śirīṣāsanadhavārjunatālaśākanaktamālapūtīkāśvakarṇāgurūṇi kālīyakaṁ cēti ||8||
sālasārādirityēṣa gaṇaḥ kuṣṭhavināśanaḥ |
mēhapāṇḍvāmayaharaḥ kaphamēdōviśōṣaṇaḥ ||9||
View original
सालसाराजकर्णखदिरकदरकालस्कन्धक्रमुकभूर्जमेषशृङ्गतिनिशचन्दनकुचन्दनशिंशपा- शिरीषासनधवार्जुनतालशाकनक्तमालपूतीकाश्वकर्णागुरूणि कालीयकं चेति ||८||
सालसारादिरित्येष गणः कुष्ठविनाशनः |
मेहपाण्ड्वामयहरः कफमेदोविशोषणः ||९||
sālasārētyādi| sālaḥ śaṅkuḥ, tasya sāraḥ sālasāraḥ; ajakarṇaḥ sarjaḥ sālabhēda ēva; khadirō gāyatrī svanāmakhyātaḥ; kadaraḥ khadirākāraḥ śvētasāraḥ; kramukaḥ pūgaḥ, kēcit ‘kramuga’ iti paṭhanti, atrāpi sa ēvārthaḥ, vr̥kṣarōdhra ityanyē sārādhikārāt; bhūrjō mr̥dutvak svanāmakhyātaḥ, kēcit bhūrjasthānē ‘sphūrjaka’ iti paṭhanti, tatra sphūrjakaḥ śyōnākanāmnā prasiddhaḥ, (lakucākārapatrakāṇḍaḥ ); mēṣaśr̥ṅgaḥ karkaṭaśr̥ṅgaḥ, sa ca putrañjīvakasadr̥śastaruviśēṣaḥ; tiniśaḥ syandanaḥ, ‘sādaṇa’ iti lōkē prasiddhaḥ; candanaṁ śrīcandanaṁ ‘śrīkhaṇḍa’ iti prasiddhaṁ; kucandanaṁ raktacandanaṁ; śiṁśapā kr̥ṣṇasārā ‘sīsaī’ iti lōkē; śirīṣō viṣaghātī, ‘śirasa’ iti lōkē; asanō bījakaḥ pūrvadēśē prasiddhaḥ; dhavaḥ śakaṭākhyaḥ svanāmaprasiddhaḥ; arjunaḥ kakubhaḥ; tālaḥ svanāmakhyātaḥ; śākaḥ pūrvadēśē prasiddhō mahākharapatraḥ; naktamālō br̥hatkarañjaḥ; pūtīkaḥ cirabilvaḥ; aśvakarṇō gandhamuṇḍō'śvatthasadr̥śaḥ pūrvadēśē prasiddhaḥ; aguru svanāmakhyātaṁ; kālīyakaṁ ‘malēndrīcandanam’ iti prasiddham| vināśanaharaṇaviśōṣaṇānāmarthabhēdamāhuḥ- tatra kuṣṭhavināśanō mūlōcchēdanaḥ, haraṇō mēhapāṇḍvādēḥ saṁśamanatvēna nirmūlanatvēna vā, śōṣaṇaḥ kaphamēdasōrdravasnigdhayōḥ||8-9||
Adhikarana 6 (10-11) · Śloka 11
varuṇārtagalaśigrumadhuśigrutarkārīmēṣaśr̥ṅgīpūtīkanaktamālamōraṭāgnimanthasairēyakadvayabimbīvasukavasiracitraka- śatāvarībilvājaśr̥ṅgīdarbhā br̥hatīdvayaṁ cēti ||10||
varuṇādirgaṇō hyēṣa kaphamēdōnivāraṇaḥ |
vinihanti śiraḥśūlagulmābhyantaravidradhīn ||11||
View original
वरुणार्तगलशिग्रुमधुशिग्रुतर्कारीमेषशृङ्गीपूतीकनक्तमालमोरटाग्निमन्थसैरेयकद्वयबिम्बीवसुकवसिरचित्रक- शतावरीबिल्वाजशृङ्गीदर्भा बृहतीद्वयं चेति ||१०||
वरुणादिर्गणो ह्येष कफमेदोनिवारणः |
विनिहन्ति शिरःशूलगुल्माभ्यन्तरविद्रधीन् ||११||
varuṇētyādi| varuṇastiktasāraḥ śākadrumaḥ ‘varuṇa’ iti lōkē; ārtagalaḥ kakubhaḥ sugandhamūlaḥ ‘kavahā (kauhā)’ iti nāmnā pūrvadēśē prasiddhāḥ; śigruḥ śōbhāñjanakaḥ; madhuśigrū raktaśōbhāñjanakaḥ; tarkārī araṇikā; mēṣaśr̥ṅgī karkaṭaśr̥ṅgī; pūtīkaścirabilvaḥ; naktamālō br̥hatkarañjaḥ; mōraṭō'ṅkōllapuṣpō ‘mōihara ’ iti lōkē, hastikarṇapalāśa ityanyē; agnimanthastējōvr̥kṣaḥ pūrvadēśē ‘āgatha’ iti prasiddhaḥ; sairēyakadvayaṁ raktapuṣpanīlapuṣpakaṇṭaśēluādvayaṁ; bimbī ōṣṭhōpamaphalā ‘tiṇḍurikā’ iti prasiddhā; citrakaḥ prasiddhaḥ; śatāvarī prasiddhā; vasukō bukaḥ ‘bakapuṣpa’ iti lōkē; anyē tu vasukō'rkaḥ; vaśirō markaṭapippalī tr̥ṇajātiḥ ‘apāmārga’ iti prasiddhaḥ; bilvaḥ śrīphalaḥ; ajaśr̥ṅgī chagalaviṣāṇikā uttamāraṇī ‘mēṇḍhikā’ iti lōkē; darbhaḥ kuśaḥ; br̥hatīdvayaṁ kaṇṭakārikādvayam- ēkā sthūlaphalā, dvitīyā hrasvaphalā||10-11||
Adhikarana 7 (12-13) · Śloka 13
vīratarusahacaradvayadarbhavr̥kṣādanīgundrānalakuśakāśāśmabhēdakāgnimanthamōraṭāvasukavasirabhallūkakuraṇṭikēndīvarakapōtavaṅkāḥ śvadaṁṣṭrā cēti ||12||
vīratarvādirityēṣa gaṇō vātavikāranut |
aśmarīśarkarāmūtrakr̥cchrāghātarujāpahaḥ ||13||
View original
वीरतरुसहचरद्वयदर्भवृक्षादनीगुन्द्रानलकुशकाशाश्मभेदकाग्निमन्थमोरटावसुकवसिरभल्लूककुरण्टिकेन्दीवरकपोतवङ्काः श्वदंष्ट्रा चेति ||१२||
वीरतर्वादिरित्येष गणो वातविकारनुत् |
अश्मरीशर्करामूत्रकृच्छ्राघातरुजापहः ||१३||
vīrētyādi| vīrataruḥ śaraḥ, anyē tu vīrataruḥ ‘vēllantara’ iti nāmnā prasiddhō jāṅgaladēśē narmadātaṭē carmaṇvatīnadīsamīpē ca, tallakṣaṇamucyatē- “vēllantarurjagati vīrataruḥ prasiddhaḥ śvētāsitāruṇavilōhitapītapuṣpaḥ| ādāritulyakusumaḥ śamisūkṣmapatraḥ syāt kaṇṭakī vijaladēśaja ēṣa vr̥kṣaḥ-” iti; sahacaradvayaṁ kaṇṭaśēludvayaṁ; darbhaḥ prasiddhaḥ; vr̥kṣādanī bandākaḥ ‘kavalēkhū’ iti lōkē, vr̥kṣakalambukamaparē; gundrā pādarakabhēdō ‘gōdara’ iti lōkē; nalō dūrvākārāṅkurō'ntaḥśuṣiraḥ svanāmakhyātaḥ; kuśō hrasvadarbhaḥ; kāśaḥ cāmarapuṣpaḥ; aśmabhēdakaḥ pāṣāṇabhēdakaḥ, agnimanthaḥ tējōvr̥kṣaḥ; ‘aṅgēśūra’ iti lōkē; mōraṭō'ṅkōllapuṣpaḥ, hastikarṇapalāśa ityēkē, ikṣumūlamityaparē; vasukō bukaḥ ‘bakapuṣpa’ iti lōkē; vasiraḥ apāmārgaḥ, sūryāvartabhēda ityēkē; bhallūkaḥ śyōnākaḥ ‘śōṇā’ iti lōkē; kuraṇṭikā kr̥ṣṇasūkṣmaphalā ‘sirivālikā’ iti lōkē; indīvarō'pi tadbhēdō dīrghapatrō bahulapuṣpaḥ; kapōtavaṅkā suvarcalā, anyē ‘śirīṣasadr̥śapatrā svalpaviṭapā’ iti dravyāntaramāhuḥ; śvadaṁṣṭrā gōkṣurakaḥ| aśmarī bastipāṣāṇaḥ, saiva vātabhinnā śarkarā, mūtrāghātō mūtrāvarōdhaḥ; rujāśabdō rōgavacanaḥ, sa cāśmaryādiṣu pratyēkaṁ sambadhyatē||12-13||
Adhikarana 8 (14-15) · Śloka 15
lōdhrasāvaralōdhrapalāśakuṭannaṭāśōkaphañjīkaṭphalailavālukaśallakījiṅginīkadambasālāḥ kadalī cēti ||14||
ēṣa rōdhrādirityuktō mēdaḥkaphaharō gaṇaḥ |
yōnidōṣaharaḥ stambhī varṇyō viṣavināśanaḥ ||15||
View original
लोध्रसावरलोध्रपलाशकुटन्नटाशोकफञ्जीकट्फलैलवालुकशल्लकीजिङ्गिनीकदम्बसालाः कदली चेति ||१४||
एष रोध्रादिरित्युक्तो मेदःकफहरो गणः |
योनिदोषहरः स्तम्भी वर्ण्यो विषविनाशनः ||१५||
rōdhrētyādi| rōdhrō lākṣāprasādanō raktaḥ; sāvaralōdhraḥ śvētasthūlatvak; palāśaḥ kiṁśukaḥ; kuṭannaṭaḥ syōnākaḥ; aśōkō lōhitakusumaḥ svanāmakhyātaḥ; phañjī bhārgī; kaṭphalaḥ ‘kāyaphala’ iti lōkē; ēlavālukaṁ harivālukaṁ kr̥ṣṇagandhikaṭphalasadr̥śaṁ; śallakī gajabhakṣyā ‘sāla’ iti lōkē; jiṅginī guḍamajjanikā, ‘guladuṇi’ iti lōkē, pūrvadēśē svanāmaprasiddhā; kadambō vr̥kṣakadambaḥ; sālaḥ sarjaḥ; kadalī rambhā svanāmaprasiddhā| stambhī atisārādēḥ stambhanaḥ||14-15||
Adhikarana 9 (16-17) · Śloka 17
arkālarkakarañjadvayanāgadantīmayūrakabhārgīrāsnēndrapuṣpīkṣudraśvētāmahāśvētāvr̥ścikālyalavaṇāstāpasavr̥kṣaścēti ||16||
arkādikō gaṇō hyēṣa kaphamēdōviṣāpahaḥ |
kr̥mikuṣṭhapraśamanō viśēṣādvraṇaśōdhanaḥ ||17||
View original
अर्कालर्ककरञ्जद्वयनागदन्तीमयूरकभार्गीरास्नेन्द्रपुष्पीक्षुद्रश्वेतामहाश्वेतावृश्चिकाल्यलवणास्तापसवृक्षश्चेति ||१६||
अर्कादिको गणो ह्येष कफमेदोविषापहः |
कृमिकुष्ठप्रशमनो विशेषाद्व्रणशोधनः ||१७||
arkētyādi| arkō raktapuṣpaḥ prasiddhaḥ; alarkō mandārakaḥ, yasya kṣīraṁ na vinaśyati; karañjadvayaṁ vr̥kṣaviṭapakarañjau; nāgadantī dantinī; mayūrakō'pāmārgaḥ; bhārgī svanāmakhyātā; rāsnā surabhī svanāmakhyātā; indrapuṣpī kaṇṭakī kr̥ṣṇapuṣpakarañjaḥ, ‘kalikārikā’ ityanyē; kṣudraśvētā śvētasyandā śvētapuṣpā ‘sēphanda’ iti lōkē; mahāśvētā nīlapuṣpaḥ sēphandaḥ, ‘vandhyākarkōṭikā’ ityanyē; vr̥ścikālī vr̥ściyākaḥ; alavaṇā jyōtiṣmatī vartulapakvaraktaphalā, pītatailā ‘kākamardanīkā’ iti lōkē prasiddhā; tāpasavr̥kṣaḥ iṅgudaḥ, putrañjīvaka ityanyē||16-17||
Adhikarana 10 (18-19) · Śloka 19
surasāśvētasurasāphaṇijjhakārjakabhūstr̥ṇasugandhakasumukhakālamālakuṭhērakakāsamardakṣavakakharapuṣpāviḍaṅgakaṭphala- surasīnirguṇḍīkulāhalōndurukarṇikāphañjīprācībalakākamācyō viṣamuṣṭikaścēti ||18||
surasādirgaṇō hyēṣa kaphahr̥t kr̥misūdanaḥ |
pratiśyāyāruciśvāsakāsaghnō vraṇaśōdhanaḥ ||19||
View original
सुरसाश्वेतसुरसाफणिज्झकार्जकभूस्तृणसुगन्धकसुमुखकालमालकुठेरककासमर्दक्षवकखरपुष्पाविडङ्गकट्फल- सुरसीनिर्गुण्डीकुलाहलोन्दुरुकर्णिकाफञ्जीप्राचीबलकाकमाच्यो विषमुष्टिकश्चेति ||१८||
सुरसादिर्गणो ह्येष कफहृत् कृमिसूदनः |
प्रतिश्यायारुचिश्वासकासघ्नो व्रणशोधनः ||१९||
surasētyādi| surasē dvē śvētakr̥ṣṇakusumē tē ca lōkē ‘tulasī’ iti prasiddhē; phaṇijjhakastīkṣṇagandhō ‘maruvaka’ iti lōkē, anyē tvanēnaiva nāmnā prasiddhaḥ; arjakō barbarikākārō laghumañjarīkaḥ sūkṣmapatrō nirgandhaḥ śvētakuṭhērakaḥ; bhūstr̥ṇō gudākanāmadhēyō, drōṇapuṣpīsadr̥śaḥ; sugandhakō drōṇapuṣpaḥ; anyē tu bhūstr̥ṇaṁ rōhiṣaṁ, sugandhakō br̥hatsugandhatr̥ṇaṁ; sumukhō rājikā, anyē tu vanabarbarikā ‘sauhā’ iti nāmnā jējībhuktau prasiddhā; kālamālaḥ kr̥ṣṇamallikā ‘barbarikā’ iti lōkē; kāsamardaḥ svanāmakhyātaḥ; kṣavakaḥ kṣavathukāraḥ phaṇijjhakākāraḥ ‘cihvariyāka’ iti pāriyātrē prasiddhaḥ, ‘chiṅkinī’ iti lōkē; kharapuṣpaḥ tasyaiva bhēdaḥ, bōvaikāmaparē, maruvakamanyē; viḍaṅgaḥ prasiddhaḥ; kaṭphalaḥ sōmavalkaḥ ‘kāyaphala’ iti lōkē; surasī kapitthasadr̥śapatrā ‘bilvanāsī’ iti lōkē prasiddhā, śvētanirguṇḍītyanyē; nirguṇḍī nīlanirguṇḍī; kulāhalaḥ ‘muṇḍikā’ iti prasiddhaḥ; undurukarṇikā mūṣikakarṇikā ‘undurī’ iti lōkē, undurakarṇīṁ dravantīmāhuranyē, aparē dantinīmāhuḥ, ‘undurakarṇā’ ityēkē paṭhanti, tatrāpi sa ēvārthaḥ; phañjī bhārgī; prācībalō matsyākṣakaḥ, ‘kākajaṅghā, nadīpippalī vā’ ityaparē, kēcidācāryā ēvaṁ vadanti- yadyapi prācībalaśabdēna kākajaṅghā gaṇḍadūrvā jalapippalī cōcyatē, tathā'pyatra kākajaṅghaiva, kākamācīsānnidhyādvātakaphakr̥mibādhiryaharatvācca; kākamācī mr̥ṣṭaphalā svanāmaprasiddhā; viṣamuṣṭikō drēkkā ‘rājanimba’ iti prasiddhaḥ, br̥hadalambuṣāmaparē, karkōṭīmanyē| kr̥misūdana iti kr̥mighna ityarthaḥ||18-19||
Adhikarana 11 (20-21) · Śloka 21
muṣkakapalāśadhavacitrakamadanavr̥kṣakaśiṁśapāvajravr̥kṣāstriphalā cēti ||20||
muṣkakādirgaṇō hyēṣa mēdōghnaḥ śukradōṣahr̥t |
mēhārśaḥpāṇḍurōgāśmaśarkarānāśanaḥ paraḥ ||21||
View original
मुष्ककपलाशधवचित्रकमदनवृक्षकशिंशपावज्रवृक्षास्त्रिफला चेति ||२०||
मुष्ककादिर्गणो ह्येष मेदोघ्नः शुक्रदोषहृत् |
मेहार्शःपाण्डुरोगाश्मशर्करानाशनः परः ||२१||
muṣkakētyādi| muṣkakaḥ kṣāravr̥kṣaḥ ‘mōkhaka’ iti lōkē; palāśaḥ kiṁśukaḥ; dhavaḥ svanāmaprasiddhaḥ; citrakō'pi svanāmnaiva prasiddhaḥ; madanaḥ piṇḍītakaḥ; vr̥kṣakaḥ kuṭajaḥ; ‘madanavr̥kṣa’ ityanyē paṭhanti, madanavr̥kṣa ityatra vr̥kṣaśabdanirdēśaḥ phalapratiṣēdhārthamiti vyākhyānayanti; śiṁśapā kr̥ṣṇasārā svanāmakhyātā; vajravr̥kṣaḥ ‘sēhuṇḍa’ iti lōkē; triphalā harītakyāmalakabibhītakāni||20-21||
Adhikarana 12 (22-23) · Śloka 23
pippalīpippalīmūlacavyacitrakaśr̥ṅgavēramaricahastipippalīharēṇukailājamōdēndrayavapāṭhājīrakasarṣapa- mahānimbaphalahiṅgubhārgīmadhurasātiviṣāvacāviḍaṅgāni kaṭurōhiṇī cēti ||22||
pippalyādiḥ kaphaharaḥ pratiśyāyānilārucīḥ |
nihanyāddīpanō gulmaśūlaghnaścāmapācanaḥ ||23||
View original
पिप्पलीपिप्पलीमूलचव्यचित्रकशृङ्गवेरमरिचहस्तिपिप्पलीहरेणुकैलाजमोदेन्द्रयवपाठाजीरकसर्षप- महानिम्बफलहिङ्गुभार्गीमधुरसातिविषावचाविडङ्गानि कटुरोहिणी चेति ||२२||
पिप्पल्यादिः कफहरः प्रतिश्यायानिलारुचीः |
निहन्याद्दीपनो गुल्मशूलघ्नश्चामपाचनः ||२३||
pippalītyādi| cavyaṁ hastipippalīmūlaṁ svanāmakhyātaṁ; śr̥ṅgavēraṁ śuṇṭhī; hastipippalī gajapippalī; ajamōdā svanāmakhyātā, anyē yavānikāmāhuḥ; mahānimbaphalamiti mahānimbō drēkkā ‘parvatanimba’ iti lōkē; madhurasā mūrvā| āmapācana iti āmalakṣaṇaṁ yathā- “jaṭharānaladaurbalyādavipakvastu yō rasaḥ| sa āmasañjñakō dēhē sarvadōṣaprakōpakaḥ”- iti| śēṣaṁ prasiddham||22-23||
Adhikarana 13 (24-25) · Śloka 25
ēlātagarakuṣṭhamāṁsīdhyāmakatvakpatranāgapuṣpapriyaṅguharēṇukāvyāghranakhaśukticaṇḍāsthauṇēyakaśrīvēṣṭaka- cōcacōrakavālukaguggulusarjarasaturuṣkakundurukāguruspr̥kkōśīrabhadradārukuṅkumāni punnāgakēśaraṁ cēti ||24||
ēlādikō vātakaphau nihanyādviṣamēva ca |
varṇaprasādanaḥ kaṇḍūpiḍakākōṭhanāśanaḥ ||25||
View original
एलातगरकुष्ठमांसीध्यामकत्वक्पत्रनागपुष्पप्रियङ्गुहरेणुकाव्याघ्रनखशुक्तिचण्डास्थौणेयकश्रीवेष्टक- चोचचोरकवालुकगुग्गुलुसर्जरसतुरुष्ककुन्दुरुकागुरुस्पृक्कोशीरभद्रदारुकुङ्कुमानि पुन्नागकेशरं चेति ||२४||
एलादिको वातकफौ निहन्याद्विषमेव च |
वर्णप्रसादनः कण्डूपिडकाकोठनाशनः ||२५||
ēlētyādi| dhyāmakaṁ kattr̥ṇaṁ ‘rōhiṣa’ iti lōkē; tvak varāṅgaṁ ‘guḍataja’ iti lōkē; patraṁ patrakaṁ; nāgapuṣpaṁ nāgakēśaram, anyē nāgakēśarapuṣpasamapuṣpō mahātarurityāhuḥ; harēṇukā rēṇukā; vyāghranakhō br̥hannakhaḥ, br̥hannakhītyanyē; śuktistadbhēdō'lpanakhaḥ; caṇḍā svanāmakhyātēṣatkr̥ṣṇā cōrakabhēdaḥ ajamōdākārā; sthauṇēyakaṁ thuṇērakaḥ; śrīvēṣṭakaḥ saralacōpaḥ ‘guggulī’ iti lōkē; cōcastvagbhēdō vanavāsikātvak; cōrakaḥ svanāmakhyātaḥ, granthiparṇakabhēdō granthiparṇākāra ēva; sarjaḥ sarjarasaḥ ‘rāla’ iti prasiddhaḥ; antalōpāt; rasaḥ gandharasaḥ ‘bōla’ iti lōkē; turuṣkaḥ sihlakaḥ; kundurakaḥ śallakīcōpaḥ; spr̥kkā kuṭilapuṣpā sugandhidravyamauttarāpathikaṁ; bhadradāru dēvadāru; punnāgaḥ suraparṇikā, suṅgandhipuṣpā dakṣiṇāpathē ‘surapati’(suraṅgī)nāmnā pratītā; kēśaraṁ bakulaṁ, kēcit samuditaṁ vyākhyānayanti- punnāgakēśaraṁ padmakēśaramityarthaḥ; anyē tvēvaṁ paṭhanti- “punnāganāgakēśaraṁ ca” iti, punnāgaṁ dēvavallabhaṁ rājacampakamiti lōkē, nāgakēśaraṁ svanāmaprasiddham| kōṭhanāśana iti atra kōṭhalakṣaṇamucyatē- “varaṭīdaṣṭasaṅkāśaḥ kaṇḍūmān lōhitō'srakaphapittāt| kṣiprōtpādavināśaḥ kōṭha iti nigadyatē sadbhiḥ”- iti||24-25||
Adhikarana 14 (26-28) · Śloka 28
vacāmustātiviṣābhayābhadradārūṇi nāgakēśaraṁ cēti ||26||
haridrādāruharidrākalaśīkuṭajabījāni madhukaṁ cēti ||27||
ētau vacāharidrādī gaṇau stanyaviśōdhanau |
āmātisāraśamanau viśēṣāddōṣapācanau ||28||
View original
वचामुस्तातिविषाभयाभद्रदारूणि नागकेशरं चेति ||२६||
हरिद्रादारुहरिद्राकलशीकुटजबीजानि मधुकं चेति ||२७||
एतौ वचाहरिद्रादी गणौ स्तन्यविशोधनौ |
आमातिसारशमनौ विशेषाद्दोषपाचनौ ||२८||
vacētyādi| bhadradāru dēvadāru| kalaśī pr̥śniparṇī| dōṣapācanāviti āmasaṁsr̥ṣṭānāṁ dōṣāṇāṁ pācanau||26-28||
Adhikarana 15 (29-30) · Śloka 30
śyāmāmahāśyāmātrivr̥ddantīśaṅkhinītilvakakampillakaramyakakramukaputraśrēṇīgavākṣī- rājavr̥kṣakarañjadvayaguḍūcīsaptalācchagalāntrīsudhāḥ suvarṇakṣīrī cēti ||29||
uktaḥ śyāmādirityēṣa gaṇō gulmaviṣāpahaḥ |
ānāhōdaraviḍbhēdī tathōdāvartanāśanaḥ ||30||
View original
श्यामामहाश्यामात्रिवृद्दन्तीशङ्खिनीतिल्वककम्पिल्लकरम्यकक्रमुकपुत्रश्रेणीगवाक्षी- राजवृक्षकरञ्जद्वयगुडूचीसप्तलाच्छगलान्त्रीसुधाः सुवर्णक्षीरी चेति ||२९||
उक्तः श्यामादिरित्येष गणो गुल्मविषापहः |
आनाहोदरविड्भेदी तथोदावर्तनाशनः ||३०||
śyāmētyādi| śyāmā śvētā trivr̥tā; mahāśyāmā vr̥ddhadārakaḥ; trivr̥t raktamūlā trivr̥t ‘niśōtra’ iti lōkē; dantī dantinī; śaṅkhinī yavatiktābhēdaḥ, ‘śvētabudhnā’ ityēkē; tilvakō rōdhraḥ, anyē tilvakō rōdhrākārō br̥hatpatrō raktatvakkō vairēcanikaḥ; kampillakō rōcanikā, svanāmakhyātaḥ; ramyakō drēkkā ‘mahānimba’ iti lōkē prasiddhaḥ, paṭōlamūlamityēkē; kramukaḥ pūgaphalaṁ; putraśrēṇī dravantī ēraṇḍasadr̥śaphalapatrā'lpaviṭapā ‘śambarī’ iti lōkē; gavākṣī indravāruṇī; rājavr̥kṣaḥ kiramālakaḥ; karañjadvayaṁ vr̥kṣaviṭapakarañjau; guḍūcī prasiddhā; saptalā sātalā snuhībhēdaḥ; chagalāntrī vr̥ddhadāra(ru)kabhēdaḥ, budhnābhēda ityaparē; sudhā sēhuṇḍaḥ; suvarṇakṣīrī anantāsadr̥śapatrā, kaṅguṣṭhamityaparē||29-30||
Adhikarana 16 (31-32) · Śloka 32
br̥hatīkaṇṭakārikākuṭajaphalapāṭhā madhukaṁ cēti ||31||
pācanīyō br̥hatyādirgaṇaḥ pittānilāpahaḥ |
kaphārōcakahr̥drōgamūtrakr̥cchrarujāpahaḥ ||32||
View original
बृहतीकण्टकारिकाकुटजफलपाठा मधुकं चेति ||३१||
पाचनीयो बृहत्यादिर्गणः पित्तानिलापहः |
कफारोचकहृद्रोगमूत्रकृच्छ्ररुजापहः ||३२||
br̥hatītyādi| mūlē spaṣṭa ēva||31-32||
Adhikarana 17 (33-34) · Śloka 34
paṭōlacandanakucandanamūrvāguḍūcīpāṭhāḥ kaṭurōhiṇī cēti ||33||
paṭōlādirgaṇaḥ pittakaphārōcakanāśanaḥ |
jvarōpaśamanō vraṇyaśchardikaṇḍūviṣāpahaḥ ||34||
View original
पटोलचन्दनकुचन्दनमूर्वागुडूचीपाठाः कटुरोहिणी चेति ||३३||
पटोलादिर्गणः पित्तकफारोचकनाशनः |
ज्वरोपशमनो व्रण्यश्छर्दिकण्डूविषापहः ||३४||
paṭōlētyādi| kucandanaṁ raktacandanaṁ; mūrvā dudhauḍaḥ, ‘caurasnāyuka’ ityēkē| vraṇēbhyō hitō vraṇyaḥ| śēṣaṁ sukhabōdham||33-34||
Adhikarana 18 (35-36) · Śloka 36
kākōlīkṣīrakākōlījīvakarṣabhakamudgaparṇīmāṣaparṇīmēdāmahāmēdācchinnaruhā karkaṭaśr̥ṅgītugākṣīrīpadmakaprapauṇḍarīkardhivr̥ddhimr̥dvīkājīvantyō madhukaṁ cēti ||35||
kākōlyādirayaṁ pittaśōṇitānilanāśanaḥ |
jīvanō br̥ṁhaṇō vr̥ṣyaḥ stanyaślēṣmakarastathā ||36||
View original
काकोलीक्षीरकाकोलीजीवकर्षभकमुद्गपर्णीमाषपर्णीमेदामहामेदाच्छिन्नरुहा कर्कटशृङ्गीतुगाक्षीरीपद्मकप्रपौण्डरीकर्धिवृद्धिमृद्वीकाजीवन्त्यो मधुकं चेति ||३५||
काकोल्यादिरयं पित्तशोणितानिलनाशनः |
जीवनो बृंहणो वृष्यः स्तन्यश्लेष्मकरस्तथा ||३६||
kākōlītyādi| kākōlī vīrā svanāmnā prasiddhā, kṣīrakākōlī tadbhēdaḥ svanāmakhyāta; jīvakaḥ svanāmaprasiddhaḥ; r̥ṣabhaḥ svanāmakhyātaḥ; mudgaparṇī ‘mugavanī’ iti lōkē; māṣaparṇī ‘māṣavanī’ iti lōkē, ‘araṇyamāṣastamba’ ityēkē; mēdā mahāmēdā ca svanāmakhyātā; chinnaruhā guḍūcī; tugākṣīrī vaṁśalōcanā; padmakaṁ padmakāṣṭhaṁ; prapauṇḍarīkaṁ svanāmakhyātaṁ yaṣṭīmadhudravyādīṣatsthūlaṁ madhurarasaṁ nētrāścyōtanārhaṁ dravyam, anyē śrīpuṣpamāhuḥ; mr̥dvīkā drākṣā; jīvantī ‘ḍōḍikā’ iti lōkē, latā'rkaphalākārasakṣīraphalā, anyē suvarṇajīvantīmāhuḥ| jīvanaḥ prāṇadhāraṇaḥ, br̥ṁhaṇaḥ śarīravr̥ddhikaraḥ| śēṣaṁ subōdham||35-36||
Adhikarana 19 (37-38) · Śloka 38
ūṣakasaindhavaśilājatukāsīsadvayahiṅgūni tutthakaṁ cēti ||37||
ūṣakādiḥ kaphaṁ hanti gaṇō mēdōviśōṣaṇaḥ |
aśmarīśarkarāmūtrakr̥cchragulmapraṇāśanaḥ ||38||
View original
ऊषकसैन्धवशिलाजतुकासीसद्वयहिङ्गूनि तुत्थकं चेति ||३७||
ऊषकादिः कफं हन्ति गणो मेदोविशोषणः |
अश्मरीशर्करामूत्रकृच्छ्रगुल्मप्रणाशनः ||३८||
ūṣakētyādi| ūṣakaḥ kṣāramr̥ttikā vārāṇasīsamīpē baḍaharadēśē bāhulyēna bhavati, anyē tadbhavaṁ dravyāntaramāhuḥ; kāsīsadvayaṁ kāsīsaṁ bhasmasadr̥śaṁ kiñcidamlalavaṇarasaṁ, dvitīyaṁ puṣpakāsīsamīṣatpītaṁ tuvararasaṁ tadbhēda ēva; tutthakaṁ karparikātutthaṁ ‘khapariyā’ iti lōkē, anyē mayūragrīvamāhuḥ| śēṣaṁ subōdham||37-38||
Adhikarana 20 (39-40) · Śloka 40
sārivāmadhukacandanakucandanapadmakakāśmarīphalamadhūkapuṣpāṇyuśīraṁ cēti ||39||
sārivādiḥ pipāsāghnō raktapittaharō gaṇaḥ |
pittajvarapraśamanō viśēṣāddāhanāśanaḥ ||40||
View original
सारिवामधुकचन्दनकुचन्दनपद्मककाश्मरीफलमधूकपुष्पाण्युशीरं चेति ||३९||
सारिवादिः पिपासाघ्नो रक्तपित्तहरो गणः |
पित्तज्वरप्रशमनो विशेषाद्दाहनाशनः ||४०||
sārivētyādi| candanaṁ raktacandanam; anyē padmamiti paṭhanti, tatra padmaṁ padmapuṣpam| śēṣaṁ subōdham||39-40||
Adhikarana 21 (41-42) · Śloka 42
añjanarasāñjananāgapuṣpapriyaṅgunīlōtpalanaladanalinakēśarāṇi madhukaṁ cēti ||41||
añjanādirgaṇō hyēṣa raktapittanibarhaṇaḥ |
viṣōpaśamanō dāhaṁ nihantyābhyantaraṁ bhr̥śam ||42||
View original
अञ्जनरसाञ्जननागपुष्पप्रियङ्गुनीलोत्पलनलदनलिनकेशराणि मधुकं चेति ||४१||
अञ्जनादिर्गणो ह्येष रक्तपित्तनिबर्हणः |
विषोपशमनो दाहं निहन्त्याभ्यन्तरं भृशम् ||४२||
añjanamityādi| añjanaṁ sauvīrāñjanaṁ; rasāñjanaṁ dāruharidrākvāthēna kr̥trimaṁ, anyē tvēvaṁ vadanti- rasāñjanaṁ dvividhaṁ- srōtō'ñjanaṁ kr̥ṣṇapāṣāṇākr̥ti dhātudravyam, anyaddāruharidrākvāthēna kr̥trimaṁ pītalōhitam, atra dhātudravyamēva sauvīrāñjanasāhacaryāt; nāgapuṣpaṁ nāgakēśaraṁ; naladaṁ māṁsī; nalinakēśarāṇi padmakēśarāṇi| śēṣaṁ subōdham||41-42||
Adhikarana 22 (43-44) · Śloka 44
parūṣakadrākṣākaṭphaladāḍimarājādanakatakaphalaśākaphalāni triphalā cēti ||43||
parūṣakādirityēṣa gaṇō'nilavināśanaḥ |
mūtradōṣaharō hr̥dyaḥ pipāsāghnō rucipradaḥ ||44||
View original
परूषकद्राक्षाकट्फलदाडिमराजादनकतकफलशाकफलानि त्रिफला चेति ||४३||
परूषकादिरित्येष गणोऽनिलविनाशनः |
मूत्रदोषहरो हृद्यः पिपासाघ्नो रुचिप्रदः ||४४||
parūṣakētyādi| parūṣakō dhanvapatrakaḥ svanāmnaiva prasiddhaḥ, sa dvividhō vr̥kṣaviṭapabhēdāt; kaṭphalaḥ sōmavalkaḥ ‘kāyaphala’ iti lōkē; rājādanaḥ kṣīrikā; katakaphalaṁ svanāmakhyātaṁ śaśakapurīṣapratimaphalamambuprasādanaṁ; śākaphalāni śākō masr̥ṇakarkaśōdarapr̥ṣṭhadalō vr̥kṣaviśēṣaḥ, tasya phalāni| sarvēṣāṁ phalāni grāhyāṇi| śēṣaṁ subōdham||43-44||
Adhikarana 23 (45-47) · Śloka 47
priyaṅgusamaṅgādhātakīpunnāganāgapuṣpacandanakucandanamōcarasarasāñjanakumbhīkasrōtōjapadmakēsarayōjanavallyō dīrghamūlā cēti ||45||
ambaṣṭhādhātakīkusumasamaṅgākaṭvaṅgamadhukabilvapēśikāsāvararōdhrapalāśanandīvr̥kṣāḥ padmakēśarāṇi cēti ||46||
gaṇau priyaṅgvambaṣṭhādī pakvātīsāranāśanau |
sandhānīyau hitau pittē vraṇānāṁ cāpi rōpaṇau ||47||
View original
प्रियङ्गुसमङ्गाधातकीपुन्नागनागपुष्पचन्दनकुचन्दनमोचरसरसाञ्जनकुम्भीकस्रोतोजपद्मकेसरयोजनवल्ल्यो दीर्घमूला चेति ||४५||
अम्बष्ठाधातकीकुसुमसमङ्गाकट्वङ्गमधुकबिल्वपेशिकासावररोध्रपलाशनन्दीवृक्षाः पद्मकेशराणि चेति ||४६||
गणौ प्रियङ्ग्वम्बष्ठादी पक्वातीसारनाशनौ |
सन्धानीयौ हितौ पित्ते व्रणानां चापि रोपणौ ||४७||
priyaṅgvityādi| samaṅgā'ñjalikārikā ‘lajjāluḥ’ iti lōkē; punnāgastuṅgaḥ svanāmakhyātaḥ, anyē suraparṇikā sugandhipuṣpā dakṣiṇāpathē surapatī(suraṅgī)ti prasiddhā; nāgapuṣpaṁ nāgakēśaraṁ; candanaṁ raktacandanaṁ; kucandanaṁ malayādricandanaṁ ; mōcarasaḥ śālmalīcupaḥ; rasāñjanaṁ dārvīkvāthasamudbhavaṁ svanāmakhyātaṁ; kumbhīkaḥ ślakṣṇatvakkō rōmaśaḥ kumbhīnāmā vr̥kṣō yasya tvag vastrākārā bhavati, anyē pāṭalāmāhuḥ, aparē svalpaviṭapamāhuḥ; srōtōjaṁ sauvīrāñjanaṁ; padmakēśaraṁ svanāmakhyātaṁ; yōjanavallī mañjiṣṭhā; dīrghamūlā durālabhā, śāliparṇītyaparē| ambaṣṭhētyādi|- ambaṣṭhā mācikā ‘sāṅkuraḍa’ iti paścimē prasiddhā, pāṭhā ityaparē; dhātakīkusumaṁ dhātakīpuṣpaṁ; samaṅgā'ñjalikārikā ‘lajjāluḥ’ iti lōkē; kaṭvaṅgō'ralukaḥ; bilvapēśikā bālabilvagiraḥ; mahārōdhraṁ kēcit paṭhanti; sāvararōdhrō lōdhrastasyaiva grāhitvāt, nētarastasya virēcanatvāt; palāśaḥ kiṁśukaḥ; nandīvr̥kṣaḥ kāśmarī, anyē gardabhāṇḍamāhuḥ; padmakēśaraṁ svanāmakhyātam| sandhānīyāviti bhagnasandhānakārakau||45-47||
Adhikarana 24 (48-49) · Śloka 49
nyagrōdhōdumbarāśvatthaplakṣamadhukakapītanakakubhāmrakōśāmracōrakapatrajambūdvayapriyāla- madhūkarōhiṇīvañjulakadambabadarītindukīsallakīrōdhrasāvararōdhrabhallātakapalāśā nandīvr̥kṣaścēti ||48||
nyagrōdhādirgaṇō vraṇyaḥ saṅgrāhī bhagnasādhakaḥ |
raktapittaharō dāhamēdōghnō yōnidōṣahr̥t ||49||
View original
न्यग्रोधोदुम्बराश्वत्थप्लक्षमधुककपीतनककुभाम्रकोशाम्रचोरकपत्रजम्बूद्वयप्रियाल- मधूकरोहिणीवञ्जुलकदम्बबदरीतिन्दुकीसल्लकीरोध्रसावररोध्रभल्लातकपलाशा नन्दीवृक्षश्चेति ||४८||
न्यग्रोधादिर्गणो व्रण्यः सङ्ग्राही भग्नसाधकः |
रक्तपित्तहरो दाहमेदोघ्नो योनिदोषहृत् ||४९||
nyagrōdhētyādi| nyagrōdhō vaṭaḥ; udumbaraḥ prasiddhaḥ; aśvatthaḥ pippalaḥ; plakṣaḥ parkaṭī; madhukaṁ prasiddhaṁ; kapītana āmrātakaḥ; kakubhaḥ arjunaḥ; āmrāḥ prasiddhaḥ; kōśāmraḥ svanāmakhyātaḥ; cōrakapatrō lākṣāvr̥kṣaḥ; jambūdvayamēkā rājajambūrbr̥hatphalā, dvitīyā kākajambūḥ svalpaphalā, dvayagrahaṇādbhūmijambvāstr̥tīyāyāḥ pratiṣēdhaḥ; priyālaḥ cāradrumaḥ; madhūkō guḍapuṣpō ‘mahuvā’ iti lōkē; rōhiṇī kaṭphalaḥ; vañjulō vētasaḥ; kadambaḥ prasiddhaḥ; badarī prasiddhā; tindukī tindukavr̥kṣaḥ, ‘ṭimbaruyaṇi’ iti lōkē; nandīvr̥kṣō'tra prarōhī gardabhāṇḍaḥ ‘pārśvapippala’ iti lōkē| śēṣaṁ prasiddham||48-49||
Adhikarana 25 (50-51) · Śloka 51
guḍūcīnimbakustumburucandanāni padmakaṁ cēti ||50||
ēṣa sarvajvarān hanti guḍūcyādistu dīpanaḥ |
hr̥llāsārōcakavamīpipāsādāhanāśanaḥ ||51||
View original
गुडूचीनिम्बकुस्तुम्बुरुचन्दनानि पद्मकं चेति ||५०||
एष सर्वज्वरान् हन्ति गुडूच्यादिस्तु दीपनः |
हृल्लासारोचकवमीपिपासादाहनाशनः ||५१||
guḍūcītyādi| kustusburuḥ dhānyakaṁ, candanaṁ raktacandanam| hr̥llāsasthūtkaraṇam| śēṣaṁ prasiddham||50-51||
Adhikarana 26 (52-53) · Śloka 53
utpalaraktōtpalakumudasaugandhikakuvalayapuṇḍarīkāṇi madhukaṁ cēti ||52||
utpalādirayaṁ dāhapittaraktavināśanaḥ |
pipāsāviṣahr̥drōgacchardimūrcchāharō gaṇaḥ ||53||
View original
उत्पलरक्तोत्पलकुमुदसौगन्धिककुवलयपुण्डरीकाणि मधुकं चेति ||५२||
उत्पलादिरयं दाहपित्तरक्तविनाशनः |
पिपासाविषहृद्रोगच्छर्दिमूर्च्छाहरो गणः ||५३||
utpalētyādi| utpalaṁ nīlōtpalaṁ, raktōtpalaṁ lōhitōtpalaṁ, kumudaṁ śvētōtpalaṁ, saugandhikaṁ nīlōtpalākāravarṇamutpalaṁ sugandhi ca, kuvalayamīṣannīladhavalaṁ, puṇḍarīkaṁ śvētapadmaṁ, madhukaṁ yaṣṭīmadhukam||52-53||
Adhikarana 27 (54-55) · Śloka 55
mustāharidrādāruharidrāharītakyāmalakabibhītakakuṣṭhahaimavatīvacāpāṭhākaṭurōhiṇīśārṅgaṣṭātiviṣādrāviḍībhallātakāni citrakaścēti ||54||
ēṣa mustādikō nāmnā gaṇaḥ ślēṣmaniṣūdanaḥ |
yōnidōṣaharaḥ stanyaśōdhanaḥ pācanastathā ||55||
View original
मुस्ताहरिद्रादारुहरिद्राहरीतक्यामलकबिभीतककुष्ठहैमवतीवचापाठाकटुरोहिणीशार्ङ्गष्टातिविषाद्राविडीभल्लातकानि चित्रकश्चेति ||५४||
एष मुस्तादिको नाम्ना गणः श्लेष्मनिषूदनः |
योनिदोषहरः स्तन्यशोधनः पाचनस्तथा ||५५||
mustētyādi| haimavatī śvētavacā; vacā svanāmakhyātā'ruṇavarṇā; śārṅga(rṅgē)ṣṭā kākatiktā gauravartulāvaguṇṭhitaphalā ‘cirapōṭikā’ iti prasiddhā, ‘jhajharuṣa’ iti pūrvadēśē, kākajaṅghāmanyē, kākamācītyaparē; drāviḍī ēlā| stanyaśōdhana iti strīkṣīraprasādanaḥ| śēṣaṁ prasiddham||54-55||
Adhikarana 28 (56-57) · Śloka 57
harītakyāmalakabibhītakānīti triphalā ||56||
triphalā kaphapittaghnī mēhakuṣṭhavināśanī |
cakṣuṣyā dīpanī caiva viṣamajvaranāśanī ||57||
View original
हरीतक्यामलकबिभीतकानीति त्रिफला ||५६||
त्रिफला कफपित्तघ्नी मेहकुष्ठविनाशनी |
चक्षुष्या दीपनी चैव विषमज्वरनाशनी ||५७||
harītakītyādi| triphalā prasiddhā| triphalātrikaṭukayōryathālābhaparibhāṣā na vyāpriyatē ata ēvānayōrgranthakārēṇa sañjñā kr̥tēti||56-57||
Adhikarana 29 (58-59) · Śloka 59
pippalīmaricaśr̥ṅgavērāṇīti trikaṭukam ||58||
tryūṣaṇaṁ kaphamēdōghnaṁ mēhakuṣṭhatvagāmayān |
nihanyāddīpanaṁ gulmapīnasāgnyalpatāmapi ||59||
View original
पिप्पलीमरिचशृङ्गवेराणीति त्रिकटुकम् ||५८||
त्र्यूषणं कफमेदोघ्नं मेहकुष्ठत्वगामयान् |
निहन्याद्दीपनं गुल्मपीनसाग्न्यल्पतामपि ||५९||
pippalītyādi| tvagāmayān kuṣṭhādīn| śēṣaṁ prasiddham||58-59||
Adhikarana 30 (60-61) · Śloka 61
āmalakīharītakīpippalyaścitrakaścēti ||60||
āmalakyādirityēṣa gaṇaḥ sarvajvarāpahaḥ |
cakṣuṣyō dīpanō vr̥ṣyaḥ kaphārōcakanāśanaḥ ||61||
View original
आमलकीहरीतकीपिप्पल्यश्चित्रकश्चेति ||६०||
आमलक्यादिरित्येष गणः सर्वज्वरापहः |
चक्षुष्यो दीपनो वृष्यः कफारोचकनाशनः ||६१||
āmalakītyādi| mūlē spaṣṭa ēva||60-61||
Adhikarana 31 (62-63) · Śloka 63
trapusīsatāmrarajatasuvarṇakr̥ṣṇalōhāni lōhamalaścēti ||62||
gaṇastrapvādirityēṣa garakrimiharaḥ paraḥ |
pipāsāviṣahr̥drōgapāṇḍumēhaharastathā ||63||
View original
त्रपुसीसताम्ररजतसुवर्णकृष्णलोहानि लोहमलश्चेति ||६२||
गणस्त्रप्वादिरित्येष गरक्रिमिहरः परः |
पिपासाविषहृद्रोगपाण्डुमेहहरस्तथा ||६३||
trapvityādi| trapu vaṅgaṁ, sīsaṁ nāgaṁ, tāmraṁ prasiddhaṁ, rajataṁ rūpyaṁ, suvarṇaṁ prasiddhaṁ, kr̥ṣṇalōhaṁ tīkṣṇalōhaṁ, lōhamalaḥ prasiddhaḥ ‘kāṭa’ iti lōkē| garaḥ kr̥trimaṁ viṣam||62-63||
Adhikarana 32 (64-65) · Śloka 65
lākṣārēvatakuṭajāśvamārakaṭphalaharidrādvayanimbasaptacchadamālatyastrāyamāṇā cēti ||64||
kaṣāyatiktamadhuraḥ kaphapittārtināśanaḥ |
kuṣṭhakrimiharaścaiva duṣṭavraṇaviśōdhanaḥ ||65||
View original
लाक्षारेवतकुटजाश्वमारकट्फलहरिद्राद्वयनिम्बसप्तच्छदमालत्यस्त्रायमाणा चेति ||६४||
कषायतिक्तमधुरः कफपित्तार्तिनाशनः |
कुष्ठक्रिमिहरश्चैव दुष्टव्रणविशोधनः ||६५||
lākṣētyādi| ārēvataḥ kiramālakaḥ; kuṭaja indrayavaḥ; aśvamārakaḥ karavīraḥ; kaṭphalaḥ sōmakalkalaḥ ‘kāyaphala’ iti lōkē; saptacchadaḥ saptaparṇaḥ ‘sātavana’ iti lōkē; mālatī jātī; trāyamāṇā svanāmaprasiddhā| kēcidatra triphalāṁ paṭhanti| śēṣaṁ prasiddham||64-65||
Adhikarana 33 (66-67) · Śloka 67
pañca pañcamūlānyata ūrdhvaṁ vakṣyāmaḥ |
- tatra trikaṇṭakabr̥hatīdvayapr̥thakparṇyō vidārigandhā cēti kanīyaḥ ||66||
kaṣāyatiktamadhuraṁ kanīyaḥ pañcamūlakam |
vātaghnaṁ pittaśamanaṁ br̥ṁhaṇaṁ balavardhanam ||67||
View original
पञ्च पञ्चमूलान्यत ऊर्ध्वं वक्ष्यामः |
- तत्र त्रिकण्टकबृहतीद्वयपृथक्पर्ण्यो विदारिगन्धा चेति कनीयः ||६६||
कषायतिक्तमधुरं कनीयः पञ्चमूलकम् |
वातघ्नं पित्तशमनं बृंहणं बलवर्धनम् ||६७||
pañcētyādi| trikaṇṭakō gōkṣurakaḥ, vidārigandhā śālaparṇī| kanīyaḥ laghupañcamūlamityarthaḥ| kēcidgōkṣurakasthāna ēraṇḍaṁ paṭhanti||66-67||
Adhikarana 34 (68-69) · Śloka 69
bilvāgnimanthaṭiṇṭukapāṭalāḥ kāśmarī cēti mahat ||68||
satiktaṁ kaphavātaghnaṁ pākē laghvagnidīpanam |
madhurānurasaṁ caiva pañcamūlaṁ mahat smr̥tam ||69||
View original
बिल्वाग्निमन्थटिण्टुकपाटलाः काश्मरी चेति महत् ||६८||
सतिक्तं कफवातघ्नं पाके लघ्वग्निदीपनम् |
मधुरानुरसं चैव पञ्चमूलं महत् स्मृतम् ||६९||
bilvētyādi| agnimanthaḥ ‘agnivadhū’ iti lōkē, ṭuṇṭukaḥ syōnākaḥ| mahat mahatpañcamūlamityarthaḥ||68-69||
Adhikarana 35 (70-71) · Śloka 71
anayōrdaśamūlamucyatē ||70||
gaṇaḥ śvāsaharō hyēṣa kaphapittānilāpahaḥ |
āmasya pācanaścaiva sarvajvaravināśanaḥ ||71||
View original
अनयोर्दशमूलमुच्यते ||७०||
गणः श्वासहरो ह्येष कफपित्तानिलापहः |
आमस्य पाचनश्चैव सर्वज्वरविनाशनः ||७१||
anayōrityādi| tasya guṇamāha- gaṇa ityādi||70-71||
Adhikarana 36 (72- 74) · Śloka 74
vidārīsārivārajanīguḍūcyō'jaśr̥ṅgī cēti vallīsañjñaḥ ||72||
karamardītrikaṇṭakasairīyakaśatāvarīgr̥dhranakhya iti kaṇṭakasañjñaḥ ||73||
raktapittaharau hyētau śōphatrayavināśanau |
sarvamēhaharau caiva śukradōṣavināśanau ||74||
View original
विदारीसारिवारजनीगुडूच्योऽजशृङ्गी चेति वल्लीसञ्ज्ञः ||७२||
करमर्दीत्रिकण्टकसैरीयकशतावरीगृध्रनख्य इति कण्टकसञ्ज्ञः ||७३||
रक्तपित्तहरौ ह्येतौ शोफत्रयविनाशनौ |
सर्वमेहहरौ चैव शुक्रदोषविनाशनौ ||७४||
vidārī vidārīkandaḥ, rajanī haridrā, ‘rañjanī’ ityanyē paṭhanti, rañjanī śirahalakaḥ; ajaśr̥ṅgī mēḍhikā, karkaṭaśr̥ṅgītyaparē| vallīsañjñaḥ ‘pañcamūlam ’ iti śēṣaḥ| karamardī kṣīraphalā ‘karamadī’ iti lōkē; trikaṇṭaḥ gōkṣurakaḥ; sairēyakaḥ kaṇṭasēliyākaḥ; gr̥dhranakhī hiṁsrā| kaṇṭakasañjñaḥ ‘pañcamūlam’ iti śēṣaḥ| “vallījaṁ pañcamūlaṁ tu praśastaṁ kaphanāśanam| sr̥ṣṭamūtrānilaharaṁ vr̥ṣyamindriyabōdhanam|| kaṇṭakākhyaṁ pañcamūlaṁ kaphānilaharaṁ param| madhurānurasaṁ caiva pakvāśayaviśōdhanam-” ityanyē paṭhanti||72- 74||
Adhikarana 37 (75-76) · Śloka 76
kuśakāśanaladarbhakāṇḍēkṣukā iti tr̥ṇasañjñakaḥ ||75||
mūtradōṣavikāraṁ ca raktapittaṁ tathaiva ca |
antyaḥ prayuktaḥ kṣīrēṇa śīghramēva vināśayēt ||76||
View original
कुशकाशनलदर्भकाण्डेक्षुका इति तृणसञ्ज्ञकः ||७५||
मूत्रदोषविकारं च रक्तपित्तं तथैव च |
अन्त्यः प्रयुक्तः क्षीरेण शीघ्रमेव विनाशयेत् ||७६||
kuśētyādi| kuśō hrasvō mr̥duḥ sūcīpatraḥ, kāśaścamarapatraḥ, nalaḥ svanāmnā khyātaḥ; darbhaḥ pr̥thulaḥ kharapatrō dīrghaḥ; kāṇḍēkṣukā mahatī khagālī, anyē ikṣumēvāhuḥ, anyē tu paṭhanti ‘kāṇḍaśca’ iti, tatra kāṇḍaḥ śaraḥ| antyastr̥ṇapañcamūlamityarthaḥ||75-76||
Adhikarana 38 (77) · Śloka 77
ēṣāṁ vātaharāvādyāvantyaḥ pittavināśanaḥ |
pañcakau ślēṣmaśamanāvitarau parikīrtitau ||77||
View original
एषां वातहरावाद्यावन्त्यः पित्तविनाशनः |
पञ्चकौ श्लेष्मशमनावितरौ परिकीर्तितौ ||७७||
yē pratipañcakaṁ guṇaślōkaṁ na paṭhanti tēṣāṁ matē pañcakānāṁ guṇānēkēnaiva ślōkēna vaktumāha- ēṣāmityādi| ādyāviti laghupañcamūlamahāpañcamūlau, antyastr̥ṇapañcamūlamityarthaḥ, itarau madhyau vallīsañjñaḥ kaṇṭakasañjñakaścētyarthaḥ||77||
Adhikarana 39 (78) · Śloka 78
trivr̥tādikamanyatrōpadēkṣyāmaḥ ||78||
View original
त्रिवृतादिकमन्यत्रोपदेक्ष्यामः ||७८||
kēcidatra vr̥ddhāḥ paṭhanti- trivr̥dādikamityādi||78||
Adhikarana 40 (79) · Śloka 79
samāsēna gaṇā hyētē prōktāstēṣāṁ tu vistaram |
cikitsitēṣu vakṣyāmi, ... |79|
View original
समासेन गणा ह्येते प्रोक्तास्तेषां तु विस्तरम् |
चिकित्सितेषु वक्ष्यामि, ... |७९|
ayamēṣāṁ saṅkṣēpa iti darśayannāha- samāsēnētyādi||79||-
Adhikarana 41 (79-80) · Śloka 80
... jñātvā dōṣabalābalam ||79||
ēbhirlēpān kaṣāyāṁśca tailaṁ sarpīṁṣi pānakān |
pravibhajya yathānyāyaṁ kurvīta matimān bhiṣak ||80||
View original
... ज्ञात्वा दोषबलाबलम् ||७९||
एभिर्लेपान् कषायांश्च तैलं सर्पींषि पानकान् |
प्रविभज्य यथान्यायं कुर्वीत मतिमान् भिषक् ||८०||
kimēbhirgaṇaiḥ kartavyamityāha- jñātvētyādi| dōṣabalābalamiti dōṣādibalābalamityarthaḥ, tēna sarvēṣāmēva parīkṣāṇāmavarōdhaḥ kr̥tō bhavati| kaṣāyaśabdēnātra śr̥taśītasvarasaphāṇṭakalkabhēdāḥ pañcōcyantē| pīyanta iti pānakā yūṣamaṇḍādayaḥ kathyantē, kaṣāyāṁścēti cakārādanuktā guḍādisaṁskārāḥ samuccīyantē||79-80||
Adhikarana 42 (81) · Śloka 81
dhūmavarṣānilaklēdaiḥ sarvartuṣvanabhidrutē |
grāhayitvā gr̥hē nyasyēdvidhinauṣadhasaṅgraham ||81||
View original
धूमवर्षानिलक्लेदैः सर्वर्तुष्वनभिद्रुते |
ग्राहयित्वा गृहे न्यस्येद्विधिनौषधसङ्ग्रहम् ||८१||
atra kēcidvr̥ddhāḥ paṭhanti- dhūmētyādi| ētaduktaṁ bhavati- vidhinauṣadhasaṅgrahaṁ grāhayitvā dhūmādibhiranupadrutē gr̥hē nikṣipēditi||81||
Adhikarana 43 (82) · Śloka 82
samīkṣya dōṣabhēdāṁśca bhinnān miśrān bhinnān prayōjayēt |
pr̥thaṅmiśrān samastānvā gaṇaṁ vā vyastasaṁhatam ||82||
View original
समीक्ष्य दोषभेदांश्च भिन्नान् मिश्रान् भिन्नान् प्रयोजयेत् |
पृथङ्मिश्रान् समस्तान्वा गणं वा व्यस्तसंहतम् ||८२||
kathamētē dravyagaṇā yōjyā ityāha- samīkṣyētyādi| ayamarthaḥ- dōṣabhēdān pr̥thak kō'rthaḥ? bhinnān dr̥ṣṭvā, gaṇān bhinnān amiśrān prayōjayēt| miśrān vā kō'rthaḥ? dvandvān dōṣabhēdān vā samīkṣya miśrān gaṇān prayōjayēt| samastān vā dōṣabhēdān samīkṣya saṁyuktāṁstrīnēva prayōjayēditi| gaṇēnāpi gaṇasya saṁyōgō'bhiprētaḥ| taduktaṁ- “vargamapi vargēṇa saha yōjayēt” iti| ayaṁ cārthaḥ pratigaṇaṁ cakārakaraṇāllabhyatē| ēkasyaiva gaṇasya yathā'vacāraṇaṁ karaṇīyaṁ tathā nirdiśannāha- gaṇaṁ vētyādi| vyastaṁ dvitricaturādidravyayōgaḥ, saṁhataṁ samastadravyayōgaḥ| iyaṁ punaḥ paribhāṣā gaṇaviṣayaiva jñēyā nānyayōgēṣu| kēcit punarimāṁ paribhāṣāṁ nādhīyata iti||82||
Adhikarana puShpikA · Śloka 38
iti suśrutasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē dravyasaṅgrahaṇīyō nāmāṣṭatriṁśō'dhyāyaḥ ||38||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां सूत्रस्थाने द्रव्यसङ्ग्रहणीयो नामाष्टत्रिंशोऽध्यायः ||३८||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ sūtrasthānē'ṣṭatriṁśattamō'dhyāyaḥ||38||