Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō hitāhitīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातो हिताहितीयमध्यायं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
athāta ityādi| hitāhitānyadhikr̥tya kr̥tō'dhyāyō hitāhitāni vā'smin vidyanta iti hitāhitīyaḥ||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
yadvāyōḥ pathyaṁ tat pittasyāpathyamityanēna hētunā na kiñciddravyamēkāntēna hitamahitaṁ vā'stīti kēcidācāryā bruvatē |
tattu na samyak; iha khalu yasmāddravyāṇi svabhāvataḥ saṁyōgataścaikāntahitānyēkāntāhitāni hitāhitāni ca bhavanti ||3||
View original
यद्वायोः पथ्यं तत् पित्तस्यापथ्यमित्यनेन हेतुना न किञ्चिद्द्रव्यमेकान्तेन हितमहितं वाऽस्तीति केचिदाचार्या ब्रुवते |
तत्तु न सम्यक्; इह खलु यस्माद्द्रव्याणि स्वभावतः संयोगतश्चैकान्तहितान्येकान्ताहितानि हिताहितानि च भवन्ति ||३||
prathamaṁ paramatamēva darśayannāha- yadvāyōḥ pathyamityādi| yadvāyōḥ pathyaṁ tat pittasyāpathyamiti tailakāñjikamityādi| itiśabdō'yamādyarthaḥ| ēkāntēna sātatyēna kiñcidapi dravyaṁ hitaṁ nāsti, pittasyāpathyatvāt; tathaikāntēnāhitamapi nāsti, vāyōḥ pathyatvāt| vāśabdō'tra samuccayārthaḥ| paramataniṣēdhārthaṁ svamatamāha- tattvityādi| ihēti sauśrutē tantrē| khalu niścayēna| svabhāvataḥ prakr̥titaḥ; yā sarvāvasthāsvaparityājyā sā dravyasya prakr̥tiḥ; yathā- vahnēruṣṇatvam, apāṁ dravatvamityādi| saṁyōgata iti saṁyōgaḥ ēkadvitryādidravyēṇa saṁhatībhāvaḥ| cakārēṇa saṁyōgēṣvapi svabhāvō'pi hētutvēna samuccīyatē, tathā dēśakālamātrāsaṁskārāśca svabhāvānusambaddhāḥ samuccīyantē||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
tatra ,ēkāntahitāni jātisātmyāt salilaghr̥tadugdhaudanaprabhr̥tīni; ēkāntāhitāni tu dahanapacanamāraṇādiṣu pravr̥ttānyanalakṣāraviṣādīni, saṁyōgādaparāṇi viṣatulyāni bhavanti; hitāhitāni tu yadvāyōḥ pathyaṁ tat pittasyāpathyamiti ||4||
View original
तत्र ,एकान्तहितानि जातिसात्म्यात् सलिलघृतदुग्धौदनप्रभृतीनि; एकान्ताहितानि तु दहनपचनमारणादिषु प्रवृत्तान्यनलक्षारविषादीनि, संयोगादपराणि विषतुल्यानि भवन्ति; हिताहितानि तु यद्वायोः पथ्यं तत् पित्तस्यापथ्यमिति ||४||
ēkāntahitānyēva prathamaṁ darśayannāha- tatraikāntahitānītyādi| tatrēti hitāhitadravyēṣu madhyē| jātisātmyāditi manuṣyajātisātmyāt| ātmanā dēhēna saha sthitaṁ dravyamavikāri sātmyaṁ; yaduktaṁ- “ātmā yahyabhimatō dēha ātmanā saha yat sthitam| na kuryādvikr̥tiṁ dravyamupayuktaṁ kathañcana|| sātmyamityucyatē tattu” iti| prabhr̥tigrahaṇādyavagōdhūmādayaḥ| ēkāntāhitāni darśayannāha- ēkāntāhitānītyādi| ētānyagnikṣāraviṣādīnyēkāntāhitāni svasthānāṁ, rōgiṇāṁ tu rōgamātrādyapēkṣayā hitānyēvēti| saṁyōgādityādi| anyē tvēvaṁ paṭhanti- ‘tēṣāmēva saṁyōgatastvaparāṇi’ iti, vyākhyānayanti ca- ēkāntāhitānīti sambadhyatē, tuśabdaścārthaḥ; tēna svabhāvasaṁyōgānuṣaktairdēśādibhirapyēkāntāhitāni bhavanti| hitāhitāni darśayannāha- hitāhitāni tvityādi| asyārthaḥ prāgēvātraivādhyāyē vyākhyātaḥ||4||
Adhikarana 4 (5) · Śloka 5
ataḥ sarvaprāṇināmayamāhārārthaṁ varga upadiśyatē; tadyathā- raktaśāliṣaṣṭikakaṅgukramukundakapāṇḍukapītakapramōdakakālakāsanakapuṣpakakardamakaśakunāhr̥tasugandhakakalama- nīvārakōdravōddālakaśyāmākagōdhūmayavavaiṇavaiṇahariṇakuraṅgamr̥gamātr̥kāśvadaṁṣṭrākarālakrakarakapōtalāvatittirikapiñjalavartīravartikā mudgavanamudgamakuṣṭhakalāyamasūramaṅgalyacaṇakaharēṇvāḍhakīsatīnāścillivāstukasuniṣaṇṇakajīvantītaṇḍulīyakamaṇḍūkaparṇyaḥ, gavyaṁ ghr̥taṁ, saindhavaṁ, dāḍimāmalakamityēṣa vargaḥ sarvaprāṇināṁ sāmānyataḥ pathyatamaḥ ||5||
View original
अतः सर्वप्राणिनामयमाहारार्थं वर्ग उपदिश्यते; तद्यथा- रक्तशालिषष्टिककङ्गुक्रमुकुन्दकपाण्डुकपीतकप्रमोदककालकासनकपुष्पककर्दमकशकुनाहृतसुगन्धककलम- नीवारकोद्रवोद्दालकश्यामाकगोधूमयववैणवैणहरिणकुरङ्गमृगमातृकाश्वदंष्ट्राकरालक्रकरकपोतलावतित्तिरिकपिञ्जलवर्तीरवर्तिका मुद्गवनमुद्गमकुष्ठकलायमसूरमङ्गल्यचणकहरेण्वाढकीसतीनाश्चिल्लिवास्तुकसुनिषण्णकजीवन्तीतण्डुलीयकमण्डूकपर्ण्यः, गव्यं घृतं, सैन्धवं, दाडिमामलकमित्येष वर्गः सर्वप्राणिनां सामान्यतः पथ्यतमः ||५||
ata ityādi| raktaśāliḥ svanāmnā prasiddhaḥ| ṣaṣṭikō gauraṣaṣṭikaḥ| kaṅgukō gaurakr̥ṣṇaṣaṣṭikaḥ| mukundakaḥ kr̥ṣṇaṣaṣṭikaḥ| pāṇḍukaḥ pāṇḍukaśāliḥ, sa ca pāṇḍutuṣayuktaḥ| sugandhakō dēvaśāliḥ| kalamaḥ śāliviśēṣaḥ, ‘kalāviḥ’ iti lōkē prasiddhaḥ| ētē ṣaṣṭikādayaḥ śūkadhānyēṣu| nīvāraḥ prasādi(ti)kādhānyamadhyē raktaśūkō bhavati, ‘tulajīdhānyam’ iti lōkē prasiddhaḥ| uddālaka āraṇyakōdravaḥ| vaiṇavō vēṇuyavaḥ| nīvārādayastu kudhānyēṣu| ēṇaḥ kr̥ṣṇamr̥gaḥ| hariṇastāmravarṇō mr̥gaḥ| kuraṅgaḥ ‘caturaṅga’ iti lōkē prasiddhaḥ| mr̥gamātr̥kā svalpā pr̥thūdarā caturaṅgastrī| śvadaṁṣṭrā caturdaṁṣṭrō'tiduṣṭaḥ, ‘karkaṭaka’ iti lōkē| karālaḥ kastūrīmr̥gaḥ| tittiriḥ kr̥ṣṇatittiriḥ| kapiñjalō gauratittiriḥ| vartīraḥ ‘gharghara’ iti lōkē; vartikā tadbhēdaḥ| ēṇādayō jāṅgalamr̥gamāṁsēṣu| lāvādayō jāṅgalapakṣiṣu| maṅgalyāḥ pāṇḍuvarṇā masūrāḥ| harēṇuḥ satīnabhēdō vartulakalāyaḥ| āḍhakī tuvarī| satīnō vartulakaḥ| mudgādayō vaidalasūpyēṣu| cillī kṣētravāstukaḥ| vāstukaḥ ṭaṅkavāstukaḥ| suniṣaṇṇakaḥ śirivālikā, catuṣparṇītyaparē| jīvantī ḍōḍikā| maṇḍūkaparṇī brāhmī| cillīprabhr̥tīni śākēṣu| gavyaṁ ghr̥taṁ snēhēṣu| saindhavaṁ lavaṇēṣu| āmalakadāḍimau phalēṣu| nanu, nīvārakōdravōddālakādīnāṁ vātakaratvādvātāhitatvaṁ syāt, tat kathaṁ hitānītyucyantē? naivam; alpavātakaratvādadōṣakaratvavyapadēśa iti||5||
Adhikarana 5 (6) · Śloka 6
tathā brahmacaryanivātaśayanōṣṇōdakasnānaniśāsvapnavyāyāmāścaikāntataḥ pathyatamāḥ ||6||
View original
तथा ब्रह्मचर्यनिवातशयनोष्णोदकस्नाननिशास्वप्नव्यायामाश्चैकान्ततः पथ्यतमाः ||६||
āhāramaikāntikaṁ nirdiśya vihāraṁ nirdiśannāha- tathētyādi| brahmacaryaṁ strīsēvānivr̥ttiḥ| vyāyāmaḥ svasthasya mātrayā kālē ca pathyatamaḥ| vyāyāmāścēti cakārādvēgāvidhāraṇādīnāṁ grahaṇam||6||
Adhikarana 6 (7) · Śloka 7
ēkāntahitānyēkāntāhitāni tu prāgupadiṣṭāni, hitāhitāni tu yadvāyōḥ pathyaṁ tat pittasyāpathyamiti ||7||
View original
एकान्तहितान्येकान्ताहितानि तु प्रागुपदिष्टानि, हिताहितानि तु यद्वायोः पथ्यं तत् पित्तस्यापथ्यमिति ||७||
ēkāntētyādi|- ēkāntahitāni salilādīni| ēkāntāhitāni agnyādīni; ētāni pūrvaṁ kathitāni| hitāhitāni tviti tuśabdaścārthē, tēna hitāhitāni ca prāgupadiṣṭāni| kāni punastāni hitāhitāni prāgupadiṣṭānītyāha- yadvāyōḥ pathyaṁ tat pittasyāpathyamiti||7||
Adhikarana 7 (8) · Śloka 8
saṁyōgatastvaparāṇi viṣatulyāni bhavanti |
tadyathā- vallīphalakavakakarīrāmlaphalalavaṇakulatthapiṇyākadadhitailavirōhipiṣṭaśuṣkaśākājāvikamāṁsamadyajāmbavacilicimamatsyagōdhāvarāhāṁśca naikadhyamaśnīyāt payasā ||8||
View original
संयोगतस्त्वपराणि विषतुल्यानि भवन्ति |
तद्यथा- वल्लीफलकवककरीराम्लफललवणकुलत्थपिण्याकदधितैलविरोहिपिष्टशुष्कशाकाजाविकमांसमद्यजाम्बवचिलिचिममत्स्यगोधावराहांश्च नैकध्यमश्नीयात् पयसा ||८||
saṁyōgatastvityādi| viṣatulyānīti viṣatulyatvēnaikāntāhitatvamuktam| kutaḥ? svasthē viṣasyēkāntāhitatvāt| tānyēva darśayannāha- tadyathētyādi| vallīphalaṁ kūṣmāṇḍādivallījam, anyē śimbyādimāhuḥ; kavakaṁ chatrakaṁ, ‘chatrakabhēdaṁ sukhaṇḍakasañjñam’ ityanyē; karīrō vaṁśāṅkura; amlaphalāni āmrātakādīni; virōhi vigatarōhaṁ caṇakādikamaṅkuritaṁ ca; piṣṭaṁ taṇḍulapiṣṭaṁ; jāmbavaṁ jambūphalaṁ; cilicimamatsyaḥ śakalī lōhitākṣaḥ sarvatō lōhitarājiḥ prāyō bhūmau carati sthalamīnasañjñakaḥ | naikadhyaṁ naikasmin kālē| ētāni vallīphalādīni varāhāntāni samastavyastānyapi payasā saha nāśnīyāt| kēcidētasya vargasyāntē ‘ajāṅgalaṁ māṁsaṁ svasthānāmanyatra rōgōpasr̥ṣṭēbhyaḥ’ iti paṭhanti, vyākhyānayanti ca- ajāṅgalaṁ māṁsaṁ jalēśayānūpādibhēdēna pañcaprakāram||8||
Adhikarana 8 (9) · Śloka 9
rōgaṁ sātmyaṁ ca dēśaṁ ca kālaṁ dēhaṁ ca buddhimān |
avēkṣyāgnyādikān bhāvān rōgavr̥ttēḥ prayōjayēt ||9||
View original
रोगं सात्म्यं च देशं च कालं देहं च बुद्धिमान् |
अवेक्ष्याग्न्यादिकान् भावान् रोगवृत्तेः प्रयोजयेत् ||९||
viruddhasyāpi kvacit prayōgaṁ darśayannāha- rōgamityādi| rōgam udarādikam| sātmyam aṣṭavidhaṁ jātyāturauṣadhānnarasadēśartūdakamēdataḥ | dēśamānūpādikam| kālaṁ śītōṣṇavarṣalakṣaṇam| dēhaṁ sthūlakr̥śamadhyabhēdabhinnam| agnyādikān bhāvāniti agnyādikān padārthān| ādiśabdāt prakr̥tivayōbalasattvādi gr̥hyatē| rōgavr̥ttēḥ rōgiṇa ityarthaḥ| ētēna buddhimānūhāpōhavitarkānugatadhīyuktō vaidyō rōgādīnavēkṣyaikāntāhitamapi rōgiṇaḥ prayōjayēditi| tadyathā- udariṇastilamātraviṣabhakṣaṇaṁ kr̥ṣṇasarpadaṣṭēkṣukāṇḍabhakṣaṇaṁ cētyādikaṁ bōddhavyam||9||
Adhikarana 9 (10-12) · Śloka 12
avasthāntarabāhulyādrōgādīnāṁ vyavasthitam |
dravyaṁ nēcchanti bhiṣaja icchanti svastharakṣaṇē ||10||
dvayōranyatarādānē vadanti viṣadugdhayōḥ |
dugdhasyaikāntahitatāṁ viṣamēkāntatō'hitam ||11||
ēvaṁ yuktarasēṣvēṣu dravyēṣu salilādiṣu |
ēkāntahitatāṁ viddhi vatsa suśruta nānyathā ||12||
View original
अवस्थान्तरबाहुल्याद्रोगादीनां व्यवस्थितम् |
द्रव्यं नेच्छन्ति भिषज इच्छन्ति स्वस्थरक्षणे ||१०||
द्वयोरन्यतरादाने वदन्ति विषदुग्धयोः |
दुग्धस्यैकान्तहिततां विषमेकान्ततोऽहितम् ||११||
एवं युक्तरसेष्वेषु द्रव्येषु सलिलादिषु |
एकान्तहिततां विद्धि वत्स सुश्रुत नान्यथा ||१२||
tasmāddhitāhitatvēna vyavasthitaṁ dravyaṁ nāstītyāha- avasthāntarabāhulyādityādi| avasthāntarabāhulyāt avasthāviśēṣāṇāṁ prācuryāt| kēṣāmavasthāviśēṣā ityāha- rōgādīnām| ādiśabdāt sātmyadēśādīnāṁ grahaṇam| vyavasthitaṁ dravyaṁ nēcchantīti hitamēvēdamahitamēvēdamiti vaidyā nēcchanti, avasthāviśēṣabāhulyāt| kiṁ sarvatraiva vyavasthitaṁ dravyaṁ nēcchantītyāha- icchanti svastharakṣaṇa iti|- svastharakṣaṇē punarvyavasthitaṁ dravyaṁ vaidyā icchantyēvēti| amumēvārthaṁ darśayannāha- dvayōrityādi| dvayōḥ svastharōgiṇōḥ| anyatarādāna iti sāmānyōktāvapi svasthasyaiva grahaṇam| tēna viṣadugdhayōrmadhyē svasthē dugdhasyaikāntahitatāṁ bhiṣajō vadanti, viṣaṁ punarēkāntatō'hitamiti vadanti| ēvaṁ yuktarasēṣvēṣviti ēvamanēna svasthōpayōgaprakārēṇa| viddhi jānīhi| nānyathēti nāsvasthōpayōgaprakārēṇa||10-12||
Adhikarana 10 (13) · Śloka 13
atō'nyānyapi saṁyōgādahitāni vakṣyāmaḥ- navavirūḍhadhānyairvasāmadhupayōguḍamāṣairvā grāmyānūpaudakapiśitādīni nābhyavaharēt; na payōmadhubhyāṁ rōhiṇīśākaṁ jātukaśākaṁ vā'śnīyāt, balākāṁ vāruṇīkulmāṣābhyāṁ, kākamācīṁ pippalīmaricābhyāṁ; nāḍībhaṅgaśākakukkuṭadadhīni ca naikadhyaṁ; madhu cōṣṇōdakānupānaṁ; pittēna cāmamāṁsāni; surākr̥śarāpāyasāṁśca naikadhyaṁ; sauvīrakēṇa saha tilaśaṣkulīṁ; matsyaiḥ sahēkṣuvikārān; guḍēna kākamācīṁ, madhunā mūlakaṁ, guḍēna vārāhaṁ madhunā ca saha viruddhaṁ; kṣīrēṇa mūlakam, āmrajāmbavaśvāvicchūkaragōdhāśca; sarvāṁśca matsyān payasā, viśēṣēṇa cilicimaṁ; kadalīphalaṁ tālaphalēna payasā dadhnā takrēṇa vā; lakucaphalaṁ payasā dadhnā māṣasūpēna vā, prāk payasaḥ payasō'ntē vā ||13||
View original
अतोऽन्यान्यपि संयोगादहितानि वक्ष्यामः- नवविरूढधान्यैर्वसामधुपयोगुडमाषैर्वा ग्राम्यानूपौदकपिशितादीनि नाभ्यवहरेत्; न पयोमधुभ्यां रोहिणीशाकं जातुकशाकं वाऽश्नीयात्, बलाकां वारुणीकुल्माषाभ्यां, काकमाचीं पिप्पलीमरिचाभ्यां; नाडीभङ्गशाककुक्कुटदधीनि च नैकध्यं; मधु चोष्णोदकानुपानं; पित्तेन चाममांसानि; सुराकृशरापायसांश्च नैकध्यं; सौवीरकेण सह तिलशष्कुलीं; मत्स्यैः सहेक्षुविकारान्; गुडेन काकमाचीं, मधुना मूलकं, गुडेन वाराहं मधुना च सह विरुद्धं; क्षीरेण मूलकम्, आम्रजाम्बवश्वाविच्छूकरगोधाश्च; सर्वांश्च मत्स्यान् पयसा, विशेषेण चिलिचिमं; कदलीफलं तालफलेन पयसा दध्ना तक्रेण वा; लकुचफलं पयसा दध्ना माषसूपेन वा, प्राक् पयसः पयसोऽन्ते वा ||१३||
atō'nyānyapītyādi| navavirūḍhadhānyairiti navavirūḍhadhānyādibhiḥ saha grāmyādīnāṁ māṁsādīni nāśnīyādityarthaḥ| navadhānyādibhiḥ samastairvyastairapi grāmyādīnāṁ piśitādīni viruddhānīti| virūḍhaṁ vigatāṅkuramaṅkuritaṁ ca| rōhiṇīśākaṁ kaṭukāśākam| jātukaśākaṁ pauṣkaraśākam| balākāṁ vāruṇīkulmāṣābhyāmiti balākā bakabhēdaḥ; vāruṇī madyāparaparyāyaḥ, kulmāṣa utsvinnamāṣādiḥ; ābhyāṁ saha balākāṁ nāśnīyāditi yōjyam| kākamācīmityādi pippalīmaricābhyāṁ saha kākamācīṁ nāśnīyāditi yōjanīyam| nāḍībhaṅgaśākaṁ nāḍīpallavaśākaṁ, kukkuṭastāmracūḍaḥ; ētāni dviśastriśō'pi vā nāśnīyāt| madhu cēti na hitamityarthaḥ| pittaṁ kālakhaṇḍalagnam| surā madyabhēdaḥ, kr̥śarā tilataṇḍulamāṣaiḥ kr̥tā yavāgūḥ, pāyasaṁ kṣīrasiddhāstaṇḍulāḥ amūnyapi triśō dviśō vā'pi viruddhāni| sauvīrakēṇēti sauvīrakaṁ kāñjikaviśēṣō virēcanādhikārē vakṣyatē| ikṣuvikārān guḍādīn| guḍēna kākamācīmityādi| anyē tvēvaṁ paṭhanti- ‘guḍēna kākamācīṁ, madhunā mūlakaṁ, vārāhaṁ kṣīrēṇa mūlakaṁ ca’ aparē tvēvaṁ paṭhanti- ‘guḍēna kākamācīṁ, madhunā mūlakaṁ, vārāhaṁ ca’; cakārāt ‘madhuna’ iti padaṁ vārāhēṇa kākamācyā ca saha sambadhnanti| āmrajāmbavētyādi ‘naikadhyamaśnīyāt’ iti vākyaśēṣaḥ| śvāvit sēhikā| sarvāṁśca matsyānityādi, nanu sarvāṁśca matsyān payasā’ ityanēnaiva cilicimamatsyavirōdhaḥ siddhaḥ tat kimarthaṁ vallīphalādiṣu cilicimatsyasya payasā virōdhapāṭha ityāha- viśēṣēṇa cilicimamiti| kadalīphalamityādi tālādibhiḥ saha kadalīphalaṁ nāśnīyādityarthaḥ| lakucētyādi dadhyādibhiḥ saha lakucaphalaṁ nāśnīyādityarthaḥ| kēcidatra ‘madhunā ghr̥tēna ca’ iti paṭhanti, lakucaphalaṁ nāśnīyāditi ca vyākhyānayanti| ayaṁ pāṭhō vartamānāsu bahuṣu pratiṣu paṭhyatē, na tu nibandhēṣu, tasmānna paṭhanīya iti| prāk payasaḥ payasō'ntē vēti ‘lakucaphalaṁ nāśnīyāt’ iti śēṣaḥ||13||
Adhikarana 11 (14) · Śloka 14
ataḥ karmaviruddhān vakṣyāmaḥ- kapōtān sarṣapatailabhr̥ṣṭānnādyāt; kapiñjalamayūralāvatittirigōdhāścairaṇḍadārvyagnisiddhā ēraṇḍatailasiddhā vā nādyāt; kāṁsyabhājanē daśarātraparyuṣitaṁ sarpiḥ; madhu cōṣṇairuṣṇē vā; matsyaparipacanē śr̥ṅgavēraparipacanē vā siddhāṁ kākamācīṁ; tilakalkasiddhamupōdikāśākaṁ; nārikēlēna varāhavasāparibhr̥ṣṭāṁ balākāṁ; bhāsamaṅgāraśūlyaṁ nāśnīyāditi ||14||
View original
अतः कर्मविरुद्धान् वक्ष्यामः- कपोतान् सर्षपतैलभृष्टान्नाद्यात्; कपिञ्जलमयूरलावतित्तिरिगोधाश्चैरण्डदार्व्यग्निसिद्धा एरण्डतैलसिद्धा वा नाद्यात्; कांस्यभाजने दशरात्रपर्युषितं सर्पिः; मधु चोष्णैरुष्णे वा; मत्स्यपरिपचने शृङ्गवेरपरिपचने वा सिद्धां काकमाचीं; तिलकल्कसिद्धमुपोदिकाशाकं; नारिकेलेन वराहवसापरिभृष्टां बलाकां; भासमङ्गारशूल्यं नाश्नीयादिति ||१४||
saṁyōgaviruddhānabhidhāya karmaviruddhān vaktumāha- ata ityādi| karmaśabdēnātra saṁskārō'bhiprētaḥ| ēraṇḍadārvyagnisiddhā iti ēraṇḍadāruharidrāgnisiddhāḥ; ‘ēraṇḍadārvagnisiddhā’ ityanyē paṭhanti, ‘ēraṇḍakāṣṭhavahninā siddhāḥ’ iti ca vyākhyānayanti| nādyāt na khādēt| daśarātraparyuṣitamiti daśaniśādināni nivāsitam| madhu cōṣṇairiti uṣṇairuṣṇasparśadravyaiḥ, uṣṇasparśatvaṁ cāgnyādijanitaṁ jñēyam| uṣṇē uṣṇakālē grīṣmē śaradi cētyarthaḥ| matsyaparipacana iti paripacanaṁ pātramucyatē| nārikēlēnētyādi varāhavasāparibhr̥ṣṭāṁ balākāṁ nārikēlēṇa saha nāśnīyādityarthaḥ| bhāsamiti bhāsō gr̥dhraviśēṣaḥ svalpatuṇḍō dhūsaravarṇaḥ| yacchūlēna viddhvā aṅgārēṣu pakvaṁ tadaṅgāraśūlyam||14||
Adhikarana 12 (15) · Śloka 15
atō mānaviruddhān vakṣyāmaḥ- madhvambunī madhusarpiṣī mānatastulyē nāśnīyāt; snēhau madhusnēhau jalasnēhau vā viśēṣādāntarīkṣōdakānupānau ||15||
View original
अतो मानविरुद्धान् वक्ष्यामः- मध्वम्बुनी मधुसर्पिषी मानतस्तुल्ये नाश्नीयात्; स्नेहौ मधुस्नेहौ जलस्नेहौ वा विशेषादान्तरीक्षोदकानुपानौ ||१५||
jalasnēhāvityādi āntarīkṣōdakānupānau viśēṣatō madhusnēhau jalasnēhau vā nāśnīyāt| tadēvaṁ svabhāvāpathyasaṁyōgakālasaṁskāramānaiḥ pañcaprakārāṇi viruddhāni nirdiṣṭāni||15||
Adhikarana 13 (16) · Śloka 16
ata ūrdhvaṁ rasadvandvāni rasatō vīryatō vipākataśca viruddhāni vakṣyāmaḥ- tatra madhurāmlau rasavīryaviruddhau, madhuralavaṇau ca, madhurakaṭukau ca sarvataḥ, madhuratiktau rasavipākābhyāṁ, madhurakaṣāyau ca, amlalavaṇau rasataḥ, amlakaṭukau rasavipākābhyām, amlatiktāvamlakaṣāyau ca sarvataḥ, lavaṇakaṭukau rasavipākābhyāṁ, lavaṇatiktau lavaṇakaṣāyau ca sarvataḥ, kaṭutiktau rasavīryābhyāṁ kaṭukaṣāyau ca, tiktakaṣāyau rasataḥ ||16||
View original
अत ऊर्ध्वं रसद्वन्द्वानि रसतो वीर्यतो विपाकतश्च विरुद्धानि वक्ष्यामः- तत्र मधुराम्लौ रसवीर्यविरुद्धौ, मधुरलवणौ च, मधुरकटुकौ च सर्वतः, मधुरतिक्तौ रसविपाकाभ्यां, मधुरकषायौ च, अम्ललवणौ रसतः, अम्लकटुकौ रसविपाकाभ्याम्, अम्लतिक्तावम्लकषायौ च सर्वतः, लवणकटुकौ रसविपाकाभ्यां, लवणतिक्तौ लवणकषायौ च सर्वतः, कटुतिक्तौ रसवीर्याभ्यां कटुकषायौ च, तिक्तकषायौ रसतः ||१६||
ata ūrdhvamityādi| madhuralavaṇau cēti cakārēṇa rasavīryaviruddhāviti samuccīyatē| sarvata iti rasavīryavipākataḥ; ēvaṁ sarvatra rasadvandvaprakaraṇē sarvataḥśabdō vyākhyātavyaḥ| madhurakaṣāyau cēti cakārēṇa imāvapi rasavipākābhyāṁ viruddhāviti samuccīyatē| kaṭukaṣāyau cēti cakārādētāvapi rasavīryābhyāṁ viruddhāviti| madhurāmlāvityādipāṭhēna dadhiśarkarādidvandvēṣūpayōgārhēṣu na virōdhaḥ, anyēṣu cānūpayōgārhēṣu virōdha iti sūcitam| śrīgayadāsādaya ācāryā amuṁ pāṭhamanārṣaṁ varṇayanti; kasmāt? ‘ādau madhuramaśrnīyāt’ (sū. a.46) ityādinā sarvarasābhyavahārasya svasthānāmuktatvāt, ‘na caikarasasēvāyāṁ’ ityādinā caikarasasēvāyā niṣiddhatvāt; tasmānna paṭhanīya ēvāyaṁ grantha iti| śrībrahmadēvastvārṣānārṣacintāmakurvannamuṁ granthaṁ paṭhati vyākhyānayati ca| tatpaṭhitavyākhyātvāt sarvamatadarśibhirasmābhirapi likhitaḥ kvacidvyākhyātaścēti||16||
Adhikarana 14 (17) · Śloka 17
taratamayōgayuktāṁśca bhāvānatisnigdhānatirūkṣānatyuṣṇānatiśītānityēvamādīn vivarjayēt ||17||
View original
तरतमयोगयुक्तांश्च भावानतिस्निग्धानतिरूक्षानत्युष्णानतिशीतानित्येवमादीन् विवर्जयेत् ||१७||
atiśayaguṇayōgayuktā māhiṣakṣīrādipadārthā hitā api svasthānāmēkāntāhitā bhavantīti darśayannāha- taratamētyādi| taratamayōgayuktāṁśca bhāvāniti atiśayasnēhādiguṇasahitāni dravyāṇītyarthaḥ| tānēvātiśayaguṇayuktān vivr̥ṇvannāha- atisnigdhānityādi| tasmānmāhiṣaṁ dugdhaṁ gavyādatiśayasnigdhaṁ svasthasya samāgnērvarjyam, asvasthasya ca tīkṣṇāgnēḥ sēvyamityādi draṣṭavyam| yuktāṁścēti cakārō'tiśayaguṇayuktānāmapi pathyatamāyuṣyatamavr̥ṣyatamānāṁ sēvanaṁ samuccinōti, ēṣāmēkāntahitatvāt; ēbhyō'nyē'tiśayaguṇayuktāḥ svābhāvādēvaikāntāhitā iti| ēvamādīnityādiśabdādanyē'pi vīryasañjñakā guṇāḥ picchilaviśadatīkṣṇamr̥davō gr̥hyantē, tathā gurulaghuvīryaṁ ca| anyē tu ‘ādiśabdāduktēbhyō'nyē'pi sarvē guṇā gr̥hyantē’ iti vadanti||17||
Adhikarana 15 (18) · Śloka 18
bhavanti cātra- viruddhānyēvamādīni vīryatō yāni kānicit |
tānyēkāntāhitānyēva śēṣaṁ vidyāddhitāhitam ||18||
View original
भवन्ति चात्र- विरुद्धान्येवमादीनि वीर्यतो यानि कानिचित् |
तान्येकान्ताहितान्येव शेषं विद्याद्धिताहितम् ||१८||
amumēvārthaṁ sukhabōdhārthaṁ saṅgr̥hyāha- viruddhānītyādi| vīryata iti vīryaśabdēnātra snigdhādayō'ṣṭau guṇā ucyantē; athavā viṁśatiguṇāḥ ṣaḍrasā apyucyantē, ‘yēna kurvanti tadvīryam’ (sū. a.41) iti vacanāt| ēvamādīnītyuktē yāni kāniciditi yat kr̥taṁ tattantrāntarōktāśēṣaviruddhōpagrahārtham| anyē tvādiśabdāttantrāntarōktāni dēśakālamātrādiviruddhāni labhyanta iti manyantē| śēṣam atō'nyanmāṣādi hitāhitaṁ jānīyāt, kasyaciddōṣasya prakōpatvāt kasyaciddōṣasya haratvāditi||18||
Adhikarana 16 (19) · Śloka 19
vyādhimindriyadaurbalyaṁ maraṇaṁ cādhigacchati |
viruddharasavīryāṇi bhuñjānō'nātmavānnaraḥ ||19||
View original
व्याधिमिन्द्रियदौर्बल्यं मरणं चाधिगच्छति |
विरुद्धरसवीर्याणि भुञ्जानोऽनात्मवान्नरः ||१९||
kiṁ punarviruddhaṁ bhuktaṁ karōtītyāha- vyādhimityādi| vyādhimiti ṣāṇḍyāndhyavisarpadakōdaravisphōṭakōnmādabhagandarādikama , indriyadaurbalyam indriyādhiṣṭhānadaurbalyamindriyaśaktidaurbalyaṁ vā, adhigacchati prāpnōti| viruddharasavīryāṇi bhuñjāna iti rasagrahaṇaṁ dravyavīryaparihārārthaṁ, tēnōṣṇasyāpi dugdhasya prayōgō bhavati; kṣīradravyasya hyuṣṇatvaṁ tadgatamadhurarasaśaityēna virōdhinā'pi na duṣyati, ēvamuṣṇapānīyasyāpīti| anātmavān abuddhimān| anyē ‘rasavīryādīn’ iti paṭhanti| tēṣāṁ matē vipākayōrapi gurulaghusañjñayōrvirōdhō varjanīya iti| pūrvapratipāditādhyāyārthapiṇḍadarśanaparaḥ ślōkō'yaṁ; tēnāsminnadhyāya ēva yāni viruddhāni dravyāṇyuktāni tēṣvēva rasavīryavirōdhō jñēyō, na punarihānuktāni yāni tēṣviti||19||
Adhikarana 17 (20) · Śloka 20
yatkiñciddōṣamutklēśya bhuktaṁ kāyānna nirharēt |
rasādiṣvayathārthaṁ vā tadvikārāya kalpatē ||20||
View original
यत्किञ्चिद्दोषमुत्क्लेश्य भुक्तं कायान्न निर्हरेत् |
रसादिष्वयथार्थं वा तद्विकाराय कल्पते ||२०||
na kēvalaṁ viruddhabhōjanamēva vyādhihētuḥ, api tu hitāhitādīnyapīti darśayannāha- yadityādi| yatkiñcidityanēna aśēṣamēvāhitaṁ saṅgr̥hītam| dōṣaṁ vātādikam| utklēśya prakōpya| na nirharēditi madanaphalatrivr̥tādivadūrdhvamadhō vā nākarṣēt, tadvikārāya kalpata iti sambandhanīyam; kalpatē sampadyatē| na kēvalaṁ dōṣakaramēva vyādhayē bhavati, api tu rasādidhātuduṣṭikaramapi vyādhayē bhavatītyāha- rasādiṣvityādi| rasādiṣvayathārthaṁ vēti rasādidhātuṣvayathārthaṁ prayōjanaviruddhaṁ rasādīnāṁ jīvanādiprayōjanavirōdhi rasādidhātudūṣaṇakaramityarthaḥ| dōṣaduṣṭikāritvēna dhātudūṣaṇakaratvaṁ na labhyatē, viśiṣṭaśaktitvāddravyāṇāṁ; tathāhi- kāniciddōṣaduṣṭikarāṇi, kāniciddhātuduṣṭikarāṇīti; tāni cātra na kathayiṣyāmō vistarabhayāt| anyē tu vyākhyānayanti- rasādiṣviti ādiśabdādvīryavipākayōrgrahaṇaṁ; tēna rasavīryavipākēṣu yadbhuktaṁ sadayathārthamanarthakaraṁ vā bhavati, tadvikārasya kalpatē| jaijjhaṭācāryastvamuṁ ślōkamanārṣaṁ kathayati, gayadāsācāryēṇa cāyamaṅgīkr̥taḥ, atō'smābhirapi likhitō vyākhyātaśca||20||
Adhikarana 18 (21) · Śloka 21
viruddhāśanajān rōgān pratihanti virēcanam |
vamanaṁ śamanaṁ vā'pi pūrvaṁ vā hitasēvanam ||21||
View original
विरुद्धाशनजान् रोगान् प्रतिहन्ति विरेचनम् |
वमनं शमनं वाऽपि पूर्वं वा हितसेवनम् ||२१||
viruddhāśanādutpannānāṁ rōgāṇāṁ cikitsāsūtramuddiśannāha- viruddhāśanajānityādi| pratihanti virēcanamiti viruddhāśanajavyādhipratyanīkaṁ virēcanaṁ pratiśabdēna dyōtyatē; tēna kuṣṭhavyādhipratyanīkaṁ virēcanaṁ viruddhāśanajaṁ kuṣṭhaṁ hanti, ēvamanyatrāpi yōjanīyam| vamanaṁ śamanaṁ vā'pīti tatra virēkavamanē bahudōṣāṇāṁ prāṇavatāṁ ca, itarēṣāṁ tu śamanamiti| śamanalakṣaṇamucyatē- “na śōdhayati yaddōṣān samānnōdīrayatyapi| samīkarōti kruddhāṁśca tat saṁśamanamucyatē”- iti| pūrvaṁ vā hitasēvanamiti suvarṇalōhādivirōdhirōgaharaṁ pūrvamēva sēvēta| taduktaṁ “na sajjatē hēmapāṅgē viṣaṁ padmadalē'mbuvat” (ca. ci. a. 23)| ‘pūrvaṁ vā hitabhōjanam’ ityanyē paṭhanti||21||
Adhikarana 19 (22) · Śloka 22
sātmyatō'lpatayā vā'pi dīptāgnēstaruṇasya ca |
snigdhavyāyāmabalināṁ viruddhaṁ vitathaṁ bhavēt ||22||
View original
सात्म्यतोऽल्पतया वाऽपि दीप्ताग्नेस्तरुणस्य च |
स्निग्धव्यायामबलिनां विरुद्धं वितथं भवेत् ||२२||
viruddhāśanaṁ kurvatō'pi kasyacit kutō viruddhāśanajā dōṣā na bhavantītyāha- sātmyata ityādi| sātmyādibhirhētubhirviruddhaṁ vitathaṁ niṣphalaṁ bhavatīti piṇḍārthaḥ| snigdhavyāyāmabalināmiti snigdhavyāyāmābhyāṁ balināmiti sambadhyatē| tēnāyamarthaḥ- snigdhadravyābhyavahārabalināṁ balavadagnitvādviruddhaṁ niṣphalaṁ bhavati| kēcit ‘balinām’ iti padaṁ bhinnaṁ manyantē| tēnāyamarthaḥ- snigdhānāṁ vyāyāmināṁ balināṁ ca viruddhaṁ vitathaṁ bhavēditi| sātmyatō'lpatayētyādiślōkasyāgrē kēcidamuṁ ślōkaṁ paṭhanti- “vyāyāmaśīlō balavān śiśuśca snigdhō'gnimāṁścāpi mahāśanaśca| āpnōti rōgānna viruddhajātānabhyāsatō vā'lpatayā ca jantuḥ” iti; ayaṁ ca na paṭhanīyaḥ, sarvanibandhakārairapaṭhitatvāt||22||
Adhikarana 20 (23-29) · Śloka 29
atha vātaguṇān vakṣyāmaḥ- pūrvaḥ samadhuraḥ snigdhō lavaṇaścaiva mārutaḥ |
gururvidāhajananō raktapittābhivardhanaḥ ||23||
kṣatānāṁ viṣajuṣṭānāṁ vraṇinaḥ ślēṣmalāśca yē |
tēṣāmēva viśēṣēṇa sadā rōgavivardhanaḥ ||24||
vātalānāṁ praśastaśca śrāntānāṁ kaphaśōṣiṇām |
madhuraścāvidāhī ca kaṣāyānurasō laghuḥ |
dakṣiṇō mārutaḥ śrēṣṭhaścakṣuṣyō balavardhanaḥ ||25||
raktapittapraśamanō na ca vātaprakōpaṇaḥ |
viśadō rūkṣaparuṣaḥ kharaḥ snēhabalāpahaḥ ||26||
paścimō mārutastīkṣṇaḥ kaphamēdōviśōṣaṇaḥ |
sadyaḥ prāṇakṣayakaraḥ śōṣaṇastu śarīriṇām ||27||
uttarō mārutaḥ snigdhō mr̥durmadhura ēva ca |
kaṣāyānurasaḥ śītō dōṣāṇāṁ cāprakōpaṇaḥ ||28||
tasmācca prakr̥tisthānāṁ klēdanō balavardhanaḥ |
kṣīṇakṣayaviṣārtānāṁ viśēṣēṇa tu pūjitaḥ ||29||
View original
अथ वातगुणान् वक्ष्यामः- पूर्वः समधुरः स्निग्धो लवणश्चैव मारुतः |
गुरुर्विदाहजननो रक्तपित्ताभिवर्धनः ||२३||
क्षतानां विषजुष्टानां व्रणिनः श्लेष्मलाश्च ये |
तेषामेव विशेषेण सदा रोगविवर्धनः ||२४||
वातलानां प्रशस्तश्च श्रान्तानां कफशोषिणाम् |
मधुरश्चाविदाही च कषायानुरसो लघुः |
दक्षिणो मारुतः श्रेष्ठश्चक्षुष्यो बलवर्धनः ||२५||
रक्तपित्तप्रशमनो न च वातप्रकोपणः |
विशदो रूक्षपरुषः खरः स्नेहबलापहः ||२६||
पश्चिमो मारुतस्तीक्ष्णः कफमेदोविशोषणः |
सद्यः प्राणक्षयकरः शोषणस्तु शरीरिणाम् ||२७||
उत्तरो मारुतः स्निग्धो मृदुर्मधुर एव च |
कषायानुरसः शीतो दोषाणां चाप्रकोपणः ||२८||
तस्माच्च प्रकृतिस्थानां क्लेदनो बलवर्धनः |
क्षीणक्षयविषार्तानां विशेषेण तु पूजितः ||२९||
hitasyāpi vātasya diksaṁyōgādahitatvaṁ syāditi vātaguṇān nirdiśannāha- atha vātaguṇān vakṣyāma ityādi| “vātasya dakṣiṇōttaragatasya dōṣaharatvēna hitatvaṁ, pūrvapaścimavātasyāhitatvam, atō hitāhitīyādhyāyaparisamāptau vātasya guṇōpavarṇanaṁ nirdēṣṭumāha- atha vātaguṇānityādi” ityanyē| ‘tēṣāmēva viśēṣēṇa vraṇaklēdavivardhanaḥ’ ityanyē paṭhanti| kharaḥ pracaṇḍavēgaḥ| anyē tvāhāradravyaprakaraṇāditarasaṁyōgō'prastuta ityamuṁ vātaguṇōpavarṇanagranthaṁ na paṭhantyēva| gayadāsācāryastvasmin hitāhitīyādhyāyapāṭhē pūrvōktaṁ pāṭhaṁ kiyantaṁ parityajyānyaṁ ca pāṭhaṁ kiyantaṁ nikṣipya pūrvōktapāṭhakramavyatikramēṇa ca paṭhati| yāvatā pāṭhēna vyatikramastāvantaṁ darśayannāha- “vallīphalakavakakarīrāmlaphalalavaṇakulatthapiṇyākadadhitilatailavirōdhi- śuṣkaśākājāvikamāṁsamadyajāmbavacilicimamatsyagōdhāvarāhāṁśca naikadhyamaśnīyāt payasā, prāk payasō'ntē vā| kapōtāṁśca sarṣapatailabhr̥ṣṭānnādyāt| kapiñjalamayūralāvatittirigōdhāścairaṇḍadārvya(rva)gnisiddhā ēraṇḍatailasiddhā vā| madhughr̥tē samadhr̥tē| madhu cāntarīkṣōdakānupānam| kāṁsyabhājanē daśarātraparyuṣitaṁ sarpiḥ| madhu cōṣṇamuṣṇēna vā| dadhi madyaṁ vā| pittēna saha māṁsāni pakvāni, āmāni ca kēvalānyapi| surākr̥śarāpāyasāṁśca naikadhyamaśnīyāt| sauvīrakēṇa saha tilaśaṣkulīḥ| takrēṇa saha madhughr̥tamatsyagōdhāpr̥ṣatamāṁsāni | madhunā gōdhām| matsyān kṣaudrāsavēna, pr̥ṣatamāṁsaṁ vā tēnaiva| tathā mairēyamādhvīkābhyāṁ bālōpōdakyā vā matsyān| nēkṣuvikr̥tīḥ sarvā matsyaiḥ saha| sarpirguḍakākamācīmadhumūlakāni naikadhyam | madhunā vārāhaṁ, dadhnā kaukkuṭaṁ, madyēna balākāṁ, tilakalkēna cōpōdikāṁ siddhām| na pippalīṁ matsyavasayā, priyaṅgvanuliptō na pāyasamaśnīyāt iti| asyāgrē ca ‘taratamayōgayuktāṁśca bhāvān’ ityādisūtrāṇi paṭhati, tāni ca pūrvasūtrairēva samānānīti nēha pradarśitāni||23-29||
Adhikarana puShpikA · Śloka 20
iti suśrutasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē hitāhitīyō nāma viṁśō'dhyāyaḥ ||20||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां सूत्रस्थाने हिताहितीयो नाम विंशोऽध्यायः ||२०||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ sūtrasthānē viṁśatitamō'dhyāyaḥ||20||