Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō vraṇapraśnamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातो व्रणप्रश्नमध्यायं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
athāta ityādi| vraṇaviṣayaḥ praśnō yasmin sa vraṇapraśnaḥ| vraṇaśabdēnātra vātādaya ucyantē, vraṇakāraṇatvāt; tēna vātādiviṣayaḥ praśnō yasminnityuktam| anyē tu vraṇamāśritya praśnō vraṇapraśnaḥ, sa vidyatē yasminnityarthē utpannasya īyapratyayasya lōpaṁ kr̥tvā vraṇapraśnamiti rūpaṁ paṭhanti| tēnātra vraṇārambhakāṇāṁ vātādīnāṁ saṅkhyāsvalakṣaṇakarmādīni vraṇasya ca niruktyādi ca vaktavyamityarthaḥ siddhaḥ||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
vātapittaślēṣmāṇa ēva dēhasambhavahētavaḥ |
tairēvāvyāpannairadhōmadhyōrdhvasanniviṣṭaiḥ śarīramidaṁ dhāryatē'gāramiva sthūṇābhistisr̥bhiḥ ataśca tristhūṇamāhurēkē |
ta ēva ca vyāpannāḥ pralayahētavaḥ |
tadēbhirēva śōṇitacaturthaiḥ sambhavasthitipralayēṣvapyavirahitaṁ śarīraṁ bhavati ||3||
View original
वातपित्तश्लेष्माण एव देहसम्भवहेतवः |
तैरेवाव्यापन्नैरधोमध्योर्ध्वसन्निविष्टैः शरीरमिदं धार्यतेऽगारमिव स्थूणाभिस्तिसृभिः अतश्च त्रिस्थूणमाहुरेके |
त एव च व्यापन्नाः प्रलयहेतवः |
तदेभिरेव शोणितचतुर्थैः सम्भवस्थितिप्रलयेष्वप्यविरहितं शरीरं भवति ||३||
vraṇakāraṇāni vātādīni prathamaṁ saṅkhyādibhirnirdiśannāha- vātapittaślēṣmāṇa ityādi| dēhasambhavahētavō dēhōtpattihētavaḥ| nanu, śukraśōṇitē dēhōtpattihētū ? tat kathaṁ vātādayō dēhasambhavahētavaḥ kathyantē ? ucyatē, avikr̥tā vātādayaḥ śukrārtavādisahakāritayā dēhajanakā abhiprētā ityarthaḥ| śarīrasambhavē vātādīnāṁ hētutvaṁ pratipādya sthitikāraṇatvaṁ darśayannāha- tairēvētyādi|- tairēva vātapittaślēṣmabhiḥ, avyāpannaiḥ prakr̥tisthairityarthaḥ| adhōmadhyōrdhvasanniviṣṭairiti yathākramēṇa vātapittakaphaiḥ| dr̥ṣṭāntamāha- agāramivētyādi|- agāraṁ gr̥ham| ēkīyamatamāha- ataśca tristhūṇamāhurēkē| cakārō'yaṁ tristhūṇamityatra yōjyaḥ, tēnāyamarthaḥ- tristhūṇamiti ca ata ēva hētōrēkō ācāryā āhuḥ| dēhavināśahētutvamapi vātādīnāṁ nirdiśannāha- ta ēva vyāpannā ityādi| cakārō'tra bhinnakramē, tēnāyamarthaḥ- ta ēva vātādayaḥ, vyāpannāśca vikr̥tisthāḥ pralayahētavō vināśahētavō ‘bhavanti’ ityadhyāhāraḥ| anyē tu ‘pralayē'pi’ ityapiśabdaṁ paṭhanti| śalyaśāstrē vraṇārambhādhiṣṭhānabhūtatvāt kasyaciddūṣyasya prādhānyaṁ darśayannāha- tadityādi|- ēbhirēva vātapittakaphaiḥ| śōṇitacaturthairiti nanu, pūrvaṁ śōṇitamanupāttaṁ, tatkathamiha sambhavādiṣu śōṇitasyāvirahitatvamuktaṁ? satyaṁ, paramiha śōṇitōpādānaṁ kurvannēkīyamatamidamiti darśayati, tēna vraṇapākē darśanadvayaṁ bhavati; tathāhi- ‘nartē'nilādasti rujā’ (sū. a. 17) ityādinā vraṇapākē dōṣā ēva vyāpriyanta iti darśitaṁ, ‘kālāntarēṇābhyuditaṁ tu pittaṁ’ (sū. a. 17) ityādinā punaḥ śōṇitacaturthā ēva vraṇapākē vyāpriyanta iti| avirahitaṁ saṁyuktamityarthaḥ||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
bhavati cātra- nartē dēhaḥ kaphādasti na pittānna ca mārutāt |
śōṇitādapi vā nityaṁ dēha ētaistu dhāryatē ||4||
View original
भवति चात्र- नर्ते देहः कफादस्ति न पित्तान्न च मारुतात् |
शोणितादपि वा नित्यं देह एतैस्तु धार्यते ||४||
ētadēva dvitīyadarśanaṁ ślōkēnāpi darśayannāha- nartē ityādi| nanu, vātādikramaṁ parityajya kaphādikramēṇa sūtraṇaṁ kasmādiha kr̥tam? ucyatē- dēhasyōrdhvamūlatvamadhaḥśākhatvaṁ pratipāditam, ūrdhvabhāgē ca kaphādhiṣṭhānamasti, tēnēha kapha ēva prathamaṁ darśitaḥ| taduktaṁ- “ūrdhvamūlamadhaḥśākhaṁ tristhūṇaṁ pañcadaivatam| kṣētrajñādhiṣṭhitaṁ vidvān yō vai vēda sa vēdavit”- iti| na kēvalaṁ kaphādīn vinā dēhō na bhavati, api tu dhāraṇamapyētairēva kriyata ityāha- dēha ētaistu dhāryata iti| tuśabdaścārthō bhinnakramaśca| tēnāyamarthaḥ- dhāryatē caitairēvāvyāpannaiḥ kaphapittavātaraktairityarthaḥ; nartē dēhaḥ kaphādityētasyādau ‘atō gadyōktasyārthasya saṅgrahaślōka’ ityapātanikāṁ kēcidācāryāḥ paṭhanti||4||
Adhikarana 4 (5) · Śloka 5
tatra ‘vā’ gatigandhanayōḥ, iti dhātuḥ, ‘tapa’ santāpē, ‘śliṣa’ āliṅganē, ētēṣāṁ kr̥dvihitaiḥ pratyayairvātaḥ pittaṁ ślēṣmēti ca rūpāṇi bhavanti ||5||
View original
तत्र ‘वा’ गतिगन्धनयोः, इति धातुः, ‘तप’ सन्तापे, ‘श्लिष’ आलिङ्गने, एतेषां कृद्विहितैः प्रत्ययैर्वातः पित्तं श्लेष्मेति च रूपाणि भवन्ति ||५||
vātādīnāṁ cikitsōpayōgi svalakṣaṇaṁ darśayituṁ niruktiṁ kurvannāha- tatrētyādi| gatigandhōpādānārthasya ‘vā’ dhātōḥ ‘hasibhr̥griṇvā'midamilūpūdhurvibhyastan’ (u.3/86) iti sūtrōtpannē ‘tan’ pratyayē vāta iti rūpam; ētēna ca tatsvarūpatvaṁ vātasya darśitam| santāpārthasya ‘tapa’ dhātōracipratyayē akārasyētvē varṇaviparyayē tasya ca dvitvē kr̥tē pittamiti rūpam; ētēna pittasya svābhāvikaṁ santāpalakṣaṇaṁ darśitam| āliṅganārthasya ‘śliṣa’ dhātōrmaninpratyayē (‘sarvadhātubhyō manin’ u.4/145) guṇē ca kr̥tē ślēṣmēti rūpam| ētēna ślēṣmaṇaḥ sandhyādiyōjakatvaṁ darśitam||5||
Adhikarana 5 (6) · Śloka 6
dōṣasthānānyata ūrdhvaṁ vakṣyāmaḥ- tatra samāsēna vātaḥ śrōṇigudasaṁśrayaḥ; taduparyadhō nābhēḥ pakvāśayaḥ, pakvāmāśayamadhyaṁ pittasya; āmāśayaḥ ślēṣmaṇaḥ ||6||
View original
दोषस्थानान्यत ऊर्ध्वं वक्ष्यामः- तत्र समासेन वातः श्रोणिगुदसंश्रयः; तदुपर्यधो नाभेः पक्वाशयः, पक्वामाशयमध्यं पित्तस्य; आमाशयः श्लेष्मणः ||६||
tatra kasya dōṣasya kiṁ sthānaṁ tadāha- dōṣētyādi| ‘dōṣasthānāni’ ityētasya sthānē ‘tēṣāṁ sthānāni’ iti kēcit paṭhanti, tatrāpi sa ēvārthaḥ| tatrēti dōṣēṣu madhyē, samāsēna saṅkṣēpēṇa; vistarēṇa tu sthānāni vātasya nābhimadhyahr̥dayakaṇṭhasarvāṅgasandhayō'pi vātavyādhau vakṣyantē| śrōṇiḥ kaṭiḥ, śrōṇiśca gudaṁ ca śrōṇigudaṁ, tat saṁśrayaḥ sthānaṁ yasya sa tathā| pakvāmāśayayōrmadhyaṁ pittasthānaṁ vakṣyati; ataḥ pakvāśayamēva prāgdarśayannāha- taduparyadhō nābhēḥ pakvāśaya iti|- tadupari śrōṇigudayōruparītyarthaḥ| pittasthānaṁ darśayannāha- pakvāmāśayamadhyaṁ pittasyēti| samāsēnētyatrāpi sambadhyatē| tēnāyamarthaḥ- pakvāmāśayamadhyaṁ pittasthānaṁ saṅkṣēpēṇa, vistarēṇa tu yakr̥tplīhāhr̥dayadr̥ṣṭitvagindriyāṇyapi pittasya sthānānīti| kaphasthānaṁ nirdēṣṭumāha- āmāśayaḥ ślēṣmaṇa iti|- ‘sthānam’ iti śēṣaḥ| yatrāśitapītādikaṁ pacyatē sa āmāśayaḥ| tathā ca muniḥ- “nābhistanāntaraṁ jantōrāmāśaya iti smr̥taḥ” ( ca. vi. a. 2)- iti| atrāpi samāsēnēti sambadhyatē; tēna vistarēṇōraḥśiraḥkaṇṭhasandhayō'pi ślēṣmasthānam||6||
Adhikarana 6 (7) · Śloka 7
ataḥ paraṁ pañcadhā vibhajyantē |
tatra vātasya vātavyādhau vakṣyāmaḥ; pittasya yakr̥tplīhānau hr̥dayaṁ dr̥ṣṭistvak pūrvōktaṁ ca; ślēṣmaṇa uraḥ śiraḥ kaṇṭhō jihvāmūlaṁ sandhaya iti pūrvōktaṁ ca; ētāni khalu dōṣāṇāṁ sthānānyavyāpannānām ||7||
View original
अतः परं पञ्चधा विभज्यन्ते |
तत्र वातस्य वातव्याधौ वक्ष्यामः; पित्तस्य यकृत्प्लीहानौ हृदयं दृष्टिस्त्वक् पूर्वोक्तं च; श्लेष्मण उरः शिरः कण्ठो जिह्वामूलं सन्धय इति पूर्वोक्तं च; एतानि खलु दोषाणां स्थानान्यव्यापन्नानाम् ||७||
vātādīnāṁ pradhānāni sthānāni nirdiśyāpradhānāni nirdēṣṭumāha- ataḥ paramityādi| vibhajyantē prakaṭīkriyantē vātādīnāṁ sthānānītyarthaḥ| kāni punarvātasya sthānānīti pr̥ṣṭa āha- tatra vātasyētyādi| vātavyādhāviti ‘nidānē’ iti śēṣaḥ| pittasya pañcasthānānyāha- pittasyētyādi| yakr̥t kālakhaṇḍaṁ, plīhā vāmapārśvāśrayaṁ māṁsakhaṇḍaṁ; hr̥dayaṁ kamalamukulākāramadhōmukhaṁ, dr̥ṣṭiḥ kr̥ṣṇatārakāntarvartinī masūradalamātrā| cakārāt paratantrōktaṁ lasīkādyanuktaṁ samuccīyatē| pittēna svinnamāṁsāt sravadudakaṁ ‘lasīkā’ ityucyatē| kaphasya pañcasthānāni nirdiśannāha- ślēṣmaṇa ityādi| uraḥstanayōrantarālaṁ, pūrvōktaṁ cētyāmāśayaḥ| cakārāt paratantrōktaṁ mēdaḥ samuccīyatē| ētāni sthānāni prāyēṇa prakr̥tisthānāmēva dōṣāṇāṁ bhavantītyāha- ētānityādi| avyāpannānām akupitānām||7||
Adhikarana 7 (8) · Śloka 8
bhavati cātra- visargōdānavikṣēpaiḥ sōmasūryānilā yathā |
dhārayanti jagaddēhaṁ kaphapittānilāstathā ||8||
View original
भवति चात्र- विसर्गोदानविक्षेपैः सोमसूर्यानिला यथा |
धारयन्ति जगद्देहं कफपित्तानिलास्तथा ||८||
visargādānētyādi| visargādānavikṣēpaiḥ karmabhiryathāsaṅkhyēna candrādityavātā yathā jagaddhārayanti, tathā kaphādayastrayō yathāsaṅkhyēna visargādibhiḥ karmabhirdēhaṁ dhārayantīti samudāyārthaḥ| visargaḥ sarjanaṁ ‘balasya’ iti śēṣaḥ; ādānaṁ grahaṇaṁ balasyaiva; vikṣēpaḥ śītōṣṇādīnāṁ vividhaprakārēṇa prēraṇam||8||
Adhikarana 8 (9) · Śloka 9
tatra jijñāsyaṁ kiṁ pittavyatirēkādanyō'gniḥ? āhōsvit pittamēvāgniriti? |
atrōcyatē- na khalu pittavyatirēkādanyō'gnirupalabhyatē, āgnēyatvāt pittē dahanapacanādiṣvabhipravartamānē'gnivadupacāraḥ kriyatē'ntaragniriti; kṣīṇē hyagniguṇē tatsamānadravyōpayōgāt , ativr̥ddhē śītakriyōpayōgāt , āgamācca paśyāmō na khalu pittavyatirēkādanyō'gniriti ||9||
View original
तत्र जिज्ञास्यं किं पित्तव्यतिरेकादन्योऽग्निः? आहोस्वित् पित्तमेवाग्निरिति? |
अत्रोच्यते- न खलु पित्तव्यतिरेकादन्योऽग्निरुपलभ्यते, आग्नेयत्वात् पित्ते दहनपचनादिष्वभिप्रवर्तमानेऽग्निवदुपचारः क्रियतेऽन्तरग्निरिति; क्षीणे ह्यग्निगुणे तत्समानद्रव्योपयोगात् , अतिवृद्धे शीतक्रियोपयोगात् , आगमाच्च पश्यामो न खलु पित्तव्यतिरेकादन्योऽग्निरिति ||९||
idānīmagnipittayōrbhēdavicārapratipādakaṁ granthaṁ nirdēṣṭumāha- tatrētyādi| tatrēti pittāgnyōrbhēdābhēdavicārē; ‘tatrēti tēṣu madhyē’ ityanyē; ‘tatrētyādānakarmaṇi visargādānavikṣēpairityādiślōkēnādānaṁ karma yaduktaṁ tat kiṁ pittasyāgnērvēti jijñāsyam’ ityaparē| jijñāsyaṁ jñātumēṣaṇīyam| āhōsvita athavārthē| iti saṁśayē| uttaramāha- atrōcyatē ityādi| dahanaṁ dāhaḥ, pacanaṁ pāka āhārādēḥ, ādiśabdādrañjanadarśanādīni gr̥hyantē| agnivadupacāraḥ agnivadvyavahāraḥ kriyatē- antaragniriti, pittamantaragnirityupacaryata ityarthaḥ| na khalvityādisūtrēṇa pratyakṣēṇaiva pittamagnirityuktam, anumānēnāpi pittasyāgnitvaṁ sādhayannāha- kṣīṇē hyagniguṇa iti|- agnērguṇō yasya tadagniguṇaṁ pittaṁ, tasmin kṣīṇē; hi yasmādarthē| tatsamānadravyōpayōgāt agnisamōṣṇatīkṣṇadravyōpayōgādityarthaḥ| ‘agniguṇaśabdēnōṣmā kathyatē’ ityanyē; tatra tatsamānadravyōpayōgāt pittasamānadravyōpayōgādityarthaḥ| atipravr̥ddhē śītakriyōpayōgāditi ‘pittamēvāgniḥ’ iti śēṣaḥ| pratyakṣānumānābhyāṁ pittasyāgnitvaṁ prasādhyāgamēnāpi prasādhayannāha- āgamāccēti|- āgamāt samastāyurvēdaśāstrataḥ| nanu, yadi pittāgnyōrabhēdastat kathaṁ ghr̥taṁ pittapraśamanamagnidīpanam, ajāpayaśca; matsyādayaśca pittavr̥ddhiṁ kurvanti nacāgnidīptikarāḥ, divāsvapnaśca pittaprakōpaṇō'pyagniśamanaḥ; tathēdamapi kathaṁ syāt- viṣamō vātēna, tīkṣṇaḥ pittēna, mandaḥ ślēṣmaṇēti; ‘samadōṣaḥ samāgniśca’ (sū. a.15) ityādikamapi kathaṁ syāditi| naiṣa dōṣaḥ, yēnāyamagniḥ paramārthataḥ pittādbhinna ēva suśrutādibhiraṅgīkr̥taḥ| taduktaṁ- “krōdhaśōkaśramakr̥taḥ śarīrōṣmā śirōgataḥ| pittaṁ ca kēśān pacati palitaṁ tēna jāyatē” (ni. a.17) iti| śarīrōṣmā agniḥ, sa cātra pittādbhinna ēvōktaḥ| tathā'nyadapi pittāgnyōrbhēdapratipādakatantramucyatē- “dravaṁ snigdhamadhōgaṁ ca pittaṁ vahniratō'nyathā”- iti| anyānyapi pittāgnibhēdapratipādakāni vākyāni santi, tānīha vistarabhayānna darśitāni | yat punarihāgnipittayōrabhēdakathanaṁ kr̥taṁ, tadrasavīryādiguṇōpādhiyuktasya pittasya cikitsādvārēṇāgnēścikitsā kāryēti darśanārtham; anyathā rasādiguṇōpādhirahitasya vahnēścikitsā kartuṁ na pāryatē iti||9||
Adhikarana 9 (10) · Śloka 10
taccādr̥ṣṭahētukēna viśēṣēṇa pakvāmāśayamadhyasthaṁ pittaṁ caturvidhamannapānaṁ pacati, vivēcayati ca dōṣarasamūtrapurīṣāṇi; tatrasthamēva cātmaśaktyā śēṣāṇāṁ pittasthānānāṁ śarīrasya cāgnikarmaṇā'nugrahaṁ karōti, tasmin pittē pācakō'gniriti sañjñā; yattu yakr̥tplīhnōḥ pittaṁ tasmin rañjakō'gniriti sañjñā, sa rasasya rāgakr̥duktaḥ; yat pittaṁ hr̥dayasthaṁ tasmin sādhakō'gniriti sañjñā, sō'bhiprārthitamanōrathasādhanakr̥duktaḥ; yaddr̥ṣṭyāṁ pittaṁ tasminnālōcakō'gniriti sañjñā, sa rūpagrahaṇā'dhikr̥taḥ; yattu tvaci pittaṁ tasmin bhrājakō'gniriti sañjñā, sō'bhyaṅgapariṣēkāvagāhālēpanādīnāṁ kriyādravyāṇāṁ paktā chāyānāṁ ca prakāśakaḥ ||10||
View original
तच्चादृष्टहेतुकेन विशेषेण पक्वामाशयमध्यस्थं पित्तं चतुर्विधमन्नपानं पचति, विवेचयति च दोषरसमूत्रपुरीषाणि; तत्रस्थमेव चात्मशक्त्या शेषाणां पित्तस्थानानां शरीरस्य चाग्निकर्मणाऽनुग्रहं करोति, तस्मिन् पित्ते पाचकोऽग्निरिति सञ्ज्ञा; यत्तु यकृत्प्लीह्नोः पित्तं तस्मिन् रञ्जकोऽग्निरिति सञ्ज्ञा, स रसस्य रागकृदुक्तः; यत् पित्तं हृदयस्थं तस्मिन् साधकोऽग्निरिति सञ्ज्ञा, सोऽभिप्रार्थितमनोरथसाधनकृदुक्तः; यद्दृष्ट्यां पित्तं तस्मिन्नालोचकोऽग्निरिति सञ्ज्ञा, स रूपग्रहणाऽधिकृतः; यत्तु त्वचि पित्तं तस्मिन् भ्राजकोऽग्निरिति सञ्ज्ञा, सोऽभ्यङ्गपरिषेकावगाहालेपनादीनां क्रियाद्रव्याणां पक्ता छायानां च प्रकाशकः ||१०||
adr̥ṣṭahētukēna viśēṣēṇēti viśēṣēṇa bhēdēna; kiṁviśiṣṭēna ?adr̥ṣṭahētukēna prāktanakarmahētukēnētyarthaḥ| pakvāmāśayamadhyasthamiti nābhistham| caturvidhamannapānaṁ pacatīti aśitaṁ khāditaṁ līḍhaṁ pītaṁ ca pacatītyarthaḥ| vivēcayati ca pr̥thakkarōti dōṣarasamūtrapurīṣāṇi| atra kēcit ‘annarasamūtrapurīṣāṇi’ iti paṭhanti, ‘vātamūtrapurīṣāṇi’ ityaparē| anugrahaṁ karōti upakāraṁ karōti| yat pittaṁ hr̥dayētyādi| sō'bhiprārthitamanōrathasādhanakr̥diti dharmārthakāmamōkṣalakṣaṇapuruṣārthasya sādhaka ityarthaḥ; kasmāt? hr̥dayasthakaphatamō'panōdavispaṣṭīkr̥tamanaḥprāguṇyāt| yaddr̥ṣṭyāṁ pittamityādi ālōcakō darśakaḥ| tvacīti avabhāsinīnāmadhēyāyāṁ bāhyatvacītyarthaḥ| abhyaṅgētyādi| abhyaṅgādīnāṁ kriyādravyāṇāṁ kriyānimittānāṁ karmanimittānāmityarthaḥ| chāyānāṁ ca prakāśaka iti chāyānāṁ pāñcabhautikīnāṁ nīlādīnāṁ, prakāśaka utpādakaḥ; cakārāt prabhāṇāṁ ca pāñcabhautikīnāṁ prakāśakaḥ| nanu, chāyāprabhayōḥ kō bhēdaḥ? ucyatē- “āsannā lakṣyatē cchāyā prabhā dūrāt prakāśatē| varṇamākramati cchāyā prabhā varṇaprakāśinī” (ca. i. a. 7)- iti||10||
Adhikarana 10 (11) · Śloka 11
bhavati cātra- pittaṁ tīkṣṇaṁ dravaṁ pūti nīlaṁ pītaṁ tathaiva ca |
uṣṇaṁ kaṭurasaṁ caiva vidagdhaṁ cāmlamēva ca ||11||
View original
भवति चात्र- पित्तं तीक्ष्णं द्रवं पूति नीलं पीतं तथैव च |
उष्णं कटुरसं चैव विदग्धं चाम्लमेव च ||११||
idānīṁ pittasya cikitsōpayōgi svalakṣaṇaṁ darśayannāha- pittamityādi| tīkṣṇaṁ rājikāmaricādivat| pūti visragandhi| nīlaṁ sāmāvasthāyām| pītaṁ nirāmāvasthāyām| kaṭurasaṁ prakr̥tisthaṁ pittam| vidagdhaṁ cāmlamēvēti viruddhapākōpapannaṁ punaramlarasaṁ bhavati, ‘vidagdhājīrṇasaṁsr̥ṣṭamamlarasaṁ bhavati’ ityanyē, vidagdhaṁ pittamamlapittamiti rōgaviśēṣaṁ kēcinmanyantē| ‘drava’- sthānē kēcit ‘saram’ iti paṭhanti||11||
Adhikarana 11 (12) · Śloka 12
ata ūrdhvaṁ ślēṣmasthānānyanuvyākhyāsyāmaḥ |
tatra, āmāśayaḥ pittāśayasyōpariṣṭāt tatpratyanīkatvādūrdhvagatitvāttējasaḥ, candra iva ādityasya , caturvidhasyāhārasyādhāraḥ; sa ca tatraudakairguṇairāhāraḥ praklinnō bhinnasaṅghātaḥ sukhajarō bhavati ||12||
View original
अत ऊर्ध्वं श्लेष्मस्थानान्यनुव्याख्यास्यामः |
तत्र, आमाशयः पित्ताशयस्योपरिष्टात् तत्प्रत्यनीकत्वादूर्ध्वगतित्वात्तेजसः, चन्द्र इव आदित्यस्य , चतुर्विधस्याहारस्याधारः; स च तत्रौदकैर्गुणैराहारः प्रक्लिन्नो भिन्नसङ्घातः सुखजरो भवति ||१२||
ata ūrdhvamityādi| anuvyākhyāsyāmaḥ anu kramēṇa vyākhyāsyāmaḥ; yēnaiva kramēṇa pittasthānānyuktāni tēnaiva karmaṇētyarthaḥ| prāgāmāśayaḥ ślēṣmasthānamuktaḥ, tamēva prathamaṁ darśayannāha- tatrāmāśaya ityādi|- tatrēti ślēṣmasthānēṣu pañcasu madhyē, upariṣṭāt upari| kasmāt kāraṇāt pittāśayōparītyāha- tatpratyanīkatvāditi|- tasya pittasya pratyanīkatvāt pratipakṣatvād, vikūlatvādityarthaḥ| dvitīyaṁ hētumāha- ūrdhvagatitvācca tējasa iti| ētēnaitaduktaṁ bhavati- yadi hi pārśvayōradhō vā''māśayō bhavēttadōdakasyādhōgāmitvānniṣpratyanīkatvaṁ, tataśca niṣpratyanīkō'gniḥ śarīramēva dahēditi| pratyakṣēṇa pittāśayasyōpari kaphāśayaṁ sādhayitvā, upamānēnāpi sādhayannāha- candra ivādityasyēti| pratyakṣōpamānābhyāṁ pittāśayasyōparyāmāśayaṁ prasādhyānumānēnāpi sādhayannāha- caturvidhasyāhārasyādhāraḥ; caturvidhasyāśitapītalīḍhakhāditasya, ādhāraḥ sthānam| tējastāvadūrdhvagāmi, yadi cādha āmāśayō bhavēttadā caturvidhamāhāraṁ na pacēt, pacati ca; tēnānumīyatē- āmāśayaḥ pittāśayasyōparyēvēti| sa cēti caturvidhāhāraḥ| audakairguṇairiti dravasnēhādibhiḥ; dravaguṇairbhinnasaṅghātaḥ, snēhēna praklinna iti bōddhavyam| sukhajarō bhavati sukhēna pariṇāmaṁ gacchatītyarthaḥ||12||
Adhikarana 12 (13) · Śloka 13
mādhuryāt picchilatvācca praklēditvāttathaiva ca |
āmāśayē sambhavati ślēṣmā madhuraśītalaḥ ||13||
View original
माधुर्यात् पिच्छिलत्वाच्च प्रक्लेदित्वात्तथैव च |
आमाशये सम्भवति श्लेष्मा मधुरशीतलः ||१३||
atha kē audakā guṇā ityāha- mādhuryādityādi| mādhuryāt picchilatvācca praklēditvāttathaiva cēti ‘āhārasya’ iti śēṣaḥ| cakāradvayēna dravasnēhādayō guṇā anuktā api samuccīyantē| sambhavatīti iti prakupyati, na punarabhūtaprādurbhāvēṇa, kaphasya rasadhātuta ēvōtpannatvāt||13||
Adhikarana 13 (14) · Śloka 14
sa tatrastha ēva svaśaktyā śēṣāṇāṁ ślēṣmasthānānāṁ śarīrasya cōdakakarmaṇā'nugrahaṁ karōti; uraḥsthastrikasandhāraṇamātmavīryēṇānnarasasahitēna hr̥dayāvalambanaṁ karōti; jihvāmūlakaṇṭhasthō jihvēndriyasya saumyatvāt samyagrasajñānē vartatē; śiraḥsthaḥ snēhasantarpaṇādhikr̥tatvādindriyāṇāmātmavīryēṇānugrahaṁ karōt; sandhisthaḥ ślēṣmā sarvasandhisaṁślēṣāt sarvasandhyanugrahaṁ karōti ||14||
View original
स तत्रस्थ एव स्वशक्त्या शेषाणां श्लेष्मस्थानानां शरीरस्य चोदककर्मणाऽनुग्रहं करोति; उरःस्थस्त्रिकसन्धारणमात्मवीर्येणान्नरससहितेन हृदयावलम्बनं करोति; जिह्वामूलकण्ठस्थो जिह्वेन्द्रियस्य सौम्यत्वात् सम्यग्रसज्ञाने वर्तते; शिरःस्थः स्नेहसन्तर्पणाधिकृतत्वादिन्द्रियाणामात्मवीर्येणानुग्रहं करोत्; सन्धिस्थः श्लेष्मा सर्वसन्धिसंश्लेषात् सर्वसन्ध्यनुग्रहं करोति ||१४||
sa tatrastha ēvētyādi| saḥ ślēṣmā| tatrastha āmāśayasthaḥ| svaśaktayā ātmavīryēṇa| udakakarmaṇēti klēdanapūraṇādinā| dvitīyasthānasya karma darśayannāha- uraḥstha ityādi| trikasandhāraṇamiti trikaṁ śirōbāhudvayasandhānasthānam| ātmavīryēṇēti prākr̥taguṇēna| hr̥dayāvalambanaṁ hr̥dayasya svakāryasāmārthyaṁ karōti| snēhasantarpaṇādhikr̥tatvāt snēhanē santarpaṇē cādhikr̥tatvāt; athavā snēhēna santarpaṇaṁ tatrādhikr̥tatvāt| anyē tu vyākhyānayanti- ‘snēhō mastakamajjā, tasya santarpaṇaṁ, tatrādhikr̥tatvāt’| indriyāṇāṁ śrōtratvakcikṣurjihvāghrāṇānām| anugrahaṁ karōti svakāryasāmarthyaṁ janayati| sandhisthaḥ ślēṣmētyādi spaṣṭam||14||
Adhikarana 14 (15) · Śloka 15
bhavati cātra- ślēṣmā śvētō guruḥ snigdhaḥ picchilaḥ śīta ēva ca |
madhurastvavidagdhaḥ syādvidagdhō lavaṇa smr̥taḥ ||15||
View original
भवति चात्र- श्लेष्मा श्वेतो गुरुः स्निग्धः पिच्छिलः शीत एव च |
मधुरस्त्वविदग्धः स्याद्विदग्धो लवण स्मृतः ||१५||
idānīṁ kaphaliṅgajñānārthaṁ cikitsārthaṁ ca lakṣaṇaṁ darśayannāha- ślēṣmā śvēta ityādi| śīta ēva cēti cakārō mr̥dusthirādiguṇasamuccayārthaḥ| avidagdhaḥ apakvō madhurarasō bhavati| vidagdhaḥ pakvō lavaṇa iti| anyē tvanyathā vyākhyānayanti- avidagdhaḥ prakr̥tisthō'praduṣṭō madhurarasaḥ ślēṣmā bhavati, vidagdhō vikr̥tisthaḥ praduṣṭō lavaṇarasaḥ; athavā vidagdhānnapākāllavaṇa iti||15||
Adhikarana 15 (16) · Śloka 16
śōṇitasya sthānaṁ yakr̥tplīhānau, tacca prāgabhihitaṁ; tatrasthamēva śēṣāṇāṁ śōṇitasthānānāmanugrahaṁ karōti ||16||
View original
शोणितस्य स्थानं यकृत्प्लीहानौ, तच्च प्रागभिहितं; तत्रस्थमेव शेषाणां शोणितस्थानानामनुग्रहं करोति ||१६||
tadēvaṁ dōṣān prathamadarśanōktānabhidhāya ‘śōṇitacaturthaiḥ’ ityasya darśanasyābhiprētaṁ śōṇitasthānaṁ darśayannāha- śōṇitasyētyadi| prāgabhihitaṁ śōṇitavarṇanīya uktam||16||
Adhikarana 16 (17) · Śloka 17
bhavati cātra- anuṣṇaśītaṁ madhuraṁ snigdhaṁ raktaṁ ca varṇataḥ |
śōṇitaṁ guru visraṁ syādvidāhaścāsya pittavat ||17||
View original
भवति चात्र- अनुष्णशीतं मधुरं स्निग्धं रक्तं च वर्णतः |
शोणितं गुरु विस्रं स्याद्विदाहश्चास्य पित्तवत् ||१७||
śōṇitasya nidānaliṅgacikitsājñānārthaṁ svalakṣaṇaṁ darśayannāha,-anuṣṇētyādi| anuṣṇaśītamiti sādhāraṇamityarthaḥ| visram āmagandhi| vidāhaścāsya pittavaditi pittasyēva; pittasya yēna vastunā yathā ca vidāhastēna vastunā tathā ca vidāhaḥ śōṇitasyāpītyuktam||17||
Adhikarana 17 (18) · Śloka 18
ētāni khalu dōṣasthānāni; ēṣu sañcīyantē dōṣāḥ |
prāk sañcayahēturuktaḥ |
tatra sañcitānāṁ khalu dōṣāṇāṁ stabdhapūrṇakōṣṭhatā pītāvabhāsatā mandōṣmatā cāṅgānāṁ gauravamālasyaṁ cayakāraṇavidvēṣaścēti liṅgāni bhavanti |
tatra prathamaḥ kriyākālaḥ ||18||
View original
एतानि खलु दोषस्थानानि; एषु सञ्चीयन्ते दोषाः |
प्राक् सञ्चयहेतुरुक्तः |
तत्र सञ्चितानां खलु दोषाणां स्तब्धपूर्णकोष्ठता पीतावभासता मन्दोष्मता चाङ्गानां गौरवमालस्यं चयकारणविद्वेषश्चेति लिङ्गानि भवन्ति |
तत्र प्रथमः क्रियाकालः ||१८||
pratipāditaṁ niyamamannāha- ētānityādi|- ēṣu sañcīyantē dōṣā iti ēṣu sthānēṣu dōṣāḥ sañcayaṁ yāntītyarthaḥ| kaḥ punardōṣāṇāṁ sañcayē hēturityāha- prāk sañcayahēturiti|- prāgiti r̥tucaryādhyāyē| sañcitānāṁ vātādīnāṁ yathāsaṅkhyaṁ liṅgaṁ darśayannāha- tatra sañcitānāmityādi| saṁhatīrūpā vr̥ddhiścayaḥ, vilayanarūpā vr̥ddhiḥ prakōpaḥ| stabdhapūrṇakōṣṭhatēti kōṣṭhatāśabdaḥ stabdhapūrṇābhyāṁ pratyēkaṁ sambadhyatē, tēna stabdhakōṣṭhatāpūrṇakōṣṭhatē vāyōrliṅgaṁ, pītāvabhāsatā mandōṣṇatā ca pittasya, gauravamālasyaṁ ca ślēṣmaṇaḥ| ētāni stabdhapūrṇakōṣṭhatādiliṅgāni sāmānyēna sarvēṣāmēva sañcitānāmityapi kēcinmanyantē| cayakāraṇavidvēṣaścēti sāmānyēna sarvēṣāṁ vātādīnāmidaṁ liṅgam| ‘cayakāraṇavidvēṣaśca’ iti vākyaṁ kēcinna paṭhanti| kēcidācāryā asyāgrē cayaprakōpayōrlakṣaṇaṁ ślōkēna paṭhanti ‘svasthānavr̥ddhirdōṣāṇām’ ityādi| ayaṁ ślōkō'bhāvāt samagrō na likhita iti| tatrēti tatra vātādīnāṁ sañcayē| prathamaḥ kriyākālaḥ ādyaḥ karmāvasaraḥ||18||
Adhikarana 18 (19) · Śloka 19
ata ūrdhvaṁ prakōpaṇāni vakṣyāmaḥ |
tatra balavadvigrahātivyāyāmavyavāyādhyayanaprapatanapradhāvanaprapīḍanābhighātalaṅghanaplavanataraṇarātrijāgaraṇabhāraharaṇa- gajaturagarathapadāticaryākaṭukaṣāyatiktarūkṣalaghuśītavīryaśuṣkaśākavallūravarakōddālakakōradūṣaśyāmākanīvāra- mudgamasūrāḍhakīharēṇukalāyaniṣpāvānaśanaviṣamāśanādhyaśanavātamūtrapurīṣaśukracchardikṣavathūdgārabāṣpavēgavighātādibhirviśēṣairvāyuḥ prakōpamāpadyatē ||19||
View original
अत ऊर्ध्वं प्रकोपणानि वक्ष्यामः |
तत्र बलवद्विग्रहातिव्यायामव्यवायाध्ययनप्रपतनप्रधावनप्रपीडनाभिघातलङ्घनप्लवनतरणरात्रिजागरणभारहरण- गजतुरगरथपदातिचर्याकटुकषायतिक्तरूक्षलघुशीतवीर्यशुष्कशाकवल्लूरवरकोद्दालककोरदूषश्यामाकनीवार- मुद्गमसूराढकीहरेणुकलायनिष्पावानशनविषमाशनाध्यशनवातमूत्रपुरीषशुक्रच्छर्दिक्षवथूद्गारबाष्पवेगविघातादिभिर्विशेषैर्वायुः प्रकोपमापद्यते ||१९||
kāni punastānītyāha- tatra balavadvigrahētyādi| balavadbhirvigrahō balavadvigrahaḥ, mallādibhiḥ saha bāhuyuddhādiḥ| atiśabdō vyāyāmādibhistribhiḥ sambadhyatē| vyavāyaḥ strīsēvā| abhighātō laguḍādiprahāraḥ| laṅghanaṁ ravēṇa gartādyutkramaṇam| plavanam utplutyōtplutya gamanam| prataraṇaṁ nadyādīnāṁ bāhubhyāṁ taraṇam| aticaryā atyaṭanaṁ, sā ca gajādibhiḥ padātyantaiḥ pratyēkaṁ sambadhyatē| vallūraṁ śuṣkamāṁsam| varakaḥ varaṭīkā kudhānyaviśēṣaḥ| uddālakaḥ araṇyakōdravaḥ| nīvāraḥ prasātikā, dhānyamadhyē raktaśūkō bhavati; ‘ulajīdhānyam’ iti lōkē| āḍhakī tuvarī| harēṇuḥ vartulakalāyaḥ| kalāyaḥ tripuṭakaḥ| niṣpāvakaḥ rājaśimbiḥ| anaśanam alpabhōjanamupavāsaśca| viṣamāśanaṁ bahvalpākālabhōjanam| adhyaśanaṁ sājīrṇabhōjanam| vēgavighātō vēgāvarōdhaḥ, sa ca vātamūtrādibhiḥ pratyēkaṁ sambadhyatē| kṣavathuḥ chikkā| bāṣpaśabdēna rōdanajalaṁ kathyatē| ādiśabdāt kṣudādivēgavighātādayō gr̥hyantē||19||
Adhikarana 19 (20) · Śloka 20
sa śītābhrapravātēṣu gharmāntē ca viśēṣataḥ |
pratyūṣasyaparāhṇē tu jīrṇē'nnē ca prakupyati ||20||
View original
स शीताभ्रप्रवातेषु घर्मान्ते च विशेषतः |
प्रत्यूषस्यपराह्णे तु जीर्णेऽन्ने च प्रकुप्यति ||२०||
vātasya prakōpahētuṁ pr̥thaṅnirdiśannāha- sa śītētyādi| saḥ vāyuḥ| śītē śītakālē| abhrē mēghōpalakṣitakālē| pravātē prakr̥ṣṭavātē kālē| gharmāntē varṣākālē| viśēṣataḥ atiśayēna| ārtavaṁ kālamuktvā''hnikamāha- pratyūṣasyaparāhṇē cēti| bhuktāpēkṣaṁ kālamāha- jīrṇē'nnē ca prakupyatīti||20||
Adhikarana 20 (21) · Śloka 21
krōdhaśōkabhayāyāsōpavāsavidagdhamaithunōpagamanakaṭvamlalavaṇa- tīkṣṇōṣṇalaghuvidāhitilatailapiṇyākakulatthasarṣapātasīharitakaśāka- gōdhāmatsyājāvikamāṁsadadhitakrakūrcikāmastusauvīrakasurāvikārāmlaphalakaṭvaraprabhr̥tibhiḥ pittaṁ prakōpamāpadyatē ||21||
View original
क्रोधशोकभयायासोपवासविदग्धमैथुनोपगमनकट्वम्ललवण- तीक्ष्णोष्णलघुविदाहितिलतैलपिण्याककुलत्थसर्षपातसीहरितकशाक- गोधामत्स्याजाविकमांसदधितक्रकूर्चिकामस्तुसौवीरकसुराविकाराम्लफलकट्वरप्रभृतिभिः पित्तं प्रकोपमापद्यते ||२१||
pittaprakōpaṇāni darśayannāha- krōdhaśōkabhayētyādi| āyāsaḥ śarīrapīḍā| vidagdhaṁ vidāhaḥ, sa ca śōthārāgāhārādikr̥taḥ| vidāhīti yadamlōdgāradāhatr̥ṣṇāprabhr̥tīnudīrya kr̥cchrāt pākamupagacchati tadvidāhi| haritaśākamiti “kuṭhēraśigrusurasasumukhāsuribhūstr̥ṇāḥ| cukrākaścukrikā cēti vargaṁ haritakaṁ viduḥ”- iti| dadhi sasnēhaṁ gavyaṁ dadhi| kūrcikā vigrathitaṁ takram| mastu dadhimastu| sauvīrakaṁ nistuṣayavatrivr̥dādikr̥taṁ sandhānaṁ dhānyāmlaṁ vā| surāvikārāḥ paiṣṭikādayaḥ| amlaphalāni āmrātakādīni| kaṭvaramiti asnēhaṁ dadhi| anyē bhāṣantē- “sauvīrāmlamathātyamlaṁ kāñjikaṁ kaṭvaraṁ viduḥ| anyē tu tadadhōbhāgaṁ takraṁ cātyamlatāṅgatam|| sasnēhaṁ dadhijaṁ takramāhuranyē tu kaṭvaram”- iti| prabhr̥tiśabdāccukrādīnāṁ grahaṇam||21||
Adhikarana 21 (22) · Śloka 22
taduṣṇairuṣṇakālē ca ghanāntē ca viśēṣataḥ |
madhyāhnē cārdharātrē ca jīryatyannē ca kupyati ||22||
View original
तदुष्णैरुष्णकाले च घनान्ते च विशेषतः |
मध्याह्ने चार्धरात्रे च जीर्यत्यन्ने च कुप्यति ||२२||
pittaprakōpasya kālaṁ darśayannāha- taduṣṇairityādi| taditi pittam| uṣṇairiti uṣṇatvamatra gharmādikr̥tam| uṣṇakālē grīṣmē| ghanāntē śaradi| āhnikaṁ pittaprakōpasya kālamāha- madhyāhnē ityādi| bhuktāpēkṣaṁ pittaprakōpasya kālamāha- jīryatyannē ca kupyatīti| ‘pittaprakōpaṇēṣu madhyē śōkabhayayōrvātaprakōpaṇayōḥ pāṭhō'nārṣaḥ’ iti jaijjhaṭaḥ; sa cānyairnibandhakārairanupahr̥tatvādasmābhirapi gr̥hītā iti||22||
Adhikarana 22 (23) · Śloka 23
divāsvapnāvyāyāmālasyamadhurāmlalavaṇaśītasnigdhagurupicchilābhiṣyandihāyanakayavakanaiṣadhētkaṭa- māṣamahāmāṣagōdhūmatilapiṣṭavikr̥tidadhidugdhakr̥śarāpāyasēkṣuvikārānūpaudakamāṁsavasābisamr̥ṇāla- kasērukaśr̥ṅgāṭakamadhuravallīphalasamaśanādhyaśanaprabhr̥tibhiḥ ślēṣmā prakōpamāpadyatē ||23||
View original
दिवास्वप्नाव्यायामालस्यमधुराम्ललवणशीतस्निग्धगुरुपिच्छिलाभिष्यन्दिहायनकयवकनैषधेत्कट- माषमहामाषगोधूमतिलपिष्टविकृतिदधिदुग्धकृशरापायसेक्षुविकारानूपौदकमांसवसाबिसमृणाल- कसेरुकशृङ्गाटकमधुरवल्लीफलसमशनाध्यशनप्रभृतिभिः श्लेष्मा प्रकोपमापद्यते ||२३||
kaphaprakōpaṇāni nirdiśannāha- divāsvapnāvyāyāmētyādi| abhiṣyandi dōṣadhātumalasrōtasāmatiśayaklēdaprāptijananam| hāyanakō ghōṭakapucchaḥ, sa ca śāliviśēṣaḥ| yavakaḥ śūkadhānyaviśēṣaḥ, tasya ca yavākārāstaṇḍulāḥ| naiṣadhaḥ ‘kōraka’ ityākhyāyatē, sa ca dhānyaviśēṣaḥ| itkaṭaḥ khaggalī| piṣṭaṁ taṇḍulapiṣṭam| kr̥śarā tilataṇḍulamāṣaiḥ kr̥tā yavāgūḥ| pāyasaḥ kṣīrasiddhāstaṇḍulāḥ| bisaṁ padmamūlaṁ ‘bisāṇḍa’ iti lōkē| mr̥ṇālaṁ padmamūlāt sthūlaḥ prarōhāṅkuraḥ| śr̥ṅgāṭakaṁ jalamadhyē trikaṇṭakam| madhuravallīphalamiti madhuraphalaṁ tālanārikēlādi; vallīphalam alābūprabhr̥ti, anyē kūṣmāṇḍakādīni||23||
Adhikarana 23 (24) · Śloka 24
sa śītaiḥ śītakālē ca vasantē ca viśēṣataḥ |
pūrvāhṇē ca pradōṣē ca bhuktamātrē prakupyati ||24||
View original
स शीतैः शीतकाले च वसन्ते च विशेषतः |
पूर्वाह्णे च प्रदोषे च भुक्तमात्रे प्रकुप्यति ||२४||
kaphasya kōpakālaviśēṣaṁ nirdiśannāha- sa śītairityādi| śītaiḥ śītaladravyaiḥ| pūrvāhṇē prathamapraharē| pradōṣē rajanīmukhē||24||
Adhikarana 24 (25) · Śloka 25
pittaprakōpaṇairēva cābhīkṣṇaṁ dravasnigdhagurubhirāhārairdivāsvapnakrōdhānalātapaśramābhighātājīrṇaviruddhādhyaśanādibhirviśēṣairasr̥k prakōpamāpadyatē ||25||
View original
पित्तप्रकोपणैरेव चाभीक्ष्णं द्रवस्निग्धगुरुभिराहारैर्दिवास्वप्नक्रोधानलातपश्रमाभिघाताजीर्णविरुद्धाध्यशनादिभिर्विशेषैरसृक् प्रकोपमापद्यते ||२५||
dvitīyē darśanē ‘śōṇitacaturthaiḥ’ ityuktēḥ śōṇitasya caturthasya kōpanāni darśayannāha- pittētyādi|- pittaprakōpaṇairēva cēti pittasya śōṇitasamānatvāt| tasyaiva viśiṣṭamapi hētuṁ darśayannāha- abhīkṣṇaṁ dravētyādi| abhīkṣṇaṁ punaḥ punaḥ ‘sēvitaiḥ’ iti śēṣaḥ||25||
Adhikarana 25 (26) · Śloka 26
yasmādraktaṁ vinā dōṣairna kadācit prakupyati |
tasmāttasya yathādōṣaṁ kālaṁ vidyat prakōpaṇē ||26||
View original
यस्माद्रक्तं विना दोषैर्न कदाचित् प्रकुप्यति |
तस्मात्तस्य यथादोषं कालं विद्यत् प्रकोपणे ||२६||
na ca svātantryēṇāsya prakōpaḥ, kintu sarvadā paratantrēṇaiva, tatpratipādayannāha- yasmādityādi| tatra vātaduṣṭaṁ vātaprakōpakālē kupyati; ēvaṁ pittakaphaduṣṭasya raktasya pittakaphakālā iti||26||
Adhikarana 26 (27) · Śloka 27
tēṣāṁ prakōpāt kōṣṭhatōdasañcaraṇāmlīkāpipāsāparidāhānnadvēṣahr̥dayōtklēdāśca jāyantē |
tatra dvitīyaḥ kriyākālaḥ ||27||
View original
तेषां प्रकोपात् कोष्ठतोदसञ्चरणाम्लीकापिपासापरिदाहान्नद्वेषहृदयोत्क्लेदाश्च जायन्ते |
तत्र द्वितीयः क्रियाकालः ||२७||
tēṣāṁ prakōpaliṅgāni darśayannāha- tēṣāṁ prakōpādityādi kōṣṭhatōdasañcaraṇē dvē vātasya; sañcaraṇamiti kōṣṭhē vātaparibhramaṇamityarthaḥ| amlīkāpipāsāparidāhāḥ pittasya; amlīkā amlōdgāraḥ, paridāhaḥ sarvatōdāhaḥ, anyē'paridāha ityakārapraślēṣaṁ manyantē, tatra ‘nañ’ īṣadarthē, yathā ‘anudarā kanyā’ iti, tēnēṣaddāha iti vyākhyānayanti| annadvēṣahr̥dayōtklēdau kaphasya, hr̥dayōtklēdō hr̥llāsaḥ| dvitīyaḥ kriyākāla iti dvitīyaścikitsāvasaraḥ||27||
Adhikarana 27 (28) · Śloka 28
ata ūrdhvaṁ prasaraṁ vakṣyāmaḥ- tēṣāmēbhirātaṅkaviśēṣaiḥ prakupitānāṁ kiṇvōdakapiṣṭasamavāya ivōdriktānāṁ prasarō bhavati |
tēṣāṁ vāyurgatimattvāt prasaraṇahētuḥ satyapyacaitanyē |
sa hi rajōbhūyiṣṭhaḥ; rajaśca pravartakaṁ sarvabhāvānām |
yathā- mahānudakasañcayō'tivr̥ddhaḥ sētumavadāryāparēṇōdakēna vyāmiśraḥ sarvataḥ pradhāvati, ēvaṁ dōṣāḥ kadācidēkaśō dviśaḥ samastāḥ śōṇitasahitā vā'nēkadhā prasaranti |
tadyathā- vātaḥ, pittaṁ, ślēṣmā, śōṇitaṁ, vātapittē, vātaślēṣmāṇau, pittaślēṣmāṇau, vātaśōṇitē, pittaśōṇitē, ślēṣmaśōṇitē, vātapittaśōṇitāni, vātaślēṣmaśōṇitāni, pittaślēṣmaśōṇitāni, vātapittakaphāḥ, vātapittakaphaśōṇitānīti; ēvaṁ pañcadaśadhā prasaranti ||28||
View original
अत ऊर्ध्वं प्रसरं वक्ष्यामः- तेषामेभिरातङ्कविशेषैः प्रकुपितानां किण्वोदकपिष्टसमवाय इवोद्रिक्तानां प्रसरो भवति |
तेषां वायुर्गतिमत्त्वात् प्रसरणहेतुः सत्यप्यचैतन्ये |
स हि रजोभूयिष्ठः; रजश्च प्रवर्तकं सर्वभावानाम् |
यथा- महानुदकसञ्चयोऽतिवृद्धः सेतुमवदार्यापरेणोदकेन व्यामिश्रः सर्वतः प्रधावति, एवं दोषाः कदाचिदेकशो द्विशः समस्ताः शोणितसहिता वाऽनेकधा प्रसरन्ति |
तद्यथा- वातः, पित्तं, श्लेष्मा, शोणितं, वातपित्ते, वातश्लेष्माणौ, पित्तश्लेष्माणौ, वातशोणिते, पित्तशोणिते, श्लेष्मशोणिते, वातपित्तशोणितानि, वातश्लेष्मशोणितानि, पित्तश्लेष्मशोणितानि, वातपित्तकफाः, वातपित्तकफशोणितानीति; एवं पञ्चदशधा प्रसरन्ति ||२८||
ata ūrdhvaṁ prakōpaviśēṣamēva prasarākhyaṁ darśayannāha- ata ūrdhvamityādi| tēṣāṁ vātapittaślēṣmaṇām| ēbhirātaṅkaviśēṣaiḥ prakupitānāmiti pūrvōktairbalavadvigrahādibhiḥ, kōṣṭhatōdasañcaraṇādibhirvā| kathaṁ tē prasarantītyata āha- kiṇvōdakapiṣṭētyādi| anyōnyaguṇānupravēśādyathā kiṇvōdakapiṣṭānāmudrēkaḥ, ēvaṁ duṣṭihētūnāṁ samavāyē vātādīnāmudrēkō bhavati; kiṇvaṁ surābījaṁ, piṣṭaṁ taṇḍulapiṣṭaṁ, samavāyaḥ saṁyōgaḥ| kutō dōṣāṇāṁ madhyē vāyurēva prasaraṇahēturityāha- tēṣāṁ vāyurgatimattvādityādi| sa hi rajōbhūyiṣṭha iti saḥ vāyuḥ, hi yasmādarthē, rajōbhūyiṣṭhaḥ ‘rajōbahulō vāyuḥ’ (śā. a. 1) ityuktatvāt| sarvabhāvānāṁ sarvapadārthānām| ētēna vāyōrgatimattvē hēturuktaḥ| prasarasya punardr̥ṣṭāntamāha- yathā mahānudakasañcayō'tipravr̥ddha ityādi| sētumavadāryēti pālīṁ bhittvā| tamēva saṁyōgināṁ saṁyōgasaṅkhyayā darśayannāha- tadyathā- vātaḥ, pittamityādi||28||
Adhikarana 28 (29-30) · Śloka 30
kr̥tsnē'rdhē'vayavē vā'pi yatrāṅgē kupitō bhr̥śam |
dōṣō vikāraṁ nabhasi mēghavattatra varṣati ||29||
nātyarthaṁ kupitaścāpi līnō mārgēṣu tiṣṭhati |
niṣpratyanīkaḥ kālēna hētumāsādya kupyati ||30||
View original
कृत्स्नेऽर्धेऽवयवे वाऽपि यत्राङ्गे कुपितो भृशम् |
दोषो विकारं नभसि मेघवत्तत्र वर्षति ||२९||
नात्यर्थं कुपितश्चापि लीनो मार्गेषु तिष्ठति |
निष्प्रत्यनीकः कालेन हेतुमासाद्य कुप्यति ||३०||
tēṣāmēkadēśaprasaraṇēna dr̥ṣṭāntēnaikadēśē vikāraṁ darśayannāha- kr̥tsnē ityādi| yatrāṅgē iti atrāṅgaśabdēna śirōbāhujaṅghāḥ kathyantē| kiṁviśiṣṭē'ṅgē? ityāha- kr̥tsna ityādi|- kr̥tsnē samastē, ardhē iti prasiddham, avayavē cibukacaraṇādau| prasr̥tō'pi kō'pi kōpālpatvānna sahasā vikārakārīti darśayannāha- nātyarthamityādi| līna ēkadēśasthitaḥ| niṣpratyanīkā niṣpratikriyaḥ||29-30||
Adhikarana 29 (31) · Śloka 31
tatra vāyōḥ pittasthānagatasya pittavat pratīkāraḥ, pittasya ca kaphasthānagatasya kaphavat, kaphasya ca vātasthānagatasya vātavat ; ēṣa kriyāvibhāgaḥ ||31||
View original
तत्र वायोः पित्तस्थानगतस्य पित्तवत् प्रतीकारः, पित्तस्य च कफस्थानगतस्य कफवत्, कफस्य च वातस्थानगतस्य वातवत् ; एष क्रियाविभागः ||३१||
tatra prasarēṇānyadōṣasthānagatasya dōṣasya sthānivat pratīkārātidēśaṁ darśayannāha- tatra vāyōḥ pittasthānētyādi||31||
Adhikarana 30 (32) · Śloka 32
ēvaṁ prakupitānāṁ prasaratāṁ vāyōrvimārgagamanāṭōpau, ōṣacōṣaparidāhadhūmāyanāni pittasya, arōcakāvipākāṅgasādāśchardiścēti ślēṣmaṇō liṅgāni bhavanti; tatra tr̥tīyaḥ kriyākālaḥ ||32||
View original
एवं प्रकुपितानां प्रसरतां वायोर्विमार्गगमनाटोपौ, ओषचोषपरिदाहधूमायनानि पित्तस्य, अरोचकाविपाकाङ्गसादाश्छर्दिश्चेति श्लेष्मणो लिङ्गानि भवन्ति; तत्र तृतीयः क्रियाकालः ||३२||
tēṣāṁ prasaraṇaliṅgāni darśayannāha- ēvaṁ prakupitānāmityādi| prasaraprastāvē'tra prakupitānāmiti yat kr̥taṁ tat prakōpaviśēṣa ēva prasara iti jñāpanārtham| prakōpaprasarayōśca kō bhēdaḥ? ucyatē- styānasya sarpiṣaḥ kvāthyamānasya prathamaṁ sañcalanamātramēva prakōpaḥ, tasyaiva cātikvāthyamānasya phēnamaṇḍalēnōtsarpatā dēśāntarasaraṇamiva prasaraḥ| vāyōrvimārgagamanētyādi| vimārgagamanāṭōpau vāyōḥ; vāyōḥ; prakr̥tavāyumārgādanyō vimārgaḥ, āṭōpō rujāpūrvaka udarakṣōbhaḥ| ōṣādīni pittasya; ōṣa ēkadēśikō dāhaḥ, cōṣaḥ cūṣyata iva vēdanāviśēṣaḥ, dhūmāyanaṁ dhūmōdvamanamiva| kēcidōṣacōṣau na paṭhanti, ‘dāhō dhūmāyanaṁ pittasya’ iti ca paṭhanti| arōcakādayaḥ kaphasya; aṅgasādaḥ aṅgaglāniḥ| avipākāṅgasādau kēcinna paṭhanti, ‘arōcakaśchardiśca’ ityētadēva ca paṭhanti| tatra prasaraṁ yāvaddōṣāṇāmēva hētuliṅgacikitsā, tadanantaraṁ vyādhēriti||32||
Adhikarana 31 (33) · Śloka 33
ata ūrdhvaṁ sthānasaṁśrayaṁ vakṣyāmaḥ |
ēvaṁ prakupitātāṁstāñ śarīrapradēśānāgamya tāṁstān vyādhīn janayanti |
tē yadōdarasannivēśaṁ kurvanti tadā gulma vidradhyudarāgnisaṅgānāhavisūcikātisāraprabhr̥tīñjanayanti; bastigatāḥ pramēhāśmarīmūtrāghātamūtradōṣaprabhr̥tīn; mēḍhragatā niruddhaprakaśōpadaṁśaśūkadōṣaprabhr̥tīn; gudagatā bhagandarārśaḥprabhr̥tīn; vr̥ṣaṇagatā vr̥ddhīḥ; ūrdhvajatrugatāstūrdhvajān; tvaṅmaṁsaśōṇitasthāḥ kṣudrarōgān kuṣṭhāni visarpāṁśca; mēdōgatā granthyapacyarbudagalagaṇḍālajīprabhr̥tīn; asthigatā vidradhyanuśayīprabhr̥tīn; pādagatāḥ ślīpadavātaśōṇitavātakaṇṭakaprabhr̥tīn; sarvāṅgagatā jvarasarvāṅgarōgaprabhr̥tīn; tēṣāmēvamabhisanniviṣṭānāṁ pūrvarūpaprādurbhāvaḥ ; taṁ pratirōgaṁ vakṣyāmaḥ |
tatra pūrvarūpagatēṣu caturthaḥ kriyākālaḥ ||33||
View original
अत ऊर्ध्वं स्थानसंश्रयं वक्ष्यामः |
एवं प्रकुपितातांस्ताञ् शरीरप्रदेशानागम्य तांस्तान् व्याधीन् जनयन्ति |
ते यदोदरसन्निवेशं कुर्वन्ति तदा गुल्म विद्रध्युदराग्निसङ्गानाहविसूचिकातिसारप्रभृतीञ्जनयन्ति; बस्तिगताः प्रमेहाश्मरीमूत्राघातमूत्रदोषप्रभृतीन्; मेढ्रगता निरुद्धप्रकशोपदंशशूकदोषप्रभृतीन्; गुदगता भगन्दरार्शःप्रभृतीन्; वृषणगता वृद्धीः; ऊर्ध्वजत्रुगतास्तूर्ध्वजान्; त्वङ्मंसशोणितस्थाः क्षुद्ररोगान् कुष्ठानि विसर्पांश्च; मेदोगता ग्रन्थ्यपच्यर्बुदगलगण्डालजीप्रभृतीन्; अस्थिगता विद्रध्यनुशयीप्रभृतीन्; पादगताः श्लीपदवातशोणितवातकण्टकप्रभृतीन्; सर्वाङ्गगता ज्वरसर्वाङ्गरोगप्रभृतीन्; तेषामेवमभिसन्निविष्टानां पूर्वरूपप्रादुर्भावः ; तं प्रतिरोगं वक्ष्यामः |
तत्र पूर्वरूपगतेषु चतुर्थः क्रियाकालः ||३३||
prasr̥tānāṁ punardōṣāṇāṁ srōtōvaiguṇyādyatra saṅgaḥ sa sthānasaṁśrayaḥ, taṁ nirdiśannāha- ata ūrdhvamityādi| tatra srōtōvaiguṇyādyatra saktā yān yān rōgān kurvinti tāṁstān nirdēṣṭumāha- tē yadōdarasannivēśamityādi| sannivēśaṁ samyaksthitim| prabhr̥tigrahaṇāt pravāhikāvilambikāprabhr̥tayaḥ| jatru grīvāmūlam| tvaṅmāṁsaśōṇitasthā iti tvakśabdēnātra rasō vivakṣitaḥ| mēdōgatadōṣavyādhipāṭhānantaraṁ ‘asthigatā vidradhyādin’ iti pāṭhō yuktaḥ, sūtrē cādarśanāt samagrō na likhitaḥ| majjaśukragatānāṁ dōṣāṇāṁ vyādhayō na nirdiṣṭāḥ, svalpatvāt kādācitkatvāccēti| sarvāṅgagatā ityādi sarvāṅgarōgaḥ sarvāṅgavātavyādhiḥ, pramēhapāṇḍurōgaśōṣādayō vā| sūkṣmatvāt sthānasaṁśrayasya na pr̥thaguktaṁ lakṣaṇaṁ, nāpi kriyākāla iti| abhisanniviṣṭānām atyarthaṁ sannivēśaṁ kr̥tavatām| pūrvarūpaprādurbhāva iti ‘vyādhēḥ’ iti śēṣaḥ| kiṁ tat pūrvarūpamiti pr̥ṣṭō vyādhibhēdabāhulyēna pūrvarūpabhēdabāhulyāt sākṣānnirdēśēna darśayitumaśakyamityatidēśēna darśayannāha- taṁ pratirōgaṁ vakṣyāmaḥ; taṁ pūrvarūpaprādurbhāvaṁ, rōgē rōgē prativakṣyāma ityarthaḥ, na pratidōṣaṁ cayādiliṅgavadityarthaḥ| pūrvarūpagatēṣviti gatēṣu jñātēṣu; ‘pūrvarūpēṣu vartamānēṣu’ iti kēcit paṭhanti| caturthaḥ kriyākāla iti caturthaścikitsāvasaraḥ| cikitsā cātra dōṣasya dūṣyasya cētyubhayāśritā||33||
Adhikarana 32 (34) · Śloka 34
ata ūrdhvaṁ vyādhērdarśanaṁ vakṣyāmaḥ- śōphārbudagranthividradhivisarpaprabhr̥tīnāṁ pravyaktalakṣaṇatā jvarātīsāraprabhr̥tīnāṁ ca |
tatra pañcamaḥ kriyākālaḥ ||34||
View original
अत ऊर्ध्वं व्याधेर्दर्शनं वक्ष्यामः- शोफार्बुदग्रन्थिविद्रधिविसर्पप्रभृतीनां प्रव्यक्तलक्षणता ज्वरातीसारप्रभृतीनां च |
तत्र पञ्चमः क्रियाकालः ||३४||
vyādhēḥ pravyaktaṁ rūpaṁ vyaktiḥ, tāṁ darśayannāha- ata ūrdhvamityādi| vyādhērdarśanaṁ vyādhyupalabdhiḥ, śōphādīnāṁ jvarādīnāṁ ca pravyaktalakṣaṇatā vyaktiḥ; pravyaktalakṣaṇatā ca vyādhijātilakṣaṇakathanaṁ; tadyathā- śōphārbudādīnāṁ tvaṅmāṁsasthānasya dōṣasya saṅghātatā, tathā santāpalakṣaṇō jvaraḥ, saraṇalakṣaṇō'tīsāraḥ, pūraṇalakṣaṇamudaramiti| atra vyādhēḥ pratyanīkaiva cikitsā||34||
Adhikarana 33 (35) · Śloka 35
ata ūrdhvamētēṣāmavadīrṇānāṁ vraṇabhāvamāpannānāṁ ṣaṣṭhaḥ kriyākālaḥ, jvarātisāraprabhr̥tīnāṁ ca dīrghakālānubandhaḥ |
tatrāpratikriyamāṇē'sādhyatāmupayānti ||35||
View original
अत ऊर्ध्वमेतेषामवदीर्णानां व्रणभावमापन्नानां षष्ठः क्रियाकालः, ज्वरातिसारप्रभृतीनां च दीर्घकालानुबन्धः |
तत्राप्रतिक्रियमाणेऽसाध्यतामुपयान्ति ||३५||
vyaktimabhidhāya bhēdaṁ kathayannāha- ata ūrdhvamityādi| ētēṣāṁ śōphādīnāmityarthaḥ| avadīrṇānāṁ vidaraṇaṅgatānāṁ bhinnānāmityarthaḥ| avadīrṇatvaṁ ca śōphādīnāṁ viśēṣalakṣaṇaṁ, tacca bhēdaḥ| vraṇabhāvamāpannānāmiti yata ēva vidīrṇā ata ēva vraṇatvaṁ gatā ityarthaḥ| jvarātīsāraprabhr̥tīnāṁ ca dīrghakālānubandha iti yathā vyaktiprastāvē jvarādīnāṁ santāpasaraṇapūraṇādikaṁ sāmānyalakṣaṇamuktaṁ, tathā'tra bhēdaprastāvādviśēṣalakṣaṇaṁ dīrghakālānubandhō jvarādijātiṣu bhēda iti jñātavyaḥ| kēcidatra ‘dīrghakālānubandhō na prativyādhijātiṣu sambhavatīti vātādilakṣaṇabhēdādbhinnatvaṁ bhēdaḥ’ ityācakṣatē, yathā- aṣṭānāṁ jvarāṇāmityādi| atra pakṣē dīrghakālānubandha iti svarūpakathanam, ētēna sañcayādiṣvapratīkārāddīrghakālānubandhō'sādhyatā ca bhavatītyuktam| pūrvāsu gatiṣvapratīkārē'pi pratīkārāvasarō'styēva, atra tūttaragatyabhāvāt paścāt pratīkārāśā nāstyēvēti darśayannāha- tatrāpratikriyamāṇa ityādi|- tatrēti bhēdē ityarthaḥ||35||
Adhikarana 34 (36) · Śloka 36
bhavanti cātra- sañcayaṁ ca prakōpaṁ ca prasaraṁ sthānasaṁśrayam |
vyaktiṁ bhēdaṁ ca yō vētti dōṣāṇāṁ sa bhavēdbhiṣak ||36||
View original
भवन्ति चात्र- सञ्चयं च प्रकोपं च प्रसरं स्थानसंश्रयम् |
व्यक्तिं भेदं च यो वेत्ति दोषाणां स भवेद्भिषक् ||३६||
atītaṁ saṅkṣipya saṅgrahaṁ pratipādayannāha- sañcayaṁ ca prakōpaṁ cētyādi| cakārēṇa sañcayādihētusthānādyanuktaṁ sarvaṁ samuccīyatē||36||
Adhikarana 35 (37) · Śloka 37
sañcayē'pahr̥tā dōṣā labhantē nōttarā gatīḥ |
tē tūttarāsu gatiṣu bhavanti balavattarāḥ ||37||
View original
सञ्चयेऽपहृता दोषा लभन्ते नोत्तरा गतीः |
ते तूत्तरासु गतिषु भवन्ति बलवत्तराः ||३७||
yathāpūrvaṁ pratīkārālpatvaṁ yathōttaraṁ pratikārabāhulyaṁ darśayannāha- sañcayē'pahr̥tā dōṣā ityādi| tēṣāmapaharaṇaṁ ca bahudōṣē śōdhanaṁ, madhyadōṣē laṅghanapācanam, alpadōṣē saṁśamanamiti||37||
Adhikarana 36 (38) · Śloka 38
sarvairbhāvaistribhirvā'pi dvābhyāmēkēna vā punaḥ |
saṁsargē kupitaḥ kruddhaṁ dōṣaṁ dōṣō'nudhāvati ||38||
View original
सर्वैर्भावैस्त्रिभिर्वाऽपि द्वाभ्यामेकेन वा पुनः |
संसर्गे कुपितः क्रुद्धं दोषं दोषोऽनुधावति ||३८||
idānīṁ saṁsargē sannipātē ca prasarābhihitēṁ'śāṁśabalavikalpēnānubandhānubandhibhāvaṁ cikitsārthaṁ darśayannāha- sarvairbhāvaistribhirvētyādi| anudhāvati anulagnō bhavati| kō'sau? dōṣaḥ, kiṁviśiṣṭaḥ? kupitaḥ, kaiḥ kr̥tvā? bhāvaiḥ, kō'rthaḥ? svabhāvaiḥ rūkṣōṣṇasnigdhādibhiḥ, katisaṅkhyōpētaiḥ? tribhiḥ, na kēvalaṁ tribhiḥ dvābhyāmēkēna vā; ētēna tryādisvabhāvakupitō'pradhānō'nubandhabhūtaḥ pradhānadōṣamargānulagnō bhavatītyuktam| kamanudhāvati? ityāha- dōṣaṁ, kiṁviśiṣṭaṁ? kruddhaṁ prakōpaṁ gataṁ, kaiḥ kr̥tvā? bhāvaiḥ, katisaṅkhyaiḥ? ityāha- sarvaiḥ, kō'rthaḥ? samastaiḥ rūkṣōṣṇasnigdhādibhiḥ, ētēna sarvabhāvakruddhaḥ pradhānabhūtō vyaktaliṅgō'nubandhyō dōṣa uktaḥ| kva? saṁsargē, kō'rthaḥ? dōṣadvayasaṁyōgē| atrāpyēvamuktaṁ bhavati- yadā kila dōṣadvayasaṁsargō bhavati tadā pradhānasyānubandhyabhūtasya dōṣasya cikitsā kartavyā, tatpraśamādēvāpradhānasyānubandhabhūtasya praśamō bhaviṣyatīti; yadā tu sarvairbhāvaiḥ kupyanti tadā sarvē pradhānabhūtāḥ parasparamanubandhyabhūtāśca bhavanti, ēvaṁ ca samasannipātō bhavati, tadā pittamupacaraṇīyam| anyē tu sarvairbhāvairityatra ‘bhāvā vyādhihētavaḥ; tē cāhāravihāradēśakālāścatvāraḥ’ iti varṇayanti| aparē tu rasaguṇavīryavipākāṁścaturō bhāvān kathayanti| dravyaguṇakarmāṇi bhāvā iti carakavyākhyātārō bhaṭṭārakaharicandraprabhr̥tayaḥ pratipādayanti| anyē tu ‘sarvairbhāgaiḥ’ iti paṭhanti| tatra, vātasya rūkṣalaghuviśadaviṣṭambhā bhāgāḥ, pittasya tīkṣṇadravapūtinīlapītā bhāgāḥ, ślēṣmaṇaḥ śītagurupicchilasnigdhādayō bhāgāḥ; tatra vātādayō yadā sarvaistribhirdvābhyāmēkēna vā bhāgēna kupyanti tadā tāvadbhistadviparītairbhāgaiścikitsā kartavyā| tatra ślēṣmaṇaḥ kṣayē balavadvigrahādibhiḥ kriyamāṇē yadā rūkṣō bhāgō vātasya kupyati tadā snigdhēnaikēna bhāgēna tadviparītēna pratikartavyaḥ; yadā tu rūkṣaśītau dvau bhāgau kupyatastadā snigdhōṣṇābhyāṁ dvābhyāṁ bhāgābhyāṁ cikitsya ityādi| sarvairvēti svayamūhyam| saṁsargē dōṣadvayasaṁyōgē ityarthaḥ| ētēnaitaduktaṁ bhavati- yadā kruddhaṁ dōṣaṁ kupitō'nugacchati tadā saṁsargō bhavati; sa ca saṁsargō dvidhā bhavati- prakr̥tisamasamavētatayā, vikr̥tiviṣamasamavētatayā ca; tatra yadā vāyupittayōḥ saṁsargastadā śōṣaṇātmakatayā svabhāvasadr̥śēna pittēna vāyuḥ samavēta iti prakr̥tisamasamavēta ucyatē, yadā tu pittaślēṣmaṇōḥ saṁyōgastadā pittamuṣṇaṁ śītēna ślēṣmaṇā yuktamataḥ svabhāvaviparītēna samavēta iti vikr̥tiviṣamasamavēta ucyatē||38||
Adhikarana 37 (39) · Śloka 39
saṁsargē yō garīyān syādupakramyaḥ sa vai bhavēt |
śēṣadōṣāvirōdhēna sannipātē tathaiva ca ||39||
View original
संसर्गे यो गरीयान् स्यादुपक्रम्यः स वै भवेत् |
शेषदोषाविरोधेन सन्निपाते तथैव च ||३९||
saṁsargasannipātayōścikitsāsūtramāha- saṁsargē ityādi| gariyāniti gurutaraḥ| kathamupakramaṇīya ityāha- śēṣadōṣāvirōdhēnēti|- yathā na kupyatītyarthaḥ| saṁsargakriyāṁ sannipātē'pyatidēṣṭumāha- sannipātē tathaiva cēti| nanu, yadi śēṣadōṣāvirōdhēna saṁsargē yō garīyān sōpakramyastarhi kathamidamucyatē- “śamayēt pittamēvādau jvarēṣu samavāyiṣu| durnivāratamaṁ taddhi jvarārtēṣu viśēṣataḥ” (u.39); tathā- “samavāyē hi dōṣāṇāṁ pūrvaṁ pittamupācarēt| jvarē caivātisārē ca, sarvatrānyatra mārutam”- (u.40) iti| satyaṁ, samasannipātamāśritya tatrōktaṁ, na punaranyān dvādaśēti na dōṣaḥ||39||
Adhikarana 38 (40) · Śloka 40
vr̥ṇōti yasmādrūḍhē'pi vraṇavastu na naśyati |
ādēhadhāraṇāttasmādvraṇa ityucyatē budhaiḥ ||40||
View original
वृणोति यस्माद्रूढेऽपि व्रणवस्तु न नश्यति |
आदेहधारणात्तस्माद्व्रण इत्युच्यते बुधैः ||४०||
kathaṁ punarayaṁ śarīraikadēśōtthō dōṣasaṅghātō vraṇa ityucyata ityāha- vr̥ṇōtītyādi| sa vr̥ṇōti ācchādayati yasmāt tasmāt ‘vraṇa’ iti; athavā vraṇavastu vraṇacihnaṁ, rūḍhē'pi na naśyati tathaivāstē ādēhadhāraṇāt yāvajjīvaṁ, tasmāt ‘vraṇa’ iti||40||
Adhikarana puShpikA · Śloka 21
iti suśrutasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē vraṇapraśnādhyāyō nāmaikaviṁśōdhyāyaḥ ||21||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां सूत्रस्थाने व्रणप्रश्नाध्यायो नामैकविंशोध्यायः ||२१||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ sūtrasthānē ēkaviṁśō'dhyāyaḥ||21||