Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō'rōcakapratiṣēdhamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातोऽरोचकप्रतिषेधमध्यायं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
visūcikāpratiṣēdhānantaraṁ rasadōṣajatvasāmyādagnimāndyahētutvasāmyāccārōcakapratiṣēdhārambhaḥ- athāta ityādi| atra ādiśabdō luptō draṣṭavyaḥ; tēnāvipākasyāpi grahaṇam||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
dōṣaiḥ pr̥thak saha ca cittaviparyayācca bhaktāyanēṣu hr̥di cāvatatē pragāḍham |
nānnē rucirbhavati taṁ bhiṣajō vikāraṁ bhaktōpaghātamiha pañcavidhaṁ vadanti ||3||
View original
दोषैः पृथक् सह च चित्तविपर्ययाच्च भक्तायनेषु हृदि चावतते प्रगाढम् |
नान्ने रुचिर्भवति तं भिषजो विकारं भक्तोपघातमिह पञ्चविधं वदन्ति ||३||
samprāptidvārēṇa saṅkhyāmāha- dōṣairityādi| dōṣaiḥ pr̥thagiti trayaḥ, saha cēti samastaiḥ ēkaḥ, cittaviparyayāt kāmaśōkabhayādibhirviluptacittatvāt, cittaviparyayāttu ēkaḥ; kēcit ‘cittaviparyayāt' ityatra ‘śōkasamucchrayāt’ iti paṭhanti, tanmatē kāmādijānāmasaṅgrahaḥ| bhaktāyanēṣu annavahēṣu srōtaḥsu| bhaktāyanamiti jihvōpalakṣaṇaṁ, samānatantradarśanāt| tathā ca- “pr̥thagdōṣaiḥ samastaiśca jihvāhr̥dayasaṁsr̥taiḥ| jāyatē'rucirāhārē dviṣṭairanyaiśca mānasaiḥ”- iti| avatatē iti bhaktāyanēṣvityatrāpi vacanavipariṇāmāt sambandhanīyam| avatatē vyāptē| bhaktōpaghātam arōcakaṁ; arōcakābhaktacchandānnadvēṣāḥ paryāyā bōddhavyāḥ; kaiścidēṣāṁ parasparaṁ bhēdō'ṅgīkriyatē| tathā ca vr̥ddhabhōjaḥ- “prakṣiptaṁ tu mukhē cānnaṁ jantōrna svadatē muhuḥ| arōcakaḥ sa vijñēyō, bhaktadvēṣamataḥ śr̥ṇu|| cintayitvā tu manasā dr̥ṣṭvā śrutvā'pi bhōjanam| dvēṣamāyāti yajjanturbhaktadvēṣaḥ sa ucyatē|| yasya nānnē bhavēcchraddhā sō'bhaktacchanda ucyatē”- ityādi| iha asmin śāstrē| saṅkhyēyanirdēśādēva saṅkhyāyāṁ siddhāyāṁ pañcavidhamiti saṅkhyākaraṇaṁ niyamārthaṁ; tēna kāmādijā arōcakāḥ pr̥thaṅna gaṇanīyāḥ||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
hr̥cchūlapīḍanayutaṁ virasānanatvaṁ vātātmakē bhavati liṅgamarōcakē tu |4|
View original
हृच्छूलपीडनयुतं विरसाननत्वं वातात्मके भवति लिङ्गमरोचके तु |४|
vātikārōcakalakṣaṇamāha- hr̥cchūlapīḍanayutamityādi| hr̥cchūlapīḍanayutamiti virasānanatvamityētasya viśēṣaṇam| aparē tu hr̥t hr̥dayaṁ śūlapīḍanābhyāṁ yuktaṁ bhavatīti vyākhyānayanti| arōcakānāṁ prāgrūpānabhidhānaṁ rūpāṇāmēvāvyaktānāṁ prāgrūpatvāt|4|-
Adhikarana 4 (4) · Śloka 4
hr̥ddāhacōṣabahutā mukhatiktatā ca mūrcchā satr̥ḍ bhavati pittakr̥tē tathaiva ||4||
View original
हृद्दाहचोषबहुता मुखतिक्तता च मूर्च्छा सतृड् भवति पित्तकृते तथैव ||४||
pittajārōcakalakṣaṇamāha- hr̥ddāhacōṣētyādi| hr̥ddāhacōṣabahutēti hr̥di hr̥dayē dāhacōṣayōrbāhulyamityarthaḥ| cōṣa ācūṣyata iva vēdanā| anyē ‘hr̥ddāhacōṣabahulaṁ’ iti paṭhitvā hr̥dayaṁ dāhacōṣabahulaṁ bhavatīti vyākhyānayanti||4||
Adhikarana 5 (5) · Śloka 5
kaṇḍūgurutvakaphasaṁsravasādatandrāḥ ślēṣmātmakē madhuramāsyamarōcakē tu |5|
View original
कण्डूगुरुत्वकफसंस्रवसादतन्द्राः श्लेष्मात्मके मधुरमास्यमरोचके तु |५|
kaphajārōcakalakṣaṇamāha- kaṇḍūgurutvētyādi| kaphasaṁsravaḥ ślēṣmasrutiḥ, sādaḥ aṅgaglāniḥ, āsyaṁ mukham| kēcit ‘sādatandrā’ ityatra ‘kaṇṭhasādā’ iti paṭhitvā abhyavaharaṇādyaśaktiriti vyākhyānayanti|5|-
Adhikarana 6 (5) · Śloka 5
sarvātmakē pavanapittakaphā bahūni rūpāṇyathāsya hr̥dayē samudīrayanti ||5||
View original
सर्वात्मके पवनपित्तकफा बहूनि रूपाण्यथास्य हृदये समुदीरयन्ति ||५||
sānnipātikārōcakalakṣaṇamāha- sarvātmaka ityādi| sarvātmakē sānnipātikārōcakē pavanādayō dōṣā bahūni rūpāṇyasya hr̥dayē samudīrayanti kurvantīti piṇḍārthaḥ| yadyapi sānnipātikē hr̥drōgē sarvajārōcakē ca bāhulyēna samānyēva liṅgāni bhavanti, tathā'pi samprāptibhēdāt kiñcillakṣaṇabhēdācca tayōrbhēdaḥ| sānnipātikārōcakō'sādhyaḥ, “sarvātmakaṁ cāpi vivarjayēta” iti samānatantrōktatvāt||5||
Adhikarana 7 (6) · Śloka 6
saṁrāgaśōkabhayaviplutacētasastu cintākr̥tō bhavati sō'śucidarśanācca |6|
View original
संरागशोकभयविप्लुतचेतसस्तु चिन्ताकृतो भवति सोऽशुचिदर्शनाच्च |६|
aviśiṣṭaṁ paccamamarōcakamāha- saṁrāgaśōkētyādi| saṁrāgaḥ kāmaḥ| viplutacētasaḥ vikr̥tacittasya| sa arōcakaḥ| aśucidarśanāt amēdhyavastudarśanāt bībhatsādidarśanādityarthaḥ| cintākr̥tasyārōcakasya bhinnalakṣaṇanirdēśāt śēṣēṣu yathādōṣaṁ lakṣaṇāni jñātavyāni, kāmādibhiḥ sarvairvātādiprakōpāt| tathā ca “kāmaśōkabhayādvāyuḥ krōdhāt pittaṁ ca kupyati| ślēṣmā tu harṣaṇāt”- iti| anyē tu cintākr̥tārōcakasya vātādibhēdēna lakṣaṇāni paṭhanti; tadyathā- “vātātmakē virasamāsyamarōcakē tu, pittēna tiktakaṭukaṁ, madhuraṁ kaphēna| sarvairupētamatha sarvajamēva vidyāddainyaṁ bhr̥śaṁ bhavati śōkasamudbhavē tu”- iti| anyaṁ pāṭhō na paṭhanīyaḥ, anārṣatvāt|6|-
Adhikarana 8 (6) · Śloka 7
vātē vacāmbuvamanaṁ kr̥tavān pibēcca snēhaiḥ surābhirathavōṣṇajalēna cūrṇam ||6||
kr̥ṣṇāviḍaṅgayavabhasmaharēṇubhārgīrāsnailahiṅgulavaṇōttamanāgarāṇām |7|
View original
वाते वचाम्बुवमनं कृतवान् पिबेच्च स्नेहैः सुराभिरथवोष्णजलेन चूर्णम् ||६||
कृष्णाविडङ्गयवभस्महरेणुभार्गीरास्नैलहिङ्गुलवणोत्तमनागराणाम् |७|
idānīṁ vātikārōcakacikitsāmāha- vāta ityādi| vātē vātajē arōcakē, kāraṇē kāryōpacārāt| vacāmbuvamanaṁ kr̥tavāniti vacākvāthēna kr̥tavamanō naraḥ| kēcit ēlaśabdēna ēlavālukaṁ manyantē, padē'pi padaikadēśapravr̥ttēḥ| ‘ēlajalēna’ ityatra ‘uṣṇajalēna’ iti pāṭhāntaram| lavaṇōttamaṁ saindhavam| idaṁ cūrṇaṁ vamanaiḥ śuddhāśayasya dēyam| kārtikakuṇḍō'muṁ pāṭhamanyathā paṭhati, sa cābhāvānna likhitaḥ||6||-
Adhikarana 9 (7) · Śloka 7
pittē guḍāmbumadhurairvamanaṁ praśastaṁ snēhaḥ sasaindhavasitāmadhusarpiriṣṭaḥ ||7||
View original
पित्ते गुडाम्बुमधुरैर्वमनं प्रशस्तं स्नेहः ससैन्धवसितामधुसर्पिरिष्टः ||७||
pittajārōcakacikitsāmāha- pittē ityādi| pittē pittajārōcakē, upacārāt| madhuraṁ kākōlyādi| atrāpi pūrvavadavacāraṇam||7||
Adhikarana 10 (8) · Śloka 8
nimbāmbuvāmitavataḥ kaphajē'nupānaṁ rājadrumāmbu madhunā tu sadīpyakaṁ syāt |8|
View original
निम्बाम्बुवामितवतः कफजेऽनुपानं राजद्रुमाम्बु मधुना तु सदीप्यकं स्यात् |८|
kaphārōcakacikitsāmāha- nimbāmbuvāmitavata ityādi| nimbāmbu nimbakvāthaḥ, nimbāmbunā vāmitavataḥ puṁsaḥ girimālakakvāthaḥ samadhuḥ sājamōdaścānupānaṁ syāt; ‘kr̥tabhōjanasya’ iti śēṣaḥ; samānatantradarśanāt| kēciddīpyakaśabdēna yavānīmāhuḥ|8|-
Adhikarana 11 (8) · Śloka 8
cūrṇaṁ yaduktamathavā'nilajē tadēva... |8|
View original
चूर्णं यदुक्तमथवाऽनिलजे तदेव... |८|
kaphajārōcakē'tidēśēna cikitsāmāha- cūrṇamityādi| cūrṇaṁ yaduktamiti ‘kr̥ṣṇāviḍaṅgayavabhasma’ ityādikam| taccūrṇaṁ kaphajē vātānubandhē sati dēyam|8|-
Adhikarana 12 (8) · Śloka 8
...sarvaiśca sarvakr̥tamēvamupakramēta ||8||
View original
...सर्वैश्च सर्वकृतमेवमुपक्रमेत ||८||
sānnipātikārōcakacikitsāmāha- sarvairityādi| sarvairitivātādijārōcakaharaiḥ pūrvōktairēva| sarvakr̥taṁ sānnipātikamarōcakam| ēvamiti pūrvavat, vamanādi kārayitvēti yāvat| upakramēta ‘pratyākhyāya’ iti śēṣaḥ, asādhyatvāttasya||8||
Adhikarana 13 (9-11) · Śloka 11
drākṣāpaṭōlaviḍavētrakarīranimbamūrvābhayākṣabadarāmalakēndravr̥kṣaiḥ |
bījaiḥ karañjanr̥pavr̥kṣabhavaiśca piṣṭairlēhaṁ pacēt surabhimūtrayutaṁ yathāvat ||9||
mustāṁ vacāṁ trikaṭukaṁ rajanīdvayaṁ ca bhārgīṁ ca kuṣṭhamatha nirdahanīṁ ca piṣṭvā |
mūtrē'vijē dviradamūtrayutē pacēdvā pāṭhāṁ tugāmativiṣāṁ rajanīṁ ca mukhyām ||10||
maṇḍūkimarkamamr̥tāṁ ca salāṅgalākhyāṁ mūtrē pacēttu mahiṣasya vidhānavidvā |
ētānna santi caturō lihatastu lēhān gulmāruciśvasanakaṇṭhahr̥dāmayāśca ||11||
View original
द्राक्षापटोलविडवेत्रकरीरनिम्बमूर्वाभयाक्षबदरामलकेन्द्रवृक्षैः |
बीजैः करञ्जनृपवृक्षभवैश्च पिष्टैर्लेहं पचेत् सुरभिमूत्रयुतं यथावत् ||९||
मुस्तां वचां त्रिकटुकं रजनीद्वयं च भार्गीं च कुष्ठमथ निर्दहनीं च पिष्ट्वा |
मूत्रेऽविजे द्विरदमूत्रयुते पचेद्वा पाठां तुगामतिविषां रजनीं च मुख्याम् ||१०||
मण्डूकिमर्कममृतां च सलाङ्गलाख्यां मूत्रे पचेत्तु महिषस्य विधानविद्वा |
एतान्न सन्ति चतुरो लिहतस्तु लेहान् गुल्मारुचिश्वसनकण्ठहृदामयाश्च ||११||
idānīṁ caturṇāmapyarōcakānāṁ yathāsaṅkhyēna caturō lēhānāha- drākṣāpaṭōlētyādi| drākṣādiḥ surabhimūtrayutaṁ yathāvadityanta ēkō lēhaḥ| mustādiḥ mūtrē'vijē itiparyantō dvitīyaḥ| dviradamūtrādī rajanīṁ ca mukhyāmityantaḥ tr̥tīyaḥ| maṇḍūkītyādiḥ caturthaḥ| karīrō gūḍhapatrō marudēśē'tiprasiddhaḥ kaṇṭakivr̥kṣaḥ; mūrvā cōrasnāyuḥ; abhayā harītakī, kēcidabhayaṁ manyantē, tanmatē uśīraṁ, akṣaṁ bibhītakaṁ; indravr̥kṣaḥ kuṭajaḥ; nr̥pavr̥kṣaḥ girimālakaḥ| surabhimūtrayutaṁ kalkacaturguṇagōmūtrayutaṁ, “mūtrēṇa caturguṇēna” ityādikāśyapīyasaṁvādāt| yathāvaditi lēhaṁ pacēdityatra yōjyaṁ, tēna yathāvallēhaṁ pacēt ; kō'rthaḥ? yāvallēhapākalakṣaṇaṁ tantumudrādi jāyatē tāvat pacēdityarthaḥ| nirdahanī citrakaḥ, ajamōdā ityanyē| avijē mēṣōtthē| asāvapi pūrvavallēhavat paktavyaḥ| dviradamūtraṁ hastimūtram| tugā vaṁśarōcanānukāri pārthivaṁ dravyamāhuḥ| rajanīṁ ca mukhyāṁ piṇḍaharidrām| ayamapi pūrvavidhinaiva paktavyaḥ| maṇḍūkī brāhmī, amr̥tā guḍūcī, lāṅgalī kalikārikā| asāvapi pūrvavat paktavyaḥ| “ētānna santi caturō'bhyasataśca” iti kēcit paṭhanti| “ētān vadanti bhiṣajaścaturaśca lēhān gulmāruciśvasanakaṇṭhahr̥dāmayēṣu” ityaparē paṭhanti||9-11||
Adhikarana 14 (12) · Śloka 12
sātmyān svadēśaracitān vividhāṁśca bhakṣyān pānāni mūlaphalaṣāḍavarāgayōgān |
adyādrasāṁśca vividhān vividhaiḥ prakārairbhuñjīta cāpi laghurūkṣamanaḥsukhāni ||12||
View original
सात्म्यान् स्वदेशरचितान् विविधांश्च भक्ष्यान् पानानि मूलफलषाडवरागयोगान् |
अद्याद्रसांश्च विविधान् विविधैः प्रकारैर्भुञ्जीत चापि लघुरूक्षमनःसुखानि ||१२||
sātmyānityādi| sātmyān sukhakarān| “sātmyān svadēśaracitān vividhaiḥ prakārairbhuñjīta vā'pi laghurūkṣamanāḥ sukhēna” ityanyē paṭhanti| svadēśaracitān vividhāṁśca bhakṣyāniti yasmin dēśē yē bhakṣyā bāhulyēnōpayujyantē tānityarthaḥ| pānānītyatrāpi vividhānīti yōjyaṁ, tēna yathāruci phalāni śarkarānvitāni karpūracaturjātakasugandhīni gr̥hyantē| mūlaṁ pippalīmūlādi| phalaṁ dāḍimādi| ṣāḍavā rasālādyāḥ| rāgāḥ kapittharāgādayaḥ| kēcit “sitārucakasindhūtthaiḥ savr̥kṣāmlaparūṣakaiḥ| jambūphalarasairyuktō rāgō rājikayā kr̥taḥ|| madhurāmlakaṭūnāṁ tu saṁskārāḥ ṣāḍavā matāḥ” ityāhuḥ; aparē tu ṣāḍavaśabdēna yavānīṣāḍavamāhuḥ, tantrāntarasaṁvādāt ; rāgaśabdēna ca rāgaṣāḍavaṁ matvā drākṣādāḍimādyanvitaṁ mudgayūṣamiti ca vyākhyānayanti| rasān vividhān māṁsarasān madhurādirasān vā| laghurūkṣabhōjanaṁ ślēṣmasthānagatatvādarōcakasya| manaḥsukhaṁ manōnukūlam| kēcit sātmyāniti sātmyadēśarōgartuprakr̥tyādīnyavēkṣya bhakṣyādi kuryāditi manyantē||12||
Adhikarana 15 (13) · Śloka 13
āsthāpanaṁ vidhivadatra virēcanaṁ ca kuryānmr̥dūni śirasaśca virēcanāni |13|
View original
आस्थापनं विधिवदत्र विरेचनं च कुर्यान्मृदूनि शिरसश्च विरेचनानि |१३|
niṣiddhasyāpi nirūhasyārōcakē prayōgamāha- āsthāpanamityādi| āsthāpanaṁ nirūhaḥ| vidhivat yathāvidhi| atra arōcakē| yadyapi ‘tatrōnmādabhayaśōka’ ityādinā'rōcakē āsthāpananiṣēdhaḥ; tathā'pi vamanādikramōttarakālaṁ vātānubandhē sati dēyaṁ, na tvādau|13|-
Adhikarana 16 (13) · Śloka 14
trīṇyūṣaṇāni rajanītriphalāyutāni cūrṇīkr̥tāni yavaśūkavimiśritāni ||13||
kṣaudrāyutāni vitarēnmukhabōdhanārtha ... |14|
View original
त्रीण्यूषणानि रजनीत्रिफलायुतानि चूर्णीकृतानि यवशूकविमिश्रितानि ||१३||
क्षौद्रायुतानि वितरेन्मुखबोधनार्थ ... |१४|
trīṇyūṣaṇānītyādi| trīṇyūṣaṇānīti trikaṭukam| yavaśūkōyavakṣāraḥ| vitarēt dadyāt| mukhabōdhanārthamiti mukhabōdhē satyarōcakahānirityarthaḥ| avalēhaprayōga ēṣaḥ||13||-
Adhikarana 17 (14) · Śloka 15
... manyāni tiktakaṭukāni ca bhēṣajāni |
mustādirājataruvargadaśāṅgasiddhaiḥ kvāthairjayēnmadhuyutairvividhaiśca lēhaiḥ ||14||
mūtrāsavairguḍakr̥taiśca tathā tvariṣṭaiḥ kṣārāsavaiśca madhumādhavatulyagandhaiḥ |15|
View original
... मन्यानि तिक्तकटुकानि च भेषजानि |
मुस्तादिराजतरुवर्गदशाङ्गसिद्धैः क्वाथैर्जयेन्मधुयुतैर्विविधैश्च लेहैः ||१४||
मूत्रासवैर्गुडकृतैश्च तथा त्वरिष्टैः क्षारासवैश्च मधुमाधवतुल्यगन्धैः |१५|
anuktasaṅgrahārthamāha- anyānītyādi| mustādiḥ mustākuṣṭhaharidrētyādiḥ, rājataruvargaḥ āragvadhamadanagōpaghōṇṭētyādiḥ, daśāṅgaṁ daśamūlam| jayēt ‘arōcakaṁ’ iti śēṣaḥ| madhuyutā lēhā mustādyādikr̥tā ēva grāhyāḥ| kēcit ‘vividhaiśca yōgaiḥ’ iti paṭhitvā vātaślēṣmaharairiti vyākhyānayanti| mūtrāsavairityādi mūtrēṇa āsūyanta iti mūtrāsavāḥ| taiśca kimbhūtaiḥ? guḍakr̥taiḥ kuṣṭhacikitsitōktavidhinā guḍamadhvādikr̥tairityarthaḥ| ariṣṭaiḥ abhayāriṣṭādibhiḥ| kṣārāsavairiti madhvādibhiḥ palāśakṣārapānīyēna saha niṣpāditairmahākuṣṭhābhihitaiḥ| madhumādhavatulyagandhairiti madhu kṣaudraṁ, mādhavaṁ madhukr̥taṁ madyaṁ, tayōstulyagandhairityarthaḥ||14||-
Adhikarana 18 (15) · Śloka 15
syādēṣa ēva kaphavātahatē vidhiśca śāntiṁ gatē hutabhuji praśamāya tasya ||15||
View original
स्यादेष एव कफवातहते विधिश्च शान्तिं गते हुतभुजि प्रशमाय तस्य ||१५||
pūrvōktamēva vidhimavipākē'tidiśannāha- syādēṣa ityādi| ēṣa ēva vidhiranantarōkta ēva| yadatra kaphavātayōrupādānaṁ na pittanimittasya tat pittādavipākō na bhavatīti darśayati| śāntiṁ gatē hutabhuji avipākē ityarthaḥ, kāraṇē kāryōpacārāt; upacārēṇa yadatrāvipākagrahaṇaṁ kr̥taṁ, na sākṣāttadapyagnimāndyamavipākasya kāraṇamiti sūcayati| śāntiṁ gatē mandatāṁ prāptē, hutabhuji jāṭharāgnau| tasyētyatra cakārō luptō draṣṭavyaḥ, tēna tasya ca praśamanāya; kō'rthaḥ? arōcakasyāpi | kārtika īdr̥śaṁ vyākhyānaṁ na manyatē, tasyāvipākasyaiva praśamāyēti pratipādayati| yē cāgnimāndya ēvainaṁ vidhimicchanti na tvarōcakāvipākē, tanmatē'sminnadhyāyē'vipākō na vaktavyaḥ||15||
Adhikarana 19 (16-17) · Śloka 17
icchābhighātabhayaśōkahatē'ntaragnau bhāvān bhavāya vitarēt khalu śakyarūpān |
arthēṣu cāpyapacitēṣu punarbhavāya paurāṇikaiḥ śrutiśatairanumānayēttam ||16||
dainyaṁ gatē manasi bōdhanamatra śastaṁ yadyat priyaṁ tadupasēvyamarōcakē tu ||17||
View original
इच्छाभिघातभयशोकहतेऽन्तरग्नौ भावान् भवाय वितरेत् खलु शक्यरूपान् |
अर्थेषु चाप्यपचितेषु पुनर्भवाय पौराणिकैः श्रुतिशतैरनुमानयेत्तम् ||१६||
दैन्यं गते मनसि बोधनमत्र शस्तं यद्यत् प्रियं तदुपसेव्यमरोचके तु ||१७||
idānīṁ pañcamārōcakacikitsāmāha- icchābhighātētyādi| icchābhighātō vāñchitasyāprāptiḥ| bhāvān padārthān| bhavāya arthavaśāt rucyutpādanāya| vitarēt dadyāt| kīdr̥śān bhāvān? śakyarūpān prāpyānityarthaḥ| yē tāvat prāpyā bhāvāstān icchāvighātādyarōcakē vitarēt| yē punaraprāpyāstadviṣayē kiṁ kuryādityāha- arthēṣvityādi| arthēṣu padārthēṣu, apacitēṣu naṣṭēṣu aprāptēṣvityarthaḥ punariti apacitēṣvityatra yōjyam| bhavāya rucyutpādanāyētyarthaḥ| paurāṇikaiḥ śrutiśatairanumānayēditi nalarāmādyupākhyānairanyaiśca tathāvidhairanumānayēt prabōdhayēdityarthaḥ| kēcit paurāṇikaiḥ śrutipathairiti paṭhanti; paurāṇikaiḥ purāṇōktaiḥ, śrutipathaiḥ vākyaiḥ, śrutiḥ śravaṇaṁ saiva panthā mārgō yēṣāṁ tāni tathōktānīti vyākhyānayanti| dainyaṁ gatē manasi kliṣṭacētasītyarthaḥ| bōdhanam āśvāsanairhitōpadēśaiśca| kēcidamuṁ pāṭhaṁ na paṭhanti||16-17||
Adhikarana puShpikA · Śloka 57
iti suśrutasaṁhitāyāmuttaratantrāntargatē kāyacikitsātantrē'rōcakapratiṣēdhō nāma (ēkōnaviṁśō'dhyāyaḥ, āditaḥ) saptapañcāśattamō'dhyāyaḥ ||57||
View original
इति सुश्रुतसंहितायामुत्तरतन्त्रान्तर्गते कायचिकित्सातन्त्रेऽरोचकप्रतिषेधो नाम (एकोनविंशोऽध्यायः, आदितः) सप्तपञ्चाशत्तमोऽध्यायः ||५७||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāmuttaratantrē'rōcakapratiṣēdhō nāma saptapañcāśattamō'dhyāyaḥ||57||