Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō'tīsārapratiṣēdhaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातोऽतीसारप्रतिषेधं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
jvarapratiṣēdhānantaramagnyupaghātapūrvakatvasāmānyādatīsārapratiṣēdhārambhaḥ prāptaḥ- athētyādi| atisaraṇam atīsāraḥ, tasya pratiṣēdhaḥ cikitsitaṁ; tathā cōktaṁ- “atiratyarthavacanē, saratirgatikarmaṇi| tasmāttadatyantasaraṇādatīsāra iti smr̥taḥ” iti||1-2||
Adhikarana 2 (3-5) · Śloka 5
gurvatisnigdharūkṣōṣṇadravasthūlātiśītalaiḥ |
viruddhādhyaśanājīrṇairasātmyaiścāpi bhōjanaiḥ ||3||
snēhādyairatiyuktaiśca mithyāyuktairviṣādbhayāt |
śōkādduṣṭāmbumadyātipānāt sātmyartuparyayāt ||4||
jalātiramaṇairvēgavighātaiḥ kr̥midōṣataḥ |
nr̥ṇāṁ bhavatyatīsārō lakṣaṇaṁ tasya vakṣyatē ||5||
View original
गुर्वतिस्निग्धरूक्षोष्णद्रवस्थूलातिशीतलैः |
विरुद्धाध्यशनाजीर्णैरसात्म्यैश्चापि भोजनैः ||३||
स्नेहाद्यैरतियुक्तैश्च मिथ्यायुक्तैर्विषाद्भयात् |
शोकाद्दुष्टाम्बुमद्यातिपानात् सात्म्यर्तुपर्ययात् ||४||
जलातिरमणैर्वेगविघातैः कृमिदोषतः |
नृणां भवत्यतीसारो लक्षणं तस्य वक्ष्यते ||५||
yatō vijñātē'tisārē cikitsitaṁ kriyatē, atastadvijñānārthaṁ pūrvaṁ nidānamāha- gurvatisnigdhētyādi| guru mātrāguṇavipākēbhyaḥ| atiśabdaḥ snigdhādibhiḥ sthūlāntaiḥ pratyēkaṁ sambadhyatē| sthūlaṁ sthūlāvayavaṁ piṣṭānnādi| yadyapi gurugrahaṇēnaiva snigdhasthūlayōḥ prāptiḥ, tathā'pyatiśayēnātīsārahētutvāpādanārthaṁ tayōrgrahaṇam| viruddhaṁ hitāhitīyōktam, adhyaśanam ajīrṇabhōjanam, ajīrṇāni āmavidagdhādīni| snēhādyairiti snēhavamanavirēcananirūhānuvāsanaiḥ| atiyuktaiḥ atiyōgayuktaiḥ| mithyāprayuktaiḥ asamyagyuktaiḥ, yadyapi mithyāprayuktairityanēnaivātiyōgaḥ prāptastathā'pyatiśayēnātīsārahētutvāpādanārthamatiyōgagrahaṇam| viṣāt dūṣīviṣāt| duṣṭāmbumadyātipānāt vīryavipākasparśairduṣṭamambu, madyaṁ punarduṣṭaṁ navaṁ vyāpannamakālajaṁ vā, tayōrādhikyēna pānāt| sātmyartuparyayāt sātmyaviparyayāt r̥tuviparyayāccētyarthaḥ| yadyēvaṁ tarhi asātmyaiścāpi bhōjanairiti niṣphalaṁ; tanna, viśēṣahētutvāt| jalātiramaṇaiḥ pānīyātikrīḍanaiḥ| vēgavighātaiḥ mūtrādivēgāvarōdhaiḥ| kr̥midōṣataḥ kr̥miprakōpāt| kēcidācāryā gurvatisnigdharūkṣētyādisūtrāt pūrvamatīsārasya prāgutpattiṁ paṭhanti, tadyathā,- “dīrghasatrēṇa yajataḥ pr̥ṣadhrasya mahātmanaḥ| ālambhyāḥ paśavaḥ kṣīṇāstatō gāvaḥ prakalpitāḥ|| tāsāmupākr̥tānāṁ ca gavāmatyarthasēvanāt| asātmyatvādathōṣṇatvādgauravācca viśēṣataḥ|| atisnēhācca saṅkṣīṇō jāṭharō'gnistadā kila| atīsāraḥ purōtpannō dōṣadhātumalāśrayaḥ|| atha tēnaiva kalpēna sampratyēṣa mahāgadaḥ”- iti||3-5||
Adhikarana 3 (6) · Śloka 6
saṁśamyāpāndhāturantaḥ kr̥śānuṁ varcōmiśrō mārutēna praṇunnaḥ |
vr̥ddhō'tīvādhaḥ saratyēṣa yasmādvyādhiṁ ghōraṁ taṁ tvatīsāramāhuḥ ||6||
View original
संशम्यापान्धातुरन्तः कृशानुं वर्चोमिश्रो मारुतेन प्रणुन्नः |
वृद्धोऽतीवाधः सरत्येष यस्माद्व्याधिं घोरं तं त्वतीसारमाहुः ||६||
lakṣaṇaṁ tasya vakṣyatē ityabhidhāya samprāptirapi lakṣaṇaṁ bhavatyatō hētōrniruktidvārēṇa samprāptimāha- saṁśamyāpāndhāturityādi| yasmādantaragniṁ saṁśamya apāndhāturēvambhūtō'tīvādhaḥ sarati tasmādatīsāramācāryā āhuriti piṇḍārthaḥ| saṁśamya mandīkr̥tya| apāndhātuḥ kāyadravaḥ ślēṣmapittarasādikaḥ| anyē tu kaphaduṣṭaṁ rasaṁ svēdaṁ cāpāndhātuśabdēnāhuḥ| varcōmiśraḥ purīṣayuktaḥ| praṇunnaḥ prēritaḥ| vr̥ddhō vr̥ddhiṁ gataḥ||6||
Adhikarana 4 (7) · Śloka 8
ēkaikaśaḥ sarvaśaścāpi dōṣaiḥ śōkēnānyaḥ ṣaṣṭha āmēna cōktaḥ |
kēcit prāhurnaikarūpaprakāraṁ naivētyēvaṁ kāśirājastvavōcat ||7||
dōṣāvasthāstasya naikaprakārāḥ kālē kālē vyādhitasyōdbhavanti |8|
View original
एकैकशः सर्वशश्चापि दोषैः शोकेनान्यः षष्ठ आमेन चोक्तः |
केचित् प्राहुर्नैकरूपप्रकारं नैवेत्येवं काशिराजस्त्ववोचत् ||७||
दोषावस्थास्तस्य नैकप्रकाराः काले काले व्याधितस्योद्भवन्ति |८|
idānīmatīsārāṇāṁ saṅkhyāmāha- ēkaikaśa ityādi| saṅkhyēyanirdēśādēva saṅkhyāyāṁ labdhāyāṁ ṣaṣṭha iti saṅkhyākaraṇaṁ niyamārthaṁ; tēna dvandvajā atīsārā na bhavanti, vyādhisvabhāvāditi sūcitam| yē'nyē tantrāntarīyā vātādibhirvyastaiḥ samastaiśca catvārō, bhayaśōkābhyāṁ ca dvau, ityanayā paripāṭyā ṣaṭtvaṁ manyantē, tēṣāmīdr̥śō'bhiprāyaḥ- āmajō'tīsāraḥ sannipātajē'varuddhaḥ, ‘āmājīrṇāt pradrutāḥ kṣōbhayantaḥ’ ityuktatvāt| kaiściddhārītādibhirdvandvajādibhēdēna bahavō'tisārāḥ paṭhitāḥ, tē dhanvantarēranabhimatāḥ, atastanniṣēdhārthamāha- kēcit prāhurityādi| kēcinnaikarūpaprakāramatīsāramāhuḥ; kutaḥ? dvandvajaraktātīsārādibhēdēna bahuprakāratvāt, kāśirājaśca tamatīsāramēva dvandvajādibhēdēna bahuprakāramiti hētōrnaivāvōcat; kō'sau hēturyadvaśādanantaprakāraṁ taṁ nāvōcadityāha- dōṣāvasthā ityādi; dōṣāvasthā āmapakvaraktādyāḥ, tasya atīsāriṇaḥ, kālē kālē svē svē kālē; tatra prathamā āmāvasthā, tataḥ pakvāvasthā, tathā pittātīsārē pittalasēvanādraktātīsārāvasthā bhavati; ēvamēkadōṣāvasthē'pyatīsārē dōṣāntarānubandhēna dvandvajābhāsatā jñēyā| ētēnaitaduktam- atīsāraḥ ṣaṭprakāra ēva, yāśca āmapakvaraktānyadōṣānubandhādyāstatrānēkaprakārā avasthāstā dōṣāṇāmēvētyarthaḥ||7||-
Adhikarana 5 (8) · Śloka 9
hr̥nnābhipāyūdarakukṣitōdagātrāvasādānilasannirōdhāḥ ||8||
viṭsaṅga ādhmānamathāvipākō bhaviṣyatastasya puraḥsarāṇi |9|
View original
हृन्नाभिपायूदरकुक्षितोदगात्रावसादानिलसन्निरोधाः ||८||
विट्सङ्ग आध्मानमथाविपाको भविष्यतस्तस्य पुरःसराणि |९|
idānīmatīsārasya pūrvarūpamāha- hr̥nnābhipāyūdarētyādi| hr̥t hr̥dayaṁ, pāyu gudaṁ, tōdaśabdō hr̥dādibhiḥ kukṣiparyantaiḥ pratyēkaṁ sambadhyatē| yadyapyudaragrahaṇēnaiva nābhikukṣī api prāpyētē, tathā'pi nābhikukṣyabhidhānaṁ viśēṣēṇa tatra tōdō bhavatīti darśanārtham| puraḥsarāṇi pūrvarūpāṇītyarthaḥ||8||-
Adhikarana 6 (9) · Śloka 10
śūlāviṣṭaḥ saktamūtrō'ntrakūjī srastāpānaḥ sannakaṭyūrujaṅghaḥ ||9||
varcō muñcatyalpamalpaṁ saphēnaṁ rūkṣaṁ śyāvaṁ sānilaṁ mārutēna |10|
View original
शूलाविष्टः सक्तमूत्रोऽन्त्रकूजी स्रस्तापानः सन्नकट्यूरुजङ्घः ||९||
वर्चो मुञ्चत्यल्पमल्पं सफेनं रूक्षं श्यावं सानिलं मारुतेन |१०|
idānīṁ vātātīsārasya lakṣaṇamāha- śūlāviṣṭa ityādi| śūlāviṣṭaḥ śūlārditaḥ| saktamūtrō vibaddhamūtraḥ| antrakūjī guḍaguḍaśabdayuktaḥ| srastāpānaḥ adhaścyutagudaḥ| sannakaṭyūrujaṅghaḥ śithilakaṭyūrujaṅghaḥ| alpamalpamiti cānyātisārāpēkṣayā| sānilaṁ saśabdavātayutam| śyāvaśabdō'tra vraṇāsrāvōktāruṇabhasmakapōtāsthivarṇānupalakṣayati||9||-
Adhikarana 7 (10) · Śloka 11
durgandhyuṣṇaṁ vēgavanmāṁsatōyaprakhyaṁ bhinnaṁ svinnadēhō'titīkṣṇam ||10||
pittāt pītaṁ nīlamālōhitaṁ vā tr̥ṣṇāmūrcchādāhapākajvarārtaḥ |11|
View original
दुर्गन्ध्युष्णं वेगवन्मांसतोयप्रख्यं भिन्नं स्विन्नदेहोऽतितीक्ष्णम् ||१०||
पित्तात् पीतं नीलमालोहितं वा तृष्णामूर्च्छादाहपाकज्वरार्तः |११|
pittātīsāralakṣaṇamāha- durgandhītyādi| ēvambhūtaḥ puruṣa ēvambhūtaṁ varcaḥ pittādatīsāryata iti sambandhaḥ| vēgavat atiśayēna savēgam| māṁsatōyaprakhyaṁ māṁsadhāvanōdakasadr̥śam| bhinnaṁ sphuṭitam, atitīkṣṇam atiśayēna tīkṣṇaṁ, tacca makṣikāṇāmapasarpaṇēna jñēyam| dāhō gudē jaṭharē vā, pākō gudē ēva jñēyaḥ||10||-
Adhikarana 8 (11) · Śloka 12
tandrānidrāgauravōtklēśasādī vēgāśaṅkī sr̥ṣṭaviṭkō'pi bhūyaḥ ||11||
śuklaṁ sāndraṁ ślēṣmaṇā ślēṣmayuktaṁ bhaktadvēṣī niḥsvanaṁ hr̥ṣṭarōmā |12|
View original
तन्द्रानिद्रागौरवोत्क्लेशसादी वेगाशङ्की सृष्टविट्कोऽपि भूयः ||११||
शुक्लं सान्द्रं श्लेष्मणा श्लेष्मयुक्तं भक्तद्वेषी निःस्वनं हृष्टरोमा |१२|
ślēṣmātīsāralakṣaṇamāha- tandrānidrētyādi| tandrā śārīrōktalakṣaṇanidrābhēdaḥ, utklēśaḥ thūtkaraṇaṁ, sādī aṅgaglāniyuktaḥ| sr̥ṣṭaviṭka ityādi| sr̥ṣṭaviṭkō'pi puruṣō bhūyaḥ punarvēgāśaṅkī bhavatītyarthaḥ| sāndraṁ ghanam| niḥsvanaṁ niḥśabdam| hr̥ṣṭarōmā uddharṣitarōmā||11||-
Adhikarana 9 (12) · Śloka 13
tandrāyuktō mōhasādāsyaśōṣī varcaḥ kuryānnaikavarṇaṁ tr̥ṣārtaḥ ||12||
sarvōdbhūtē sarvaliṅgōpapattiḥ kr̥cchraścāyaṁ bālavr̥ddhēṣvasādhyaḥ |13|
View original
तन्द्रायुक्तो मोहसादास्यशोषी वर्चः कुर्यान्नैकवर्णं तृषार्तः ||१२||
सर्वोद्भूते सर्वलिङ्गोपपत्तिः कृच्छ्रश्चायं बालवृद्धेष्वसाध्यः |१३|
idānīṁ sannipātātīsāralakṣaṇamāha- tandrāyukta ityādi| naikavarṇaṁ kiṁ tarhi sarvadōṣavarṇam| sarvaliṅgōpapattiḥ sarvaliṅgaprāptiḥ||12||-
Adhikarana 10 (13-14) · Śloka 15
taistairbhāvaiḥ śōcatō'lpāśanasya bāṣpāvēgaḥ paktimāvidhya(śya)jantōḥ ||13||
kōṣṭhaṁ gatvā kṣōbhayatyasya raktaṁ taccādhastāt kākaṇantīprakāśam |
varcōmiśraṁ niḥpurīṣaṁ sagandhaṁ nirgandhaṁ vā sāryatē tēna kr̥cchrāt ||14||
śōkōtpannō duścikitsyō'timātraṁ rōgō vaidyaiḥ kaṣṭa ēṣa pradiṣṭaḥ |15|
View original
तैस्तैर्भावैः शोचतोऽल्पाशनस्य बाष्पावेगः पक्तिमाविध्य(श्य)जन्तोः ||१३||
कोष्ठं गत्वा क्षोभयत्यस्य रक्तं तच्चाधस्तात् काकणन्तीप्रकाशम् |
वर्चोमिश्रं निःपुरीषं सगन्धं निर्गन्धं वा सार्यते तेन कृच्छ्रात् ||१४||
शोकोत्पन्नो दुश्चिकित्स्योऽतिमात्रं रोगो वैद्यैः कष्ट एष प्रदिष्टः |१५|
śōkajalakṣaṇamāha- taistairbhāvairityādi| ēvambhūtasya puruṣasya bāṣpāvēgaḥ kōṣṭhaṁ gatvā, paktimāvidhya, raktamasya kṣōbhayatīti sambandhaḥ| taistairbhāvaiḥ bandhuviyōgādibhiḥ, śōcataḥ śōkaṁ kurvataḥ, bāṣpāvēgaḥ śōkōtthatēja udrēkaḥ, paktimagniṁ paktihētutvāt, āvidhya ākulīkr̥tya, kṣōbhayati| taccēti raktaṁ, adhastāditi padaṁ kṣōbhayatītyanēna sambandhanīyaṁ, anyē sāryatē tēna ityatra sambadhnanti| kākaṇantī guñjā| sagandhaṁ nirgandhaṁ vēti sapurīṣāpurīṣatvādityarthaḥ| kēcidatra alpāśanasyētyasyānantaraṁ śōkōtpanna ityataḥ prāk anyathā paṭhanti ‘śuṣkaṁ bhuktaṁ tēja ūṣmagr̥hītaṁ kōṣṭhaṁ gatvā raktamatyarthamuṣṇam| guñjāprakhyaṁ prērayēccāpyadhastādvarcōyuktaṁ niṣpurīṣaṁ sagandham|| nirgandhaṁ vā sāryatē sō'tisāraḥ’ iti| vyākhyānayanti ca,- śuṣkaṁ śuṣkatāṁ gataṁ, alpatvāt; bhuktaṁ bhōjanaṁ, tējaḥ śōkōtthaṁ tējaḥ, ūṣmagr̥hītam ūṣmaṇā gr̥hītam||13-14||-
Adhikarana 11 (15-16) · Śloka 16
āmājīrṇōpadrutāḥ kṣōbhayantaḥ kōṣṭhaṁ dōṣāḥ sampraduṣṭāḥ sabhaktam ||15||
nānāvarṇaṁ naikaśaḥ sārayanti kr̥cchrājjantōḥ ṣaṣṭhamēnaṁ vadanti ||16||
View original
आमाजीर्णोपद्रुताः क्षोभयन्तः कोष्ठं दोषाः सम्प्रदुष्टाः सभक्तम् ||१५||
नानावर्णं नैकशः सारयन्ति कृच्छ्राज्जन्तोः षष्ठमेनं वदन्ति ||१६||
āmātīsāralakṣaṇamāha- āmājīrṇētyādi| dōṣāḥ sampraduṣṭāḥ kōṣṭhaṁ kṣōbhayantaḥ santō nānāvarṇaṁ kr̥cchrāt saruk ēkaśō na, apitu bahuśaḥ sārayantīti piṇḍārthaḥ| āmājīrṇōpadrutāḥ āmākhyēnājīrṇēnōdīritāḥ, kṣōbhayantaḥ cālayantaḥ, ‘malaṁ’ iti śēṣaḥ| sabhaktaṁ sasiktham| atra punaḥ ṣaṣṭhasaṅkhyāvacanaṁ niyamārthaṁ, tēna bhayasnēhājīrṇavisūcikārśō'jīrṇādinimittā atīsārā na pr̥thaggaṇanīyāḥ, yatastē dōṣajēṣvēvāntarbhūtāḥ| ēnam āmajam| kēcit ‘sampraduṣṭāḥ sabhaktam’ ityatra ‘dhātusaṅghān malāṁśca’ iti paṭhanti; dhātusaṅghān raktādīn, malān purīṣādīn, ‘dūṣayitvā’ iti śēṣaḥ, iti ca vyākhyānayanti| yadyapi sarvātīsārāṇāmādāvāmātīsāratvaṁ, tathā'pi prabhūtāmajanitatvādāmajasya pr̥thagupādānaṁ, ēvaṁ sānnipātikatvē'pyasya pr̥thagupādānaṁ samādhēyam||15-16||
Adhikarana 12 (17) · Śloka 17
saṁsr̥ṣṭamēbhirdōṣaistu nyastamapsvavasīdati |
purīṣaṁ bhr̥śadurgandhi vicchinnaṁ cāmasañjñakam ||17||
View original
संसृष्टमेभिर्दोषैस्तु न्यस्तमप्स्ववसीदति |
पुरीषं भृशदुर्गन्धि विच्छिन्नं चामसञ्ज्ञकम् ||१७||
idānīmāmātīsārasya lakṣaṇamāha- saṁsr̥ṣṭamēbhirdōṣairityādi| saṁsr̥ṣṭamēbhirdōṣaiḥ pūrvanirdiṣṭairvātādiliṅgairgurutarairvyāptamityarthaḥ| avasīdati bruḍati| vicchinnam alpālpapravartakaṁ; ‘vicchinnam’ ityatra ‘picchilam’ iti kēcit paṭhanti||17||
Adhikarana 13 (18) · Śloka 18
ētānyēva tu liṅgāni viparītāni yasya tu |
lāghavaṁ ca manuṣyasya tasya pakvaṁ vinirdiśēt ||18||
View original
एतान्येव तु लिङ्गानि विपरीतानि यस्य तु |
लाघवं च मनुष्यस्य तस्य पक्वं विनिर्दिशेत् ||१८||
āmalakṣaṇamabhidhāya pakvalakṣaṇamāha- ētānyēvētyādi| ētānyēva liṅgāni anantarōktāpakvaliṅgāni| cakārāt kaphaduṣṭirahitaṁ purīṣaṁ samuccīyatē| ‘manuṣyasya’ ityatra ‘purīṣasya’ iti kēcit paṭhanti; vyākhyānayanti ca- yadyapi nyastamapsvavasīdatītyasya vaiparītyēnaiva purīṣalāghavaṁ prāptaṁ, tathā'pi punarlāghavōpādānaṁ kaphaduṣṭirahitatvabōdhanāya| nanu, kaphasaṁsr̥ṣṭaḥ pakvō'pi malō nimajjati, tat kathaṁ pakvakaphātīsārajñānam? ucyatē- taditaralakṣaṇairēva||18||
Adhikarana 14 (19-21) · Śloka 21
sarpirmēdōvēsavārāmbutailamajjākṣīrakṣaudrarūpaṁ sravēdyat |
mañjiṣṭhābhaṁ mastuluṅgōpamaṁ vā visraṁ śītaṁ prētagandhyañjanābham ||19||
rājīmadvā candrakaiḥ santataṁ vā pūyaprakhyaṁ kardamābhaṁ tathōṣṇam |
hanyādētadyat pratīpaṁ bhavēcca kṣīṇaṁ hanyuścōpasargāḥ prabhūtāḥ ||20||
asaṁvr̥tagudaṁ kṣīṇaṁ durādhmātamupadrutam |
gudē pakvē gatōṣmāṇamatīsārakiṇaṁ tyajēt ||21||
View original
सर्पिर्मेदोवेसवाराम्बुतैलमज्जाक्षीरक्षौद्ररूपं स्रवेद्यत् |
मञ्जिष्ठाभं मस्तुलुङ्गोपमं वा विस्रं शीतं प्रेतगन्ध्यञ्जनाभम् ||१९||
राजीमद्वा चन्द्रकैः सन्ततं वा पूयप्रख्यं कर्दमाभं तथोष्णम् |
हन्यादेतद्यत् प्रतीपं भवेच्च क्षीणं हन्युश्चोपसर्गाः प्रभूताः ||२०||
असंवृतगुदं क्षीणं दुराध्मातमुपद्रुतम् |
गुदे पक्वे गतोष्माणमतीसारकिणं त्यजेत् ||२१||
idānīmatīsārāṇāṁ parihārārthamasādhyalakṣaṇamāha- sarpirityādi| vēsavāraṁ viśiṣṭasaṁskārasaṁskr̥taṁ māṁsaṁ khāniskāparaparyāyaṁ, tēna miśramambu vēsavārāmbu; rūpaśabdaḥ sarpirādibhiḥ pratyēkaṁ sambadhyatē| mastuluṅgō'rdhavilīnacatuḥsnēhākārō mastakamajjā tatsadr̥śam| visram āmagandhi, śaṭitamr̥takagandhatulyagandhamityarthaḥ| añjanābhaṁ sauvīrāñjanābham| rājīmat nīlapītādirēkhāyuktam| candrakaiḥ mayūrapicchābhaiḥ, santataṁ vyāptam| yat pratīpaṁ yathāsvadōṣaliṅgēbhyō viparītaliṅgam, anyē tu ariṣṭaliṅgamāhuḥ| upasargā upadravāḥ, tē ca tantrāntarē paṭhitā jvaraśōphādayaḥ| uktaṁ ca,- “śōphaṁ śūlaṁ jvaraṁ tr̥ṣṇāṁ śvāsaṁ kāsamarōcakam| chardiṁ hikkāṁ ca mūrcchāṁ ca dr̥ṣṭvā'tīsāriṇaṁ tyajēt” iti| prabhūtā bahavaḥ| ētē upadravāḥ kṣīṇamatīsāriṇaṁ hanyuriti yōjanīyam| asaṁvr̥tagudam asaṅkucitagudamityarthaḥ| kṣīṇam utsāhōpacayabalarahitaṁ, durātmānam ajitēndriyam| upadrutam avāraṇīyōktairupadravairjuṣṭam| gudē pakvē gatōṣmāṇaṁ gudē pakvē sati yasya ūṣmā bahirnirgatō vinaṣṭastādr̥śamatisāriṇaṁ tyajēt| kēcit ‘durātmānaṁ’ ityatra ‘sadā''dhmātaṁ’ iti paṭhanti, sadā''dhmānayuktamiti ca vyākhyānayanti||19-21||
Adhikarana 15 (22-23) · Śloka 23
śarīriṇāmatīsāraḥ sambhūtō yēna kēnacit |
dōṣāṇāmēva liṅgāni kadācinnātivartatē ||22||
snēhājīrṇanimittastu bahuśūlapravāhikaḥ |
visūcikānimittastu cānyō'jīrṇanimittajaḥ |
viṣārśaḥkr̥misambhūtō yathāsvaṁ dōṣalakṣaṇaḥ ||23||
View original
शरीरिणामतीसारः सम्भूतो येन केनचित् |
दोषाणामेव लिङ्गानि कदाचिन्नातिवर्तते ||२२||
स्नेहाजीर्णनिमित्तस्तु बहुशूलप्रवाहिकः |
विसूचिकानिमित्तस्तु चान्योऽजीर्णनिमित्तजः |
विषार्शःकृमिसम्भूतो यथास्वं दोषलक्षणः ||२३||
idānīṁ ṣaṭsaṅkhyādhikyaśaṅkāniṣēdhārthamitarāṇāmatīsārāṇāṁ dōṣajēṣvēvāntarbhāvārthamāha - śarīriṇāmityādi| yēna kēnacit ‘hētunā’ iti śēṣaḥ| yasmādbahunimittajō'pyatīsārō dōṣaliṅgāni nātivartatē nātikrāmati tasmādyathāsvadōṣalakṣaṇādatīsārō jñēya ityarthaḥ| ētēna na ṣaṭsaṅkhyādhikyam| kēcit ‘śarīriṇāmatīsāraḥ’ ityādipāṭhamāmajātisāralakṣaṇādanantaraṁ paṭhanti, yuktaścāyaṁ tathaiva pāṭhaḥ; paraṁ jējjaṭācāryavacanānurōdhēnātra paṭhitaḥ; jējjaṭācāryaṁ vihāyānyē ṭīkākārā asyānantaraṁ pāṭhaṁ na paṭhanti, kṣōdakṣamatvābhāvāt||22-23||
Adhikarana 16 (24) · Śloka 24
āmapakvakramaṁ hitvā nātisārē kriyā yataḥ |
ataḥ sarvē'tisārāstu jñēyāḥ pakvāmalakṣaṇaiḥ ||24||
View original
आमपक्वक्रमं हित्वा नातिसारे क्रिया यतः |
अतः सर्वेऽतिसारास्तु ज्ञेयाः पक्वामलक्षणैः ||२४||
idānīmāmapakvalakṣaṇajñānē bhiṣajō yatnātiśayaṁ pratipādayannāha- āmapakvakramamityādi| pakvāmalakṣaṇaiḥ pūrvōktairēva||24||
Adhikarana 17 (25) · Śloka 25
tatrādau laṅghanaṁ kāryamatisārēṣu dēhinām |
tataḥ pācanasaṁyuktō yavāgvādikramō hitaḥ ||25||
View original
तत्रादौ लङ्घनं कार्यमतिसारेषु देहिनाम् |
ततः पाचनसंयुक्तो यवाग्वादिक्रमो हितः ||२५||
idānīṁ cikitsāvasaraḥ- tatrādau laṅghanamityādi| tatrēti vākyōpakramē| laṅghanam upavāsaḥ| ādau prathamataḥ| yasmāt sarva ēvātīsārā ādāvāmatvaṁ bhajantē'ta āmaśamanārthamādau laṅghanaṁ, tatō laṅghanādanantaram| ādiśabdāt yūṣarasādayō gr̥hyantē| ētadyavāgūyūṣarasādikaṁ yadyasya hitaṁ bhavati tattadavasthāṁ buddhvā dadyāt| kēcit ‘tatrādau laṅghanaṁ kāryaṁ’ ityasya sthānē ‘hitaṁ laṅghanamēvādau’ ityādipāṭhaṁ paṭhanti, sa ca mayā na dr̥ṣṭa iti na darśitaḥ||25||
Adhikarana 18 (26) · Śloka 26
athavā vāmayitvā''mē śūlādhmānanipīḍitam |
pippalīsaindhavāmbhōbhirlaṅghanādyairupācarēt ||26||
View original
अथवा वामयित्वाऽऽमे शूलाध्माननिपीडितम् |
पिप्पलीसैन्धवाम्भोभिर्लङ्घनाद्यैरुपाचरेत् ||२६||
avasthāviśēṣēṇa pakṣāntaramāha- athavā vāmayitvētyādi| āmē'tīsārē śūlādipīḍitaṁ puruṣaṁ pippalīsaindhavāmbhōbhirvāmayitvā laṅghanādyairupācarēditi sambandhaḥ| laṅghanādyairiti laṅghanasvēdōṣṇōdakapānādibhiḥ| nanu, agnimāndyādatīsārapravr̥ttiḥ, tat kathamagnimāndyajanakasya vamanasya tatrōpadēśaḥ? satyam, atipravr̥ttadōṣapratibandhārthaṁ ca vamanaṁ prayujyatē||26||
Adhikarana 19 (27) · Śloka 27
kāryaṁ vamanasyāntē pradravaṁ laghubhōjanam |
khaḍayūṣayavāgūṣu pippalyādyaṁ ca yōjayēt ||27||
View original
कार्यं वमनस्यान्ते प्रद्रवं लघुभोजनम् |
खडयूषयवागूषु पिप्पल्याद्यं च योजयेत् ||२७||
vamanādanantaraṁ yat kāryaṁ tadāha- kāryamityādi| pradravaṁ prakr̥ṣṭadravaṁ yavāgūyūṣādi| nanu, bhōjēnātīsārē dravasya niṣēdhō darśitastat kathamatra dravāṇāṁ yavāgvādīnāṁ prayōgaḥ? satyaṁ, bhōjē kēvalasyaiva dravasya niṣēdhō na saṁskr̥tasyētyadōṣaḥ| anyē tu pragatadravaṁ pradravaṁ kathayanti| tanna, atīsārē yavāgūpadēśāt| khaḍayūṣayavāgūṣu pippalyādyaṁ ca yōjayēditi ṣa(kha)ḍayūṣaḥ kapitthadāḍimamaricādibhiḥ supakvaṁ takram, anyē tu ṣaḍā dāḍimatakraśākādisaṁskr̥tā dravāḥ, yūṣā mudgamasūrādikr̥tāḥ||27||
Adhikarana 20 (28) · Śloka 28
anēna vidhinā cāmaṁ yasya vai nōpaśāmyati |
haridrādiṁ vacādiṁ vā pibēt prātaḥ sa mānavaḥ ||28||
View original
अनेन विधिना चामं यस्य वै नोपशाम्यति |
हरिद्रादिं वचादिं वा पिबेत् प्रातः स मानवः ||२८||
ṣaḍayūṣādibhirapacyamānē'tīsārē pācanārthamāha- anēna vidhinā cāmamityādi| āmam āmātīsāraḥ| prātaḥśabdō nirannatādyōtakaḥ||28||
Adhikarana 21 (29-30) · Śloka 30
āmātīsāriṇāṁ kāryaṁ nādau saṅgrahaṇaṁ nr̥ṇām |
tēṣāṁ dōṣā vibaddhāḥ prāgjanayantyāmayānimān ||29||
plīhapāṇḍvāmayānāhamēhakuṣṭhōdarajvarān |
śōphagulmagrahaṇyarśaḥśūlālasakahr̥dgrahān ||30||
View original
आमातीसारिणां कार्यं नादौ सङ्ग्रहणं नृणाम् |
तेषां दोषा विबद्धाः प्राग्जनयन्त्यामयानिमान् ||२९||
प्लीहपाण्ड्वामयानाहमेहकुष्ठोदरज्वरान् |
शोफगुल्मग्रहण्यर्शःशूलालसकहृद्ग्रहान् ||३०||
āmātisārē ādau saṅgrahāddōṣamāha- āmātīsāriṇāmityādi| tēṣām āmātisāriṇām| vibaddhā viśēṣēṇa baddhā saṅgr̥hītā ityarthaḥ| anyē āmātīsāriṇāmityādipāṭhasya sthānē ‘dōṣastambhanamādau tu na kartavyaṁ vijānatā| tasyādau badhyamānastu balī kuryādupadravān’ iti paṭhanti| aparē tu anyathā pāṭhaṁ paṭhanti, sa cāprasiddha iti na darśitaḥ||29-30||
Adhikarana 22 (31) · Śloka 31
saśūlaṁ bahuśaḥ kr̥cchrādvibaddhaṁ yō'tisāryatē |
dōṣān sannicitān tasya pathyābhiḥ sampravartayēt ||31||
View original
सशूलं बहुशः कृच्छ्राद्विबद्धं योऽतिसार्यते |
दोषान् सन्निचितान् तस्य पथ्याभिः सम्प्रवर्तयेत् ||३१||
idānīmāvasthikaṁ kramamāha- saśūlamityādi| vibaddhaṁ vibaddhamiva alpālpapravr̥ttiḥ| sannicitān sañcayagatān, pravr̥ddhānityarthaḥ| sampravartayēdityatra bahuśa iti sambandhanīyam| yasmāt sannicitāḥ śūlakāriṇō dōṣā virēcanēnādhaḥpatanti tasmādatīsārē'pi virēcanaṁ prayujyatē||31||
Adhikarana 23 (32) · Śloka 32
yō'tidravaṁ prabhūtaṁ ca pūrīṣamatisāryatē |
tasyādau vamanaṁ kuryāt paścāllaṅghanapācanam ||32||
View original
योऽतिद्रवं प्रभूतं च पूरीषमतिसार्यते |
तस्यादौ वमनं कुर्यात् पश्चाल्लङ्घनपाचनम् ||३२||
aparamāvasthikamāha- yō'tidravamityādi| yasmādvamanamūrdhvamārgaharaṇadvārēṇōdakadhātōrucchēdakārī tasmāt prayujyatē||32||
Adhikarana 24 (33) · Śloka 33
stōkaṁ stōkaṁ vibaddhaṁ vā saśūlaṁ yō'tisāryatē |
abhayāpippalīkalkaiḥ sukhōṣṇaistaṁ virēcayēt ||33||
View original
स्तोकं स्तोकं विबद्धं वा सशूलं योऽतिसार्यते |
अभयापिप्पलीकल्कैः सुखोष्णैस्तं विरेचयेत् ||३३||
stōkamityādi| vāśabdō'bhayāpippalīkalkairityatra sambandhanīyaḥ| yadyapi ‘saśūlaṁ bahuśa’ ityanēnaiva stōkaṁ vibaddhamityasyārthaḥ prāptaḥ, tathā'pi pippalīsaṁyōgasyādhikasya darśanārthaṁ punarabhidhānam||33||
Adhikarana 25 (34) · Śloka 34
āmē ca laṅghanaṁ śastamādau pācanamēva vā |34|
View original
आमे च लङ्घनं शस्तमादौ पाचनमेव वा |३४|
tatra laṅghanaṁ paraṁ yadi tasyaiva vikalpakārthamāha- āmē ca laṅghanamityādi| āmātīsārē laṅghanaṁ kāryaṁ paraṁ yadi laṅghanē kṣamaṁ śarīramannānabhilāṣaśca bhavati, atō viparyayē ādau pācanamiti|34|-
Adhikarana 26 (34) · Śloka 34
yōgāścātra pravakṣyantē tvāmātīsāranāśanāḥ ||34||
View original
योगाश्चात्र प्रवक्ष्यन्ते त्वामातीसारनाशनाः ||३४||
yōgāścātrētyādi| yōgāḥ pācanayōgāḥ||34||
Adhikarana 27 (35-46) · Śloka 46
kaliṅgātiviṣāhiṅgusauvarcalavacābhayāḥ |
dēvadāruvacāmustānāgarātiviṣābhayāḥ ||35||
abhayā dhānyakaṁ mustaṁ pippalī nāgaraṁ vacā |
nāgaraṁ dhānyakaṁ mustaṁ vālakaṁ bilvamēva ca ||36||
mustaṁ parpaṭakaṁ śuṇṭhī vacā prativiṣā'bhayā |
abhayā'tiviṣā hiṅgu vacā sauvarcalaṁ tathā ||37||
citrakaḥ pippalīmūlaṁ vacā kaṭukarōhiṇī |
pāṭhā vatsakabījāni harītakyō mahauṣadham ||38||
mūrvā nirdahanī pāṭhā tryūṣaṇaṁ gajapippalī |
siddhārthakā bhadradāru śatāhvā kaṭurōhiṇī ||39||
ēlā sāvarakaṁ kuṣṭhaṁ haridrē kauṭajā yavāḥ |
mēṣaśr̥ṅgī tvagēlē ca kr̥mighnaṁ vr̥kṣakāṇi ca ||40||
vr̥kṣādanī vīratarurbr̥hatyau dvē sahē tathā |
aralutvak taindukī ca dāḍimī kauṭajī śamī ||41||
pāṭhā tējōvatī mustaṁ pippalī kauṭajaṁ phalam |
paṭōlaṁ(lī) dīpyakō bilvaṁ haridrē dēvadāru ca ||42||
viḍaṅgamabhayā pāṭhā śr̥ṅgavēraṁ ghanaṁ vacā |
vacā vatsakabījāni saindhavaṁ kaṭurōhiṇī ||43||
hiṅgurvatsakabījāni vacā bilvaśalāṭu ca |
nāgarātiviṣē mustaṁ pippalyō vātsakaṁ phalam ||44||
mahauṣadhaṁ prativiṣā mustaṁ cētyāmapācanāḥ |
prayōjyā viṁśatiryōgāḥ ślōkārdhavihitāstvimē ||45||
dhānyāmlōṣṇāmbumadyānāṁ pibēdanyatamēna vā |
niṣkvāthān vā pibēdēṣāṁ sukhōṣṇān sādhu sādhitān ||46||
View original
कलिङ्गातिविषाहिङ्गुसौवर्चलवचाभयाः |
देवदारुवचामुस्तानागरातिविषाभयाः ||३५||
अभया धान्यकं मुस्तं पिप्पली नागरं वचा |
नागरं धान्यकं मुस्तं वालकं बिल्वमेव च ||३६||
मुस्तं पर्पटकं शुण्ठी वचा प्रतिविषाऽभया |
अभयाऽतिविषा हिङ्गु वचा सौवर्चलं तथा ||३७||
चित्रकः पिप्पलीमूलं वचा कटुकरोहिणी |
पाठा वत्सकबीजानि हरीतक्यो महौषधम् ||३८||
मूर्वा निर्दहनी पाठा त्र्यूषणं गजपिप्पली |
सिद्धार्थका भद्रदारु शताह्वा कटुरोहिणी ||३९||
एला सावरकं कुष्ठं हरिद्रे कौटजा यवाः |
मेषशृङ्गी त्वगेले च कृमिघ्नं वृक्षकाणि च ||४०||
वृक्षादनी वीरतरुर्बृहत्यौ द्वे सहे तथा |
अरलुत्वक् तैन्दुकी च दाडिमी कौटजी शमी ||४१||
पाठा तेजोवती मुस्तं पिप्पली कौटजं फलम् |
पटोलं(ली) दीप्यको बिल्वं हरिद्रे देवदारु च ||४२||
विडङ्गमभया पाठा शृङ्गवेरं घनं वचा |
वचा वत्सकबीजानि सैन्धवं कटुरोहिणी ||४३||
हिङ्गुर्वत्सकबीजानि वचा बिल्वशलाटु च |
नागरातिविषे मुस्तं पिप्पल्यो वात्सकं फलम् ||४४||
महौषधं प्रतिविषा मुस्तं चेत्यामपाचनाः |
प्रयोज्या विंशतिर्योगाः श्लोकार्धविहितास्त्विमे ||४५||
धान्याम्लोष्णाम्बुमद्यानां पिबेदन्यतमेन वा |
निष्क्वाथान् वा पिबेदेषां सुखोष्णान् साधु साधितान् ||४६||
tānēva pācanayōgānāha- kaliṅgētyādi| kaliṅgā indrayavāḥ| prativiṣā śyāmakandā'tiviṣābhēdaḥ| mahauṣadhaṁ śuṇṭhī| mūrvā cōrasnāyuḥ, nirdahanī citrakaḥ, tryūṣaṇaṁ trikaṭukam| siddhārthakāḥ śvētasarṣapāḥ, kaṭurōhiṇī kaṭukā| sāvarakaṁ rōdhraṁ, haridrē haridrādvayaṁ, kauṭajā yavā indrayavāḥ| mēṣaśr̥ṅgī karkaṭaśr̥ṅgī, tvak tvacā, kr̥mighnaṁ viḍaṅgaṁ, vr̥kṣakaḥ kuṭajaḥ, vr̥kṣādanī bandākaḥ, vīrataruḥ śaraḥ, br̥hatyau kṣudraphalā sthūlaphalā ca, dvē sahē mudgaparṇī māṣaparṇī ca| araluḥ śyōnākabhēdaḥ tasya tvak, anyē śyōnākamaraluśabdēnāhuḥ tvakśabdō'rthavaśāt tindukī cētyādiṣvapi sambandhanīyaḥ| tējōvatī kākamardanikā| dīpyakō yavānī, anyē ajamōdāmāhuḥ| śr̥ṅgavēraṁ śuṇṭhī, bilvaśalāṭu kōmalaṁ bilvaṁ, vātsakaṁ phalam indrayavāḥ| ślōkārdhavihitā ardhaślōkaiḥ kr̥tā ityarthaḥ| dhānyāmlādīnāṁ madhyādanyatamēna kaliṅgakādicūrṇaṁ pibēt| ētēṣāṁ niṣkvāthān sādhu sādhitān mātrayā sādhitān pibēditi| ētadvr̥ddhavaidyā nēcchanti, bahudravyasādhitāmbusaṁskr̥tāhārasyārucikaratvāt||35-46||
Adhikarana 28 (47-59) · Śloka 59
payasyutkvāthya mustānāṁ viṁśatiṁ triguṇāmbhasi |
kṣīrāvaśiṣṭaṁ tatpītaṁ hantyāmaṁ śūlamēva ca ||47||
nikhilēnōpadiṣṭō'yaṁ vidhirāmōpaśāntayē |
harītakīmativiṣāṁ hiṅgu sauvarcalaṁ vacām ||48||
pibēt sukhāmbunā janturāmātīsārapīḍitaḥ |
paṭōlaṁ dīpyakaṁ bilvaṁ vacāpippalināgaram ||49||
mustaṁ kuṣṭhaṁ viḍaṅgaṁ ca pibēdvā'pi sukhāmbunā |
śr̥ṅgavēraṁ guḍūcīṁ ca pibēduṣṇēna vāriṇā ||50||
lavaṇānyatha pippalyō viḍaṅgāni harītakī |
citrakaṁ śiṁśapā pāṭhā śārṅgēṣṭā lavaṇāni ca ||51||
hiṅgurvr̥kṣakabījāni lavaṇāni ca bhāgaśaḥ |
hastidantyatha pippalyaḥ kalkāvakṣasamau smr̥tau ||52||
vacā guḍūcīkāṇḍāni yōgō'yaṁ paramō mataḥ |
ētē sukhāmbunā yōgā dēyāḥ pañca satāṁ matāḥ ||53||
nivr̥ttēṣvāmaśūlēṣu yasya na praguṇō'nilaḥ |
stōkaṁ stōkaṁ rujāmacca saśūlaṁ yō'tisāryatē ||54||
sakṣāralavaṇairyuktaṁ mandāgniḥ sa pibēdghr̥tam |
kṣīranāgaracāṅgērīkōladadhyamlasādhitam ||55||
sarpiracchaṁ pibēdvāpi śūlātīsāraśāntayē |
dadhnā tailaghr̥taṁ pakvaṁ savyōṣājāticitrakaiḥ ||56||
sabilvapippalīmūladāḍimairvā ruganvitaiḥ |
nikhilō vidhiruktō'yaṁ vātaślēṣmōpaśāntayē ||57||
tīkṣṇōṣṇavarjyamēnaṁ tu vidadhyātpittajē bhiṣak |
yathōktamupavāsāntē yavāgūśca praśasyatē ||58||
balayōraṁśumatyāṁ ca śvadaṁṣṭrabr̥hatīṣu ca |
śatāvaryāṁ ca saṁsiddhāḥ suśītā madhusaṁyutāḥ ||59||
View original
पयस्युत्क्वाथ्य मुस्तानां विंशतिं त्रिगुणाम्भसि |
क्षीरावशिष्टं तत्पीतं हन्त्यामं शूलमेव च ||४७||
निखिलेनोपदिष्टोऽयं विधिरामोपशान्तये |
हरीतकीमतिविषां हिङ्गु सौवर्चलं वचाम् ||४८||
पिबेत् सुखाम्बुना जन्तुरामातीसारपीडितः |
पटोलं दीप्यकं बिल्वं वचापिप्पलिनागरम् ||४९||
मुस्तं कुष्ठं विडङ्गं च पिबेद्वाऽपि सुखाम्बुना |
शृङ्गवेरं गुडूचीं च पिबेदुष्णेन वारिणा ||५०||
लवणान्यथ पिप्पल्यो विडङ्गानि हरीतकी |
चित्रकं शिंशपा पाठा शार्ङ्गेष्टा लवणानि च ||५१||
हिङ्गुर्वृक्षकबीजानि लवणानि च भागशः |
हस्तिदन्त्यथ पिप्पल्यः कल्कावक्षसमौ स्मृतौ ||५२||
वचा गुडूचीकाण्डानि योगोऽयं परमो मतः |
एते सुखाम्बुना योगा देयाः पञ्च सतां मताः ||५३||
निवृत्तेष्वामशूलेषु यस्य न प्रगुणोऽनिलः |
स्तोकं स्तोकं रुजामच्च सशूलं योऽतिसार्यते ||५४||
सक्षारलवणैर्युक्तं मन्दाग्निः स पिबेद्घृतम् |
क्षीरनागरचाङ्गेरीकोलदध्यम्लसाधितम् ||५५||
सर्पिरच्छं पिबेद्वापि शूलातीसारशान्तये |
दध्ना तैलघृतं पक्वं सव्योषाजातिचित्रकैः ||५६||
सबिल्वपिप्पलीमूलदाडिमैर्वा रुगन्वितैः |
निखिलो विधिरुक्तोऽयं वातश्लेष्मोपशान्तये ||५७||
तीक्ष्णोष्णवर्ज्यमेनं तु विदध्यात्पित्तजे भिषक् |
यथोक्तमुपवासान्ते यवागूश्च प्रशस्यते ||५८||
बलयोरंशुमत्यां च श्वदंष्ट्रबृहतीषु च |
शतावर्यां च संसिद्धाः सुशीता मधुसंयुताः ||५९||
saśūlē'tisārē yōgānāha- payasītyādi||47-59||
Adhikarana 29 (60) · Śloka 60
mudgādiṣu ca yūṣāḥ syurdravyairētaiḥ susaṁskr̥tāḥ |60|
View original
मुद्गादिषु च यूषाः स्युर्द्रव्यैरेतैः सुसंस्कृताः |६०|
yavāgūviṣayē yūṣamāha- mudgādiṣu cētyādi| mudgādiṣvityādiśabdāt vanamudgakalāyamasūrādivargagrahaṇam| dravyairētairiti balādibhiḥ| kvāthakalpanā atrāpi pūrvavat|60|-
Adhikarana 30 (60-62) · Śloka 62
mr̥dubhirdīpanaistiktairdravyaiḥ syādāmapācanam ||60||
haridrātiviṣāpāṭhāvatsabījarasāñjanam |
rasāñjanaṁ haridrē dvē bījāni kuṭajasya ca ||61||
pāṭhā guḍūcī bhūnimbastathaiva kaṭurōhiṇī |
ētaiḥ ślōkārdhanirdiṣṭaiḥ kvāthāḥ syuḥ pittapācanāḥ ||62||
View original
मृदुभिर्दीपनैस्तिक्तैर्द्रव्यैः स्यादामपाचनम् ||६०||
हरिद्रातिविषापाठावत्सबीजरसाञ्जनम् |
रसाञ्जनं हरिद्रे द्वे बीजानि कुटजस्य च ||६१||
पाठा गुडूची भूनिम्बस्तथैव कटुरोहिणी |
एतैः श्लोकार्धनिर्दिष्टैः क्वाथाः स्युः पित्तपाचनाः ||६२||
paittikē āmātīsārē paraṁ pācanamāha- mr̥dubhirdīpanairityādi| ēvaṁviśiṣṭaistiktairdurālabhāguḍūcyativiṣāprabhr̥tibhirāmapācanaṁ pittātīsārē bōddhavyam| nanu, tiktāni śītavīryāṇi kathamāmātīsārē pācanāni? ucyatē, jvarātīsārādau tiktānyapi pācanānyēvābhimatāni; uktaṁ ca,- ‘svēdanaṁ laṅghanaṁ kālō yavāgvastiktakō rasaḥ| pācanānyavipakvānām’- iti| anyē tu tiktakāni arkāgaruprabhr̥tīnyuṣṇavīryāṇi pācanīyāni; nānyāni, tēṣāṁ śītavīryatvāt| atīsārē arkādīnāmayaugikatvāttānyēva tiktadravyāṇyāha- haridrātiviṣāpāṭhētyādi| haridrādibhiḥ pittapācanāḥ kvāthāḥ ślōkārdhanirdiṣṭāḥ syuriti sambandhaḥ||60-62||
Adhikarana 31 (63-65) · Śloka 66
mustaṁ kuṭajabījāni bhūnimbaṁ sarasāñjanam |
dārvī durālabhā bilvaṁ vālakaṁ raktacandanam ||63||
candanaṁ vālakaṁ mustaṁ bhūnimbaṁ sadurālabham |
mr̥ṇālaṁ candanaṁ rōdhraṁ nāgaraṁ nīlamutpalam ||64||
pāṭhā mustaṁ haridrē dvē pippalī kauṭajaṁ phalam |
phalatvacaṁ vatsakasya śr̥ṅgavēraṁ ghanaṁ vacā ||65||
ṣaḍētē'bhihitā yōgāḥ pittātīsāranāśanāḥ |66|
View original
मुस्तं कुटजबीजानि भूनिम्बं सरसाञ्जनम् |
दार्वी दुरालभा बिल्वं वालकं रक्तचन्दनम् ||६३||
चन्दनं वालकं मुस्तं भूनिम्बं सदुरालभम् |
मृणालं चन्दनं रोध्रं नागरं नीलमुत्पलम् ||६४||
पाठा मुस्तं हरिद्रे द्वे पिप्पली कौटजं फलम् |
फलत्वचं वत्सकस्य शृङ्गवेरं घनं वचा ||६५||
षडेतेऽभिहिता योगाः पित्तातीसारनाशनाः |६६|
aparān yōgān siddhatamān sāmapittapācanārthamāha- mustamityādi| bhūnimbaṁ kirātaṁ, sarasāñjanaṁ rasāñjanasahitam| dārvī dāruharidrā, bilvaṁ bilvaphalam| mr̥ṇālaṁ padmanālaṁ, candanaṁ raktacandanaṁ, rōdhraṁ śāvaraṁ, nāgaraṁ śuṇṭhī| ghanaṁ mustam| abhihitā yōgāḥ ‘ślōkārdhēna’ iti śēṣaḥ| pūrvēbhyō viṁśatiyōgēbhyō haridrātiviṣētyādiyōgāstathā mustaṁ kuṭajabījānītyādayō yōgāḥ siddhatamāḥ, ataḥ pr̥thak paṭhitāḥ| vātakaphōtthayōratīsārayōḥ pācanēna vātakaphapākāt pittānubandhaḥ syāt, atastatsaṁśamanārthaṁ mustaṁ kuṭajabījānītyādayō yōgā nirdiṣṭā iti kēcidvyākhyānayanti| ata ēva pakvātīsāracikitsitaprakaraṇāt prāk pittārabdhapakvātīsārasya cikitsā tairabhihitā||63-65||
Adhikarana 32 (66) · Śloka 66
bilvaśakrayavāmbhōdabālakātiviṣākr̥taḥ |
kaṣāyō hantyatīsāraṁ sāmaṁ pittasamudbhavam ||66||
View original
बिल्वशक्रयवाम्भोदबालकातिविषाकृतः |
कषायो हन्त्यतीसारं सामं पित्तसमुद्भवम् ||६६||
ataḥ paramaparaṁ siddhatamaṁ yōgamāha- bilvētyādi| bilvaṁ bilvaphalaṁ kōmalaṁ, śakrayavā indrayavāḥ, ambhōdō mustā, ativiṣākr̥ta iti kr̥tagrahaṇaṁ śītakaṣāyādinivr̥ttyartham| ayaṁ yōgaścirapravr̥ttē'pi sāmē saśōṇitē dr̥śyatē||66||
Adhikarana 33 (67) · Śloka 67
madhukōtpalabilvābdahrībērōśīranāgaraiḥ |
kr̥taḥ kvāthō madhuyutaḥ pittātīsāranāśanaḥ ||67||
View original
मधुकोत्पलबिल्वाब्दह्रीबेरोशीरनागरैः |
कृतः क्वाथो मधुयुतः पित्तातीसारनाशनः ||६७||
madhukōtpalabilvābdētyādi| madhukaṁ yaṣṭīmadhu, utpalaṁ nīlōtpalam| abdaṁ mustaṁ, hrībēraṁ vālakaṁ; madhukādidravyaiḥ kr̥taḥ kvāthaḥ suśītō madhuyutaḥ pittātīsāranāśanō bhavatīti sambandhaḥ||67||
Adhikarana 34 (68) · Śloka 68
yadā pakvō'pyatīsāraḥ saratyēva muhurmuhuḥ |
grahaṇyā mārdavājjantōstatra saṁstambhanaṁ hitam ||68||
View original
यदा पक्वोऽप्यतीसारः सरत्येव मुहुर्मुहुः |
ग्रहण्या मार्दवाज्जन्तोस्तत्र संस्तम्भनं हितम् ||६८||
pakvātīsārasya saraṇē kiṁ kāryamityāha- yadā pakvō'pyatīsāra ityādi| grahaṇyā mārdavāt agnistambhāt| saṁstambhanaṁ saṅgrahaṇam||68||
Adhikarana 35 (69-71) · Śloka 71
samaṅgā dhātakīpuṣpaṁ mañjiṣṭhā lōdhramustakam |
śālmalīvēṣṭakō rōdhraṁ vr̥kṣadāḍimayōstvacau ||69||
āmrāsthimadhyaṁ lōdhraṁ ca bilvamadhyaṁ priyaṅgavaḥ |
madhukaṁ śr̥ṅgavēraṁ ca dīrghavr̥ntatvagēva ca ||70||
catvāra ētē yōgāḥ syuḥ pakvātīsāranāśanāḥ |
uktā ya upayōjyāstē sakṣaudrāstaṇḍulāmbunā ||71||
View original
समङ्गा धातकीपुष्पं मञ्जिष्ठा लोध्रमुस्तकम् |
शाल्मलीवेष्टको रोध्रं वृक्षदाडिमयोस्त्वचौ ||६९||
आम्रास्थिमध्यं लोध्रं च बिल्वमध्यं प्रियङ्गवः |
मधुकं शृङ्गवेरं च दीर्घवृन्तत्वगेव च ||७०||
चत्वार एते योगाः स्युः पक्वातीसारनाशनाः |
उक्ता य उपयोज्यास्ते सक्षौद्रास्तण्डुलाम्बुना ||७१||
tānēva stambhanayōgānāha- samaṅgā dhātakīpuṣpamityādi| samaṅgā lajjālukā, anyē varāhakrāntāmāhuḥ| śālmalīvēṣṭakaḥ śālmalīniryāsakaḥ, anyē vēṣṭakaṁ vr̥ntamāhuḥ; vr̥kṣaḥ kuṭajaḥ| āmrāsthimadhyam āmraphalamajjā| śr̥ṅgavēraṁ śuṇṭhī, dīrghavr̥ntatvak aralutvak, anyē śyōnākatvagityāhuḥ| catvāra ētē yōgāḥ ślōkārdhōktāḥ| anyē tu- ‘samaṅgādhātakīpuṣpamañjiṣṭhārōdhramustakam| śālmalīvēṣṭakaṁ vā'pi vidadhyādyōgamuttamam’ ityēkēnaiva śālmalīvēṣṭakēnāparaṁ pañcamaṁ yōgaṁ manyantē; tata ēva ca ‘ētē hi pañcayōgāḥ syuḥ pakvātīsāranāśanāḥ’ iti paṭhanti| sarvē'pi pakvātīsāranāśanāḥ syuḥ| anyē tu pittātīsāranāśanā iti vyākhyānayanti| kathamētē yōgā upayōjyā ityāha- uktā ityādi| yē yōgāḥ samaṅgādikā uktāstē sakṣaudrāstaṇḍulāmbunā upayōjyā ityarthaḥ||69-71||
Adhikarana 36 (72) · Śloka 72
maustaṁ kaṣāyamēkaṁ vā pēyaṁ madhusamāyutam |
lōdhrāmbaṣṭhāpriyaṅgvādīn gaṇānēvaṁ prayōjayēt ||72||
View original
मौस्तं कषायमेकं वा पेयं मधुसमायुतम् |
लोध्राम्बष्ठाप्रियङ्ग्वादीन् गणानेवं प्रयोजयेत् ||७२||
maustaṁ kaṣāyamēkamityādi| kaṣāyamēkaṁ vēti kathamētaducyatē madhupānīyayōrapi vidyamānatvāt? naivaṁ, tayōḥ saṁskāratvēnāpradhānatvāt| ayaṁ yōgaḥ pakvapittaraktātīsārē viśēṣēṇa bōddhavyaḥ; sāmānyē pakvātīsārē kēcinmanyantē, tathā cōktaṁ ‘pakvātīsāriṇē dēyō mustākvāthaḥ samākṣikaḥ’ iti| rōdhrādyambaṣṭhādipriyaṅgvādīn gaṇānēvamiti kvāthān kr̥tvā madhuprakṣēpēṇa sahōpayōjayēdityarthaḥ||72||
Adhikarana 37 (73) · Śloka 73
padmāṁ samaṅgāṁ madhukaṁ bilvajambūśalāṭu ca |
pibēttaṇḍulatōyēna sakṣaudramagadaṅkaram ||73||
View original
पद्मां समङ्गां मधुकं बिल्वजम्बूशलाटु च |
पिबेत्तण्डुलतोयेन सक्षौद्रमगदङ्करम् ||७३||
padmāṁ samaṅgāmityādi| padmā bhārgī, samaṅgā lajjālukā, bilvajambūśalāṭu cēti bilvaphalaṁ kōmalaṁ, jambūphalaṁ ca kōmalam| agadaṅkaramatra atīsāraharamityarthaḥ||73||
Adhikarana 38 (74) · Śloka 75
kacchurāmūlakalkaṁ vā'pyudumbaraphalōpamam |
payasyā candanaṁ padmā sitāmustābjakēśaram ||74||
pakvātisāraṁ yōgō'yaṁ jayētpītaḥ saśōṇitam |75|
View original
कच्छुरामूलकल्कं वाऽप्युदुम्बरफलोपमम् |
पयस्या चन्दनं पद्मा सितामुस्ताब्जकेशरम् ||७४||
पक्वातिसारं योगोऽयं जयेत्पीतः सशोणितम् |७५|
kacchurāmūlakalkaṁ vētyādi| kacchurā kaṅkatikā, tanmūlakalkamudumbaraphalōpamaṁ karṣapramāṇaṁ sakṣaudraṁ taṇḍulāmbunā pibēditi sambadhyatē| payasyā candanamityādi| payasyā arkapuṣpī, anyē dugdhikāmāhuḥ, kṣīrakākōlīmaparē; candanaṁ raktacandanaṁ, padmā bhārgī, sitā śarkarā, abjakēśaraṁ padmakēśaram| saśōṇitamiti pittātīsāramēva natu raktātīsāraṁ, taccikitsāyā vakṣyamāṇatvāt| ‘pakvātīsāraṁ yōgō'yaṁ’ ityatrānyē ‘pittātīsāraṁ yōgō'yaṁ’ iti paṭhanti| pīta iti kvathitakaṣāyavidhinētyarthaḥ||74||-
Adhikarana 39 (75) · Śloka 76
nirāmarūpaṁ śūlārtaṁ laṅghanādyaiśca karṣitam ||75||
naraṁ rūkṣamavēkṣyāgniṁ sakṣāraṁ pāyayēdghr̥tam |76|
View original
निरामरूपं शूलार्तं लङ्घनाद्यैश्च कर्षितम् ||७५||
नरं रूक्षमवेक्ष्याग्निं सक्षारं पाययेद्घृतम् |७६|
idānīṁ ghr̥tapānārhamatīsāriṇamāha- nirāmarūpamityādi| pakvātīsāraprastāvē nirāmarūpamiti prāptamatastadabhidhānamatiśayēna nirāmarūpaprāpaṇārtham| avēkṣyāgniṁ ‘dīptaṁ’ iti śēṣaḥ| sakṣāraṁ yavakṣārasahitaṁ, svarjikākṣārasahitamityanyē| nirāmarūpamityādyārabhya vātacikitsitaṁ śūlasyānyathā'sambhūtērityanyē vadanti||75||-
Adhikarana 40 (76) · Śloka 77
balābr̥hatyaṁśumatīkacchurāmūlasādhitam ||76||
madhūkṣitaṁ samadhukaṁ pibēcchūlairabhidrutaḥ |77|
View original
बलाबृहत्यंशुमतीकच्छुरामूलसाधितम् ||७६||
मधूक्षितं समधुकं पिबेच्छूलैरभिद्रुतः |७७|
balābr̥hatyaṁśumatītyādi| ‘ghr̥taṁ’ ityanuvartatē| madhūkṣitam īṣanmātramadhuyuktamityarthaḥ| samadhukaṁ yaṣṭīmadhusahitaṁ, vakṣyamāṇayōgē yaṣṭīmadhukasya prakṣēpadarśanādatrāpi prakṣēpaḥ| śūlairabhidrutaḥ śūlairārtaḥ||76||-
Adhikarana 41 (77-78) · Śloka 79
dārvībilvakaṇādrākṣākaṭukēndrayavairghr̥tam ||77||
sādhitaṁ hantyatīsāraṁ vātapittakaphātmakam |
dadhnā cāmlēna sampakvaṁ savyōṣājājicitrakam ||78||
sacavyapippalīmūlaṁ dāḍimairvā rugarditaḥ |79|
View original
दार्वीबिल्वकणाद्राक्षाकटुकेन्द्रयवैर्घृतम् ||७७||
साधितं हन्त्यतीसारं वातपित्तकफात्मकम् |
दध्ना चाम्लेन सम्पक्वं सव्योषाजाजिचित्रकम् ||७८||
सचव्यपिप्पलीमूलं दाडिमैर्वा रुगर्दितः |७९|
dārvībilvakaṇādrākṣētyādi| dārvī dāruharidrā, kaṇā pippalī| atīsāraṁ vātapittakaphātmakaṁ vyastaiḥ samastaiśca dōṣairārabdham||77-78||-
Adhikarana 42 (79) · Śloka 80
payō ghr̥taṁ ca madhu ca pibēcchūlairabhidrutaḥ ||79||
sitājamōdakaṭvaṅgamadhukairavacūrṇitam |80|
View original
पयो घृतं च मधु च पिबेच्छूलैरभिद्रुतः ||७९||
सिताजमोदकट्वङ्गमधुकैरवचूर्णितम् |८०|
payō ghr̥tamityādi| kṣīraghr̥tamadhūni samāṁśāni śarkarājamōdāraluyaṣṭīmadhukaiścūrṇitairavacūrṇya śūlairabhidrutaḥ pibēditi sambandhaḥ||79||-
Adhikarana 43 (80) · Śloka 81
avēdanaṁ susampakvaṁ dīptāgnēḥ sucirōtthitam ||80||
nānāvarṇamatīsāraṁ puṭapākairupācarēt |81|
View original
अवेदनं सुसम्पक्वं दीप्ताग्नेः सुचिरोत्थितम् ||८०||
नानावर्णमतीसारं पुटपाकैरुपाचरेत् |८१|
puṭapākasya viṣayamāha- avēdanaṁ susampakvamityādi| nānāvarṇamityanēna sānnipātikō'tīsāraḥ puṭapākasya viṣaya iti darśitam||80||-
Adhikarana 44 (81-83) · Śloka 84
tvakpiṇḍaṁ dīrghavr̥ntasya padmakēsarasaṁyutam ||81||
kāśmarīpadmapatraiścāvēṣṭya sūtrēṇa sandr̥ḍham |
mr̥dā'valiptaṁ sukr̥tamaṅgārēṣvavakūlayēt ||82||
svinnamuddhr̥tya niṣpīḍya rasamādāya taṁ tataḥ |
śītaṁ madhuyutaṁ kr̥tvā pāyayētōdarāmayē ||83||
jīvantīmēṣaśr̥ṅgyādiṣvēvaṁ dravyēṣu sādhayēt |84|
View original
त्वक्पिण्डं दीर्घवृन्तस्य पद्मकेसरसंयुतम् ||८१||
काश्मरीपद्मपत्रैश्चावेष्ट्य सूत्रेण सन्दृढम् |
मृदाऽवलिप्तं सुकृतमङ्गारेष्ववकूलयेत् ||८२||
स्विन्नमुद्धृत्य निष्पीड्य रसमादाय तं ततः |
शीतं मधुयुतं कृत्वा पाययेतोदरामये ||८३||
जीवन्तीमेषशृङ्ग्यादिष्वेवं द्रव्येषु साधयेत् |८४|
puṭapākavidhimāha- tvakpiṇḍamityādi| dīrghavr̥ntasya aralukasya| avakūlayēt pacēt| udarāmayō'tra atīsāraḥ| aralukasya tvacaṁ padmakēsaraṁ ca samabhāgaṁ gr̥hītvā sampiṣṭvā tatpiṇḍaṁ padmakāśmarīpatrapuṭakē nikṣipya sūtrēṇāvēṣṭya mr̥ttikayā nirdhūmakhadirāṅgārēṣu tāvat pacēd yāvadbāhyē raktavarṇatā bhavati, tatō'ṅgārēbhya ākr̥ṣya tatpiṇḍaṁ niṣpīḍya svarasaṁ gr̥hītvā śītībhūtaṁ ca karṣapramitamadhusahitamatīsārē kvāthamātrayā pāyayēt| anēna vidhinā sarvapuṭapākakalpanā| yē ca sukr̥tamiti kuśavēṣṭitamiti vyākhyānayanti, tanmatē ‘sūtrēṇāvēṣṭya’ iti pāṭhō nāsti| jīvantīmēṣaśr̥ṅgyādiṣvēvamityādi| jīvantī uttarāpathē mahākandā karkōṭikāsadr̥śapatrā, lāṭaviṣayē tu mūlinī mahāpratānā| ādiśabdāt pāṭhāśaṭīprabhr̥tīnāṁ grahaṇam| ēvamiti yathā aralutvakpuṭapākavidhirēvamatrāpītyarthaḥ| anyē tvēvaṁ paṭhanti- ‘jīvantīmēṣaśr̥ṅgēṣu caivaṁ vr̥ntēṣu kārayēt’ iti||81-83||-
Adhikarana 45 (84-85) · Śloka 86
tittiriṁ luñcitaṁ samyak niṣkr̥ṣṭāntraṁ tu pūrayēt ||84||
nyagrōdhāditvacāṁ kalkaiḥ pūrvavaccāvakūlayēt |
rasamādāya tasyātha susvinnasya samākṣikam ||85||
śarkarōpahitaṁ śītaṁ pāyayētōdarāmayē |86|
View original
तित्तिरिं लुञ्चितं सम्यक् निष्कृष्टान्त्रं तु पूरयेत् ||८४||
न्यग्रोधादित्वचां कल्कैः पूर्ववच्चावकूलयेत् |
रसमादाय तस्याथ सुस्विन्नस्य समाक्षिकम् ||८५||
शर्करोपहितं शीतं पाययेतोदरामये |८६|
tittiriṁ luñcitamityādi| tittiriṁ kr̥ṣṇatittiriṁ; niṣkr̥ṣṭāntramityupalakṣaṇaṁ, tēna tuṇḍapādavarjitamiti ca labhyatē| pūrvavaccāvakūlayēditi kr̥ṣṇatittiriṁ pādatuṇḍāntravarjitaṁ kr̥tvā nyagrōdhādivalkalakalkēna kōṣṭhaṁ pūrayitvā kāśmarīpadmapatrapuṭakē nikṣipya kuśairāvēṣṭya mr̥ttikayā liptvā khadirāṅgārēṣu pacēt; svarasapramāṇaṁ madhuśarkarāprakṣēpapramāṇaṁ pūrvavaditi| śrībrahmadēvastu vyākhyānayati- nyagrōdhādītyādiśabdāt palāśanandīvr̥kṣādīnāṁ grahaṇaṁ, kutaḥ? tēṣāṁ saṅgrāhakatvāt; natu sāmastyēna nyagrōdhādigaṇasya; kutaḥ? stambhakatvāt; tathā cōktaṁ- “saṅgrāhi stambhanādbhinnaṁ yathā tadabhidadhmahē| āgnēyaguṇabhūyiṣṭhaṁ tōyāṁśaṁ pariśōṣayēt|| saṅgr̥hṇāti malaṁ tatsyādgrāhi śuṇṭhyādayō yathā| samīraguṇabhūyiṣṭhaṁ śītatvādyannabhasvataḥ|| vidhāya vr̥ddhiṁ stabhnāti stambhanaṁ tadyathā vaṭaḥ” iti| ayaṁ ca vātapittātīsārē kartavyaḥ||84-85||-
Adhikarana 46 (86-87) · Śloka 88
lōdhracandanayaṣṭyāhvadārvīpāṭhāsitōtpalān ||86||
taṇḍulōdakasampiṣṭān dīrghavr̥ntatvaganvitān |
pūrvavat kūlitāttasmādrasamādāya śītalam ||87||
madhvāktaṁ pāyayēccaitat kaphapittōdarāmayē |88|
View original
लोध्रचन्दनयष्ट्याह्वदार्वीपाठासितोत्पलान् ||८६||
तण्डुलोदकसम्पिष्टान् दीर्घवृन्तत्वगन्वितान् |
पूर्ववत् कूलितात्तस्माद्रसमादाय शीतलम् ||८७||
मध्वाक्तं पाययेच्चैतत् कफपित्तोदरामये |८८|
lōdhracandanayaṣṭyāhvētyādi| lōdhrādinīlōtpalāntānaralutvaksahitān taṇḍulōdakasampiṣṭān pūrvavatkūlitān puṭapākavidhinā pakvān, asmāt piṣṭasvinnarōdhrādikalkāt rasaṁ gr̥hītvā śītaṁ madhuyutaṁ pāyayēditi sambandhaḥ||86-87||-
Adhikarana 47 (88) · Śloka 89
ēvaṁ prarōhaiḥ kurvīta vaṭādīnāṁ vidhānavat ||88||
puṭapākān yathāyōgaṁ jāṅgalōpahitān śubhān |89|
View original
एवं प्ररोहैः कुर्वीत वटादीनां विधानवत् ||८८||
पुटपाकान् यथायोगं जाङ्गलोपहितान् शुभान् |८९|
ēvaṁ prarōhairityādi| ēvaṁ pūrvōktaprakārēṇa, vaṭādīnāṁ prarōhaiḥ śākhādhōbhāganiḥsr̥tajaṭābhirityarthaḥ| ādiśabdāt plakṣagardabhāṇḍādiprarōhāṇāṁ grahaṇam| vidhānavat yathāyōgamavasthāpēkṣamityarthaḥ| jāṅgalōpahitāniti atra jāṅgalaśabdēna lāvakakapiñjalādīnāṁ grahaṇaṁ, laghutvāt| vaṭādyavarōhajāṅgalamāṁsapuṭapākakalpanā pūrvavat||88||-
Adhikarana 48 (89-90) · Śloka 90
bahuślēṣma saraktaṁ ca mandavātaṁ cirōtthitam ||89||
kauṭajaṁ phāṇitaṁ vā'pi hantyatīsāramōjasā |
ambaṣṭhādimadhuyutaṁ pippalyādisamanvitam ||90||
View original
बहुश्लेष्म सरक्तं च मन्दवातं चिरोत्थितम् ||८९||
कौटजं फाणितं वाऽपि हन्त्यतीसारमोजसा |
अम्बष्ठादिमधुयुतं पिप्पल्यादिसमन्वितम् ||९०||
bahuślēṣma saraktamityādi| phāṇitamiva phāṇitaṁ, styānamadhvākr̥ti| ōjasā śaktyā ātmaprabhāvēṇa| atra kalpanā- br̥hatphalaśuklakusumasnigdhapatrasya punnāmadhēyasya kuṭajasya valkaṁ gr̥hītvā ṣōḍaśaguṇē aṣṭaguṇē caturguṇē vā jalē kvāthayitvā ardhāvaśiṣṭaṁ kvāthamādāya vastragālitaṁ kr̥tvā punastāvat pacēt yāvat pakvaphāṇitākr̥tiḥ syāt, tatastanmadhyē'mbaṣṭhādimadhupippalyādicūrṇaṁ caturthāṁśaṁ nikṣipya avatāryamiti| anyē tu kuṭajatvaksvarasaṁ gr̥hītvā tāvat kvāthayēdyāvat phāṇitākr̥tirbhavatīti vyākhyānayanti||89-90||
Adhikarana 49 (91) · Śloka 91
pr̥śniparṇībalābilvavālakōtpaladhānyakaiḥ |
sanāgaraiḥ pibēt pēyāṁ sādhitāmudarāmayī ||91||
View original
पृश्निपर्णीबलाबिल्ववालकोत्पलधान्यकैः |
सनागरैः पिबेत् पेयां साधितामुदरामयी ||९१||
pr̥śniparṇītyādi| bilvaṁ bilvaphalaṁ kōmalaṁ, utpalaṁ nīlōtpalaṁ, sanāgaraiḥ saśuṇṭhīkaiḥ| udarāmayī atīsārī| pēyārthaṁ kvāthakalpanā pūrvavat||91||
Adhikarana 50 (92) · Śloka 93
aralutvak priyaṅguṁ ca madhukaṁ dāḍimāṅkurān |
āvāpya piṣṭvā dadhani yavāgūṁ sādhayēddravām ||92||
ēṣā sarvānatīsārān hanti pakvānasaṁśayam |93|
View original
अरलुत्वक् प्रियङ्गुं च मधुकं दाडिमाङ्कुरान् |
आवाप्य पिष्ट्वा दधनि यवागूं साधयेद्द्रवाम् ||९२||
एषा सर्वानतीसारान् हन्ति पक्वानसंशयम् |९३|
aralutvagityādi| dāḍimāṅkurān dāḍimakōmalapatrāṇi| aralutvagādīn piṣṭvā dadhani nikṣipya yavāgūṁ sādhayēdityarthaḥ| atra piṣṭvēti yaduktaṁ tadaralutvagādikvāthēna yavāgūsādhananiṣēdhārtham| sādhayēddravāmiti yathā nātisāndrā bhavatītyarthaḥ| ēṣā yavāgūḥ| pakvātisāraprastāvāt pakvābhidhānasya prāptasya punargrahaṇēna ēṣā yavāgūḥ pakvātīsārē atiśayēna hitēti jñāpayati||92||-
Adhikarana 51 (93-94) · Śloka 94
rasāñjanaṁ sātiviṣaṁ tvagbījaṁ kauṭajaṁ tathā ||93||
dhātakī nāgaraṁ caiva pāyayēttaṇḍulāmbunā |
saśūlaṁ raktajaṁ ghnanti ētē madhusamāyutāḥ ||94||
View original
रसाञ्जनं सातिविषं त्वग्बीजं कौटजं तथा ||९३||
धातकी नागरं चैव पाययेत्तण्डुलाम्बुना |
सशूलं रक्तजं घ्नन्ति एते मधुसमायुताः ||९४||
rasāñjanamityādi| ētē yōgāḥ| saśūlaṁ raktajaṁ ‘atīsāraṁ’ iti śēṣaḥ| anyē tu ‘hanti yōgō'yaṁ madhusaṁyutaḥ’ iti paṭhitvā ēka ēva yōgō'yamiti manyantē||93-94||
Adhikarana 52 (95) · Śloka 96
madhukaṁ bilvapēśī ca śarkarāmadhusaṁyutā |
atīsāraṁ nihanyuśca śāliṣaṣṭikayōḥ kaṇāḥ ||95||
tadvallīḍhaṁ madhuyutaṁ badarīmūlamēva tu |96|
View original
मधुकं बिल्वपेशी च शर्करामधुसंयुता |
अतीसारं निहन्युश्च शालिषष्टिकयोः कणाः ||९५||
तद्वल्लीढं मधुयुतं बदरीमूलमेव तु |९६|
madhukamityādi| śāliṣaṣṭikayōḥ kaṇāḥ iti atrāpi śarkarāmadhusaṁyutā iti sambandhanīyam| ayamaparō yōgō madhukaṁ bilvapēśī cētyādiyōgasyāgrē kaiścit paṭhyatē| tadyathā- ‘yōgān sāṅgrāhikāṁścānyān pibēt sakṣaudraśarkarān| nyagrōdhādiṣu kuryācca puṭapākān yathēritān’- iti||95||-
Adhikarana 53 (96) · Śloka 97
badaryarjunajambvāmraśallakīvētasatvacaḥ ||96||
śarkarākṣaudrasaṁyuktāḥ pītā ghnantyudarāmayam |97|
View original
बदर्यर्जुनजम्ब्वाम्रशल्लकीवेतसत्वचः ||९६||
शर्कराक्षौद्रसंयुक्ताः पीता घ्नन्त्युदरामयम् |९७|
badaryarjunētyādi| arjunaḥ kakubhaḥ; badaryādīnāṁ tvacaḥ śarkarākṣaudrayutāḥ pītā udarāmayamatīsāraṁ ghnantītyarthaḥ||96||-
Adhikarana 54 (97) · Śloka 98
ētairēva yavāgūṁśca ṣaḍān yūṣāṁśca kārayēt ||97||
pānīyāni ca tr̥ṣṇāsu dravyēṣvētēṣu buddhimān |98|
View original
एतैरेव यवागूंश्च षडान् यूषांश्च कारयेत् ||९७||
पानीयानि च तृष्णासु द्रव्येष्वेतेषु बुद्धिमान् |९८|
ētairēva yavāgūṁścētyādi| ētairēva badaryādibhiḥ| ṣaḍā dāḍimagōrasādinā ghanapallavaphalādibhiḥ kr̥tāḥ| ‘rasāñjanaṁ sātiviṣaṁ’ ityādikaṁ ‘dravyēṣvētēṣu buddhimān’ ityantaṁ raktātīsāracikitsitaṁ kārtikācāryō na paṭhati, raktātīsārasyānaṅgīkr̥tatvāt; pittātīsārāvasthāyāṁ ca yō raktātīsārastasya cikitsā ‘pittātisārī yō martya’ ityādinā vakṣyamāṇā'sti; śrījējjaṭācāryēṇaiṣa pāṭhō vibhr̥śyaiva sarvō'pi paṭhitastanmatānusāriṇā śrībrahmadēvēnāpi||97||-
Adhikarana 55 (98) · Śloka 99
kr̥taṁ śālmalivr̥ntēṣu kaṣāyaṁ himasañjñitam ||98||
niśāparyuṣitaṁ pēyaṁ sakṣaudraṁ madhukānvitam |99|
View original
कृतं शाल्मलिवृन्तेषु कषायं हिमसञ्ज्ञितम् ||९८||
निशापर्युषितं पेयं सक्षौद्रं मधुकान्वितम् |९९|
kr̥taṁ śālmalivr̥ntēṣu kaṣāyamityādi| kaṣāyaṁ himasañjñitamiti śītakaṣāyamityarthaḥ; natu kvathitaṁ, himaśabdōpādānāt| śītakaṣāyavidhimāha- dravyacūrṇamupādāya ahōrātraṁ tulyē jalē sthāpayēt, tatō mr̥ditaṁ vastrapūtaṁ palacatuṣṭayapramāṇaṁ madhu yaṣṭhīmadhu ca karṣapramāṇaṁ prakṣipya pēyamityarthaḥ||98||-
Adhikarana 56 (99-102) · Śloka 102
vibaddhavātaviṭ śūlaparītaḥ sapravāhikaḥ ||99||
saraktapittaśca payaḥ pibēttr̥ṣṇāsamanvitaḥ |
yathā'mr̥taṁ tathā kṣīramatīsārēṣu pūjitam ||100||
cirōtthitēṣu tat pēyamapāṁ bhāgaistribhiḥ śr̥tam |
dōṣaśēṣaṁ harēttaddhi tasmātpathyatamaṁ smr̥tam ||101||
hitaḥ snēhavirēkō vā bastayaḥ picchilāśca yē |
picchilasvarasē siddhaṁ hitaṁ ca ghr̥tamucyatē ||102||
View original
विबद्धवातविट् शूलपरीतः सप्रवाहिकः ||९९||
सरक्तपित्तश्च पयः पिबेत्तृष्णासमन्वितः |
यथाऽमृतं तथा क्षीरमतीसारेषु पूजितम् ||१००||
चिरोत्थितेषु तत् पेयमपां भागैस्त्रिभिः शृतम् |
दोषशेषं हरेत्तद्धि तस्मात्पथ्यतमं स्मृतम् ||१०१||
हितः स्नेहविरेको वा बस्तयः पिच्छिलाश्च ये |
पिच्छिलस्वरसे सिद्धं हितं च घृतमुच्यते ||१०२||
cūrṇādīnabhidhāya kṣīrapānasya viṣayamāha- vibaddhavātaviṭ śūlaparīta ityādi| vibaddhaḥ avaruddhō vātōviṭ ca yasya saḥ, tathā śūlaparītaḥ, tathā pravāhikāyuktaḥ, tathā raktapittānvita iti viṣayacatuṣṭayamasya kṣīrasya| payaḥ pibēdityuktaṁ tat kīdr̥śaṁ pēyamityāha- apāṁ bhāgairityādi; apāṁ bhāgairityupādānāt kēvalajalēna kṣīrasādhanamatrōktam| dōṣaśēṣahāritvaṁ kṣīrasya prabhāvāt| tat kṣīram| hi yasmādarthē| snēhavirakō'tra virēcanīyadravyasaṁskr̥tēna snēhēna svabhāvēna virēcanasnēhēna vā| bastayaḥ picchilāśca yē bastayō bastivikārōktavakṣyamāṇāśca| picchilā araluśālmalīprabhr̥tayaḥ, tēṣāṁ svarasē siddhaṁ ghr̥taṁ bastau hitamityarthaḥ||99-102||
Adhikarana 57 (103) · Śloka 104
śakr̥tā yastu saṁsr̥ṣṭamatisāryēta śōṇitam |
prāk paścādvā purīṣasya saruk saparikartikaḥ ||103||
kṣīriśuṅgāśr̥taṁ sarpiḥ pibēt sakṣaudraśarkaram |104|
View original
शकृता यस्तु संसृष्टमतिसार्येत शोणितम् |
प्राक् पश्चाद्वा पुरीषस्य सरुक् सपरिकर्तिकः ||१०३||
क्षीरिशुङ्गाशृतं सर्पिः पिबेत् सक्षौद्रशर्करम् |१०४|
avasthāvaśēna cikitsitamāha- śakr̥tētyādi| śakr̥tā purīṣēṇa saṁsr̥ṣṭaṁ saruk saśūlaṁ, saparikartikaḥ bastigudamēḍhrēṣu parikr̥ntanamiva vātavēdanā parikartikā tatsahita ityarthaḥ| kṣīriśuṅgaḥ vaṭāśvatthādīnāṁ nūtanapatrāṅkurāḥ| ghr̥tapākapramāṇaṁ snēhādhyāyōktaṁ, kṣaudraśarkarāprakṣēpaḥ pratyēkaṁ karṣapramāṇaḥ||103||-
Adhikarana 58 (104-105) · Śloka 105
dārvītvakpippalīśuṇṭhīlākṣāśakrayavairghr̥tam ||104||
saṁyuktaṁ bhadrarōhiṇyā pakvaṁ pēyādimiśritam |
tridōṣamapyatīsāraṁ pītaṁ hanti sudāruṇam ||105||
View original
दार्वीत्वक्पिप्पलीशुण्ठीलाक्षाशक्रयवैर्घृतम् ||१०४||
संयुक्तं भद्ररोहिण्या पक्वं पेयादिमिश्रितम् |
त्रिदोषमप्यतीसारं पीतं हन्ति सुदारुणम् ||१०५||
tasyāmēvāvasthāyāmaparamapi ghr̥tamāha- dārvītvagityādi| dārvītvak dāruharidrātvak| anyē dārvī dāruhāridrā, tvak tvacamāhuḥ| bhadrarōhiṇī kaṭukā| dārvītvagādibhirbhadrarōhiṇīparyantaiḥ snēhacaturthāṁśairudakacaturguṇaṁ ghr̥taṁ pakvaṁ pēyāyavāgūprabhr̥tibhiryuktaṁ pītaṁ tridōṣamapyatīsāraṁ hantīti sambandhaḥ||104-105||
Adhikarana 59 (106) · Śloka 106
gauravē vamanaṁ pathyaṁ yasya syāt prabalaḥ kaphaḥ |
jvarē dāhē saviḍbandhē mārutādraktapittavat ||106||
View original
गौरवे वमनं पथ्यं यस्य स्यात् प्रबलः कफः |
ज्वरे दाहे सविड्बन्धे मारुताद्रक्तपित्तवत् ||१०६||
prāgāmāvasthāyāṁ vamanamabhidhāyēdānīṁ pakvāvasthāyāmapi vamanamāha- gauravē vamanamityādi| gauravē jaṭharagauravē, raktapittavaditi yathā raktapittē'dhōgatē vamanaṁ tathā atīsārē'pi gauravādiyuktē yasya puruṣasya prabalaḥ kaphō bhavēt, mārutāt viḍbandhē ca sati vamanaṁ pathyamiti sambandhaḥ| nanu vamanaṁ kathamatīsāraghnam? ucyatē- dravaślēṣmaṇaḥ kṣayādviparītamārgacikitsāprabhāvādvā||106||
Adhikarana 60 (107) · Śloka 107
sampakvē bahudōṣē ca vibandhē mūtraśōdhanaiḥ |
kāryamāsthāpanaṁ kṣipraṁ tathā caivānuvāsanam ||107||
View original
सम्पक्वे बहुदोषे च विबन्धे मूत्रशोधनैः |
कार्यमास्थापनं क्षिप्रं तथा चैवानुवासनम् ||१०७||
āsthāpanānuvāsanaviṣayamāha- sampakvētyādi| sampakvē ‘atīsārē’ iti śēṣaḥ| vibandhē adhōvātādīnāmapravr̥ttau| mūtraśōdhanaiḥ tr̥ṇapañcamūlīpāṣāṇabhēdagōkṣuraprabhr̥tibhiḥ| āsthāpanaṁ nirūhaḥ||107||
Adhikarana 61 (108) · Śloka 108
pravāhaṇē gudabhraṁśē mūtrāghātē kaṭigrahē |
madhurāmlaiḥ śr̥taṁ tailaṁ sarpirvā'pyanuvāsanam ||108||
View original
प्रवाहणे गुदभ्रंशे मूत्राघाते कटिग्रहे |
मधुराम्लैः शृतं तैलं सर्पिर्वाऽप्यनुवासनम् ||१०८||
anuvāsanasyāparaṁ viṣayamāha- pravāhaṇē ityādi| gudabhraṁśē gudaniḥsaraṇē, madhuraiḥ kākōlyādibhiḥ, amlaiḥ bījapūrakakapitthacukrikāvr̥kṣāmlakāñjikādibhiḥ||108||
Adhikarana 62 (109) · Śloka 109
gudapākastu pittēna yasya syādahitāśinaḥ |
tasya pittaharāḥ sēkāstatsiddhāścānuvāsanāḥ ||109||
View original
गुदपाकस्तु पित्तेन यस्य स्यादहिताशिनः |
तस्य पित्तहराः सेकास्तत्सिद्धाश्चानुवासनाः ||१०९||
gudapāka ityādi| yasya atīsāriṇaḥ, ahitāśinaḥ apathyabhōjinaḥ| tatra gudapākē pittaharāḥ sēkāḥ kṣīrēkṣurasaśarkarōdakamadhurauṣadhakaṣāyaiḥ kr̥tāḥ, tatsiddhāḥ pittaharaiḥ siddhā anuvāsanāḥ snēhāḥ| yadyapi gudapākaḥ pittēnaiva syāttathā'pi ‘gudē pakvē gatōṣmāṇamatīsārakiṇaṁ tyajēt’ iti yō gudapākō'bhihitastatparihārārthamahitāśitvēna prakupitapittajanitagudapākacikitsārthaṁ ca ‘gudapākastu pittēna’ ityuktam||109||
Adhikarana 63 (110) · Śloka 110
dadhimaṇḍasurābilvasiddhaṁ tailaṁ samārutē |
bhōjanē ca hitaṁ kṣīraṁ kacchurāmūlasādhitam ||110||
View original
दधिमण्डसुराबिल्वसिद्धं तैलं समारुते |
भोजने च हितं क्षीरं कच्छुरामूलसाधितम् ||११०||
tailānuvāsanaviṣayamāha- dadhītyādi| dadhimaṇḍō dadhimastu| dadhimaṇḍādibhiḥ siddhaṁ tailamanuvāsanē dēyamityarthaḥ| samārutē ‘atīsārē’ iti śēṣaḥ| kacchurā kaṅkatikā, ‘śūkaśimbā’ ityēkē, ‘durālabhā’ ityanyē||110||
Adhikarana 64 (111) · Śloka 111
alpālpaṁ bahuśō raktaṁ sarugya upavēśyatē |
yadā vāyurvibaddhaśca picchābastistadā hitaḥ ||111||
View original
अल्पाल्पं बहुशो रक्तं सरुग्य उपवेश्यते |
यदा वायुर्विबद्धश्च पिच्छाबस्तिस्तदा हितः ||१११||
picchābastērviṣayamāha- alpālpamityādi| bahuśō bahūn vārān, saruk savēdanaṁ, ya upavēśyatē atisāryatē, tasya tadā picchābastirhita iti sambandhaḥ| picchābastiḥ picchiladravyaiḥ kr̥taḥ; sa ca ‘badaryairāvatīśēluśālmalī’ (ci. 38) ityādinā nirūhakramōktaḥ; jējjaṭācāryastu ‘atraivādhyāyē vakṣyamāṇānāṁ ‘kapitthaśālmalīphañjī’ ityādidravyāṇāṁ kalkapiṇḍaṁ puṭapākavidhinā saṁsvēdya niṣpīḍya rasamānīya tēna rasēna sakṣīrēṇa picchābastirdēyaḥ, athavā kapitthādidravyakalkaṁ kṣīrēṇālōḍya picchābastirdēyaḥ’ iti manyatē||111||
Adhikarana 65 (112) · Śloka 112
prāyēṇa gudadaurbalyaṁ dīrghakālātisāriṇām |
bhavēttasmāddhitaṁ tēṣāṁ gudē tailāvacāraṇam ||112||
View original
प्रायेण गुददौर्बल्यं दीर्घकालातिसारिणाम् |
भवेत्तस्माद्धितं तेषां गुदे तैलावचारणम् ||११२||
dīrghakālātisāriṇāṁ gudadaurbalyē cikitsitamāha- prāyēṇa gudadaurbalyamityādi| tailāvacāraṇaṁ picusēkānuvāsanaiḥ; sadāhē gudadaurbalyē punarghr̥tamavacāraṇīyam||112||
Adhikarana 66 (113) · Śloka 113
kapitthaśālmalīphañjīvaṭakārpāsadāḍimāḥ |
yūthikā kacchurā śēluḥ śaṇaścuccūśca dādhikāḥ ||113||
View original
कपित्थशाल्मलीफञ्जीवटकार्पासदाडिमाः |
यूथिका कच्छुरा शेलुः शणश्चुच्चूश्च दाधिकाः ||११३||
atīsāraśūlē cikitsitamāha- kapitthaśālmalītyādi| phañjī pāṭhābhēdaḥ, anyē bhārgīmāhuḥ| kacchurā kaṅkatikā, anyē durālabhāmāhuḥ| śēluḥ ślēṣmātakaḥ| dādhikā dadhnā saṁskr̥tāḥ| hitaśabdō'tra vakṣyamāṇaḥ sambadhyatē, sa cārthādbahuvacanāntō draṣṭavyaḥ| kapitthādayaścuccūparyantā dadhnā saṁskr̥tā hitā ityarthaḥ||113||
Adhikarana 67 (114) · Śloka 115
śālaparṇī pr̥śniparṇī br̥hatī kaṇṭakārikā |
balāśvadaṁṣṭrābilvāni pāṭhānāgaradhānyakam ||114||
ēṣa āhārasaṁyōgē hitaḥ sarvātisāriṇām |115|
View original
शालपर्णी पृश्निपर्णी बृहती कण्टकारिका |
बलाश्वदंष्ट्राबिल्वानि पाठानागरधान्यकम् ||११४||
एष आहारसंयोगे हितः सर्वातिसारिणाम् |११५|
pēyādyupayōgadravyāṇyāha- śālaparṇītyādi| ēṣa śālaparṇyādiḥ| āhārasaṁyōgē pēyādisaṁskārē; saṁskāraśca śālaparṇyādidravyapalacatuṣṭayaṁ jalāḍhakē sādhayitvā ardhaśr̥tēna tēna pēyādi sādhanīyaṁ; vr̥ddhavaidyāstu bahudravyasādhitāmbusaṁskr̥tāhārasyārucikaratvādāḍhakē'mbhasi palamātraṁ dravyaṁ sādhayanti| bhaktādisādhanē dravapramāṇaṁ tantrāntarājjñēyaṁ; tathā hi- “bhaktaṁ pañcaguṇē tōyē yavāgūṁ ṣaḍguṇē pacēt| caturdaśaguṇē pēyāṁ vilēpīṁ ca caturguṇē”- iti| ēṣa śālaparṇyādirdaśāṅgatvēna prasiddhaḥ||114||-
Adhikarana 68 (115) · Śloka 115
tilakalkō hitaścātra maudgō mudgarasastathā ||115||
View original
तिलकल्को हितश्चात्र मौद्गो मुद्गरसस्तथा ||११५||
tilakalka ityādi| maudgō mudgasya kalkaḥ||115||
Adhikarana 69 (116) · Śloka 117
pittātisārī yō martyaḥ pittalānyatiṣēvatē |
pittaṁ praduṣṭaṁ tasyāśu raktātīsāramāvahēt ||116||
jvaraṁ śūlaṁ tr̥ṣāṁ dāhaṁ gudapākaṁ ca dāruṇam |117|
View original
पित्तातिसारी यो मर्त्यः पित्तलान्यतिषेवते |
पित्तं प्रदुष्टं तस्याशु रक्तातीसारमावहेत् ||११६||
ज्वरं शूलं तृषां दाहं गुदपाकं च दारुणम् |११७|
idānīṁ pittātīsārasyaivāvasthāviśēṣaṁ raktātīsāramāha- pittātisārī yō martya ityādi| pittalānyēvēti annapānādīni| dāruṇaṁ kaṣṭasādhyam||116||-
Adhikarana 70 (117-118) · Śloka 119
yō raktaṁ śakr̥taḥ pūrvaṁ paścādvā pratisāryatē ||117||
sa pallavairvaṭādīnāṁ sasarpiḥ sādhitaṁ payaḥ |
pibēt saśarkarākṣaudramathavā'pyabhimathya tat ||118||
navanītamathō lihyāttakraṁ cānupibēttataḥ |119|
View original
यो रक्तं शकृतः पूर्वं पश्चाद्वा प्रतिसार्यते ||११७||
स पल्लवैर्वटादीनां ससर्पिः साधितं पयः |
पिबेत् सशर्कराक्षौद्रमथवाऽप्यभिमथ्य तत् ||११८||
नवनीतमथो लिह्यात्तक्रं चानुपिबेत्ततः |११९|
pittātīsārasyaivāvasthāntaramabhidhāya cikitsitamāha- yō raktamityādi| saḥ pittātīsārayuktaḥ puruṣaḥ| vaṭādīnāṁ nyagrōdhādīnām; atra nyagrōdhādipallavānāṁ palārdhaṁ, kṣīrapalacatuṣṭayaṁ, caturguṇaṁ jalaṁ ca dattvā sādhayitvā kṣīrāvaśēṣaṁ grāhyaṁ, tacca ghr̥takarṣaikayutaṁ madhyāgniḥ pibēt| abhimathya vilōḍya| tatkṣīraṁ tadutpannaṁ navanītaṁ ca śarkarāmadhuyutaṁ lihyādityarthaḥ| anyē tu vaṭādipallavaśr̥taṁ kṣīraṁ madhughr̥taśarkarādiyuktaṁ pibēditi manyantē; tata ēva ca navanītaṁ kēvalaṁ lihyāt, tatastakraṁ pibēditi vadanti||117-118||-
Adhikarana 71 (119) · Śloka 120
priyālaśālmalīplakṣaśallakītiniśatvacaḥ ||119||
kṣīrē vimr̥ditāḥ pītāḥ sakṣaudrā raktanāśanāḥ |120|
View original
प्रियालशाल्मलीप्लक्षशल्लकीतिनिशत्वचः ||११९||
क्षीरे विमृदिताः पीताः सक्षौद्रा रक्तनाशनाः |१२०|
priyālaśālmalīplakṣētyādi| priyālādīnāṁ tvacaḥ pr̥thak pr̥thak pēyāḥ sāmastyēna vā| priyālaḥ cāraḥ, plakṣaḥ parkaṭī, tiniśaḥ syandanaḥ| kṣīrē ajākṣīrē, tantrāntarōktatvāt| vimr̥ditā ālōḍitāḥ| sakṣaudrā madhusahitāḥ||119||-
Adhikarana 72 (120) · Śloka 121
madhukaṁ śarkarāṁ lōdhraṁ payasyāmatha sārivām ||120||
pibēcchāgēna payasā sakṣaudraṁ raktanāśanam |121|
View original
मधुकं शर्करां लोध्रं पयस्यामथ सारिवाम् ||१२०||
पिबेच्छागेन पयसा सक्षौद्रं रक्तनाशनम् |१२१|
madhukaṁ śarkarāṁ lōdhramityādi| payasyā arkapuṣpī||120||-
Adhikarana 73 (121) · Śloka 122
mañjiṣṭhāṁ sārivāṁ lōdhraṁ padmakaṁ kumudōtpalam ||121||
pibēt padmāṁ ca dugdhēna chāgēnāsr̥kpraśāntayē |122|
View original
मञ्जिष्ठां सारिवां लोध्रं पद्मकं कुमुदोत्पलम् ||१२१||
पिबेत् पद्मां च दुग्धेन छागेनासृक्प्रशान्तये |१२२|
mañjiṣṭhāṁ sārivāmityādi| padmakaṁ prasiddhaṁ, kumudaṁ śvētam, utpalaṁ nīlaṁ, padmā bhārgī| mañjiṣṭhādīni kalkīkr̥tāni cūrṇitāni vā chāgadugdhēna pibēdityarthaḥ||121||-
Adhikarana 74 (122-124) · Śloka 124
śarkarōtpalalōdhrāṇi samaṅgā madhukaṁ tilāḥ ||122||
tilāḥ kr̥ṣṇāḥ sayaṣṭyāhvāḥ samaṅgā cōtpalāni ca |
tilā mōcarasō lōdhraṁ tathaiva madhukōtpalam ||123||
kacchurā tilakalkaśca yōgāścatvāra ēva ca |
ājēna payasā pēyāḥ saraktē madhusaṁyutāḥ ||124||
View original
शर्करोत्पललोध्राणि समङ्गा मधुकं तिलाः ||१२२||
तिलाः कृष्णाः सयष्ट्याह्वाः समङ्गा चोत्पलानि च |
तिला मोचरसो लोध्रं तथैव मधुकोत्पलम् ||१२३||
कच्छुरा तिलकल्कश्च योगाश्चत्वार एव च |
आजेन पयसा पेयाः सरक्ते मधुसंयुताः ||१२४||
śarkarōtpalalōdhrāṇītyādi| samaṅgā varāhakrāntā| tilāḥ kr̥ṣṇāḥ kr̥ṣṇatilāḥ, sayaṣṭyāhvā yaṣṭīmadhusahitāḥ| mōcarasaḥ śālmalīniryāsaḥ| kacchurā kaṅkatikā| saraktē purīṣē ‘sravati ’ iti śēṣaḥ| śarkarētyādicatvārō yōgāḥ ślōkārdhikā madhusahitāḥ saraktē purīṣē chāgadugdhēna pēyā ityarthaḥ||122-124||
Adhikarana 75 (125) · Śloka 125
dravē saraktē sravati bālabilvaṁ saphāṇitam |
sakṣaudratailaṁ prāgēva lihyādāśu hitaṁ hi tat ||125||
View original
द्रवे सरक्ते स्रवति बालबिल्वं सफाणितम् |
सक्षौद्रतैलं प्रागेव लिह्यादाशु हितं हि तत् ||१२५||
saraktē adravē ca purīṣē sarati cikitsitamabhidhāya saraktadravātīsāriṇaścikitsitamāha- dravē saraktē ityādi| dravē dravamalē, ‘udakadhātau’ ityanyē| phāṇitaṁ kākavī, sakṣaudratailaṁ madhutailasahitaṁ, prāgēvēti bhōjanāt pūrvaṁ hitam| ‘āśu hitam’ ityatra ‘hitakaram’ ityanyē paṭhanti||125||
Adhikarana 76 (126) · Śloka 126
kōśakāraṁ ghr̥tē bhr̥ṣṭaṁ lājacūrṇaṁ sitā madhu |
saśūlaṁ raktapittōtthaṁ līḍhaṁ hantyudarāmayam ||126||
View original
कोशकारं घृते भृष्टं लाजचूर्णं सिता मधु |
सशूलं रक्तपित्तोत्थं लीढं हन्त्युदरामयम् ||१२६||
kōśakāramityādi| kōśakāra ikṣubhēdaḥ | atra vidhiḥ- nistvacaṁ kōśakārasya sūkṣmakhaṇḍaṁ ghr̥tē bhr̥ṣṭvā pēṣayitvā lājaśarkarācūrṇamiśraṁ madhunā lihan raktapittōtthaṁ saśūlamudarāmayamatīsāraṁ hantītyarthaḥ||126||
Adhikarana 77 (127) · Śloka 127
bilvamadhyaṁ samadhukaṁ śarkarākṣaudrasaṁyutam |
taṇḍulāmbuyutō yōgaḥ pittaraktōtthitaṁ jayēt ||127||
View original
बिल्वमध्यं समधुकं शर्कराक्षौद्रसंयुतम् |
तण्डुलाम्बुयुतो योगः पित्तरक्तोत्थितं जयेत् ||१२७||
bilvamadhyamityādi| avasthāvaśēna pittādraktādvā utthitaṁ, na tu raktapittābhyāmēvōtthitaṁ, ēvaṁ satyatīsārāṇāṁ saptatvaṁ syāt||127||
Adhikarana 78 (128) · Śloka 128
yōgān sāṅgrāhikāṁścānyān pibētsakṣaudraśarkarān |
nyagrōdhādiṣu kuryācca puṭapākān yathēritān ||128||
View original
योगान् साङ्ग्राहिकांश्चान्यान् पिबेत्सक्षौद्रशर्करान् |
न्यग्रोधादिषु कुर्याच्च पुटपाकान् यथेरितान् ||१२८||
atra sāṅgrāhikāniti sāmānyōktāvapi pittātisārōktāniti pratyētavyam, aupayikatvāt| nanu, nyagrōdhādiṣu puṭapākā darśitāḥ, tatkathaṁ punarabhidhīyantē? ucyatē- nyagrōdhādiṣu kuryāccēti yathēritān puṭapākān kuryāditi yōjanāt||128||
Adhikarana 79 (129) · Śloka 129
gudapākē ca yē uktāstē'trāpi vidhayaḥ smr̥tāḥ |129|
View original
गुदपाके च ये उक्तास्तेऽत्रापि विधयः स्मृताः |१२९|
gudapākē cētyādi| yē uktāḥ sēkādayastē pittaraktōtthitē'tīsārē hitāḥ|129|-
Adhikarana 80 (129) · Śloka 129
rujāyāṁ cāpraśāmyantyāṁ picchābastirhitō bhavēt ||129||
View original
रुजायां चाप्रशाम्यन्त्यां पिच्छाबस्तिर्हितो भवेत् ||१२९||
avasthāvaśēna punaḥ picchābastimāha- rujāyāmityādi||129||
Adhikarana 81 (130-131) · Śloka 131
saktaviḍ dōṣabahulaṁ dīptāgniryō'tisāryatē |
viḍaṅgatriphalākr̥ṣṇākaṣāyaistaṁ virēcayēt ||130||
athavairaṇḍasiddhēna payasā kēvalēna vā |
yavāgūrvitarēccāsya vātaghnairdīpanaiḥ kr̥tāḥ ||131||
View original
सक्तविड् दोषबहुलं दीप्ताग्निर्योऽतिसार्यते |
विडङ्गत्रिफलाकृष्णाकषायैस्तं विरेचयेत् ||१३०||
अथवैरण्डसिद्धेन पयसा केवलेन वा |
यवागूर्वितरेच्चास्य वातघ्नैर्दीपनैः कृताः ||१३१||
idānīmavasthāpēkṣamatīsārē virēcanamāha- saktaviḍityādi| saktaviṭ vibaddhapurīṣaḥ| dōṣabahulamiti dōṣaśabdō'tra purīṣavacanaḥ, tēna purīṣabahulamityarthaḥ| tam atīsāriṇaṁ, viḍaṅgādikaṣāyairvirēcayēdityarthaḥ| athavētyādi| ēraṇḍamūlasiddhēna kēvalēna kṣīrēṇa virēcayēditi sambandhaḥ| virēcitasya kiṁ kāryamityāha- yavāgūrityādi| vātaghnairdīpanairiti śāliparṇyādibhiḥ| nanu, ‘stōkaṁ stōkaṁ vibaddham’ ityādāvasamyakpravartamānē purīṣē virēcanamuktam, atrātipravartamānē kathaṁ virēkaḥ? ucyatē- atrātīsārātipravartakasya prakupitapittasya virēcanēna nirākaraṇādityadōṣaḥ||130-131||
Adhikarana 82 (132) · Śloka 132
dīptāgnirniṣpurīṣō yaḥ sāryatē phēnilaṁ śakr̥t |
sa pibēt phāṇitaṁ śuṇṭhīdadhitailapayōghr̥tam ||132||
View original
दीप्ताग्निर्निष्पुरीषो यः सार्यते फेनिलं शकृत् |
स पिबेत् फाणितं शुण्ठीदधितैलपयोघृतम् ||१३२||
atō'tīsārasyaivāvasthāntarānvitasya niḥsārakasañjñakasya lakṣaṇaṁ cikitsitaṁ cāha- dīptāgnirniṣpurīṣō ya ityādi| niṣpurīṣaḥ kṣīṇavarcāḥ, phēnilaṁ śakr̥t phēnavat purīṣamityarthaḥ| phāṇitaṁ kākavī, tailaṁ tilatailaṁ, payō dugdhaṁ, phāṇitamityādikaṁ ghr̥tāntamēkīkr̥tya pibēdityarthaḥ||132||
Adhikarana 83 (133) · Śloka 133
svinnāni guḍatailābhyāṁ bhakṣayēdbadarāṇi ca |133|
View original
स्विन्नानि गुडतैलाभ्यां भक्षयेद्बदराणि च |१३३|
atraiva dvitīyaṁ yōgamāha- svinnānītyādi|133|-
Adhikarana 84 (133) · Śloka 133
svinnāni piṣṭavadvā'pi samaṁ bilvaśalāṭubhiḥ ||133||
View original
स्विन्नानि पिष्टवद्वाऽपि समं बिल्वशलाटुभिः ||१३३||
tr̥tīyayōgamāha- svinnānītyādi| svinnāni ‘badarāṇi’ iti śēṣaḥ| piṣṭavaditi piṣṭasvēdanavidhinētyarthaḥ| samaṁ bilvaśalāṭubhiḥ bālabilvaphalaiḥ sahētyarthaḥ| ētēna bilvaśalāṭubhiḥ saha badarāṇi piṣṭasvēdanavidhinā svinnāni śītībhūtāni guḍatailābhyāmaśnīyādityarthaḥ| anyē tvanyathā paṭhanti- ‘susvinnān piṣṭavadvā'pi māṣān bilvaśalāṭubhiḥ’ iti| māṣāniti kṣīṇapurīṣasya purīṣajananārthaṁ māṣōpadēśaḥ||133||
Adhikarana 85 (134) · Śloka 134
dadhnōpayujya kulmāṣān śvētāmanupibēt surām |134|
View original
दध्नोपयुज्य कुल्माषान् श्वेतामनुपिबेत् सुराम् |१३४|
caturthaṁ yōgamāha- dadhnōpayujyētyādi| kulmāṣān āstarasvinnān yavapiṣṭamayān| śvētāṁ surāṁ paiṣṭīm| kulmāṣān dadhnā sahōpayujya paiṣṭīṁ surāṁ pibēdityarthaḥ|134|-
Adhikarana 86 (134) · Śloka 135
śaśamāṁsaṁ sarudhiraṁ samaṅgāṁ saghr̥taṁ dadhi ||134||
khādēdvipācya sēvēta mr̥dvannaṁ śakr̥taḥ kṣayē |135|
View original
शशमांसं सरुधिरं समङ्गां सघृतं दधि ||१३४||
खादेद्विपाच्य सेवेत मृद्वन्नं शकृतः क्षये |१३५|
pañcamaṁ yōgamāha- śaśamāṁsamityādi| samaṅgā lajjālukā, dadhisaṁyutaṁ kalkaṁ śaśarudhirēṇaiva prāśnīyānmalasaṅkṣayē iti| anyē ‘samaṅgāṁ’ ityatra ‘samāṁśaṁ’ iti paṭhanti, vyākhyānayanti ca- śaśamāṁsarudhirēṇa samāṁśaṁ tulyaṁ kr̥tvā saghr̥taṁ sadadhi vipācya khādēdityarthaḥ| sēvēta mr̥dvannamiti mr̥dvannamatra purīṣajanakaṁ māṣādikaṁ saṁskr̥tam| śakr̥taḥ kṣayē purīṣakṣayē||134||-
Adhikarana 87 (135) · Śloka 136
saṁskr̥tō yamakē māṣayavakōlarasaḥ śubhaḥ ||135||
bhōjanārthaṁ pradātavyō dadhidāḍimasādhitaḥ |136|
View original
संस्कृतो यमके माषयवकोलरसः शुभः ||१३५||
भोजनार्थं प्रदातव्यो दधिदाडिमसाधितः |१३६|
varcaḥkṣayē yūṣaprayōgamāha- saṁskr̥ta ityādi| yamakē ghr̥tatailē, rasō'tra kvāthaḥ; māṣādiyūṣō ghr̥tatailasaṁskr̥tō dadhidāḍimābhyāṁ saha sādhitaśca kṣīṇapurīṣasya bhōjanārthaṁ pradātavya ityarthaḥ||135||-
Adhikarana 88 (136) · Śloka 137
viḍaṁ bilvaśalāṭūni nāgaraṁ cāmlapēṣitam ||136||
dadhnaḥ saraśca yamakē bhr̥ṣṭō varcaḥkṣayē hitaḥ |137|
View original
विडं बिल्वशलाटूनि नागरं चाम्लपेषितम् ||१३६||
दध्नः सरश्च यमके भृष्टो वर्चःक्षये हितः |१३७|
kṣīṇavarcasaḥ aparaṁ yōgamāha- viḍamityādi| viḍaṁ lavaṇabhēdaḥ, dadhnaḥ sarō dadhna uparitanō bhāgaḥ| yamakē ghr̥tatailē||136||-
Adhikarana 89 (137) · Śloka 137
saśūlaṁ kṣīṇavarcā yō dīptāgniratisāryatē |
sa pibēddīpanairyuktaṁ sarpiḥ saṅgrāhakaiḥ saha ||137||
View original
सशूलं क्षीणवर्चा यो दीप्ताग्निरतिसार्यते |
स पिबेद्दीपनैर्युक्तं सर्पिः सङ्ग्राहकैः सह ||१३७||
viśiṣṭāvasthāhitamaṣṭamayōgamāha- saśūlamityādi| dīpanaiḥ citrakādibhiḥ, saṅgrāhakaiḥ dhātakībilvaśalāṭuprabhr̥tibhiḥ| yaḥ kṣīṇapurīṣō dīptāgniratisāryatē sa citrakādidhātakyādidravyacūrṇayuktamapakvamēva sarpiḥ pibēdityarthaḥ||137||
Adhikarana 90 (138) · Śloka 138
vāyuḥ pravr̥ddhō nicitaṁ balāsaṁ nudatyadhastādahitāśanasya |
pravāhamāṇasya muhurmalāktaṁ pravāhikāṁ tāṁ pravadanti tajjñāḥ ||138||
View original
वायुः प्रवृद्धो निचितं बलासं नुदत्यधस्तादहिताशनस्य |
प्रवाहमाणस्य मुहुर्मलाक्तं प्रवाहिकां तां प्रवदन्ति तज्ज्ञाः ||१३८||
idānīṁ pravāhikāsañjñamatīsārabhēdamāha- vāyurityādi| nicitaṁ sañcayaprāptaṁ, balāsaṁ ślēṣmāṇaṁ, nudati prērayati, adhastād gudamārgē, pravāhamāṇasya prēryamāṇasya, muhuḥ vāraṁvāraṁ, malāktam īṣatpurīṣamiśraṁ, ‘ślēṣmāṇaṁ’ iti śēṣaḥ; ētēnaitaduktaṁ bhavati- yatra rōgē vātaprēritaṁ kaphaṁ puruṣaḥ prērayati, tāṁ pravāhikāṁ kaphaṁ pravāhamāṇasya prēryamāṇasya tajjñāḥ pravadantīti sambandhaḥ| balāsamityupalakṣaṇaṁ, tēna pittaṁ raktaṁ vā nicitamiti jñēyam||138||
Adhikarana 91 (139) · Śloka 140
pravāhikā vātakr̥tā saśūlā pittāt sadāhā sakaphā kaphācca |
saśōṇitā śōṇitasambhavā tu tāḥ snēharūkṣaprabhavā matāstu ||139||
tāsāmatīsāravadādiśēcca liṅgaṁ kramaṁ cāmavipakvatāṁ ca |140|
View original
प्रवाहिका वातकृता सशूला पित्तात् सदाहा सकफा कफाच्च |
सशोणिता शोणितसम्भवा तु ताः स्नेहरूक्षप्रभवा मतास्तु ||१३९||
तासामतीसारवदादिशेच्च लिङ्गं क्रमं चामविपक्वतां च |१४०|
vātādibhēdēna pravāhikāmāha- pravāhikā vātakr̥tētyādi| snēharūkṣaprabhavā iti snēharūkṣābhyāṁ prabhavō yāsāṁ tāstathā; ētacca prāyikam| tāḥ pravāhikāḥ| tāsāmityādi| tāsāṁ pravāhikāṇāṁ; yadyapi vātādibhēdēna prāgēva pravāhikāṇāṁ lakṣaṇamuktaṁ tathā'pyatīsāravadādiśēcca liṅgamityabhidhānamadhikaliṅgajñāpanārtham| kramaṁ kriyākramam| āmavipakvatām āmatāṁ vipakvatāṁ cētyarthaḥ||139||-
Adhikarana 92 (140) · Śloka 141
na śāntimāyāti vilaṅghanairyā yōgairudīrṇā yadi pācanairvā ||140||
tāṁ kṣīramēvāśu śr̥taṁ nihanti tailaṁ tilāḥ picchilabastayaśca |141|
View original
न शान्तिमायाति विलङ्घनैर्या योगैरुदीर्णा यदि पाचनैर्वा ||१४०||
तां क्षीरमेवाशु शृतं निहन्ति तैलं तिलाः पिच्छिलबस्तयश्च |१४१|
laṅghanādyupakramairyā pravāhikā na praśāmyati tāṁ kathaṁ cikitsēdityāha- na śāntimityādi| udīrṇā utkaṭā yā pravāhikā laṅghanaiḥ pācanayōgairvā śāntiṁ na yāti tāṁ kṣīrādikaṁ hantīti sambandhaḥ||140||-
Adhikarana 93 (141-142) · Śloka 143
ārdraiḥ kuśaiḥ samparivēṣṭitāni vr̥ntānyathārdrāṇi hi śālmalīnām ||141||
pakvāni samyak puṭapākayōgēnāpōthya tēbhyō rasamādadīta |
kṣīraṁ śr̥taṁ tailahavirvimiśraṁ kalkēna yaṣṭīmadhukasya vā'pi ||142||
bastiṁ vidadhyādbhiṣagapramattaḥ pravāhikāmūtrapurīṣasaṅgē |143|
View original
आर्द्रैः कुशैः सम्परिवेष्टितानि वृन्तान्यथार्द्राणि हि शाल्मलीनाम् ||१४१||
पक्वानि सम्यक् पुटपाकयोगेनापोथ्य तेभ्यो रसमाददीत |
क्षीरं शृतं तैलहविर्विमिश्रं कल्केन यष्टीमधुकस्य वाऽपि ||१४२||
बस्तिं विदध्याद्भिषगप्रमत्तः प्रवाहिकामूत्रपुरीषसङ्गे |१४३|
picchābastimāha- ārdraiḥ kuśairityādi| bastiṁ picchābastim; asya pramāṇaṁ nirūhōktavidhinōktaṁ (ci. 38) jñātavyam| apramattaḥ sāvadhānaḥ||141-142||-
Adhikarana 94 (143) · Śloka 144
dvipañcamūlīkvathitēna śūlē pravāhamāṇasya samākṣikēṇa ||143||
kṣīrēṇa cāsthāpanamagryamuktaṁ... |144|
View original
द्विपञ्चमूलीक्वथितेन शूले प्रवाहमाणस्य समाक्षिकेण ||१४३||
क्षीरेण चास्थापनमग्र्यमुक्तं... |१४४|
avasthāviśēṣē āsthāpanōpadēśamāha- dvipañcamūlītyādi| dvipañcamūlīkvathitēna daśamūlīkvathitēna| āsthāpanaṁ nirūhaḥ| agryaṁ śrēṣṭham| kṣīrapākakalpēna daśamūlīsādhitēna kṣīrēṇa madhusahitēnāsthāpanaṁ śrēṣṭhamuktaṁ, pravāhamāṇasya śūlē bhavatīti sambandhaḥ||143||-
Adhikarana 95 (144) · Śloka 144
...tailēna yuñjyādanuvāsanaṁ ca |144|
View original
...तैलेन युञ्ज्यादनुवासनं च |१४४|
anuvāsanamāha- tailēnētyādi| dvipañcamūlīsādhitakṣīrasiddhēna tailēnānuvāsanaṁ yuñjyādityarthaḥ; na punarapakvatailēna, tasya vyāpatkaratvāt|144|-
Adhikarana 96 (144) · Śloka 144
vātaghnavargē lavaṇēṣu caiva tailaṁ ca siddhaṁ hitamannapānē ||144||
View original
वातघ्नवर्गे लवणेषु चैव तैलं च सिद्धं हितमन्नपाने ||१४४||
annasaṁskārārthaṁ pānārthaṁ ca tailamāha- vātaghnavargē ityādi| vātaghnavargē vidārigandhādau, lavaṇēṣu saindhavasauvarcalādiṣu; atra vidārigandhādikvāthēna saindhavādyāvāpēna siddhaṁ tailamannasaṁskārē pānē ca hitamityarthaḥ| anyē tu ‘lavaṇēṣu ca’ ityatra ‘madhurēṣu’ iti paṭhanti, ēvamanyatra dr̥ṣṭatvāt||144||
Adhikarana 97 (145) · Śloka 145
lōdhraṁ viḍaṁ bilvaśalāṭu caiva lihyācca tailēna kaṭutrikāḍhyam |145|
View original
लोध्रं विडं बिल्वशलाटु चैव लिह्याच्च तैलेन कटुत्रिकाढ्यम् |१४५|
lēhaprayōgamāha- lōdhraṁ viḍamityādi| kaṭutrikāḍhyamiti trikaṭupradhānaṁ spaṣṭatrikaṭukamityarthaḥ|145|-
Adhikarana 98 (145-149) · Śloka 149
dadhnā sasārēṇa samākṣikēṇa bhuñjīta niścā(ssā)rakapīḍitastu ||145||
sutaptakupyakvathitēna vā'pi kṣīrēṇa śītēna madhuplutēna |
śūlārditō vyōṣavidārigandhāsiddhēna dugdhēna hitāya bhōjyaḥ ||146||
vātaghnasāṅgrāhikadīpanīyaiḥ kr̥tān ṣaḍāṁścāpyupabhōjayēcca |
khādēcca matsyān rasamāpnuyācca vātaghnasiddhaṁ saghr̥taṁ satailam ||147||
ēṇāvyajānāṁ tu vaṭapravālaiḥ siddhāni sārdhaṁ piśitāni khādēt |
mēdhya(dya)sya siddhaṁ tvatha vā'pi raktaṁ bastasya dadhnā ghr̥tatailayuktam ||148||
khādēt pradēhaiḥ śikhilāvajairvā bhuñjīta yūṣairdadhibhiśca mukhyaiḥ |
māṣān susiddhān ghr̥tamaṇḍayuktān khādēcca dadhnā maricōpadaṁśān ||149||
View original
दध्ना ससारेण समाक्षिकेण भुञ्जीत निश्चा(स्सा)रकपीडितस्तु ||१४५||
सुतप्तकुप्यक्वथितेन वाऽपि क्षीरेण शीतेन मधुप्लुतेन |
शूलार्दितो व्योषविदारिगन्धासिद्धेन दुग्धेन हिताय भोज्यः ||१४६||
वातघ्नसाङ्ग्राहिकदीपनीयैः कृतान् षडांश्चाप्युपभोजयेच्च |
खादेच्च मत्स्यान् रसमाप्नुयाच्च वातघ्नसिद्धं सघृतं सतैलम् ||१४७||
एणाव्यजानां तु वटप्रवालैः सिद्धानि सार्धं पिशितानि खादेत् |
मेध्य(द्य)स्य सिद्धं त्वथ वाऽपि रक्तं बस्तस्य दध्ना घृततैलयुक्तम् ||१४८||
खादेत् प्रदेहैः शिखिलावजैर्वा भुञ्जीत यूषैर्दधिभिश्च मुख्यैः |
माषान् सुसिद्धान् घृतमण्डयुक्तान् खादेच्च दध्ना मरिचोपदंशान् ||१४९||
lōdhrādikaṁ līḍhvā bhōjanamāha- dadhnā sasārēṇētyādi| dadhnā sasārēṇa uparitanasnigdhabhāgasarākhyasahitēna, samākṣikēṇa madhusahitēna, ēvaṁvidhēna dadhnā saha bhōjanaṁ kurvītētyarthaḥ| niścārakaḥ pravāhikābhēdaḥ purīṣakṣayāparaparyāyaḥ, tēna pīḍitaḥ;- anyē tu niścārakābhidhānēna atisāraḥ pravāhikā cōcyatē iti manyantē, atrōktayōgānāmubhayahitatvāpādanārtham| nanvayamarthaḥ ‘tāsāmatīsāravadādiśēcca’ ityanēna prāptaḥ, punaratrābhidhānēna kiṁ prayōjanam? ucyatē- atrōktayōgāḥ pravāhikāyāṁ viśēṣēṇa hitā iti jñāpanārtham| sutaptētyādi|- sutaptasuvarṇarūpyētaralōhaprakṣēpakvathitēna kṣīrēṇa; anyē tvaghaṭitaṁ rūpyādikaṁ kupyamācakṣatē; kēcit kupyasthānē kūrpamiti paṭhanti vyākhyānayanti ca- kūrpō dakṣiṇāpathē pāṣāṇaviśēṣaḥ śaṅkhamuṇḍākr̥tiḥ rasāyanavādēṣu prayujyatē| ēvaṁvidhēna kṣīrēṇa vā bhuñjītēti sambadhyatē| vyōṣaṁ trikaṭu| vidārigandhētyatra ādiśabdō luptō jñēyaḥ, tēna vidārigandhādigaṇō gr̥hyatē| trikaṭuvidārigandhādigaṇasiddhēna kṣīrēṇa śūlārditō niścārakī hitāya bhōjya iti sambandhaḥ| vātaghnētyādi|- vātaghnāni śālaparṇyādīni, bhadradārvādīnītyanyē; sāṅgrāhikāṇi bilvapāṭhācāṅgērīprabhr̥tīni; dīpanīyāni citrakaśuṇṭhyādīni| ṣaḍā sadāḍimā gōrasādānā ghanāḥ| kr̥tāḥ saṁskr̥tāḥ| matsyān sāṅgrāhikān rōhitaśakulādīn| rasaṁ lāvādimāṁsarasam| āpnuyāt pibēt, dhātūnāmanēkārthatvāt| vātaghnāni śālaparṇīpr̥śniparṇībr̥hatyādīni, taiḥ siddhaṁ; badarādisaṁskr̥tamityanyē vyākhyānayanti| saghr̥taṁ satailamiti ghr̥tatailēna bhr̥ṣṭaṁ, vātaghnasiddhaṁ ghr̥tatailabhr̥ṣṭaṁ māṁsarasamāpnuyāditi sambandhaḥ| ēṇāvyajānāmityādi|- ēṇaḥ kr̥ṣṇasāraḥ, aviḥ bhēḍaḥ, ajā chāgī, vaṭapravālaiḥ vaṭakōmalapallavaiḥ, piśitāni māṁsāni; ēṇādīnāṁ piśitāni vaṭapravālaiḥ saha siddhāni khādēditi sambandhaḥ| mēdhyasyētyādi|- mēdhō yajñastadarhō mēdhyaḥ tasya; ētēna mēdurasyētyuktaṁ, yajñē tasyārhatvāt| raktaṁ styānaṁ raktam, ata ēva khādēdityupapannam| bastasya chāgasya| dadhnēti dadhnā sahitamityarthaḥ| ‘mēdhyasya’ ityatrānyē ‘mēdhyaṁ ca’ iti paṭhanti; tatra mēdhyamiti raktasya viśēṣaṇam; mēdhyasya bastasya raktaṁ, ghr̥tatailamr̥ṣṭaṁ dadhnā saṁskr̥taṁ khādēditi sambandhaḥ| khādēt pradēhairityādi| pākēna ghanībhūtā rasāḥ pradēhāḥ, taiḥ| śikhī mayūraḥ, kukkuṭa ityanyē| pralēpairityanyē paṭhanti| (tatrāpi sa ēvārthaḥ| śikhilāvajaiḥ pradēhaiśca saha saṁskr̥taṁ tadraktaṁ khādēditi sambadhnīyāt; anyē pradēhairiti bhuñjītētyatra sambadhnanti|) yūṣaiḥ māṣādiyūṣaiḥ | māṣānityādi|- susiddhān susvinnān, ghr̥tamaṇḍastu ghr̥tasya styānasya uparisthō bhāgastēna yuktān, maricōpadaṁśān maricāvacūrṇitān; susvinnān māṣān ghr̥tamaṇḍamiśrān maricāvacūrṇitān khādēditi sambandhaḥ||145-149||
Adhikarana 99 (150) · Śloka 151
mahārujē mūtrakr̥cchrē bhiṣag bastiṁ pradāpayēt |
payōmadhughr̥tōnmiśraṁ madhukōtpalasādhitam ||150||
sa bastiḥ śamayēttasya raktaṁ dāhamathō jvaram |151|
View original
महारुजे मूत्रकृच्छ्रे भिषग् बस्तिं प्रदापयेत् |
पयोमधुघृतोन्मिश्रं मधुकोत्पलसाधितम् ||१५०||
स बस्तिः शमयेत्तस्य रक्तं दाहमथो ज्वरम् |१५१|
āhāramupadiśya bastimāha- mahārujē ityādi| bastiṁ nirūham| madhukaṁ yaṣṭīmadhu, utpalaṁ nīlōtpalam| madhukanīlōtpalasādhitēna kvāthēna kṣīramadhughr̥tōnmiśritēna bastiṁ bhiṣak pradāpayēt, sa ca dattaḥ san raktamityādikaṁ śamayēditi sambandhaḥ| yadyapi pravāhikāyāṁ prāgēva bastirabhihitastatprasaṅgēnaitāvapi bastī abhidhēyau bhavataḥ, tathā'pyatra viśiṣṭāvasthāyāṁ niścārakasañjñāyāṁ mahārujādyanubandhē viśiṣṭau bastī pratipāditau||150||-
Adhikarana 100 (151) · Śloka 152
madhurauṣadhasiddhaṁ ca hitaṁ tasyānuvāsanam ||151||
rātrāvahani vā nityaṁ rujārtō yō bhavēnnaraḥ |152|
View original
मधुरौषधसिद्धं च हितं तस्यानुवासनम् ||१५१||
रात्रावहनि वा नित्यं रुजार्तो यो भवेन्नरः |१५२|
nirūhabastimabhidhāyānuvāsanamāha- madhurauṣadhasiddhamityādi| madhurauṣadhāni kākōlyādīni taiḥ siddhaṁ; rujārtō yō narō bhavēt tasya madhurauṣadhasiddhamanuvāsanaṁ rātrau dinē vā hitamiti sambandhaḥ| yadyapi rātrāvanuvāsanaṁ niṣiddhaṁ tathā'pi nityaṁ śūlārtē rugdāhajvarasadbhāvē sati rātrāvapi dēyam||151||-
Adhikarana 101 (152-153) · Śloka 153
yathā yathā satailaḥ syādvātaśāntistathā tathā ||152||
praśāntē mārutē cāpi śāntiṁ yāti pravāhikā |
tasmāt pravāhikārōgē mārutaṁ śamayēdbhiṣak ||153||
View original
यथा यथा सतैलः स्याद्वातशान्तिस्तथा तथा ||१५२||
प्रशान्ते मारुते चापि शान्तिं याति प्रवाहिका |
तस्मात् प्रवाहिकारोगे मारुतं शमयेद्भिषक् ||१५३||
pravāhikārōgē'nuvāsanasāphalyamāha- yathētyādi| yāti upaśāntiṁ gacchatītyarthaḥ||152-153||
Adhikarana 102 (154) · Śloka 154
pāṭhājamōdākuṭajōtpalaṁ ca śuṇṭhī samā māgadhikāśca piṣṭāḥ |
sukhāmbupītāḥ śamayanti rōgaṁ... |154|
View original
पाठाजमोदाकुटजोत्पलं च शुण्ठी समा मागधिकाश्च पिष्टाः |
सुखाम्बुपीताः शमयन्ति रोगं... |१५४|
pravāhikārōgē dīpanīyauṣadhamāha- pāṭhājamōdētyādi| sukhāmbu īṣaduṣṇāmbu| pāṭhādayaḥ pippalyantāḥ samāstulyāḥ piṣṭāḥ sukhāmbunā pītā rōgaṁ pravāhikākhyaṁ śamayantīti sambandhaḥ|154|-
Adhikarana 103 (154) · Śloka 154
... mēdhyāṇḍasiddhaṁ saghr̥taṁ payō vā ||154||
View original
... मेध्याण्डसिद्धं सघृतं पयो वा ||१५४||
mēdhyāṇḍasiddhamityādi| mēdhyāṇḍaṁ chāgalāṇḍaṁ, tatsiddhaṁ payaḥ kṣīraṁ saghr̥taṁ pravāhikāṁ śamayēdityatrāpi sambadhyatē| kṣīrapākavidhiḥ prāguktaḥ||154||
Adhikarana 104 (155) · Śloka 155
śuṇṭhīṁ ghr̥taṁ sakṣavakaṁ satailaṁ vipācya līḍhvā''mayamāśu hanyāt |155|
View original
शुण्ठीं घृतं सक्षवकं सतैलं विपाच्य लीढ्वाऽऽमयमाशु हन्यात् |१५५|
śuṇṭhīmityādi| kṣavakaḥ chikkākaraḥ phaṇijjakākārō lōkē ‘chiṅkinī’ iti prasiddhaḥ| atra vidhiḥ- śuṇṭhīkṣavakakalkaṁ saghr̥tatailamavalēhavidhinā vipācya līḍhvā āmayaṁ pravahikākhyamāśu hanyāditi sambandhaḥ|155|-
Adhikarana 105 (155) · Śloka 156
gajāśanākumbhikadāḍimānāṁ rasaiḥ kr̥tā tailaghr̥tē sadadhni ||155||
bilvānvitā pathyatamā yavāgū... |156|
View original
गजाशनाकुम्भिकदाडिमानां रसैः कृता तैलघृते सदध्नि ||१५५||
बिल्वान्विता पथ्यतमा यवागू... |१५६|
gajāśanētyādi| gajāśanā śallakī, kumbhikā pānīyakumbhikā, rasaiḥ kvāthaiḥ, kr̥tā saṁskr̥tā| bilvānvitā bilvagarbhānvitā| śallakyādikvāthairbilvagarbhānvitā tailaghr̥tē saṁskr̥tā dadhni siddhā yavāgūḥ pathyatamēti sambandhaḥ||155||-
Adhikarana 106 (156) · Śloka 156
...rdhārōṣṇadugdhasya tathā ca pānam |156|
View original
...र्धारोष्णदुग्धस्य तथा च पानम् |१५६|
pravāhikāyāṁ kṣīrapānasya pathyatamatvamāha- dhārōṣṇadugdhasyētyādi| tathēti pathyatamamityarthaḥ|156|-
Adhikarana 107 (156-157) · Śloka 157
laghūni pathyānyatha dīpanāni snigdhāni bhōjyānyudarāmayēṣu ||156||
hitāya nityaṁ vitarēdvibhajya yōgāṁśca tāṁstān bhiṣagapramattaḥ ||157||
View original
लघूनि पथ्यान्यथ दीपनानि स्निग्धानि भोज्यान्युदरामयेषु ||१५६||
हिताय नित्यं वितरेद्विभज्य योगांश्च तांस्तान् भिषगप्रमत्तः ||१५७||
idānīmupasaṁhāramāha- laghūnītyādi| bhōjyāni bhōjanaprakārān| udarāmayēṣu atīsārapravāhikākhyēṣu| vitarēt dadyāt| vibhajyēti dōṣaviśēṣamavasthāṁ ca| anyē tu ‘pathyāni yōgāṁśca vibhajya’ iti sambadhnanti| yōgāṁśca tāṁstāniti laghudīpanasnigdhān| apramattaḥ sāvadhānaḥ||156-157||
Adhikarana 108 (158) · Śloka 158
tr̥ṣṇāpanayanī laghvī dīpanī bastiśōdhanī |
jvarē caivātisārē ca yavāgūḥ sarvadā hitā ||158||
View original
तृष्णापनयनी लघ्वी दीपनी बस्तिशोधनी |
ज्वरे चैवातिसारे च यवागूः सर्वदा हिता ||१५८||
ēkāntahitatvārthaṁ yavāgvā guṇakīrtanamāha- tr̥ṣṇāpanayanītyādi| tr̥ṣṇāpanayanī pipāsāharī| sarvadā sarvāsvavasthāsu, yatō jvarātisārayōragnimāndyaṁ bhavati, yavāgūścāgnidīptikarī, ataḥ sarvadā hitā||158||
Adhikarana 109 (159) · Śloka 160
rūkṣājjātē kriyā snigdhā rūkṣā snēhanimittajē |
bhayajē sāntvanāpūrvā śōkajē śōkanāśinī ||159||
viṣārśaḥkr̥misambhūtē hitā cōbhayaśarmadā |160|
View original
रूक्षाज्जाते क्रिया स्निग्धा रूक्षा स्नेहनिमित्तजे |
भयजे सान्त्वनापूर्वा शोकजे शोकनाशिनी ||१५९||
विषार्शःकृमिसम्भूते हिता चोभयशर्मदा |१६०|
rōgapratyanīkaṁ cikitsitamabhidhāya hētuviparītamāha- raukṣyādityādi| rūkṣājjātē ‘atīsārē’ iti śēṣaḥ; snigdhā kriyā ‘hitā’ iti śēṣaḥ| bhayajē atīsārē sāntvanāpūrvā śā(sā)maprayōgapūrvā| śōkajē putramitrakalatrādiviyōgajē| viṣādisambhūtē'tīsārē ubhayaśarmadā viṣārśaḥkr̥mihitā tajjanitātisārē hitā cētyarthaḥ; ētēna hētuvyādhipratyanīkā kriyōktā||159||-
Adhikarana 110 (160) · Śloka 160
chardimūrcchātr̥ḍādyāṁśca sādhayēdavirōdhataḥ ||160||
View original
छर्दिमूर्च्छातृडाद्यांश्च साधयेदविरोधतः ||१६०||
atīsārōpadravacikitsitamāha- chardītyādi| avirōdhataḥ iti ‘mūlavyādhēḥ’ iti śēṣaḥ||160||
Adhikarana 111 (161) · Śloka 161
samavāyē tu dōṣāṇāṁ pūrvaṁ pittamupācarēt |
jvarē caivātisārē ca sarvatrānyatra mārutam ||161||
View original
समवाये तु दोषाणां पूर्वं पित्तमुपाचरेत् |
ज्वरे चैवातिसारे च सर्वत्रान्यत्र मारुतम् ||१६१||
nanvatīsārē trayāṇāṁ dōṣāṇāṁ dvayōrvā saṁyōgē pūrvaṁ kō dōṣa upacaryata ityāha- samavāyē tu dōṣāṇāmityādi| samavāyō'tra saṁyōgaḥ| dōṣāṇāmiti trayāṇāṁ dvayōrvā| kiṁ dōṣāṇāṁ saṁyōgē sarvatrāpi pūrvaṁ pittamupacaraṇīyamityāha- jvarē caivētyādi| sarvatrānyatra mārutamiti jvarātīsārau vihāyānyēṣu rōgēṣu sarvatra vātamupācarēdityarthaḥ| yadyapi jvaracikitsitē ‘śamayēt’ pittamēvādau ityādinā jvarē dōṣāṇāṁ samavāyē pūrvaṁ pittamupācarēditi prōktaṁ, tathā'pyatra ‘jvarē caiva’ iti punaryaduktaṁ tajjvarē'tiśayēna pūrvaṁ pittamupācarēditi pratipādanārtham| yē ca tantrāntarīyā atīsārē pūrvaṁ vātōpakramamicchanti tēṣāmayamabhiprāyaḥ- yatrātīsārē kaphavātasamavāyaḥ syāttatra pūrvaṁ vātamupācarēt, yasmāt pācanēna āmakaphakṣayādvāyōrvr̥ddhiḥ||161||
Adhikarana 112 (162) · Śloka 162
yasyōccāraṁ vinā mūtraṁ samyagvāyuśca gacchati |
dīptāgnērlaghukōṣṭhasya sthitastasyōdarāmayaḥ ||162||
View original
यस्योच्चारं विना मूत्रं सम्यग्वायुश्च गच्छति |
दीप्ताग्नेर्लघुकोष्ठस्य स्थितस्तस्योदरामयः ||१६२||
idānīmatīsāranivr̥ttilakṣaṇamāha- yasyōccāramityādi| uccāraṁ purīṣam| samyagiti pravr̥ttiśaṅkārahitam| vātō'tra adhōvātaḥ| dīptāgnēriti prathamāvasthāpēkṣayā; tēna atīsārē nivr̥ttē'pi mandāgnēriti vakṣyamāṇaṁ na virudhyatē| laghukōṣṭhasya udaragauravarahitasya| sthitō nivr̥ttaḥ| udarāmayaḥ atīsāraḥ||162||
Adhikarana 113 (163) · Śloka 163
karmajā vyādhayaḥ kēciddōṣajāḥ santi cāparē |
karmadōṣōdbhavāścānyē... |163|
View original
कर्मजा व्याधयः केचिद्दोषजाः सन्ति चापरे |
कर्मदोषोद्भवाश्चान्ये... |१६३|
avaśyaṁ vaktavyatvādasya vastuna ēṣa pradēśa ityatō'tra vyādhīnāṁ karmajādibhēdēna traividhyamāha- karmajā vyādhaya ityādi| tatra pathyaratānāṁ sadvr̥ttaratānāṁ śāstrōktāhāravihārasēvināṁ hēmantaśiśirē raktapittādyutpadyatē, vasantē vātavyādhyutpattiḥ, prāvr̥ṣi ślēṣmavyādhyutpattirityādayō nimittamantarēṇa yē cōtpadyantē tē karmajāḥ; yān punarasātmyēndriyārthasaṁyōgaprajñāparādhapariṇāmalakṣaṇaiḥ mithyāhāravihāraiḥ śāstraviruddhairāsēvyamānairdōṣāḥ kupitā vyādhīn janayanti tē dōṣajāḥ; ubhayahētujāḥ karmadōṣajāḥ|163|-
Adhikarana 114 (163) · Śloka 164
... karmajāstēṣvahētukāḥ ||163||
naśyanti tvakriyābhistē kriyābhiḥ karmasaṅkṣayē |164|
View original
... कर्मजास्तेष्वहेतुकाः ||१६३||
नश्यन्ति त्वक्रियाभिस्ते क्रियाभिः कर्मसङ्क्षये |१६४|
tēṣāṁ madhyē karmajānāṁ tatra lakṣaṇamāha- karmajāstēṣvahētukāḥ; tēṣu karmajādiṣu triṣu karmajā ahētukā dōṣāgantuhēturahitāḥ| naśyantītyādi tē karmajāḥ, tu punaḥ, akriyābhiḥ acikitsābhiḥ, kriyābhiḥ prāyaścittajapahōmōpahārādirūpābhiḥ| karmasaṅkṣayē vyādhijanakakarmakṣayē| yē vyādhayō'hētukā utpadyantē akriyābhiśca karmakṣayē sati naśyanti tē karmajā iti sambandhaḥ||163||-
Adhikarana 115 (164) · Śloka 164
śāmyanti dōṣasambhūtā dōṣasaṅkṣayahētubhiḥ ||164||
View original
शाम्यन्ति दोषसम्भूता दोषसङ्क्षयहेतुभिः ||१६४||
dōṣajānāṁ lakṣaṇamāha- śāmyantītyādi| yē dōṣasaṅkṣayahētubhiḥ śāmyanti tē dōṣajā ityarthaḥ||164||
Adhikarana 116 (165) · Śloka 165
tēṣāmalpanidānā yē pratikaṣṭā bhavanti ca |
mr̥davō bahudōṣā vā karmadōṣōdbhavāstu tē ||165||
View original
तेषामल्पनिदाना ये प्रतिकष्टा भवन्ति च |
मृदवो बहुदोषा वा कर्मदोषोद्भवास्तु ते ||१६५||
karmadōṣajānāṁ lakṣaṇamāha- tēṣāmityādi| tēṣāṁ karmādijānām| alpanidānā alpakāraṇā alpōtpādakadōṣāḥ| pratikaṣṭā iti pratiśabda itthambhūtārthē; tēnētthambhūtā api yē kaṣṭā bhavanti, bahudōṣārabdhāśca yē mr̥davō bhavanti, tē karmadōṣōdbhavā vyādhaya iti sambandhaḥ||165||
Adhikarana 117 (166) · Śloka 166
karmadōṣakṣayakr̥tā tēṣāṁ siddhirvidhīyatē |166|
View original
कर्मदोषक्षयकृता तेषां सिद्धिर्विधीयते |१६६|
karmadōṣōdbhavānāṁ cikitsitamāha- karmētyādi| tēṣām ubhayajānām| karmadōṣakṣayakr̥tā iti karmakṣayakr̥tā yāgadānamantrabalyupahāradēvatārādhanagurupūjanādinā, dōṣakṣayakr̥tā snēhasvēdanavamanādinā| siddhiḥ sādhanaṁ, vidhīyatē kriyatē|166|-
Adhikarana 118 (166) · Śloka 166
duṣyati grahaṇī jantōragnisādanahētubhiḥ ||166||
View original
दुष्यति ग्रहणी जन्तोरग्निसादनहेतुभिः ||१६६||
prakr̥tamidānīṁ prastūyatē- tatrānutpannātīsārasyāpi grahaṇīrōgasambhavamāha- duṣyatītyādi| duṣyati vikr̥tiṁ yāti| grahaṇī pittadharā kalā vahnyadhiṣṭhānatvēna sañjātā | jantōḥ prāṇinaḥ, agnisādanahētubhiḥ agninirvāpaṇakāraṇaiḥ, ētēnātīsāraṁ vinā'pi grahaṇīrōgasambhava uktaḥ||166||
Adhikarana 119 (167-168) · Śloka 168
atisārē nivr̥ttē'pi mandāgnērahitāśinaḥ |
bhūyaḥ sandūṣitō vahnirgrahaṇīmabhidūṣayēt ||167||
tasmātkāryaḥ parīhārastvatīsārē viriktavat |
yāvanna prakr̥tisthaḥ syāddōṣataḥ prāṇatastathā ||168||
View original
अतिसारे निवृत्तेऽपि मन्दाग्नेरहिताशिनः |
भूयः सन्दूषितो वह्निर्ग्रहणीमभिदूषयेत् ||१६७||
तस्मात्कार्यः परीहारस्त्वतीसारे विरिक्तवत् |
यावन्न प्रकृतिस्थः स्याद्दोषतः प्राणतस्तथा ||१६८||
utpannātīsārasya yathā grahaṇīrōgōtpattistathā darśayannāha- atīsārē ityādi| nivr̥ttē'pīti apiśabdādanivr̥ttē'pi| bhūyaḥ punarapi| grahaṇīmiti agnyadhiṣṭhānam| tasmādityādi yasmāt punardūṣitō vahnirgrahaṇyākhyamadhiṣṭhānaṁ dūṣayati tasmādatīsārē viriktavat parīhāraḥ kārya iti sambandhaḥ| parīhārakālāvadhimāha- yāvadityādi||167-168||
Adhikarana 120 (169) · Śloka 169
ṣaṣṭhī pittadharā nāma yā kalā parikīrtitā |
pakvāmāśayamadhyasthā grahaṇī sā prakīrtitā ||169||
View original
षष्ठी पित्तधरा नाम या कला परिकीर्तिता |
पक्वामाशयमध्यस्था ग्रहणी सा प्रकीर्तिता ||१६९||
atha kēyaṁ grahaṇī yāṁ dūṣitō vahnirdūṣayatītyāha- ṣaṣṭhī pittadharētyādi| yā kalā parikīrtitā garbhavyākaraṇē śārīrē prōktā||169||
Adhikarana 121 (170) · Śloka 170
grahaṇyā balamagnirhi sa cāpi grahaṇīṁ śritaḥ |
tasmāt sandūṣitē vahnau grahaṇī sampraduṣyati ||170||
View original
ग्रहण्या बलमग्निर्हि स चापि ग्रहणीं श्रितः |
तस्मात् सन्दूषिते वह्नौ ग्रहणी सम्प्रदुष्यति ||१७०||
yathā'gnau dūṣitē sati grahaṇī praduṣyati tathā darśayati- grahaṇyā ityādi| hi yasmādarthē, yasmādgrahaṇyā agnyadhiṣṭhānabhūtāyā balamagniḥ sa, cāpyagnirgrahaṇīṁ śritō grahaṇīmāśritaḥ, tasmādagnau pradūṣitē grahaṇī sampraduṣyatīti||170||
Adhikarana 122 (171-172) · Śloka 172
ēkaśaḥ sarvaśaścaiva dōṣairatyarthamucchritaiḥ |
sā duṣṭā bahuśō bhuktamāmamēva vimuñcati ||171||
pakvaṁ vā sarujaṁ pūti muhurbaddhaṁ muhurdravam |
grahaṇīrōgamāhustamāyurvēdavidō janāḥ ||172||
View original
एकशः सर्वशश्चैव दोषैरत्यर्थमुच्छ्रितैः |
सा दुष्टा बहुशो भुक्तमाममेव विमुञ्चति ||१७१||
पक्वं वा सरुजं पूति मुहुर्बद्धं मुहुर्द्रवम् |
ग्रहणीरोगमाहुस्तमायुर्वेदविदो जनाः ||१७२||
kaiḥ praduṣyatītyāha- ēkaśa ityādi| atyarthamucchritaiḥ atyantavr̥ddhaiḥ, ēkaśō vātādibhiḥ, sarvaśaḥ sarvairdōṣaiḥ, sā grahaṇī duṣṭā satī bhuktamannaṁ, bahuśō bahūn vārān, āmamapakvamēva vimuñcati| kiṁ sā duṣṭā satī āmamēva paraṁ vimuñcatītyāha- pakvaṁ vētyādi| āyurvēdavidaḥ aṣṭāṅgajñāḥ||171-172||
Adhikarana 123 (173) · Śloka 173
tasyōtpattau vidāhō'nnē sadanālasyatr̥ṭklamāḥ |
balakṣayō'ruciḥ kāsaḥ karṇakṣvēḍō'ntrakūjanam ||173||
View original
तस्योत्पत्तौ विदाहोऽन्ने सदनालस्यतृट्क्लमाः |
बलक्षयोऽरुचिः कासः कर्णक्ष्वेडोऽन्त्रकूजनम् ||१७३||
atō grahaṇīrōgasya pūrvarūpamāha- tasyōtpattāvityādi| tasya grahaṇīrōgasya| vidāhō'nnē annaṁ bhuktaṁ vidahyatītyarthaḥ| sadanam aṅgasādaḥ, ālasyam anutsāhaḥ, tr̥ṭ pipāsā, klamō vinā'pi vyāyāmaṁ śramaḥ| karṇakṣvēḍaḥ anēkavidhahuṅkārādiśabdaśravaṇam| ‘vidāhō'nnē’ ityatrānyē ‘vidāhō'ntaḥ’ iti paṭhanti, antaḥkōṣṭhē'nnaṁ vidāhamāpādayatīti vyākhyānayanti ca||173||
Adhikarana 124 (174-175) · Śloka 175
atha jātē bhavējjantuḥ śūnapādakaraḥ kr̥śaḥ |
parvaruglaulyatr̥ṭchardijvarārōcakadāhavān ||174||
udgirēcchuktatiktāmlalōhadhūmāmagandhikam |
prasēkamukhavairasyatamakārucipīḍitaḥ ||175||
View original
अथ जाते भवेज्जन्तुः शूनपादकरः कृशः |
पर्वरुग्लौल्यतृट्छर्दिज्वरारोचकदाहवान् ||१७४||
उद्गिरेच्छुक्ततिक्ताम्ललोहधूमामगन्धिकम् |
प्रसेकमुखवैरस्यतमकारुचिपीडितः ||१७५||
pūrvarūpānantaraṁ rūpamāha- athētyādi| parvaruk sandhipīḍā, laulyaṁ sarvarasēṣu lōlupatvam| udgirēt vamēt| śuktaṁ cukram| gandhaśabdō lōhādibhiḥ pratyēkaṁ sambadhyatē| prasēkō lālāsrāvaḥ| tamakaḥ śvāsaviśēṣaḥ, anyē tu tamakaṁ mōhamācakṣatē| pīḍitaśabdaḥ prasēkādibhiḥ pratyēkaṁ sambadhyatē| atra pāṭhē ‘nirmāsō vā kr̥śaḥ’ ityanyē paṭhanti, tatra nirmāṁsaḥatyantakṣīṇamāṁsaḥ, kr̥śaḥ alpamāṁsaḥ| atrārōcakaśabdōpādānādēvāruciḥ prāptā, punararucyabhidhānamasmin rōgē'rucēravaśyambhāvasūcanārtham||174-175||
Adhikarana 125 (176) · Śloka 176
vātācchūlādhikaiḥ pāyuhr̥tpārśvōdaramastakaiḥ |
pittāt sadāhairgurubhiḥ kaphāttribhyastrilakṣaṇaiḥ ||176||
View original
वाताच्छूलाधिकैः पायुहृत्पार्श्वोदरमस्तकैः |
पित्तात् सदाहैर्गुरुभिः कफात्त्रिभ्यस्त्रिलक्षणैः ||१७६||
ata ūrdhvaṁ vātādibhēdēna grahaṇīlakṣaṇānyāha- vātādityādi| pāyuḥ gudaḥ, hr̥t hr̥dayaṁ, pārśvē dvē; pāyvādimastakāntaiḥ śūlādhikairvātādgrahaṇīrōgō jñātavya iti; ēvaṁ sarvatra sambandhanīyam| ēbhirēva pāyvādibhiḥ sadāhaiḥ pittādgrahaṇī, gurubhiḥ pāyvādibhiḥ kaphāt, trilakṣaṇairiti śūlādhikaiḥ sadāhairgurubhiḥ pāyvādibhiḥ; tribhyō dōṣēbhyaḥ, ‘grahaṇī’ iti śēṣaḥ||176||
Adhikarana 126 (177) · Śloka 177
dōṣavarṇairnakhaistadvadviṇmūtranayanānanaiḥ |
hr̥tpāṇḍūdaragulmārśaḥplīhāśaṅkhī ca mānavaḥ ||177||
View original
दोषवर्णैर्नखैस्तद्वद्विण्मूत्रनयनाननैः |
हृत्पाण्डूदरगुल्मार्शःप्लीहाशङ्खी च मानवः ||१७७||
kimētairēva lakṣaṇairgrahaṇīrōgō jñēyō'thavā'nyairapītyāha- dōṣavarṇairityādi| dōṣavarṇairiti kr̥ṣṇāruṇanīlapītaraktāsitapāṇḍubhirnakhaiḥ, tadvaditi kr̥ṣṇādivarṇairviḍādibhiśca ‘grahaṇīrōgō jñēya’ iti śēṣaḥ| hr̥tpāṇḍūdarādirōgāśaṅkī ca mānavō bhavati, ‘pravardhamānē grahaṇīrōgē’ iti vākyaśēṣaḥ||177||
Adhikarana 127 (178-180) · Śloka 181
yathādōṣōcchrayaṁ tasya viśuddhasya yathākramam |
pēyādiṁ vitarēt samyagdīpanīyōpasambhr̥tam ||178||
tataḥ pācanasaṅgrāhidīpanīyagaṇatrayam |
pibēt prātaḥ surāriṣṭasnēhamūtrasukhāmbubhiḥ ||179||
takrēṇa vā'tha takraṁ vā kēvalaṁ hitamucyatē |
kr̥migulmōdarārśōghnīḥ kriyāścātrāvacārayēt ||180||
cūrṇaṁ hiṅgvādikaṁ cātra ghr̥taṁ vā plīhanāśanam |181|
View original
यथादोषोच्छ्रयं तस्य विशुद्धस्य यथाक्रमम् |
पेयादिं वितरेत् सम्यग्दीपनीयोपसम्भृतम् ||१७८||
ततः पाचनसङ्ग्राहिदीपनीयगणत्रयम् |
पिबेत् प्रातः सुरारिष्टस्नेहमूत्रसुखाम्बुभिः ||१७९||
तक्रेण वाऽथ तक्रं वा केवलं हितमुच्यते |
कृमिगुल्मोदरार्शोघ्नीः क्रियाश्चात्रावचारयेत् ||१८०||
चूर्णं हिङ्ग्वादिकं चात्र घृतं वा प्लीहनाशनम् |१८१|
ata ūrdhvaṁ grahaṇīrōgacikitsitamāha- yathētyādi| dōṣōcchrayō dōṣōdrēkaḥ| tasyēti grahaṇīrōgiṇaḥ| tatra yathādōṣōcchrayaṁ viśuddhasyēti vātōdrēkē nirūhēṇa, pittōdrēkē virēkēṇa, kaphōdrēkē vamanēna| yathākramamiti yathāsvaṁ śuddhiprakaraṇōktakramēṇētyarthaḥ| pēyādimityādiśabdāt vilēpīyūṣamr̥dvōdanādikam| vitarēt dadyāt| samyak yathōktam| dīpanīyōpasambhr̥tamiti pañcakōlādyagnidīpanadravyayuktam| ‘yathādōṣōcchrayaṁ’ ityatrānyē ‘yathādōṣabalaṁ’ iti paṭhanti, tatra dōṣabalānatikramēṇa viśuddhasyētyarthaḥ| tata ityādi| tata iti pēyādikramānantaram| pācanasaṅgrāhidīpanīyagaṇatrayamiti gaṇaśabdaḥ pratyēkaṁ sambadhyatē; tēna pācanadravyagaṇō haridrādiḥ, saṅgrāhīgaṇaḥ ambaṣṭhādiḥ, dīpanīyagaṇaḥ pippalyādiḥ; ētadgaṇatrayaṁ dōṣakālasātmyādyapēkṣayā surāriṣṭādibhistakrāntaiḥ prātaḥ pibēdityarthaḥ| takraṁ vētyādi saṅgrāhidīpanīyalaghutvāt “ēkā śāntiranēkasya” iti vacanāt| krimyādighnī kriyā'trāpi karaṇīyētyāha- krimītyādi| atrēti grahaṇīrōgē| avacārayēt prayōjayēt| nanu, grahaṇīrōgō vātādibhēdēna caturvidhaḥ prōktaḥ, tatkathaṁ cikitsitaṁ tathā nōktaṁ? ucyatē- yathādōṣōcchrayamityatrāpyanuvartanīyam; tēna krimyādighnī kriyā yathādōṣōcchrayamavacārayēditi na dōṣaḥ| hiṅgvādicūrṇādikaṁ grahaṇyāmapyatidiśannāha- cūrṇamityādi| hiṅgvādicūrṇaṁ mahāvātavyādhyuktaṁ, ghr̥taṁ vā plīhanāśanamiti ṣaṭpalādikaṁ, avacārayēdityatrāpi sambadhyatē||178-180||-
Adhikarana 128 (181) · Śloka 182
kalkēna magadhādēśca cāṅgērīsvarasēna ca ||181||
caturguṇēna dadhnā ca ghr̥taṁ siddhaṁ hitaṁ bhavēt |182|
View original
कल्केन मगधादेश्च चाङ्गेरीस्वरसेन च ||१८१||
चतुर्गुणेन दध्ना च घृतं सिद्धं हितं भवेत् |१८२|
cāṅgērīghr̥tamāha- kalkēnētyādi| magadhādēḥ pippalyādēḥ| cāṅgērī amlapatrikā, tasyāḥ svarasēna snēhacaturguṇēna, pippalyādikalkēna snēhacaturthāṁśēna, dadhnā ca caturguṇēna, siddhaṁ ghr̥taṁ hitaṁ bhavēdityarthaḥ||181||
Adhikarana 129 (182) · Śloka 182
sarvathā dīpanaṁ sarvaṁ grahaṇīrōgiṇāṁ hitam ||182||
View original
सर्वथा दीपनं सर्वं ग्रहणीरोगिणां हितम् ||१८२||
idānīṁ grahaṇīrōgē'śēṣasaṅgrahārthamāha- sarvathētyādi| sarvathā sarvaprakārēṇa| dīpanam agnidīpanam; yat agnidīpanaṁ tatsarvaṁ grahaṇīrōgiṇāṁ sarvathā hitamiti sambandhaḥ||182||
Adhikarana 130 (183) · Śloka 183
jvarādīnavirōdhācca sādhayēt svaiścikitsitaiḥ ||183||
View original
ज्वरादीनविरोधाच्च साधयेत् स्वैश्चिकित्सितैः ||१८३||
atō'nantaraṁ grahaṇīrōgōpadravāṇāṁ jvarārōcakādīnāṁ pratikāramāha- jvarādīnityādi| jvarādīnityādiśabdādarōcakaśūlakarapādaśōphādīnāṁ grahaṇam| avirōdhāccēti ‘mūlavyādhēḥ’ iti śēṣaḥ| yadyapi nibandhakārairayamadhyāyō vyastapāṭhēna paṭhitastathā'pi mayā madguruṇā yēna kramēṇōpadiṣṭastathā'yaṁ paṭhitō vyākhyātaśca||183||
Adhikarana puShpikA · Śloka 40
iti suśrutasaṁhitāyāmuttaratantrāntargatē kāyacikitsātantrē'tisārapratiṣēdhō nāma (dvitīyō'dhyāyaḥ, āditaḥ) catvāriṁśō'dhyāyaḥ ||40||
View original
इति सुश्रुतसंहितायामुत्तरतन्त्रान्तर्गते कायचिकित्सातन्त्रेऽतिसारप्रतिषेधो नाम (द्वितीयोऽध्यायः, आदितः) चत्वारिंशोऽध्यायः ||४०||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāmuttaratantrāntargatakāyacikitsāyāmatisārapratiṣēdhādhyāyaścatvāriṁśattamaḥ||40||