Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athāta aupadravikamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथात औपद्रविकमध्यायं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
kalpasthānānantaramuttaratantramārabhyatē, yēna kalpasthānē viṣajasyāgantuvraṇasya viṣamupadravakāri nijavraṇasyāpi ripubhiravacāritaviṣamupadravabhūtamiti taccikitsitabhihitam, ata upadravacikitsādhikārasāmānyāt sarvōpadravacikitsārthamuttaratantrārambhaḥ; athavā saviṁśamadhyāyaśataṁ parisamāpya pariśiṣṭatvāduttaratantraṁ pratipādyaṁ bhavati| tasya ca tantrasyōpadravānadhikr̥tya pravr̥ttatvānniruktyā aupadravikatvaṁ prāptamapyadhyāyē vyavasthitam| taduktaṁ sūtrē- ‘adhikr̥tya kr̥taṁ’ ityādi| sa ca niruktisampannō'dhyāyaḥ prāk pratipādyō bhavatītyata āha- athāta ityādi| upadravān rōgānadhikr̥tya kr̥tō'dhyāya aupadravikaḥ||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 4
adhyāyānāṁ śatē viṁśē yaduktamasakr̥nmayā |
vakṣyāmi bahudhā samyaguttarē'rthānimāniti ||3||
idānīṁ tat pravakṣyāmi tantramuttaramuttamam |4|
View original
अध्यायानां शते विंशे यदुक्तमसकृन्मया |
वक्ष्यामि बहुधा सम्यगुत्तरेऽर्थानिमानिति ||३||
इदानीं तत् प्रवक्ष्यामि तन्त्रमुत्तरमुत्तमम् |४|
idānīmārabhyamāṇasyōttaratantrasya sambandhaṁ darśayannāha- adhyāyānāmityādi| yadyasmāt kāraṇādviṁśatyadhikē'dhyāyaśatē punaḥ punaruktaṁ mayā; kiṁ tadityāha- ‘imānarthān bahudhōttarē vakṣyāmi’ iti; tattasmāt kāraṇādadhunōttaratantraṁ pravakṣyāmīti sambandhaḥ| kēcit ‘yadviṁśatyadhikē prōktamadhyāyānāṁ śatē mayā’ iti paṭhanti; aparē tu ‘śatē saviṁśē'dhyāyānāṁ’ iti paṭhanti||3||-
Adhikarana 3 (4-7) · Śloka 8
nikhilēnōpadiśyantē yatra rōgāḥ pr̥thagvidhāḥ ||4||
śālākyatantrābhihitā vidēhādhipakīrtitāḥ |
yē ca vistaratō dr̥ṣṭāḥ kumārābādhahētavaḥ ||5||
ṣaṭsu kāyacikitsāsu yē cōktāḥ paramarṣibhiḥ |
upasargādayō rōgā yē cāpyāgantavaḥ smr̥tāḥ ||6||
triṣaṣṭī rasasaṁsargāḥ svasthavr̥ttaṁ tathaiva ca |
yuktārthā yuktayaścaiva dōṣabhēdāstathaiva ca ||7||
yatrōktā vividhā arthā rōgasādhanahētavaḥ |8|
View original
निखिलेनोपदिश्यन्ते यत्र रोगाः पृथग्विधाः ||४||
शालाक्यतन्त्राभिहिता विदेहाधिपकीर्तिताः |
ये च विस्तरतो दृष्टाः कुमाराबाधहेतवः ||५||
षट्सु कायचिकित्सासु ये चोक्ताः परमर्षिभिः |
उपसर्गादयो रोगा ये चाप्यागन्तवः स्मृताः ||६||
त्रिषष्टी रससंसर्गाः स्वस्थवृत्तं तथैव च |
युक्तार्था युक्तयश्चैव दोषभेदास्तथैव च ||७||
यत्रोक्ता विविधा अर्था रोगसाधनहेतवः |८|
idānīmuttaratantrasya nikhilavyādhiniścayacikitsālakṣaṇāṁ stutiṁ nirdiśannāha- nikhilēnētyādi| nikhilēna sāmastyēna| yatra yasminnuttaratantrē| pr̥thagvidhā nānāprakārāḥ| kē tē nānāprakārā rōgā nikhilēnōttarē'bhidhāsyantē? ityāha- śālākyaśāstrābhihitā ityādi| vidēhādhipakīrtitā iti nimipraṇītāḥ ṣaṭsaptatirnētrarōgāḥ, na karālabhadraśaunakādipraṇītāḥ| yē ca vistaratō haṣṭā iti pārvatakajīvakabandhakaprabhr̥tibhiḥ; kumārābādhahētavaḥ skandagrahaprabhr̥tayaḥ| ṣaṭsu kāyacikitsāsu agnivēśabhēḍajātūkarṇaparāśarahārītakṣārapāṇīprōktāsu| upasargādayō jvarādayaḥ| āgantavaḥ atra unmādādayaḥ| nanu bhūtanimittatvādunmādādīnāṁ kathamāgantukatvaṁ? yataḥ prahārādikr̥tā āgantavaḥ; satyaṁ, bāhyanimittatvādunmādādīnāmāgantukatvam| gayī tu, upasargādayaḥ amānuṣōpasargādayaḥ, tē cāpasmārōnmādā bhūtavidyābhihitāḥ, ta ēvāgantava iti vyākhyānayati| uttaratantrē nikhilēna rōgā ēva prōktā utānyē'pi prōktā? iti pr̥ṣṭa āha- triṣaṣṭī rasasaṁsargā ityādi| yuktārthāḥ pramāṇōpapannārthāḥ| yuktayaḥ tantrayuktayaḥ| asyāgrē kēcit ‘vidēhādhipatiḥ śrīmān janakō nāma viśrutaḥ| ālambhayajñapravaṇaḥ sō'yajadbrāhmaṇairvr̥taḥ|| tasya yāgapravr̥ttasya kupitō bhagavān raviḥ|| dr̥ṣṭiṁ praṇāśayāmāsa sō'nutēpē mahattapaḥ|| dīptāṁśustapasā tēna tōṣitaḥ pradadau punaḥ|| cakṣurvēdaṁ prasannātmā sarvabhūtānukampayā||’ iti pāṭhaṁ paṭhanti vyākhyānayanti ca| taṁ ca br̥hatpañjikākārō na paṭhati, tasmānmayā'pi na paṭhitō na vyākhyātaśca||4-7||-
Adhikarana 4 (8-9) · Śloka 9
mahatastasya tantrasya durgādhasyāmbudhēriva ||8||
ādāvēvōttamāṅgasthān rōgānabhidadhāmyaham |
saṅkhyayā lakṣaṇaiścāpi sādhyāsādhyakramēṇa ca ||9||
View original
महतस्तस्य तन्त्रस्य दुर्गाधस्याम्बुधेरिव ||८||
आदावेवोत्तमाङ्गस्थान् रोगानभिदधाम्यहम् |
सङ्ख्यया लक्षणैश्चापि साध्यासाध्यक्रमेण च ||९||
idānīṁ sarvēndriyādhiṣṭhānatvēna prāṇādhiṣṭhānatvēna ca śiraḥ pradhānamataḥ prathamaṁ śiraḥsthān vyādhīn kathayāmīti nirdiśannāha- mahata ityādi| tasya uttaratantrasyādau uttamāṅgasthān rōgānabhidadhāmīti sambandhaḥ| ambudhēriva samudrasyēva, mahataḥ ativistīrṇasya, durgādhasya agādhasya| saṅkhyayā ṣaṭsaptatyā vidēhādhipaprōktayā, lakṣaṇaiḥ vyañjanaiḥ, cakārēṇa hētucikitsābhyāṁ; sādhyāsādhyakramēṇa cēti sādhyāsādhyaparipāṭyā| athavā lakṣaṇaiḥ hētupūrvarūpōpaśayasamprāptibhiḥ; cakārēṇa cikitsitamēvānuktaṁ samuccīyatē, kēcicca kramaśabdēnaiva cikitsitaṁ gr̥hṇanti||8-9||
Adhikarana 5 (10) · Śloka 11
vidyāddvayaṅgulabāhulyaṁ svāṅguṣṭhōdarasammitam |
dvyaṅgulaṁ sarvataḥ sārdhaṁ bhiṣaṅnayanabudbudam ||10||
suvr̥ttaṁ gōstanākāraṁ sarvabhūtaguṇōdbhavam |11|
View original
विद्याद्द्वयङ्गुलबाहुल्यं स्वाङ्गुष्ठोदरसम्मितम् |
द्व्यङ्गुलं सर्वतः सार्धं भिषङ्नयनबुद्बुदम् ||१०||
सुवृत्तं गोस्तनाकारं सर्वभूतगुणोद्भवम् |११|
tatra sarvēṣūttamāṅgasthēṣu saṅkhyādibhirvācyēṣu nayanagatarōgābhidhānaṁ, sarvēndriyāṇāṁ madhyē nayanasya pradhānatvāt; tatrāpi nayanasya paṭalavyadhanimittamantaḥpravēśāyāmavistārairmānamākāraṁ ca darśayannāha- vidyādityādi| dvyaṅgulabāhulyamidamantaḥpravēśapramāṇaṁ, dvyaṅgulamānamāha - svāṅguṣṭhōdarasammitaṁ; ētēnaitaduktaṁ bhavati- svāṅguṣṭhōdarasammitaṁ yadaṅgulaṁ tadaṅguladvayapramāṇaṁ nētrabudbudasyāntaḥpravēśaṁ vidyāt| dvyaṅgulaṁ sārdhamiti ardhatr̥tīyāṅgulamityarthaḥ| sarvata iti āyāmatō vistaraścētyarthaḥ| nayanabudbudam akṣigōlakaḥ| sarvabhūtaguṇōdbhavaṁ sarvabhūtēbhyastadguṇēbhyaścōdbhavō yasya tattathāvidhaṁ; sarvabhūtēbhyastāvannētrabudbudaṁ sirāsnāyvasthisahitaṁ sāśrumārgaṁ cōtpannaṁ, tadguṇēbhyaśca raktasitakr̥ṣṇaguṇā utpannāḥ; ētēna guṇavadbhūtōtpannamityarthaḥ| kēcidguṇaśabdēna bhūtaprasādaṁ kathayanti; tacca vyākhyānaṁ jējjaṭāya na rōcatē||10||-
Adhikarana 6 (11) · Śloka 12
palaṁ bhuvō'gnitō raktaṁ vātāt kr̥ṣṇaṁ sitaṁ jalāt ||11||
ākāśādaśrumārgāśca jāyantē nētrabudbudē |12|
View original
पलं भुवोऽग्नितो रक्तं वातात् कृष्णं सितं जलात् ||११||
आकाशादश्रुमार्गाश्च जायन्ते नेत्रबुद्बुदे |१२|
yēna bhūtēna nētrabudbudamārabhyatē yēna ca raktādaya iti darśayannāha- palamityādi| palaṁ māṁsaṁ, bhuvaḥ pr̥thivyāḥ; agnitō raktamiti agniguṇādraktaṁ pittarūpaṁ; ēvaṁ sitaṁ jalādityatrāpi vyākhyēyaṁ; aśrumārgā aśrusrōtāṁsi||11||-
Adhikarana 7 (12-13) · Śloka 13
dr̥ṣṭiṁ cātra tathā vakṣyē yathā brūyādviśāradaḥ ||12||
nētrāyāmatribhāgaṁ tu kr̥ṣṇamaṇḍalamucyatē |
kr̥ṣṇāt saptamamicchanti dr̥ṣṭiṁ dr̥ṣṭiviśāradāḥ ||13||
View original
दृष्टिं चात्र तथा वक्ष्ये यथा ब्रूयाद्विशारदः ||१२||
नेत्रायामत्रिभागं तु कृष्णमण्डलमुच्यते |
कृष्णात् सप्तममिच्छन्ति दृष्टिं दृष्टिविशारदाः ||१३||
idānīṁ tasminnētrabudbudē yaddr̥ṣṭimaṇḍalaṁ tasya pramāṇaṁ pūrvācāryapratipāditapramāṇānurūpaṁ pratipādayitumāha- dr̥ṣṭiṁ cētyādi| viśāradō vidēhaḥ| kr̥ṣṇāt saptamamiti kr̥ṣṇamaṇḍalāt saptamaṁ bhāgaṁ dr̥ṣṭimicchanti| dr̥ṣṭiviśāradāḥ śālākinaḥ| ētat pramāṇaṁ paramatamapyapratiṣiddhatvādanumatamēva| tasya saptamāṁśasya kiṁ pramāṇaṁ syāditi kathanāya masūradalamātrāmityagrē nirdēśaḥ; athavā śālākināṁ paramatamabhidhāya masūradalamātrāmiti svamatamabhidhāsyatyācāryaḥ| yadyēvaṁ tarhyāturōpakramaṇīyē ‘navamastārakāṁśō dr̥ṣṭiḥ’ iti kathamuktavān? satyaṁ, mahāpuruṣāṇāṁ pūrṇāyuṣāṁ bhinnaviṣayamabhidhānamiti na dōṣaḥ, atō'nyānyapi samādhānāni pañjikōktāni santi, tāni vistarabhayānna likhitāni| kēcidimaṁ pāṭhamanyathā kr̥tvā''pātanikāpūrvakaṁ paṭhanti, sa cābhāvānna likhitaḥ||12-13||
Adhikarana 8 (14) · Śloka 14
maṇḍalāni ca sandhīṁśca paṭalāni ca lōcanē |
yathākramaṁ vijānīyāt pañca ṣaṭ ca ṣaḍēva ca ||14||
View original
मण्डलानि च सन्धींश्च पटलानि च लोचने |
यथाक्रमं विजानीयात् पञ्च षट् च षडेव च ||१४||
idānīṁ nayanasya rōgādhiṣṭhānakathanāya maṇḍalādisaṅkhyāmāha- maṇḍalānītyādi| kēcidēvaṁ paṭhanti- ‘lōcanē maṇḍalānyantān sandhīṁśca paṭalāni ca| jānīyāt kramaśaḥ pañca caturaḥ ṣaṭ ṣaḍēva ca’- iti| ēṣa pāṭhō nibandhakārairdūṣitaḥ||14||
Adhikarana 9 (15) · Śloka 15
pakṣmavartmaśvētakr̥ṣṇadr̥ṣṭīnāṁ maṇḍalāni tu |
anupūrvaṁ tu tē madhyāścatvārō'ntyā yathōttaram ||15||
View original
पक्ष्मवर्त्मश्वेतकृष्णदृष्टीनां मण्डलानि तु |
अनुपूर्वं तु ते मध्याश्चत्वारोऽन्त्या यथोत्तरम् ||१५||
tānyēva pañcamaṇḍalānyāha- pakṣmavartmētyādi| pakṣmādīnāṁ pañca maṇḍalāni| tē tu maṇḍalā anupūrvaṁ madhyāḥ, yathōttaraṁ cāntyāḥ||15||
Adhikarana 10 (16) · Śloka 16
pakṣmavartmagataḥ sandhirvartmaśuklagatō'paraḥ |
śuklakr̥ṣṇagatastvanyaḥ kr̥ṣṇadr̥ṣṭigatō'paraḥ |
tataḥ kanīnakagataḥ ṣaṣṭhaścāpāṅgagaḥ smr̥taḥ ||16||
View original
पक्ष्मवर्त्मगतः सन्धिर्वर्त्मशुक्लगतोऽपरः |
शुक्लकृष्णगतस्त्वन्यः कृष्णदृष्टिगतोऽपरः |
ततः कनीनकगतः षष्ठश्चापाङ्गगः स्मृतः ||१६||
sandhīnāha- pakṣmētyādi| kanīnakagatō nāsāsamīpē'vasthitaḥ , apāṅgagō bhrūpucchāntaḥsthitaḥ||16||
Adhikarana 11 (17) · Śloka 17
dvē vartmapaṭalē vidyāccatvāryanyāni cākṣiṇi |
jāyatē timiraṁ yēṣu vyādhiḥ paramadāruṇaḥ ||17||
View original
द्वे वर्त्मपटले विद्याच्चत्वार्यन्यानि चाक्षिणि |
जायते तिमिरं येषु व्याधिः परमदारुणः ||१७||
paṭalānyāha- dvē ityādi| catvāryanyāni cākṣiṇi aparāṇyapi catvāri paṭalānyakṣiṇi vidyāt| yēṣu caturṣu paṭalēṣu||17||-
Adhikarana 12 (18) · Śloka 19
tējōjalāśritaṁ bāhyaṁ tēṣvanyat piśitāśritam |
mēdastr̥tīyaṁ paṭalamāśritaṁ tvasthi cāparam ||18||
pañcamāṁśasamaṁ dr̥ṣṭēstēṣāṁ bāhulyamiṣyatē |19|
View original
तेजोजलाश्रितं बाह्यं तेष्वन्यत् पिशिताश्रितम् |
मेदस्तृतीयं पटलमाश्रितं त्वस्थि चापरम् ||१८||
पञ्चमांशसमं दृष्टेस्तेषां बाहुल्यमिष्यते |१९|
idānīṁ tānyēva timirasyāśrayabhūtāni catvāri paṭalāni cikitsārthaṁ vibhajannāha- tēja ityādi| atra tējaḥśabdēnālōcakatējaḥsamāśrayaṁ sirāgataṁ raktaṁ bōddhavyam| jalaṁ tvaggatō rasadhātuḥ, bāhyam akṣigōlakasya prathamaṁ paṭalaṁ; anyat dvitīyaṁ, bāhulyaṁ sthūlatā||18||-
Adhikarana 13 (19) · Śloka 20
sirāṇāṁ kaṇḍarāṇāṁ ca mēdasaḥ kālakasya ca ||19||
guṇāḥ kālāt paraḥ ślēṣmā bandhanē'kṣṇōḥ sirāyutaḥ |20|
View original
सिराणां कण्डराणां च मेदसः कालकस्य च ||१९||
गुणाः कालात् परः श्लेष्मा बन्धनेऽक्ष्णोः सिरायुतः |२०|
tēṣāmēva dhātūnāṁ paṭalāśrayāṇāmupadhātūnāṁ ca karmatō nayanē'stivaṁ darśayannāha- sirāṇāmityādi| sirādīnāṁ kālakāsthiparyantānāṁ parā guṇā yathōttaramutkr̥ṣṭāḥ prasādā, akṣṇōrbandhanē'nyōnyasaṁhananē'dhikr̥tāḥ|| tathā kālakāt paraḥ kālakāsthnaḥ sakāśācchlēṣmā sirāyutō'kṣṇōrbandhanē para utkr̥ṣṭō'dhikr̥ta iti piṇḍārthaḥ| sirāṇāmityatra bahuvacanasyādyarthavācitvāddhamanīnāmapi grahaṇam| kaṇḍarāṇāmityatra kaṇḍarāśabdaḥ snāyuvācakaḥ| anyē tu sirādīnāṁ mēdaḥparyantānāṁ guṇāḥ prasādāḥ kālakasyākṣṇōḥ kr̥ṣṇabhāgasya bandhanē'dhikr̥tāḥ| tathā kālāt paraḥ kr̥ṣṇabhāgādyaḥ paraḥ śuklō bhāgastasya bandhanē sirāyutaḥ ślēṣmā| kēcidētadarthānukūlēnaivātra pāṭhaṁ paṭhanti,- ‘sirāṇāṁ kaṇḍarāṇāṁ ca mēdasaḥ kr̥ṣṇabandhanē| guṇāḥ kālāt paraḥ ślēṣmā bandhanē'kṣṇōḥ sirāyutaḥ’- iti||19||-
Adhikarana 14 (20) · Śloka 21
sirānusāribhirdōṣairviguṇairūrdhvamāgataiḥ ||20||
jāyantē nētrabhāgēṣu rōgāḥ paramadāruṇāḥ |21|
View original
सिरानुसारिभिर्दोषैर्विगुणैरूर्ध्वमागतैः ||२०||
जायन्ते नेत्रभागेषु रोगाः परमदारुणाः |२१|
idānīṁ nētrarōgāṇāṁ sāmānyāṁ samprāptimāha- sirānusāribhirityādi| sirā atra nētragatāḥ| viguṇaiḥ prakupitaiḥ| nētrabhāgēṣu nētrāvayavēṣu| nētrarājiṣviti kēcit paṭhanti; tatra nētrāṇyēva rājayō nētrarājayaḥ| ētēna sarvanētrāśrayā api labdhā bhavanti||20||-
Adhikarana 15 (21-23) · Śloka 23
tatrāvilaṁ sasaṁrambhamaśrukaṇḍūpadēhavat ||21||
gurūṣātōdarāgādyairjuṣṭaṁ cāvyaktalakṣaṇaiḥ |
saśūlaṁ vartmakōṣēṣu śūkapūrṇābhamēva ca ||22||
vihanyamānaṁ rūpē vā kriyāsvakṣi yathā purā |
dr̥ṣṭvaiva dhīmān budhyēta dōṣēṇādhiṣṭhitaṁ tu tat ||23||
View original
तत्राविलं ससंरम्भमश्रुकण्डूपदेहवत् ||२१||
गुरूषातोदरागाद्यैर्जुष्टं चाव्यक्तलक्षणैः |
सशूलं वर्त्मकोषेषु शूकपूर्णाभमेव च ||२२||
विहन्यमानं रूपे वा क्रियास्वक्षि यथा पुरा |
दृष्ट्वैव धीमान् बुध्येत दोषेणाधिष्ठितं तु तत् ||२३||
pūrvarūpamāha- tatrētyādi| āvilam ākulamaśrupūrṇamityarthaḥ | sasaṁrambham īṣacchōphayuktam| upadēhō malavr̥ddhiḥ| gurūṣātōdarāgādyairjuṣṭamiti atrādiśabdaḥ pratyēkaṁ yōjyaḥ; tēna gurutvādibhiḥ ślēṣmaliṅgaiḥ, ūṣādibhiḥ pittaliṅgaiḥ, tōdādibhiḥ vātāliṅgaiḥ, rāgādibhiḥ śōṇitaliṅgaiḥ, juṣṭaṁ sēvitam| nanu yadi gurutvādīni dōṣaliṅgāni santi tat kathaṁ pūrvarūpaṁ? yatō dōṣaviśēṣēṇāvyaktaṁ lakṣaṇaṁ pūrvarūpaṁ; ata āha- avyaktalakṣaṇairiti|- gurutvādīnāmapi tatra vyaktatā nāstyēvētyarthaḥ| saśūlam īṣacchūlamityarthaḥ| vihanyamānamityādi| rūpē nīlapītādau yēna prakārēṇa pūrvamāsīttataḥ svayamēva vihanyamānaṁ kriyamāṇavighātam| kriyāsu nimēṣōnmēṣādiṣu cēti| anyē tu ‘kriyāsvakṣi yathā purā’ ityatra ‘kriyāsvakṣyāgataklamam’ iti paṭhanti| tatrāgataklamam āptaklamaṁ, nirvyāpāramityarthaḥ||21-23||
Adhikarana 16 (24) · Śloka 24
tatra sambhavamāsādya yathādōṣaṁ bhiṣagjitam |
vidadhyānnētrajā rōgā balavantaḥ syuranyathā ||24||
View original
तत्र सम्भवमासाद्य यथादोषं भिषग्जितम् |
विदध्यान्नेत्रजा रोगा बलवन्तः स्युरन्यथा ||२४||
pūrvarūpē kriyāṁ nirdiśannāha- tatrētyādi| tatra nayanē, sambhavaṁ rōgāṇāṁ prāgutpattiṁ, āsādya jñātvā, bhiṣagjitam auṣadhaṁ, vidadhyāt| ‘tatra sañcayamāsādya’ iti kēcit paṭhanti; tatra sañcayaśabdaścayaprakōpaprasarādiṣu vartatē||24||
Adhikarana 17 (25) · Śloka 25
saṅkṣēpataḥ kriyāyōgō nidānaparivarjanam |
vātādīnāṁ pratīghātaḥ prōktō vistarataḥ punaḥ ||25||
View original
सङ्क्षेपतः क्रियायोगो निदानपरिवर्जनम् |
वातादीनां प्रतीघातः प्रोक्तो विस्तरतः पुनः ||२५||
kiṁ tadbhiṣagjitaṁ pūrvarūpē kuryādityāśaṅkya saṅkṣēpavistarābhyāṁ tatra bhiṣagjitamāha- saṅkṣēpata ityādi| kriyāṇāṁ saṁśamanasaṁśōdhanādīnāmayamēva samyagyōgaḥ| kiṁ tadityāha- nidānaparivarjanamiti|- nidānānāṁ dōṣakārakahētūnāṁ rōgakārakahētūnāṁ ca sarvatō varjanam| vistarēṇa punarvātādīnāṁ pratīghātaḥ kriyāyōgaḥ prōktaḥ| yēnauṣadhaprayōgēṇa vātādīnāṁ kōpaḥ pratihanyatē sa upakrama ukta ityarthaḥ||25||
Adhikarana 18 (26-27) · Śloka 27
uṣṇābhitaptasya jalapravēśāddūrēkṣaṇāt svapnaviparyayācca |
prasaktasaṁrōdanakōpaśōkaklēśābhighātādatimaithunācca ||26||
śuktāranālāmlakulatthamāṣaniṣēvaṇādvēgavinigrahācca |
svēdādathō dhūmaniṣēvaṇācca chardērvighātādvamanātiyōgāt |
bāṣpagrahāt sūkṣmanirīkṣaṇācca nētrē vikārān janayanti dōṣāḥ ||27||
View original
उष्णाभितप्तस्य जलप्रवेशाद्दूरेक्षणात् स्वप्नविपर्ययाच्च |
प्रसक्तसंरोदनकोपशोकक्लेशाभिघातादतिमैथुनाच्च ||२६||
शुक्तारनालाम्लकुलत्थमाषनिषेवणाद्वेगविनिग्रहाच्च |
स्वेदादथो धूमनिषेवणाच्च छर्देर्विघाताद्वमनातियोगात् |
बाष्पग्रहात् सूक्ष्मनिरीक्षणाच्च नेत्रे विकारान् जनयन्ति दोषाः ||२७||
kāni tāni nidānāni yāni parihartavyānītyāha- uṣṇētyādi| atra kēcit ‘ēvaṁ vidāhyāpratikāriṇō'nnaṁ’ ityādi yāvat ‘avākśirōtyucchritaśāyitasya jvarōpatāpādr̥tuparyayācca’ ityantaṁ paṭhanti , sa ca pāṭhaḥ punaruktidūṣaṇabhayānnāṅgīkr̥taḥ||26-27||
Adhikarana 19 (28) · Śloka 29
vātāddaśa tathā pittāt kaphāccaiva trayōdaśa |
raktāt ṣōḍaśa vijñēyāḥ sarvajāḥ pañcaviṁśatiḥ ||28||
tathā bāhyau punardvau ca rōgāḥ ṣaṭsaptatiḥ smr̥tāḥ |29|
View original
वाताद्दश तथा पित्तात् कफाच्चैव त्रयोदश |
रक्तात् षोडश विज्ञेयाः सर्वजाः पञ्चविंशतिः ||२८||
तथा बाह्यौ पुनर्द्वौ च रोगाः षट्सप्ततिः स्मृताः |२९|
idānīṁ tānēva vikārān vātādisaṅkhyayā nirdiśannāha- vātādityādi| tathā pittāt pittādapi daśaiva ca| bāhyau bahirnimittabhavau| tau kau? ēkō'bhighātōtpannaḥ sanimittaḥ, anyaḥ surarṣigandharvādidarśanābhihataśaktiranimittaḥ||28||-
Adhikarana 20 (29-30) · Śloka 31
hatādhimanthō nimiṣō dr̥ṣṭirgambhīrikā ca yā ||29||
yacca vātahataṁ vartma na tē sidhyanti vātajāḥ |
yāpyō'tha tanmayaḥ kācaḥ sādhyāḥ syuḥsānyamārutāḥ ||30||
śuṣkākṣipākādhīmanthasyandamārutaparyayāḥ |31|
View original
हताधिमन्थो निमिषो दृष्टिर्गम्भीरिका च या ||२९||
यच्च वातहतं वर्त्म न ते सिध्यन्ति वातजाः |
याप्योऽथ तन्मयः काचः साध्याः स्युःसान्यमारुताः ||३०||
शुष्काक्षिपाकाधीमन्थस्यन्दमारुतपर्ययाः |३१|
idānīṁ tēṣāmēva vikārāṇāṁ vātādibhēdēna sādhyāsādhyayāpyatvaṁ darśayannāha- hatētyādi| tanmayaḥ vātamayaḥ| sādhyāḥ syuḥ sānyamārutā iti hatādhimanthādayaścatvārō vātajā asādhyāḥ, ēkaśca yāpyaḥ, śuṣkākṣipākādayō rōgāḥ sānyamārutā anyatōvātarōgēṇa sahitāḥ pañca sādhyāḥ||29-30||-
Adhikarana 21 (31-32) · Śloka 33
asādhyō hrasvajāḍyō yō jalasrāvaśca paittikaḥ ||31||
parimlāyī ca nīlaśca yāpyaḥ kācō'tha tanmayaḥ |
abhiṣyandō'dhimanthō'mlādhyuṣitaṁ śuktikā ca yā ||32||
dr̥ṣṭiḥ pittavidagdhā ca dhūmadarśī ca sidhyati |33|
View original
असाध्यो ह्रस्वजाड्यो यो जलस्रावश्च पैत्तिकः ||३१||
परिम्लायी च नीलश्च याप्यः काचोऽथ तन्मयः |
अभिष्यन्दोऽधिमन्थोऽम्लाध्युषितं शुक्तिका च या ||३२||
दृष्टिः पित्तविदग्धा च धूमदर्शी च सिध्यति |३३|
asādhya ityādi| pittasambhavau dvau hrasvajāḍyajalasrāvau sādhayitumaśakyau, tathā paittikau parimlāyīnīlākhyau kācau yāpanārhau, abhiṣyandādayaḥ ṣaṭ sādhyāḥ||31-32||-
Adhikarana 22 (33-35) · Śloka 35
asādhyaḥ kaphajaḥ srāvō yāpyaḥ kācaśca tanmayaḥ ||33||
abhiṣyandō'dhimanthaśca balāsagrathitaṁ ca yat |
dr̥ṣṭiḥ ślēṣmavidagdhā ca pōthakyō lagaṇśca yaḥ ||34||
krimigranthipariklinnavartmaśuklārmapiṣṭakāḥ |
ślēṣmōpanāhaḥ sādhyāstu kathitāḥ ślēṣmajēṣu tu ||35||
View original
असाध्यः कफजः स्रावो याप्यः काचश्च तन्मयः ||३३||
अभिष्यन्दोऽधिमन्थश्च बलासग्रथितं च यत् |
दृष्टिः श्लेष्मविदग्धा च पोथक्यो लगण्श्च यः ||३४||
क्रिमिग्रन्थिपरिक्लिन्नवर्त्मशुक्लार्मपिष्टकाः |
श्लेष्मोपनाहः साध्यास्तु कथिताः श्लेष्मजेषु तु ||३५||
asādhya ityādi| tanmayaḥ ślēṣmaja ityarthaḥ| kaphajēṣvēka ēvāsādhyaḥ, yāpyō'pyēka ēva, abhiṣyandādayaścaikādaśa sādhyāḥ||33-35||
Adhikarana 23 (36-38) · Śloka 38
raktasrāvō'jakājātaṁ śōṇitārśōvraṇānvitam |
śukraṁ na sādhyaṁ kācaśca yāpyastajjaḥ prakīrtitaḥ ||36||
manthasyandau kliṣṭavartma harṣōtpātau tathaiva ca |
sirājātā'ñjanākhyā ca sirājālaṁ ca yat smr̥tam ||37||
parvaṇyathāvraṇaṁ śukraṁ śōṇitārmārjunaśca yaḥ |
ētē sādhyā vikārēṣu raktajēṣu bhavanti hi ||38||
View original
रक्तस्रावोऽजकाजातं शोणितार्शोव्रणान्वितम् |
शुक्रं न साध्यं काचश्च याप्यस्तज्जः प्रकीर्तितः ||३६||
मन्थस्यन्दौ क्लिष्टवर्त्म हर्षोत्पातौ तथैव च |
सिराजाताऽञ्जनाख्या च सिराजालं च यत् स्मृतम् ||३७||
पर्वण्यथाव्रणं शुक्रं शोणितार्मार्जुनश्च यः |
एते साध्या विकारेषु रक्तजेषु भवन्ति हि ||३८||
raktasrāva ityādi| raktasrāvastathā'jakā śōṇitārśaḥ kṣataśukrakaṁ ca raktājjātaṁ catuṣṭayamapyasādhyaṁ, tajjō raktajaḥ kācō yāpyaḥ, manthasyandādaya ēkādaśa sādhyāḥ||36-38||
Adhikarana 24 (39-42) · Śloka 42
pūyāsrāvō nākulāndhyamakṣipākātyayō'lajī |
asādhyāḥ sarvajā yāpyaḥ kācaḥ kōpaśca pakṣmaṇaḥ ||39||
vartmāvabandhō yō vyādhiḥ sirāsu piḍakā ca yā |
prastāryarmādhimāṁsārma snāyvarmōtsaṅginī ca yā ||40||
pūyālasaścārbudaṁ ca śyāvakardamavartmanī |
tathā'rśōvartma śuṣkārśaḥ śarkarāvartma yacca vai ||41||
saśōphaścāpyaśōphaśca pākō bahalavartma ca |
aklinnavartma kumbhīkā bisavartma ca sidhyati ||42||
View original
पूयास्रावो नाकुलान्ध्यमक्षिपाकात्ययोऽलजी |
असाध्याः सर्वजा याप्यः काचः कोपश्च पक्ष्मणः ||३९||
वर्त्मावबन्धो यो व्याधिः सिरासु पिडका च या |
प्रस्तार्यर्माधिमांसार्म स्नाय्वर्मोत्सङ्गिनी च या ||४०||
पूयालसश्चार्बुदं च श्यावकर्दमवर्त्मनी |
तथाऽर्शोवर्त्म शुष्कार्शः शर्करावर्त्म यच्च वै ||४१||
सशोफश्चाप्यशोफश्च पाको बहलवर्त्म च |
अक्लिन्नवर्त्म कुम्भीका बिसवर्त्म च सिध्यति ||४२||
pūyētyādi| pūyāsrāvādayaścatvārō'sādhyāḥ, kācapakṣmakōpau yāpyau, vartmāvabandhādaya ēkōnaviṁśatiḥ sādhyāḥ| kēcittu ‘kācaḥ kōpaśca pakṣmaṇa’ ityatra ‘yāpyō vartmāvabandhaśca kācaḥ kōpaśca pakṣmaṇaḥ| pillākhyaścāpi yō vyādhiḥ sirāsu piḍakā ca yā’ iti paṭhanti| sa ca pāṭhaḥ pañjikayā nirastaḥ, tasmādasmābhirapi parityaktaḥ||39-42||
Adhikarana 25 (43) · Śloka 43
sanimittō'nimittaśca dvāvasādhyau tu bāhyajau |43|
View original
सनिमित्तोऽनिमित्तश्च द्वावसाध्यौ तु बाह्यजौ |४३|
sanimitta ityādi| tau dvāvapi sannipātanimittau vivr̥tau|43|-
Adhikarana 26 (43) · Śloka 43
ṣaṭsaptatirvikārāṇāmēṣā saṅgrahakīrtitā ||43||
View original
षट्सप्ततिर्विकाराणामेषा सङ्ग्रहकीर्तिता ||४३||
ṣaḍityādi| saṅkṣēpēṇa kathitā, athavā saṅgrahēṇa samyak dōṣagrahēṇa kathitā||43||
Adhikarana 27 (44-45) · Śloka 45
nava sandhyāśrayāstēṣu vartmajāstvēkaviṁśatiḥ |
śuklabhāgē daśaikaśca catvāraḥ kr̥ṣṇabhāgajāḥ ||44||
sarvāśrayāḥ saptadaśa dr̥ṣṭijā dvādaśaiva tu |
bāhyajau dvau samākhyātau rōgau paramadāruṇau |
bhūya ētān pravakṣyāmi saṅkhyārūpacikitsitaiḥ ||45||
View original
नव सन्ध्याश्रयास्तेषु वर्त्मजास्त्वेकविंशतिः |
शुक्लभागे दशैकश्च चत्वारः कृष्णभागजाः ||४४||
सर्वाश्रयाः सप्तदश दृष्टिजा द्वादशैव तु |
बाह्यजौ द्वौ समाख्यातौ रोगौ परमदारुणौ |
भूय एतान् प्रवक्ष्यामि सङ्ख्यारूपचिकित्सितैः ||४५||
idānīṁ tēṣāṁ dōṣaviśēṣēṇa saṅgrahaṁ pratipādya sandhyādyāśrayamēdēnāpi saṅgrahaṁ pratipādayannāha- navētyādi| dvau bāhyajau sarvāśrayatvē'pi dr̥ṣṭyāśritau mantavyau, dr̥ṣṭēḥ pradhānatamatvāt||44-45||
Adhikarana puShpikA · Śloka 1
iti suśrutasaṁhitāyāmuttaratantrāntargatē śālakyatantrē aupadravikō nāma prathamō'dhyāyaḥ ||1||
View original
इति सुश्रुतसंहितायामुत्तरतन्त्रान्तर्गते शालक्यतन्त्रे औपद्रविको नाम प्रथमोऽध्यायः ||१||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāmuttaratantrāntargatē śālākyatantrē prathamō'dhyāyaḥ||1||